21994A1223(18)

2. PIELIKUMS

Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu noregulēšanu

Ar šo Dalībvalstis vienojas par sekojošo:

1. pants

Darbības sfēra un piemērošana

1. Šīs Vienošanās noteikumi un kārtība attiecas uz tādiem strīdiem, kuri ierosināti atbilstoši konsultāciju un strīdu noregulēšanas nosacījumiem līgumos, kuri uzskaitīti šīs Vienošanās 1. pielikumā (šajā Vienošanās saukti "aptvertie līgumi"). Šīs Vienošanās noteikumi un kārtība attiecas arī uz konsultācijām un strīdu par Dalībvalstu tiesībām un pienākumiem noregulēšanu saskaņā ar Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu nosacījumiem (šajā Vienošanās saukts "PTO Līgums") un šo Vienošanos, atsevišķi vai kopā ar jebkuru citu aptverto līgumu

2. Šīs Vienošanās noteikumi un kārtība tiek piemērotas atbilstoši tādiem speciāliem vai papildus noteikumiem vai kārtībai strīdu noregulēšanai, ko satur aptvertie līgumi, kā noteikts šīs Vienošanās 2. pielikumā. Tādā mērā, kā pastāv atšķirība starp šīs Vienošanās noteikumiem un kārtību un speciālajiem vai papildus likumiem un kārtību, ko nosaka 2. pielikums, 2. pielikuma speciālie vai papildus likumi un kārtība ir noteicošie. Strīdos, kuri ietver vairāk nekā viena aptvertā likuma noteikumus vai kārtību, gadījumā, ja pastāv pretruna starp šādu līgumu speciālajiem vai papildus noteikumiem un, ja strīdus puses nespēj vienoties par noteikumiem un kārtību 20 dienu laikā pēc komisijas izveidošanas, Strīda noregulēšanas institūcijas (šajā Vienošanās saukts "SNI"), kas paredzēta 2. panta 1. paragrāfā, priekšsēdētājs, konsultējoties ar strīdus pusēm, nosaka noteikumus un kārtību, pēc kuriem jāsāk vadīties 10 dienu laikā pēc jebkuras Dalībvalsts pieprasījuma. Priekšsēdētājam jāvadās pēc principa, ka speciālie vai papildus noteikumi un kārtība ir jāizmanto kur tas ir iespējams, un šajā Vienošanās definētos noteikumus un kārtību jāizmanto tik lielā mērā, cik tas ir nepieciešams, lai izvairītos no konflikta.

2. pants

Administrācija

1. Ar šo tiek izveidota Strīdu noregulēšanas institūcija, lai administrētu šos noteikumus un kārtību un, izņemot, ja to citādi paredz aptvertais līgums, aptverto līgumu konsultāciju un strīdu noregulēšanas nosacījumus. Attiecīgi, SNI piekrīt tiesības izveidot komisijas, apstiprināt komisiju un Apelācijas institūciju ziņojumus, uzraudzīt lēmumu un rekomendāciju īstenošanu, kā arī atļaut aptverto līgumu ietvaros koncesiju un citu saistību atcelšanu. Attiecībā uz strīdiem, kas rodas saskaņā ar aptverto līgumu - Plurilaterālo Tirdzniecības līgumu, termins "Dalībvalsts", šeit lietots, attiecas tikai uz tām Dalībvalstīm, kuras ir attiecīgā Plurilaterālā Tirdzniecības līguma puses. Gadījumā, ja SNI administrē Daudzpusējā tirdzniecības līguma strīdu noregulēšanas nosacījumus, tikai tās Dalībvalstis, kuras ir šī Līguma puses drīkst piedalīties lēmumu pieņemšanā vai darbībās, ko šī strīda gadījumā apstiprina SNI.

2. SNI jāinformē attiecīgās PTO Padomes un Komitejas par jebkuru situācijas attīstību strīdos, kas skar attiecīgo aptverto līgumu nosacījumus.

3. SNI sapulcējas, cik bieži ir nepieciešams lai veiktu savas funkcijas laika ietvaros, kas paredzēti šajā Vienošanās.

4. Ja šīs Vienošanās noteikumi un kārtība paredz, ka lēmuma pieņemšana piekrīt SNI, tā pieņem šādu lēmumu pēc consensus principa [1].

3. pants

Vispārējie nosacījumi

1. Dalībvalstis apstiprina savu piekrišanu strīdu noregulēšanas principiem, kuri šeit un turpmāk piemēroti saskaņā ar GATT 1947 XXII un XXIII pantiem, kā arī noteikumiem un kārtībai, kuri turpmāk tiks attiecīgi izstrādāti un grozīti.

2. PTO strīdus noregulēšanas sistēma ir daudzpusējās tirdzniecības sistēmas drošības un paredzamības nodrošināšanas centrālais elements. Dalībvalstis atzīst, ka tā kalpo, lai aizsargātu Dalībvalstu tiesības un pienākumus aptvertajos līgumos, un izskaidrotu šo līgumu nosacījumus atbilstoši parastajiem starptautisko publisko tiesību iztulkošanas noteikumiem. SNI rekomendācijas un lēmumi nepalielina vai nesamazina tās tiesības un pienākumus, kas paredzēti aptvertajos līgumos.

3. Savlaicīga situācijas, kur Dalībvalsts uzskata, ka jebkuras priekšrocības, kuras tai tieši vai netieši rodas saskaņā ar aptvertajiem līgumiem, samazinās citas Dalībvalsts veikto pasākumu rezultātā, noregulēšana ir būtiski svarīga PTO sekmīgai darbībai un pareiza līdzsvara saglabāšanai starp Dalībvalstu tiesībām un pienākumiem.

4. SNI sniegto rekomendāciju un lēmumu mērķis ir panākt apmierinošu lietas noregulēšanu atbilstoši tiesībām un pienākumiem, ko paredz šis Līgums un saskaņā ar aptvertajiem līgumiem.

5. Visu lietu, kuras formāli ierosinātas saskaņā ar aptverto līgumu konsultāciju un strīdus noregulēšanas nosacījumiem, ieskaitot arbitrāžas lēmumus, atrisinājumiem ir jāatbilst šiem līgumiem un tie nedrīkst anulēt vai samazināt priekšrocības, kuras rodas jebkurai Dalībvalstij saskaņā ar šādiem līgumiem, ne arī kavēt jebkuru šo līgumu objektīvo mērķu sasniegšanu.

6. SNI un attiecīgajām padomēm un komitejām ir jāpaziņo par savstarpēji panāktu atrisinājumu lietās, kuras ir formāli ierosinātas saskaņā ar aptverto līgumu konsultāciju un strīdu noregulēšanas nosacījumiem, kur jebkura Dalībvalsts var atkal ierosināt jebkura attiecīgās lietas aspekta izskatīšanu.

7. Pirms lietas ierosināšanas Dalībvalstij jāizvērtē vai šāda lēmuma īstenošana un darbība šīs kārtības ietvaros tai būs izdevīga. Strīdu noregulēšanas mehānisma mērķis ir nodrošināt pozitīvu strīda atrisinājumu. Skaidri saprotams, ka visvairāk vēlams ir abām pusēm pieņemams strīdus atrisinājums saskaņā ar aptvertajiem līgumiem. Ja šāds vispārēji pieņemams atrisinājums nav panākts, primārais strīdu noregulēšanas mehānisma mērķis parasti ir nodrošināt attiecīgo pasākumu atcelšanu, ja tiek konstatēts, ka tie neatbilst kādam no aptvertā līguma nosacījumiem. Kompensācijas nosacījums tiek pielietots tikai tad, ja tūlītēja šāda pasākuma atcelšana nav iespējama, un tikai kā pagaidu pasākums līdz aptvertajam līgumam neatbilstošā pasākuma atcelšanai. Pēdējā atkāpšanās, kuru šis Līgums nodrošina Dalībvalstij, kas prasa strīda noregulēšanas kārtību, ir iespēja pārtraukt koncesiju piemērošanu vai citas saistības saskaņā ar aptvertajiem līgumiem diskriminējošā kārtā attiecībā pret citu Dalībvalsti, pēc SNI pilnvarojuma šādu pasākumu veikšanai.

8. Gadījumos, kad notiek aptvertajā līgumā paredzēto saistību pārkāpšana, darbība ir prima facie anulēšanas vai samazināšanas gadījuma cēlonis. Tas nozīmē, ka parasti ir iespēja, ka šādai noteikumu pārkāpšanai ir negatīva ietekme uz citām Dalībvalstīm, kas ir šī aptvertā līguma puses, un šajos gadījumos Dalībvalsts, pret kuru ir celta apsūdzība, pienākums ir aizstāvēties, lai atspēkotu apsūdzību.

9. Šīs Vienošanās nosacījumi nemazina Dalībvalstu tiesības meklēt aptvertā līguma nosacījumu autoritatīvu interpretāciju, pieņemot lēmumus saskaņā ar PTO Līgumu vai aptverto līgumu, kurš ir Plurilaterālais Tirdzniecības līgums.

10. Ar šo jāsaprot, ka prasības par samierināšanu un strīdu noregulēšanas kārtības izmantošana nav jāuzskata vai tie nav traktējami kā strīdus darbības un, ka strīdus rašanās gadījumā, visas Dalībvalstis labticīgi iesaistīsies šajā kārtībā, lai censtos atrisināt šo strīdu. Ar šo arī jāsaprot, ka sūdzības un pretsūdzības attiecībā uz atšķirīgām lietām, netiek savā starpā saistītas.

11. Šī Vienošanās tiek piemērota tikai attiecībā uz jaunām prasībām par konsultācijām saskaņā ar aptverto līgumu nosacījumiem par konsultācijām, kas noslēgti PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī vai pēc tā spēkā stāšanās brīža. Attiecībā uz strīdiem, kuru gadījumā lūgums par konsultācijām ticis iesniegts saskaņā ar GATT 1947 vai saskaņā ar jebkuru citu pirms aptvertajiem līgumiem un pirms PTO Līguma spēkā stāšanās brīža noslēgtu līgumu, jāturpina piemērot tie attiecīgie strīdu noregulēšanas noteikumi un kārtība, kas pastāvēja tieši pirms PTO Līguma stāšanās spēkā brīža [2].

12. Pretēji 11. paragrāfā definētajam, ja jaunattīstības Dalībvalsts ceļ sūdzību, kas ir balstīta uz jebkuru aptverto līgumu, pret attīstītu Dalībvalsti, sūdzētājai pusei ir tiesības, kā alternatīvu šīs Vienošanās 4., 5., 6. un 12. pantu nosacījumiem, izmantot atbilstošos 1966. gada 5. aprīļa Lēmuma (BISD 14S/18) nosacījumus, izņemot gadījumu, ja komisija uzskata, ka termiņš, kas paredzēts šī Lēmuma 7.paragrāfā, ir nepietiekams ziņojuma sagatavošanai un tādejādi, ar sūdzētājas puses piekrišanu, šo termiņu var pagarināt. Ja pastāv atšķirība starp 4., 5., 6. un 12. pantu noteikumiem un kārtību un atbilstošajiem Lēmuma likumiem un kārtību, pēdējie ir noteicošie.

