32009L0044

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
Direktīva - 2009/44 - EN - EUR-Lex

Document 32009L0044

Help

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/44/EK ( 2009. gada 6. maijs), ar ko Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem groza attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām (Dokuments attiecas uz EEZ)

OV L 146, 10.6.2009, p. 37–43 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

(HR)
⏵Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)
Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 06 Sējums 012 Lpp. 73 - 79

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/44/oj

HTML

PDF

Official Journal

10.6.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 146/37

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/44/EK

(2009. gada 6. maijs),

ar ko Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem groza attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)	Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK (4) tika iedibināts režīms, kas maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu iekšzemes un ārzemju dalībniekiem garantēja pārveduma rīkojumu un ieskaita galīgumu un iespēju nodrošinājumu realizēt.

(2)

Komisija 2006. gada 7. aprīļa Novērtējuma ziņojumā par Norēķinu galīguma direktīvu (98/26/EK) secina, ka kopumā Direktīva 98/26/EK darbojas labi. Ziņojumā uzsvērts, ka maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu jomā, iespējamas būtiskas izmaiņas, un secināts, ka ir vajadzība precizēt un vienkāršot Direktīvu 98/26/EK.

(3)

Tomēr galvenās pārmaiņas ir augošais saikņu skaits starp sistēmām, kuras Direktīvas 98/26/EK sagatavošanas laikā darbojās gandrīz tikai neatkarīgi un valstu robežās. Šīs pārmaiņas ir viens no rezultātiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (5), un Eiropas Rīcības kodeksam par ieskaitu un norēķiniem. Lai pielāgotos šīm pārmaiņām, būtu jāprecizē tādi jēdzieni kā sadarbspējīgas sistēmas un sistēmu operatoru atbildība.

(4)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/47/EK (6) Kopienā radīja vienotu tiesisko regulējumu finanšu nodrošinājuma pārrobežu izmantošanai un tādējādi atcēla lielāko daļu formālo prasību, kas tradicionāli tiek piemērotas nodrošinājuma līgumiem.

(5)

Eiropas Centrālā banka nolēma no 2007. gada 1. janvāra noteikt kredītprasības kā atļautu nodrošinājuma veidu Eurosistēmas kredītoperācijām. Lai maksimāli palielinātu kredītprasību izmantošanas ekonomisko ietekmi, Eiropas Centrālā banka ieteica paplašināt Direktīvas 2002/47/EK darbības jomu. Komisija 2006. gada 20. decembra Novērtējuma ziņojumā par Finanšu nodrošinājuma līgumu direktīvu (2002/47/EK) pievērsās šim jautājumam un pievienojās Eiropas Centrālās bankas viedoklim. Kredītprasību izmantošana palielinās pieejamo nodrošinājumu portfeli. Turklāt turpmāka saskaņošana maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu jomā vēl vairāk sekmētu vienlīdzīgus noteikumus kredītiestādēm visās dalībvalstīs. Ja kredītprasību izmantošanu par nodrošinājumu vēl vairāk atvieglotu, tas dotu labumu arī patērētājiem un parādniekiem, jo kredītprasību izmantošana par nodrošinājumu radītu sīvāku konkurenci un uzlabotu kredītu pieejamību.

(6)

Lai atvieglotu kredītprasību izmantošanu, ir būtiski atcelt vai aizliegt tādus administratīvos noteikumus kā prasības par paziņošanu vai reģistrēšanu, kas liegtu cedēt kredītprasības. Līdzīgi, lai nepasliktinātu nodrošinājuma ņēmēju stāvokli, parādniekiem vajadzētu būt iespējai likumīgi atteikties no savām ieskaita tiesībām attiecībā uz kreditoriem. Tāda pati pieeja būtu jāizmanto attiecībā uz vajadzību ieviest iespēju parādniekam atteikties no bankas noslēpuma noteikumiem, jo pretējā gadījumā nodrošinājuma ņēmējs var negūt pietiekamu informāciju, lai pareizi novērtētu attiecīgās kredītprasības. Šie noteikumi nedrīkstētu skart Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem (7).

(7)	Dalībvalstis nav izmantojušas Direktīvas 2002/47/EK 4. panta 3. punktā paredzēto iespēju atteikties no nodrošinājuma ņēmēja atsavināšanas tiesībām. Tādēļ šis noteikums būtu jāsvītro.

(8)	Tādējādi būtu atbilstīgi jāgroza Direktīva 98/26/EK un Direktīva 2002/47/EK.

