16.3.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 69/6

(1)

Komisija 2004. gada 17. jūnijā, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (tālāk tekstā – ĶTR vai attiecīgā valsts) izcelsmes dažu apstrādātu apģērbā izmantojamu poliestera pavedienu audumu veidu (tālāk tekstā – AAIPPA) importu Kopienā.

(2)

Procedūru sāka tāpēc, ka Euratex filiāle AIUFFASS (tālāk tekstā – sūdzības iesniedzējs) 7 atsevišķu ražotāju vārdā, kas veido lielāko attiecīgā produkta ražošanas daļu ES, t.i., šajā gadījumā 26 % no Kopienas produkcijas, iesniedza sūdzību. Sūdzībā bija pierādījumi par minētā produkta dempingu un par būtiskajiem ar to saistītajiem zaudējumiem, ko uzskatīja par pietiekamu, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli paziņoja sūdzības iesniedzējam, ražotājiem eksportētājiem, importētājiem, piegādātājiem un lietotājiem, kā arī zināmajām attiecīgajām lietotāju asociācijām un ĶTR pārstāvjiem. Ieinteresētajām pusēm paziņojumā par pārbaudes sākšanu noteiktajā termiņā tika dota iespēja rakstveidā informēt par savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(4)

Sūdzības iesniedzēji ražotāji, citi sadarbībā iesaistītie Kopienas ražotāji, ražotāji eksportētāji, importētāji, piegādātāji, lietotāji un to saistītās asociācijas darīja zināmu savu viedokli. Tika uzklausītas visas ieinteresētās puses, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kādēļ tās jāuzklausa.

(5)

Komisija nosūtīja anketas visām ieinteresētajām pusēm un visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri par sevi paziņoja pārbaudes sākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā. Atbildes tika saņemtas no sešiem Kopienas ražotājiem, kaut gan sūdzībā bija iekļauti septiņi (viens uzņēmums nespēja pilnībā iesaistīties sadarbībā bankrota dēļ), no viena cita Kopienas ražotāja, viena piegādātāja, viena nesaistīta importētāja un deviņiem nesaistītiem lietotājiem Kopienā.

(6)

Lai ĶTR ražotāji eksportētāji varētu iesniegt pieprasījumu par tirgus ekonomikas režīma (TER) vai atsevišķa režīma (AR) piemērošanu, ja viņi to vēlētos, Komisija nosūtīja TER un AR pieprasījuma veidlapas arī zināmajiem attiecīgajiem Ķīnas uzņēmumiem un visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri par sevi paziņoja pārbaudes sākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu 49 uzņēmumi pieprasīja TER, bet 7 uzņēmumi – tikai AR.

(7)

Paziņojumā par pārbaudes sākšanu dempinga un zaudējumu noteikšanai, ņemot vērā acīmredzami lielo ražotāju eksportētāju, importētāju un Kopienas ražotāju skaitu, saskaņā ar pamatregulas 17. pantu ir paredzēta izlases metode. Lai Komisija varētu izlemt, vai ir jāpiemēro izlases metode, un, ja ir, izvēlēties paraugu, visi ražotāji eksportētāji, importētāji un Kopienas ražotāji ar šo tika aicināti par sevi paziņot Komisijai un atbilstoši paziņojumam par pārbaudes sākšanu sniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar attiecīgo produktu izmeklēšanas periodā (no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam). Pēc iesniegtās informācijas pārbaudes tika nolemts, ka izlases metode ir nepieciešama tikai eksportētājiem. Uzņēmumi tika izvēlēti, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu, kas var tikt atbilstoši izmeklēts pieejamajā laika posmā. Izlasē ietilpst 8 lielākie Ķīnas ražotāji eksportētāji (un ar tiem saistītās puses), kas veido vairāk nekā 50 % no sadarbībā iesaistīto pušu eksporta apjoma uz Kopienu.

(8)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radītos zaudējumus un Kopienas intereses. Pārbaudes tika veiktas šādu Kopienas ražotāju uzņēmumu telpās, kas piekrita sadarboties:

(9)

Ievērojot vajadzību noteikt normālo vērtību to ĶTR ražotāju eksportētāju vajadzībām, kam nevarēja piešķirt TER, šeit minētā uzņēmuma telpās notika pārbaude, kuras mērķis bija noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz analogas valsts (šai gadījumā Turcijas) datiem:

(10)

Dempinga un zaudējumu izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam (tālāk tekstā – IP). Zaudējumu noteikšanai svarīgo tendenču pārbaude notika no 2000. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (tālāk tekstā – attiecīgais periods).

(11)

Attiecīgais produkts ir ĶTR izcelsmes apstrādātu apģērbā izmantojamu poliestera pavedienu audumi (AAIPPA), kas ir austi no sintētisko šķiedru pavedieniem, kuru sastāvā pēc svara ir 85 % vai vairāk teksturētu vai neteksturētu poliestera pavedienu, gan krāsoti, gan apdrukāti. Šo produktu parasti izmanto apģērbu ražošanā, tai skaitā apģērbu oderu un siltu vējjaku, sporta apģērba, slēpošanas tērpu, apakšveļas un dažādu aksesuāru izgatavošanai.

(12)

Attiecīgais produkts tiek austs no (iepriekš nekrāsotiem) poliestera pavedieniem, tad tiek apdrukāts vai krāsots, lai iegūtu specifisku dizainu vai krāsu. Tāpēc tas tiek šķirts no nebalināta vai balināta auduma, kas tiek austs no sintētisko šķiedru pavedieniem un tiek veidots pēc aušanas, bet pirms krāsošanas un kas veido attiecīgā produkta izejvielas. To var arī nošķirt no austiem poliestera pavedienu audumiem, kuriem materiālā tiek ieausta iepriekš krāsota dzija, bet dizains tiek izveidots, aužot pēc noteikta parauga. Tā kā izmantotās izejvielas ir atšķirīgas (iepriekš krāsota dzija), bet dizains tiek iegūts ar aušanas, nevis apdrukāšanas vai krāsošanas palīdzību, arī iepriekšminētā produkta fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības ir atšķirīgas. Turklāt parasti šāda veida apstrādātu audumu izmanto mīkstajām mēbelēm, turpretī attiecīgais produkts galvenokārt tiek izmantots vienīgi apģērbu izgatavošanai.

(13)

Izmeklēšana ir uzrādījusi, ka visiem attiecīgā produkta veidiem, kas ir definēti 11. apsvērumā, neraugoties uz daudzo faktoru atšķirībām, piemēram, krāsu, dzijas izmēru un apdari, ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un tie tiek izmantoti vieniem un tiem pašiem mērķiem. Tādējādi pašreizējā antidempinga procedūras mērķiem visi attiecīgā produkta veidi tiek uzskatīti par vienu produktu. Attiecīgais produkts atbilst CN kodiem 5407 52 00, 5407 54 00, 5407 61 30, 5407 61 90 un ex 5407 69 90.

(14)

Netika konstatētas atšķirības starp attiecīgo produktu un AAIPPA, ko ražo un pārdod vietējā tirgū ĶTR vai Turcijā, kas bija analogā valsts normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz dažiem importiem no ĶTR. Abiem produktiem tiešām ir tādas pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un tādi paši lietojuma veidi.

(15)

Līdzīgi netika konstatētas atšķirības starp attiecīgo produktu un AAIPPA, ko ražo Kopienā un ko pārdod Kopienas tirgū. Arī tiem abiem ir vienādas fizikālās un ķīmiskās īpašības un lietojuma veidi.

(16)

Tādēļ šie produkti provizoriski jāuzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(17)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga izmeklēšanā, kas attiecas uz ĶTR izcelsmes importu, normālo vērtību attiecībā uz ražotājiem, kam konstatēta atbilstība pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, nosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunkta 1.–6. punktu.

