EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02023R1114-20240109

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/1114/2024-01-09

02023R1114 — LV — 09.01.2024 — 001.003


Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/1114

(2023. gada 31. maijs)

par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 150, 9.6.2023., 40. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/2869 (2023. gada 13. decembris),

  L 2869

1

20.12.2023


Labota ar:

►C1

Kļūdu labojums, OV L 90275, 2.5.2024, lpp 1 (2023/1114)




▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/1114

(2023. gada 31. maijs)

par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937

(Dokuments attiecas uz EEZ)



I SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

1.  
Ar šo regulu nosaka vienotas prasības attiecībā uz tādu kriptoaktīvu publisku piedāvājumu un pielaidi tirdzniecībai tirdzniecības platformā, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni un e-naudas žetoni, kas ir aktīviem piesaistīti žetoni un e-naudas žetoni, kā arī prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem.
2.  

Ar šo regulu jo īpaši nosaka:

a) 

pārredzamības un informācijas izpaušanas prasības kriptoaktīvu emisijai, publiskai piedāvāšanai un pielaidei tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā (“pielaide tirdzniecībai”);

b) 

prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju un aktīviem piesaistītu žetonu emitentu un e-naudas žetonu emitentu atļaujas saņemšanai un uzraudzībai, kā arī to darbībai, organizācijai un pārvaldībai;

c) 

prasības kriptoaktīvu turētāju aizsardzībai, kad tiek īstenota kriptoaktīvu emisija, publiskais piedāvājums un pielaide tirdzniecībai;

d) 

prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju klientu aizsardzībai;

e) 

pasākumus, ar ko novērš iekšējas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un nelikumīgu izpaušanu un tirgus manipulācijas saistībā ar kriptoaktīviem, lai nodrošinātu kriptoaktīvu tirgu integritāti.

2. pants

Darbības joma

1.  
Šo regulu piemēro fiziskām un juridiskām personām un konkrētām cita veida struktūrām, kas ir iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai kas sniedz pakalpojumus saistībā ar kriptoaktīviem Savienībā.
2.  

Šo regulu nepiemēro:

a) 

personām, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus tikai saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem;

b) 

likvidatoram vai administratoram, kas darbojas maksātnespējas procedūras gaitā, izņemot 47. panta nolūkā;

c) 

ECB, dalībvalstu centrālajām bankām, kad tās rīkojas kā monetārās iestādes, vai citām dalībvalstu publiskajām iestādēm;

d) 

Eiropas Investīciju bankai un tās meitasuzņēmumiem;

e) 

Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentam un Eiropas Stabilizācijas mehānismam;

f) 

publiskām starptautiskām organizācijām.

3.  
Šo regulu nepiemēro kriptoaktīviem, kas ir unikāli un nav aizstājami ar citiem kriptoaktīviem.
4.  

Šo regulu nepiemēro kriptoaktīviem, kas kvalificējami kā viens vai vairāki no šādiem:

a) 

finanšu instrumenti;

b) 

noguldījumi, tostarp strukturētie noguldījumi;

c) 

naudas līdzekļi, izņemot, ja tie kvalificējas kā e-naudas žetoni;

d) 

vērtspapīrošanas pozīcijas kontekstā ar vērtspapīrošanu, kā definēts Regulas (ES) 2017/2402 2. panta 1) punktā;

e) 

nedzīvības vai dzīvības apdrošināšanas produkti, kas ietilpst apdrošināšanas klasēs, kuras uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK ( 1 ) I un II pielikumā, vai pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumi, kas norādīti minētajā direktīvā;

f) 

pensiju produkti, kas valsts tiesību aktos ir atzīti par tādiem, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt ieguldītājam ienākumus pensijā un kuri dod ieguldītājam tiesības uz noteiktiem labumiem;

g) 

oficiāli atzītas arodpensiju shēmas, kuras ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/2341 ( 2 ) vai Direktīvas 2009/138/EK darbības jomā;

h) 

individuāli pensiju produkti, kuros darba devēja finansiālā līdzdalība ir paredzēta valsts tiesību aktos un kuru gadījumā darbiniekam nav izvēles attiecībā uz pensiju produktu vai pakalpojuma sniedzēju;

i) 

Pan-Eiropas privāto pensiju produkts, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1238 ( 3 ) 2. panta 2) punktā;

j) 

sociālā nodrošinājuma sistēmas, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 ( 4 ) un (EK) Nr. 987/2009 ( 5 ).

5.  
EVTI līdz 2024. gada 30. decembrim šā panta 4. punkta a) apakšpunkta nolūkos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par nosacījumiem un kritērijiem kriptoaktīvu kvalificēšanai par finanšu instrumentiem.
6.  
Šī regula neskar Regulu (ES) Nr. 1024/2013.

3. pants

Definīcijas

1.  

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) 

“sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija” jeb “SVT” ir tehnoloģija, kas ļauj darboties sadalītajām virsgrāmatām un izmantot tās;

2) 

“sadalītā virsgrāmata” ir informācijas repozitorijs, kurā glabā darījumu uzskaites datus un kuru koplieto SVT tīkla mezglos un sinhronizē starp SVT tīkla mezgliem, izmantojot konsensa mehānismu;

3) 

“konsensa mehānisms” ir noteikumi un procedūras, ar ko starp SVT tīkla mezgliem panāk vienošanos par darījuma validēšanu;

4) 

“SVT tīkla mezgls” ir ierīce vai process, kurš ir daļa no tīkla un kurā glabājas pilnīga vai daļēja uzskaites datu kopija par visiem darījumiem sadalītajā virsgrāmatā;

5) 

“kriptoaktīvs” ir vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko ir iespējams nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju;

6) 

“aktīviem piesaistīts žetons” ir kriptoaktīvu veids, kurš nav elektroniskās naudas žetons un kura mērķis ir saglabāt stabilu vērtību, ko panāk, to piesaistot citai vērtībai vai tiesībām, vai to kombinācijai, tostarp vienai vai vairākām oficiālām valūtām;

7) 

“elektroniskās naudas žetons” jeb “e-naudas žetons” ir kriptoaktīvu veids, kurš tiecas uzturēt stabilu vērtību, ko panāk, to piesaistot vienas oficiālas valūtas vērtībai;

8) 

“oficiāla valūta” ir kādas valsts oficiāla valūta, ko emitējusi centrālā banka vai cita monetārā iestāde;

9) 

“patēriņa žetons” ir kriptoaktīva veids, kas paredzēts vienīgi tam, lai nodrošinātu piekļuvi minētā žetona emitenta piegādātai precei vai sniegtam pakalpojumam;

10) 

“emitents” ir fiziska vai juridiska persona vai cita veida struktūra, kas emitē kriptoaktīvus;

11) 

“pieteikuma iesniedzējs emitents” ir aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitents, kas iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai publiski piedāvāt minētos kriptoaktīvus vai lūgt pielaidi minēto kriptoaktīvu tirdzniecībai;

12) 

“publisks piedāvājums” ir jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem sabiedrībai izdarīts paziņojums, ar ko sniedz pietiekamu informāciju par piedāvājuma noteikumiem un piedāvājamajiem kriptoaktīviem, lai ļautu iespējamiem turētājiem lemt par to, vai iegādāties attiecīgos kriptoaktīvus;

13) 

“piedāvātājs” ir fiziska vai juridiska persona vai cita veida struktūra, vai emitents, kas publiski piedāvā kriptoaktīvus;

14) 

“naudas līdzekļi” ir naudas līdzekļi, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 25) punktā;

15) 

“kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs” ir juridiska persona vai cita veida struktūra, kuras nodarbošanās vai darījumdarbība ir profesionāla viena vai vairāku kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšana klientiem un kurai ir atļauts sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saskaņā ar 59. pantu;

16) 

“kriptoaktīvu pakalpojums” ir jebkurš no šādiem pakalpojumiem un darbībām, kas attiecas uz kriptoaktīviem:

a) 

kriptoaktīvu glabāšanas un pārvaldīšanas nodrošināšana klientu vārdā;

b) 

kriptoaktīvu tirdzniecības platformas uzturēšana;

c) 

kriptoaktīvu apmaiņa pret naudas līdzekļiem;

d) 

kriptoaktīvu apmaiņa pret citiem kriptoaktīviem;

e) 

ar kriptoaktīviem saistītu rīkojumu izpilde klientu vārdā;

f) 

kriptoaktīvu izvietošana;

g) 

kriptoaktīvu rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana klientu vārdā;

h) 

konsultāciju sniegšana par kriptoaktīviem;

i) 

kriptoaktīvu portfeļa pārvaldības nodrošināšana;

j) 

kriptoaktīvu pārvešanas pakalpojumu sniegšana klientu vārdā;

17) 

“kriptoaktīvu glabāšanas un pārvaldīšanas nodrošināšana klientu vārdā” ir kriptoaktīvu vai piekļuves līdzekļu šādiem kriptoaktīviem droša glabāšana vai kontrole klientu vārdā attiecīgā gadījumā privātu kriptogrāfijas atslēgu veidā;

18) 

“kriptoaktīvu tirdzniecības platformas uzturēšana” ir vienas vai vairāku daudzpusēju sistēmu pārvaldība, kas apvieno vairāku trešo personu kriptoaktīvu pirkšanas un pārdošanas intereses vai atvieglo šādu apvienošanu sistēmā un saskaņā ar tās noteikumiem tā, ka rezultātā tiek noslēgts līgums, vai nu apmainot kriptoaktīvus pret naudas līdzekļiem vai apmainot kriptoaktīvus pret citiem kriptoaktīviem;

19) 

“kriptoaktīvu apmaiņa pret naudas līdzekļiem” ir pirkšanas vai pārdošanas līgumu slēgšana ar klientiem par kriptoaktīvu apmaiņu pret naudas līdzekļiem, izmantojot pašu kapitālu;

20) 

“kriptoaktīvu apmaiņa pret citiem kriptoaktīviem” ir pirkšanas vai pārdošanas līgumu slēgšana ar klientiem par kriptoaktīvu apmaiņu pret citiem kriptoaktīviem, izmantojot pašu kapitālu;

21) 

“kriptoaktīvu rīkojumu izpilde klientu vārdā” ir vienošanos slēgšana par viena vai vairāku kriptoaktīvu pirkšanu vai pārdošanu vai parakstīšanās uz vienu vai vairākiem kriptoaktīviem klientu vārdā, un tā ietver līgumu slēgšanu par kriptoaktīvu pārdošanu kriptoaktīvu publiskas piedāvāšanas vai pielaides tirdzniecībai brīdī;

22) 

“kriptoaktīvu izvietošana” ir kriptoaktīvu tirgvedība pircējiem vai nu piedāvātāja vai ar piedāvātāju saistītas personas vārdā vai uz viņa rēķina;

23) 

“kriptoaktīvu rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana klientu vārdā” ir rīkojuma pieņemšana no personas par viena vai vairāku kriptoaktīvu pirkšanu vai pārdošanu vai parakstīšanos uz vienu vai vairākiem kriptoaktīviem un minētā rīkojuma nosūtīšana trešai personai izpildei;

24) 

“konsultāciju sniegšana par kriptoaktīviem” ir individualizētu ieteikumu piedāvāšana, sniegšana vai piekrišana sniegt klientam vai nu pēc klienta pieprasījuma, vai pēc konsultācijas sniedzošā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja iniciatīvas saistībā ar vienu vai vairākiem darījumiem, kas attiecas uz kriptoaktīviem, vai kriptoaktīvu pakalpojumu izmantošanu;

25) 

“kriptoaktīvu portfeļa pārvaldības nodrošināšana” ir portfeļu pārvaldība atbilstoši diskrecionārām katra klienta piešķirtām pilnvarām, ja šādos portfeļos ietverti viens vai vairāki kriptoaktīvi;

26) 

“kriptoaktīvu pārvešanas pakalpojumu sniegšana klientu vārdā” ir kriptoaktīvu pārvešanas pakalpojumu sniegšana fiziskas vai juridiskas personas vārdā no vienas sadalītās virsgrāmatas adreses vai konta uz citu;