4. pants

Konsultācijas

1. Dalībvalstis apliecina savu apņemšanos stiprināt un veicināt to konsultāciju kārtības efektivitāti, kuras izmanto Dalībvalstis.

2. Katra Dalībvalsts apņemas ar izpratni izturēties un sniegt vienlīdzīgas konsultāciju iespējas attiecībā uz jebkuru pārstāvību, ko veic cita Dalībvalsts attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē jebkura aptvertā līguma darbību, kas veikta iepriekšminētās Dalībvalsts teritorijā [3].

3. Ja prasība par konsultācijām ir sagatavota atbilstoši aptvertajam līgumam, Dalībvalstij, kurai šāda prasība tiek iesniegta, ja vien par to nav panākta citāda savstarpēja vienošanās, ir jāatbild uz to 10 dienu laikā no tās saņemšanas brīža un labticīgi jāuzsāk konsultācijas ne vēlāk kā 30 dienu laikā no lūguma saņemšanas brīža, lai panāktu savstarpēji apmierinošu atrisinājumu. Ja Dalībvalsts neatbild 10 dienu laikā no prasības saņemšanas brīža, vai neuzsāk konsultācijas 30 dienu laikā pēc prasības saņemšanas brīža, vai termiņā, par kuru panākta citāda savstarpēja vienošanās, tad tā Dalībvalsts, kura pieprasīja sarīkot konsultācijas var tieši prasīt izveidot komisiju.

4. Par visām šādām konsultāciju prasībām tiek paziņots SNI un attiecīgajām Dalībvalsts, kura pieprasījusi konsultācijas, padomēm un komitejām. Visas prasības par konsultācijām tiek iesniegtas rakstveidā un tajos jānorāda šādas prasības iemesli, ieskaitot apspriežamo pasākumu uzskaitījumu un sūdzības tiesiskās bāzes izklāstu.

5. Konsultāciju gaitā atbilstoši aptvertā līguma nosacījumiem, pirms Dalībvalstis pieņem lēmumu par tālāko rīcību saskaņā ar šo Vienošanos, tām jācenšas tomēr panākt apmierinošu lietas noregulējumu.

6. Konsultācijas ir konfidenciālas, un tās nemazina nevienas Dalībvalsts tiesības nevienā no turpmākajiem procesiem.

7. Ja konsultējoties nevar noregulēt strīdu 60 dienu laikā pēc prasības saņemšanas par konsultācijām, sūdzētāja puse var pieprasīt komisijas izveidošanu. Sūdzētāja puse var pieprasīt komisijas izveidošanu 60 dienu laikā, ja konsultāciju procesā esošās valstis kopā nolemj, ka šīs konsultācijas nav spējušas noregulēt strīdu.

8. Steidzamos gadījumos, ieskaitot tos, kuri saistīti ar precēm, kas ātri bojājas, Dalībvalstīm jāuzsāk konsultācijas ne vēlāk kā 10 dienu laikā no prasības saņemšanas brīža. Ja konsultāciju procesā strīdus nav noregulēts 20 dienu laikā no prasības saņemšanas brīža, sūdzētāja puse var pieprasīt komisijas izveidošanu.

9. Steidzamos gadījumos, ieskaitot tos, kuri saistīti ar precēm, kas ātri bojājas, strīdus puses, komisijas un Apelācijas institūcija dara visu iespējamo, lai paātrinātu procedurālās norises.

10. Konsultāciju laikā Dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība jaunattīstības Dalībvalstu sevišķajām problēmām un interesēm.

11. Visos gadījumos, kad kāda Dalībvalsts, izņemot konsultācijās esošās Dalībvalstis, uzskata, ka tai ir būtiska tirdzniecības interese par konsultācijām, kuras notiek atbilstoši GATT 1994 XXII panta 1. paragrāfam, GATS XXII panta 1. paragrāfam, vai atbilstošajiem nosacījumiem citos aptvertajos līgumos [4], šāda Dalībvalsts var paziņot esošajām Dalībvalstīm un SNI par tās vēlēšanos piedalīties konsultācijās 10 dienu laikā pēc prasības par konsultācijām izsūtīšanas saskaņā ar minēto pantu. Šāda Dalībvalsts tiek iesaistīta konsultācijās ar nosacījumu, ka Dalībvalsts, kurai prasība par konsultācijām tikusi adresēta, piekrīt, ka būtisko interešu prasība ir pamatota. Tādā gadījumā Dalībvalstis par to informē SNI. Ja prasība par iesaistīšanu konsultācijās netiek akceptēts, iesiedzējai Dalībvalstij ir tiesības pieprasīt konsultācijas saskaņā ar GATT 1994 XXII panta 1. paragrāfu vai XXIII panta 1. paragrāfu, GATS XXII panta 1. paragrāfu vai XXIII panta 1. paragrāfu vai attiecīgajiem nosacījumiem citos aptvertajos līgumos.

5. pants

Labie pakalpojumi, samierināšana un starpniecība

1. Labie pakalpojumi, samierināšana un starpniecība ir brīvprātīgi ievērota kārtība, ja strīdus puses par tām vienojas.

2. Procesi, kas ietver labos pakalpojumus, samierināšanu un starpniecību, un it īpaši pozīcijas, kuras ieņem strīdus puses šāda procesa laikā, ir konfidenciāli, un tas nekaitē nevienas puses tiesībām turpmākajā procesā saskaņā ar šo kārtību.

3. Labos pakalpojumus, samierināšanu vai starpniecību var lūgt jebkura strīdus puse jebkurā laikā. Tie var sākties jebkurā laikā un tos var pārtraukt jebkurā laikā. Ja labo pakalpojumu, samierināšanas vai starpniecības kārtība ir pārtraukta, sūdzētāja puse var pieprasīt komisijas izveidošanu.

4. Ja labie pakalpojumi, samierināšana vai starpniecība tiek uzsākti 60 dienu laikā pēc prasības par konsultācijām saņemšanas, sūdzētājai pusei jāatvēl 60 dienu termiņš pēc lūguma par konsultācijām saņemšanas, pirms tā pieprasa komisijas izveidošanu. Sūdzētāja puse var pieprasīt komisijas izveidošanu 60 dienu laikā, ja abas strīdus puses uzskata, ka labo pakalpojumu, samierināšanas vai starpniecības procesā nav izdevies noregulēt strīdu.

5. Ja strīdus puses attiecīgi vienojas, labo pakalpojumu, samierināšanas vai starpniecības procesi var turpināties, kamēr turpinās komisijas darbība.

6. Ģenerāldirektors var, darbojoties ex officio, piedāvāt labos pakalpojumus, samierināšanu vai starpniecību, lai palīdzētu Dalībvalstīm noregulēt strīdu.

6. pants

Komisiju izveidošana

1. Komisija jāizveido pēc sūdzētājas puses lūguma SNI sanāksmē, kā vēlākais iespējamais, kura seko tai sanāksmei, kurā prasība pirmo reizi parādās SNI darba kārtībā kā apspriežamais jautājums, ja vien šajā SNI sanāksmē vienprātīgi nav nolemts komisiju neveidot [5].

2. Prasība par komisijas izveidošanu jāiesniedz rakstveidā un tajā jānorāda šādas prasības iemesli, ieskaitot apspriežamo pasākumu uzskaitījumu un sūdzības tiesiskās bāzes izklāstu, kas ir pietiekošs, lai precīzi iepazīstinātu ar problēmu. Gadījumā, ja prasības iesniedzējs lūdz izveidot komisiju ar citām, bet ne parastajām pilnvarām, rakstiskā prasība ietver ierosināto speciālo pilnvaru tekstu.

7. pants

Komisiju pilnvaras

1. Komisijām ir sekojošas pilnvaras, ja vien strīdus puses 20 dienu laikā pēc komisijas izveidošanas citādi nenolemj:

"Pārbaudīt, pamatojoties uz attiecīgajiem nosacījumiem (aptvertā līguma(-u) nosaukums, uz ko atsaucas strīdus puses) lietu, kuru (puses nosaukums) iesniegusi SNI ar dokumentu… un tādejādi apstiprināt faktus, kas palīdzēs SNI sagatavot rekomendācijas vai izdot lēmumus, kurus paredz šis/šie līgums/līgumi."

2. Komisijām jāņem vērā attiecīgie nosacījumi jebkurā aptvertajā līgumā vai līgumos, uz kuriem atsaucas strīdus puses.

3. Izveidojot komisiju SNI var pilnvarot tās priekšsēdētāju komisijas pilnvaru apraksta sagatavošanai, konsultējoties ar strīdus pusēm atbilstoši 1. paragrāfa nosacījumiem. Šādi sagatavots pilnvaru apraksts tiek izsūtīts visām Dalībvalstīm. Ja ir panākta vienošanās par citām, bet ne parastajām pilnvarām, jebkura Dalībvalsts var uzsākt jebkura ar tām saistītā jautājuma apspriešanu SNI.

8. pants

Komisiju sastāvs

1. Komisijas veido augsti kvalificētas valstiskas un/vai nevalstiskas personas, ieskaitot personas, kuras ir strādājušas ar vai iesniegušas lietu komisijai, darbojušās kā Dalībvalstu vai GATT 1947 līgumslēdzējas puses pārstāvji vai kā jebkura aptvertā līguma vai pirms tā noslēgtā līguma padomes vai komitejas pārstāvji, vai arī Sekretariātā, akadēmiski pasniegušas vai publicējušas darbus starptautisko tirdzniecības tiesību vai politikas jomā, vai darbojušās kā atbildīgas amatpersonas Dalībvalsts tirdzniecības politikā.

2. Komisijas locekļi jāizvēlas tā, lai nodrošinātu dalībvalstu neatkarību, aptvertu pietiekoši dažādu fona informāciju un plašu pieredzes spektru.

3. Dalībvalstu pilsoņi, kuru valstis [6] ir strīdus puses vai trešās puses, kā noteikts 10. panta 2. paragrāfā, nedrīkst piedalīties komisijā, kas nodarbojas ar šo strīdu, ja vien strīdus puses nenolemj citādi.