(9)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (8) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kur pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 98/26/EK

Ar šo Direktīvu 98/26/EK groza šādi.

1.	Svītro 8. apsvērumu.

Iekļauj šādu apsvērumu:

“(14a)

tā kā valstu kompetentajām iestādēm vai uzraudzības iestādēm būtu jānodrošina, ka sadarbspējīgo sistēmu veidojošo sistēmu operatori ir pēc iespējas labāk vienojušies par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz brīdi, kad notiek ievadīšana šajās sistēmās. Valstu kompetentajām iestādēm vai uzraudzības iestādēm būtu jānodrošina, ka – ciktāl tas ir iespējams un nepieciešams – ir koordinēti noteikumi, kurus piemēro brīdī, kad notiek ievadīšana sadarbspējīgā sistēmā, lai iesaistītās sistēmas darbības traucējumu gadījumā nepieļautu juridisko nenoteiktību.”

Iekļauj šādu apsvērumu:

“(22a)

tā kā sadarbspējīgu sistēmu gadījumā koordinācijas trūkums attiecībā uz to, kuri noteikumi par ievadīšanas brīdi un neatsaucamību ir piemērojami, var vienas sistēmas dalībniekus vai pat pašu sistēmas operatoru pakļaut ietekmei, ko radījis traucējums citā sistēmā. Lai ierobežotu sistēmisku risku, vēlams paredzēt, ka sadarbspējīgu sistēmu operatori viņu vadītajās sistēmās koordinē noteikumus par ievadīšanas brīdi un neatsaucamību.”

Direktīvas 1. pantu groza šādi:

a)	panta a) punktā akronīmu “ECU” aizstāj ar vārdu “euro”;

panta c) punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—	operācijām ko dalībvalstu centrālās bankas vai Eiropas Centrālā banka veic kā centrālās bankas.”

Direktīvas 2. pantu groza šādi:

panta a) punktu groza šādi:

pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—

starp trim vai vairāk dalībniekiem – neskaitot attiecīgās sistēmas operatoru, iespējamo norēķinu iestādi, iespējamo galveno darījumu otru pusi, iespējamo ieskaita iestādi vai iespējamo netiešo dalībnieku – kurā ir kopīgi noteikumi un standartizētas procedūras ieskaitam ar galvenās darījumu otras puses starpniecību vai bez tās vai pārveduma rīkojumu izpildei dalībnieku starpā,”;

ii)	pievieno šādu daļu: “Vienošanās starp sadarbspējīgām sistēmām neveido atsevišķu sistēmu;”;

panta b) punkta pirmo un otro ievilkumu aizstāj ar šādiem ievilkumiem:

“—	kredītiestāde, kas definēta 4. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādātā versija) (9), tostarp iestādes, kas uzskaitītas tās 2. pantā,

—	ieguldījumu sabiedrība, kas definēta 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (10), izņemot iestādes, kas uzskaitītas tās 2. panta 1. punktā,

panta f) punktu groza šādi:

pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“f)	“dalībnieks” ir iestāde, galvenā darījumu otra puse, norēķinu iestāde, ieskaita iestāde vai sistēmas operators.”;

ii)

trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Dalībvalstis var nolemt, ka saskaņā ar šo direktīvu netiešu dalībnieku var uzskatīt par dalībnieku, ja to pamato sistēmisks risks. Ja netiešo dalībnieku uzskata par dalībnieku, pamatojoties uz sistēmisko risku, tas neierobežo tā dalībnieka atbildību, caur kuru netiešais dalībnieks sistēmai nodod pārveduma rīkojumus;”;

panta g) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“g)

“netiešais dalībnieks” ir iestāde, galvenā darījumu otra puse, norēķinu iestāde, ieskaita iestāde vai sistēmas operators, kam ir līgumattiecības ar sistēmas dalībnieku, kas izpilda pārveduma rīkojumus, kuri ļauj netiešajam dalībniekam veikt pārveduma rīkojumus, izmantojot sistēmu, ja netiešais dalībnieks ir zināms sistēmas operatoram;”;

panta h) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“h)	“vērtspapīri” ir visi instrumenti, kas norādīti Direktīvas 2004/39/EK I pielikuma C iedaļā;”;

panta i) punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—

visi dalībnieka norādījumi nodot saņēmēja rīcībā naudas summu, izmantojot reģistra ierakstu kredītiestādes, centrālās bankas, galvenās darījuma otras puses vai norēķinu iestādes kontos, vai jebkurš norādījums, kas liek uzņemties vai izpildīt maksājuma saistības saskaņā ar sistēmas noteikumiem, vai”;

panta l) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“l)	“norēķinu konts” ir konts centrālajā bankā, norēķinu iestādē vai galvenajā darījumu otrā pusē, ko izmanto naudas līdzekļu vai vērtspapīru noguldījumiem un norēķiniem par darījumiem sistēmas dalībnieku starpā;”;

panta m) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“m)

