EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32001R2464

Komisijas Regula (EK) Nr. 2464/2001 (2001. gada 14. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1623/2000, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju ieviešanai, attiecībā uz tirgus mehānismiem

OV L 331, 15.12.2001, p. 25–27 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/07/2008; Iesaist. atcelta ar 32008R0555

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2001/2464/oj

32001R2464



Oficiālais Vēstnesis L 331 , 15/12/2001 Lpp. 0025 - 0027


Komisijas Regula (EK) Nr. 2464/2001

(2001. gada 14. decembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1623/2000, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju ieviešanai, attiecībā uz tirgus mehānismiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2826/2000 [2], un jo īpaši tās 26., 33., 36. un 37. pantu,

tā kā:

(1) 52. līdz 57. pants Komisijas Regulā (EK) Nr. 1623/2000 [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2047/2001 [4], paredz noteikumus vīnam, ko iegūst no vīnogu šķirnēm, kuras klasificē gan kā vīna vīnogu šķirnes, gan kā citai izmantošanai paredzētas šķirnes. Šie noteikumi jāpielāgo patiesajam stāvoklim, kāds pašlaik ir tirgū, un jāatjaunina.

(2) Regulā (EK) Nr. 1493/1999 ir paredzēts, ka jādestilē daļa tā vīna, ko neuzskata par tādu, kuru parasti ražo. Lai novērstu visas šaubas attiecībā uz piemērošanu, skaidri jānosaka arī šis daudzums.

(3) Attiecībā uz vīnu, ko iegūst no vīnogu šķirnēm, kuras klasificētas gan kā vīna vīnogu šķirnes, gan kā no vīna destilētu spirtu ražošanai paredzētas šķirnes ar izcelsmes vietas norādi, šāda vīna daudzums, ko uzskata par tādu, kuru parasti ražo, dažos reģionos jākoriģē tā, lai ņemtu vērā no vīna destilētu spirtu ražošanas ievērojamo samazinājumu šajos reģionos. Tomēr šo koriģēšanu veic tikai divos vīna gados, jo attiecīgajos reģionos tiek plānots veikt šīs sistēmas darbības padziļinātu izpēti.

(4) Lai veicinātu sistēmas darbību un kontroli Kopienā, attiecībā uz reģioniem, kuros saražo šo vīnu lielāko daļu un tādēļ iespējams destilēs lielus vīna daudzumus, destilējamā galda vīna daudzums jānosaka reģionālā līmenī, atstājot dalībvalstu ziņā precizēt atsevišķu ražotāju destilēšanas pienākuma pareizu piemērošanu. Šajā gadījumā, pirmkārt, destilāciju tāpēc nedrīkst sākt, kamēr kopējā paredzētā vīna ražošana reģionā pārsniedz reģionā parasti saražoto kopējo daudzumu un, otrkārt, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis var piemērot šādu atšķirīgu sistēmu, jāpieļauj starpība starp atsevišķu pienākumu kopumu un kopējo destilējamo daudzumu reģionā.

(5) Daži panti beidzot ir jāformulē citādi.

(6) Kaut arī paredzētie pasākumi neietekmē attiecīgo uzņēmēju tiesības un attiecas uz visu vīna gadu, tos jāīsteno no kārtējā vīna gada sākuma.

(7) Vīna pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1623/2000 52. līdz 57. pantu aizstāj ar šādiem:

"52. pants

Parasti saražotā daudzuma noteikšana

1. Gadījumā, ja vīnu iegūst no vīnogu šķirnēm, ko klasificē gan kā vīna vīnogu šķirnes, gan kā citai izmantošanai paredzētas šķirnes, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 28. pantā, parasti saražotā vīna kopējo daudzumu nosaka katram attiecīgajam reģionam.