4. Lai palīdzētu izvēlēties komisijas sastāvu, Sekretariātam jāuztur saraksts ar valstisko un nevalstisko struktūru personām, kuras atbilst 1. paragrāfā minētajai kvalifikācijai, no kura attiecīgi var tikt izvēlēti komisijas locekļi. Saraksts ietver 1984. gada 30. novembrī izveidoto (BISD 31S/9) nevalstisko komisijas locekļu sarakstu, un citus saskaņā ar jebkuru aptverto līgumu izveidotos sarakstus un norāžu reģistrus, kas satur personu vārdus, kuri ir šajos sarakstos vai reģistros laikā, kad stājies spēkā PTO Līgums. Dalībvalstis var periodiski ieteikt valstisko vai nevalstisko personu vārdus iekļaušanai norāžu reģistrā, sniedzot attiecīgo informāciju par šo personu zināšanām starptautiskajā tirdzniecībā un aptverto līgumu jautājumos un saturā. Šo personu vārdi tiek pievienoti sarakstam ar SNI apstiprinājumu. Par katru sarakstā iekļauto personu sarakstā jāuzrāda specifiskās pieredzes jomas, kā arī specializāciju aptverto līgumu jautājumos vai saturā.

5. Komisijas sastāv no trim komisijas locekļiem, ja vien strīdus puses 10 dienu laikā pēc komisijas izveidošanas nevienojas par komisiju piecu komisijas locekļu sastāvā. Dalībvalstis tiek nekavējoties informētas par komisijas sastāvu.

6. Sekretariāts iesaka komisijas locekļu kandidatūras strīdus pusēm. Strīdus puses nenoraida kandidatūru ieteikšanu, ja nav piespiedu apstākļu.

7. Ja 20 dienu laikā pēc komisijas izveidošanas nav panākta vienošanās par komisijas locekļiem, pēc vienas vai otras puses lūguma Ģenerāldirektors konsultējoties ar SNI priekšsēdētāju un attiecīgās padomes vai komitejas priekšsēdētāju, nosaka komisijas sastāvu, nozīmējot par komisijas locekļiem tās personas, kuras Ģenerāldirektors pēc konsultācijām ar strīdus pusēm uzskata par vispiemērotākajām saskaņā ar jebkuriem attiecīgajiem speciālajiem vai papildus noteikumiem un kārtībai aptvertajā līgumā vai aptvertajos līgumos, kas tiek apstrīdēti. SNI priekšsēdētājs informē Dalībvalstis par šādas komisijas sastāvu ne vēlāk kā 10 dienas pēc datuma, kad priekšsēdētājs ir saņēmis šādu lūgumu.

8. Dalībvalstis apņemas vispārējā kārtā atļaut savām amatpersonām darboties komisijas sastāvā.

9. Komisijas locekļi pilda tiem piekrītošos pienākumus un nepārstāv valstis vai jebkuras organizācijas. Tādēļ Dalībvalstis nedrīkst dot tiem norādījumus, vai censties tos ietekmēt personiski attiecībā uz jautājumiem, kas iesniegti komisijas izskatīšanai.

10. Ja strīds radies starp jaunattīstības Dalībvalsti un attīstītu Dalībvalsti, komisija pēc jaunattīstības Dalībvalsts pieprasījuma iekļauj tajā vismaz vienu komisijas locekli no jaunattīstības Dalībvalsts.

11. Komisijas locekļu izdevumi, ieskaitot komandējuma izmaksas un uzturnaudu, tiek apmaksāti no PTO budžeta atbilstoši kritērijiem, kurus jāizstrādā Vispārējā Padomē, pamatojoties uz Budžeta, Finansu un Administrācijas komitejas ieteikumiem.

9. pants

Kārtība, kas ievērojama vairāku sūdzētāju gadījumā

1. Ja vairāk nekā viena Dalībvalsts lūdz izveidot komisiju par vienu un to pašu jautājumu, var izveidot vienu vienīgu komisiju, lai pārbaudītu visas šīs sūdzības, ņemot vērā ieinteresēto Dalībvalstu tiesības. Viena vienīga komisija šādu sūdzību pārbaudīšanai ir izveidojama, kad vien tas ir iespējams.

2. Vienīgā komisija organizē pārbaudes un iesniedz savus secinājumus SNI tā, lai tiesībām, kuras strīdus puses būtu izmantojušas, ja sūdzības būtu pārbaudījušas atsevišķas komisijas, nekādā veidā netiktu nodarīts kaitējums. Pēc jebkuras strīdus puses pieprasījuma, komisija izstrādā atsevišķus ziņojumus par attiecīgo strīdu. Katras sūdzību ierosinošās puses rakstiskie iesniegumi ir pieejami citām sūdzību ierosinošajām pusēm, un katrai sūdzību ierosinošai pusei ir tiesības piedalīties, kad kāda no citu sūdzību ierosinošajām pusēm sniedz savus paskaidrojumus komisijai.

3. Ja sūdzību pārbaudīšanai sakarā ar vienu un to pašu jautājumu tiek izveidota vairāk nekā viena komisija, vislielākajā iespējamā mērā jānodrošina, ka vienas un tās pašas personas ir komisijas locekļi katrā no atsevišķajām komisijām un, ka laika izteiksmē šo komisiju procesi šāda strīdus gadījumā tiktu saskaņoti.

10. pants

Trešās puses

1. Komisijas darbības laikā pilnībā jāņem vērā strīdus pušu un citu Dalībvalstu intereses saskaņā ar apskatāmo aptverto līgumu.

2. Jebkurai Dalībvalstij, kurai ir būtiska interese par komisijai iesniegto jautājumu un kura ir darījusi zināmu SNI (šajā Vienošanās saukta "trešā puse") savu interesi, ir jādod iespēja komisijas priekšā un veikt rakstiskus iesniegumus komisijai. Šos iesniegumus nodod arī strīdus pusēm un tie jāatspoguļo komisijas ziņojumā.

3. Trešās puses saņem strīda pušu iesniegumus pirmās komisijas sēdē.

4. Ja trešā puse uzskata, ka pasākums, kas jau ir komisijas izskatīšanas subjekts, anulē vai mazina priekšrocības, kas tai rodas atbilstoši jebkuram no aptvertajiem līgumiem, šī Dalībvalsts var atgriezties pie parastās strīdu noregulēšanas kārtības saskaņā ar šo Vienošanos. Šāds strīds ir jānodod sākotnējai komisijai, kad vien tas ir iespējams.

11. pants

Komisiju uzdevumi

Komisiju uzdevums ir palīdzēt SNI saistību pildīšanā saskaņā ar šo Vienošanos un aptvertajiem līgumiem. Attiecīgi, komisijai jāveic objektīvs tās izskatīšanā nodotā jautājuma novērtējums, ieskaitot lietas faktu materiāla objektīvu novērtējumu un piemērojamību, kā arī tā atbilstību attiecīgajiem aptvertajiem līgumiem, un jāizdara citi secinājumi, kas var palīdzēt SNI rekomendāciju vai lēmumu sagatavošanā, kuras paredz aptvertie līgumi. Komisijām regulāri jākonsultējas ar strīdus pusēm un jādod tām vienlīdzīgas iespējas panākt savstarpēji apmierinošu risinājumu.

12. pants

Komisijas kārtība

1. Komisijas ievēro 3. pielikumā minēto Darba kārtību, ja vien pēc konsultācijām ar strīdus pusēm komisija neizlemj citādi.

2. Komisijas kārtībai jābūt pietiekoši elastīgai, lai nodrošinātu komisijas ziņojumu augstu kvalitāti, vienlaicīgi bez pamata neaizkavējot komisijas darbu.

3. Pēc konsultācijām ar strīdus pusēm komisijas locekļi nosaka komisijas darba grafiku cik vien ātri un kad vien tas ir iespējams, vienas nedēļas laikā pēc tam, kad panākta vienošanās par komisijas izveidošanu un tās pilnvaru noteikšanu, ja ir nepieciešams – ņemot vērā 4. panta 9. paragrāfa nosacījumus.

4. Nosakot komisijas darba grafiku, komisija atvēl strīdus pusēm pietiekošu laiku to iesniegumu sagatavošanai.

5. Komisijām jānosaka precīzi pušu rakstisko iesniegumu termiņi un pusēm jāievēro šie termiņi.

6. Katrai strīdus pusei jāiesniedz Sekretariātam rakstiskie iesniegumi, kas nekavējoši tiek nodoti komisijai un otrai strīdus pusei vai pusēm. Sūdzētāja puse iesniedz savu pirmo iesniegumu pirms atbildētājas puses pirmā iesnieguma, ja vien komisija, nosakot 3.paragrāfā minēto grafiku un konsultējoties ar strīdus pusēm nenolemj, ka pusēm jāiesniedz to pirmie iesniegumi vienlaicīgi. Pastāvot secīgai pirmo iesniegumu iesniegšanas kārtībai, komisija nosaka stingru termiņu atbildētājas puses iesnieguma saņemšanai. Jebkuri tiem sekojošie iesniegumi tiek iesniegti vienlaicīgi.

7. Ja strīdus pusēm nav izdevies panākt savstarpēji apmierinošu risinājumu, komisija iesniedz savus secinājumus SNI rakstiska ziņojuma veidā. Šādos gadījumos komisijas ziņojums atspoguļo faktu materiālu un attiecīgos secinājumus, attiecīgo nosacījumu piemērojamību un jebkuru tās izdarīto secinājumu un sniegto rekomendāciju pamatojumu. Ja starp strīdus pusēm ir panākts lietas atrisinājums, komisijas ziņojumam jāaprobežojas ar īsu lietas aprakstu un paziņojumu, ka ir panākts atrisinājums.

8. Lai padarītu šo kārtību efektīvāku, termiņš, kurā komisija veic pārbaudi no brīža, kad ir panākta vienošanās par komisijas sastāvu un pilnvaru loku, līdz brīdim, kad strīdus pusēm tiek izsniegts noslēguma ziņojums, parasti nepārsniedz sešus mēnešus. Neatliekamos gadījumos, ieskaitot tos, kas attiecas uz precēm, kas ātri bojājas, komisija ieplāno sava ziņojuma izsniegšanu strīdus pusēm trīs mēnešu laikā.

9. Ja komisija uzskata, ka tā nespēj sagatavot ziņojumu sešu mēnešu laikā vai, neatliekamos gadījumos, trīs mēnešu laikā, tā informē SNI rakstiski par kavēšanās iemesliem, norādot termiņu, kurā tā sagatavos ziņojumu. Laika periods no komisijas izveidošanas līdz ziņojuma izsūtīšanai Dalībvalstīm nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt deviņus mēnešus.

