31991L0674

Padomes direktīva

(1991. gada 19. decembris)

par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem

(91/674/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 54. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

sadarbībā ar Eiropas Parlamentu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktā ir prasīts pietiekami koordinēt garantijas, ko sabiedrības dalībnieku un trešo personu aizsardzībai dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai šādas garantijas darītu līdzvērtīgas visā Kopienā;

tā kā Padomes Direktīva 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu, par dažu veidu sabiedrību gada pārskatiem [4], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/605/EEK [5], līdz turpmākai koordinācijai nav jāpiemēro apdrošināšanas sabiedrībām, turpmāk "apdrošināšanas uzņēmumi"; tā kā, ņemot vērā apdrošināšanas uzņēmumu lielo nozīmi Kopienā, pēc Direktīvas 78/660/EEK īstenošanas šādu koordināciju vairs ilgāk nevar atlikt;

tā kā Padomes Direktīva 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu par konsolidētajiem pārskatiem [6], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/605/EEK, paredz izņēmuma statusu apdrošināšanas uzņēmumiem tikai līdz direktīvas ieviešanas termiņa beigām; tā kā šajā direktīvā tādēļ ir arī jāietver īpaši noteikumi attiecībā uz apdrošināšanas uzņēmumu konsolidētajiem pārskatiem;

tā kā tāda koordinācija ir steidzami vajadzīga arī tādēļ, ka apdrošināšanas uzņēmumi darbojas pāri robežām; tā kā kreditoriem, debitoriem, sabiedrības dalībniekiem, apdrošinājuma ņēmējiem un viņu padomdevējiem, kā arī plašai sabiedrībai ir ārkārtīgi svarīgi, lai uzlabotos šādu uzņēmumu gada pārskatu un konsolidēto pārskatu salīdzināmība;

tā kā dalībvalstīs savstarpēji konkurē dažādu juridisko formu apdrošināšanas uzņēmumi; tā kā tiešās apdrošināšanas darījumos iesaistītie uzņēmumi parasti iesaistās arī pārapdrošināšanas darījumos un tādēļ konkurē ar specializētajiem pārapdrošināšanas uzņēmumiem; tā kā tādēļ ir lietderīgi ne tikai koordinēt juridiskās formas, uz kurām attiecas Direktīva 78/660/EEK, bet izvēlēties arī tās formas, uz kurām attiecas Padomes Direktīva 73/239/EEK (1973. gada 24. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās apdrošināšanas nozarē, kas nav dzīvības apdrošināšana [7], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/618/EEK [8], kā arī tās formas, uz kurām attiecas Padomes Direktīva 79/267/EEK [9] (1979. gada 5. marts) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu tiešās dzīvības apdrošināšanas nozarē, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/619/EEK [10], bet ietverot arī dažus uzņēmumus, uz kuriem neattiecas minētās direktīvas, un sabiedrības, kas ir pārapdrošināšanas uzņēmumi;

tā kā, ņemot vērā apdrošināšanas uzņēmumu raksturīgās iezīmes, varētu likties lietderīgi izveidot priekšlikumu atsevišķai direktīvai par šādu uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem, taču tādēļ nav obligāti jāpieņem normu kopums, kas atšķirtos no Direktīvas 78/660/EEK un Direktīvas 83/349/EEK normām; tā kā šāda atsevišķa normu kopuma izveide nebūtu ne lietderīga, ne arī saskanīga ar uzņēmējdarbības tiesību koordinācijas pamatprincipiem, jo, ņemot vērā apdrošināšanas uzņēmumu lielo nozīmi Kopienas ekonomikā, uz tiem ir jāattiecina noteikumi, kas izstrādāti visiem uzņēmumiem; tā kā šā iemesla dēļ ir ņemtas vērā tikai apdrošināšanas uzņēmumu īpašās, nozarei raksturīgās iezīmes un šī direktīva iztirzā tikai atkāpes no Direktīvā 78/660/EEK un Direktīvā 83/349/EEK izklāstītajiem noteikumiem;

tā kā dažādās dalībvalstīs apdrošināšanas uzņēmumu bilances ir ļoti atšķirīgas struktūras un satura ziņā; tā kā šajā direktīvā tādēļ ir jānosaka vienāda struktūra un vienādi bilances posteņu apzīmējumi visiem Kopienas apdrošināšanas uzņēmumiem;

tā kā, lai gada pārskati un konsolidētie pārskati būtu salīdzināmi, ir jāatrisina vairāki pamatjautājumi, kas attiecas uz dažu darījumu uzrādīšanu bilancē;

tā kā, lai salīdzināmība būtu labāka, ir arī precīzi jānosaka dažādo bilances posteņu saturs;

tā kā var būt lietderīgi nošķirt apdrošinātāja un pārapdrošinātāja saistības, aktīvos parādot tehnisko rezervju pārapdrošinātāja daļu;

tā kā ir jānosaka arī peļņas un zaudējumu aprēķina struktūra un jādefinē daži tā posteņi;

tā kā, ņemot vērā apdrošināšanas nozares īpatnības, var būt lietderīgi neiestājušos peļņu un zaudējumus uzskaitīt peļņas un zaudējumu aprēķinā;

tā kā bilances un peļņas un zaudējuma aprēķina skaitļu salīdzināmība galvenokārt ir atkarīga no vērtības, kas piešķirta bilancē ierakstītajiem aktīvu un pasīvu elementiem; tā kā, lai pareizi izprastu kāda apdrošināšanas uzņēmuma finanšu stāvokli, ir jāuzrāda pašreizējā ieguldījumu vērtība, kā arī to vērtība, kas aprēķināta, ņemot par pamatu iegādes cenas vai pašizmaksu principu; tā kā tomēr pašreizējās ieguldījumu vērtības obligāta uzrādīšana vismaz pārskata pielikumā ir noteikta tikai tādēļ, lai nodrošinātu salīdzināmību un pārskatāmību, un tam nebūtu jāmaina apdrošināšanas uzņēmumiem piemērojamais nodokļu režīms;

tā kā dzīvības apdrošināšanas rezervju aprēķināšanā var izmantot aktuāriskas metodes, ko parasti piemēro tirgū vai ir akceptējušas apdrošināšanas uzraudzības iestādes; tā kā šīs metodes var ieviest jebkurš aktuārs vai eksperts saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgās valsts tiesību aktos, un ievērojot aktuāriskos principus, kas ir atzīti sakarā ar pamatnoteikumu pašreizējo un turpmāko koordināciju, kura paredzēta tiešās dzīvības apdrošināšanas konsultatīvā un finansiālā uzraudzībā;

tā kā, aprēķinot vēl maksājamo apdrošināšanas atlīdzību rezerves, piesardzības un pārskatāmības dēļ, no vienas puses, būtu jāaizliedz netiešas atlaides vai atskaitījumi un, no otras puses, būtu jādefinē precīzi nosacījumi par skaidri noteiktu atlaižu vai atskaitījumu izmantošanu;

tā kā apdrošināšanas uzņēmumu īpašo iezīmju dēļ ir jāizdara daži grozījumi gada pārskatu un konsolidēto pārskatu pielikumos;

tā kā, vēloties aptvert visus apdrošināšanas uzņēmumus, uz kuriem attiecas Direktīva 73/239/EEK un Direktīva 79/267/EEK, kā arī dažus citus apdrošināšanas uzņēmumus, nav paredzētas tādas atkāpes, kādas Direktīvā 78/660/EEK paredzētas maziem un vidējiem apdrošināšanas uzņēmumiem; tā kā tomēr nebūtu jāaptver dažas mazas savstarpējas apdrošināšanas biedrības, uz kurām neattiecas Direktīva 73/239/EEK un Direktīva 79/267/EEK;

tā kā to pašu iemeslu dēļ Direktīvas 83/349/EEK dalībvalstīm paredzētā iespēja atbrīvot grupu mātesuzņēmumus no obligātas konsolidācijas, ja konsolidējamie uzņēmumi kopā nepārsniedz noteiktu lielumu, neattiecas uz apdrošināšanas uzņēmumiem;

tā kā, ņemot vērā konkrētas īpatnības, īpaši noteikumi ir vajadzīgi parakstītāju apvienībai, kas ir pazīstama kā Lloyd's;

tā kā šīs direktīvas noteikumi ir piemērojami arī konsolidētajiem pārskatiem, ko sagatavo mātesuzņēmums, kurš ir finanšu līdzdalības sabiedrība, ja tās meitasuzņēmumi ir vai nu vienīgi, vai arī galvenokārt apdrošināšanas uzņēmumi;

tā kā, lai izskatītu problēmas, kas rodas sakarā ar šo direktīvu, jo īpaši attiecībā uz tās piemērošanu, ir vajadzīga dalībvalstu pārstāvju sadarbība ar Komisiju kontaktkomitejā; tā kā, lai izvairītos no daudzu šādu komiteju rašanās, ir vēlams, lai šāda sadarbība notiktu Direktīvas 78/660/EEK 52. pantā paredzētajā komitejā; tā kā, izskatot ar apdrošināšanas uzņēmumiem saistītās problēmas, komitejai tomēr jābūt attiecīgā sastāvā;

tā kā, ņemot vērā jomas sarežģītību, apdrošināšanas uzņēmumiem, uz ko attiecas šī direktīva, būtu jāparedz attiecīgs laiks tās noteikumu īstenošanai; tā kā šis laiks ir jāpagarina, lai atļautu izdarīt vajadzīgos pielāgojumus, no vienas puses, attiecībā uz parakstītāju apvienību, kas ir pazīstama kā Lloyd's, un, no otras puses, attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kas tad, kad šī direktīva tiek īstenota, savus ieguldījumus novērtē pēc vēsturiskās cenas;

tā kā būtu jāparedz dažu šīs direktīvas noteikumu pārskatīšana pēc tam, kad būs pagājuši pieci gadi no tās piemērošanas, lai nodrošinātu pilnīgāku pārskatāmību un saskaņošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. IEDAĻA

Ievada noteikumi un piemērošanas joma

1. pants

1. Direktīvas 78/660/EEK 2. un 3. pantu, 4. panta 1. punktu, 3. līdz 5. punktu, 6., 7., 13. un 14. pantu, 15. panta 3. un 4. punktu, 16. līdz 21. pantu, 29. līdz 35. pantu, 37. līdz 42. pantu, 43. panta 1. punkta 1) līdz 7) un 9) līdz 13) apakšpunktu, 45. panta 1. punktu, 46. pantu, 48. līdz 50. pantu, 51. panta 1. punktu, 54. pantu, 56. līdz 59. pantu un 61. pantu piemēro šīs direktīvas 2. pantā minētajiem uzņēmumiem, ja vien šajā direktīvā nav paredzēts citādi.

2. Ja Direktīvā 78/660/EEK un Direktīvā 83/349/EEK ir atsauces uz Direktīvas 78/660/EEK 9. un 10. pantu (bilance) vai uz 23. līdz 26. pantu (peļņas un zaudējumu aprēķins), šādas atsauces attiecīgi uzskata par atsaucēm uz šīs direktīvas 6. pantu (bilance) vai 34. pantu (peļņas un zaudējumu aprēķins).

3. Atsauces Direktīvā 78/660/EEK un Direktīvā 83/349/EEK uz Direktīvas 78/660/EEK 31. līdz 42. pantu uzskata par atsaucēm uz minētajiem pantiem, ņemot vērā šīs direktīvas 45. līdz 62. pantu.

4. Ja šajā pantā minētie Direktīvas 78/660/EEK noteikumi attiecas uz bilances posteņiem, kuriem šī direktīva nenosaka līdzvērtīgus, tos uzskata par atsaucēm uz šīs direktīvas 6. pantu, kurā uzskaitīti atbilstīgie aktīvu un pasīvu posteņi.

2. pants

1. Šajā direktīvā noteiktos koordinācijas pasākumus piemēro sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, kas ir:

a) uzņēmumi Direktīvas 73/239/EEK 1. panta nozīmē, neietverot tās savstarpējas apdrošināšanas biedrības, uz kurām neattiecas minētā direktīva, ņemot par pamatu tās 3. pantu, bet ietverot tās 4. panta a), b), c) un e) apakšpunktā minētās struktūras, izņemot gadījumus, kad to darbība pilnīgi vai lielākoties nav apdrošināšana; vai

b) uzņēmumi Direktīvas 79/267/EEK 1. panta nozīmē, neietverot minētās direktīvas 2. panta 2. un 3. punktā un 3. pantā nosauktās struktūras un savstarpējās apdrošināšanas biedrības; vai

c) uzņēmumi, kas nodarbojas ar pārapdrošināšanas darbību.