27) 

“vadības struktūra” ir emitenta, piedāvātāja vai personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja struktūra vai struktūras, kuras veido personas, kas ir izraudzītas saskaņā ar valstu tiesību aktiem, kuras ir tiesīgas noteikt attiecīgās vienības stratēģiju, mērķus un vispārējo virzību un pārzina un uzrauga lēmumu pieņemšanu vadības līmenī, un ietver personas, kuras faktiski vada vienības darījumdarbību;

28) 

“kredītiestāde” ir kredītiestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā un kas saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES;

29) 

“ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 2) apakšpunktā un kas saņēmusi atļauju saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES;

30) 

“kvalificēti ieguldītāji” ir personas vai vienības, kas uzskaitītas Direktīvas 2014/65/ES II pielikuma I iedaļas 1) līdz 4) punktā;

31) 

“ciešas attiecības” ir ciešas attiecības, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 35) apakšpunktā;

32) 

“aktīvu rezerve” ir rezerves aktīvu grozs, kas kalpo par nodrošinājumu prasījumam pret emitentu;

33) 

“piederības dalībvalsts” ir:

a) 

ja kriptoaktīvu, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, piedāvātāja vai personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, juridiskā adrese ir Savienībā – dalībvalsts, kurā kriptoaktīvu piedāvātājam vai personai ir juridiskā adrese;

b) 

ja kriptoaktīvu, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, piedāvātājam vai personai, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, juridiskās adreses Savienībā nav, bet ir viena vai vairākas filiāles – piedāvātāja vai personas izvēlētā dalībvalsts no tām dalībvalstīm, kurās kriptoaktīvu piedāvātājam vai personai ir filiāles;

c) 

ja tādu kriptoaktīvu piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, kuri nav aktīvam piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, ir iedibināts trešā valstī un tam nav filiāles Savienībā, pēc piedāvātāja vai personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, izvēles – vai nu dalībvalsts, kurā kriptoaktīvus ir paredzēts publiski piedāvāt pirmo reizi, vai dalībvalsts, kurā ir iesniegts pirmais pieteikums par pielaidi tirdzniecībai ar kriptoaktīviem;

d) 

aktīviem piesaistītu žetonu emitentu gadījumā – dalībvalsts, kurā ir aktīviem piesaistītu žetonu emitenta juridiskā adrese;

e) 

e-naudas žetonu emitentu gadījumā – dalībvalsts, kurā e-naudas žetonu emitents ir saņēmis atļauju kā kredītiestāde saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai kā elektroniskās naudas iestāde saskaņā ar Direktīvu 2009/110/EK;

f) 

kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju gadījumā – dalībvalsts, kurā ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja juridiskā adrese;

34) 

“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā kriptoaktīvu piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, ir publiski piedāvājis kriptoaktīvus vai lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai kurā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, ja tā nav piederības dalībvalsts;

35) 

“kompetentā iestāde” ir viena vai vairākas iestādes:

a) 

ko katra dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar 93. pantu, attiecībā uz piedāvātājiem, personām, kas lūdz pielaidi tādu kriptoaktīvu tirdzniecībai, kuri nav aktīviem piesaistīti žetoni un e-naudas žetoni, aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem;

b) 

ko izraudzījusies katra dalībvalsts Direktīvas 2009/110/EK piemērošanai attiecībā uz e-naudas žetonu emitentiem;

36) 

“būtiska līdzdalība” ir tieša vai netieša līdzdalība aktīviem piesaistītu žetonu emitentā vai kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējā, kas sasniedz vismaz 10 % no kapitāla vai balsstiesībām, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK ( 6 ) 9. un 10. pantā, proti, ņemot vērā minētās direktīvas 12. panta 4. un 5. punktā paredzētos nosacījumus balsstiesību summēšanai, vai kas ļauj ievērojami ietekmēt tāda aktīviem piesaistītu žetonu emitenta pārvaldību vai kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzēja pārvaldību, kurā ir minētā līdzdalība;

37) 

“privātais turētājs” ir jebkura fiziska persona, kas rīkojas nolūkos, kuri nav saistīti ar minētās personas komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju;

38) 

“tiešsaistes saskarne” ir jebkura programmatūra, tostarp tīmekļa vietne, daļa no tīmekļa vietnes vai lietotnes, ko uztur piedāvātājs vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs vai kas tiek uzturēta to vārdā, un kas kalpo tam, lai kriptoaktīvu turētāji varētu piekļūt saviem kriptoaktīviem un lai klientiem būtu pieejami kriptovalūtu pakalpojumi;

39) 

“klients” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus;

40) 

“sapārota tirdzniecība savā vārdā” ir sapārota tirdzniecība savā vārdā, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 38) apakšpunktā;

41) 

“maksājumu pakalpojums” ir maksājumu pakalpojums, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 3) punktā;

42) 

“maksājumu pakalpojumu sniedzējs” ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 11) punktā;

43) 

“elektroniskās naudas iestāde” ir elektroniskās naudas iestāde, kā definēts Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 1) punktā;

44) 

“elektroniskā nauda” ir elektroniskā nauda, kā definēts Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 2) punktā;

45) 

“persondati” ir personas dati, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1) punktā;

46) 

“maksājumu iestāde” ir maksājumu iestāde, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 4) punktā;

47) 

“PVKIU pārvaldības sabiedrība” ir pārvaldības sabiedrība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK ( 7 ) 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

48) 

“alternatīva ieguldījumu fonda pārvaldnieks” ir AIFP, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES ( 8 ) 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

49) 

“finanšu instrumenti” ir finanšu instrumenti, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 15) apakšpunktā;

50) 

“noguldījumi” ir noguldījumi, kā definēts Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 3) apakšpunktā;

51) 

“strukturēts noguldījums” ir strukturēts noguldījums, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 43) apakšpunktā.

2.  
Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 139. pantu, lai papildinātu šo regulu, sīkāk precizējot šā 1. punktā iekļauto definīciju tehniskos elementus un lai pielāgotu minētās definīcijas tirgus norisēm un tehnoloģiju attīstībai.

II SADAĻA

KRIPTOAKTĪVI, KAS NAV AKTĪVIEM PIESAISTĪTI ŽETONI VAI E-NAUDAS ŽETONI

4. pants

Tādu kriptoaktīvu, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, publisks piedāvājums

1.  

Neviena persona Savienībā publiski nepiedāvā kriptoaktīvu, kurš nav aktīviem piesaistīts žetons vai e-naudas žetons, izņemot, ja minētā persona:

a) 

ir juridiska persona;

b) 

ir izstrādājusi kriptoaktīvu balto grāmatu par minēto kriptoaktīvu saskaņā ar 6. pantu;

c) 

ir paziņojusi par kriptoaktīvu balto grāmatu saskaņā ar 8. pantu;

d) 

ir publicējusi kriptoaktīvu balto grāmatu saskaņā ar 9. pantu;

e) 

ir izstrādājusi tirgvedības paziņojumus par minēto kriptoaktīvu saskaņā ar 7. pantu, ja tādi ir;

f) 

ir publicējusi visus tirgvedības paziņojumus par minēto kriptoaktīvu saskaņā ar 9. pantu;

g) 

atbilst 14. pantā noteiktajām prasībām piedāvātājiem.

2.  

Šā panta 1. punkta b), c), d) un f) apakšpunktu nepiemēro nevienam no turpmāk minētajiem tādu kriptoaktīvu publiskiem piedāvājumiem, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni:

a) 

piedāvājums izteikts mazāk nekā 150 fiziskām vai juridiskām personām no dalībvalsts, ja šādas personas rīkojas savā vārdā;

b) 

12 mēnešu laikā, sākot no piedāvājuma sākuma, kriptoaktīva publiskā piedāvājuma kopējā atlīdzība Savienībā nepārsniedz 1 000 000  EUR vai līdzvērtīgu summu citā oficiālā valūtā vai kriptoaktīvos;

c) 

kriptoaktīva piedāvājums ir adresēts tikai kvalificētiem ieguldītājiem, ja kriptoaktīvs var būt tikai šādu kvalificētu ieguldītāju turējumā.

3.  

Šo sadaļu nepiemēro kriptoaktīvu, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, publiskiem piedāvājumiem, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a) 

kriptoaktīvs tiek piedāvāts bez maksas;

b) 

kriptoaktīvs tiek radīts automātiski kā atlīdzība par sadalītās virsgrāmatas uzturēšanu vai darījumu validēšanu;

c) 

piedāvājums attiecas uz patēriņa žetonu, kas nodrošina piekļuvi esošai vai ekspluatācijā esošai precei vai pakalpojumam;

d) 

kriptoaktīva turētājam ir tiesības to izmantot tikai apmaiņā pret precēm un pakalpojumiem ierobežotā tādu tirgotāju tīklā, kam ir līgumiskas vienošanās ar piedāvātāju.

Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkā kriptoaktīvs netiek uzskatīts par piedāvātu bez maksas, ja pircējiem ir jāsniedz vai jāapņemas sniegt persondatus piedāvātājam apmaiņā pret minēto kriptoaktīvu vai ja kriptoaktīva piedāvātājs saņem no šā kriptoaktīva iespējamajiem turētājiem jebkādas trešo personu maksas, komisijas maksas vai monetāros labumus vai nemonetāros labumus apmaiņā pret minēto kriptoaktīvu.

Ja katrā 12 mēnešu laikposmā, kas sākas sākotnējā publiskā piedāvājuma sākumā, kriptoaktīva publiska piedāvājuma kopējā samaksa apstākļos, kas minēti pirmās daļas d) apakšpunktā, Savienībā pārsniedz EUR 1 000 000 , piedāvātājs nosūta kompetentajai iestādei paziņojumu, kurā ietverts piedāvājuma apraksts un paskaidrots, kāpēc šis piedāvājums ir atbrīvots no šīs sadaļas saskaņā ar pirmās daļas d) apakšpunktu.

Pamatojoties uz trešajā daļā minēto paziņojumu, kompetentā iestāde pieņem pienācīgi pamatotu lēmumu, ja tā uzskata, ka darbība neatbilst ierobežota tīkla atbrīvojumam saskaņā ar pirmās daļas d) apakšpunktu, un attiecīgi informē piedāvātāju.

4.  
Šā panta 2. un 3. punktā uzskaitītos izņēmumus nepiemēro, ja piedāvātājs vai cita persona, kas rīkojas piedāvātāja vārdā, jebkādā paziņojumā dara zināmu savu nodomu lūgt pielaidi kriptoaktīva, kas nav aktīviem piesaistīts žetoni vai e-naudas žetons, tirdzniecībai.
5.  

Kriptoaktīvu glabāšanas un pārvaldīšanas nodrošināšanai klientu vārdā vai kriptoaktīvu pārvešanas pakalpojumu sniegšanai saistībā ar kriptoaktīviem, kuru publiskie piedāvājumi ir atbrīvoti saskaņā ar šā panta 3. punktu, nav vajadzīga kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļauja saskaņā ar 59. pantu, izņemot gadījumus, kad:

a) 

tam pašam kriptoaktīvam ir vēl viens publisks piedāvājums, un uz šo piedāvājumu atbrīvojums neattiecas; vai

b) 

piedāvātais kriptoaktīvs ir pielaists tirdzniecības platformai.

6.  
Ja tāda kriptoaktīva publiskais piedāvājums, kas nav aktīviem piesaistīts žetons vai e-naudas žetons, attiecas uz patēriņa žetonu, kurš nodrošina piekļuvi precēm un pakalpojumiem, kas vēl nepastāv vai vēl nedarbojas, publiskā piedāvājuma ilgums, kā aprakstīts kriptoaktīvu baltajā grāmatā, nepārsniedz 12 mēnešus no kriptoaktīvu baltās grāmatas publicēšanas dienas.
7.  
Jebkuru turpmāku tāda kriptoaktīva publisku piedāvājumu, kas nav aktīviem piesaistīts žetons vai e-naudas žetons, uzskata par atsevišķu publisku piedāvājumu, kam piemēro 1. punkta prasības, neskarot 2. vai 3. punkta iespējamo piemērošanu turpmākajam publiskajam piedāvājumam.