(18)

Īsumā un vienīgi uzziņai tiek sniegts īss TER kritēriju kopsavilkums:

(19)

Pašreizējā izmeklēšanā 49 ražotāji eksportētāji no ĶTR par sevi ziņoja un pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu. Ikviens atsevišķs TER pieteikums tika analizēts. Ņemot vērā lielo uzņēmumu skaitu, tikai astoņu uzņēmumu telpās tika veikta izmeklēšana uz vietas (sk. 7. apsvērumu). Pārējiem uzņēmumiem tika detalizēti analizēta visa iesniegtā informācijas dokumentācija, kā arī ar attiecīgajiem uzņēmumiem notika intensīva vēstuļu apmaiņa, ja to pieteikumos trūka kādu elementu vai tie bija neskaidri. Ja filiāle vai jebkāds cits uzņēmums, kas ir saistīts ar pieteikuma iesniedzēju Ķīnas Tautas Republikā, ir attiecīgā produkta ražotājs un/vai eksportētājs, arī saistītā puse tika aicināta aizpildīt TER pieprasījuma veidlapu. TER var tikt piešķirts tikai tad, ja visi saistītie uzņēmumi atbilst iepriekšminētajiem kritērijiem.

(20)

Attiecībā uz uzņēmumiem, kuros izmeklēšana tika veikta uz vietas, izmeklēšana atklāja, ka trīs no astoņiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem atbilst visiem TER nosacījumiem (sk. uzņēmumu sarakstu 23. apsvērumā). Pārējie pieci pieprasījumi tika noraidīti. Tie kritēriji, kuriem neatbilst pieci ražotāji eksportētāji, ir minēti nākamajā tabulā.

(21)

Attiecībā uz pārējo 41 uzņēmumu – ikvienam uzņēmumam atsevišķi veiktā analīzē tika secināts, ka TER nav piešķirams 19 uzņēmumiem, jo tie acīmredzami neatbilda pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem. Tiek uzskatīts, ka 10 no šiem 19 uzņēmumiem izmeklēšanas laikā pietiekami nesadarbojās un neiesniedza nepieciešamo pieprasīto informāciju. Pat pēc uzaicinājuma vēstules sniegt trūkstošo informāciju šie uzņēmumi pietiekami nepierādīja, ka vai nu paši, vai to saistītais(ie) uzņēmums(i), kas ir iesaistīti attiecīgā produkta ražošanā un pārdošanā, atbilst attiecīgajiem TER kritērijiem. Nākamajā tabulā ir minēti kritēriji, kuriem neatbilst 9 no šiem 19 uzņēmumiem. Pārējie 22 uzņēmumi nevarēja uzskatāmi pierādīt, ka tie atbilst pieciem attiecīgajiem TER kritērijiem.

(22)

Tabulā ir parādīts, ciktāl minētie visi uzņēmumi, kuriem netika piešķirts TER, atbilst katram no pieciem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(23)

Ņemot vērā iepriekšminēto, ĶTR ražotāji eksportētāji, kuriem piešķīra TER, ir šādi:

(24)

Saskaņā ar 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valsts mēroga maksājumu, ja tādu piemēro, nosaka valstīm, uz kurām attiecas 2. panta 7. punkts, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi var pierādīt, ka tie atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem, lai varētu saņemt atsevišķu režīmu.

(25)

Ražotāji eksportētāji pieprasīja gan TER, gan arī atsevišķu režīmu, ja tiem netiktu piešķirts TER. Septiņi papildu ražotāji eksportētāji pieprasīja tikai atsevišķu režīmu.

(26)

Pirmkārt, saistībā ar uzņēmumiem, kuri pieprasīja, bet neieguva TER, tika konstatēts, ka 13 uzņēmumi atbilst visām pamatregulas 9. panta 5. punkta noteiktajām AR prasībām. Ciktāl tas attiecas uz citiem uzņēmumiem, desmit no tiem nesadarbojās pietiekami, lai tiem piešķirtu TER; to sadarbības pakāpe bija tik zema, ka tie pat neiesniedza pietiekami daudz pierādījumu, lai pamatotu savu pieprasījumu pēc AR. Vienam citam uzņēmumam nevarēja piešķirt AR, jo tas nevarēja atbilstoši un pilnā apmērā pierādīt, ka tā eksporta cenas un apjoms, kā arī pārdošanas noteikumi ir brīvi noteikti. Vairākumam eksporta pārdošanas apjomu nebija iespējams pārbaudīt gala pircēju vai samaksu par precēm un uzņēmums nevarēja kliedēt aizdomas, ka šādos apstākļos uzņēmuma cenu noteikšanā ir iesaistīta valsts.

(27)

Otrkārt, no tiem septiņiem uzņēmumiem, kas pieprasīja AR, pieci atbilda pamatregulas 9. panta 5. punkta noteiktajām prasībām. Pārējie divi uzņēmumi nevarēja pietiekamā apjomā pierādīt, ka to eksporta cenas un apjoms, kā arī pārdošanas noteikumi ir brīvi noteikti un tie ir veidoti bez valsts iejaukšanās. Abi uzņēmumi neiesniedza nepieciešamo pieprasīto informāciju, proti, savus IP laikā spēkā esošos statūtus, turklāt atklāja, ka viens no tiem lielāko izmeklēšanas perioda daļu piederēja valstij.

(28)

Tādēļ AR nolēma piešķirt šādiem 18 uzņēmumiem:

(29)

Tiek atgādināts, ka, ņemot vērā lielo iesaistīto uzņēmumu skaitu, nolemts izmantot izlases metodes noteikumus. Šim mērķim, vienojoties ar Ķīnas varas iestādēm, tika izvēlēti astoņi uzņēmumi ar lielāko eksporta apjomu uz ES.

(30)

Šai sakarā analīze pēc tam atklāja, ka no sākotnēji izvēlētajiem astoņiem uzņēmumiem TER varēja piešķirt trijiem, bet AR — četriem attiecīgajiem uzņēmumiem. Pamatojoties uz šiem rezultātiem, ir piemēroti izlases metodes noteikumi.

(31)

Attiecībā uz normālās vērtības noteikšanu vispirms par katru attiecīgo ražotāju eksportētāju Komisija noteica, vai tam ir reprezentatīvs AAIPPA pārdošanas kopapjoms vietējā tirgū, salīdzinot ar eksporta pārdošanas kopapjomu Kopienā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdošanas apjomu vietējā tirgū uzskata par reprezentatīvu, ja ikviena ražotāja eksportētāja pārdošanas kopapjoms vietējā tirgū ir vismaz 5 % no ražotāja eksporta pārdošanas kopapjoma Kopienā.

(32)

Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem kopumā ir reprezentatīvs pārdošanas apjoms vietējā tirgū, Komisija pēc tam noteica tos vietējā tirgū pārdotos AAIPPA veidus, kas bija identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem produktu veidiem, ko pārdeva eksportam uz Kopienu.

(33)

Ikvienam no šiem veidiem tika noskaidrots, vai pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrēta veida pārdošanas apjomu vietējā tirgū uzskata par pietiekami reprezentatīvu, ja šā veida pārdošanas kopapjoms vietējā tirgū izmeklēšanas periodā ir 5 % vai vairāk no salīdzināma veida pārdošanas kopapjoma, kas eksportēts uz Kopienu.

(34)

Komisija arī pārbaudīja, vai katra attiecīgā produkta veida pārdošanas apjomu vietējā tirgū var uzskatīt par tādu, kas iegūts parastā tirdzniecības apritē, nosakot neatkarīgiem pircējiem veiktā attiecīgā veida rentablās pārdošanas apjomu īpatsvaru.