10. Konsultāciju kontekstā, kurās ietverts jaunattīstības Dalībvalsts veikts pasākums, puses var vienoties par termiņu, kas noteikti 4. panta 7. un 8.paragrāfos, pagarināšanu. Ja pēc tam kad attiecīgais termiņš ir pagājis, konsultējošās puses nespēj vienoties par to, ka konsultācijas ir beigušās, SNI priekšsēdētājs pēc konsultācijām ar pusēm lemj, par attiecīgā termiņa pagarināšanu, un nosaka laiku. Turklāt, pārbaudot sūdzību pret jaunattīstības Dalībvalsti, komisija atvēl pietiekoši ilgu laiku jaunattīstības Dalībvalstij argumentāciju sagatavošanai un iesniegšanai. Darbības atbilstoši šim paragrāfam 20. panta 1. paragrāfa un 21. panta 4. paragrāfa nosacījumus neietekmē.

11. Ja viena vai vairākas puses ir jaunattīstības Dalībvalsts, komisijas ziņojums skaidri norāda veidu, kādā tikuši ievēroti attiecīgie nosacījumi attiecībā uz diferencētu un labvēlīgāku režīmu jaunattīstības Dalībvalstīm, kas veido aptverto līgumu daļu, kurus ierosinājusi jaunattīstības Dalībvalsts strīdu noregulēšanas kārtības gaitā.

12. Komisija var apturēt savu darbu jebkurā laikā pēc sūdzību ierosinošās puses lūguma uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus. Šādas apturēšanas gadījumā termiņi, kas norādīti šī panta 8. un 9. paragrāfos, 20. panta 1. paragrāfā un 21. panta 4. paragrāfā, tiek pagarināti par tikpat ilgu laiku, par kādu darbs ticis apturēts. Ja komisijas darbs ir apturēts uz vairāk nekā 12 mēnešiem, komisijas izveidošanas pilnvaras izbeidzas.

13. pants

Tiesības saņemt informāciju

1. Katrai komisijai ir tiesības saņemt informāciju un padomus tehniskos jautājumos no jebkura indivīda vai iestādes, kurus tā uzskata par atbilstošiem. Tomēr, pirms komisija saņem informāciju vai padomu no jebkura indivīda vai iestādes kādas Dalībvalsts jurisdikcijas ietvaros, tai attiecīgi jāinformē šīs Dalībvalsts varas iestādes. Dalībvalstij jāatbild nekavējoties un pilnībā uz jebkuras informācijas pieprasījumu, kuru komisija uzskata par nepieciešamu un atbilstošu. Sniegtā konfidenciālā informācija netiek izpausta bez formālas to indivīdu, iestāžu vai Dalībvalsts varas iestāžu, kuri šādu informāciju sniedz, atļaujas.

2. Komisija var saņemt informāciju no jebkura atbilstoša avota un tā var konsultēties ar ekspertiem, lai uzzinātu to viedokli par lietas noteiktiem aspektiem. Attiecībā uz faktu sniegšanu par zinātnisku vai citu tehnisku jautājumu, kuru ierosinājusi strīdus puse, komisija var lūgt rakstisku konsultatīvu ziņojumu no ekspertu pārbaudes grupas. Šādas grupas izveidošanas noteikumi un kārtība ir noteiktas 4. pielikumā.

14. pants

Konfidencialitāte

1. Komisijas apspriedes ir konfidenciālas.

2. Komisijas ziņojumi tiek sagatavoti bez strīda pušu klātbūtnes, pamatojoties uz sniegto informāciju un veiktajiem paziņojumiem.

3. Atsevišķu komisijas Dalībvalstu izteiktie viedokļi komisijas ziņojumā ir anonīmi.

15. pants

Starppārskata posms

1. Pēc atspēkojuma iesniegumu un mutisko argumentu izskatīšanas komisija izsniedz tās ziņojuma projekta aprakstošās (faktu un argumentu) nodaļas strīdus pusēm. Komisijas noteiktajā termiņā puses iesniedz savus rakstiskos komentārus.

2. Pēc noteiktā termiņa izbeigšanās, kad no strīdus pusēm jāsaņem komentāri, komisija izsniedz pusēm starpziņojumu, ietverot gan aprakstošās nodaļas, gan komisijas slēdzienus un secinājumus. Komisijas noteiktajā termiņā puse var iesniegt rakstisku lūgumu komisijai, lai tā pārskatītu starpziņojuma precīzus aspektus pirms galīgā ziņojuma izsūtīšanas Dalībvalstīm. Pēc puses lūguma, komisija rīko turpmāko tikšanos ar pusēm par jautājumiem, kas norādīti rakstiskajos komentāros. Ja nekādi komentāri ne no vienas puses nav saņemti komentāru veikšanas termiņā, starpziņojums tiek uzskatīts par galīgo komisijas ziņojumu un to nekavējoties izsūta Dalībvalstīm.

3. Komisijas galīgā ziņojuma slēdzieni ietver diskusiju par argumentiem, kas veikta starppārskata posmā. Starppārskata posms tiek veikts termiņā, kas noteikts 12. panta 8. paragrāfā.

16. pants

Komisijas ziņojumu pieņemšana

1. Lai dotu Dalībvalstīm pietiekoši daudz laika izskatīt komisijas ziņojumus, ziņojumi netiek izskatīti SNI ar nolūku tos pieņemt laikā līdz 20 dienām pēc datuma, kad tie ir izsūtīti Dalībvalstīm.

2. Dalībvalstis, kurām ir iebildumi pret komisijas ziņojumu, sniedz iebildumus paskaidrojošus iemeslus rakstveidā izsūtīšanai vismaz 10 dienas pirms SNI sanāksmes, kurā komisijas ziņojums ir nozīmēts izskatīšanai.

3. Strīdus pusēm ir tiesības pilnā mērā piedalīties SNI komisijas ziņojuma izskatīšanā, un to viedokļi pilnībā jāprotokolē.

4. 60 dienu laikā pēc komisijas ziņojuma izsūtīšanas Dalībvalstīm, ziņojums tiek pieņemts SNI sanāksmē [7], ja vien strīdus puse nav formāli paziņojusi SNI par tās lēmumu pārsūdzēt vai SNI pēc konsensusa nav nolēmusi ziņojumu nepieņemt. Ja puse ir paziņojusi par tās lēmumu pārsūdzēt, komisijas ziņojums netiek izskatīts pieņemšanai SNI, līdz kamēr apelācijas sūdzība ir pabeigta. Šī pieņemšanas kārtība nemazina Dalībvalstu tiesības izteikt savus viedokļus par komisijas ziņojumu.

17. pants

Apelācijas pārskats

Pastāvīgā apelācijas institūcija

1. Pastāvīgo apelācijas institūciju izveido SNI. Apelācijas institūcija iztiesā komisijas lietu apelācijas sūdzības. Tā sastāv no septiņām personām, no kurām trīs darbojas visu lietu izskatīšanā. Apelācijas institūcijā minētās personas darbojas rotācijas kārtībā. Šāda rotācija tiek noteikta Apelācijas institūcijas darbības kārtībā.

2. SNI ieceļ personas darbam Apelācijas orgānā uz četriem gadiem un katru personu var vienu reizi iecelt atkārtoti. Tomēr to triju no septiņām personām, kuras tika ieceltas tūlīt pēc PTO Līguma stāšanās spēkā, nozīmējuma termiņš beidzas otrā gada beigās un ir nosakāms izlozes ceļā. Vakanču rašanās gadījumā tās tiek aizpildītas. Persona, kura iecelta, lai aizstātu personu, kuras pienākumu pildīšanas termiņš nav beidzies, pilda šos pienākumus līdz priekšteča nozīmēšanas termiņa beigām.

3. Apelācijas institūcija sastāv no personām, kas ir atzītas autoritātes un kam ir ievērojama pieredze jurisdikcijā, starptautiskajā tirdzniecībā un vispār aptverto līgumu saturā. Šīs personas nedrīkst būt saistītas ne ar vienu valsti. Apelācijas institūcijas dalībniekiem ir plaši jāpārstāv PTO Dalībvalstis. Visas personas, kuras darbojas Apelācijas institūcijā, jābūt vienmēr un ātri pieejamām, un tām jāseko strīdu noregulēšanas procesam un citiem attiecīgajiem PTO procesiem. Tās nedrīkst piedalīties nekādu strīdu izskatīšanā, kur tām varētu rasties tiešs vai netiešs interešu konflikts.

4. Komisijas ziņojumu var pārsūdzēt tikai strīdus puses nevis trešās puses. Trešās puses, kuras ir paziņojušas SNI par to būtisku ieinteresētību jautājumā atbilstoši 10. panta 2. paragrāfam, var izdarīt rakstiskus iesniegumus Apelācijas institūcijai un tām jādod iespēja tikt attiecīgi uzklausītām.

5. Parasti lietas izskatīšanas laiks nedrīkst pārsniegt 60 dienas no brīža, kad strīdus puse ir formāli paziņojusi par savu lēmumu iesniegt apelācijas sūdzību līdz brīdim, kad Apelācijas institūcija izsūta savu ziņojumu. Nosakot savu darba grafiku, Apelācijas institūcija ņem vērā pēc to atbilstības 4. panta 9. paragrāfa nosacījumus. Ja Apelācijas institūcija uzskata, ka tā nevar sagatavot savu ziņojumu 60 dienu laikā, tā attiecīgi informē SNI rakstveidā par aizkavēšanās iemesliem, norādot termiņu, kad tā iesniegs savu ziņojumu. Nekādā gadījumā lietas izskatīšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 90 dienas.

6. Jebkura apelācijas sūdzība tiek ierobežota ar tiesību jautājumiem, kuri ir aptverti komisijas ziņojumā un komisijas izstrādātajiem juridiskajiem skaidrojumiem.

7. Apelācijas institūcijai nepieciešamības gadījumā un pēc tās pieprasījuma tiek sniegts attiecīgs administratīvs un juridisks atbalsts.

8. Izdevumi, kas saistīti ar personu darbību Apelācijas institūcijā, ieskaitot komandējumu apmaksas un dienas naudas, tiek segti no PTO budžeta atbilstoši kritērijiem, kurus jāpieņem Vispārējai Padomei, pamatojoties uz Budžeta, Finansu un Administrācijas komitejas rekomendācijām.

Apelācijas pārskata kārtība

9. Apelācijas institūcija izstrādā darba kārtību konsultējoties ar SNI priekšsēdētāju un ģenerāldirektoru, kas tiek nosūtītas kā informācija Dalībvalstīm.

10. Apelācijas institūcijas sēdes ir konfidenciālas. Apelācijas institūcijas ziņojumi tiek sagatavoti strīdus pusēm klāt neesot un pamatojoties uz sniegto informāciju un paziņojumiem.

11. Viedokļi, kurus apelācijas institūcijā pauž atsevišķas personas, kuras darbojas Apelācijas institūcijā, ir anonīmi.

12. Apelācijas institūcijai jāizskata ikviens jautājums, kas ticis ierosināts atbilstoši 6. paragrāfa nosacījumiem apelācijas lietas sēdes laikā.