Turpmākam tāda kriptoaktīva publiskam piedāvājumam, kas nav aktīviem piesaistīts žetons vai e-naudas žetons, nav vajadzīga atsevišķa kriptoaktīvu baltā grāmata, ja kriptoaktīvu baltā grāmata ir publicēta saskaņā ar 9. un 12. pantu un persona, kas ir atbildīga par šādas baltās grāmatas izstrādāšanu, rakstiski piekrīt tās izmantošanai.

8.  
Ja tāda kriptoaktīva publiskais piedāvājums, kas nav aktīviem piesaistīts žetons vai e-naudas žetons, ir atbrīvots no pienākuma publicēt kriptoaktīvu balto grāmatu saskaņā ar 2. vai 3. punktu, bet baltā grāmata tomēr ir izstrādāta brīvprātīgi, piemēro šo sadaļu.

5. pants

Tādu kriptoaktīvu, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, pielaide tirdzniecībai

1.  

Neviena persona nelūdz tāda kriptoaktīva pielaidi tirdzniecībai Savienībā, kurš nav aktīviem piesaistīts žetons vai e-naudas žetons, izņemot, ja minētā persona:

a) 

ir juridiska persona;

b) 

ir izstrādājusi kriptoaktīvu balto grāmatu par minēto kriptoaktīvu saskaņā ar 6. pantu;

c) 

ir paziņojusi par kriptoaktīvu balto grāmatu saskaņā ar 8. pantu;

d) 

ir publicējusi kriptoaktīvu balto grāmatu saskaņā ar 9. pantu;

e) 

ir izstrādājusi tirgvedības paziņojumus par minēto kriptoaktīvu saskaņā ar 7. pantu, ja tādi ir;

f) 

ir publicējusi visus tirgvedības paziņojumus par minēto kriptoaktīvu saskaņā ar 9. pantu;

g) 

atbilst 14. pantā noteiktajām prasībām personām, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai.

2.  
Ja kriptoaktīvs ir pielaists tirdzniecībai pēc tirdzniecības platformas operatora iniciatīvas un kriptoaktīvu baltā grāmata saskaņā ar 9. pantu nav publicēta šajā regulā paredzētajos gadījumos, attiecīgās kriptoaktīvu tirdzniecības platformas operators ievēro šā panta 1. punktā noteiktās prasības.
3.  
Atkāpjoties no 1. punkta, persona, kas lūdz pielaidi tāda kriptoaktīva tirdzniecībai, kurš nav aktīviem piesaistīts žetons vai e-naudas žetons, un tirdzniecības platformas attiecīgais operators var rakstiski vienoties, ka tirdzniecības platformas operatoram ir jāizpilda visas vai daļa no 1. punkta b) līdz g) apakšpunktā minētajām prasībām.

Šā punkta pirmajā daļā minētās rakstiskās vienošanās tekstā skaidri norāda, ka personai, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, ir pienākums sniegt tirdzniecības platformas operatoram visu nepieciešamo informāciju, lai minētais operators varētu izpildīt attiecīgi 1. punkta b) līdz g) apakšpunktā minētās prasības.

4.  

Šā panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu nepiemēro, ja:

a) 

kriptoaktīvam jau ir pielaide tirdzniecībai citā kriptoaktīvu tirdzniecības platformā Savienībā; un

b) 

kriptoaktīvu baltā grāmata ir izstrādāta saskaņā ar 6. pantu un atjaunināta saskaņā ar 12. pantu un persona, kas ir atbildīga par šādas baltās grāmatas izstrādāšanu, rakstiski piekrīt tās izmantošanai.

6. pants

Kriptoaktīvu baltās grāmatas saturs un formāts

1.  

Kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļauj visu turpmāk minēto informāciju, kā tā sīkāk precizēta I pielikumā:

a) 

informāciju par piedāvātāju vai personu, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai;

b) 

informāciju par emitentu, ja tas nav piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai;

c) 

informāciju par tirdzniecības platformas operatoru gadījumos, kad tas izstrādā kriptoaktīvu balto grāmatu;

d) 

informāciju par kriptoaktīvu projektu;

e) 

informāciju par kriptoaktīva publisko piedāvājumu vai tā pielaidi tirdzniecībai;

f) 

informāciju par kriptoaktīvu;

g) 

informāciju par tiesībām un pienākumiem, kas ir piesaistīti kriptoaktīvam;

h) 

informāciju par pamatā esošo tehnoloģiju;

i) 

informāciju par riskiem;

j) 

informāciju par kriptoaktīva emitēšanai izmantotā konsensa mehānisma galveno nelabvēlīgo ietekmi uz klimatu un citu ar vidi saistīto nelabvēlīgo ietekmi.

Gadījumos, kad kriptoaktīvu balto grāmatu nav izstrādājušas pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētās personas, kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļauj arī tās personas identitāti, kas izstrādājusi kriptoaktīvu balto grāmatu, un iemeslu, kāpēc to ir izstrādājusi konkrētā persona.

2.  
Visa 1. punktā uzskaitītā informācija ir patiesa, skaidra un nemaldinoša. Kriptoaktīvu baltajā grāmatā nav būtisku izlaidumu, un to izklāsta kodolīgā un saprotamā veidā.
3.  

Kriptoaktīvu baltajā grāmatā pirmajā lappusē ir šāds skaidrs un pamanāms paziņojums:

“Šo kriptoaktīvu balto grāmatu nav apstiprinājusi neviena Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde. Kriptoaktīva piedāvātājs ir vienīgais atbildīgais par šīs kriptoaktīvu baltās grāmatas saturu”.

Ja kriptoaktīvu balto grāmatu izstrādā persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai tirdzniecības platformas operators, tad pirmajā daļā minētajā paziņojumā “piedāvātājs” vietā iekļauj atsauci uz “personu, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai” vai “tirdzniecības platformas operatoru”.

4.  
Kriptoaktīvu baltajā grāmatā neietver nekādus tādus apgalvojumus par kriptoaktīva nākotnes vērtību, kas nav 5. punktā minētais paziņojums.
5.  

Kriptoaktīvu baltajā grāmatā ietver skaidru un nepārprotamu paziņojumu, ka:

a) 

kriptoaktīvs var daļēji vai pilnībā zaudēt savu vērtību;

b) 

kriptoaktīvs ne vienmēr var būt pārvedams;

c) 

kriptoaktīvs var nebūt likvīds;

d) 

ja publiskais piedāvājums attiecas uz patēriņa žetonu, – ka patēriņa žetoni var nebūt apmaināmi pret kriptoaktīvu baltajā grāmatā apsolīto preci vai pakalpojumu, jo īpaši kriptoaktīva projekta neveiksmes vai pārtraukšanas gadījumā;

e) 

uz kriptoaktīvu neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 97/9/EK ( 9 ) paredzētās ieguldītāju kompensācijas sistēmas;

f) 

skaidru brīdinājumu, ka uz kriptoaktīviem neattiecas Direktīvā 2014/49/ES paredzētās noguldījumu garantiju sistēmas.

6.  
Kriptoaktīvu baltajā grāmatā ietver kriptoaktīvu piedāvātāja, personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai tirdzniecības platformas operatora vadības struktūras paziņojumu. Minētajā paziņojumā, ko ievieto pēc 3. punktā minētā paziņojuma, apstiprina, ka kriptoaktīvu baltā grāmata atbilst šīs sadaļas prasībām un ka, ciktāl vadības struktūrai zināms, kriptoaktīvu baltajā grāmatā sniegtā informācija ir patiesa, skaidra un nemaldinoša, un kriptoaktīvu baltajā grāmatā nav neviena izlaiduma, kas varētu ietekmēt tās nozīmi.
7.  
Kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļauj kopsavilkumu, ko ievieto pēc 6. punktā minētā paziņojuma un kurā īsā un netehniskā valodā sniedz pamatinformāciju par kriptoaktīva publisko piedāvājumu vai paredzēto pielaidi tirdzniecībai. Kopsavilkums ir viegli saprotams un skaidri un saprotami noformēts un izklāstīts, izmantojot salasāma lieluma rakstzīmes. Kriptoaktīvu baltās grāmatas kopsavilkumā sniedz atbilstošu informāciju par attiecīgā kriptoaktīva īpašībām, lai palīdzētu kriptoaktīva iespējamajam turētājam pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu.

Kopsavilkumā ietver brīdinājumu par to, ka:

a) 

tas būtu jālasa kā ievads kriptoaktīvu baltajai grāmatai;

b) 

iespējamajam turētājam lēmums iegādāties kriptoaktīvu būtu jābalsta uz kriptoaktīvu baltās grāmatas saturu kopumā, nevis tikai uz kopsavilkumu;

c) 

kriptoaktīva publiskais piedāvājums nav piedāvājums vai aicinājums iegādāties finanšu instrumentus un ka jebkuru šādu piedāvājumu vai aicinājumu var veikt tikai ar prospekta vai citu piedāvājuma dokumentu palīdzību saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem;

d) 

kriptoaktīvu baltā grāmata nav prospekts, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1129 ( 10 ), vai jebkāds cits piedāvājuma dokuments saskaņā ar Savienības vai valstu tiesību aktiem.

8.  
Kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļauj tās paziņošanas datumu un satura rādītāju.
9.  
Kriptoaktīvu balto grāmatu izstrādā piederības dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

Ja kriptoaktīvu piedāvā arī dalībvalstī, kas nav piederības dalībvalsts, kriptoaktīvu balto grāmatu izstrādā arī uzņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

10.  
Kriptoaktīvu balto grāmatu dara pieejamu mašīnlasāmā formātā.
11.  
EVTI sadarbībā ar EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu standarta veidlapas, formātus un veidnes 10. punkta vajadzībām.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

12.  
EVTI sadarbībā ar EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu par 1. punkta pirmās daļas j) apakšpunktā minētās informācijas saturu, metodiku un izklāstu attiecībā uz ilgtspējas rādītājiem saistībā ar nelabvēlīgu ietekmi uz klimatu un citu ar vidi saistītu nelabvēlīgu ietekmi.

Izstrādājot pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, EVTI ņem vērā dažādos konsensa mehānismu veidus, ko izmanto, lai validētu darījumus ar kriptoaktīviem, to stimulu struktūras un enerģijas, atjaunīgo energoresursu un dabas resursu izmantošanu, atkritumu radīšanu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. EVTI atjaunina minētos regulatīvos tehniskos standartus, ņemot vērā regulējuma izmaiņas un tehnoloģiju attīstību.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

7. pants

Tirgvedības paziņojumi

1.  

Visi tirgvedības paziņojumi, kas attiecas uz kriptoaktīva, kurš nav aktīviem piesaistīts žetons vai e-naudas žetons, publisko piedāvājumu vai šāda kriptoaktīva pielaidi tirdzniecībai, atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a) 

tirgvedības paziņojumi ir skaidri identificējami kā tādi;

b) 

tirgvedības paziņojumos minētā informācija ir patiesa, skaidra un nemaldinoša;

c) 

tirgvedības paziņojumos iekļautā informācija atbilst kriptoaktīvu baltajā grāmatā ietvertajai informācijai, ja šāda kriptoaktīvu baltā grāmata ir vajadzīga saskaņā ar 4. vai 5. pantu;

d) 

tirgvedības paziņojumos skaidri norāda, ka ir publicēta kriptoaktīvu baltā grāmata, un precīzi norāda attiecīgā kriptoaktīva piedāvātāja, personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai tirdzniecības platformas operatora tīmekļa vietnes adresi, kā arī tālruņa numuru un e-pasta adresi, pa kuriem ar minēto personu var sazināties;

e) 

tirgvedības paziņojumos ietver šādu skaidru un pamanāmu paziņojumu:

“Šā kriptoaktīva tirgvedības paziņojumu nav pārskatījusi vai apstiprinājusi neviena Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde. Kriptoaktīva piedāvātājs ir vienīgais atbildīgais par šī kriptoaktīva tirgvedības paziņojuma saturu.”.