Šajā direktīvā šādus uzņēmumus sauc par apdrošināšanas uzņēmumiem.

2. Kolektīvā pensiju fonda manta Direktīvas 79/267/EEK 1. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkta nozīmē, kuru apdrošināšanas uzņēmums pārvalda savā vārdā, bet uz trešo personu rēķina, ir jāparāda bilancē, ja uzņēmums iegūst īpašuma tiesības uz attiecīgiem aktīviem. Šādu aktīvu un pasīvu kopējo summu parāda atsevišķi vai pārskata pielikumā, iedalot pēc dažādiem aktīvu un pasīvu posteņiem. Dalībvalstis tomēr var atļaut šādus līdzekļus uzrādīt kā ārpusbilances posteņus, ar noteikumu, ka ir īpašas normas, saskaņā ar kurām šādus līdzekļus var atstāt ārpus apdrošināšanas sabiedrības mantas masas tās darbības izbeigšanas (vai līdzīgas procedūras) gadījumā.

Aktīvi, kas iegūti trešo pušu vārdā un uz to rēķina, nav jāparāda bilancē.

3. pants

Šīs direktīvas noteikumus, kas attiecas uz dzīvības apdrošināšanu, mutatis mutandis piemēro apdrošināšanas uzņēmumiem, kas nodarbojas tikai ar veselības apdrošināšanu un kas to dara vienīgi vai galvenokārt saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas tehniskajiem principiem.

Dalībvalstis panta pirmo daļu var piemērot veselības apdrošināšanai, ko veic jaukti uzņēmumi saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas tehniskajiem principiem, ja šāda darbība ir nozīmīga.

4. pants

Šo direktīvu piemēro parakstītāju apvienībai, kas pazīstama kā Lloyd's, saskaņā ar pielikumā noteiktajiem pielāgojumiem, lai ņemtu vērā Lloyd's īpašās iezīmes un struktūru.

2. IEDAĻA

Vispārīgi noteikumi par bilanci un peļņas un zaudējumu aprēķinu

5. pants

Posteņu apvienošanu saskaņā ar Direktīvas 78/660/EEK 4. panta 3. punkta a), b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem apdrošināšanas uzņēmumu gadījumā var veikt tikai:

- attiecībā uz bilanci — posteņiem, kas apzīmēti ar arābu cipariem, izņemot posteņus, kas attiecas uz tehniskajām rezervēm, un

- attiecībā uz peļņas un zaudējumu aprēķinu — posteņiem, kas apzīmēti ar vienu vai vairākiem mazajiem burtiem, izņemot I 1. un I 4. posteni un II 1., II 5. un II 6. posteni.

Apvienošanu atļauj vienīgi saskaņā ar dalībvalstu noteikumiem.

3. IEDAĻA

Bilances shēma

6. pants

Dalībvalstis bilancēm nosaka šādu shēmu:

Aktīvi

A. Parakstītais, bet nesamaksātais kapitāls,

atsevišķi parādot maksāšanai pieprasīto kapitālu (ja vien valsts tiesību akti neprasa maksāšanai pieprasīto kapitālu ietvert pasīvos, tādā gadījumā maksāšanai pieprasītais, bet nesamaksātais kapitāls ir jāietver aktīvu A postenī vai E IV postenī).

B. Nemateriāli aktīvi,

kā aprakstīti Direktīvas 78/660/EEK 9. pantā B un C I postenī, atsevišķi parādot:

- dibināšanas izdevumus, kā definēti attiecīgās valsts tiesību aktos un ciktāl šie akti atļauj tos ierakstīt aktīvos (ja vien valsts tiesību akti neprasa tos uzrādīt pārskatu pielikumos),

- nemateriālie aktīvi tad, ja tie iegādāti par maksu (ja vien attiecīgās valsts tiesību akti neprasa tos uzrādīt pārskata pielikumā).

C. Ieguldījumi

I Zeme un ēkas:

atsevišķi parādot zemi un ēkas, ko apdrošināšanas uzņēmums izmanto savām darbībām (ja vien valsts tiesību akti neprasa tās uzrādīt pārskata pielikumā).

II Ieguldījumi saistītos uzņēmumos un līdzdalība:

1. Daļas saistītos uzņēmumos.

2. Parāda vērtspapīri, ko izdevuši saistīti uzņēmumi un kredīti tiem.

3. Līdzdalība.

4. Parāda vērtspapīri, ko izdevuši uzņēmumi, ar kuriem apdrošināšanas uzņēmums ir saistīts līdzdalībā, un kredīti šiem uzņēmumiem.

III Citi finanšu ieguldījumi:

1. Akcijas un citi mainīgu ienākumu vērtspapīri un daļas kolektīvos ieguldījumu fondos.

2. Parāda vērtspapīri un citi nemainīgu ienākumu vērtspapīri.

3. Daļas apvienotos kapitālieguldījumos.

4. Ar hipotēkām nodrošināti aizdevumi.

5. Pārējie aizdevumi.

6. Noguldījumi kredītiestādēs.

7. Pārējie.

IV Depozīti uzņēmumos, kas ir cedenti pārapdrošināšanā.

D. Ieguldījumi uz dzīvības apdrošinājuma polišu ņēmēju rēķina, kuru risku uzņemas viņi.

E. Debitori

(atsevišķi, kā I, II un III posteņa apakšposteņus, norādot summas, kuras ir parādā:

- saistīti uzņēmumi un

- uzņēmumi, ar ko apdrošināšanas

uzņēmums ir līdzdalības attiecībās).

I Tiešās apdrošināšanas darbībās radušies debitori:

1. Apdrošinājuma ņēmēji.

2. Apdrošināšanas starpnieki.

II Pārapdrošināšanas darbībās radušies debitori.

III Pārējie debitori.

IV Maksāšanai pieprasītais, bet nesamaksātais parakstītais kapitāls

(ja vien attiecīgās valsts tiesību akti nenosaka, ka maksāšanai pieprasītais, bet nesamaksātais kapitāls ir jāparāda aktīvu A postenī).

F. Pārējie aktīvi.

I Materiālie aktīvi un krājumi, kas uzskaitīti Direktīvas 78/660/EEK 9. pantā C II un D I postenī un kas nav zeme un ēkas, ēkas celtniecības procesā un iemaksa par zemi un ēkām.

II Nauda bankā, čeku kontā un kasē.

III Pašu akcijas un daļas (norādot nominālvērtību vai, ja nominālvērtība nav zināma, grāmatvedības nominālvērtību), ja valsts tiesību akti atļauj tās parādīt bilancē.

IV Pārējie.

G. Priekšmaksa un uzkrātie ienākumi.

I Uzkrātie procenti un nomas maksa.

II Atliktie klientu piesaistes izdevumi (nošķirot dzīvības apdrošināšanas darbības no pārējām apdrošināšanas darbībām).

III Pārējā priekšapmaksa un uzkrātie ienākumi.

H. Finanšu gada zaudējumi.

(ja vien valsts tiesību akti neparedz to parādīt kā pasīvu A VI posteni).

Pasīvi

A. Kapitāls un rezerves.

I Parakstītais kapitāls vai līdzvērtīgi līdzekļi

(ja vien valsts tiesību akti nenosaka, ka maksāšanai pieprasītais kapitāls ir jāuzrāda šajā postenī. Tādā gadījumā parakstītā un apmaksātā kapitāla summas ir jāparāda atsevišķi).

II Akciju emisijas uzcenojums.

III Pārvērtēšanas rezerve.

IV Rezerves.

V Atliktā peļņa vai zaudējumi.

VI Finanšu gada peļņa vai zaudējumi.

(ja vien valsts tiesību akti neparedz to parādīt aktīvu H postenī vai pasīvu I postenī).

B. Subordinētie pasīvi.

C. Tehniskās rezerves.

1.Nenopelnīto prēmiju rezerves: | | |

a)bruto summa | … | |

b)pārapdrošināšanas summa (–) | … | |

| | … |

2.Dzīvības apdrošināšanas rezerve: | | |

a)bruto summa | … | |

b)pārapdrošināšanas summa (–) | … | |

| | … |

3.Vēl maksājamo apdrošināšanas atlīdzību rezerves: | | |

a)bruto summa | … | |

b)pārapdrošināšanas summa (–) | … | |

| | … |

4.Rezerves gratifikācijām un atlaidēm (ja tās nav parādītas C 2. postenī): | | |

a)bruto summa | … | |

b)pārapdrošināšanas summa (–) | … | |

| | … |

5.Izlīdzināšanas rezerve | | |

6.Pārējās tehniskās rezerves: | | |

a)bruto summa | … | |

b)pārapdrošināšanas summa (–) | … | |

| | … |

D. Tehniskās rezerves dzīvības apdrošināšanai, ja ieguldījumu risku uzņemas apdrošinājuma ņēmēji:

a)bruto summa | … | |

b)pārapdrošināšanas summa (–) | … | |

| | … |

E. Rezerves citiem riska veidiem un maksājumiem.

1. Uzkrājumi pensijām un līdzīgām saistībām.

2. Uzkrājumi nodokļiem.

3. Pārējie uzkrājumi.

F. No pārapdrošinātājiem saņemtie depozīti.

G. Kreditori

(atsevišķi apakšposteņos norādot summas, kas ir parādi:

- saistītiem uzņēmumiem un

- uzņēmumiem, ar kuriem apdrošināšanas

uzņēmums ir līdzdalības attiecībās).

I Kreditori, kas radušies no tiešās apdrošināšanas darbībām.

II Kreditori, kas radušies no pārapdrošināšanas darbībām.

III Aizņēmumi pret obligācijām, atsevišķi uzrādot akcijās konvertējamos aizņēmumus.

IV Parādi kredītiestādēm.

V Pārējie parādi, tostarp nodokļu parādi un sociālā nodrošinājuma maksājumu parādi.

H. Uzkrātie maksājumi un saņemtā priekšapmaksa.

I. Finanšu gada peļņa

(ja vien valsts tiesību akti neparedz to parādīt pasīvu A VI postenī).

7. pants

Direktīvas 78/660/EEK 14. pantu nepiemēro saistībām, kas attiecas uz apdrošināšanas darbībām.

4. IEDAĻA

Īpaši noteikumi par atsevišķiem bilances posteņiem

8. pants

Direktīvas 78/660/EEK 15. panta 3. punktu piemēro vienīgi aktīvu B un C I un C II postenim, kā tie definēti šīs direktīvas 6. pantā. Visas izmaiņas šajos posteņos parāda, ņemot par pamatu bilancē ierakstīto vērtību finanšu gada sākumā.

9. pants

Aktīvi: C III 2. postenis

Parāda vērtspapīri un citi nemainīgu ienākumu vērtspapīri

1. Šis postenis ietver apgrozāmus parāda vērtspapīrus un citus nemainīgu ienākumu vērtspapīrus, ko izdevušas kredītiestādes, citi uzņēmumi vai publisko tiesību subjekti, ciktāl tās neattiecas uz C II 2. vai C II 4. posteni.

2. Vērtspapīrus, kuru procentu likme mainās atkarībā no īpašiem faktoriem, piemēram, no procentu likmes starpbanku tirgū vai Eirotirgū, arī pielīdzina parāda vērtspapīriem un citiem nemainīgu ienākumu vērtspapīriem.

10. pants

Aktīvi: C III 3. postenis

Daļas apvienotos kapitālieguldījumos

Šajā postenī ietver uzņēmuma daļas kopīgos ieguldījumos, kurus veido vairāki uzņēmumi vai pensiju fondi un kuru vadība ir uzticēta kādam no šiem uzņēmumiem vai pensiju fondiem.