13. Apelācijas institūcija var apstiprināt, izmainīt vai anulēt komisijas juridiskos slēdzienus un secinājumus.

Apelācijas institūcijas ziņojumu pieņemšana

14. SNI pieņem Apelācijas institūcijas ziņojumu un strīdus puses to beznosacījumu kārtā akceptē, ja vien SNI 30 dienu laikā pēc šāda ziņojuma izsūtīšanas Dalībvalstīm ar konsesusu nav nolēmusi Apelācijas orgāna ziņojumu nepieņemt. [8] Šāda pieņemšanas kārtība nemazina Dalībvalstu tiesības izteikt to viedokļus par Apelācijas institūcijas ziņojumu.

18. pants

Sakari ar komisiju vai Apelācijas institūciju

1. Nepastāv ex parte sakari ar komisiju vai Apelācijas institūciju attiecībā uz jautājumiem, kurus izskata komisija vai Apelācijas institūcijai.

2. Pret rakstiskajiem iesniegumiem komisijai vai Apelācijas institūcijai jāpiešķir konfidencialitātes statuss, bet šiem dokumentiem ir jānodrošina strīdus pušu piekļuve. Nekas šajā Vienošanās nekavē strīdus pusi no nākšanas klajā ar publiskiem paziņojumiem par tās nostādnēm. Informācija, ko strīdus puses iesniegušas komisijai kā konfidenciālu arī Dalībvalstīm jāuzskata par konfidenciālu. Strīdus puse pēc attiecīga Dalībvalsts lūguma sniedz nekonfidenciālu un publiskojamu tās informācijas kopsavilkumu, ko saturējuši attiecīgās puses rakstiskie iesniegumi.

19. pants

Komisijas un Apelācijas institūcijas ieteikumi

1. Ja komisija vai Apelācijas institūcija secina, ka pasākums neatbilst aptvertajam līgumam, tā iesaka attiecīgajai [9] Dalībvalstij panākt pasākuma savietojamību ar šo līgumu. [10] Papildus šiem ieteikumiem komisija vai Apelācijas institūcija var ieteikt veidu, kādā attiecīgā Dalībvalsts varētu īstenot šos ieteikumus.

2. Atbilstoši 3. panta 2. paragrāfam, savos slēdzienos un rekomendācijās komisija un Apelācijas institūcija nedrīkst palielināt vai samazināt tiesības un pienākumus, kas paredzēti aptvertajos līgumos.

20. pants

SNI lēmumu termiņi

Ja vien strīdus puses nav citādi nolēmušas, laika posms no brīža, kad SNI ir izveidojusi komisiju līdz brīdim, kad SNI izskata komisijas vai apelācijas ziņojumu ar nolūku to pieņemt, parasti nepārsniedz deviņus mēnešus, ja komisijas ziņojums nav pārsūdzēts, vai 12 mēnešus, ja ziņojums ir pārsūdzēts. Ja komisija vai Apelācijas institūcija ir nolēmusi atbilstoši 12. panta 9. paragrāfam vai 17. panta 5. paragrāfam pagarināt tās ziņojuma iesniegšanas termiņu, izmantotais papildus laiks tiek pieskaitīts augstāk minētajiem termiņiem.

21. pants

Rekomendāciju un lēmumu īstenošanas uzraudzība

1. Precīza SNI rekomendāciju un lēmumu ievērošana ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu efektīvu strīdu atrisināšanu, kas ir ieguvums visām Dalībvalstīm.

2. Sevišķa uzmanība veltāma jautājumiem, kuri skar jaunattīstības Dalībvalstu intereses attiecībā uz pasākumiem, kas apskatīti strīdu noregulēšanas gaitā.

3. SNI sanāksmē, kas notiek 30 dienas (1) pēc komisijas vai Apelācijas istitūcijas ziņojuma pieņemšanas brīža, ieinteresētā Dalībvalsts informē SNI par tās nolūkiem SNI rekomendāciju un lēmumu īstenošanā. Ja nav iespējams tūlīt ievērot rekomendācijas un lēmumus, ieinteresētajai Dalībvalstij tiek noteikts saprātīgs termiņš lai tos piemērotu. Saprātīgs termiņš ir:

a) ieinteresētās Dalībvalsts ierosinātais termiņš, ar nosacījumu, ka šādu termiņu ir apstiprinājis SNI, vai, ja šāda apstiprinājuma nav,

b) termiņš, par kuru vienojušās abas strīdus puses 45 dienu laikā no rekomendāciju un lēmumu pieņemšanas brīža; vai, ja šādas vienošanās nav,

c) termiņš, kuru noteikusi saistoša arbitrāža 90 dienu laikā pēc rekomendāciju un lēmumu pieņemšanas brīža. [11] Šādā arbitrāžā arbitrs [12] vadās no tā, ka saprātīgs termiņš komisijas vai Apelācijas institūcijas rekomendāciju īstenošanai nedrīkst būt ilgāks par 15 mēnešiem no brīža, kad pieņemts komisijas vai Apelācijas institūcijas ziņojums. Tomēr šis termiņš var būt īsāks vai garāks, atkarībā no kādiem īpašiem apstākļiem.

4. Izņemot gadījumu, ja komisija vai Apelācijas institūcija atbilstoši 12. panta 9. paragrāfam vai 17. panta 5. paragrāfam ir pagarinājusi ziņojuma iesniegšanas termiņu, laiks no brīža, kad SNI izveidojis komisiju līdz saprātīgā termiņa noteikšanas brīdim nedrīkst pārsniegt 15 mēnešus, ja vien strīdus puses nenolemj citādi. Ja komisija vai Apelācijas institūcija ir nolēmuši pagarināt ziņojuma iesniegšanas termiņu, papildus izmantotais laiks tiek pieskaitīts 15 mēnešu termiņam; ar nosacījumu, ka, izņemot gadījumu, ja strīdus puses vienojas, ka pastāv izņēmuma apstākļi, kopējais termiņš nedrīkst pārsniegt 18 mēnešus.

5. Ja pastāv domstarpības par to, vai saskaņā ar rekomendācijām un lēmumiem piemērotie pasākumi atbilst aptvertajam līgumam, šāds strīds jāatrisina izsekojot šai strīdus noregulēšanas kārtībai, kur vien iespējams griežoties pie sākotnējā komisijas sastāva. Komisija izsūta savu ziņojumu 90 dienu laikā no brīža, kad tai nodots šis jautājums. Ja komisija uzskata, ka tā nespēj sniegt ziņojumu šajā laikā, tā informē SNI rakstveidā par kavēšanās iemesliem un norāda termiņu, kurā tā iesniegs savu ziņojumu.

6. SNI piekrīt pieņemto rekomendāciju un lēmumu īstenošanas uzraudzība. Jebkura Dalībvalsts jebkurā laikā pēc rekomendāciju un lēmumu pieņemšanas var ierosināt jautājumu par to īstenošanu SNI. Ja vien SNI citādi nenolemj, jautājums par rekomendāciju un lēmumu īstenošanu tiek iekļauts SNI sanāksmes darba kārtībā sešus mēnešus pēc saprātīga termiņa noteikšanas brīža atbilstoši 3. paragrāfam un tas paliek SNI darba kārtībā, līdz kamēr jautājums ir atrisināts. Vismaz 10 dienas pirms katras šādas SNI sanāksmes ieinteresētā Dalībvalsts iesniedz SNI rakstisku ziņojumu par situācijas attīstību rekomendāciju un lēmumu īstenošanā.

7. Ja jaunattīstības Dalībvalsts ierosinājusi jautājumu izskatīšanai, SNI jālemj par tālākajām darbībām, kuras tā varētu veikt atbilstoši apstākļiem.

8. Ja jaunattīstības Dalībvalsts ierosinājusi lietu, SNI, izskatot, kāda atbilstoša darbība varētu tikt veikta, ņem vērā ne tikai pasākumu, par kuriem celta sūdzība, tirdzniecības aspektu, bet arī to iespaidu uz attiecīgās jaunattīstības Dalībvalsts ekonomiku.

22. pants

Kompensācija un koncesiju pārtraukšana

1. Kompensācija un koncesiju vai citu saistību pārtraukšana ir pagaidu pasākumi, ko iespējams piemērot gadījumā, ja rekomendācijas un lēmumi netiek īstenoti saprātīgā termiņā. Tomēr primārais ir rekomendāciju īstenošana, lai padarītu pasākumu atbilstošu aptvertajiem līgumiem, nevis kompensācijas vai koncesiju pārtraukšana. Kompensācija ir brīvprātīga un, ja tāda tiek piešķirta, tai jāatbilst aptvertajiem līgumiem.

2. Ja attiecīgā Dalībvalsts nav spējusi pielāgot pasākumu, kas ir uzskatāms par neatbilstošu aptvertajam līgumam, un tādejādi nav īstenojusi rekomendācijas un lēmumus saprātīgā laika periodā, kas noteikts atbilstoši 21. panta 3. paragrāfam, šādai Dalībvalstij pēc pieprasījuma jāuzsāk sarunas ar jebkuru no pusēm, kas iesaistījusies strīdus noregulēšanas procesos, ar nolūku noteikt abpusēji pieņemamas kompensācijas. Ja vienošanās par apmierinošu kompensāciju nav panākta 20 dienu laikā pēc saprātīga termiņa izbeigšanās, jebkura puse, kura ierosinājusi strīda noregulēšanas procesu, var pieprasīt SNI atļauju pārtraukt koncesiju vai citu saistību saskaņā ar aptvertajiem līgumiem, piemērošanu attiecīgajai Dalībvalstij.

