4.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 290/1

1)

Lisabonas Eiropadomē 2000. gada martā sākto stratēģiju, lai panāktu stabilu ekonomikas izaugsmi ar vairāk un labākām darbavietām, un lielāku sociālo kohēziju, nospraužot mērķus ilgtermiņa nodarbinātības jomā.

2)

Integrētās pamatnostādnes par izaugsmi un darbavietām (2005-2008) (1), jo īpaši tās, kas pievēršas vajadzībai labāk saskaņot darba tirgus vajadzības, paplašināt un uzlabot ieguldījumus cilvēkkapitālā, kā arī pielāgot izglītības un mācību sistēmas jaunām prasībām, kas izvirzītas zināšanām, un nodrošināt pietiekamus cilvēkresursus zinātnes pētniecībai, tehnikas attīstībai un jauninājumiem.

3)

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Padomes 2005. gada 14. un 15. novembra secinājumus par prasmju un zināšanu attīstības nozīmi, īstenojot Lisabonas mērķus (2) .

4)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembrī pieņemto Ieteikumu par pamatprasmēm mūžizglītībā (2006/962/EK) (3) .

5)

Ierosināto ieteikumu izveidot Eiropas Kvalifikāciju sistēmu saistībā ar mūžizglītību, kuru tuvākā laikā gatavojas pieņemt Eiropas Parlaments un Padome.

6)

Komisijas 2007. gada 7. septembra paziņojumu “E-prasmes 21. gadsimtā: konkurētspējas, izaugsmes un nodarbinātības veicināšana” (4).

1)

Izglītība un mācības no mūžizglītības viedokļa ir ļoti svarīgi līdzekļi, kā vairot spējas pielāgoties un nodarbinātību, pilsonisku aktivitāti, personisku un profesionālu izaugsmi. Tās sekmē Eiropas pilsoņu mobilitāti un veicina Eiropas Savienības mērķu un centienu sasniegšanu, tiecoties reaģēt uz tādiem pārbaudījumiem kā globalizācija un iedzīvotāju novecošana. Tām būtu jānodrošina, lai visi pilsoņi apgūtu vajadzīgās zināšanas un aktīvi darbotos zināšanu sabiedrībā un darba tirgū.

2)

Pilnīgas nodarbinātības, kvalitatīva darba, darba ražīguma un sociālās kohēzijas mērķus var sasniegt tikai tad, ja tie ir skaidri atspoguļoti prioritātēs: iesaistīt darbā un tajā noturēt vairāk cilvēku, palielināt darbaspēka piedāvājumu; uzlabot darba ņēmēju un uzņēmumu spējas pielāgoties; kā arī palielināt ieguldījumu cilvēkresursos, uzlabojot izglītību un attīstot iemaņas un prasmes.

1)

Visiem Eiropas pilsoņiem dot jaunas iespējas uzlabot zināšanas, prasmes un iemaņas, pielāgoties jaunām prasībām, un rast jaunas un labākas darbavietas, apvienojot instrumentus, kas jau pastāv Eiropas un attiecīgu valstu līmenī.

2)

Prognozēt vajadzības pēc iemaņām, kā arī iemaņu trūkumu, kas sāk parādīties Eiropas darba tirgos.

3)

Labāk saskaņot zināšanu, prasmju un iemaņu līmeni ar sabiedrības un tautsaimniecības vajadzībām, lai celtu konkurētspēju un izaugsmi, kā arī panāktu lielāku Eiropas sociālo kohēziju.

1)

Nodrošināt cilvēkus ar jaunām darba vietām zināšanu sabiedrībā, jo īpaši:

2)

Turpināt darbu mācību rezultātu apstiprināšanas un kvalifikāciju pārskatāmības jomā, jo īpaši:

3)

Risināt finansējuma un kvalitātes jautājumus:

1)

Saistībā ar Kopenhāgenas procesu un sadarbojoties augstākās izglītības jomā analizēt vajadzību pēc konsultāciju mehānismiem, kas Eiropas mērogā dotu pievienotu vērtību, uzlabojot jaunu tipu darba vietu un iemaņu apzināšanu, liekot lietā esošās darbības nozaru prasmju jomā un projektus saskaņā ar mūžizglītības, uzņēmumu un sociālā dialoga politiku. Minēto mehānismu mērķis būtu izstrādāt regulāru, perspektīvu izvērtējumu vidēji ilgā laikā vajadzīgu iemaņu trūkumam, un apzināt, kādas iemaņas nav pietiekamas īslaicīgi — saistībā ar profesionālo nodarbinātību, atsauces līmeņiem (EQF) un pamatprasmēm.

Minētie mehānismi būtu jābalsta uz:

2)

Stiprināt Eiropas tīklu, ar ko laikus apzināt vajadzības pēc iemaņām (Cedefop's Skillsnet), un Eiropas nodarbinātības tendenču prognožu sistēmu;

3)

Sniegt ziņojumus par pasākumiem, kas Eiropas un attiecīgu valstu līmenī ir veikti pēc šīs rezolūcijas pieņemšanas saskaņā ar Izglītības un mācību programmu, ņemot vērā attiecīgu valstu ziņojumus, ko dalībvalstis iesniedz reizi divos gados.