Ja tirgvedības paziņojumu sagatavo persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai tirdzniecības platformas operators, tad pirmās daļas e) apakšpunktā minētajā paziņojumā “piedāvātājs” vietā iekļauj atsauci “persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai” vai “tirdzniecības platformas operators”.

2.  
Ja saskaņā ar 4. vai 5. pantu ir vajadzīga kriptoaktīvu baltā grāmata, pirms kriptoaktīvu baltās grāmatas publicēšanas nekādus tirgvedības paziņojumus neizplata. Netiek ietekmēta piedāvātāja, personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai tirdzniecības platformas operatora spēja veikt tirgus izzināšanu.
3.  
Tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tiek izplatīti tirgvedības paziņojumi, ir pilnvaras novērtēt atbilstību 1. punktam attiecībā uz minētajiem tirgvedības paziņojumiem.

Vajadzības gadījumā piederības dalībvalsts kompetentā iestāde palīdz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tirgvedības paziņojumi tiek izplatīti, novērtēt tirgvedības paziņojumu atbilstību kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļautajai informācijai.

4.  
Piedāvātāja, personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai kriptoaktīvu tirdzniecības platformas operatora piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei bez nepamatotas kavēšanās paziņo visas 94. pantā izklāstītās uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, ko uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde izmanto attiecībā uz šā panta izpildi.

8. pants

Kriptoaktīvu baltās grāmatas un tirgvedības paziņojumu paziņošana

1.  
Kriptoaktīvu, kuri nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, piedāvātāji, personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai kriptoaktīvu tirdzniecības platformas operatori paziņo par savu kriptoaktīvu balto grāmatu savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei.
2.  
Tirgvedības paziņojumus pēc pieprasījuma paziņo piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kad tie minētajās dalībvalstīs vēršas pie tādu kriptoaktīvu potenciālajiem turētājiem, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni.
3.  
Kompetentās iestādes nepieprasa kriptoaktīvu balto grāmatu vai ar tām saistīto tirgvedības paziņojumu iepriekšēju apstiprinājumu pirms to attiecīgās publicēšanas.
4.  

Kriptoaktīvu baltās grāmatas paziņojumam, kā minēts 1. punktā, pievieno paskaidrojumu par to, kāpēc kriptoaktīvu baltajā grāmatā aprakstītais kriptoaktīvs nebūtu jāuzskata par:

a) 

kriptoaktīvu, kas izslēgts no šīs regulas darbības jomas saskaņā ar 2. panta 4. punktu;

b) 

e-naudas žetonu; vai

c) 

aktīviem piesaistītu žetonu.

5.  
Šā panta 1. un 4. punktā minētos elementus paziņo piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei vismaz 20 darbdienas pirms kriptoaktīvu baltās grāmatas publicēšanas dienas.
6.  
Piedāvātāji un personas, kas lūdz pielaidi tādu kriptoaktīvu tirdzniecībai, kuri nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, kopā ar 1. punktā minēto paziņojumu iesniedz savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei sarakstu ar uzņēmējām dalībvalstīm, ja tādas ir, kurās tie plāno publiski piedāvāt savus kriptoaktīvus vai plāno lūgt pielaidi tirdzniecībai. Tie arī informē savas piederības dalībvalsts kompetento iestādi par paredzētā publiskā piedāvājuma vai plānotās pielaides tirdzniecībai sākuma datumu un jebkādas izmaiņas attiecībā uz minēto datumu.

Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde piecu darbdienu laikā pēc pirmajā daļā minētā uzņēmēju dalībvalstu saraksta saņemšanas paziņo uzņēmēju dalībvalstu vienotajam kontaktpunktam par plānoto publisko piedāvājumu vai plānoto pielaidi tirdzniecībai un paziņo minētajam vienotajam kontaktpunktam par attiecīgo kriptoaktīvu balto grāmatu.

7.  
Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo EVTI 1., 2. un 4. punktā norādīto informāciju, kā arī datumu, kad sākas plānotais publiskais piedāvājums vai plānotā pielaide tirdzniecībai, un par jebkādām minētā datuma izmaiņām. Tā šādu informāciju paziņo piecu darbdienu laikā pēc tās saņemšanas no piedāvātāja vai personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai.

EVTI dara kriptoaktīvu balto grāmatu pieejamu reģistrā atbilstīgi 109. panta 2. punktam līdz dienai, kad sākas publiskais piedāvājums vai pielaide tirdzniecībai.

9. pants

Kriptoaktīvu baltās grāmatas un tirgvedības paziņojumu publicēšana

1.  
Piedāvātāji un personas, kas lūdz tādu kriptoaktīvu pielaidi tirdzniecībai, kuri nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, publicē savas kriptoaktīvu baltās grāmatas un attiecīgā gadījumā savus tirgvedības paziņojumus savā tīmekļa vietnē, kas ir publiski pieejama, saprātīgu laikposmu iepriekš un katrā gadījumā pirms dienas, kad sākas šo kriptoaktīvu publiskais piedāvājums vai šo kriptoaktīvu pielaide tirdzniecībai. Kriptoaktīvu baltās grāmatas un attiecīgā gadījumā tirgvedības paziņojumi ir pieejami piedāvātāju vai personu, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, tīmekļa vietnē tik ilgi, kamēr kriptoaktīvi ir publiski pieejami.
2.  
Publicētās kriptoaktīvu baltās grāmatas un attiecīgā gadījumā tirgvedības paziņojumi ir identiski versijai, kas paziņota kompetentajai iestādei saskaņā ar 8. pantu, vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar 12. pantu grozītajai versijai.

10. pants

Publiskā piedāvājuma rezultāts un aizsardzības pasākumi

1.  
Kriptoaktīvu, izņemot aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu, piedāvātāji, kas savam minēto kriptoaktīvu publiskajam piedāvājumam nosaka termiņu, publicē publiskā piedāvājuma rezultātu savā tīmekļa vietnē 20 darbdienu laikā pēc parakstīšanās perioda beigām.
2.  
Kriptoaktīvu, izņemot aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu, piedāvātāji, kas savam minēto kriptoaktīvu publiskajam piedāvājumam nenosaka termiņu, savā tīmekļa vietnē pastāvīgi – vismaz reizi mēnesī – publicē apritē esošo kriptoaktīvu vienību skaitu.
3.  

Kriptoaktīvu, izņemot aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu, piedāvātāji, kas savam minēto kriptoaktīvu publiskajam piedāvājumam nosaka termiņu, ir ieviesuši efektīvus pasākumus, lai uzraudzītu un aizsargātu naudas līdzekļus vai citus kriptoaktīvus, kuri piesaistīti publiskā piedāvājuma laikā. Šajā nolūkā piedāvātāji nodrošina, ka naudas līdzekļus vai kriptoaktīvus, kas savākti publiskā piedāvājuma laikā, glabā viena no šīm struktūrām vai abās:

a) 

kredītiestāde, kurā tiek piesaistīti naudas līdzekļi publiskā piedāvājuma laikā;

b) 

kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas klientu vārdā nodrošina kriptoaktīvu glabāšanu un pārvaldīšanu.

4.  
Ja publiskajam piedāvājumam nav termiņa, piedāvātājs ievēro šā panta 3. punktu, līdz ir beigušās 13. pantā noteiktās privātā turētāja atteikuma tiesības.

11. pants

Piedāvātāju un personu, kas lūdz tādu kriptoaktīvu pielaidi tirdzniecībai, kuri nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, tiesības

1.  
Pēc kriptoaktīvu baltās grāmatas publicēšanas saskaņā ar 9. pantu un attiecīgā gadījumā grozītās kriptoaktīvu baltās grāmatas publicēšanas saskaņā ar12. pantu piedāvātāji var piedāvāt kriptoaktīvus, izņemot aktīviem piesaistītus žetonus vai e-naudas žetonus, visā Savienībā, un šādus kriptoaktīvus var pielaist tirdzniecībai kriptoaktīvu tirdzniecības platformā Savienībā.
2.  
Piedāvātājiem un personām, kas lūdz tādu kriptoaktīvu pielaidi tirdzniecībai, kuri nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, un kas ir publicējušas kriptoaktīvu balto grāmatu saskaņā ar 9. pantu un attiecīgā gadījumā publicējušas grozīto kriptoaktīvu balto grāmatu saskaņā ar 12. pantu, nepiemēro nekādas papildu informācijas prasības attiecībā uz minētā kriptoaktīva publisko piedāvājumu vai atļauju tirdzniecībai.

12. pants

Publicētu kriptoaktīvu balto grāmatu un publicētu tirgvedības paziņojumu grozīšana

1.  
Kriptoaktīvu, kuri nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, piedāvātāji, personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai tirdzniecības platformas operatori groza savas publicētās kriptoaktīvu baltās grāmatas un attiecīgā gadījumā publicētos tirgvedības paziņojumus, ja ir radies būtisks jauns faktors, būtiska kļūda vai būtiska neprecizitāte, kas var ietekmēt kriptoaktīvu novērtējumu. Minēto prasību piemēro visu publiskā piedāvājuma laiku vai tik ilgi, kamēr kriptoaktīvs ir pielaists tirdzniecībai.
2.  
Kriptoaktīvu, kuri nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, piedāvātāji, personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai tirdzniecības platformas operatori paziņo savu grozīto kriptoaktīvu balto grāmatu un attiecīgā gadījumā grozītos tirgvedības paziņojumus un paredzēto publikācijas datumu, tostarp šādu grozījumu iemeslus, savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei vismaz septiņas darbdienas pirms to publicēšanas.
3.  
Piedāvātājs, persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai tirdzniecības platformas operators publicēšanas dienā vai agrāk, ja to pieprasa kompetentā iestāde, savā tīmekļa vietnē nekavējoties informē sabiedrību par to, ka piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei ir paziņota grozītā kriptoaktīvu baltā grāmata, un sniedz kopsavilkumu par iemesliem, kuru dēļ tas ir paziņojis grozīto kriptoaktīvu balto grāmatu.
4.  
Informācijas secība grozītajā kriptoaktīvu baltajā grāmatā un attiecīgā gadījumā grozītajos tirgvedības paziņojumos atbilst saskaņā ar 9. pantu publicētās kriptoaktīvu baltās grāmatas vai tirgvedības paziņojumu secībai.
5.  
Piecu darbdienu laikā pēc grozītās kriptoaktīvu baltās grāmatas un attiecīgā gadījumā grozīto tirgvedības paziņojumu saņemšanas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde 8. panta 6. punktā minētajai uzņēmēju dalībvalstu kompetentajai iestādei paziņo grozīto kriptoaktīvu baltās grāmatas projektu un attiecīgā gadījumā grozītos tirgvedības paziņojumus un informē EVTI par paziņošanu un publicēšanas datumu.

EVTI pēc publicēšanas dara kriptoaktīvu grozīto balto grāmatu pieejamu reģistrā atbilstīgi 109. panta 2. punktam.