11. pants

Aktīvi: C III 4. un 5. postenis

Ar hipotēkām nodrošināti aizdevumi un pārējie aizdevumi

Aizdevumus apdrošinājuma ņēmējiem, kuru galvenais nodrošinājums ir polise, ieraksta postenī "Pārējie aizdevumi", un to summu uzrāda pārskata pielikumā. Ar hipotēkām nodrošinātus aizdevumus parāda kā tādus, pat ja tie ir nodrošināti arī ar apdrošināšanas polisēm. Ja ar polisēm nenodrošināto "Pārējo aizdevumu" summa ir nozīmīga, pārskata pielikumā tos uzrāda detalizēti.

12. pants

Aktīvi: C III 6. postenis

Noguldījumi kredītiestādēs

Šajā postenī ietver summas, kuras var izņemt tikai pēc noteikta termiņa. Summas, kas ir noguldītas bez šādiem ierobežojumiem, parāda F II postenī, pat ja par tām saņem procentus.

13. pants

Aktīvi: C III 7. postenis

Pārējie

Šis postenis satur ieguldījumus, uz kuriem neattiecas C III 1. līdz 6. postenis. Ja šādu ieguldījumu summa ir nozīmīga, tie jāuzskaita pārskata pielikumā.

14. pants

Aktīvi: C IV postenis

Depozīti uzņēmumos, kas ir cedenti pārapdrošināšanā

Tā uzņēmuma bilancē, kurš akceptē pārapdrošināšanu, šajā postenī ietver tos prasījumus pret cedentiem, kas atbilst nodrošinājumam, kurš ir noguldīts pie šiem cedentiem vai trešām personām, vai šo uzņēmumu paturētajām summām.

Šos prasījumus nevar apvienot ar citiem pārapdrošinātāja prasījumiem pret apdrošinātāju, kas ir cedents, ne veikt to ieskaitu ar pārapdrošinātāja parādiem pret apdrošinātāju.

Cedentiem vai trešajām personām deponētos vērtspapīrus, kas paliek īpašumā uzņēmumam, kurš akceptē pārapdrošināšanu, šis uzņēmums ieraksta kā ieguldījumu attiecīgā postenī.

15. pants

Aktīvi: D postenis

Ieguldījumi uz dzīvības apdrošinājuma polišu ņēmēju rēķina, kuru risku uzņemas viņi

Attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu šajā postenī, no vienas puses, ietver ieguldījumus, no kuru vērtības vadoties nosaka vērtību vai peļņu līgumiem, kas attiecas uz ieguldījumu fondu, un, no otras puses, ietver ieguldījumus, kas paredzēti saistību segšanai, kuras nosaka, atsaucoties uz indeksu. Šajā postenī ietver arī ieguldījumus, kas tiek glabāti uz tontīna biedru rēķina un ir paredzēti sadalīšanai viņu starpā.

16. pants

Aktīvi: F IV postenis

Pārējie

Šajā postenī ietver aktīvu elementus, uz kuriem neattiecas F I, II un III postenis. Ja šādi aktīvi ir nozīmīgi, tie jāuzskaita pārskata pielikumā.

17. pants

Aktīvi: G I postenis

Uzkrātie procenti un nomas maksa

Šajā postenī ietvertas summas, ko veido procenti un nomas maksa, kura ir sakrājusies līdz bilances slēgšanas dienai, bet vēl nav iekasējama.

18. pants

Aktīvi: G II postenis

Atliktie klientu piesaistes izdevumi

1. Klientu piesaistes izdevumus atliek saskaņā ar Direktīvas 78/660/EEK 18. pantu, ja vien dalībvalstis tādu atlikšanu nav aizliegušas.

2. Dalībvalstis tomēr var atļaut klientu piesaistes izdevumu atskaitīšanu no nenopelnītām prēmijām apdrošināšanā, kas nav dzīvības apdrošināšana, un to atskaitīšanu ar matemātisko rezervju aktuārisko metodi. Ja izmanto šo metodi, no rezervēm atskaitītās summas ir jānorāda pārskata pielikumā.

19. pants

Pasīvi: A I postenis

Parakstītais kapitāls vai līdzvērtīgi līdzekļi

Šajā postenī, neatkarīgi no nosaukuma, ietver visas summas, kas, ņemot vērā apdrošināšanas uzņēmuma juridisko formu, jāuzskata par daļām, ko tā pašu kapitālā parakstījuši sabiedrības dalībnieki vai citi ieguldītāji.

20. pants

Pasīvi: A IV postenis

Rezerves

Šis postenis ietver visu veidu rezerves, kas Direktīvas 78/660/EEK 9. pantā uzskaitītas pasīvu A IV postenī, kā tajā definēts. Dalībvalstis var prasīt citu veidu rezervju izveidošanu, ja tas ir vajadzīgs apdrošināšanas uzņēmumiem, uz kuru juridisko formu neattiecas Direktīva 78/660/EEK.

Rezerves attiecīgo apdrošināšanas uzņēmumu bilancē parāda atsevišķi kā pasīvu A IV posteņa apakšposteņus, izņemot pārvērtēšanas rezerves, ko parāda pasīvu A III postenī.

21. pants

Pasīvi: B postenis

Subordinētie pasīvi

Ja līgums paredz, ka darbības izbeigšanas vai bankrota gadījumā parādi neatkarīgi no tā, vai tie apstiprināti vērtspapīros, ir jāatmaksā tikai pēc tam, kad ir apmierināti visu citu kreditoru prasījumi, tad minētie parādi jāieraksta šajā postenī.

22. pants

Ja dalībvalsts atļauj uzņēmuma bilancē ietvert līdzekļus, kuru sadale apdrošinājuma ņēmējiem vai akcionāriem nav noteikta līdz finanšu gada slēgšanai, šīs summas ieraksta bilances pasīvu B a) postenī (līdzekļi nākamajām sadalēm).

Izmaiņas šajā postenī izriet no II 12.a posteņa (pārvedumi uz līdzekļiem nākamajām sadalēm un no tiem) peļņas un zaudējumu aprēķinā.

23. pants

Pasīvi: C postenis

Tehniskās rezerves

Tehniskajām rezervēm piemēro Direktīvas 78/660/EEK 20. pantu, ievērojot šīs direktīvas 24. līdz 30. pantu.

24. pants

Pasīvi: C 1. b), 2. b), 3. b), 4. b) un 6. b) un D b) posteņi

Pārapdrošināšanas summas

1. Pārapdrošināšanas summas ietver faktiskās vai aplēstās summas, ko saskaņā ar pārapdrošināšanas līguma noteikumiem atskaita no tehnisko rezervju bruto summām.

2. Attiecībā uz nenopelnīto prēmiju rezervēm pārapdrošināšanas summas aprēķina saskaņā ar 57. pantā minētajām metodēm vai saskaņā ar pārapdrošināšanas līguma noteikumiem.

3. Dalībvalstis var prasīt vai atļaut pārapdrošināšanas summas ierakstīt kā aktīvus. Ja izmanto šo iespēju, šīs summas parāda aktīvu D a postenī (pārapdrošinātāja daļa tehniskajās rezervēs), kas sīkāk sadalīts šādi:

1. Nenopelnīto prēmiju rezerves.

2. Dzīvības apdrošināšanas rezerves.

3. Vēl maksājamo apdrošināšanas atlīdzību rezerves.

4. Rezerves gratifikācijām un atlaidēm (ja tās nav parādītas 2. postenī).

5. Pārējās tehniskās rezerves.

6. Tehniskās rezerves dzīvības apdrošināšanai, ja ieguldījumu risku uzņemas apdrošinājuma ņēmēji.

Atkāpjoties no 5. panta, šos posteņus nevar apvienot.

25. pants

Pasīvi: C 1. postenis

Nenopelnīto prēmiju rezerves

Nenopelnīto prēmiju rezerves ietver summu, kas atbilst tai bruto iegrāmatoto prēmiju daļai, kura ir jāpārceļ uz nākamo finanšu gadu vai turpmākajiem finanšu gadiem. Dzīvības apdrošināšanas gadījumā dalībvalstis var līdz turpmākai saskaņošanai prasīt vai atļaut nenopelnīto prēmiju rezerves iekļaut C 2. postenī.

Ja saskaņā ar 26. pantu C 1. postenis ietver arī rezerves pastāvošam riskam, posteņa nosaukums ir "Nenopelnīto prēmiju un pastāvoša riska rezerves". Ja summa pastāvošam riskam ir nozīmīga, to uzrāda atsevišķi vai nu bilancē, vai pielikumā.

26. pants

Pasīvi: C 6. postenis

Pārējās tehniskās rezerves

Šajā postenī inter alia ietvertas pastāvoša riska rezerves, t.i., summas, kas atvēlētas papildus nenopelnītajām prēmijām attiecībā uz riskiem, kuri apdrošināšanas uzņēmumam jāsedz pēc finanšu gada beigām, lai varētu apmierināt visus atlīdzību prasījumus un izdevumus sakarā ar spēkā esošajiem apdrošināšanas līgumiem, kas pārsniedz attiecīgās nenopelnītās prēmijas un prēmijas, kuras jāsaņem par šiem līgumiem. Ja valsts tiesību akti to paredz, rezerves pastāvošam riskam tomēr var pieskaitīt nenopelnīto prēmiju rezervēm, kā noteikts 25. pantā, un ietvert C 1. postenī parādītajās summās.

Ja pastāvošā riska summa ir nozīmīga, to uzrāda atsevišķi vai nu bilancē, vai pielikumā.

Ja 3. panta otrajā daļā paredzēto iespēju neizmanto, šajā postenī ietver arī novecošanas rezerves.

27. pants

Pasīvi: C 2. postenis

Dzīvības apdrošināšanas rezerve

Dzīvības apdrošināšanas rezerve ietver ar aktuāriskām metodēm aplēsto apdrošināšanas uzņēmuma saistību vērtību, ietverot jau deklarētās gratifikācijas un atskaitot nākotnē saņemamo prēmiju aktuārisko vērtību.

28. pants

Pasīvi: C 3. postenis

Vēl maksājamo apdrošināšanas atlīdzību rezerves

Vēl maksājamo apdrošināšanas atlīdzību rezerves atbilst kopējai maksājumu summai, kas apdrošināšanas uzņēmumam vajadzīga visu apdrošināšanas atlīdzības prasījumu apmierināšanai par apdrošināšanas gadījumiem, kuri iestājušies pirms finanšu gada beigām, neatkarīgi no tā, vai par tiem ir vai nav paziņots; no šiem maksājumiem atskaita par šādiem apdrošināšanas gadījumiem jau samaksātās summas.

29. pants

Pasīvi: C 4. postenis

Rezerves gratifikācijām un atlaidēm

Rezerves gratifikācijām un atlaidēm ietver summas, kas paredzētas apdrošinātajiem vai labuma guvējiem gratifikācijas un atlaides formā, kā definēts 39. pantā, ja šādas summas nav kreditētas apdrošinātajiem vai ietvertas pasīvu B a) postenī (līdzekļi nākamajām sadalēm), kā paredzēts 22. panta pirmajā daļā vai C 2. postenī.

30. pants

Pasīvi: C 5. postenis

Izlīdzināšanas rezerve

1. Izlīdzināšanas rezerve ietver summas, kas atvēlētas saskaņā ar likuma vai administratīvām prasībām, lai izlīdzinātu apdrošināšanas gadījumu līmeņa svārstības nākamajos gados vai lai nodrošinātos pret kādu īpašu risku.

2. Ja šādu likuma vai administratīvu prasību nav, bet rezerves 20. panta nozīmē ir izveidotas šim pašam mērķim, to uzrāda pārskata pielikumā.

31. pants

Pasīvi: D postenis

Tehniskās rezerves dzīvības apdrošināšanai, ja ieguldījumu risku uzņemas apdrošinājuma ņēmēji

Šis postenis ietver tehniskās rezerves, kas izveidotas, lai segtu saistības, kas attiecas uz ieguldījumiem sakarā ar dzīvības apdrošināšanas līgumiem, kuru vērtību vai kuru ieņēmumus nosaka, ņemot par pamatu ieguldījumus, par kuriem apdrošinājuma ņēmējs uzņemas risku, vai atsaucoties uz indeksu.

Citas papildu tehniskās rezerves, kas izveidotas nāves, darbības izdevumu vai citu risku segšanai (tādu kā apdrošinājuma atlīdzība pilngadības dienā vai garantēta atkāpšanās nauda), parāda C 2. postenī.

D postenis ietver arī tehniskās rezerves, kas atspoguļo tontīna organizētāja saistības pret tās biedriem.

32. pants

Pasīvi: F postenis

No pārapdrošinātājiem saņemtie depozīti

Tāda uzņēmuma bilancē, kas cedē pārapdrošinājumu, šis postenis ietver summas, ko saskaņā ar pārapdrošināšanas līgumiem iemaksājuši citi apdrošināšanas uzņēmumi vai kas no tiem ieturētas. Nevar veikt šo summu un parādu vai prasījumu pret citiem attiecīgajiem uzņēmumiem ieskaitu.

Ja uzņēmums, kas cedē pārapdrošinājumu, ir saņēmis kā depozītu vērtspapīrus, kas ir pārvesti viņa īpašumā, šis postenis ietver summu, kas cedentam jāmaksā, ņemot par pamatu depozītu.

5. IEDAĻA

Peļņas un zaudējumu aprēķina shēma

33. pants

1. Dalībvalstis peļņas un zaudējumu aprēķiniem nosaka 34. pantā parādīto shēmu.

2. Tehnisko rezultātu apdrošināšanai, kas nav dzīvības apdrošināšana, izmanto tām tiešās apdrošināšanas nozarēm, uz kurām attiecas Direktīvas 73/239/EEK piemērošanas joma, un attiecīgajām pārapdrošināšanas nozarēm.

3. Tehnisko rezultātu dzīvības apdrošināšanai izmanto tām tiešās apdrošināšanas nozarēm, uz kurām attiecas Direktīvas 79/267/EEK piemērošanas joma, un attiecīgajām pārapdrošināšanas nozarēm.

4. Dalībvalstis var prasīt vai atļaut uzņēmumiem, kuru darbība ir vienīgi pārapdrošināšana, visām darbībām izmantot apdrošināšanas, kas nav dzīvības apdrošināšana, tehnisko rezultātu metodi. Tas attiecas arī uz uzņēmumiem, kas veic tiešo apdrošināšanu, kura nav dzīvības apdrošināšana, un arī pārapdrošināšanu.

34. pants

Peļņas un zaudējumu aprēķins

I Tehniskais rezultāts — apdrošināšana, kas nav dzīvības apdrošināšana

1.Nopelnītās prēmijas, atskaitot pārapdrošināšanu: | | | |

a)bruto iegrāmatotās prēmijas | … | | |

b)pārapdrošinātājiem cedētās prēmijas (–) | … | … | |

c)izmaiņas nenopelnīto prēmiju rezerves bruto summā un, ja valsts tiesību akti atļauj šo rezervju ietveršanu pasīvu C 1. postenī, pastāvošo risku rezerves bruto summā (+/–) | … | | |

d)izmaiņas nenopelnīto prēmiju rezervēs, pārapdrošinātāju daļa (+/–) | … | … | … |

2.Ieguldījumu ienākumi, kas pārnesti no netehniskā rezultāta (III 6. postenis) | | | … |

3.Pārējie tehniskie ienākumi, atskaitot pārapdrošināšanu | | | … |

4.Apdrošināšanas atlīdzību izmaksas, atskaitot pārapdrošināšanu: | | | |

a)samaksātās atlīdzības | | | |

aa)bruto summa | … | | |

bb)pārapdrošinātāju daļa (–) | … | … | |

b)izmaiņas apdrošināšanas atlīdzību rezervēs | | | |

aa)bruto summa | … | | |

bb)pārapdrošinātāju daļa (–) | … | … | … |

5.Izmaiņas citās tehniskajās rezervēs, atskaitot pārapdrošināšanu, kas nav parādītas citos posteņos (+/–) | | | … |

6.Gratifikācijas un atlaides, atskaitot pārapdrošināšanu | | | … |

7.Neto darbības izdevumi: | | | |

a)klientu piesaistes izdevumi | | … | |

b)izmaiņas atlikto klientu piesaistes izdevumu summā (+/–) | | … | |

c)administratīvie izdevumi | | … | |

d)pārapdrošināšanas komisijas nauda un līdzdalība peļņā (–) | | … | … |

8.Pārējās tehniskās izmaksas, atskaitot pārapdrošināšanu | | | … |

9.Izmaiņas izlīdzināšanas rezervē (+/–) | | | … |

10.Starprezultāts (tehniskā rezultāta bilance apdrošināšanai, kas nav dzīvības apdrošināšana) (III 1. postenis). | | | … |

II Tehniskais rezultāts — dzīvības apdrošināšana.

1.Nopelnītās prēmijas, atskaitot pārapdrošināšanu: | | | |

a)bruto iegrāmatotās prēmijas | | … | |

b)pārapdrošinātājiem cedētās prēmijas (–) | | … | |

c)nenopelnīto prēmiju rezerves, atskaitot pārapdrošināšanu (+/–) | | … | … |

2.Ieguldījumu ienākumi: | | | |

a)ienākumi no līdzdalības procentiem, atsevišķi norādot tos, kas atvasināti no saistītiem uzņēmumiem … | | … | |

b)ienākumi no pārējiem ieguldījumiem atsevišķi norādot tos, kas atvasināti no saistītiem uzņēmumiem … | | | |

aa)ienākumi no zemes un ēkām | … | | |

bb)ienākumi no pārējiem ieguldījumiem | … | … | |

c)ieguldījumu vērtības atkārtotas korekcijas | | … | |

d)ieņēmumi no ieguldījumu īstenošanas | | … | … |

3.Neiestājusies peļņa no ieguldījumiem | | | … |

4.Pārējie tehniskie ienākumi, atskaitot pārapdrošināšanu | | | … |

5.Atskaitot pārapdrošināšanu: | | | |

a)samaksātās atlīdzības | | | |

aa)bruto summa | … | | |

bb)pārapdrošinātāju daļa (–) | | … | … |

b)izmaiņas rezervēs apdrošināšanas gadījumu atlīdzībās | | | |

aa)bruto summa | … | | |

bb)pārapdrošinātāju daļa (–) | … | … | … |

6.Izmaiņas citās tehniskajās rezervēs, atskaitot pārapdrošināšanu, kas nav parādītas citos posteņos (+/–) | | | |

a)dzīvības apdrošināšanas rezerves, atskaitot pārapdrošināšanu | | | |

aa)bruto summa | … | | |

bb)pārapdrošinātāju daļa (–) | … | … | |

b)citas tehniskās rezerves, atskaitot pārapdrošināšanu | | … | … |

7.Gratifikācijas un atlaides, atskaitot pārapdrošināšanu | | | … |

8.Neto darbības izdevumi: | | | |

a)klientu piesaistes izdevumi | | … | |

b)izmaiņas atlikto klientu piesaistes izdevumu summā (+/–) | | … | |

c)administratīvie izdevumi | | … | |

d)pārapdrošināšanas komisijas nauda un līdzdalība peļņā (–) | | … | … |

9.Ieguldījumu izmaksas: | | | |

a)ieguldījumu pārvaldības izmaksas, ieskaitot procentus | | … | |

b)ieguldījumu vērtības atkārtotas korekcijas | | … | |

c)zaudējumi no ieguldījumu īstenošanas | | … | … |

10.Neiestājušies zaudējumi no ieguldījumiem | | | … |

11.Pārējās tehniskās izmaksas, atskaitot pārapdrošināšanu | | | … |

12.Asignēto ieguldījumu ienākumi, kas pārvesti no netehniskā rezultāta (–) (III 4. postenis) | | | … |

13.Starprezultāts: (tehniskā rezultāta bilance — dzīvības apdrošināšana) (III 2. postenis) | | | … |

III Netehniskais rezultāts.

1.Tehniskā rezultāta bilance — apdrošināšanas, kas nav dzīvības apdrošināšana (I 10. postenis) | | | … |

2.Tehniskā rezultāta bilance — dzīvības apdrošināšana (II 13. postenis) | | | … |

3.Ieguldījumu ienākumi: | | | |

a)ienākumi no līdzdalības uzņēmumos, atsevišķi norādot ieņēmumus no saistītiem uzņēmumiem:… | | … | |

b)ienākumi no citiem ieguldījumiem, atsevišķi norādot ieņēmumus no saistītiem uzņēmumiem:… | | | |

aa)ienākumi no zemes un ēkām | … | | |

bb)ienākumi no pārējiem ieguldījumiem | … | … | |

c)ieguldījumu vērtības atkārtotas korekcijas | | … | |

d)ieņēmumi no ieguldījumu īstenošanas | | … | … |

4.Ieguldījumu ienākumi, kas pārnesti no dzīvības apdrošināšanas tehniskā rezultāta (II 12. postenis) | | | … |

5.Ieguldījumu izmaksas: | | | |

a)ieguldījumu pārvaldības izmaksas, ieskaitot procentus | | … | |

b)ieguldījumu vērtības atkārtotas korekcijas | | … | |

c)zaudējumi no ieguldījumu īstenošanas | | … | … |

6.Ieguldījumu ienākumi, kas pārnesti uz apdrošināšanas, kas nav dzīvības apdrošināšana, tehnisko rezultātu (I 2. postenis) | | | … |

7.Citi ienākumi | | | … |

8.Citas izmaksas, ieskaitot vērtības korekcijas | | | … |

9.Peļņas nodoklis no pamatdarbības | | | … |

10.Peļņa vai zaudējumi no pamatdarbības pēc nodokļiem | | | … |

11.Ārkārtas ienākumi | | | … |

12.Ārkārtas izmaksas | | | … |

13.Ārkārtas peļņa vai zaudējumi | | | … |

14.Ārkārtas peļņas vai zaudējumu nodoklis | | | … |

15.Pārējie nodokļi, kas nav ietverti iepriekš minētajos posteņos | | | … |

16.Finanšu gada peļņa vai zaudējumi | | | … |

6. IEDAĻA

Īpaši noteikumi par peļņas un zaudējuma aprēķina atsevišķiem posteņiem

35. pants

Apdrošināšanas, kas nav dzīvības apdrošināšana, tehniskais rezultāts: I 1. a) postenisDzīvības apdrošināšanas tehniskais rezultāts: II 1. a) postenisBruto iegrāmatotās prēmijas

Bruto iegrāmatotās prēmijas ietver visas summas, kas maksājamas finanšu gada laikā uz apdrošināšanas līgumu pamata neatkarīgi no tā, ka šādas summas var pilnīgi vai daļēji attiekties uz vēlāku finanšu gadu, un inter alia ietver:

i) prēmijas, kas vēl jāiegrāmato, ja prēmiju aprēķinu var izdarīt tikai gada beigās:

ii) - vienreizējas prēmijas, ieskaitot maksājumus gada rentes iegūšanai,

- dzīvības apdrošināšanā, vienreizējas prēmijas, kas veidojas no gratifikāciju un atlaižu rezervēm, ja tās ir jāuzskata par prēmijām uz līgumu pamata un ja valsts tiesību akti prasa vai atļauj tās parādīt kā prēmijas;

iii) prēmiju papildinājumi pusgada, ceturkšņa vai mēneša maksājumu gadījumā un papildu maksājumi no apdrošinātajiem par apdrošināšanas uzņēmuma izdevumiem;

iv) kopapdrošināšanā — uzņēmuma daļa kopējās prēmijās;

v) pārapdrošināšanas prēmijas, kas jāsaņem no apdrošināšanas cedentiem un retrocedentiem, ietverot maksājumus par ieskaitīšanu apdrošināšanas portfelī,

pēc tam, kad atskaitīti:

- atskaitījumi no portfeļa par labu apdrošināšanas cedentiem un retrocedentiem un

- atsaukumi.

Iepriekšminētās summas neietver nodokļus vai nodevas, kas iekasētas ar prēmijām.

36. pants

Apdrošināšanas, kas nav dzīvības apdrošināšana, tehniskais rezultāts: I 1. b) postenisDzīvības apdrošināšanas tehniskais rezultāts: II 1. b) postenisPārapdrošinātājiem cedētās prēmijas

Pārapdrošinātājiem cedētās prēmijas ietver visas prēmijas, kas samaksātas vai maksājamas uz apdrošināšanas uzņēmuma noslēgtu pārapdrošināšanas līgumu pamata. Ieskaitījumi portfelī, kas jāmaksā, noslēdzot vai grozot pārapdrošināšanas līgumus, pieskaita; atskaitījumi no portfeļa, kas jāpārņem, ir jāatņem.

37. pants

Apdrošināšanas, kas nav dzīvības apdrošināšana, tehniskais rezultāts: I 1. c) un d) postenisDzīvības apdrošināšanas tehniskais rezultāts: II 1. c) postenisIzmaiņas nenopelnīto prēmiju rezervēs, atskaitot pārapdrošināšanu

Līdz turpmākai saskaņošanai dalībvalstis dzīvības apdrošināšanas gadījumā var prasīt vai atļaut nenopelnīto prēmiju izmaiņas ietvert dzīvības apdrošināšanas rezervju izmaiņās.

38. pants

Apdrošināšanas, kas nav dzīvības apdrošināšana, tehniskais rezultāts: I 4. postenisDzīvības apdrošināšanas tehniskais rezultāts: II 5. postenisApdrošināšanas atlīdzību izmaksas, bez pārapdrošināšanas

1. Apdrošināšanas atlīdzību izmaksas ietver visas summas, kas maksātas attiecībā uz finanšu gadu, pieskaitot apdrošināšanas atlīdzību rezerves, bet atņemot iepriekšējā finanšu gada apdrošināšanas atlīdzību rezerves.

Šīs summas ietver gada renti, atkāpšanās naudas, iemaksas un izdevumus apdrošināšanas atlīdzību rezervēs par labu uzņēmumiem, kas cedē apdrošināšanu, un pārapdrošinātājiem, kā arī no uzņēmumiem, kas cedē apdrošināšanu, un pārapdrošinātājiem, ārējie un iekšējie apdrošināšanas gadījumu noregulēšanas izdevumi, un atlīdzība par apdrošināšanas gadījumiem, kas iestājušies, bet par tiem nav paziņots, kā tie minēti 60. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā.

Summas, kas atgūstamas, ņemot par pamatu regresa prasības vai glābšanu 60. panta 1. punkta d) apakšpunkta nozīmē, atskaita.

2. Ja ir nozīmīga starpība starp:

- rezervju summu finanšu gada sākumā apdrošināšanas atlīdzībām, kas vēl maksājamas par gadījumiem, kuri iestājušies iepriekšējos finanšu gados, un

- summām, kas samaksātas finanšu gada laikā par apdrošināšanas gadījumiem, kas iestājušies iepriekšējos finanšu gados, kā arī vēl maksājamo apdrošināšanas atlīdzību rezervju summu finanšu gada beigās,

tad to uzrāda aprēķina pielikumā, iedalot pēc kategorijām un summām.

39. pants

Apdrošināšanas, kas nav dzīvības apdrošināšana, tehniskais rezultāts: I 6. postenisDzīvības apdrošināšanas tehniskais rezultāts: II 7. postenisGratifikācijas un atlaides, atskaitot pārapdrošināšanu

Gratifikācijas ietver visas finanšu gadā uzliekamās summas, kas samaksātas vai maksājamas apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošinātajiem vai rezervētas viņiem par labu, ietverot summas, kas izmantotas tehnisko rezervju palielināšanai vai izmantotas nākamo prēmiju samazināšanai, ja tādas summas veido pārpalikumu vai peļņu, kas radusies no darbību kopuma vai no darbību daļas pēc tam, kad atņemtas summas, kas rezervētas iepriekšējos finanšu gados un kas vairs nav vajadzīgas.

Atlaides ietver šādas summas, ja ar tām atmaksā daļu prēmiju, ko veic, izpildot līgumus.

Ja par gratifikācijām un atlaidēm uzliekamās summas ir nozīmīgas, tās uzrāda atsevišķi aprēķinu pielikumos.

40. pants

Apdrošināšanas, kas nav dzīvības apdrošināšana, tehniskais rezultāts: I 7. a) postenisDzīvības apdrošināšanas tehniskais rezultāts: II 8. a) postenisKlientu piesaistes izdevumi

Klientu piesaistes izdevumi ietver apdrošināšanas līgumu noslēgšanas izdevumus. Tās ietver gan tiešos izdevumus, piemēram, klientu piesaistes komisijas naudas vai apdrošināšanas dokumentu sagatavošanas izdevumus, vai izdevumus sakarā ar apdrošinājuma līguma ietveršanu portfelī, gan netiešos izdevumus, piemēram, reklāmas izdevumus vai administratīvos izdevumus, kas saistīti ar priekšlikumu izskatīšanu un polišu izdošanu.

Dalībvalstis var prasīt, lai komisijas naudu par polišu atjaunošanu ieraksta I 7. c) vai II 8. c) postenī.

41. pants

Apdrošināšanas, kas nav dzīvības apdrošināšana, tehniskais rezultāts: I 7. c) postenisDzīvības apdrošināšanas tehniskais rezultāts: II 8. c) postenisAdministratīvie izdevumi

Administratīvie izdevumi ietver prēmiju iekasēšanas izdevumus, portfeļu pārvaldīšanas izdevumus, darbības ar gratifikācijām un atlaidēm, kā arī izmaksas, uzņemoties vai cedējot pārapdrošināšanu. Tie jo īpaši ietver personāla izmaksas un amortizācijas atskaitījumus par biroja mēbelēm un aprīkojumu, ja tie nav jāparāda klientu piesaistes izdevumos, apdrošināšanas atlīdzību izmaksās vai ieguldījumu izmaksās.

42. pants

Dzīvības apdrošināšanas tehniskais rezultāts: II 2. un 9. postenisNetehniskais rezultāts III 3. un 5. postenisIeguldījumu ienākumi un izmaksas

1. Visus ieguldījumu ienākumus un izmaksas attiecībā uz apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, uzrāda netehniskajā rezultātā.

2. Ja uzņēmums nodarbojas tikai ar dzīvības apdrošināšanu, ieguldījumu ienākumus un izmaksas uzrāda dzīvības apdrošināšanas tehniskajā rezultātā.

3. Ja uzņēmums nodarbojas gan ar dzīvības apdrošināšanu, gan ar apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, ieguldījumu ienākumus un izmaksas, ja tie ir tieši saistīti ar dzīvības apdrošināšanas darbību, uzrāda dzīvības apdrošināšanas tehniskajā rezultātā.

4. Dalībvalstis var prasīt vai atļaut uzrādīt ieguldījumu ienākumus un izmaksas saskaņā ar ieguldījumu izcelsmi vai piešķiršanu, ja vajadzīgs, paredzot jaunus posteņus apdrošināšanas, kas nav dzīvības apdrošināšana, tehniskajā rezultātā pēc analoģijas ar attiecīgiem posteņiem dzīvības apdrošināšanas tehniskajā rezultātā.

43. pants

Apdrošināšanas, kas nav dzīvības apdrošināšana, tehniskais rezultāts: I 2. postenisDzīvības apdrošināšanas tehniskais rezultāts: II 12. postenisNetehniskais rezultāts: III 4. un 6. postenisIeguldījumu ienākumi

1. Ja daļu no ieguldījumu ienākumiem pārnes uz tādas apdrošināšanas tehnisko rezultātu, kas nav dzīvības apdrošināšana, pārnesumu no netehniskā rezultāta atskaita no III 6. posteņa un pieskaita I 2. postenim.

2. Ja daļu no ieguldījumu ienākumiem, kas ir uzrādīti dzīvības apdrošināšanas tehniskajā rezultātā, pārnes uz netehnisko rezultātu, pārnesuma summu atskaita no II 12. posteņa un pieskaita III 4. postenim.

3. Dalībvalstis var noteikt summas un procedūras ienākumu pārnešanai no vienas peļņas un zaudējumu aprēķina daļas uz citu. Šādu pārnesumu iemeslus un pamatojumu, saskaņā ar ko tie ir izdarīt, vienmēr uzrāda aprēķinu pielikumos; vajadzības gadījumā pietiek ar atsauci uz attiecīgās regulas tekstu.

44. pants

Dzīvības apdrošināšanas tehniskais rezultāts: II 3. un 10. postenisNeiestājusies peļņa un zaudējumi no ieguldījumiem

1. Dzīvības apdrošināšanā dalībvalstis var atļaut pilnīgi vai daļēji uzrādīt peļņas un zaudējumu aprēķina II 3. un 10. postenī izmaiņas starpībā starp:

- ieguldījumu novērtējumu pēc to pašreizējās vērtības vai ar kādu no Direktīvas 78/660/EEK 33. panta 1. punktā minētajām metodēm un

- to novērtējumu pēc iegādes cenas.

Katrā ziņā dalībvalstis prasa, lai pirmajā daļā minētās summas būtu uzrādītas iepriekšminētajos posteņos, ja tās attiecas uz ieguldījumiem, kas parādīti aktīvu D postenī.

2. Dalībvalstis, kas prasa vai atļauj novērtēt ieguldījumus, kuri ir parādīti aktīvu C postenī pēc to pašreizējās vērtības, var atļaut attiecībā uz apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, pilnīgi vai daļēji uzrādīt peļņas un zaudējumu aprēķina III 3.a un III 5.a postenī izmaiņas starpībā starp šo ieguldījumu novērtējumu pēc pašreizējās vērtības un to novērtējumu pēc iegādes cenas.

7. IEDAĻA

Novērtēšanas noteikumi

45. pants

Direktīvas 78/660/EEK 32. pantu, saskaņā ar ko gada pārskatos parādītie posteņi jānovērtē, ņemot par pamatu iegādes cenas vai pašizmaksas principu, piemēro ieguldījumiem, ievērojot šīs direktīvas 46. līdz 49. pantu.

46. pants

1. Dalībvalstis var prasīt vai atļaut aktīvu C posteņa ieguldījumus novērtēt, ņemot par pamatu to pašreizējo vērtību, kura aprēķināta saskaņā ar 48. un 49. pantu.

2. Ieguldījumus, kas parādīti kā aktīvi D postenī, novērtē, ņemot par pamatu to pašreizējās vērtības.

3. Ja ieguldījumus novērtē pēc to iegādes cenas, to pašreizējo vērtību uzrāda pielikumā.

Dalībvalstis, kurās šīs direktīvas izsludināšanas dienā ieguldījumus novērtē pēc to iegādes cenas, tomēr var apdrošināšanas uzņēmumiem dot iespēju pārskata pielikumā uzrādīt ieguldījuma pašreizējo vērtību, kas parādīta kā aktīvi C I postenī, pirmo reizi ne vēlāk kā piecus gadus pēc 70. panta 1. punktā minētās dienas, un pārējo ieguldījumu pašreizējo vērtību ne vēlāk kā trīs gadus pēc tās pašas dienas.

4. Ja ieguldījumus novērtē, ņemot par pamatu to pašreizējo vērtību, to iegādes cenu uzrāda pielikumā.

5. To pašu novērtēšanas metodi piemēro visiem ieguldījumiem, kas ietverti kādā ar arābu cipariem apzīmētā postenī vai aktīvu C I postenī.

6. Katram ieguldījumu postenim izmantoto metodi dara zināmu pielikumā.

47. pants

Ja ieguldījumiem piemēro pašreizējo vērtību, piemēro Direktīvas 78/660/EEK 33. panta 2. un 3. punktu, ievērojot šīs direktīvas 31. un 44. pantā paredzēto.

48. pants

1. Ieguldījumiem, kas nav zeme un ēkas, pašreizējā vērtība ir tirgus vērtība, ievērojot 5. punktā noteikto.

2. Ja ieguldījumi ir iekļauti oficiālajā biržas sarakstā, tirgus vērtība ir vērtība bilances slēgšanas dienā vai, ja bilances slēgšanas diena nav tirdzniecības diena biržā, pēdējā biržas tirdzniecības dienā pirms šīs dienas.

3. Ja ir tirgus ieguldījumiem, kas nav 2. punktā minētie ieguldījumi, tirgus vērtība ir vidējā cena, par kādu šādi ieguldījumi ir tirgoti bilances slēgšanas dienā vai, ja bilances slēgšanas diena nav tirdzniecības diena, — pēdējā tirdzniecības dienā pirms šīs dienas.

4. Ja dienā, kurā ir sagatavoti pārskati, 2. vai 3. punktā minētie ieguldījumi ir pārdoti vai ir jāpārdod īsā termiņā, tirgus vērtību samazina par faktiskajiem vai aplēstajiem pārdošanas izdevumiem.