“nodrošinājums” ir visi realizējamie aktīvi, tostarp – bez ierobežojumiem – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem (11) 1. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētais finanšu nodrošinājums – kurus dod kā nodrošinājumu (tostarp nauda, ko sniedz nodrošinājuma sakarā) saskaņā ar atpirkuma vai līdzīgu līgumu vai kā citādi, lai nodrošinātu tiesības un saistības, kas var rasties sakarā ar sistēmu, vai kurus dod dalībvalstu centrālajām bankām vai Eiropas Centrālajai bankai;

pievieno šādus punktus:

“n)	“darbadiena” attiecas gan uz dienas, gan nakts norēķiniem un ietver visus notikumus sistēmas ekonomiskās attīstības ciklā;

o)	“sadarbspējīgas sistēmas” ir divas vai vairākas sistēmas, kuru sistēmu operatori ir savstarpēji vienojušies par kārtību, kas ietver pārveduma rīkojumu izpildi starp sistēmām;

p)	“sistēmas operators” ir struktūra vai struktūras, kas ir juridiski atbildīgas par sistēmas ekspluatēšanu. Sistēmas operators var rīkoties arī kā norēķinu iestāde, galvenā darījumu otra puse vai ieskaita centrs.”

Direktīvas 3. pantu groza šādi:

1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Pārveduma rīkojumiem un maksājuma ieskaitam ir juridisks spēks, un tie ir trešām personām saistoši pat tad, ja sākta maksātnespējas procedūra pret dalībnieku, ja vien pārveduma rīkojumi ievadīti sistēmā pirms šādas maksātnespējas procedūras sākšanas saskaņā ar 6. panta 1. punktu. Šo noteikumu piemēro pat tad, ja maksātnespējas procedūra ir sākta pret (attiecīgās sistēmas vai sadarbspējīgas sistēmas) dalībnieku vai sadarbspējīgas sistēmas operatoru, kas nav dalībnieks.

Ja pārveduma rīkojumi ir ievadīti sistēmā pēc maksātnespējas procedūru sākšanas un tos izpilda tajā pašā darbadienā, kā tā definēta sistēmas noteikumos, kurā sāktas procedūras, tiem ir juridisks spēks, un tie ir saistoši trešām personām vienīgi tad, ja sistēmas operators var pierādīt, ka laikā, kad šādi pārveduma rīkojumi kļuva neatsaucami, tas nezināja un tam nebija pienākums zināt par šādas procedūras sākšanu.”;

pievieno šādu punktu:

“4. Sadarbspējīgās sistēmās katra sistēma savos noteikumos nosaka ievadīšanas brīdi šajā sistēmā, lai tādējādi pēc iespējas nodrošinātu, ka visu attiecīgo sadarbspējīgo sistēmu noteikumi šajā sakarā ir koordinēti. Ja vien tas nav skaidri norādīts visu to sistēmu noteikumos, kuras ir daļa no sadarbspējīgām sistēmām, tad vienas sistēmas noteikumus par ievadīšanas brīdi neietekmē nekādi noteikumi citās sistēmās, ar kurām tā ir sadarbspējīga.”

Direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

Dalībvalstis var paredzēt to, ka maksātnespējas procedūru sākšana pret dalībnieku vai sadarbspējīgas sistēmas operatoru neliedz izmantot naudas līdzekļus vai vērtspapīrus, kas pieejami minētā dalībnieka norēķinu kontā, lai dalībniekam ļautu izpildīt saistības, kas tam ir sistēmā vai sadarbspējīgā sistēmā maksātnespējas procedūru sākšanas darbadienā. Dalībvalstis var paredzēt arī to, ka, lai izpildītu minētā dalībnieka saistības sistēmā vai sadarbspējīgā sistēmā, šāda dalībnieka ar sistēmu saistītu kredītu var samazināt, izmantojot pieejamu, pastāvošu nodrošinājumu.”