Parasti saražotā kopējā daudzumā ietilpst:

- vīna produkti, kas paredzēti galda vīnu ražošanai un galda vīnu pagatavošanai derīgu vīnu ražošanai,

- misa, no kuras paredzēts ražot koncentrētu misu un rektificētu koncentrētu misu bagātināšanai,

- misa, no kuras paredzēts ražot deserta vīnus ar izcelsmes vietas norādi,

- vīna produkti, kas paredzēti spirtu ražošanai, destilējot vīnus ar izcelsmes vietas norādi.

Pārskata periods attiecas uz šādiem vīna gadiem:

- desmit valstu Kopienā no 1974./1975. līdz 1979./1980. gadam,

- Spānijā un Portugālē no 1978./1979. līdz 1983./1984. gadam,

- Austrijā no 1988./1989. līdz 1993./1994. gadam.

Tomēr attiecībā uz vīnu, ko iegūst no vīnogu šķirnēm, kuras klasificētas gan kā vīna vīnogu šķirnes, gan kā tādu spirtu ražošanai paredzētas šķirnes, kas iegūti, destilējot vīnu ar izcelsmes vietas norādi, šāda vīna kopējo daudzumu, ko parasti ražo šajā reģionā pārskata periodā, samazina par daudzumiem, kas šajā periodā destilēti citādi, nevis lai ražotu spirtus, destilējot vīnu ar izcelsmes vietas norādi. Turklāt, ja reģionā parasti saražotais daudzums pārsniedz 5 miljonus hl, tad 2001./2002. un 2002./2003. vīna gadā šo parasti saražoto kopējo daudzumu samazina par 1,4 miljoniem hl.

2. Attiecīgās dalībvalstis 1. punktā minētajiem reģioniem nosaka parasti saražoto daudzumu uz hektāru, attiecībā uz tādu pašu pārskata periodu, kas minēts pirmajā punktā, nosakot vīna daļu, kuru iegūst no vīnogu šķirnēm, ko tajā pašā administratīvajā vienībā klasificē gan kā vīna vīnogu šķirnes, gan kā citiem izmantojumiem paredzētas šķirnes.

Ja vīnu iegūst no vīnogu šķirnēm, ko tajā pašā administratīvajā vienībā klasificē gan kā vīna vīnogu šķirnes, gan kā šķirnes, kuras paredzētas spirtu ražošanai no vīna ar izcelsmes vietas norādi, tad no 1998./1999. vīna gada dalībvalstis ir pilnvarotas atļaut ražotājiem, kas no 1997./1998. vīna gada ir saņēmuši piemaksas par pastāvīgu atteikšanos no vīnogu audzēšanas daļā no saviem vīnkopības apgabaliem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1493/1999 8. pantā, piecus nākamos vīna gadus pēc vīnogulāju izaršanas saglabāt parasti saražoto daudzumu tādu, kāds tas bija pirms vīnogulāju izaršanas.

53. pants

Destilējamā vīna daudzuma noteikšana

1. Visi ražotāji, kam ir pienākums veikt destilāciju, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 28. pantu attiecīgajā vīna gadā destilē vīna ražošanai paredzēto kopējo daudzumu, no tā atņemot parasti saražoto daudzumu, kā noteikts 52. panta 2. punktā, un savu no Kopienas izvesto daudzumu.

Ražotāji aprēķināto destilējamo daudzumu var papildus samazināt maksimāli par 10 hl.

2. Ja parasti saražotais daudzums pārsniedz 5 miljonus hl, tad dalībvalsts nosaka kopējo destilējamā vīna daudzumu katram attiecīgam reģionam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 28. pantu. Tajā ietilpst vīna ražošanai paredzētais kopējais daudzums, no kura atņemts parasti saražotais daudzums, kā noteikts 52. pantā, un no Kopienas izvestais vīna daudzums attiecīgajā vīna gadā.