6.  
Kriptoaktīvu, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, piedāvātāji, personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai tirdzniecības platformu operatori grozīto kriptoaktīvu balto grāmatu un attiecīgā gadījumā grozītos tirgvedības paziņojumus, tostarp šādu izmaiņu iemeslus, publicē savā tīmekļa vietnē saskaņā ar 9. pantu.
7.  
Grozītā kriptoaktīvu baltā grāmata un attiecīgā gadījumā grozītie tirgvedības paziņojumi ir laikapzīmogoti. Jaunāko grozīto kriptoaktīvu balto grāmatu un attiecīgā gadījumā grozītos tirgvedības paziņojumus marķē kā piemērojamo versiju. Visas grozītās kriptoaktīvu baltās grāmatas un attiecīgā gadījumā grozītie tirgvedības paziņojumi ir pieejami tik ilgi, kamēr kriptoaktīvi ir publiskā turējumā.
8.  
Ja publiskais piedāvājums attiecas uz patēriņa žetonu, kas sniedz piekļuvi precēm vai pakalpojumiem, kuru vēl nav vai kuri vēl nedarbojas, izmaiņas, kas izdarītas grozītajā kriptoaktīvu baltajā grāmatā un attiecīgā gadījumā grozītajos tirgvedības paziņojumos, nepagarina 4. panta 6. punktā minēto 12 mēnešu termiņu.
9.  
Kriptoaktīvu baltās grāmatas un tirgvedības paziņojumu vecākās versijas ir publiski pieejamas piedāvātāju, personu, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai tirdzniecības platformu operatoru tīmekļa vietnē vismaz 10 gadus pēc šo vecāko versiju publicēšanas, ar pamanāmu brīdinājumu, ka tās vairs nav derīgas, un ar hipersaiti uz īpašu sadaļu tīmekļa vietnē, kurā ir publicēta minēto dokumentu jaunākā versija.

13. pants

Atteikuma tiesības

1.  
Privātajiem turētājiem, kas iegādājas kriptoaktīvus, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, vai nu tieši no piedāvātāja, vai no kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kas izvieto kriptoaktīvus minētā piedāvātāja vārdā, ir atteikuma tiesības.

Privātajiem turētājiem ir 14 kalendārās dienas, lai atteiktos no vienošanās iegādāties kriptoaktīvus, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni un e-naudas žetoni, bez jebkādām maksām vai izmaksām un bez pienākuma norādīt iemeslus. Atteikuma periods sākas no dienas, kurā privātais turētājs ir piekritis iegādāties šos kriptoaktīvus.

2.  
Visus no privātā turētāja saņemtos maksājumus, tostarp attiecīgā gadījumā jebkādas maksas, atmaksā bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 14 dienas pēc dienas, kurā piedāvātājs vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas minētā piedāvātāja vārdā izvieto kriptoaktīvus, ir informēts par privātā turētāja lēmumu atteikties no vienošanās iegādāties attiecīgos kriptoaktīvus.

Šāda atmaksāšana tiek veikta, izmantojot tādu pašu maksāšanas līdzekli, kādu privātais turētājs izmantojis sākotnējam darījumam, ja vien privātais turētājs skaidri nepiekrīt citam maksāšanas līdzeklim un ja privātajam turētājam šādas atmaksāšanas rezultātā nerodas nekādas maksas vai izmaksas.

3.  
Kriptoaktīvu piedāvātāji informāciju par 1. punktā minētajām atteikuma tiesībām sniedz savā kriptoaktīvu baltajā grāmatā.
4.  
Atteikuma tiesības, kas minētas 1. punktā, nepiemēro, ja kriptoaktīvi ir pielaisti tirdzniecībai, pirms privātais turētājs tos ir nopircis.
5.  
Ja piedāvātāji ir noteikuši termiņu šādu kriptoaktīvu publiskajam piedāvājumam saskaņā ar 10. pantu, atteikuma tiesības pēc parakstīšanās perioda beigām neizmanto.

14. pants

Piedāvātāju un personu, kas lūdz tādu kriptoaktīvu pielaidi tirdzniecībai, kuri nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, pienākumi

1.  

Piedāvātāji un personas, kas lūdz tādu kriptoaktīvu pielaidi tirdzniecībai, kuri nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni:

a) 

rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli;

b) 

godīgi, skaidri un nemaldinoši sazinās ar kriptoaktīvu turētājiem un potenciālajiem turētājiem;

c) 

konstatē, novērš, pārvalda un atklāj jebkādus interešu konfliktus, kas varētu rasties;

d) 

uztur visas savas sistēmas un drošības piekļuves protokolus atbilstošus attiecīgajiem Savienības standartiem.

Pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkā EVTI sadarbībā ar EBI līdz 2024. gada 30. decembrim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes, lai precizētu minētos Savienības standartus.

2.  
Piedāvātāji un personas, kas lūdz tādu kriptoaktīvu pielaidi tirdzniecībai, kuri nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, rīkojas šādu kriptoaktīvu turētāju interesēs un pret tiem izturas vienādi, ja vien kriptoaktīvu baltajā grāmatā un attiecīgā gadījumā tirgvedības paziņojumos nav atklāts preferenciāls režīms, ko piemēro konkrētiem turētājiem, un šāda preferenciālā režīma iemesli.
3.  
Ja tāda kriptoaktīva publiskais piedāvājums, kuri nav aktīviem piesaistīts žetons vai e-naudas žetons, tiek atcelts, šāda kriptoaktīva piedāvātāji nodrošina, ka visi naudas līdzekļi, kas iegūti no turētājiem vai potenciālajiem turētājiem, tiem tiek pienācīgi atdoti ne vēlāk kā 25 kalendārās dienas pēc atcelšanas dienas.

15. pants

Atbildība par informāciju, kas sniegta kriptoaktīvu baltajā grāmatā

1.  
Ja piedāvātājs, persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai tirdzniecības platformas operators ir pārkāpis 6. pantu, savā kriptoaktīvu baltajā grāmatā vai grozītajā kriptoaktīvu baltajā grāmatā sniedzot nepilnīgu, nepatiesu vai neskaidru vai maldinošu informāciju, šis piedāvātājs, persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai tirdzniecības platformas operators un tā administratīvās, vadības vai uzraudzības struktūras locekļi ir atbildīgi šāda kriptoaktīva turētājam par jebkādiem pārkāpuma rezultātā radītajiem zaudējumiem.
2.  
Nekādai līgumiskai civiltiesiskās atbildības izslēgšanai vai ierobežošanai, kas minēta pirmajā daļā, nav juridisku seku.
3.  
Ja kriptoaktīvu balto grāmatu un tirgvedības paziņojumus sagatavo tirdzniecības platformas operators saskaņā ar 5. panta 3. punktu, persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, ir atbildīga arī tad, ja tā tirdzniecības platformas operatoram sniedz nepilnīgu, nepatiesu vai neskaidru vai maldinošu informāciju.
4.  
Kriptoaktīva turētāja pienākums ir iesniegt pierādījumus, kas apliecina, ka kriptoaktīvu, kuri nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, piedāvātājs, persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai tirdzniecības platformas operators ir pārkāpis 6. pantu, sniedzot nepilnīgu, nepatiesu vai neskaidru informāciju vai maldinošu informāciju, un ka paļaušanās uz šādu informāciju ir ietekmējusi turētāja lēmumu pirkt, pārdot vai apmainīt minēto kriptoaktīvu.
5.  

Piedāvātājs, persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai tirdzniecības platformas operators un tā administratīvo, vadības vai uzraudzības struktūru locekļi nav atbildīgi kriptoaktīva turētājam par zaudējumiem, kas radušies, paļaujoties uz informāciju, kura sniegta kopsavilkumā saskaņā ar 6. panta 7. punktu, tostarp uz jebkādu tās tulkojumu, izņemot gadījumus, kad kopsavilkums:

a) 

ir maldinošs, neprecīzs vai pretrunīgs, lasot to kopā ar pārējām kriptoaktīvu baltās grāmatas daļām; vai

b) 

lasot to kopā ar citām kriptoaktīvu baltās grāmatas daļām, nav sniegta pamatinformācija, kas palīdzētu kriptoaktīva iespējamajiem turētājiem izlemt, vai iegādāties šādu kriptoaktīvu.

6.  
Šis pants neskar citu civiltiesisko atbildību saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

III SADAĻA

AKTĪVIEM PIESAISTĪTI ŽETONI

1. NODAĻA

Atļauja publiski piedāvāt aktīviem piesaistītus žetonus un lūgt pielaidi to tirdzniecībai

16. pants

Atļauja

1.  

Neviena persona Savienībā publiski nepiedāvā aktīviem piesaistītu žetonu vai nelūdz aktīviem piesaistīta žetona pielaidi tirdzniecībai, izņemot gadījumus, kad minētā persona ir minētā aktīviem piesaistītā žetona emitents un ir:

a) 

juridiska persona vai cita veida struktūra, kas ir iedibināta Savienībā un kam tās piederības dalībvalsts kompetentā iestāde ir izsniegusi atļauju saskaņā ar 21. pantu; vai

b) 

kredītiestāde, kas atbilst 17. pantam.

Neatkarīgi no pirmās daļas, ar aktīviem piesaistīta žetona emitenta rakstisku piekrišanu citas personas var publiski piedāvāt minēto aktīviem piesaistīto žetonu vai lūgt pielaidi tā tirdzniecībai. Minētās personas ievēro 27., 29. un 40. pantu.

Piemērojot pirmās daļas a) apakšpunktu, citas struktūras var emitēt aktīviem piesaistītus žetonus tikai tad, ja to juridiskā forma nodrošina trešo personu interesēm tādu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs tam, ko nodrošina juridiskas personas, un ja tām piemēro līdzvērtīgu prudenciālo uzraudzību, kas atbilst to juridiskajai formai.

2.  

Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja:

a) 

12 mēnešu laikposmā, kas aprēķināts katras kalendārās dienas beigās, aktīviem piesaistīta žetona vidējā neatmaksātā vērtība nekad nav pārsniegusi 5 000 000  EUR vai līdzvērtīgu summu citā oficiālā valūtā un emitents nav saistīts ar citu atbrīvotu emitentu tīklu; vai

b) 

aktīviem piesaistītā žetona publiskais piedāvājums ir adresēts tikai kvalificētiem ieguldītājiem, un aktīviem piesaistītais žetons var būt tikai šādu kvalificētu ieguldītāju turējumā.

Ja piemēro šo punktu, aktīviem piesaistītu žetonu emitenti izstrādā kriptoaktīvu balto grāmatu, kā minēts 19. pantā, un pēc pieprasījuma šo kriptoaktīvu balto grāmatu un jebkādus tirgvedības paziņojumus nosūta savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

3.  
Atļauja, ko kompetentā iestāde piešķīrusi 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajai personai, ir derīga visā Savienībā un ļauj aktīviem piesaistīta žetona emitentam visā Savienībā publiski piedāvāt aktīviem piesaistītu žetonu, attiecībā uz kuru tas ir saņēmis atļauju, vai lūgt šāda aktīviem piesaistīta žetona pielaidi tirdzniecībai.
4.  
Apstiprinājums, ko kompetentā iestāde piešķīrusi emitenta kriptoaktīvu baltajai grāmatai saskaņā ar 17. panta 1. punktu vai 21. panta 1. punktu vai grozītai kriptoaktīvu baltajai grāmatai saskaņā ar 25. pantu, ir derīgs visā Savienībā.

17. pants

Prasības attiecībā uz kredītiestādēm

1.  

Aktīviem piesaistītu žetonu, ko emitējusi kredītiestāde, var publiski piedāvāt vai pielaist tirdzniecībai, ja kredītiestāde:

a) 

izstrādā 19. pantā minēto kriptoaktīvu balto grāmatu par aktīviem piesaistīto žetonu, iesniedz minēto kriptoaktīvu balto grāmatu apstiprināšanai piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta regulatīvajos tehniskajos standartos, kuri pieņemti saskaņā ar šā panta 8. punktu, un kompetentā iestāde kriptoaktīvu balto grāmatu ir apstiprinājusi;

b) 

vismaz 90 darbdienas pirms aktīviem piesaistītā žetona emisijas pirmo reizi attiecīgajai kompetentajai iestādei paziņo šādu informāciju:

i) 

darbības programmu, kurā izklāstīts darījumdarbības modelis, ko kredītiestāde plāno ievērot;

ii) 

juridisku atzinumu, ka aktīviem piesaistītais žetons nav uzskatāms par vienu no šiem:

— 
kriptoaktīvu, kas izslēgts no šīs regulas darbības jomas saskaņā ar 2. panta 4. punktu,
— 
e-naudas žetonu;
iii) 

sīku 34. panta 1. punktā minētās pārvaldības kārtības aprakstu;

iv) 

rīcībpolitiku un procedūras, kas uzskaitītas 34. panta 5. punkta pirmajā daļā;

v) 

līgumattiecību ar trešām vienībām aprakstu, kā minēts 34. panta 5. punkta otrajā daļā;

vi) 

darbības nepārtrauktības rīcībpolitikas aprakstu, kā minēta 34. panta 9. punktā;

vii) 

iekšējās kontroles mehānismu un riska pārvaldības procedūru aprakstu, kā minēts 34. panta 10. punktā;

viii) 

ieviesto sistēmu un procedūru, kas aizsargā 34. panta 11. punktā minēto datu pieejamību, autentiskumu, integritāti un konfidencialitāti, aprakstu.