Direktīvas 5. pantam pievieno šādu daļu:

“Sadarbspējīgās sistēmās ikviena sistēma savos noteikumos nosaka neatsaucamības brīdi, lai tādējādi pēc iespējas nodrošinātu, ka visu attiecīgo sadarbspējīgo sistēmu noteikumi šajā sakarā ir koordinēti. Ja vien tas nav skaidri norādīts visu to sistēmu noteikumos, kas ir sadarbspējīgu sistēmu dalībnieces, vienas sistēmas noteikumus par neatsaucamības brīdi neietekmē nekādi noteikumi citās sistēmās, ar kurām tā ir sadarbspējīga.”

Direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“7. pants

Maksātnespējas procedūrām nav atpakaļejoša spēka attiecībā uz dalībnieka tiesībām un saistībām, kuras izriet no dalības sistēmā vai ir saistītas ar to un kuras radušās pirms 6. panta 1. punktā definētā brīža, kad sāktas šādas procedūras. Tas attiecas, inter alia, uz tāda sadarbspējīgas sistēmas dalībnieka vai sadarbspējīgas sistēmas operatora tiesībām un pienākumiem, kurš nav dalībnieks.”

10.

Direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“9. pants

1. Sistēmas operatora vai saistībā ar sistēmu vai sadarbspējīgu sistēmu piešķirta nodrošinājuma ņēmēja vai dalībvalstu centrālo banku, vai Eiropas Centrālās bankas tiesības uz saņemto nodrošinājumu neietekmē maksātnespējas procedūras sākšana pret:

a)	(attiecīgās sistēmas vai sadarbspējīgās sistēmas) dalībnieku;

b)	sadarbspējīgas sistēmas operatoru, kas nav dalībnieks;

c)	dalībvalstu centrālo banku vai Eiropas Centrālās bankas darījuma partneri; vai

d)	ikvienu trešo personu, kas sniegusi nodrošinājumu.

Šo tiesību īstenošanai šādu nodrošinājumu ir iespējams realizēt.

2. Ja vērtspapīrus, tostarp no vērtspapīriem izrietošas tiesības, sniedz kā nodrošinājumu par labu dalībniekiem, sistēmas operatoriem vai dalībvalstu centrālajām bankām, vai Eiropas Centrālajai bankai, kā norādīts 1. punktā, un ja viņu tiesības vai viņu pārstāvju, aģentu vai trešo personu, kas darbojas viņu labā, tiesības attiecībā uz vērtspapīriem ir likumīgi ierakstītas reģistrā, kontā vai centralizētā depozitārijā, kas atrodas dalībvalstī, šādu subjektu kā nodrošinājuma saņēmēju tiesības attiecībā uz minētajiem vērtspapīriem reglamentē minētās dalībvalsts tiesību akti.”

11.

Direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“10. pants

1. Dalībvalstis norāda sistēmas un attiecīgo sistēmu operatorus, kas jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā, paziņo par tiem Komisijai un informē Komisiju par iestādēm, ko tās izvēlējušās saskaņā ar 6. panta 2. punktu.

Sistēmas operators dalībvalstij, kuras tiesību akti ir piemērojami, norāda sistēmas dalībniekus, tostarp jebkādus iespējamus netiešus dalībniekus, kā arī norāda jebkādas pārmaiņas dalībnieku sastāvā.

Papildus norādei, kas paredzēta otrajā daļā, dalībvalstis var sistēmām, uz kurām attiecas to tiesību akti, noteikt prasības par uzraudzību vai atļauju.

Iestāde pēc pieprasījuma informē ikvienu, kam ir likumīgas intereses, par sistēmām, kurās tā piedalās, vai sniedz ziņas par galvenajiem noteikumiem, kas reglamentē minēto sistēmu darbību.

2. Sistēma, kas norādīta, pirms stājušies spēkā attiecīgās valsts noteikumi, ar kuriem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/44/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem groza attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām (12), paliek apstiprināta šīs direktīvas nolūkā.

Pārveduma rīkojumu, ko ievada sistēmā, pirms stājušies spēkā attiecīgās valsts noteikumi, ar kuriem īsteno Direktīvu 2009/44/EK, bet izpilda pēc tam, uzskata par pārveduma rīkojumu šīs direktīvas nozīmē.

2. pants

Grozījumi Direktīvā 2002/47/EK

Ar šo Direktīvu 2002/47/EK groza šādi.