5. Izņemot gadījumus, kad saskaņā ar Direktīvas 78/660/EEK 59. pantu piemēro kapitalizācijas metodi, visus pārējos ieguldījumus novērtē, piesardzīgi novērtējot to iespējamo pārdošanas vērtību.

6. Visos gadījumos novērtēšanas metodi precīzi apraksta, un tās izvēli pienācīgi pamato pielikumā.

49. pants

1. Zemei un ēkām pašreizējā cena ir tirgus cena novērtēšanas dienā, vajadzības gadījumā to samazinot, kā paredzēts 4. un 5. punktā.

2. Tirgus vērtība ir cena, par kādu vērtēšanas dienā zemi un ēkas varētu pārdot ar individuālu līgumu starp brīvprātīgu pārdevēju un neatkarīgu pircēju, pieņemot, ka lieta publiski piedāvāta tirgū, ka tirgus nosacījumi ļauj to likumīgā kārtā pārdot un ka pārdošanas sarunām, ņemot vērā īpašuma veidu, ir pietiekami daudz laika.

3. Tirgus vērtību nosaka, atsevišķi novērtējot katru zemesgabalu un ēku, un to veic vismaz reizi piecos gados saskaņā ar vispāratzītām metodēm vai apdrošināšanas uzraudzības iestāžu atzītām metodēm. Direktīvas 78/660/EEK 35. panta 1. punkta b) apakšpunktu nepiemēro.

4. Ja kāda zemesgabala vai ēkas vērtība kopš iepriekšējās saskaņā ar 3. punktu veiktās novērtēšanas ir samazinājusies, vērtību attiecīgi koriģē. Tā iegūto zemāko vērtību turpmākajās bilancēs nepalielina, ja vien tādas palielināšanas pamatā nav jaunas tirgus vērtības noteikšana, ko izdara saskaņā ar 2. un 3. punktu.

5. Ja dienā, kurā ir sagatavoti pārskati, zeme un ēkas ir pārdotas vai ir jāpārdod īsā termiņā, vērtību, kas iegūta saskaņā ar 2. un 4. punktu, samazina par faktiskajiem vai aplēstajiem pārdošanas izdevumiem.

6. Ja zemesgabala vai ēkas tirgus vērtību nav iespējams noteikt, par pašreizējo vērtību uzskata vērtību, kas iegūta, ņemot par pamatu iegādes cenas vai pašizmaksas principu.

7. Metodi, ar kuru ir iegūta zemes un ēku pašreizējā vērtība, un to iedalījumu pa novērtēšanas gadiem uzrāda pielikumā.

50. pants

Ja Direktīvas 78/660/EEK 33. pantu piemēro apdrošināšanas uzņēmumiem, to dara šādi:

a) 1. punkta a) apakšpunktu piemēro aktīviem, kas parādīti F I postenī, kā noteikts šīs direktīvas 6. pantā;

b) 1. punkta c) apakšpunktu piemēro aktīviem, kas parādīti C I, II, III un IV postenī un F I postenī (izņemot krājumus) un III postenī, kā noteikts šīs direktīvas 6. pantā.

51. pants

Direktīvas 78/660/EEK 35. pantu piemēro apdrošināšanas uzņēmumiem saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) to piemēro aktīviem, kas parādīti B un C postenī, un pamatkapitālam, kas parādīts F I postenī, kā noteikts šīs direktīvas 6. pantā;

b) 1. punkta c) apakšpunkta aa) punktu piemēro aktīviem, kas parādīti C II, III un IV postenī un F III postenī, kā noteikts šīs direktīvas 6. pantā.

Dalībvalstis var prasīt, lai notiktu vērtspapīru, kuri parādīti kā ieguldījumi, vērtības koriģēšana tā, lai tos parādītu ar zemāko vērtību, kāda uz tiem attiecināta bilances slēgšanas dienā.

52. pants

Direktīvas 78/660/EEK 38. pantu piemēro aktīviem, kas parādīti F I postenī, kā noteikts šīs direktīvas 6. pantā.

53. pants

Direktīvas 78/660/EEK 39. pantu piemēro aktīviem, kas parādīti E I, II un III postenī un F II postenī, kā noteikts šīs direktīvas 6. pantā.

54. pants

Apdrošināšanā, kas nav dzīvības apdrošināšana, atliktos klientu piesaistes izdevumus aprēķina, ņemot par pamatu vērtējumu, kas ir saderīgs ar vērtējumu, kuru izmanto attiecībā uz nenopelnītām prēmijām.

Dzīvības apdrošināšanā atliekamie klientu piesaistes izdevumi var būt daļa no 59. pantā minētā aktuāriskā aprēķina.

55. pants

1. a) Parāda vērtspapīrus un citus nemainīgu ienākumu vērtspapīrus, kas parādīti aktīvu C II un III postenī, ja tie nav novērtēti pēc tirgus vērtības, parāda bilancē ar iegādes vērtību. Dalībvalstis tomēr var prasīt vai atļaut šādus parāda vērtspapīrus parādīt bilancē ar summu, kas jāatmaksā, beidzoties termiņam;

b) ja a) apakšpunktā minēto vērtspapīru iegādes cena pārsniedz summu, kas, beidzoties termiņam, ir jāatmaksā, tad starpības lielumu iegrāmato peļņas un zaudējumu aprēķinā. Dalībvalstis tomēr var prasīt vai atļaut starpības summu norakstīt pa daļām tā, lai tā būtu pilnīgi norakstīta, kad vērtspapīri ir atmaksāti. Šī starpība ir jāuzrāda atsevišķi bilancē vai pielikumā;

c) ja a) apakšpunktā minēto vērtspapīru iegādes cena ir mazāka par summu, kas, beidzoties termiņam, ir jāatmaksā, tad dalībvalstis var prasīt vai atļaut starpības lielumu iegrāmatot ieņēmumos pa daļām laikposmā, kas atlicis līdz atmaksāšanas termiņa beigām. Šī starpība ir jāuzrāda atsevišķi bilancē vai pielikumā.

2. Ja parāda vērtspapīrus vai citus nemainīgu ienākumu vērtspapīrus, kas nav novērtēti ar tirgus vērtību, pārdod pirms termiņa beigām un ieņēmumus izmanto citu parādzīmju vai nemainīgu ienākumu vērtspapīru pirkšanai, dalībvalstis var atļaut starpību starp pārdošanas ieņēmumiem un vērtspapīru grāmatvedības vērtību sadalīt vienādās daļās laikposmā, kas atlicis līdz sākotnējā ieguldījuma atmaksāšanas termiņa beigām.

56. pants

Tehniskās rezerves

Tehnisko rezervju summai vienmēr jābūt tādai, lai uzņēmums varētu izpildīt saprātīgi paredzamas saistības, kas izriet no apdrošināšanas līgumiem.

57. pants

Nenopelnīto prēmiju rezerves

1. Nenopelnīto prēmiju rezerves parasti aprēķina katram apdrošināšanas līgumam atsevišķi. Dalībvalstis tomēr var atļaut izmantot statistikas metodes un jo īpaši proporcionālās un tarifu metodes, ja ir iemesls uzskatīt, ka tās dos aptuveni tādus pašus rezultātus kā atsevišķie aprēķini.

2. Apdrošinājumu nozarēs, kurās pieņēmums par pagaidu korelāciju starp riska norisi un prēmiju nav lietderīgs, var piemērot aprēķina metodes, lai ņemtu vērā riska dažādo attīstību laika gaitā.

58. pants

Rezerves pastāvošam riskam

Direktīvas 26. pantā minētās rezerves pastāvošam riskam aprēķina, ņemot par pamatu apdrošināšanas atlīdzību maksājumus un administratīvos izdevumus, kas paredzami pēc finanšu gada beigām sakarā ar līgumiem, kuri noslēgti pirms minētās dienas, ja aplēstā vērtība pārsniedz nenopelnīto prēmiju rezerves un prēmijas, kas saņemamas saskaņā ar šiem līgumiem.

59. pants

Dzīvības apdrošināšanas rezerves

1. Dzīvības apdrošināšanas rezerves parasti aprēķina katram dzīvības apdrošināšanas līgumam atsevišķi. Dalībvalstis tomēr var atļaut izmantot statistikas vai matemātikas metodes, ja ir iemesls domāt, ka tās dos aptuveni tādus pašus rezultātus kā atsevišķie aprēķini. Svarīgāko prognožu kopsavilkumu dod pielikumā.

2. Aprēķinu reizi gadā izdara aktuārs vai cits šīs jomas speciālists, ņemot par pamatu atzītas aktuāriskas metodes.

60. pants

Vēl maksājamo apdrošināšanas atlīdzību rezervju aprēķināšana

1. Apdrošināšana, kas nav dzīvības apdrošināšana:

a) rezerves parasti aprēķina katram gadījumam atsevišķi, līdz tiek sasniegta paredzamā nākotnes maksājumu summa. Statistikas metodes var izmantot, ja tā izveidotās rezerves ir pietiekamas, ņemot vērā riska veidu; dalībvalstis tomēr var paredzēt, ka šādu metožu izmantošanai ir vajadzīga iepriekšēja atļauja;

b) šajās rezervēs ņem vērā arī atlīdzības par apdrošināšanas gadījumiem, kas iestājušies, bet nav paziņoti līdz bilances slēgšanas dienai; to atlīdzību summu nosaka, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi attiecībā uz apdrošināšanas gadījumu skaitu un lielumu, par kuriem ir paziņots pēc bilances slēgšanas dienas;

c) rezervju aprēķinā ņem vērā apdrošināšanas atlīdzību nokārtošanas izmaksas neatkarīgi no to izcelsmes;

d) atgūstamās summas, kas rodas, pārņemot apdrošināto tiesības attiecībā uz trešajām personām (regresa prasības tiesības) vai iegūstot likumīgas īpašuma tiesības uz apdrošināto lietu (glābšana), atskaita no vēl maksājamo apdrošināšanas atlīdzību rezervju summas; tās aplēš piesardzīgi. Ja šādas summas ir nozīmīgas, tās jāatspoguļo pielikumā;

e) atkāpjoties no d) apakšpunkta, dalībvalstis var prasīt vai atļaut atgūstamās summas uzrādīt kā aktīvus;

f) ja zaudējumu atlīdzība, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, ir jāmaksā kā gada rente, šim nolūkam rezervējamās summas aprēķina ar aktuāriskām metodēm;

g) netiešas atlaides vai atskaitījumi, kas rodas, vēl maksājamo apdrošināšanas atlīdzību rezerves novērtējot pašreizējā vērtībā, kas ir zemāka par summu, par kādu apdrošināšanas prasījumus nokārtotu vēlāk, vai citādi, ir aizliegtas.

Dalībvalstis var atļaut skaidri noteiktas atlaides vai atskaitījumus, lai ņemtu vērā ieguldījumu ienākumus. Šādas atlaides vai atskaitījumi ir atļauti ar šādiem nosacījumiem:

i) apdrošināšanas atlīdzību nokārtošanai paredzētā diena ir caurmērā vismaz četrus gadus pēc pārskata dienas;

ii) atlaides vai atskaitījumus izdara atzītā piesardzīgā veidā; metodes izmaiņas iepriekš jādara zināmas kompetentām iestādēm;

iii) aprēķinot apdrošināšanas atlīdzību nokārtošanas kopējos izdevumus, uzņēmums ņem vērā visus faktorus, kas var palielināt šīs izmaksas;

iv) uzņēmuma rīcībā ir pietiekami dati, lai izveidotu ticamu apdrošināšanas atlīdzību nokārtošanas grafika modeli;

v) pašreizējo vērtību aprēķinos izmantojamās procentu likmes nepārsniedz piesardzīgi aplēstus ieguldījumu ienākumu procentus no aktīviem, kas ieguldīti kā apdrošināšanas atlīdzību rezerves laikposmā, kurš vajadzīgs šādu atlīdzību samaksai. Tās turklāt nedrīkst pārsniegt:

- ieguldījumu ienākumus no šādiem aktīviem iepriekšējos piecos gados,

- ieguldījumu ienākumus no šādiem aktīviem iepriekšējā gadā pirms bilances slēgšanas dienas.