3. Apsverot kādu koncesiju vai citu saistību pārtraukšanu, sūdzētājai pusei jāpiemēro sekojoši principi un kārtība:

a) par vispārējo principu jāuzskata, ka sūdzētājai pusei vispirms jāmēģina pārtraukt koncesijas vai citas saistības attiecībā uz tādu pašu sektoru(-iem), kā tas, kurā komisija vai Apelācijas institūcija ir konstatējuši pārkāpumu vai cita veida anulējumu vai kaitējumu;

b) ja šī puse uzskata, ka nav iespējams vai nav mērķtiecīgi pārtraukt koncesijas vai citas saistības attiecībā uz vienu un to pašu sektoru(-iem), tā var pieprasīt koncesijas vai citu saistību pārtraukšanu citos sektoros saskaņā ar to pašu līgumu;

c) ja šī puse uzskata, ka nav iespējams vai nav mērķtiecīgi pārtraukt koncesijas vai citas saistības attiecībā uz citiem sektoriem saskaņā ar to pašu līgumu, un apstākļi ir pietiekoši nopietni, tā var pieprasīt koncesijas vai citu saistību pārtraukšanu saskaņā ar citu aptverto līgumu;

d) piemērojot augstāk minētos principus, pusei jāņem vērā:

i) tirdzniecība sektorā vai saskaņā ar līgumu, saskaņā ar kuru komisija vai Apelācijas institūcija ir konstatējuši pārkāpumu, vai arī citu anulējumu vai kaitējumu, un šīs tirdzniecības nozīmīgumu šai pusei;

ii) plašākus ekonomiskos faktorus, kas saistīti ar anulējumu vai kaitējumu un plašākās ekonomiskās sekas koncesiju vai citu saistību pārtraukšanai;

e) ja šī puse nolemj pieprasīt koncesijas vai citu saistību pārtraukšanu atbilstoši b) un c) apakšparagrāfiem, tai savā lūgumā jānorāda iemesli. Tajā pašā laikā, kad lūgums tiek nosūtīts SNI, tas tiek nosūtīts arī attiecīgajām Padomēm un arī, ja lūgums atbilst b) apakšparagrāfam, attiecīgajām sektoru institūcijām;

f) šī paragrāfa kontekstā jēdziens "sektors" nozīmē:

i) attiecībā uz precēm – visas preces;

ii) attiecībā uz pakalpojumiem – galveno sektoru, kas definēts esošajā "Pakalpojumu sektoru klasifikācijas sarakstā", kurā aprakstīti šādi sektori [13];

iii) attiecībā uz ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām – katru intelektuālā īpašuma tiesību kategoriju, kas aptverta II daļas 1. nodaļā, vai 2. nodaļā, vai 3. nodaļā, vai 4. nodaļā, vai 5. nodaļā vai 6. nodaļā, vai 7. nodaļā, vai saistības saskaņā ar TRIPS Līguma III daļu vai IV daļu;

g) šī paragrāfa kontekstā "līgums" nozīmē:

i) attiecībā uz precēm – līgumus, kas uzskaitīti PTO Līguma 1 A Pielikumā kopumā, kā arī Plurilaterālajos tirdzniecības līgumus tik lielā mērā, par cik attiecīgās strīdus puses ir šo līgumu slēdzējas puses;

ii) attiecībā uz pakalpojumiem – GATS;

iii) attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām – TRIPS Līgumu.

4. Koncesiju vai citu saistību pārtraukšanas apjomam, ko atļāvis SNI, ir jābūt vienlīdzīgam ar anulējuma un kaitējuma apjomu.

5. SNI nedrīkst atļaut koncesiju vai citu saistību pārtraukšanu, ja aptvertais līgums aizliedz šādu pārtraukšanu.

6. Ja rodas situācija, kas aprakstīta 2. paragrāfā, tad pēc attiecīga lūguma saņemšanas SNI dod atļauju pārtraukt koncesijas vai citas saistības 30 dienu laikā pēc saprātīga termiņa izbeigšanās, ja vien SNI pēc konsensusa nenolemj lūgumu noraidīt. Tomēr, ja attiecīgā Dalībvalsts iebilst pret ieteikto pārtraukšanas apjomu, vai izvirza pretenzijas, ka nav tikuši ievēroti 3. paragrāfā norādītie principi un kārtība sūdzētājas puses pieprasījumā par koncesiju vai citu saistību pārtraukšanu atbilstoši 3. b) vai c) paragrāfam, lieta jānodod arbitrāžai. Šādu arbitrāžu jāveic sākotnējā komisijā, ja tās locekļi ir pieejami, vai arī arbitram [14], kuru iecēlis ģenerāldirektors un tā tiek pabeigta 60 dienu laikā pēc saprātīgā termiņa izbeigšanās. Koncesijas un citas saistības nevar tikt pārtrauktas arbitrāžas laikā.

7. Arbitram [15], kurš darbojas atbilstoši 6. paragrāfam, nav jāpārbauda pārtraucamo koncesiju vai citu saistību raksturs, bet gan jānosaka, vai šādas pārtraukšanas apjoms ir vienlīdzīgs anulējumu vai kaitējuma apjomam. Arbitrs var arī noteikt, vai ieteiktā koncesiju vai citu saistību pārtraukšana ir pieļaujama saskaņā ar aptverto līgumu. Tomēr, ja arbitrāžai nodotā lieta satur pretenziju faktu par 3. paragrāfā noteikto principu un kārtības neievērošanu, arbitram jāpārbauda šādas pretenzijas. Gadījumā, ja arbitrs uzskata, ka šie principi un kārtība nav tikušas ievērotas, sūdzētāja pusei tās jāpiemēro atbilstoši 3. paragrāfam. Puses akceptē arbitra lēmumu kā galīgu un attiecīgās puses nepieprasa otru arbitrāžu. SNI tiek nekavējoties informēta par arbitra lēmumu un pēc attiecīga lūguma dod atļauju pārtraukt koncesijas vai citas saistības, ja lūgums atbilst arbitra lēmumam, ja vien SNI ar consensus nenolemj lūgumu noraidīt.

8. Koncesiju vai citu saistību pārtraukšana notiek uz laiku un tiek piemērota tikai līdz brīdim, kad pasākums, kas atzīts par neatbilstošu aptvertajam līgumam, ir atcelts, vai Dalībvalsts, kurai jāīsteno rekomendācijas un lēmumi, rod kompensācijas iespējas ieguvuma anulējumam vai kaitējumam, vai arī tiek panākts savstarpēji apmierinošs atrisinājums. Atbilstoši 21. panta 6. paragrāfam, SNI piekrīt pieņemto rekomendāciju un lēmumu īstenošanas uzraudzībai, ieskaitot tos gadījumus, kad tikusi sniegta kompensācija, pārtrauktas koncesijas vai citas saistības, bet rekomendācijas pasākuma pielāgošanai aptvertajiem līgumiem nav īstenotas.

9. Strīda noregulēšanas nosacījumi aptvertajos līgumos var tikt izmantoti attiecībā uz pasākumiem, ietekmējot to ievērošanu, ko veic reģionālās un vietējās pārvaldes institūcijas Dalībvalsts teritorijā. Ja SNI ir noteikusi, ka aptvertā līguma nosacījums nav ticis ievērots, atbildīgā Dalībvalsts veic tādus saprātīgus pasākumus, kādi tai ir pieejami, lai nodrošinātu tā ievērošanu. Aptverto līgumu un šīs Vienošanās nosacījumi, kas attiecas uz kompensāciju un koncesiju un citu saistību pārtraukšanu, ir spēkā gadījumos, kur nav bijis iespējams nodrošināt šādu ievērošanu [16].

23. pants

Daudzpusējās sistēmas nostiprināšana

1. Kad Dalībvalstis tiecas atlīdzināt zaudējumus sakarā ar saistību pārkāpumiem vai ieguvuma anulējumu vai kaitējumu saskaņā ar aptvertajiem līgumiem vai traucējumu sasniegt jebkuru mērķi, kas noteikti aptvertajos līgumos, tām jāvadās pēc un jāizpilda šīs Vienošanās noteikumi un kārtība.

2. Šādos gadījumos Dalībvalstis:

a) pieņem lēmumu attiecībā uz to, ka pārkāpums ir noticis, ka ieguvumi ir anulēti vai mazināti, vai, ka jebkura aptverto līgumu mērķa sasniegšana ir traucēta, izmantojot strīdu noregulēšanu atbilstoši šīs Vienošanās noteikumiem un kārtībai un atbilstoši slēdzieniem, kas ietverti komisijas vai Apelācijas institūcijas ziņojumā, ko pieņēmis SNI vai atbilstoši arbitrāžas slēdzienam, kas pieņemts saskaņā ar šo Vienošanoās;

b) ievēro kārtību, kas noteikta 21. pantā, lai noteiktu attiecīgajai Dalībvalstij saprātīgu termiņu rekomendāciju un lēmumu īstenošanai;

c) ievēro kārtību, kas noteikta 22. pantā, lai noteiktu koncesiju un citu saistību pārtraukšanas apjomu un iegūtu SNI atļauju atbilstoši šai kārtībai, pirms koncesiju un citu saistību pārtraukšanas saskaņā ar aptvertajiem līgumiem, atbildot uz attiecīgās Dalībvalsts nespēju īstenot rekomendācijas un lēmumus saprātīgā termiņā.

24. pants

Īpašas kārtība saistībā ar vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm

1. Visos strīda iemeslu noteikšanas un strīda noregulēšanas kārtību posmos, kas aptver vismazāk attīstīto Dalībvalsti, sevišķa uzmanība tiek veltīta vismazāk attīstīto Dalībvalstu īpašajai situācijai. Šajā sakarā Dalībvalstis ievēro pienācīgu atturību, izvirzot jautājumus saskaņā ar šo kārtību attiecībā uz vismazāk attīstīto Dalībvalsti. Ja tiek konstatēts, ka anulējums vai kaitējums ir pasākuma rezultāts, ko veikusi vismazāk attīstītā Dalībvalsts, sūdzību ierosinošās puses ievēro pienācīgu atturību pieprasot kompensāciju vai tiecoties iegūt atļauju koncesiju vai citu saistību piemērošanas pārtraukšanai atbilstoši šai kārtībai.

2. Strīdu noregulēšanas gadījumos, kuros iesaistīta vismazāk attīstītā Dalībvalsts un, ja konsultāciju laikā nav rasts apmierinošs risinājums, ģenerāldirektors vai SNI priekšsēdētājs, pēc attiecīga lūguma saņemšanas no vismazāk attīstītās valsts Dalībvalsts, piedāvā savus labos pakalpojumus, samierināšanu un starpniecību, lai palīdzētu pusēm noregulēt strīdu pirms tā iesniegšanas komisijai. Ģenerāldirektors vai SNI priekšsēdētājs, sniedzot augstāk minēto palīdzību var pēc nepieciešamības un pēc saviem ieskatiem konsultēties ar brīvi izvēlētu avotu.

25. pants

Arbitrāža

1. Ātri veikta arbitrāža PTO ietvaros kā alternatīvs strīda noregulēšanas līdzeklis var veicināt noteiktu strīdu noregulēšanu attiecībā uz jautājumiem, kurus skaidri definējušas abas puses.

2. Izņemot gadījumu, ja šajā Vienošanās paredzēts citādi, arbitrāžas izmantošana notiek pēc pušu savstarpējas vienošanās, pusēm jāvienojas arī par kārtību, kāda tiks ievērota. Par vienošanos griezties arbitrāžā tiek paziņots visām Dalībvalstīm pietiekoši savlaicīgi pirms faktiskā arbitrāžas procesa sākuma.