9. apsvērumu aizvieto ar šādu apsvērumu:

“(9)

Lai ierobežotu administratīvo slogu personām, kuras izmanto finanšu nodrošinājumu atbilstoši šīs direktīvas darbības jomai, vienīgajai personām piemērojamajai prasībai, kuru attiecībā uz finanšu nodrošinājumu var noteikt dalībvalstu tiesību aktos, vajadzētu būt tam, ka finanšu nodrošinājums ir nodrošinājuma ņēmēja vai tās personas pārraudzībā, kas darbojas viņa vārdā, vienlaikus neizslēdzot tādas nodrošinājuma tehnikas izmantošanu, kura ļauj nodrošinājuma sniedzējam aizstāt nodrošinājumu vai saņemt tā pārsniegumu. Šī direktīva nedrīkstētu liegt dalībvalstīm prasīt, lai kredītprasību nodrošina, to iekļaujot prasību sarakstā.”

20. apsvērumu aizstāj ar šādu apsvērumu:

“(20)

Šī direktīva neskar to, kā darbojas vai kādas sekas rada nodrošinājumam paredzētu finanšu instrumentu vai kredītprasību tādi līgumā paredzēti nosacījumi kā tiesības, saistības vai citi šādu instrumentu emisijas noteikumos iekļauti nosacījumi, vai jebkādas citas tiesības, saistības vai citi nosacījumi, kas piemērojami attiecībās starp šādu instrumentu emitentiem un turētājiem, vai starp šādu kredītprasību parādnieku un kreditoru.”

Pievieno šādu apsvērumu:

“(23)

Šī direktīva neskar dalībvalstu tiesības ieviest noteikumus, lai nodrošinātu finanšu nodrošinājuma līgumu efektivitāti attiecībā uz trešām personām saistībā ar kredītprasībām.”

Direktīvas 1. pantu groza šādi:

2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b)

centrālā banka, Eiropas Centrālā banka, Starptautisko norēķinu banka, daudzpusējas attīstības banka atbilstīgi VI pielikuma 1. daļas 4. iedaļai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija) (13), Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Investīciju banka;

2. punkta c) apakšpunkta i) līdz iv) punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“i)	kredītiestāde, kas atbilst definīcijai Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punktā, tostarp iestādes, kas uzskaitītas minētās direktīvas 2. pantā;

ii)	ieguldījumu sabiedrība, kas atbilst definīcijai 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (14);

iii)	finanšu iestāde, kas atbilst definīcijai Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 5. punktā;

iv)

apdrošināšanas sabiedrība, kas atbilst definīcijai 1. panta a) punktā Padomes Direktīvā 92/49/EEK (1992. gada 18. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana (trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva) (15), un dzīvības apdrošināšanas sabiedrība, kas atbilst definīcijai 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/83/EK (2002. gada 5. novembris) par dzīvības apdrošināšanu (16).

4. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a)	Finanšu nodrošinājumu veido skaidra nauda, finanšu instrumenti vai kredītprasības.”;

4. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“c)

Dalībvalstis var no šīs direktīvas darbības jomas izslēgt kredītprasības, kuru parādnieks ir patērētājs, kā definēts 3. panta a) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem (17), vai mikrouzņēmums vai mazs uzņēmums, kā definēts pielikuma 1. pantā un 2. panta 2. un 3. punktā Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (18), ja vien šādu kredītprasību nodrošinājuma ņēmējs vai nodrošinājuma devējs nav viena no šīs direktīvas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajām iestādēm.

panta 5. punktu groza šādi:

i)	otrajai daļai pievieno šādu teikumu: “Attiecībā uz kredītprasībām – ar to iekļaušanu sarakstā, kurš rakstiski vai juridiski līdzvērtīgā veidā iesniegts nodrošinājuma ņēmējam, pietiek, lai identificētu kredītprasību un pierādītu, ka kredītprasība ir sniegta kā finanšu nodrošinājums starp pusēm.”;

ii)

aiz otrās daļas iekļauj šādu daļu:

“Neskarot otro daļu, dalībvalstis var paredzēt, ka ar iekļaušanu kredītprasību sarakstā, kas iesniegts rakstiski vai juridiski līdzvērtīgā veidā, nodrošinājuma ņēmējam arī pietiek, lai identificētu kredītprasību un pierādītu, ka kredītprasība ir sniegta kā finanšu nodrošinājums pret parādnieku vai trešām personām.”