2.  
Kredītiestādei, kas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu ir iepriekš paziņojusi kompetentajai iestādei par cita aktīviem piesaistīta žetona emisiju, nav jāiesniedz kompetentajai iestādei iepriekš iesniegtā informācija, ja šāda informācija būtu identiska. Iesniedzot 1. punkta b) apakšpunktā prasīto informāciju, kredītiestāde skaidri apstiprina, ka atkārtoti neiesniegtā informācija joprojām ir aktuāla.
3.  
Kompetentā iestāde, kas saņem 1. punkta b) apakšpunktā minēto paziņojumu, 20 darbdienu laikā pēc tajā iekļautās informācijas saņemšanas izvērtē, vai ir sniegta minētajā apakšpunktā prasītā informācija. Ja kompetentā iestāde secina, ka paziņojums nav pilnīgs, jo trūkst informācijas, tā par to nekavējoties informē paziņojošo kredītiestādi un nosaka termiņu, līdz kuram šai kredītiestādei ir jāsniedz trūkstošā informācija.

Trūkstošās informācijas sniegšanas termiņš nepārsniedz 20 darbdienas no pieprasījuma dienas. Līdz minētā termiņa beigām 1. punkta b) apakšpunktā noteikto termiņu aptur. Kompetentā iestāde pēc saviem ieskatiem pieprasa papildināt vai precizēt informāciju, taču tādā gadījumā 1. punkta b) apakšpunktā noteikto termiņu neaptur.

Kredītiestāde nepiedāvā publiski vai nelūdz pielaidi aktīviem piesaistīta žetona tirdzniecībai, kamēr paziņojums ir nepilnīgs.

4.  
Kredītiestādei, kas emitē aktīviem piesaistītus žetonus, tostarp nozīmīgus aktīviem piesaistītus žetonus, nepiemēro 16., 18., 20., 21., 24., 35., 41. un 42. pantu.
5.  
Kompetentā iestāde nekavējoties paziņo ECB pilnīgu informāciju, kas saņemta saskaņā ar 1. punktu, un, ja kredītiestāde ir iedibināta dalībvalstī, kuras oficiālā valūta nav euro, vai ja dalībvalsts oficiālajai valūtai, kas nav euro, ir piesaistīti nozīmīgi aktīviem piesaistīti žetoni – arī minētās dalībvalsts centrālajai bankai.

ECB un attiecīgā gadījumā dalībvalsts centrālā banka, kā minēts pirmajā daļā, 20 darbdienu laikā pēc pilnīgas informācijas saņemšanas sniedz atzinumu par minēto informāciju un nosūta minēto atzinumu kompetentajai iestādei.

Kompetentā iestāde pieprasa kredītiestādei nepiedāvāt publiski un nelūgt pielaidi aktīviem piesaistītu žetonu tirdzniecībai gadījumos, kad ECB vai attiecīgā gadījumā dalībvalsts centrālā banka, kā minēts pirmajā daļā, sniedz negatīvu atzinumu, pamatojoties uz risku, kas radīts norēķinu sistēmu vienmērīgai darbībai, monetārās politikas transmisijai vai monetārajai suverenitātei.

6.  
Kompetentā iestāde paziņo EVTI 109. panta 3. punktā norādīto informāciju pēc tam, kad tā ir pārbaudījusi saskaņā ar šā panta 1. punktu saņemtās informācijas pilnīgumu.

EVTI dara šādu informāciju pieejamu reģistrā atbilstīgi 109. panta 3. punktam līdz publiskā piedāvājuma vai pielaides tirdzniecībai uzsākšanas dienai.

7.  
Attiecīgā kompetentā iestāde divu darbdienu laikā pēc atļaujas atsaukšanas paziņo EVTI par atļaujas atsaukšanu kredītiestādei, kas emitē aktīviem piesaistītus žetonus. EVTI bez nepamatotas kavēšanās dara informāciju par šādu atsaukšanu pieejamu reģistrā atbilstīgi 109. panta 3. punktam.
8.  
EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un ECB izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu 1. punkta a) apakšpunktā minētās kriptoaktīvu baltās grāmatas apstiprināšanas procedūru.

Pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EBI iesniedz Komisijai līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

18. pants

Pieteikums atļaujas saņemšanai

1.  
Juridiskas personas vai citas struktūras, kas plāno publiski piedāvāt aktīviem piesaistītus žetonus vai lūgt pielaidi to tirdzniecībai, iesniedz pieteikumu 16. pantā minētās atļaujas saņemšanai savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei.
2.  

Šā panta 1. punktā minētajā pieteikumā ietver visu turpmāk minēto informāciju:

a) 

pieteikuma iesniedzēja emitenta adresi;

b) 

pieteikuma iesniedzēja emitenta juridiskās personas identifikatoru;

c) 

attiecīgā gadījumā pieteikuma iesniedzēja emitenta statūtus;

d) 

darbības programmu, kurā izklāstīts darījumdarbības modelis, ko pieteikuma iesniedzējs emitents plāno ievērot;

e) 

juridisku atzinumu, ka aktīviem piesaistītais žetons nav uzskatāms par kādu no šiem:

i) 

kriptoaktīvu, kas izslēgts no šīs regulas darbības jomas, ievērojot 2. panta 4. punktu, vai

ii) 

e-naudas žetonu;

f) 

pieteikuma iesniedzēja emitenta pārvaldības kārtības detalizētu aprakstu, kā minēts 34. panta 1. punktā;

g) 

ja ir noslēgtas sadarbības vienošanās ar konkrētiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, aprakstu par viņu iekšējās kontroles mehānismiem un procedūrām, kas paredzētas, lai izpildītu pienākumus attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849;

h) 

pieteikuma iesniedzēja emitenta vadības struktūras locekļu identitāti;

i) 

pierādījumu tam, ka h) apakšpunktā minētajām personām ir pietiekami laba reputācija un piemērotas zināšanas, prasmes un pieredze, lai pārvaldītu pieteikuma iesniedzēju emitentu;

j) 

pierādījumu tam, ka jebkuram akcionāram vai loceklim, tiešam vai netiešam, kuram ir būtiska līdzdalība pieteikuma iesniedzējā emitentā, ir pietiekami laba reputācija;

k) 

kriptoaktīvu balto grāmatu, kā minēts 19. pantā;

l) 

rīcībpolitikas un procedūras, kas minētas 34. panta 5. punkta pirmajā daļā;

m) 

līgumattiecību ar trešām vienībām aprakstu, kā minēts 34. panta 5. punkta otrajā daļā;

n) 

pieteikuma iesniedzēja emitenta darbības nepārtrauktības rīcībpolitikas aprakstu, kā minēts 34. panta 9. punktā;

o) 

iekšējās kontroles mehānismu un riska pārvaldības procedūru aprakstu, kā minēts 34. panta 10. punktā;

p) 

ieviesto sistēmu un procedūru, lai aizsargātu 34. panta 11. punktā minēto datu pieejamību, autentiskumu, integritāti un konfidencialitāti, aprakstu;

q) 

pieteikuma iesniedzēja emitenta sūdzību izskatīšanas procedūru aprakstu, kā minēts 31. pantā;

r) 

attiecīgā gadījumā – to uzņēmēju dalībvalstu sarakstu, kurās pieteikuma iesniedzējs emitents plāno publiski piedāvāt aktīviem piesaistītu žetonu vai plāno lūgt pielaidi aktīviem piesaistīta žetona tirdzniecībai.

3.  
Emitentiem, kuri jau ir saņēmuši atļauju attiecībā uz vienu aktīviem piesaistītu žetonu, atļaujas saņemšanas nolūkā attiecībā uz citu aktīviem piesaistītu žetonu nav jāiesniedz kompetentajai iestādei nekāda iepriekš iesniegta informācija, ja šāda informācija būtu identiska. Iesniedzot 2. punktā minēto informāciju, emitents skaidri apstiprina, ka atkārtoti neiesniegtā informācija joprojām ir aktuāla.
4.  
Kompetentā iestāde nekavējoties un jebkurā gadījumā divu darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas saskaņā ar 1. punktu rakstiski apliecina tā saņemšanu pieteikuma iesniedzējam emitentam.
5.  

Piemērojot 2. punkta i) un j) apakšpunktu, aktīviem piesaistīta žetona pieteikuma iesniedzējs emitents sniedz pierādījumu par visu turpmāk minēto:

a) 

attiecībā uz visiem vadības struktūras locekļiem – par to, ka nav kriminālsodāmības ar notiesājošiem spriedumiem, vai ka nav sodu, kas piemēroti saskaņā ar piemērojamiem komerctiesību aktiem, maksātnespējas tiesību aktiem un finanšu pakalpojumu tiesību aktiem, vai saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu, krāpšanu vai profesionālo atbildību;

b) 

locekļiem, kas iesaistīti aktīviem piesaistīta žetona pieteikuma iesniedzēja emitenta vadības struktūrā kolektīvi ir atbilstīgas zināšanas, prasmes un pieredze, lai pārvaldītu aktīviem piesaistīta žetona emitentu, un ka šīm personām ir jāvelta pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai;

c) 

attiecībā uz visiem akcionāriem un locekļiem, tiešiem vai netiešiem, kuriem ir būtiska līdzdalība pieteikuma iesniedzējā emitentā – par to, ka nav kriminālsodāmības ar notiesājošiem spriedumiem, un ka nav sodu, kas piemēroti saskaņā ar piemērojamiem komerctiesību aktiem, maksātnespējas tiesību aktiem un finanšu pakalpojumu tiesību aktiem, vai saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu, krāpšanu vai profesionālo atbildību.

6.  
EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un ECB izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu nolūkā sīkāk precizēt 2. punktā minēto informāciju.

EBI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

7.  
EBI ciešā sadarbībā ar EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras pieteikumā iekļaujamajai informācijai, lai nodrošinātu tā vienotu piemērošanu visā Savienībā.

EBI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

19. pants

Kriptoaktīvu baltās grāmatas saturs un formāts attiecībā uz aktīviem piesaistītiem žetoniem

1.  

Kriptoaktīvu baltajā grāmatā par aktīviem piesaistītu žetonu ietver visu turpmāk minēto informāciju, kā sīkāk precizēts II pielikumā:

a) 

informāciju par aktīviem piesaistītā žetona emitentu;

b) 

informāciju par aktīviem piesaistīto žetonu;

c) 

informāciju par aktīviem piesaistītā žetona publisko piedāvājumu vai tā pielaidi tirdzniecībai;

d) 

informāciju par tiesībām un pienākumiem saistībā ar aktīviem piesaistīto žetonu;

e) 

informāciju par pamatā esošo tehnoloģiju;

f) 

informāciju par riskiem;

g) 

informāciju par aktīvu rezervi;

h) 

informāciju par aktīviem piesaistīta žetona emitēšanai izmantotā konsensa mehānisma galveno nelabvēlīgo ietekmi uz klimatu un citu ar vidi saistīto nelabvēlīgo ietekmi.

Kriptoaktīvu baltajā grāmatā norāda arī tās personas identitāti, kas nav emitents un kas publiski piedāvā vai lūdz pielaidi tirdzniecībai saskaņā ar 16. panta 1. punkta otro daļu, un iemeslu, kāpēc konkrētā persona piedāvā minēto aktīviem piesaistīto žetonu vai lūdz tā pielaidi tirdzniecībai. Gadījumos, kad kriptoaktīvu balto grāmatu nav izstrādājis emitents, kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļauj arī tās personas identitāti, kas izstrādājusi kriptoaktīvu balto grāmatu, un iemeslu, kāpēc konkrētā persona to ir izstrādājusi.

2.  
Visa 1. punktā minētā informācija ir patiesa, skaidra un nemaldinoša. Kriptoaktīvu baltajā grāmatā nav būtisku izlaidumu, un to noformē kodolīgā un saprotamā veidā.
3.  
Kriptoaktīvu baltajā grāmatā neietver nekādus apgalvojumus par kriptoaktīvu nākotnes vērtību, kas nav 4. punktā minētais paziņojums.
4.  

Kriptoaktīvu baltajā grāmatā ir ietverts skaidrs un nepārprotams paziņojums, ka:

a) 

aktīviem piesaistītais žetons var daļēji vai pilnībā zaudēt savu vērtību;

b) 

aktīviem piesaistītais žetons ne vienmēr var būt pārvedams;

c) 

aktīviem piesaistītais žetons var nebūt likvīds;

d) 

uz aktīviem piesaistīto žetonu neattiecas Direktīvā 97/9/EK paredzētās ieguldītāju kompensācijas sistēmas;

e) 

uz aktīviem piesaistīto žetonu neattiecas Direktīvā 2014/49/ES paredzētās noguldījumu garantiju sistēmas.

5.  
Kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļauj aktīviem piesaistīta žetona emitenta vadības struktūras paziņojumu. Minētajā paziņojumā apstiprina, ka kriptoaktīvu baltā grāmata atbilst šīs sadaļas prasībām un ka, ciktāl vadības struktūrai zināms, kriptoaktīvu baltajā grāmatā sniegtā informācija ir patiesa, skaidra un nav maldinoša, un kriptoaktīvu baltajā grāmatā nav neviena izlaiduma, kas varētu ietekmēt tās nozīmi.
6.  
Kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļauj kopsavilkumu, kuru ievieto pēc 5. punktā minētā paziņojuma un kurā īsā un netehniskā valodā sniedz pamatinformāciju par aktīviem piesaistīta žetona publisko piedāvājumu vai par aktīviem piesaistīta žetona paredzēto pielaidi tirdzniecībai. Kopsavilkums ir viegli saprotams un skaidri un saprotami noformēts un izklāstīts, izmantojot salasāma lieluma rakstzīmes. Kriptoaktīvu baltās grāmatas kopsavilkumā sniedz atbilstošu informāciju par attiecīgā aktīviem piesaistītā žetona īpašībām, lai palīdzētu iespējamajiem minētā aktīviem piesaistītā žetona turētājiem pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu.

Kopsavilkumā ietver brīdinājumu par to, ka:

a) 

tas būtu jālasa kā ievads kriptoaktīvu baltajai grāmatai;

b) 

iespējamajam turētājam lēmums iegādāties aktīviem piesaistītu žetonu būtu jābalsta uz kriptoaktīvu baltās grāmatas saturu, nevis tikai uz kopsavilkumu;

c) 

aktīviem piesaistīta žetona publiskais piedāvājums nav piedāvājums vai aicinājums iegādāties finanšu instrumentus un ka jebkuru šādu piedāvājumu vai aicinājumu var veikt tikai ar prospekta vai citu piedāvājuma dokumentu palīdzību saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem;

d) 

kriptoaktīvu baltā grāmata nav prospekts, kā minēts Regulā (ES) 2017/1129, vai jebkāds cits piedāvājuma dokuments saskaņā ar Savienības vai valstu tiesību aktiem.

Kopsavilkumā norāda, ka aktīviem piesaistītu žetonu turētājiem ir tiesības uz izpirkšanu jebkurā laikā, un šādas izpirkšanas nosacījumus.

7.  
Kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļauj tās paziņošanas datumu un satura rādītāju.
8.  
Kriptoaktīvu balto grāmatu izstrādā piederības dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

Ja aktīviem piesaistītu žetonu piedāvā arī dalībvalstī, kas nav emitenta piederības dalībvalsts, kriptoaktīvu balto grāmatu izstrādā arī uzņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

9.  
Kriptoaktīvu balto grāmatu dara pieejamu mašīnlasāmā formātā.
10.  
EVTI sadarbībā ar EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu standarta veidlapas, formātus un veidnes 9. punkta vajadzībām.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

11.  
EVTI sadarbībā ar EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu par 1. punkta pirmās daļas h) apakšpunktā minētās informācijas saturu, metodiku un izklāstu attiecībā uz ilgtspējas rādītājiem saistībā ar nelabvēlīgu ietekmi uz klimatu un citu ar vidi saistītu nelabvēlīgu ietekmi.

Izstrādājot pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, EVTI ņem vērā dažādos konsensa mehānismu veidus, ko izmanto, lai validētu darījumus ar kriptoaktīviem, to stimulu struktūras un enerģijas, atjaunīgo energoresursu un dabas resursu izmantošanu, atkritumu radīšanu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. EVTI atjaunina šos regulatīvos tehniskos standartus, ņemot vērā regulējuma izmaiņas un tehnoloģiju attīstību.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

20. pants

Atļaujas pieteikuma novērtēšana

1.  
Kompetentās iestādes, kas saņem 18. pantā minēto atļaujas pieteikumu, 25 darbdienu laikā pēc šāda pieteikuma saņemšanas novērtē, vai minētais pieteikums, tostarp 19. pantā minētā kriptoaktīvu baltā grāmata, ietver visu prasīto informāciju. Tās nekavējoties informē pieteikuma iesniedzēju emitentu par to, vai pieteikumā, tostarp kriptoaktīvu baltajā grāmatā, trūkst prasītās informācijas. Ja pieteikums, tostarp kriptoaktīvu baltā grāmata, nav pilnīgs, kompetentās iestādes nosaka termiņu, līdz kuram pieteikuma iesniedzējam emitentam jāsniedz trūkstošā informācija.
2.  
Kompetentās iestādes 60 darbdienu laikā pēc pilnīga pieteikuma saņemšanas novērtē, vai pieteikuma iesniedzējs emitents ievēro šīs sadaļas prasības, un pieņem pilnībā motivētu lēmumu, ar ko piešķir vai atsaka piešķirt atļauju. Minēto 60 darbdienu laikā kompetentās iestādes var pieprasīt pieteikuma iesniedzējam emitentam jebkādu informāciju par pieteikumu, tostarp par kriptoaktīvu balto grāmatu, kas minēta 19. pantā.

Novērtēšanas procesa laikā kompetentās iestādes var sadarboties ar kompetentajām iestādēm nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā, finanšu ziņu vākšanas vienībām vai citām publiskām struktūrām.

3.  
Šā panta 1. un 2. punktā minēto novērtēšanas periodu aptur uz laikposmu no dienas, kad kompetentās iestādes iesniedz trūkstošās informācijas pieprasījumu, līdz dienai, kad tās saņem uz to atbildi no pieteikuma iesniedzēja emitenta. Apturēšana nepārsniedz 20 darbdienas. Kompetentās iestādes pēc saviem ieskatiem pieprasa papildināt vai precizēt informāciju, bet tā dēļ 1. un 2. punktā paredzēto novērtēšanas periodu neaptur.
4.  
Kompetentās iestādes pēc 2. punktā minētā 60 darbdienu laikposma nosūta lēmuma projektu un pieteikumu EBI, EVTI un ECB. Ja pieteikuma iesniedzējs emitents ir iedibināts dalībvalstī, kuras oficiālā valūta nav euro, vai ja dalībvalsts oficiālajai valūtai, kas nav euro, ir piesaistīts aktīviem piesaistīts žetons, kompetentās iestādes nosūta sava lēmuma projektu un pieteikumu arī minētās dalībvalsts centrālajai bankai.
5.  
EBI un EVTI pēc kompetentās iestādes pieprasījuma un 20 darbdienu laikā pēc lēmuma projekta un pieteikuma saņemšanas sniedz atzinumu par 18. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētā juridiskā atzinuma novērtējumu un nosūta savus attiecīgos atzinumus attiecīgajai kompetentajai iestādei.

ECB vai attiecīgā gadījumā 4. punktā minētā centrālā banka 20 darbdienu laikā pēc lēmuma projekta un pieteikuma saņemšanas sniedz atzinumu par savu novērtējumu par riskiem, ko minētā aktīviem piesaistītā žetona emisija varētu radīt finanšu stabilitātei, norēķinu sistēmu vienmērīgai darbībai, monetārās politikas transmisijai un monetārajai suverenitātei, un nosūta savu atzinumu attiecīgajai kompetentajai iestādei.

Neskarot 21. panta 4. punktu, šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētie atzinumi nav saistoši.

Tomēr kompetentā iestāde pienācīgi ņem vērā šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētos atzinumus.

21. pants

Atļaujas piešķiršana vai atteikšana

1.  
Kompetentās iestādes 25 darbdienu laikā pēc 20. panta 5. punktā minēto atzinumu saņemšanas pieņem pilnībā pamatotu lēmumu piešķirt vai atteikt atļauju pieteikuma iesniedzējam emitentam un piecu darbdienu laikā pēc šī lēmuma pieņemšanas to paziņo pieteikuma iesniedzējiem emitentiem. Ja pieteikuma iesniedzējam emitentam ir piešķirta atļauja, tā kriptoaktīvu balto grāmatu uzskata par apstiprinātu.
2.  

Kompetentās iestādes atsaka atļauju, ja ir objektīvs un pierādāms iemesls, ka:

a) 

pieteikuma iesniedzēja emitenta vadības struktūra varētu apdraudēt tā efektīvu, pareizu un piesardzīgu pārvaldību un darbības nepārtrauktību, un tā klientu interešu pienācīgu ievērošanu un tirgus integritāti;

b) 

vadības struktūras locekļi neatbilst 34. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem;

c) 

akcionāri un locekļi, tieši vai netieši, kuriem ir būtiska līdzdalība, neatbilst 34. panta 4. punktā noteiktajiem pietiekami labas reputācijas kritērijiem;

d) 

pieteikuma iesniedzējs emitents neatbilst vai, iespējams, neatbildīs kādām šīs sadaļas prasībām;

e) 

pieteikuma iesniedzēja emitenta darījumdarbības modelis varētu nopietni apdraudēt tirgus integritāti, finanšu stabilitāti, norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību vai pakļaut emitentu vai nozari nopietnam nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskam.

3.  
EBI un EVTI līdz 2024. gada 30. jūnijam kopīgi izdod pamatnostādnes saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu par aktīviem piesaistītu žetonu emitentu vadības struktūras locekļu un akcionāru un locekļu, tiešu vai netiešu, kuriem ir būtiska līdzdalība aktīviem piesaistītu žetonu emitentos, piemērotības novērtējumu.
4.  
Kompetentās iestādes atsaka atļauju arī tad, ja ECB vai attiecīgā gadījumā centrālā banka sniedz negatīvu atzinumu saskaņā ar 20. panta 5. punktu, pamatojoties uz risku, kas radīts norēķinu sistēmu vienmērīgai darbībai, monetārās politikas transmisijai vai monetārajai suverenitātei.
5.  
Kompetentās iestādes divu darbdienu laikā pēc atļaujas piešķiršanas paziņo uzņēmēju dalībvalstu vienotajam kontaktpunktam, EVTI, EBI, ECB un attiecīgā gadījumā 20. panta 4. punktā minētajām centrālajām bankām 109. panta 3. punktā precizēto informāciju.

EVTI dara šādu informāciju pieejamu reģistrā atbilstīgi 109. panta 3. punktam līdz publiskā piedāvājuma vai pielaides tirdzniecībai uzsākšanas dienas.

6.  
Kompetentās iestādes informē EBI, EVTI un ECB un attiecīgā gadījumā 20. panta 4. punktā minēto centrālo banku par visām atteiktajām atļaujām un sniedz lēmuma pamatojumu un attiecīgā gadījumā paskaidrojumu par novirzi no 20. panta 5. punktā minētajiem atzinumiem.