Šajos reģionos:

- dalībvalsts kopējo destilējamā vīna daudzumu attiecīgajā reģionā sadala starp atsevišķiem vīna ražotājiem minētajā reģionā saskaņā ar objektīviem kritērijiem un bez diskriminācijas, un par to informē Komisiju,

- destilāciju atļauj tikai tad, ja attiecīgajā vīna gadā vīna ražošanai paredzētais kopējais daudzums attiecīgajā reģionā pārsniedz kopējo parasti saražoto daudzumu attiecīgajā reģionā,

- katrā vīna gadā ir atļauta 200000 hektolitru liela starpība starp destilējamo daudzumu reģionā un atsevišķo daudzumu kopumu.

54. pants

Datumi, kad vīnu piegādā destilācijai

Vīnu piegādā apstiprinātai spirta rūpnīcai vēlākais līdz attiecīgā vīna gada 15. jūlijam.

Gadījumos, uz ko attiecas šīs regulas 68. pants, apstiprinātam vīna izgatavotājam destilācijai stiprinātu vīnu piegādā ne vēlāk kā līdz attiecīgā vīna gada 15. jūnijam.

Lai vīnu atskaitītu no destilējamā daudzuma, to izved no Kopienas vēlākais līdz attiecīgā vīna gada 15. jūlijam.

55. pants

Iepirkuma cena

1. Spirta rūpnīcas samaksā ražotājiem Regulas (EK) Nr. 1493/1999 28. panta 3. punktā norādīto iepirkuma cenu par piegādāto daudzumu trīs mēnešos pēc piegādes dienas spirta rūpnīcai. Šo cenu piemēro nefasētai precei ražotāja telpās.

2. Ja vīnu iegūst no vīnogu šķirnēm, kas klasificētas gan kā vīna vīnogu šķirnes, gan kā no vīna destilētu spirtu ražošanai paredzētas šķirnes, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 28. panta 3. punktu dalībvalsts var mainīt iepirkuma cenu, kura jāmaksā ražotājiem, kam ir pienākums veikt destilāciju, atkarībā no ražas no hektāra. Dalībvalsts pieņemtie noteikumi nodrošina to, ka vidējā cena, ko faktiski samaksā par visu destilēto vīnu, ir EUR 1,34/tilp. %/hl.

56. pants

Spirta rūpnīcām izmaksājamais atbalsts

Regulas (EK) Nr. 1493/1999 28. panta 5. punkta a) apakšpunktā paredzēto atbalstu nosaka, ņemot vērā destilācijā iegūtā produkta spirta tilpumkoncentrāciju uz hektolitru, šādi:

a)neitrāls spirts: | EUR 0,7728 |

b)no vīna destilēti spirti, jēlspirts un vīna destilāts: | EUR 0,6401 |

Ja izmanto iespēju mainīt iepirkuma cenu saskaņā ar 55. panta 2. punktu, tad pirmajā daļā minēto atbalstu maina par līdzvērtīgu summu.

Par spirtu, kas iegūts no destilācijai piegādātiem vīna daudzumiem, kuri pārsniedz daudzumu, kas ražotājam jādestilē saskaņā ar šīs regulas 53. pantu, vairāk nekā par 2 %, nemaksā atbalstu.

57. pants

Atkāpes no vīna pārvietošanas aizlieguma

Ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 28. panta 1. punktu atļauj izdarīt atkāpi, vīnu, uz ko attiecas minētais pants, var pārvest:

a) uz muitas iestādi, lai nokārtotu muitas eksporta formalitātes, kam seko izvešana no Kopienas muitas teritorijas, vai

b) uz apstiprināta destilācijai stiprināta vīna izgatavotāja telpām, lai vīnu stiprinātu."

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2001. gada 1. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2001. gada 14. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz Fischler

[1] OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.

[2] OV L 328, 23.12.2000., 2. lpp.

[3] OV L 194, 31.7.2000., 45. lpp.

[4] OV L 276, 19.10.2001., 15. lpp.

--------------------------------------------------

Top