(35)

Ja tā AAIPPA veida pārdošanas apjomi, ko pārdod par neto pārdošanas cenu, kura ir vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, veido vairāk nekā 80 % no minētā veida produkta pārdošanas kopapjoma un ja minētā veida produkta vidējā svērtā cena ir vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību nosaka pēc faktiskās cenas vietējā tirgū. Šo cenu aprēķina kā vidējo svērto cenu no visa minētā veida produkta pārdošanas apjoma cenām vietējā tirgū izmeklēšanas periodā neatkarīgi no tā, vai pārdošana bijusi rentabla vai ne.

(36)

Ja AAIPPA veida rentablās pārdošanas apjoms veido līdz 80 % (ieskaitot) no minētā veida produkta pārdošanas kopapjoma vai arī ja minētā veida produkta vidējā svērtā cena ir mazāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību nosaka pēc faktiskās cenas vietējā tirgū, kuru aprēķina kā vidējo svērto apjomu no vienīgi minētā veida produkta rentablās pārdošanas apjoma ar noteikumu, ka šis pārdošanas apjoms veido 10 % vai lielāku daļu no minētā veida produkta pārdošanas kopapjoma.

(37)

Visbeidzot, ja kāda AAIPPA produkta veida rentablās pārdošanas apjoms veido mazāk nekā 10 % no minētā veida produkta pārdošanas kopapjoma, uzskata, ka šo konkrētā veida produktu nepārdod pietiekamā daudzumā, lai cena vietējā tirgū nodrošinātu atbilstīgu pamatu normālās vērtības noteikšanai.

(38)

Ja nevar izmantot cenas vietējā tirgū, kādas noteiktas konkrētam produkta veidam, ko pārdod ražotājs eksportētājs, tad parasti izmanto nevis citu ražotāju eksportētāju cenas vietējā tirgū, bet salikto normālo vērtību. Ņemot vērā dažādos produktu veidus un faktorus, kas ietekmē produktus (piemēram, šķiedru veids, dziju izmērs, audumu apdare), citu ražotāju eksportētāju vietējā tirgus cenu izmantošana šajā gadījumā nozīmētu dažādu korekciju ieviešanu, vairākums no kurām pamatotos uz aptuveniem aprēķiniem. Tāpēc uzskata, ka normālās vērtības aprēķināšana katram ražotājam eksportētājam ir atbilstošāka metode.

(39)

Līdz ar to normālā vērtība tiek aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, ikviena eksportētāja eksportēto produktu veidu ražošanas izmaksām pieskaitot un, ja nepieciešams, koriģējot tirdzniecības, vispārējās un administratīvās (tālāk tekstā – TVA) izmaksas samērīgā apjomā un ar samērīgu peļņas normu. Šim nolūkam Komisija pārbauda, vai radušās TVA izmaksas un peļņa, ko katrs attiecīgais ražotājs eksportētājs guvis vietējā tirgū, ir ticami dati.

(40)

Faktiskās vietējās tirgus TVA izmaksas tiek uzskatītas par ticamām, ja attiecīgā uzņēmuma pārdošanas kopapjomu vietējā tirgū var novērtēt kā reprezentatīvu salīdzinājumā ar eksporta pārdošanas apjomu uz Kopienu. Vietējā tirgus peļņas normu nosaka pēc to produktu veidu pārdošanas vietējā tirgū, kas pārdoti parastā tirdzniecības apritē. Šim mērķim piemēro 34. apsvērumā noteikto metodoloģiju. Ja šie kritēriji neatbilst, attiecīgajā valstī izmanto citu uzņēmumu vidējās svērtās TVA izmaksas un/vai peļņas normu, kuriem ir reprezentatīvs pārdošanas apjoms parastā tirdzniecības apritē.

(41)

Diviem uzņēmumiem bija kopumā reprezentatīvs pārdošanas apjoms, bet tika atklāts, ka tikai daži attiecīgo eksportēto produktu veidi ir pārdoti vietējā tirgū vai ir pārdoti vietējā tirgū parastās tirdzniecības operācijās. Pārējiem AAIPPA veidiem, kurus eksportēja šis uzņēmums, normālā vērtība bija jāaprēķina, ņemot vērā 38.–40. apsvērumā izskaidroto metodiku.

(42)

Tika konstatēts, ka vienam uzņēmumam AAIPPA pārdošanas apjoms vietējā tirgū nav reprezentatīvs, tāpēc normālā vērtība bija jāaprēķina, ņemot vērā 38.–40. apsvērumā izskaidroto metodoloģiju.

(43)

Jāuzsver – divu uzņēmumu gadījumā pārbaude atklāja, ka uzņēmumu minētās ražošanas izmaksas īsteni neiekļauj visas saistītās izmaksas, tāpēc ir jāveic attiecīgas korekcijas.

(44)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu normālā vērtība uzņēmumiem, kuriem nevar piešķirt TER, jānosaka, ņemot vērā analogās valsts cenas vai salikto vērtību.

(45)

Paziņojumā par pārbaudes sākšanu Komisija paredzēja izmantot Meksiku kā piemērotu analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību ĶTR, un ieinteresētas puses tika aicinātas izteikt komentārus par šo izvēli.

(46)

Daudzi ĶTR ražotāji eksportētāji, kuriem netika piešķirts TER, iebilda pret šo priekšlikumu. Galvenie argumenti bija tādi, ka Meksika nav uzskatāma par atbilstošu analogo valsti, jo salīdzinājumā ar Ķīnu tai ir ierobežots ražošanas apjoms un ražotāju skaits. Anketas tika izsūtītas visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem Meksikā, bet neviena atbilde netika saņemta. Tāpēc Meksika nevarēja tikt izvēlēta par analogo valsti.

(47)

Tāpēc Komisijas dienesti apsvēra citus risinājumus, un tika konstatēts, ka Turcija varētu būt atbilstoša analogā valsts. Izmeklēšanā atklāja, ka Turcija attiecīgajam produktam ir konkurējošs tirgus ar daudziem vietējiem dažādu lielumu ražotājiem un nozīmīgu importa apjomu no trešām valstīm. Tika konstatēts, ka vietējie ražotāji ražo līdzīgus produktu veidus kā ĶTR, kā arī tiem ir līdzīgas ražošanas metodes. Tāpēc Turcijas tirgus izskatījās pietiekami reprezentatīvs normālās vērtības noteikšanai.

(48)

Tika apzināti visi zināmie Turcijas ražotāji eksportētāji, un viens uzņēmums piekrita sadarboties. Šim ražotājam tika nosūtīta anketa, un ražotāja atbildē sniegtie dati tika nekavējoties pārbaudīti.

(49)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, nosaka, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas saņemta no ražotāja analogajā valstī, t.i., pamatojoties uz samaksātajām vai maksājamajām cenām Turcijas vietējā tirgū produktu veidam, ko uzskata par tādu, kas iegūts parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar 35. apsvērumā noteikto metodoloģiju. Vajadzības gadījumā šīs cenas tika koriģētas, lai nodrošinātu pienācīgu salīdzinājumu ar tiem produktu veidiem, kurus uz Kopienu eksportē attiecīgie Ķīnas ražotāji.

(50)

Rezultātā par normālo vērtību noteica sadarbībā iesaistītā Turcijas ražotāja vidējo svērto pārdošanas cenu vietējā tirgū, kas bija paredzēta nesaistītiem pircējiem.

(51)

Visos gadījumos, kad attiecīgais produkts tika eksportēts neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, par pamatu izmantojot faktiski samaksātās vai maksājamās cenas.

(52)

Tie uzņēmumi, kuriem tika piešķirts AR, attiecīgos produktu tieši eksportēja nesaistītiem pircējiem Kopienā, tāpēc eksporta cena tika aprēķināta saskaņā ar 51. apsvērumā minēto metodoloģiju.