3. Citas Dalībvalstis var kļūt par arbitrāžas procesa pusi tikai pēc to pušu piekrišanas, kuras ir vienojušās par griešanos arbitrāžā. Procesa puses vienojas par arbitrāžas lēmuma pildīšanu. Par arbitrāžas lēmumiem tiek paziņots SNI un jebkura attiecīgā līguma attiecīgajai Padomei vai Komitejai, kurā katra no Dalībvalstīm var ierosināt izskatīt jebkuru saistītu jautājumu.

4. Šīs Vienošanās 21. un 22. panti ir spēkā mutatis mutandis attiecībā uz arbitrāžas lēmumiem.

26. pants

1. Sūdzības, kas nav saistītas ar līguma noteikumu pārkāpšanu, aprakstītas GATT 1994 XXIII panta 1. b) paragrāfā.

Ja GATT 1994 XXIII panta 1. b) paragrāfa nosacījumi ir piemērojami attiecībā uz aptverto līgumu, komisija vai Apelācijas institūcija var pieņemt lēmumus un sniegt rekomendācijas, tikai tad, ja strīdus puse uzskata, ka kāda Dalībvalsts pasākuma, pretrunā vai saskaņā ar šīs Vienošanās nosacījumiem, piemērošanas rezultātā jebkurš ieguvums, kas šādai pusei rodas tieši vai netieši saskaņā ar attiecīgo aptverto līgumu, tiek anulēts vai tiek mazināta vai traucēta jebkura šīs Vienošanās mērķa sasniegšana. Ja un tik lielā mērā, par cik šāda puse uzskata un komisija vai Apelācijas institūcija nolemj, ka šāda lieta attiecas uz pasākumu, kas nav pretrunā ar aptverto līgumu attiecībā uz kuru ir piemērojami GATT 1994 XXIII panta 1. b) paragrāfa nosacījumi, spēkā ir šīs Vienošanās kārtību, ievērojot sekojošo:

a) sūdzētāja puse iesniedz detalizētu izskaidrojumu papildus jebkurai sūdzībai attiecībā uz pasākumu, kurš nav pretrunā ar attiecīgo aptverto līgumu;

b) ja ir konstatēts, ka pasākums anulē vai mazina ieguvumu saskaņā ar aptverto līgumu vai traucē sasniegt tā mērķus nepārkāpjot to, nav nepieciešams atcelt pasākumu. Šādos gadījumos, komisijai vai Apelācijas institūcijai jāiesaka attiecīgajai Dalībvalstij panākt savstarpēji apmierinošu noregulējumu;

c) neskatoties uz 21. panta nosacījumiem, 21. panta 3. paragrāfā paredzētā arbitrāža pēc vienas vai otras puses lūguma var noteikt anulētā vai mazinātā ieguvuma apjomu, kā arī veidu un līdzekļus savstarpēji apmierinoša noregulējuma panākšanai; šādi ieteikumi nav strīdus pusēm saistoši;

d) neskatoties uz 22. panta 1. paragrāfa nosacījumiem, kompensācija var būt daļa no savstarpēji apmierinoša atrisinājuma kā strīda galīgais noregulējums.

2. Sūdzības, kas aprakstītas GATT 1994 XXIII panta 1. c) paragrāfā.

Ja GATT 1994 XXIII panta 1. c) paragrāfa nosacījumi ir piemērojami attiecībā uz aptverto līgumu, komisija var pieņemt lēmumus un sniegt rekomendācijas tikai tad, ja puse uzskata, ka jebkurš ieguvums, kas tai rodas tieši vai netieši saskaņā ar attiecīgo aptverto līgumu, tiek anulēts vai mazināts, vai arī tiek traucēta jebkura šīs Vienošanās mērķa sasniegšana, pastāvot jebkurai situācijai, izņemot tādas situācijas, attiecībā uz kurām ir piemērojami GATT 1994 XXIII panta 1. a) un 1. b) paragrāfu nosacījumi. Ja un tik lielā mērā, par cik šāda puse uzskata un komisija vai Apelācijas institūcija nolemj, ka jautājums atbilst šim paragrāfam, šīs Vienošanās kārtība ir spēkā tikai līdz brīdim (to ieskaitot) procesā, kad komisijas ziņojums ir izplatīts Dalībvalstīm. Strīda noregulēšanas noteikumi un kārtība, kuri ietvertas 1989. gada 12. aprīļa Lēmumā (BISD 36S/61-67) ir spēkā attiecībā uz rekomendāciju un lēmumu izskatīšanu pieņemšanai, uzraudzību un īstenošanu. Sekojošais ir spēkā:

a) sūdzētāja puse iesniedz detalizētu izskaidrojumu papildus jebkuram argumentam attiecībā uz šajā paragrāfā apskatītajiem jautājumiem;

b) gadījumos, kas skar šajā paragrāfā apskatītos jautājumus, ja komisija konstatē, ka gadījumi skar arī strīda noregulēšanas jautājumus, izņemot tos, ko aptver šis paragrāfs, komisija sniedz ziņojumu SNI, pievēršoties katram šādam jautājumam, kā arī atsevišķu ziņojumu par jautājumiem saskaņā ar šo paragrāfu.

27. pants

Sekretariāta pienākumi

1. Sekretariāta pienākumos ietilpst palīdzība komisijām, sevišķi attiecībā uz izskatāmo jautājumu juridiskajiem, vēsturiskajiem un procedurālajiem aspektiem, kā arī sekretāra un tehniskas palīdzības sniegšana.

2. Tā kā Sekretariāts palīdz Dalībvalstīm pēc to pieprasījuma attiecībā uz strīdu noregulēšanu, var rasties arī nepieciešamība sniegt papildus juridiskās konsultācijas un palīdzību attiecībā uz strīdu noregulēšanu jaunattīstības Dalībvalstīm. Šajā sakarā Sekretariāts dod iespējas izmantot kvalificētu ekspertu no PTO tehniskās sadarbības dienesta jebkurai jaunattīstības valsts Dalībvalstij pēc tās pieprasījuma. Šis eksperts palīdz jaunattīstības valsts Dalībvalstij tā, lai nodrošinātu nepārtrauktu Sekretariāta objektivitāti.

3. Sekretariāts rīko speciālus apmācības kursus ieinteresētajām Dalībvalstīm attiecībā uz šo strīdu noregulēšanas kārtību un praksi, lai dotu iespēju Dalībvalstu ekspertiem iegūt vairāk informācijas šajā sakarā.

[1] Tiek uzskatīts, ka SNI ir pieņemts lēmums pēc consensus principa par izskatīšanai iesniegto jautājumu, ja neviena Dalībvalsts, kura piedalās SNI sanāksmē, lēmuma pieņemšanas brīdī formāli neiebilst pret to.

[2] Šis paragrāfs tiek piemērots arī strīdiem, par kuriem komisijas ziņojums nav ticis pieņemts vai arī tas nav pilnībā izpildīts.

[3] Ja jebkura cita aptvertā līguma nosacījumi, kas attiecas uz Dalībvalsts teritorijā esošo reģionālo vai vietējo pārvaldes institūciju apstiprinātajiem pasākumiem, satur citādus nosacījumus, nekā šis paragrāfs, noteicošie ir šī cita aptvertā līguma nosacījumi.

[4] Attiecīgie nosacījumi par konsultācijām aptvertajos līgumos ir uzskaitīti sekojoši: Līgums par lauksaimniecību, 19. pants; Līgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, 11. panta 1. paragrāfs; Līgums par tekstilijām un apģērbu, 8. panta 4. paragrāfs; Līgums par tehniskajām barjerām tirdzniecībā, 14. panta 1. paragrāfs, Līgums par ar tirdzniecību saistītajiem investīciju pasākumiem, 8. pants; Līgums par GATT 1994 VI panta īstenošanu, 17. panta 2. paragrāfs; Līgums par GATT 1994 VII panta īstenošanu, 19. panta 2. paragrāfs; Līgums par pirmsnosūtīšanas inspekciju, 7. pants; Līgums par izcelsmes noteikumiem, 7. pants; Līgums par importa licencēšanas kartību, 6. pants; Līgums par subsīdijām un pretpasākumiem, 30. pants; Līgums par garantijām, 14. pants; Līgums par ar tirdzniecību saistītiem intelektuālā īpašuma aspektiem, 64.1 pants; un jebkuri attiecīgie nosacījumi par konsultācijām Plurilaterālajos Tirdzniecības līgumos, kā to nosaka kompetentas katra Līguma institūcijas un kā par to attiecīgi paziņots SNI.

[5] 5 Pēc sūdzētājas puses pieprasījuma, SNI jāsasauc sanāksme ar šādu nolūku 15 dienu laika no prasības saņemšanas brīža, ar nosacījumu, ka par sanāksmi ir paziņots vismaz 10 dienas iepriekš.

[6] Gadījumā, ja strīdus puses ir muitas savienības vai kopējie tirgi, šis nosacījums attiecas uz visiem muitas savienības vai kopējā tirgus dalībvalstu pilsoņiem.

[7] Ja SNI tikšanās nav paredzēta šajā laika perioda, kas nepieciešams, lai tiktu ievēroti 16. panta 1. un 4. paragrāfi, jāsasauc SNI sanāksme īpaši šim nolūkam.

[8] Ja SNI tikšanās nav paredzēta šajā laika perioda, jāsasauc SNI sanāksme īpaši šim nolūkam.

[9] "Attiecīgā Dalībvalsts" ir strīdus puse, kurai adresēti komisijas vai Apelācijas institūcijas ieteikumi.

[10] Attiecībā par ieteikumiem, gadījumos, kur nav konstatēts GATT 1994 vai kāda cita aptvertā līguma pārkāpums, skatīt 26. pantu.

[11] Ja puses nespēj vienoties par arbitru 10 dienu laika pēc jautājuma iesniegšanas arbitrāžai, ģenerāldirektoram jāieceļ arbitrs konsultējoties ar pusēm ne vēlāk kā 10 dienu laikā.

[12] Izteikums "arbitrs" šajā kontekstā attiecas kā uz vienu personu, tā uz personu grupu.

[13] Saraksts dokumentā MTN.GNS/W/120 identificē 11 sektorus.

[14] Izteikums "arbitrs" šajā kontekstā attiecas kā uz vienu personu, tā uz personu grupu.

[15] Izteikums "arbitrs" šajā kontekstā attiecas kā uz vienu personu, tā uz personu grupu vai uz sākotnējo komisijas sastāvu, kad tas izpilda arbitra pienākumus.

[16] Ja jebkura cita aptverta līguma nosacījumi, kas attiecas uz Dalībvalsts teritorijā esošo reģionālo vai vietējo pārvaldes institūciju apstiprinātajiem pasākumiem, satur citādus nosacījumus, nekā šis paragrāfs, noteicošie ir šī cita aptverta līguma nosacījumi.