Izdarot atlaides vai atskaitījumus, uzņēmums pielikumā uzrāda kopējo rezervju summu pirms atlaidēm vai atskaitījumiem, apdrošināšanas gadījumu kategorijas, kuru atlīdzībām ir atlaides vai atskaitījumi un katrai kategorijai izmantotās metodes, īpaši likmes, kas izmantotas iepriekšējā apakšpunkta iii) un v) punktā minētajās aplēsēs, un kritērijus, kuri izmantoti, aprēķinot laiku, kas paies līdz atlīdzību nokārtošanai.

2. Dzīvības apdrošināšana:

a) apdrošināšanas atlīdzību rezerves summa ir vienāda ar summām, kas pienākas labumu guvējiem, kopā ar tām pieskaitītiem atlīdzību nokārtošanas izdevumiem. Tajā ietver rezerves apdrošināšanas atlīdzībām par gadījumiem, kas iestājušies, bet nav paziņoti;

b) dalībvalstis var prasīt pasīvu C 2. postenī uzrādīt a) apakšpunktā minētās summas.

61. pants

1. Līdz turpmākai saskaņošanai dalībvalstis var prasīt vai atļaut piemērot turpmāk minētās metodes, ja attiecīgās apdrošināšanas nozares vai grupas iezīmju dēļ informācija par saņemamām prēmijām, atlīdzināmajiem apdrošināšanas gadījumiem vai par abiem minētajiem apdrošināšanas gadiem nav pietiekama, lai, sagatavojot gada pārskatus, veiktu precīzu novērtējumu.

1. metode

Iegrāmatoto prēmiju pārākums pār samaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām un izdevumiem saistībā ar parakstīšanas gadā noslēgtajiem līgumiem, veido tehniskās rezerves, ko ietver bilances pasīvu C 3. posteņa tehniskajās vēl maksājamo apdrošināšanas atlīdzību rezervēs. Rezerves var aprēķināt arī, ņemot par pamatu iegrāmatoto prēmiju noteiktus procentus, ja šāda metode ir piemērota apdrošinātā riska veidam. Ja rodas vajadzība, šo tehnisko rezervju summu palielina, lai tā kļūtu pietiekama pašreizējo un nākamo saistību izpildei. Ar šo metodi izveidotās tehniskās rezerves aizstāj ar vēl maksājamo apdrošināšanas atlīdzību rezervēm, kas noteiktas ar parasto metodi, tiklīdz ir iegūta vajadzīgā informācija, bet ne vēlāk par trešā gada beigām pēc parakstīšanas gada.

2. metode

Skaitļi, kas parādīti tehniskajā rezultātā vai dažos tā posteņos, attiecas uz gadu, kas pilnīgi vai daļēji ir pirms finanšu gada. Šis gads nevar būt vairāk par 12 mēnešiem pirms finanšu gada. Gada pārskatos parādītās tehnisko rezervju summas vajadzības gadījumā palielina, lai to pietiktu pašreizējo un nākamo saistību izpildei.

2. Ja izvēlas vienu no 1. punktā aprakstītajām metodēm, to sistemātiski izmanto nākamajos gados, ja vien apstākļu dēļ tā nav jāmaina. Jebkuras metodes izvēli uzrāda pielikumā un pamato; mainot metodi, pielikumā norāda, kā tas ietekmēs aktīvu, pasīvu, finanšu stāvokli, kā arī peļņu un zaudējumus. Ja izmanto 1. metodi, pielikumā uzrāda laiku, kas paiet, kamēr ar parasto metodi izveido vēl maksājamo apdrošināšanas atlīdzību rezerves. Ja izmanto 2. metodi, pielikumā uzrāda, cik ilgs laiks pagājis no gada, uz kuru attiecas skaitļi, līdz finanšu gadam, kā arī attiecīgo darījumu lielumu.

3. Šajā pantā "parakstīšanas gads" ir finanšu gads, kurā stājas spēkā attiecīgās apdrošināšanas grupas vai veida apdrošinājuma līgumi.

62. pants

Kamēr nav notikusi koordinācija, dalībvalstis, kas prasa izveidot izlīdzināšanas rezerves, nosaka novērtēšanas noteikumus, kas tām jāpiemēro.

8. IEDAĻA

Pielikuma saturs

63. pants

Direktīvas 78/660/EEK 43. panta 1. daļas 8. punktā paredzētās informācijas vietā apdrošināšanas uzņēmumi sniedz šādus datus:

I Attiecībā uz apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, pielikumā uzrāda:

1) bruto iegrāmatotās prēmijas;

2) bruto nopelnītās prēmijas;

3) apdrošināšanas atlīdzību bruto izmaksas;

4) bruto darbības izdevumus;

5) pārapdrošināšanas bilanci.

Šīs summas iedala pēc tiešās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas akcepta, ja pārapdrošināšanas akcepti veido 10 % vai vairāk no bruto iegrāmatotajām prēmijām, un pēc tam tiešo apdrošināšanu iedala šādās nozaru grupās:

- nelaimes gadījumi un veselība,

- automašīnas, civiltiesiskā atbildība,

- automašīnas, citi veidi,

- jūras apdrošināšana, aviācija un transports,

- ugunsgrēki un citi īpašuma bojājumi,

- civiltiesiskā atbildība,

- kredīti un galvojumi,

- tiesiskās aizsardzības izdevumi,

- palīdzība,

- dažādi.

Iedalījumu nozaru grupās tiešajā apdrošināšanā neprasa, ja attiecīgās grupas tiešajā apdrošināšanā bruto iegrāmatotās prēmijas nepārsniedz 10 miljonus ECU. Uzņēmumi tomēr noteikti uzrāda summas, kas attiecas uz viņu uzņēmējdarbības trim lielākajām nozaru grupām.

II Attiecībā uz dzīvības apdrošināšanu pielikumā uzrāda:

1) bruto iegrāmatotās prēmijas, ko iedala pēc tiešās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas akceptiem, ja pārapdrošināšanas akcepti veido 10 % vai vairāk no iegrāmatotajām bruto prēmijām, un pēc tam tiešo apdrošināšanu iedala, norādot:

a) i) individuālas prēmijas;

ii) kolektīvās apdrošināšanas prēmijas;

b) i) periodiskas prēmijas;

ii) vienreizējas prēmijas;

c) i) prēmijas no līgumiem bez peļņas sadales;

ii) prēmijas no peļņas sadales līgumiem;

iii) prēmijas no līgumiem, kur ieguldījumu risku uzņemas apdrošinājuma ņēmēji.

Skaitļi, kas attiecas uz a), b) vai c) apakšpunktu, nav jāuzrāda, ja tie nepārsniedz 10 % no tiešajā apdrošināšanā bruto iegrāmatotajām prēmijām;

2) pārapdrošināšanas bilanci.

III Gadījumā, uz ko attiecas 33. panta 4. punkts, pielikumā uzrāda bruto prēmijas, kuras iedalītas pēc dzīvības apdrošināšanas un apdrošināšanas, kas nav dzīvības apdrošināšana.

IV Visos gadījumos pielikumā uzrāda kopējās bruto tiešās apdrošināšanas prēmijas no apdrošināšanas uzņēmuma noslēgtajiem līgumiem:

- dalībvalstī, kurā atrodas tā vadība,

- citās dalībvalstīs un

- citās valstīs,

ņemot vērā to, ka attiecīgās summas nav jānorāda, ja tās nav lielākas par 5 % no kopējām bruto prēmijām.

64. pants

Pielikumā apdrošināšanas uzņēmumi uzrāda kopējo komisijas naudu par tiešo apdrošināšanu, kas ierakstīta pārskatos par finanšu gadu. Šī prasība attiecas uz visām komisijas naudām un jo īpaši uz klientu piesaistes, atjaunošanas, inkasācijas un portfeļu pārvaldes komisijas naudām.

9. IEDAĻA

Noteikumi par konsolidētiem pārskatiem

65. pants

1. Apdrošināšanas uzņēmumi sagatavo konsolidētos pārskatus un konsolidētos gada ziņojumus saskaņā ar Direktīvu 83/349/EEK, ja šajā iedaļā nav noteikts citādi.

2. Ja dalībvalstis neizmanto Direktīvas 83/349/EEK 5. pantu, 1. punktu piemēro arī mātesuzņēmumiem, kuru vienīgais vai galvenais mērķis ir iegādāties meitasuzņēmumu kapitāla daļas, kā arī šo kapitāla daļu pārvalde un pelnīšana ar tām, ja šie meitasuzņēmumi ir pilnīgi vai galvenokārt apdrošināšanas uzņēmumi.

66. pants

Direktīvu 83/349/EEK piemēro, ievērojot šādus noteikumus:

1) direktīvas 4., 6. un 40. pantu nepiemēro;

2) direktīvas 9. panta 2. punkta pirmajā un otrajā ievilkumā minēto informāciju, proti:

- pamatlīdzekļu summu un

- tīro apgrozījumu

aizstāj ar datiem par bruto iegrāmatotajām prēmijām, kā noteikts šīs direktīvas 35. pantā;

3) dalībvalsts var piemērot arī Direktīvas 83/349/EEK 12. pantu diviem vai vairākiem apdrošināšanas uzņēmumiem, kas nav saistīti, kā izklāstīts tās pašas direktīvas 1. panta 1. vai 2. punktā, bet kam ir vienota vadība, kurai nav jābūt izveidotai saskaņā ar līgumu vai statūtu noteikumiem. Vienotā vadība var arī izpausties svarīgās un ilgstošās pārapdrošināšanas attiecībās;

4) dalībvalstis var atļaut atkāpes no Direktīvas 83/349/EEK 26. panta 1. punkta c) apakšpunkta, ja darījums ir noslēgts saskaņā ar parastiem tirgus nosacījumiem un tas iedibinājis tiesības par labu apdrošinātajiem. Katru šādu atkāpi uzrāda, un, ja tai ir būtiska ietekme uz visu konsolidācijā iesaistīto uzņēmumu aktīvu, pasīvu, finanšu stāvokli, kā arī peļņu vai zaudējumiem, to uzrāda konsolidēto pārskatu pielikumā;

5) Direktīvas 83/349/EEK 27. panta 3. punktu piemēro ar nosacījumu, ka konsolidācijā iesaistītā uzņēmuma bilances slēgšana nenotiek vairāk kā sešus mēnešus pirms konsolidētās bilances slēgšanas;

6) Direktīvas 83/349/EEK 29. pantu nepiemēro tiem pasīvu posteņiem, kurus konsolidācijā iesaistītie uzņēmumi novērtējuši, piemērojot apdrošināšanas uzņēmumiem specifiskus noteikumus, un tādām aktīvu posteņu vērtību pārmaiņām, kuras arī ietekmē vai nosaka apdrošinājuma ņēmēja tiesības. Ja ir izmantota šī atkāpe, to uzrāda konsolidētā pārskata pielikumā.

67. pants

Tikai konsolidētajos pārskatos dalībvalstis var prasīt vai atļaut visus ieguldījumu ienākumus un izmaksas uzrādīt netehniskajā rezultātā, pat ja šādi ienākumi un maksājumi ir saistīti ar dzīvības apdrošināšanu.

Turklāt šādos gadījumos dalībvalstis var prasīt vai atļaut daļu no ieguldījumu ieņēmumiem pārcelt dzīvības apdrošināšanas tehniskajā rezultātā.

10. IEDAĻA

Publicēšana

68. pants

1. Attiecīgi apstiprinātus apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatus kopā ar gada ziņojumiem, kā arī to personu ziņojumiem, kas ir atbildīgas par pārskatu revīziju, publicē atbilstīgi katras dalībvalsts tiesību aktiem saskaņā ar Direktīvas 68/151/EEK 3. pantu [11].

Dalībvalsts tiesību aktos tomēr var paredzēt, ka gada pārskati nav jāpublicē, kā paredzēts pirmajā daļā. Tādā gadījumā tos dara pieejamus sabiedrībai uzņēmuma vadības atrašanās vietā attiecīgajā dalībvalstī. Jābūt iespējai pēc lūguma saņemt šāda pārskata vai tā daļas kopiju. Šādas kopijas cena nav lielāka par tās administratīvajām izmaksām.

2. Panta 1. punktu piemēro arī attiecīgi apstiprinātiem konsolidētiem pārskatiem, konsolidētam gada ziņojumam un par pārskatu revīziju atbildīgo personu ziņojumiem.

3. Ja apdrošināšanas uzņēmums, kas ir sagatavojis gada pārskatus vai konsolidētos pārskatus, nav reģistrēts kā viena no sabiedrībām, kuru veidi uzskaitīti Direktīvas 78/660/EEK 1. panta 1. punktā, un tā valsts tiesību akti no tā neprasa šā panta 1. un 2. punktā minēto dokumentu publicēšanu, kā nosaka Direktīvas 68/151/EEK 3. pants, tad šis uzņēmums vismaz dara šos dokumentus pieejamus sabiedrībai savā vadības atrašanās vietā. Ir jābūt iespējai pēc lūguma saņemt šo dokumentu kopijas. Šādas kopijas cena nav lielāka par tās administratīvajām izmaksām.

4. Par šajā pantā noteikto publicēšanas noteikumu neievērošanu dalībvalstis paredz attiecīgus sodus.

11. IEDAĻA

Nobeiguma noteikumi

69. pants

Sadarbības komiteja, kas nodibināta saskaņā ar Direktīvas 78/660/EEK 52. pantu, attiecīgi izveidota, veic arī šādus uzdevumus:

a) atvieglo, neskarot Līguma 169. un 170. pantu, saskaņotu šīs direktīvas piemērošanu, regulārās apspriedēs risinot jautājumus, arī praktiskus jautājumus, kas rodas sakarā ar tās piemērošanu;

b) vajadzības gadījumā sniedz Komisijai padomus attiecībā uz papildinājumiem vai grozījumiem šajā direktīvā.

70. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai līdz 1994. gada 1. janvārim izpildītu šo direktīvu. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis var paredzēt, ka 1. punktā minētos noteikumus pirmoreiz piemēro gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem par finanšu gadiem, kas sākas 1995. gada 1. janvārī vai minētā kalendārā gada laikā.

3. Dalībvalstis paziņo Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

71. pants

Piecus gadus pēc 70. panta 2. punktā minētās dienas Padome, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, izskata un vajadzības gadījumā maina visus tos šīs direktīvas noteikumus, kuri dod dalībvalstīm izvēles iespējas, ievērojot šīs direktīvas piemērošanā gūto pieredzi un jo īpaši centienus panākt lielāku pārskatāmību un saskaņotību priekšrakstos, kas minēti šajā direktīvā.

72. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1991. gada 19. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

P. Dankert

[1] OV C 131, 18.4.1987., 1. lpp.

[2] OV C 96, 17.4.1989., 93. lpp. un OV C 326, 16.12.1991. lpp.

[3] OV C 319, 30.11.1987., 13. lpp.

[4] OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.

[5] OV L 317, 16.11.1990., 60. lpp.

[6] OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.

[7] OV L 228, 16.8.1973., 3. lpp.

[8] OV L 330, 29.11.1990., 44. lpp.

[9] OV L 63, 13.3.1979., 1. lpp.

[10] OV L 330, 29.11.1990., 50. lpp.

[11] OV L 65, 14.3.1968., 8. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ LLOYD'S

A. Vispārīgi noteikumi.

Šajā direktīvā gan Lloyd's, gan Lloyd's sindikātus uzskata par apdrošināšanas uzņēmumiem.

Ievērojot B iedaļā izklāstītos vajadzīgos pielāgojumus:

- Lloyd's sindikāti sagatavo gada pārskatus ("sindikāta pārskatus") un

- Lloyd's sagatavo kopējus pārskatus ("kopējus pārskatus") Direktīvā 83/349/EEK noteikto konsolidēto pārskatu vietā.

Šajā pielikumā "Lloyd's pārskati" nozīmē abus iepriekšminēto tipu pārskatus.

B. Īpaši noteikumi.

1. Sindikāta pārskatu saturs.

Ievērojot 9. punktu, sindikāta pārskatus sagatavo apvienoti par trim apdrošināšanas pārskata gadiem, un tur ietver darbības pārskatu katram atsevišķam apdrošināšanas pārskata gadam, un sagatavo bilanci par visiem tādiem gadiem kopā. Pārskatus, kas sagatavoti pēc 12 un attiecīgi 24 mēnešiem, apzīmē kā atvērto gadu pārskatus. Darbības pārskatu sagatavo pēc analoģijas ar noteikumiem, kas reglamentē peļņas un zaudējumu aprēķina sagatavošanu; tajā turklāt parāda:

a) katram ierakstam — katra posteņa izmaiņas kopš iepriekšējā pārskata gada slēgšanas;

b) sindikāta prēmiju emisijas robežu attiecīgajam apdrošināšanas pārskata gadam.

2. Kopējo pārskatu saturs.

Kopējos pārskatus sagatavo, apvienojot visu Lloyd's sindikātu pārskatus. Tajos ietver piezīmi ar datiem par:

a) starpsindikātu darījumiem, ietverot iegrāmatotās prēmijas un samaksātās apdrošināšanas atlīdzības;

b) to nenoslēgto pārskata gadu uzskaites metodi, kas minēti 9. punktā;

c) metodi, ar kuru ir aprēķināta prēmiju emisijas robeža atsevišķiem Lloyd's sindikātu biedriem.

3. Kapitāls.

No Lloyd's un Lloyd's sindikātiem neprasa uzrādīt kopējos pārskatos un attiecīgi sindikātu pārskatos pasīvu A I posteņa (parakstītais kapitāls vai līdzvērtīgi līdzekļi), A II posteņa (daļu prēmiju konts) un A IV (rezerves) skaitļus. Tā vietā Lloyd's kopējiem pārskatiem pievieno piezīmi, kur uzrādīti:

a) biedru personīgie līdzekļi:

1. Lloyd's noguldījumi.

2. Personīgo rezervju fonds.

3. Īpašais rezerves fonds.

4. Pārējie uzrādītie līdzekļi;

b) Lloyd's centrālie līdzekļi:

1. Centrālā fonda neto aktīvi.

2. Lloyd's korporācijas neto aktīvi.

4. Nodokļu uzlikšana.

a) Lloyd's un Lloyd's sindikātiem neprasa uzrādīt kopējos pārskatos un attiecīgi sindikātu pārskatos skaitļus par pasīvu E 2. posteni (rezerves nodokļiem) un G V posteni (pārējie kreditori, ieskaitot nodokļus un sociālo nodrošinājumu), ciktāl tas attiecas tikai uz nodokļiem, un III 9. posteni (nodokļi par peļņu vai zaudējumiem pamatdarbībā) un III 14. posteni (nodokļi par ārkārtas peļņu vai zaudējumiem) peļņas un zaudējumu aprēķinā, izņemot summas, kas atskaitītas iegūšanas vietā;

b) tomēr visu Lloyd's pārskatu pielikumā dara zināmu, kāpēc nodokļu uzlikšana nav parādīta un kāda ir piemērojamā nodokļu pamatlikme iegūšanas vietā atskaitītajām summām.

5. Grāmatvedības principi:

a) komercdarbības turpināmība.

Direktīvas 78/660/EEK 31. panta 1. punkta a) apakšpunktā izklāstīto komercdarbības turpināmības principu Lloyd's pārskatiem nepiemēro;

b) uzkrātie maksājumi.

Direktīvas 78/660/EEK 31. panta 1. punkta d) apakšpunktā izklāstīto uzkrāto maksājumu principu Lloyd's pārskatiem nepiemēro;

c) ienākumu asignēšana.

Ne vēlāk kā trīs gadus pēc 70. panta 1. punktā minētās dienas Lloyd's un Lloyd's sindikāti ienākumus, kas radušies no apdrošināšanas līgumiem sindikāta pārskata gadā, asignē atbilstīgi apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās dienai;

d) pārējie grāmatvedības principi.

Visos Lloyd's pārskatos:

- ar līdzīgiem posteņiem rīkojas vienādi,

- pārapdrošināšanas atgūtās summas ņem vērā attiecībā pret atvērtajiem gadiem, kad sindikāts ir samaksājis apdrošināšanas atlīdzību,

- darbības izdevumus attiecina uz pārskata gadu, kurā tie ir veikti.

6. Tehniskās rezerves.

Ievērojot 9. punktu un atkāpjoties no 56. un 60. panta, tehniskās rezerves Lloyd's pārskatos neparādās.

Tomēr:

a) atvērto gadu darbības pārskatos parāda, par kādu summu iekasētās prēmijas pārsniedz samaksātās apdrošināšanas atlīdzības un izdevumus, analogi 61. pantam;

b) vēl maksājamo apdrošināšanas atlīdzību rezerves aprēķina, kad pārskata gads ir slēgts, un parāda saskaņā ar 8. punktu.

7. Atvērtie gadi.

Sindikāti sagatavo pārskatus par atvērtajiem gadiem, ņemot par pamatu naudas ieņēmumus un maksājumus.

8. Prēmija par atskaitīšanu no portfeļa.

Ievērojot 9. punktu, sindikāti slēdz pārskatus pēc trim gadiem, izmaksājot prēmiju (par atskaitīšanu no portfeļa), un tajos tiek uzrādīta vismaz šāda informācija:

—bruto apdrošināšanas gadījumu, par kuriem ir paziņots, atlīdzību summa | … | | |

—no pārapdrošinātājiem atgūstamās summas (–) | … | | |

—neto apdrošināšanas gadījumu, par kuriem ir paziņots, atlīdzību summa | | … | |

—rezerves apdrošināšanas gadījumu, kas iestājušies, bet nav deklarēti, atlīdzību bruto summa | … | | |

—no pārapdrošinātājiem atgūstamās bruto summas (–) | … | | |

—rezerves apdrošināšanas gadījumu, kas iestājušies, bet nav deklarēti, atlīdzības | | … | |

—neto prēmijas par atskaitīšanu no portfeļa, slēdzot pārskata gadu (neto kopsumma) | | | … |

9. Nenoslēgtie pārskata gadi:

a) šajā punktā nenoslēgts pārskata gads ir tāds, par kuru dienā, kad tas parasti būtu jāslēdz saskaņā ar 8. punktu, pastāv nenoteiktība, kas neļauj aprēķināt prēmijas par atskaitīšanu no portfeļa, un kuru attiecīgi atstāj nenoslēgtu, līdz šīs nenoteiktības atrisināšanai;

b) attiecībā uz katru nenoslēgtu pārskata gadu sindikāta pārskatos ietver darbības pārskatu, kas parāda visu zināmo un nezināmo saistību samaksāšanai atstāto summu, kas ir apdrošināšanas gadījumu atlīdzību rezerve, kura novērtēta parastajā veidā.

10. Depozīti uzņēmumos, kas cedē pārapdrošinājumu.

Lloyd's un Lloyd's sindikātiem ilgākais trīs gadus pēc 70. panta 1. punktā minētās dienas nav jāuzrāda aktīvu C IV posteņa (depozīti uzņēmumos, kas cedē pārapdrošinājumu) skaitļi.

11. Dzīvības apdrošināšana.

Atkāpjoties no 33. panta 3. punkta, Lloyd's dzīvības apdrošināšanas darbība (tīrā apdrošināšana nāves gadījumā uz laiku, kas nav ilgāks par 10 gadiem) var tikt parādīta formā, kura 34. panta I punktā paredzēta apdrošināšanai, kas nav dzīvības apdrošināšana.

12. Bruto prēmijas.

Atkāpjoties no 35. panta, bruto prēmijas var parādīt bez starpniecības izdevumiem. Papildinot 35. panta prasības attiecībā uz peļņas un zaudējumu aprēķina I 1.a) un II 1.a) posteni (bruto iegrāmatotās prēmijas bez pārapdrošināšanas), ir jāietver piezīme, kas:

- katrā sindikāta pārskatā izskaidro, uz kāda pamata iekasē komisijas naudu un starpniecības izdevumus, un uzdod noteikto vidējo komisijas un starpniecības likmi katrai no galvenajām sindikāta iegrāmatotajām darbības nozarēm,

- kopējos pārskatos uzrāda aplēsto vidējo komisijas un starpniecības likmi tirgū kopumā.

13. Lloyd's pārskatu pielikuma saturs.

Lloyd's pārskatu pielikumā "bruto prēmijas" lieto 12. punktā izklāstītajā nozīmē.

--------------------------------------------------