(53)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz EXW cenu. Lai nodrošinātu pienācīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā starpību, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Visos gadījumos, kad to atzina par pamatotu, precīzu un kad to pamatoja pārbaudīti pierādījumi, tika veiktas attiecīgas korekcijas saistībā ar transporta izmaksām un apdrošināšanu, kredītizmaksām, komisijas maksām un izdevumiem par bankas pakalpojumiem. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu korekcijas tika veiktas arī tad, ja eksporta pārdošanas apjoma realizācijā izmantoja saistītu uzņēmumu, kas atrodas ārpus attiecīgās valsts vai Kopienas.

(54)

Tika konstatēts, ka no eksporta pārdošanas apjoma tiek atgūts zemāks PVN nekā no pārdošanas apjoma vietējā tirgū. Ņemot vērā šo starpību, eksporta cenas tika koriģētas pēc atmaksātā PVN starpības starp eksporta pārdošanas apjomu un pārdošanas apjomu vietējā tirgū, t.i., 2 % 2003. gadā un 4 % 2004. gadā.

(55)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu tiem trijiem uzņēmumiem, kuriem tika piešķirts TER pēc pārbaudes uz vietas un kuri tika iekļauti izlasē, ikviena uz Kopienu eksportētā attiecīgā produkta veida vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar atbilstīgu attiecīgā produkta veida vidējo svērto eksporta cenu. Šie trīs uzņēmumi ir saistīti, un pagaidu dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas, tika aprēķināta kā triju sadarbībā iesaistītu ražotāju dempinga starpības vidējā svērtā vērtība saskaņā ar Kopienas politiku attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem.

(56)

Pārējiem 22 uzņēmumiem, kuriem tika piešķirts TER, bet kuri netika izvēlēti izlases paraugam, attiecināja pagaidu dempinga starpību dempinga vidējās svērtās starpības līmenī, kāds pagaidām ir noteikts pusēm, kuras ir iekļautas izlasē un kurām piešķirts TER.

(57)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu četriem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuriem tika piešķirts AR, vidējā svērtā normālā vērtība, kuru noteica analogajai valstij, tika salīdzināta ar vidējo svērto eksporta cenu uz Kopienu. Pārējiem 18 uzņēmumiem, kuriem tika piešķirts AR, bet kuri netika iekļauti izlasē, pagaidu dempinga starpība ir noteikta dempinga vidējās svērtās starpības līmenī, kāds pagaidām ir noteikts pusēm, kura ir iekļautas izlasē un kurām piešķirts AR.

(58)

Ņemot vērā iepriekšminēto, pagaidu vidējās svērtās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas:

(59)

Lai aprēķinātu valsts vienoto dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem ĶTR eksportētājiem, Komisija vispirms noteica sadarbības līmeni. Tika salīdzināts kopējais ĶTR izcelsmes attiecīgā produkta importa apjoms, ko aprēķināja pēc Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem un no ĶTR eksportētājiem saņemtās faktiskās atbildes uz anketas jautājumiem. Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā augsto sadrumstalotības līmeni, kas raksturo eksporta nozares struktūru, tika noteikts, ka sadarbības līmenis ir augsts, t.i., 77 % no vispārējā Ķīnas eksporta apjoma uz Kopienu.

(60)

Tāpēc dempinga starpību aprēķināja, izmantojot vidējo svērto eksporta cenu, ko paziņoja eksportētājs, kurš sadarbojās un kuram netika piešķirts ne TER, ne AR, un eksporta cenu, kas iegūta no Eiropas Kopienu Statistikas biroja, un salīdzinot iegūto cenu ar vidējo svērto normālo vērtību, kas noteikta analogajai valstij salīdzināmiem produktu veidiem. Eiropas Kopienu Statistikas biroja datu kā faktu izmantošana, kas ir pieejami saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, ir nepieciešama, ja nav plašākas informācijas par eksporta cenām, lai noteiktu valsts mēroga maksājumu.

(61)

Pamatojoties uz to, valsts vienotais dempinga līmenis provizoriski tika noteikts 109,3 % apmērā no CIF cenas uz Kopienas robežas.

(62)

Izmeklēšanas periodā līdzīgus produktus ražoja:

(63)

Visu iepriekšminēto uzņēmumu ražošanas jauda veido kopējo Kopienas AAIPPA produkciju un tiek novērtēta kā apmēram 330 miljoni tekošo metru.

(64)

Septiņu izmeklēšanā pilnībā iesaistīto Kopienas ražotāju uzkrātā produkcija izmeklēšanas periodā bija 97 miljoni tekošo metru jeb apmēram 30 % no novērtētā AAIPPA produkcijas kopapjoma Kopienā. Tādējādi provizoriski tiek uzskatīts, ka septiņi Kopienas ražotāji, kas pilnīgi sadarbojās, veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(65)

AAIPPA patēriņš Kopienā tika noteikts, balstoties uz:

(66)

Attiecīgajā periodā AAIPPA Kopienas patēriņš bija salīdzinoši stabils. Sasniedzot 754 miljonus tekošo metru patēriņu 2001. gadā, kas ir visaugstākais rādītājs, AAIPPA Kopienas patēriņš bija 732,34 miljoni tekošo metru izmeklēšanas periodā, kas ir par 0,92 % mazāk nekā patēriņa līmenis attiecīgā perioda sākumā. Tā kā aizvien vairāk apģērbu tika ražoti ārpus Kopienas, AAIPPA patēriņa kritumu izraisīja pieaugošais gatavo apģērbu importa apjoms. Tas radīja apģērbu produkcijas līmeņa stabilizāciju Kopienā, kaut arī gatavo apģērbu patēriņš pieauga.

(67)

ĶTR izcelsmes importa novērtējums apjoma un tirgus daļas ziņā ir šāds:

(68)

Attiecīgajā periodā imports no ĶTR ir pastāvīgi pieaudzis no 134 miljoniem tekošo metru 2000. gadā līdz 287 miljoniem tekošo metru izmeklēšanas periodā, t.i., par 114 %. To Kopienas patēriņa tirgus daļa palielinājās no 18,2 % 2000. gadā līdz 36,4 % 2002. gadā un sasniedza 39,3 % izmeklēšanas periodā.

(69)

CIF importa no ĶTR vidējās cenas lēnām cēlās laika posmā no 2000. līdz 2001. gadam un samazinājās par 8 procentpunktiem 2002. gadā. Cenu pieaugums palielinājās 2003. gadā (12 punkti) un turpināja augt izmeklēšanas periodā. Visā periodā tika sasniegts cenu palielinājums par 23 procentpunktiem.

(70)

Lai varētu analizēt cenas samazinājumu, Kopienas ražošanas nozares pārdoto AAIPPA cenas tika salīdzinātas ar importa cenām no ĶTR uz Kopienu izmeklēšanas periodā, pamatojoties uz vidējā svērtā produktu veida cenām. Salīdzinājums tika veikts pēc tam, kad tika atskaitītas cenu atlaides. Kopienas ražošanas nozares cenas tika koriģētas līdz EXW cenām, bet importa cenas bija CIF cenas uz Kopienas robežas, pieskaitot nodokļus, ar korekcijām, kas tika veiktas tirdzniecības līmenim, un transportēšanas izmaksas, pamatojoties uz izmeklēšanas laikā apkopoto informāciju, īpaši no nesaistītiem importētājiem, kas sadarbojās.

(71)

Šis salīdzinājums apliecina, ka izmeklēšanas periodā ĶTR izcelsmes AAIPPA Kopienā pārdeva par cenām, kas bija daudz zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, starpība procentos no Kopienas ražošanas nozares cenām bija no 8,8 % līdz 51,1 %. Turklāt bija arī cenu samazināšanās, jo Kopienas ražošanas nozares cena nesedza tās ražošanas izmaksas.

(72)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu pārbaude, kurā tika novērtēta ietekme, kādu uz Kopienas ražošanas nozari atstāj imports par dempinga cenām, iekļāva visu ekonomikas faktoru un rādītāju novērtējumu, kas ietekmē ražošanas nozares stāvokli no 2000. gada (pamata gads) līdz IP.

(73)

Tālāk sniegtie Kopienas ražošanas nozares dati uzrāda informāciju, ko apkopoja 7 sadarbībā iesaistījušies Kopienas ražotāji.

(74)

Ražošanas jaudu nosaka, pamatojoties uz teorētiski uzstādīto darbgaldu maksimālo izlaidi stundā, kas tiek reizināta ar teorētiskajām darba stundām vienā gadā, ņemot vērā apkopi un citas tamlīdzīgas ražošanas dīkstāves.

(75)

Kā redzams tabulā, ražošana attiecīgajā periodā samazinājās par 21 %, neraugoties uz diezgan stabilo Kopienas patēriņu (kopumā samazinājies par 1 %). Tajā pašā periodā ražošanas jauda samazinājās par 9 %. Neraugoties uz ražošanas jaudas samazināšanos jaudas izmantojums uzrāda pat krietni lielāku samazināšanās tendenci attiecīgajā periodā, turklāt jaudas izmantojuma līmenis izmeklēšanas periodā ir 56 %, kas ir par astoņiem procentpunktiem zemāks nekā tā līmenis perioda sākumā.

(76)

Šajā tabulā sniegtie skaitļi uzrāda krājumu apjomu katra perioda beigās.

(77)

Krājumu līmenis absolūtajos skaitļos uzrādīja nelielas svārstības, bet kopumā samazinājās laika posmā no 2000. gada līdz IP. Tomēr kā ražošanas procents krājumi faktiski pieauga no 13,6 % 2000. gadā līdz 14,9 % 2003. gadā un 15,8 % IP. Tas atspoguļo Kopienas ražošanas nozares esošo krājumu līmeņa palielināšanos salīdzinājumā ar to ražošanas līmeni.

(78)

Šajā tabulā sniegtie skaitļi uzrāda Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomu neatkarīgajiem pircējiem Kopienā.

(79)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi ir nepārtraukti samazinājušies. Attiecīgajā periodā tie samazinājās par 21 %. Pārdošanas apjomu samazinājums jāanalizē, ņemot vērā tajā pašā periodā pieaugošo importa apjomu no Ķīnas, kas pieauga par 114 %.

(80)

Laika posmā no 2000. līdz 2001. gadam Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 12,3 % līdz 10,5 %, kaut arī Kopienas patēriņš pieauga par 2 %. Laika posmā no 2001. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa turpināja samazināties, noslīdot līdz 9,8 %.

(81)

Laika posmā no 2000. līdz 2001. gadam Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas pieauga par 7 %, un kopš tā laika to svārstības ir salīdzinoši stabilas — EUR 1,36–1,40. Cenu pieaugums laika posmā no 2000. līdz 2001. gadam izrietēja no izmaiņām produkcijas sortimentā, jo Kopienas ražošanas nozare aizvien vairāk virzījās uz augstāku, tehnoloģiski modernāku specifikāciju, dārgākiem produktiem, bet ar augstāku pievienoto vērtību. Tomēr cenu pieaugums bija zemāks, nekā varēja paredzēt, ņemot vērā augstāku kvalitāti un labākas specifikācijas, kas arī radīja izmaksu pieaugumu. Pēc tam Kopienas ražošanas nozare turpināja uzlabot savu produkta piedāvājumu un turpmāk koncentrējās uz modernākiem produktiem un produktiem ar augstāku pievienoto vērtību un ar uzcenojumu. Tomēr, neraugoties uz pārdoto preču augstāku kvalitāti un labāku specifikāciju, Kopienas ražošanas nozare nevarēja noteikt augstākas cenas. Izmeklēšanas periodā cenas nokrita līdz 2001. gada līmenim.

(82)

Visa perioda laikā pieaugums bija negatīvs ražošanas, pārdošanas apjoma un tirgus daļas ziņā. Tas noteica negatīvus finanšu rezultātus.

(83)

Nākamajā tabulā izmantotā peļņas koncepcija ir peļņa pirms nodokļiem, kas attiecībā uz pozīciju “Rentabilitāte no EK pārdošanas apjoma” uzrāda peļņu, ko rada AAIPPA pārdošanas apjoms Kopienas tirgū, bet pozīcijās “Peļņa no ieguldījumiem” un “Naudas plūsma” tā uzrāda peļņu, kas veidojas uzņēmumu līmenī, kas ir šaurākā produktu grupa, kas iekļauj līdzīgu produktu, par kuru nepieciešamā informācija var tikt sniegta saskaņā ar pamatregulas 3. panta 8. punktu.

(84)

Peļņa no ieguldījumiem ir aprēķināta, ņemot vērā peļņu no neto aktīviem, jo peļņa no neto aktīviem tiek uzskatīta par atbilstošāku tendences analīzei.

(85)

Kā jau ir minēts iepriekš, Kopienas ražošanas nozares vidējā vienības cena attiecīgajā periodā kopumā pieauga par 7 % sakarā ar izmaiņām produkcijas sortimentā. Tomēr rentabilitāte no EK pārdošanas apjoma samazinājās no 1,2 % 2000. gadā līdz – 4 % 2003. gadā un – 3,9 % IP. Tas atspoguļo faktu, ka, neraugoties uz Kopienas ražošanas nozares veiktajiem pasākumiem virzībā no pamata produktiem uz mūsdienīgākiem produktiem, lai tie joprojām saglabātu ienesīgumu, patiesībā Kopienas ražošanas nozare kļuva nerentabla.

(86)

Peļņa no kapitāla ieguldījumiem uzrāda tādu pašu vispārēju tendenci kā rentabilitāte. Tā attiecīgajā periodā samazinājās no – 5,6 % līdz – 24,2 %. Ir jāuzsver, ka šī attiecība ir attiecināma uz šo uzņēmumu darbību kopumā, jo attiecīgajam produktam nevarēja piešķirt kapitāla ieguldījumus.

(87)

Laika posmā no 2000. līdz 2002. gadam naudas plūsma samazinājās par 11 %, bet laika posmā no 2002. gada līdz IP palielinājās par 6 %. Attiecīgajā periodā naudas plūsma samazinājās par 6 %.

(88)

Ieguldījumu līmenis palielinājās par 76 % 2001. gadā, pazeminājās par 63 % 2002. gadā, līdz atgriezās iepriekšējā līmenī (apmēram 7,1 miljoni EUR) 2003. gadā un IP. Lielais pieaugums 2001. gadā un kritums 2002. gadā saistāms ar datumu, kurā drīzāk tika fiksēti ieguldījumi nekā izmaiņas ieguldījumu stratēģijā šajos gados.

(89)

Neskatoties uz grūtībām Kopienas ražošanas nozarē, tā turpināja veikt jaunus ieguldījumus. Tomēr tie nebija vērsti uz jaudas palielināšanu, bet drīzāk uz to, lai nodrošinātu pilnīgu iekārtu atjaunināšanu, kuras var konsekventi ražot augstas kvalitātes produktu, tajā pašā laikā samazinot izdevumus, efektīvāk izmantojot enerģiju, ūdeni un citus resursus, kā arī sasniedzot augstāku automatizācijas līmeni.

(90)

No lēmuma ieguldīt lielāka apmēra projektos līdz brīdim, kad ieguldījumi tika īstenoti un gatavi izmantošanai, pagāja apmēram divus gadus ilgs periods. Tas daļēji izskaidro to, kāpēc attiecīgajā periodā ieguldījumu līmenis ir saglabāts, neraugoties uz finansiālo rezultātu pasliktināšanos.

(91)

Kopienas ražošanas nozari veido galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi. Tādēļ Kopienas ražošanas nozares spēja piesaistīt kapitālu attiecīgajā periodā bija samazinājusies, īpaši pēdējā posmā, kad rentabilitāte kļuva negatīva.

(92)

Kā redzams iepriekš, Kopienas ražošanas nozare attiecīgajā periodā samazināja ražošanas apjomu par 21 %. Šī samazinājuma, kā arī automatizētajās sistēmās veikto ieguldījumu dēļ bija jāsamazina arī Kopienas ražošanas nozares darbaspēks. Darbinieku skaits nepārtraukti samazinājās no 928 2002. gadā līdz 790 IP jeb par 15 %. Tajā pašā laikā darbinieku skaita samazināšanās dēļ darba izmaksas kritās no 35,3 miljoniem EUR 2000. gadā līdz 32,2 miljoniem EUR IP jeb par 9 %.

(93)

Kaut arī darbaspēka skaits samazinājās un automatizācijas līmenis pieauga, patiesībā darba ražīgums kritās, jo pēc pārdošanas apjoma samazināšanās Kopienas ražošanas nozare bija spiesta samazināt ražošanas apjomu. Līdz ar to ieguvumi no ieguldījumiem jaunajās iekārtās nebija tik pilnīgi, kā plānots.

(94)

Ņemot vērā dempinga importa apjomu un cenas, faktiskās dempinga starpības ietekmi nevar uzskatīt par nesvarīgu.

(95)

Kopienas ražošanas nozare nebija tādā stāvoklī, ka tai būtu jāatlabst no iepriekšējā dempinga kaitīgās ietekmes

(96)

Gandrīz visi ekonomikas rādītāji attiecīgajā periodā uzrādīja vispārēju negatīvu tendenci. Ražošanas apjoms samazinājās par 21 %, ražošanas jauda – par 9 %, bet jaudas izmantojums – par 12,5 %. Krājumi samazinājās absolūtā izteiksmē, tomēr tie palielinājās kā procentuālā vērtība no ražošanas. EK pārdošanas apjomi samazinājās par 20 %, bet tirgus daļa – 21 %. Lai gan cenas kopumā palielinājās par 7 %, tas nebija pietiekami, lai atspoguļotu izmaiņas produkcijas sortimentā, jo Kopienas ražošanas nozare aizvien vairāk virzījās uz modernākiem produktiem un bija jāsedz no tā izrietošās palielinātās izmaksas. Sarežģītais Kopienas ražošanas nozares stāvoklis atspoguļojās kā rentabilitātes samazināšanās no 1,2 % 2000. gadā līdz – 3,9 % zaudējumiem IP. Peļņa no aktīviem kļuva aizvien negatīvāka, naudas plūsma samazinājās. Lai samazinātu izmaksas saistībā ar ražošanas, pārdošanas un rentabilitātes līmeņa kritumu, samazinājās arī nodarbinātība un darba algas, daļa darbinieku tika atlaisti. Kritās arī ražīgums, jo ražošanas apjoma samazinājums neļāva gūt labumu, kādu varētu sniegt mazāks darbinieku skaits un turpmāki ieguldījumi modernā ražotnē un iekārtās netraucēta darba ritējuma nodrošināšanai.

(97)

Visu šo laiku Kopienas ražošanas nozare tika virzīta tā, lai pastāvīgi veiktu vērā ņemamus ieguldījumus, tomēr tās spēju piesaistīt kapitālu acīmredzami ietekmēja pieaugošie zaudējumi, līdz ar to nozares uzņēmumi vairs nevarēja nodrošināt līdzšinējo ieguldījumu līmeni, ja viņu finansiālais stāvoklis neuzlabotos.

(98)

Ņemot vērā iepriekšminēto, ir provizoriski secināms, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīti būtiski zaudējumi pamatregulas 3. panta nozīmē.

(99)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu tika pārbaudīts, vai Kopienas ražošanas nozares materiālos zaudējumus ir izraisījis attiecīgās valsts imports par dempinga cenām. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja citus faktorus, kas varēja nodarīt zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei, lai tādējādi nepieļautu, ka šādu pārējo faktoru radītie zaudējumi tiek nepareizi saistīti ar importu par dempinga cenām.

(100)

ĶTR izcelsmes AAIPPA apjoms attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās. Kā ir redzams tabulā pēc 69. apsvēruma, imports no ĶTR palielinājās no apmēram 135 miljoniem tekošo metru 2000. gadā līdz 288 miljoniem tekošo metru IP periodā, t.i., par 114 %. Rezultātā ĶTR izcelsmes AAIPPA importa tirgus daļa vairāk nekā dubultojās; procentuālā izteiksmē tā palielinājās no 18,2 % līdz 39,3 %.

(101)

Kā jau iepriekš ir teikts 73. apsvērumā, ĶTR izcelsmes imports ievērojami samazināja Kopienas ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu; cenas samazinājuma starpība bija no 8,8 % līdz 51,1%. Attiecīgā importa cenu spiediens neļāva Kopienas ražošanas nozarei paaugstināt savas cenas, lai atspoguļotu augstāku pievienoto vērtību, kas izriet no Kopienas ražošanas nozarē pārdotā produkcijas sortimenta specifikācijām.

(102)

Laika posmā no 2000. gada līdz IP ĶTR izcelsmes importa apjoms un tā tirgus daļas pieaugums būtiski palielinājās, izmantojot tādas cenas, kas bija krietni zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām; vienlaikus tas sakrita ar Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos tajā pašā periodā, ko uzrāda gandrīz visu zaudējumu rādītāju tendence. Kopienas ražošanas nozare bija spiesta pieskaņot cenas, lai mēģinātu saglabāt tirgus daļu un tādējādi arī ražošanu. Tomēr cenas bija pārāk zemas, lai segtu mainīgās izmaksas, un, izvairoties no vēl lielākiem zaudējumiem, Kopienas ražotāji bija spiesti atstāt tirgus daļu.

(103)

Tāpēc provizoriski tika secināts, ka attiecīgā importa izrādītajam spiedienam, kura apjoms un tirgus daļa ievērojami palielinājās sākot no 2000. gada un kas tika veikts par zemām dempinga cenām, bija nozīmīga loma saistībā ar cenu pazemināšanos un apspiešanu, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas zaudēšanu un rezultātā – tās finansiālā stāvokļa pasliktināšanos.

(104)

Šajā tabulā redzams, kā attiecīgajā periodā mainījās importa apjoms no trešām valstīm, kas nav saistītas ar šo izmeklēšanu:

(105)

Pēc apjoma pieauguma 2001. un 2002. gadā importa kopapjoms no visām pārējām valstīm attiecīgajā periodā kopumā samazinājies par 14 %. Tāpat arī visu pārējo valstu tirgus daļa vispirms palielinājās līdz 38,4 % 2001. gadā, bet kopš tā laika tā samazinājās līdz 31,1 %. Tādējādi imports no visām pārējām valstīm zaudēja gan apjomu, gan arī tirgus daļu, kamēr tajā pašā laikā ĶTR importa apjoms un tirgus daļa pieauga. Importu cena no visām pārējām valstīm salīdzinājumā ar ĶTR importu cenām vienmēr bija augstāka.

(106)

Tāpēc provizoriski tika secināts, ka AAIPPA imports, kura izcelsmes valsts nav ĶTR, nav sekmējusi Kopienas ražošanas nozarei nodarītos zaudējumus.

(107)

Kā ir minēts 68. apsvērumā, AAIPPA patēriņš Kopienā attiecīgajā periodā samazinājās par mazāk nekā 1 %. Ja Kopienas ražošanas nozare spētu saglabāt savu tirgus daļu, šī patēriņa samazinājuma dēļ tā būtu zaudējusi tikai 900 000 tekošo metru pārdošanas apjomu EK. Tomēr faktiskais EK pārdošanas apjoma samazinājums bija 19 000 000 tekošie metri, kas ir vairāk nekā 21 reizi lielāks. Tāpēc provizoriski uzskata, ka patēriņa modelis nav bijis par būtisku cēloni jebkāda veida zaudējumiem, kas nodarīti Kopienas ražošanas nozarei.

(108)

Lai gan ir pieejama tikai ierobežota informācija par citu Kopienas ražotāju veiktspēju, tad, ņemot vērā faktu, ka divpadsmit ražotāji atbalstīja sūdzību, un, izmantojot vispārējo tirgus informāciju par nozari, var pamatoti uzskatīt, ka arī šiem ražotājiem imports par dempinga cenām nodarīja būtiskus zaudējumus. Tā kā nav nekāda veida pazīmju, kas apliecinātu, ka šo uzņēmumu stāvoklis atšķirtos no Kopienas ražošanas nozares stāvokļa, citi Kopienas ražotāji nevar tikt uzskatīti par Kopienas ražošanas nozares zaudējumu cēloni.

(109)

Attiecīgajā periodā ĶTR importa apjoms un tā tirgus daļa būtiski pieauga, kas arī ievērojami samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas un uzrādīja pārsteidzošu sakritību laika ziņā ar Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos.

(110)

Nav izvirzīti vai konstatēti citi faktori, kas varētu būtiski ietekmēt Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(111)

Balstoties uz iepriekš minēto analīzi, kur visu noskaidroto faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi skaidri izšķirta un nodalīta no dempinga importa kaitīgās ietekmes, provizoriski tiek secināts, ka imports no ĶTR Kopienai ir radījis būtiskus zaudējumus pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(112)

Tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz pieņemtajiem slēdzieniem par dempingu, kas rada zaudējumus, pastāv nopietni iemesli, kas liek secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā noteikt antidempinga pasākumus nav Kopienas interesēs. Šajā nolūkā un saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu, nosakot Kopienas intereses, ņēma vērā visu iesaistīto pušu intereses, t.i., Kopienas ražošanas nozares, citu Kopienas ražotāju, importētāju/tirgotāju, kā arī lietotāju un ar produktu saistīto izejvielu piegādātāju intereses.

(113)

Komisija nosūtīja anketas importētājiem/tirgotājiem, izejvielu piegādātājiem, rūpnieciskajiem lietotājiem, kā arī dažādām lietotāju asociācijām. Tikai viens piegādātājs un viens importētājs/lietotājs sniedza vērā ņemamas atbildes.

(114)

Atgādinot, ka Kopienas ražošanas nozare sastāv no 7 ražotājiem, kuri tieši nodarbina apmēram 1 800 cilvēku, no kuriem 790 IP periodā strādāja saistībā ar AAIPPA ražošanu un pārdošanu. Šo uzņēmumu aptuvenais ražošanas apjoms veido apmēram 30 % no Kopienas ražošanas kopapjoma.

(115)

Paredzams, ka pasākumu piemērošana atjaunos godīgu konkurenci tirgū un novērsīs turpmākos zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei. Tad Kopienas ražošanas nozarei ir jāspēj palielināt pārdošanas apjoms un tirgus daļa un atkal kļūt rentablai. Tas uzlabotu Kopienas ražošanas nozares vispārējo finanšu stāvokli.

(116)

No otras puses, ja ĶTR izcelsmes AAIPPA importam netiek piemēroti antidempinga pasākumi, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis var pasliktināties ĶTR izcelsmes pieaugošā importa par dempinga cenām dēļ un tās finansiālie zaudējumi var palielināties. Ja nebūtu pasākumu, kuri samazina dempingu, kas rada zaudējumus, tad būtiska ražošanas nozares dzīvotspēja būtu apdraudēta, ko apliecina fakts, ka viens no sūdzības iesniedzējiem jau ir kļuvis maksātnespējīgs.

(117)

Daļa no citiem Kopienas ražotājiem pauda atbalstu sūdzībai, un neviens to neapstrīdēja. Tāpēc ir pamats secinājumam, ka antidempinga pasākumi nebūtu pretrunā ar šo ražotāju interesēm.

(118)

Saskaņā ar iepriekš teikto tiek secināts, ka antidempinga pasākumu piemērošana ļautu Kopienas ražošanas nozarei atgūties no kaitējošā dempinga ietekmes un būtu Kopienas ražošanas nozares interesēs.

(119)

Tikai viens importētājs sniedza informāciju Komisijai. Šis importētājs paziņoja, ka iegādājas ĶTR izcelsmes AAIPPA atšķirīgās struktūras un zemāko cenu dēļ, bet nepauda viedokli par iespējamo pasākumu piemērošanu. Šis importētājs, kas veidoja nenozīmīgu Ķīnas izcelsmes importa daļu, tomēr neiesniedza argumentētas atbildes uz anketas jautājumiem. Komisijai par sevi nepaziņoja neviens tirgotājs.

(120)

Tāpēc saistībā ar importētājiem un tirgotājiem nav iespējams novērtēt, kādu ietekmi uz tiem varētu atstāt pasākumu īstenošana vai neīstenošana. Tāpat arī ir jāatgādina, ka antidempinga pasākumi ir paredzēti nevis importa novēršanai, bet gan tam, lai nodrošinātu, ka imports netiek veikts par dempinga cenām, kas rada zaudējumus. Tā kā Kopienas tirgū joprojām tiek atļauts ievest preces par pienācīgi noteiktām cenām un tā kā imports no trešām valstīm joprojām turpinās, iespējams, ka antidempinga pasākumu piemērošana pret importu par dempinga cenām būtiski neietekmētu importētāju tradicionālo uzņēmējdarbību. Nesaistītu importētāju komentāru trūkums arī apstiprina šo secinājumu.

(121)

Tāpēc tiek provizoriski secināts, ka pasākumu piemērošana importētājiem neradītu nekādu nopietnu ietekmi.

(122)

Tiek atgādināts, ka daži Kopienas ražotāji saņem izejvielas no grupas uzņēmumiem (integrētiem ražotājiem). Citi paļaujas uz piegādātājiem, kas nav atkarīgi no Kopienas ražotājiem.

(123)

Kopienas ražošanas nozares sūdzību atbalstīja Starptautiskā viskozes un sintētisko šķiedru komiteja; šī asociācija pārstāv ražotājus, kas specializējas šķiedru ražošanā, ieskaitot poliestera pavedienus un AAIPPA ražošanas izejvielas. Asociācija uzsvēra, ka šo pavedienu pārdošana AAIPPA ražotājiem Kopienā veido 25 % no tās locekļu kopprodukcijas un tādējādi asociācijas locekļiem tas ir ļoti svarīgi.

(124)

Turklāt viens atsevišķs uzņēmums, kas piegādā izejvielas Kopienas ražošanas nozarei, sniedza Komisijai informāciju par sevi. Tas pierādīja, ka vairs nespētu joprojām veikt ieguldījumus, ja arī turpmāk tiktu pieļauts ĶTR izcelsmes imports par dempinga cenām.

(125)

Ņemot vērā iepriekšminētos argumentus, tiek provizoriski secināts, ka antidempinga pasākumu piemērošana pret ĶTR izcelsmes AAIPPA nebūtu pretrunā ar izejvielu piegādātāju interesēm.

(126)

AAIPPA galvenokārt tiek izmantots apģērbu ražošanā. Atkarībā no konkrētām specifikācijām to izmanto apģērbu oderes ražošanai, naktsveļas un apakšveļas, kā arī sporta apģērba, darba apģērba un āra apģērba izgatavošanai. Tas tiek izmantots arī dažādu citu izstrādājumu, piemēram, bērnu autosēdeklīšu, saliekamo ratiņu u.c., ražošanā.

(127)

Tika saņemti deviņi iesniegumi no AAIPPA lietotājiem. No šiem lietotājiem tikai viens pašlaik importē daļu no ĶTR izcelsmes AAIPPA. Iepriekšminētais lietotājs pamatoja, ka Kopienas ražošanas nozares noteiktās cenas ir augstākas un pasākumi nav piemērojami, jo tas varētu palielināt šī uzņēmuma izmaksas un samazināt tā produktu konkurētspēju, jo īpaši salīdzinot ar apģērbu importu no ĶTR. Šis lietotājs uzsvēra, ka pagaidām tas iegādājas AAIPPA gan Kopienā, gan ĶTR, tāpēc tādu izmaksu pieaugums, kas radītu tā konkurētspējas zudumu no uzņēmuma puses, negatīvi ietekmētu ne tikai pašus lietotājus, bet arī Kopienas ražošanas nozari, no kuras tie iepērk AAIPPA. Citi lietotāji uzskata, ka maksājumu piemērošana, iespējams, radītu importētā produkta cenas pieaugumu, bet maz ticams, ka šāda veida pieaugums viņus tieši ietekmētu.

(128)

Ņemot vērā izteiktos komentārus, tiek uzskatīts, ka jebkāda veida cenu pieaugums lietotājiem diez vai būtu izšķirošs. Turklāt ir jāatgādina, ka imports no ĶTR var turpināt ieplūst Kopienas tirgū, bet par pienācīgām cenām un ka būs pieejami citi iepirkuma avoti, kuru cenas nav uzskatāmas par dempingu. Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek secināts, ka pagaidu pasākumi pret ĶTR būtiski neietekmēs lietotāju intereses.

(129)

Pasākumu piemērošana ir Kopienas ražošanas nozares, citu Kopienas ražotāju un Kopienas ražošanas nozares piegādātāju interesēs. Tā ļaus Kopienas ražošanas nozarei palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus, tirgus daļu un atgūt rentabilitāti. Ja pasākumi netiek piemēroti, ir paredzams, ka Kopienas ražošanas nozare gūtu ievērojamus zaudējumus sakarā ar turpmāko pārdošanas apjomu samazinājumu un turpmāko cenu samazinājumu Kopienas tirgū, kas savukārt virzītu uz aizvien mazāku tirgus daļu salīdzinājumā ar aizvien pieaugošu ĶTR izcelsmes importu, kā arī virzītu uz turpmāku to pārdošanas cenu samazināšanu, jo uzņēmumi mēģinātu palēnināt viņu tirgus daļas samazināšanos. Šīs negatīvās sekas uz Kopienas ražošanas nozari negatīvi ietekmētu Kopienas ražošanas nozares piegādātājus, kas savukārt ciestu no zemāka pieprasījuma un tādēļ būtu spiesti samazināt ražošanas apjomu.

(130)

Lai gan ir sagaidāms, ka antidempinga pasākumi palielinās importu cenu, importētāji nav pauduši bažas par iespējamiem pasākumiem, tāpēc tiek uzskatīts, ka pasākumu piemērošana tos būtiski neietekmēs. Attiecībā uz lietotājiem tiek konstatēts, ka pasākumu piemērošanai nebūs nozīmīgu seku uz to peļņas normu vai rezultātā uz uzņēmējdarbību, ņemot vērā alternatīvus piegādes avotus un faktu, ka nekādas atsauksmes no lielākās daļas lietotāju netika saņemtas.

(131)

Pēc dažādu iesaistīto personu interešu izvērtēšanas Komisija provizoriski secina, ka nav nepārvaramu iemeslu, lai nepiemērotu pagaidu antidempinga pasākumus pret ĶTR izcelsmes AAIPPA importu.

(132)

Ņemot vērā provizoriskos secinājumus par dempingu, zaudējumiem, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, jāpiemēro pagaidu pasākumi, kas novērstu turpmākus zaudējumus, ko Kopienas ražošanas nozarei var nodarīt imports par dempinga cenām.

(133)

Lai noteiktu pagaidu pasākumu apjomu, ņem vērā konstatēto dempinga starpību un maksājuma apjomu, kāds vajadzīgs, lai novērstu zaudējumus, kuri nodarīti Kopienas ražošanas nozarei.

(134)

Pagaidu pasākumi jāpiemēro pietiekamā apjomā, lai varētu samazināt zaudējumus, kurus rada šis imports, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot nepieciešamo maksājuma summu, lai likvidētu kaitējošā dempinga ietekmi, tiek uzskatīts, ka jebkāda veida pasākumi ļauj Kopienas ražošanas nozarei segt savas ražošanas izmaksas un iegūt vispārēju peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko var atbilstoši panākt šī veida ražošanas nozare sektorā parastos konkurences apstākļos, t.i., ja nav importa par dempinga cenām, pārdodot līdzīgu produktu Kopienā. Šim aprēķinam izmantotā peļņas norma pirms nodokļu nomaksas bija 8 % no apgrozījuma (t.i., 5,7 miljoni EUR), kas atbilst Kopienas ražošanas nozares gūtajai peļņai 1998. un 1999. gadā, pirms Ķīnas eksports kļuva par problēmu. Ņemot vērā iepriekš teikto, cena, kas nerada zaudējumus, tiek aprēķināta līdzīga produkta Kopienas ražošanas nozarei, ražošanas izmaksām pievienojot iepriekš minēto 8 % peļņas normu.

(135)

Vajadzīgais cenu palielinājums tiek noteikts, salīdzinot vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķināšanai, un cenu, kas nerada zaudējumus. Pēc tam iegūto starpību izsaka procentos no vidējās CIF importa vērtības. Šīs starpības visos gadījumos bija virs konstatētās dempinga starpības.

(136)

Ievērojot iepriekšminēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu antidempinga pagaidu maksājumi jānosaka vismazākās dempinga un zaudējumu starpības apmērā.

(137)

Šajā regulā minētās atsevišķo uzņēmumu antidempinga maksājumu likmes ir noteiktas, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas secinājumiem. Tādējādi tās atspoguļo stāvokli, kāds attiecībā uz šiem uzņēmumiem konstatēts attiecīgajā pārbaudē. Līdz ar to šīs maksājumu likmes (pretēji valsts mēroga maksājumiem, kas piemērojami “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi attiecīgās valsts izcelsmes produktu importam, kurus ražojuši uzņēmumi un tādējādi konkrētās minētās juridiskās vienības. Šīs likmes nevar piemērot importētiem produktiem, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav tieši minēti šīs regulas lēmumu daļā, tostarp ar konkrētajiem minētajiem uzņēmumiem saistītās vienības, un uz tiem attiecas nodokļu likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(138)

Jebkura prasība piemērot šīs uzņēmuma atsevišķo antidempinga maksājumu likmes (piemēram, pēc juridiskās vienības nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) jāadresē Komisijai (3) pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanas apjomu vietējā tirgū un eksporta preču pārdošanas apjomu, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Vajadzības gadījumā regulā tiek izdarīti grozījumi, iekļaujot sarakstā uzņēmumus, kuriem piešķirtas atsevišķas maksājumu likmes.

(139)

Ierosinātie antidempinga maksājumi ir šādi:

(140)

Pareizas pārvaldības nolūkā jānosaka periods, kādā ieinteresētās puses, kas pieteikušās procedūras sākšanas paziņojumā norādītajā termiņā, var rakstveidā darīt zināmu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānosaka, ka secinājumi par maksājumu piemērošanu šajā regulā ir provizoriski un pirms galīgā maksājuma noteikšanas tos var pārskatīt,

European Commission

Directorate-General for Trade

Direction B

Office J-79 5/16

B-1049 Brussels.