--------------------------------------------------

1. PIELIKUMS

LĪGUMI, KURI IETILPST ŠĪS VIENOŠANĀS DARBĪBAS SFĒRĀ

(A) Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanas līgums

(B) Daudzpusējie tirdzniecības līgumi

1A pielikums | Daudzpusējie līgumi par preču tirdzniecību |

1B pielikums | Vispārējā vienošanās par tirdzniecību ar pakalpojumiem |

1C pielikums | Līgums par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām |

2. pielikums | Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu noregulēšanu |

(C) Plurilaterālie tirdzniecības līgumi

4. pielikums | Līgums par tirdzniecību ar civilajiem lidaparātiem |

Līgums par valsts pasūtījumu |

Starptautiskais piena produktu līgums |

Starptautiskais liellopu gaļas līgums |

Šīs Vienošanās piemērojamība Plurilaterālajiem tirdzniecības līgumiem ir pakļauta lēmuma pieņemšanai, ko veic katra no līgumslēdzējām pusēm, nosakot Vienošanās piemērošanas nosacījumus katram atsevišķam līgumam, ieskaitot jebkuru īpašu vai papildus noteikumu vai kārtības iekļaušanu 2. pielikumā, kā par to informēts SNI.

--------------------------------------------------

2. PIELIKUMS

ĪPAŠI VAI PAPILDUS NOTEIKUMI UN KĀRTĪBU, KURI IETILPST APTVERTAJOS LĪGUMOS

Līgums | Noteikumi un kārtība |

Līgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu | 11.2 |

Līgums par tekstīlijām un apģērbu | 2.14, 2.21, 4.4, 5.2, 5.4, 6.9, 6.10, 6.11, 8.1, 8.12 |

Līgums par tehniskajām barjerām tirdzniecībā | 14.2 - 14.4, 2. pielikums |

Līgums par GATT 1994 VI. panta īstenošanu | 17.4 - 17.7 |

Līgums par GATT 1994 VII. panta īstenošanu | 19.3 - 19.5, II. pielikums, 2. f), 3, 9, 21 |

Līgums par subsīdijām un aizsardzības pasākumiem | 4.2 - 4.12, 6.6, 7.2 - 7.10, 8.5, piezīme 35 24.4, 27.7, V. pielikums |

Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību | XXII:3,XXIII:3 |

Pielikums par finansu pakalpojumiem | 4 |

Pielikums par gaisa transporta pakalpojumiem | 4 |

Lēmums par noteiktām strīdu noregulēšanas kārtību GATS | 1.-5. |

Noteikumu un kārtības saraksts šajā Pielikumā ietver nosacījumus, kuri var būt tikai daļēji atbilstoši šajā kontekstā. Jebkuri īpaši vai papildus noteikumi vai kārtība Plurilaterālajos tirdzniecības līgumos, kā to noteikušas katra līguma kompetentas institūcijas un kā par to informēts SNI. |

--------------------------------------------------

3. PIELIKUMS

DARBA KĀRTĪBA

1. Savās sēdēs komisija ievēro šīs Vienošanās attiecīgos nosacījumus. Turklāt, spēkā ir sekojoši aprakstīta darba kārtība.

2. Komisija sapulcējas slēgtā sesijā. Strīdus puses un ieinteresētās puses piedalās sanāksmēs tikai tad, ja komisija tās uzaicinājusi ierasties.

3. Komisijas apspriedes un tajā iesniegtie dokumenti ir konfidenciāli. Nekas šajā Vienošanās nekavē strīdus pusi publiskot tās pozīciju. Attiecībā par informāciju, kuru kāda no Dalībvalstīm iesniegusi komisijai kā konfidenciālu, pārējām Dalībvalstīm jārespektē šādas informācijas statuss. Ja strīdus puse iesniedz komisijai sava rakstiskā iesnieguma konfidenciālo variantu, tā, pēc attiecīga Dalībvalsts pieprasījuma, sniedz arī iesniegumā esošās informācijas nekonfidenciālu un publiskojamu kopsavilkumu.

4. Pirms komisijas pirmās tikšanās ar pusēm pēc būtības, strīdus pusēm jānodod komisijai rakstiskie iesniegumi, kuros tās izklāsta lietas faktus un savus argumentus.

5. Savā pirmajā tikšanās ar pusēm pēc būtības, komisijai jāuzaicina sūdzētājai pusei iepazīstināt ar tās lietu. Sekojoši un tās pašas sanāksmes laikā, puse, pret kuru tikusi celta sūdzība, jāuzaicina izteikt tās viedokli.

6. Visas trešās puses, kuras ir darījušas zināmu SNI savu ieinteresētību strīdā, tiek rakstiski uzaicinātas izteikt savus viedokļus pirmās sanāksmes sesijas laikā, kurā šim nolūkam jāatvēl laiks. Visas trešās puses drīkst būt klāt visā šīs sesijas laikā.

7. Formāli atspēkojumi tiek izdarīti komisijas otrajā sanāksmē. Pusei pret kuru ir celta sūdzība, ir tiesības pirmajai ņemt vārdu un tai seko sūdzību ierosinātāja puse. Pirms šādas sanāksmes, pusēm jāiesniedz komisijā rakstveida atspēkojumi.

8. Jebkurā laikā komisija drīkst uzdot pusēm jautājumus un lūgt tām paskaidrojumus vai nu tikšanās laikā ar pusēm vai rakstveidā.

9. Strīdus pusēm un jebkurai trešajai pusei, kas ir uzaicināta izteikt savu viedokli atbilstoši 10. pantam, jānodod komisijas rīcībā savu mutisko paziņojumu rakstiskais variants.

10. Pilnīgas atklātības interesēs iepazīstināšana ar lietu, atspēkojumi un paziņojumi, kuri minēti 5. līdz 9.paragrāfos, jāveic pusēm klātesot. Vēl jo vairāk, katras puses rakstiskajiem iesniegumiem, ieskaitot jebkurus komentārus par ziņojuma aprakstošo daļu un atbildes uz komisijas uzdotajiem jautājumiem, jābūt pieejamiem otrai pusei vai pusēm.

11. Jebkuras papildus procedūras, kas piekrīt komisijai.

12. Ierosinātais komisijas darba grafiks:

a) | Pušu pirmo rakstisko iesniegumu saņemšana: |

1)sūdzētāja Puse | 3-6 nedēļas |

2)Puse, pret kuru tiek celta sūdzība | 2-3 nedēļas |

b) | Pirmās sanāksmes ar pusēm pēc būtības datums laiks un vieta: trešās puses sēde | 1-2 nedēļas |

c) | Rakstisko atspēkojumu saņemšana no pusēm | 2-3 nedēļas |

d) | Otrās sanāksmes ar pusēm pēc būtības datums laiks un vieta | 1-2 nedēļas |

e) | Ziņojuma aprakstošās daļas izsniegšana pusēm: | 2-4 nedēļas |

f) | Komentāru saņemšana no pusēm par ziņojuma aprakstošo daļu: | 2 nedēļas |

g) | Pagaidu ziņojuma izsniegšana pusēm, ieskaitot slēdzienus un secinājumus | 2-4 nedēļas |

h) | Pēdējais termiņš, kad puse var pieprasīt pārskatīt ziņojuma daļu (daļas): | 1 nedēļa |

i) | Pārskata termiņš komisijai, ieskaitot iespējamo papildus tikšanos ar pusēm | 2 nedēļas |

j) | Galīgā ziņojuma izsniegšana strīdus pusēm | 2 nedēļas |

k) | Galīgā ziņojuma izsniegšana Dalībvalstīm | 3 nedēļas |

Augstāk minētais kalendārs var tikt izmainīts, ņemot vērā neparedzētu notikumu attīstību. Ja nepieciešams, var tikt ieplānotas papildus tikšanās ar pusēm.

--------------------------------------------------

4. PAPILDINĀJUMS

EKSPERTU PĀRSKATA GRUPAS

Sekojoši noteikumi un kārtība ir spēkā attiecībā uz ekspertu pārskata grupām, kuras ir izveidotas atbilstoši 13. panta 2. paragrāfa nosacījumiem:

1. Ekspertu grupas atrodas komisijas pakļautībā. Par to pilnvaru loku un detalizētu darbības kārtību lemj komisija, un tās atskaitās komisijai.

2. Piedalīšanās ekspertu pārskata grupās tiek ierobežota ar tādām personām, kurām minētajā jomā ir profesionāla izglītība un pieredze.

3. Strīda pušu valstu pilsoņi citādāk nedrīkst piedalīties ekspertu pārskata grupā bez kopējas vienošanās ar strīdus pusēm, kā tikai izņēmuma apstākļos, kad komisija uzskata, ka nepieciešamība pēc speciālas zinātniskas ekspertīzes savādāk nevar tikt īstenota. Strīda pušu valdību amatpersonas nepiedalās ekspertu pārskata grupas darbā. Ekspertu grupas locekļi pilda savus individuālos pienākumus un nepārstāv valstis vai kādas organizācijas. Tādēļ ne valstu valdības, ne organizācijas nedrīkst tiem sniegt norādījumus attiecībā uz ekspertu pārskata grupas darbību.

4. Ekspertu pārskata grupas konsultējas un cenšas iegūt informāciju un tehniskus padomus no jebkuriem avotiem, kādus tās uzskata par atbilstošiem. Pirms ekspertu pārskata grupa uzsāk iegūt šādu informāciju vai padomu no avota Dalībvalsts jurisdikcijas ietvaros, tā informē par to Dalībvalsts valdību. Jebkura Dalībvalsts nekavējoties un pilnībā atbild uz jebkuru ekspertu pārskata grupas lūgumu pēc tādas informācijas, kādu ekspertu pārskata grupa uzskata par nepieciešamu un atbilstošu.

5. Strīdus pusēm ir pieejama visa attiecīgā informācija, kura ir iesniegta ekspertu pārskata grupai, ja vien tai nav konfidenciāls raksturs. Ekspertu pārskata grupai sniegtā konfidenciālā informācija netiek izpausta bez tās valdības, organizācijas vai personas, kura sniedz šādu informāciju, formālas atļaujas. Ja šāda informācija tiek pieprasīta no ekspertu pārskata grupas, bet ekspertu grupa neatļauj izpaust šādu informāciju, valdība, organizācija vai persona, kura sniedz šādu informāciju, sniedz šādas informācijas nekonfidenciālu un publiskojamu kopsavilkumu.

6. Ekspertu pārskata grupa iesniedz strīdus pusēm ziņojuma projektu, lai saņemtu to komentārus, un attiecīgi ņemtu tos vērā galīgajā ziņojumā, kurš arī tiek izsniegts strīdus pusēm, kad tas ir iesniegts komisijai. Šim ekspertu grupas ziņojumam ir tikai ieteikuma raksturs.

--------------------------------------------------