Direktīvas 2. pantu groza šādi:

panta 1. punktu groza šādi:

punkta b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“b)

“līgums par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā” ir līgums, tostarp atpirkšanas līgums, saskaņā ar kuru nodrošinājuma sniedzējs pilnas īpašumtiesības uz vai pilnu prasījumu attiecībā uz finanšu nodrošinājumu nodod finanšu nodrošinājuma ņēmējam, lai nodrošinātu vai citādi segtu attiecīgo finansiālo saistību izpildi;

“līgums par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā” ir līgums, saskaņā ar kuru nodrošinājuma devējs nodod nodrošinājuma ņēmējam vai par labu tam nodrošinājumam paredzēto finanšu nodrošinājumu un saglabā visas vai ierobežotas īpašumtiesības, vai arī pilnas tiesības uz šiem aktīviem, kad tiek nodibinātas attiecīgās galvojuma tiesības;”;

ii)

pievieno šādu apakšpunktu:

“o)	“kredītprasības” ir finanšu prasījumi, kuru pamatā ir līgums, saskaņā ar kuru kredītiestāde, kas atbilst definīcijai Direktīvas 2006/48/EK 4. panta 1. punktā, tostarp minētās direktīvas 2. pantā norādītās iestādes, izsniedz kredītu aizdevuma veidā.”;

panta 2. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Nodrošinājuma devēja tiesības uz finanšu nodrošinājuma aizstāšanu, tiesības uz tā pārsnieguma saņemšanu vai – kredītprasības gadījumā – tiesības uz ieņēmumu saņemšanu no tās līdz tālākam paziņojumam neskar finanšu nodrošinājumu, kas sniegts nodrošinājuma ņēmējam saskaņā ar šo direktīvu.”

Direktīvas 3. pantu groza šādi:

panta 1. punktam pievieno šādas daļas:

“Neskarot 1. panta 5. punktu, ja par finanšu nodrošinājumu izmanto kredītprasības, dalībvalstis nedrīkst prasīt, lai šāda finanšu nodrošinājuma izveide, spēkā esamība, noslēgšana, prioritāte, piemērojamība vai pieņemamība par pierādījumu būtu atkarīga no kādas formālas darbības, piemēram, par nodrošinājumu sniegtās kredītprasības reģistrēšanas vai parādnieka paziņošanas. Tomēr dalībvalstis var prasīt veikt formālas darbības, piemēram, reģistrēšanu vai paziņošanu, noslēgšanas, prioritātes vai piemērojamības vai pieņemamības par pierādījumu vajadzībām pret parādnieku vai trešām personām.

Līdz 2014. gada 30. jūnijam Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par to, vai šā punkta turpmāka piemērošana ir atbilstīga.”;

pievieno šādu punktu:

“3. Neskarot Padomes Direktīvu 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (19) un dalībvalstu noteikumus par negodīgiem līgumu nosacījumiem, dalībvalstis nodrošina, ka kredītprasību parādnieki ir tiesīgi rakstiski vai tam juridiski līdzvērtīgā veidā likumīgi atteikties no:

i)	savām ieskaita tiesībām attiecībā uz kredītprasības kreditoriem un personām, kam kreditors cedējis, ieķīlājis vai kā citādi laidis apgrozībā kredītprasību kā nodrošinājumu; un

ii)	savām tiesībām, kas izriet no noteikumiem par banku noslēpumu un kas pretējā gadījumā atturētu vai ierobežotu kredītprasības kreditoru sniegt informāciju par kredītprasību vai parādnieku, lai izmantotu kredītprasību kā nodrošinājumu.

Direktīvas 4. pantu groza šādi:

panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“c)	kredītprasības – pārdodot vai citādi tās atsavinot, kā arī ieskaitā vai izmantojot attiecīgo finansiālo saistību dzēšanai.”;

panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b)	puses, noslēdzot līgumu par finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā, ir vienojušās par finanšu instrumentu un kredītprasību novērtēšanu.”;

c)	svītro 3. punktu.

8.	Direktīvas 5. pantam pievieno šādu punktu: “6. Šo pantu nepiemēro kredītprasībām.”

9.	Aiz 9. panta iekļauj šādu pantu: “9.a pants Direktīva 2008/48/EK Šī direktīva neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem.”

3. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis līdz 2010. gada 30. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Dalībvalstis piemēro minētos noteikumus no 2011. gada 30. jūnija.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2009. gada 6. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –