EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32002R1221

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2002 (2002. gada 10. jūnijs) par valsts ceturkšņa nefinanšu pārskatiem

OV L 179, 9.7.2002, p. 1–5 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO, HR)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 01/07/2013

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2002/1221/oj

32002R1221



Oficiālais Vēstnesis L 179 , 09/07/2002 Lpp. 0001 - 0005


Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2002

(2002. gada 10. jūnijs)

par valsts ceturkšņa nefinanšu pārskatiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 285. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [3],

tā kā:

(1) Padomes Regulā (EK) Nr. 2223/96 (1996. gada 25. jūnijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā [4] (ESA 95) ir ietverts kopējo standartu, definīciju, klasifikāciju un grāmatvedības noteikumu atsauču materiāls dalībvalstu pārskatu sagatavošanai atbilstīgi Kopienas statistikas prasībām, lai iegūtu salīdzināmus rezultātus starp dalībvalstīm.

(2) Monetārās komitejas ziņojumā par prasībām attiecībā uz informāciju, ko 1999. gada 18. janvārī apstiprināja Ekonomikas un finanšu padome (Ecofin), ir uzsvērts, ka, lai ekonomikas un monetārā savienība un vienotais tirgus varētu pareizi darboties, būtiska nozīme ir efektīvai ekonomikas politikas uzraudzībai un koordinācijai un ka tas prasa vispusīgu statistikas informācijas sistēmu, kas nodrošinātu politiķus ar nepieciešamajiem datiem, uz kuriem viņi varētu pamatot savus lēmumus. Minētajā ziņojumā bija norādīta arī nepieciešamība piešķirt augstu prioritātes pakāpi valsts finanšu īstermiņa statistikai attiecībā uz dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras piedalās ekonomikas un monetārajā savienībā, un ka šīs rīcības mērķis ir apkopot vienkāršotus valsts ceturkšņa nefinanšu pārskatus, kas izriet no pakāpenības principa ievērošanas.

(3) Ir lietderīgi definēt vienkāršotu valsts ceturkšņa nefinanšu pārskatu jēdzienu, pamatojoties uz valsts izdevumu un ieņēmumu ESA 95 kategoriju sarakstu, kas noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 1500/2000 (2000. gada 10. jūlijs) par Padomes Regulas (EK) Nr. 2223/96 īstenošanu attiecībā uz valsts izdevumiem un ieņēmumiem [5].

(4) Prioritāte, ievērojot pakāpenības principu, tika piešķirta nodokļiem, faktiskām sociālajām iemaksām un sociālajiem pabalstiem, izņemot sociālos pabalstus natūrā, kā kategorijām, kas atbilst ticamiem valsts finanšu tendenču rādītājiem, kuri ir jau laicīgi pieejami (pirmais posms).

(5) Šī pirmā kategoriju saraksta nosūtīšana pa ceturkšņiem, sākot ar 2000. gada jūniju, visām dalībvalstīm ir noteikta Komisijas Regula (EK) Nr. 264/2000 (2000. gada 3. februāris) par Padomes Regulas (EK) Nr. 2223/96 īstenošanu attiecībā uz valsts finanšu īstermiņa statistiku [6].

(6) Pirmais posms jāpapildina ar nākamo kategoriju sarakstu, lai iegūtu pilnu kategoriju sarakstu, kas atbilst valsts izdevumiem un ieņēmumiem.

(7) Būtu jānovērtē šo ceturkšņa datu ticamība, kā paredzēts šajā regulā, salīdzinājumā ar gada datiem. Tādēļ līdz 2005. gada beigām ir jāpaziņo ceturkšņa datu kvalitāte.

(8) Regulas (EK) Nr. 2223/96 2. un 3. pantā ir izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem Komisija var pieņemt ESA 95 metodikas grozījumus, lai uzlabotu un padarītu skaidrāku tās saturu. Valsts ceturkšņa nefinanšu pārskatu apkopošanai būs vajadzīgi papildlīdzekļi dalībvalstīs. Tādēļ pārskatu nosūtīšanu Komisijai nevar veikt, pamatojoties uz Komisijas lēmumu.

(9) Saskaņā ar minēto līgumu 3. pantu ir notikusi apspriešanās ar Statistikas programmu komiteju (SPK), kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom [7], un Valūtas, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteju (VFMK), kas izveidota ar Lēmumu 91/115/EEK [8],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis

Šīs regulas mērķis ir noteikt saturu valsts ceturkšņa nefinanšu pārskatiem, izstrādāt ESA 95 kategoriju sarakstu, kuru dalībvalstīm jānosūta, sākot no 2002. gada 30. jūnija, un precizēt šo kategoriju pamatiezīmes.

2. pants

Valsts ceturkšņa nefinanšu pārskatu saturs

Valsts ceturkšņa nefinanšu pārskatu saturs ir noteikts šīs regulas pielikumā ar atsauci uz ESA 95 kategoriju sarakstu, kas veido valsts izdevumus un ieņēmumus.

3. pants

Kategorijas, uz kurām attiecas ceturkšņa datu iesniegšana

1. Dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) ceturkšņa datus par tām kategorijām vai kategoriju grupām, kas ir iekļautas šīs regulas pielikumā minētajā sarakstā, izņemot tās kategorijas, par kurām dati jānosūta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 264/2000.

2. Ceturkšņa datus nosūta par šādām valsts izdevumu un ieņēmumu kategorijām (vai kategoriju grupām):

a) izdevumi:

- starppatēriņš (P.2)

- bruto kapitālieguldījumi + iegāde, mīnus nefinanšu neražoto aktīvu realizācija (P.5 + K.2)

- bruto ieguldījumi pamatkapitālā (P.51)

- darbinieku atalgojums (D.1)

- citi ražošanas nodokļi (D.29)

- maksājamās subsīdijas (D.3)

- ienākumi no nekustamā īpašuma (D.4)

- procenti (D.41)

- ienākuma, mantas utt. kārtējie nodokļi (D.5)

- sociālie pabalsti natūrā, kas attiecas uz izdevumiem, kuri radušies to preču iegādē, kas ar preču ražotāju starpniecību piegādātas mājsaimniecībām (D.6311 + D.63121 + D.63131)

- citi kārtējie pārskaitījumi (D.7)

- korekcija sakarā ar mājsaimniecību neto pašu kapitāla izmaiņām pensiju fondu rezervēs (D.8)

- kapitāla nodokļi + ieguldījumu subsīdijas + citi maksājamie kapitāla pārvedumi (D.91 + D.92 + D.99)

b) ieņēmumi:

- tirgojamā produkcija + produkcija pašu gala izlietojumam + maksājumi par citu netirgojamu produkciju (P.11 + P.12 + P.131)

- pārējās saņemamās subsīdijas ražošanai (D.39)

- ienākumi no nekustamā īpašuma (D.4)

- aprēķinātās sociālās iemaksas (D.612)

- citi kārtējie pārskaitījumi (D.7)

- ieguldījumu subsīdijas + citi saņemamie kapitāla pārvedumi (D.92 + D.99).

3. Darījumi D.41, D.7, D.2 un D.99 tiek konsolidēti valsts sektorā. Pārējie darījumi netiek konsolidēti.

4. pants

Ceturkšņa datu apkopošana: avoti un metodes

1. Ceturkšņa datus, kas attiecas uz 2001. gada pirmo ceturksni un turpmāk, apkopo saskaņā ar šādām normām:

a) ceturkšņa datus iegūst, cik iespējams, pamatojoties uz tiešo informāciju no pamatavotiem, lai katram ceturksnim minimizētu atšķirības starp aptuvenām aplēsēm un galīgajiem rezultātiem;

b) ja nepieciešams, tiešo informāciju papildina ar seguma korekcijām un ar koncepcijas korekcijām, lai panāktu ceturkšņa datu atbilstību ESA 95 koncepcijai;

c) ceturkšņa datiem un attiecīgajiem gada datiem jābūt savstarpēji atbilstošiem.

2. Ceturkšņa datus, kas attiecas uz periodu no 1999. gada pirmā ceturkšņa līdz 2000. gada ceturtajam ceturksnim, apkopo saskaņā ar tādiem avotiem un metodēm, kas nodrošina atbilstību starp ceturkšņa datiem un attiecīgajiem gada datiem.

5. pants

Ceturkšņa datu iesniegšanas termiņi

1. Šīs regulas 3. pantā minētos ceturkšņa datus nosūta Komisijai (Eurostat) vēlākais trīs mēnešus pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru šie dati attiecas.

Vienlaicīgi ar minētajiem datiem nosūta iepriekšējo ceturkšņu datu labojumus.

2. Pirmajai ceturkšņa datu nosūtīšanai jāattiecas uz datiem par 2002. gada pirmo ceturksni. Dalībvalstis nosūta šos datus ne vēlāk kā 2002. gada 30. jūnijā.

Tomēr Komisija var piešķirt izņēmuma nosacījumus, kas nepārsniedz vienu gadu un attiecas uz pirmo nosūtīšanas dienu datiem par 2002. gada pirmo un turpmākajiem ceturkšņiem, ja valstu statistikas sistēmas prasa būtisku pielāgošanu.

6. pants

Retrospektīvo datu iesniegšana

1. Šīs regulas 3. pantā minēto kategoriju ceturkšņa retrospektīvos datus dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat), sākot no 1999. gada pirmā ceturkšņa.

2. Ceturkšņa datus, kas attiecas uz periodu no 1999. gada pirmā ceturkšņa līdz 2001. gada ceturtajam ceturksnim, nosūta Komisijai (Eurostat) ne vēlāk kā 2002. gada 30. jūnijā.

Tomēr Komisija var piešķirt izņēmuma nosacījumus, kas nepārsniedz vienu gadu un attiecas uz pirmo nosūtīšanas dienu datiem par 1999. gada pirmo un turpmākajiem ceturkšņiem, ja valstu statistikas sistēmas prasa būtisku pielāgošanu.

7. pants

Izpilde

1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) to avotu un metožu aprakstu, ko tās izmanto, apkopojot šīs regulas 3. pantā minētos ceturkšņa datus (sākotnējais apraksts), vienlaikus ar ceturkšņa datu nosūtīšanas uzsākšanu atbilstīgi termiņiem, kas minēti šīs regulas 5. panta 2. punktā.

2. Visus labojumus to avotu un metožu sākotnējā aprakstā, kuras izmanto, apkopojot ceturkšņa datus, iesniedz Komisijai (Eurostat) vienlaikus ar datu labojumu paziņošanu.

3. Komisija (Eurostat) pastāvīgi informē SPK un VFMK par tiem avotiem un metodēm, ko izmanto dalībvalstis.

8. pants

Ziņojums

Pamatojoties uz tiem datiem, kas ir nosūtīti attiecībā uz šīs regulas 3. pantā minētajām kategorijām, kā arī pēc apspriešanās ar SPK, vēlākais līdz 2005. gada 31. decembrim Komisija (Eurostat) sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ir dalībvalstu nosūtīto ceturkšņa datu ticamības novērtējums.

9. pants

Pārejas perioda noteikumi

1. Tās dalībvalstis, kuras šā panta 4. punktā paredzētā pārejas perioda laikā nespēj nosūtīt datus, kas attiecas uz 2001. gada pirmo un turpmākiem ceturkšņiem, saskaņā ar avotiem un metodēm, kuras paredzētas šīs regulas 4. panta 1. punktā, un atbilstīgi termiņiem, kas minēti šīs regulas 5. panta 1. punktā, piemēro šā panta 2. punkta noteikumus.

2. Šā panta pirmajā punktā minētās dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) viņu "labākās ceturkšņa datu aplēses" (t.i., iekļaujot visu jaunāko informāciju, kas ir pieejama tā perioda laikā, kad sagatavo valsts ceturkšņa nefinanšu pārskatu pilnveidoto sistēmu) atbilstīgi termiņiem, kas minēti šīs regulas 5. panta 1. punktā.

Tajā pašā laikā dalībvalstis norāda, kādi pasākumi vēl ir jāveic, lai ņemtu vērā visus šīs regulas 4. panta 1. punktā paredzētos avotus un metodes.

3. Pārejas perioda laikā, kas ir paredzēts šā panta 4. punktā, Komisija (Eurostat) novērtē, kādi ir dalībvalstu panākumi attiecībā uz rezultātu atbilstību šīs regulas 4. panta 1. punktam.

4. Pārejas periods sākas ar datu pirmo nosūtīšanu, kas minēta šīs regulas 5. panta 2. punktā, un beidzas, vēlākais, 2005. gada 31. martā.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2002. gada 10. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Piqué I Camps

[1] OV C 154 E, 29.5.2001., 300. lpp.

[2] OV C 131, 3.5.2001., 6. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 2001. gada 3. jūlija Atzinums (OV C 65 E, 14.3.2002., 33. lpp.) un Padomes 2002. gada 7. maija Lēmums.

[4] OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 359/2002 (OV L 58, 28.2.2002., 1. lpp.).

[5] OV L 172, 12.7.2000., 3. lpp.

[6] OV L 29, 4.2.2000., 4. lpp.

[7] OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.

[8] OV L 59, 6.3.1991., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 96/174/EK (OV L 51, 1.3.1996., 48. lpp.).

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Valsts ceturkšņa nefinanšu pārskatu saturs

Valsts ceturkšņa nefinanšu pārskatu jēdzienu definē, atsaucoties uz valsts izdevumu un ieņēmumu sarakstu, kas ir iekļauts Komisijas Regulā Nr. 1500/2000.

Valsts izdevumos ir ietvertas ESA 95 kategorijas, ko ieraksta attiecībā uz izlietojumu vai attiecībā uz izmaiņām aktīvos vai izmaiņām pasīvos un valsts pārskatu secības tīrās vērtības daļā, izņemot D.3 darījumus, ko ieraksta valsts pārskatu resursu daļā.

Valsts ieņēmumos ir ietvertas ESA 95 kategorijas, ko ieraksta resursu daļā vai attiecībā uz izmaiņām pasīvos valsts nefinanšu pārskatu secības tīrās vērtības daļā, izņemot D.39 darījumus, ko ieraksta valsts pārskatos attiecībā uz izlietojumu.

Saskaņā ar definīciju, starpība starp valsts ieņēmumiem un valsts izdevumiem ir, kā minēts iepriekš, valsts sektora neto aizdevumi (+)/neto aizņēmumi (−).

Darījumi D.41, D.7, D.92 un D.99 tiek konsolidēti valsts sektorā. Pārējie darījumi netiek konsolidēti.

Turpmāk tabulā ir parādītas ESA 95 kategorijas, kas veido valsts izdevumus un ieņēmumus. Kursīvā norādītās kategorijas jau tiek nosūtītas pa ceturkšņiem atbilstīgi Komisijas Regulai (EK) Nr. 264/2000.

ESA 95 kodi | Valsts izdevumi |

P.2 | Starppatēriņš |

P.5 + K.2 | Bruto kapitālieguldījumi + iegāde, mīnus nefinanšu neražoto aktīvu realizācija |

P.51 | Bruto ieguldījumi pamatkapitālā |

D.1 | Darbinieku atalgojums |

D.29 | Citi ražošanas nodokļi |

D.3 | Maksājamās subsīdijas |

D.4 | Ienākumi no nekustamā īpašuma |

D.41 | Procenti |

D.5 | Ienākuma, mantas utt. kārtējie nodokļi |

D.62 + D.6311 + D.63121 + D.63131 | Sociālie pabalsti, izņemot sociālos pabalstus natūrā, + sociālie pabalsti natūrā, kas attiecas uz izdevumiem, kuri radušies to preču iegādē, kas ar preču ražotāju starpniecību piegādātas mājsaimniecībām |

D.7 | Citi kārtējie pārskaitījumi |

D.8 | Korekcija sakarā ar mājsaimniecību neto pašu kapitāla izmaiņām pensiju fondu rezervēs |

D.9 | Maksājamie kapitāla pārvedumi |

ESA 95 kodi | Valsts izdevumi |

P.11 + P.12 + P.131 | Tirgojamā produkcija + produkcija pašu gala izlietojumam + maksājumi par citu netirgojamu produkciju |

D.2 | Ražošanas nodokļi un ievedmuita |

D.39 | Citas ražošanas subsīdijas |

D.4 | Ienākumi no nekustamā īpašuma |

D.5 | Ienākuma, mantas utt. kārtējie nodokļi |

D.61 | Sociālās iemaksas |

D.611 | Faktiskās sociālās iemaksas |

D.612 | Aprēķinātās sociālās iemaksas |

D.7 | Citi kārtējie pārskaitījumi |

D.9 [1] | Saņemamie kapitāla pārvedumi |

D.91 | Kapitāla nodokļi |

B.8g | Bruto ietaupījumi |

B.9 | Neto aizdevumi/neto aizņēmumi |

[1] Korekcijas tajos nodokļos un sociālajās iemaksās, kas ir novērtēti, bet nav iekasēti, tad, kad tie ir ierakstīti D.9 ailē, uzskata par negatīviem ieņēmumiem.

--------------------------------------------------

Top