22. pants

Ziņošana par aktīviem piesaistītiem žetoniem

1.  

Emitents reizi ceturksnī sniedz kompetentajai iestādei šādu turpmāk minētu informāciju par katru aktīviem piesaistītu žetonu, kura emisijas vērtība pārsniedz 100 000 000  EUR:

a) 

turētāju skaits;

b) 

emitētā aktīviem piesaistītā žetona vērtība un aktīvu rezerves lielums;

c) 

darījumu vidējais skaits un vidējā kopējā vērtība dienā attiecīgajā ceturksnī;

d) 

to darījumu vidējā skaita un vidējās kopējās vērtības aplēse dienā attiecīgajā ceturksnī, kuri saistīti ar to izmantošanu kā apmaiņas līdzekli vienotas valūtas zonā.

Šā punkta pirmās daļas c) un d) apakšpunkta vajadzībām “darījums” ir jebkādas fiziskas vai juridiskas personas, kurai ir tiesības uz aktīviem piesaistītu žetonu, nomaiņa, kas rodas, pārvedot aktīviem piesaistītu žetonu no vienas sadalītās virsgrāmatas adreses vai konta uz citu.

Darījumus, kas ir saistīti ar apmaiņu ar naudas līdzekļiem vai citiem kriptoaktīviem ar emitentu vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, neuzskata par saistītiem ar aktīviem piesaistīta žetona izmantošanu kā apmaiņas līdzekli, ja vien nav pierādījumu, ka aktīviem piesaistītu žetonu izmanto norēķiniem par darījumiem ar citiem kriptoaktīviem.

2.  
Kompetentā iestāde var pieprasīt aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem izpildīt 1. punktā minēto ziņošanas pienākumu attiecībā uz emitētajiem aktīviem piesaistītajiem žetoniem, kuru vērtība ir mazāka nekā 100 000 000  EUR.
3.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz pakalpojumus saistībā ar aktīviem piesaistītiem žetoniem, sniedz aktīviem piesaistīta žetona emitentam informāciju, kura vajadzīga, lai sagatavotu 1. punktā minēto ziņojumu, tostarp ziņojot par darījumiem ārpus sadalītās virsgrāmatas.
4.  
Kompetentā iestāde saņemto informāciju kopīgo ar ECB un attiecīgā gadījumā ar 20. panta 4. punktā minēto centrālo banku un uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
5.  
ECB un attiecīgā gadījumā 20. panta 4. punktā minētā centrālā banka var iesniegt kompetentajai iestādei savas aplēses par to darījumu ceturkšņa vidējo skaitu un vidējo kopējo vērtību dienā, kuri saistīti ar aktīviem piesaistīta žetona izmantošanu kā apmaiņas līdzekli vienotas valūtas zonā.
6.  
EBI ciešā sadarbībā ar ECB izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu metodiku, kā aplēst to darījumu ceturkšņa vidējo skaitu un vidējo kopējo vērtību dienā, kuri saistīti ar aktīviem piesaistīta žetona izmantošanu kā apmaiņas līdzekli vienotas valūtas zonā.

EBI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

7.  
EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas, formātus un veidnes 1. punktā minētās ziņošanas un 3. punktā minētās informācijas sniegšanas vajadzībām.

EBI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

23. pants

Ierobežojumi attiecībā uz aktīviem piesaistītu žetonu emisiju, ko plaši izmanto kā apmaiņas līdzekli

1.  

Ja aktīvam piesaistītam žetonam vienotas valūtas zonā aplēstais tādu darījumu ceturkšņa vidējais skaits un vidējā kopējā vērtība dienā, kuri saistīti ar tā izmantošanu kā apmaiņas līdzekli, pārsniedz attiecīgi 1 miljonu darījumu un 200 000 000  EUR, emitents:

a) 

pārtrauc emitēt attiecīgo aktīviem piesaistīto žetonu; un

b) 

40 darbdienu laikā pēc minētās robežvērtības sasniegšanas iesniedz kompetentajai iestādei plānu, kā tiks nodrošināts, ka šo darījumu aplēstais ceturkšņa vidējais skaits un vidējā kopējā vērtība dienā nepārsniedz attiecīgi 1 miljonu darījumu un 200 000 000  EUR.

2.  
Lai novērtētu, vai ir sasniegta 1. punktā minētā robežvērtība, kompetentā iestāde izmanto emitenta sniegto informāciju, savas aplēses vai ECB vai attiecīgā gadījumā 20. panta 4. punktā minētās centrālās bankas sniegtās aplēses atkarībā no tā, kura no tām ir lielāka.
3.  
Ja vairāki emitenti emitē vienu un to pašu aktīviem piesaistītu žetonu, 1. punktā minētos kritērijus novērtē pēc visu emitentu datu apkopošanas.
4.  
Emitents iesniedz 1. punkta b) apakšpunktā minēto plānu apstiprināšanai kompetentajai iestādei. Vajadzības gadījumā kompetentā iestāde pieprasa izmaiņas, piemēram, noteikt minimālās nominālvērtības lielumu, lai nodrošinātu to, ka laikus tiek samazināta aktīviem piesaistītā žetona kā apmaiņas līdzekļa izmantošana.
5.  
Kompetentā iestāde emitentam atļauj atkal emitēt aktīviem piesaistīto žetonu tikai tad, kad tai ir pierādījumi, ka vienotas valūtas zonā aplēstais tādu darījumu ceturkšņa vidējais skaits un vidējā kopējā vērtība dienā, kuri saistīti ar tā izmantošanu kā apmaiņas līdzekli, ir zemāki nekā attiecīgi 1 miljons darījumu un 200 000 000  EUR.

24. pants

Atļaujas atsaukšana

1.  

Kompetentās iestādes atsauc atļauju aktīviem piesaistīta žetona emitentam jebkurā no šādām situācijām:

a) 

emitents sešus mēnešus pēc kārtas ir pārtraucis darījumdarbību vai nav izmantojis savu atļauju 12 mēnešus pēc kārtas;

b) 

emitents ir ieguvis atļauju nelikumīgi, piemēram, sniedzot nepatiesas ziņas 18. pantā minētajā pieteikumā atļaujas saņemšanai vai jebkurā kriptoaktīvu baltajā grāmatā, kas grozīta saskaņā ar 25. pantu;

c) 

emitents vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atļauja tika piešķirta;

d) 

emitents ir smagi pārkāpis šīs sadaļas noteikumus;

e) 

uz emitentu ir attiecies atveseļošanas plāns;

f) 

emitents ir skaidri atteicies no atļaujas vai ir nolēmis pārtraukt savu darbību;

g) 

emitenta darbība nopietni apdraud tirgus integritāti, finanšu stabilitāti, norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību vai pakļauj emitentu vai nozari nopietnam nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskam.

Aktīviem piesaistīta žetona emitents paziņo savai kompetentajai iestādei par jebkuru no pirmās daļas e) un f) apakšpunktā minētajām situācijām.

2.  
Kompetentās iestādes atsauc aktīviem piesaistīta žetona emitenta atļauju arī tad, ja ECB vai attiecīgā gadījumā 20. panta 4. punktā minētā centrālā banka sniedz atzinumu, ka aktīviem piesaistītais žetons nopietni apdraud norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību, monetārās politikas transmisiju vai monetāro suverenitāti.
3.  
Kompetentās iestādes ierobežo emitējamā aktīviem piesaistītā žetona summu vai nosaka minimālās nominālvērtības summu aktīviem piesaistītam žetonam, ja ECB vai attiecīgā gadījumā 20. panta 4. punktā minētā centrālā banka sniedz atzinumu, ka aktīviem piesaistītais žetons apdraud norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību, monetārās politikas transmisiju vai monetāro suverenitāti, un precizē piemērojamo ierobežojumu vai minimālo nominālvērtību.
4.  

Attiecīgās kompetentās iestādes nekavējoties paziņo aktīviem piesaistīta žetona emitenta kompetentajai iestādei par šādām situācijām:

a) 

trešā vienība, kas minēta šīs regulas 34. panta 5. punkta pirmās daļas h) apakšpunktā, ir zaudējusi atļauju kā kredītiestāde, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 8. pantā, kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kā minēts šīs regulas 59. pantā, kā maksājumu iestāde vai kā elektroniskās naudas iestāde;

b) 

emitenta vadības struktūras locekļi vai akcionāri vai locekļi, tieši vai netieši, kuriem ir būtiska līdzdalība emitentā, ir pārkāpuši valsts tiesību aktu noteikumus, ar kuriem transponē Direktīvu (ES) 2015/849.

5.  
Kompetentās iestādes atsauc aktīviem piesaistīta žetona emitenta atļauju, ja tās uzskata, ka šā panta 4. punktā minētās situācijas ietekmē minētā emitenta vadības struktūras locekļu labo reputāciju vai jebkura akcionāra vai locekļa, tieša vai netieša, kuram ir būtiska līdzdalība emitentā, labo reputāciju, vai ir pazīmes, kas liecina par pārvaldības kārtības vai iekšējās kontroles mehānismu nepilnību, kā minēts 34. pantā.

Ja atļauju atsauc, aktīviem piesaistīta žetona emitents īsteno 47. pantā noteikto procedūru.

6.  
Kompetentās iestādes divu darbdienu laikā pēc atļaujas atsaukšanas paziņo EVTI par to, ka aktīviem piesaistīta žetona emitentam atsaukta atļauja. EVTI bez nepamatotas kavēšanās dara informāciju par šādu atsaukšanu pieejamu 109. pantā minētajā reģistrā.

25. pants

Grozījumi publicētajās kriptoaktīvu baltajās grāmatās par aktīviem piesaistītiem žetoniem

1.  

Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti paziņo savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei par visām plānotajām izmaiņām to darījumdarbības modelī, kurām varētu būt būtiska ietekme uz jebkura aktīviem piesaistītu žetonu turētāja vai iespējamā turētāja lēmumu par pirkumu un kuras tiek ieviestas pēc atļaujas saņemšanas saskaņā ar 21. pantu vai pēc kriptoaktīvu baltās grāmatas apstiprināšanas saskaņā ar 17. pantu, kā arī saistībā ar 23. pantu. Šādas izmaiņas cita starpā ietver jebkādas būtiskas izmaiņas:

a) 

pārvaldības kārtībā, tostarp ziņošanas kārtībā vadības struktūrai, un riska pārvaldības sistēmā;

b) 

rezerves aktīvos un rezerves aktīvu glabāšanā;

c) 

tiesībās, kas piešķirtas aktīviem piesaistītu žetonu turētājiem;

d) 

mehānismos, ar kuru palīdzību emitē un izpērk aktīviem piesaistītu žetonu;

e) 

protokolos, ar ko validē darījumus ar aktīviem piesaistītiem žetoniem;

f) 

emitenta īpašumā esošās sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas darbībā, ja aktīviem piesaistīti žetoni tiek emitēti, nodoti un uzglabāti, izmantojot šādu sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju;

g) 

mehānismos, kas nodrošina aktīviem piesaistītu žetonu likviditāti, tostarp likviditātes pārvaldības rīcībpolitiku un 45. pantā minētās procedūras nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem;

h) 

vienošanās ar trešām vienībām, tostarp par rezerves aktīvu un rezervju ieguldījumu pārvaldīšanu, rezerves aktīvu glabāšanu un attiecīgā gadījumā aktīviem piesaistītu žetonu izplatīšanu sabiedrībai;

i) 

sūdzības izskatīšanas procedūrās;

j) 

nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska novērtējumos un ar tiem saistītajās vispārējās rīcībpolitikās un procedūrās.

Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti informē piederības dalībvalsts kompetento iestādi vismaz 30 darbdienas pirms paredzēto izmaiņu stāšanās spēkā.

2.  
Ja kompetentajai iestādei ir paziņots par jebkādām plānotajām izmaiņām, kā minēts 1. punktā, aktīviem piesaistīta žetona emitents izstrādā grozītas kriptoaktīvu baltās grāmatas projektu un nodrošina, ka tajā ietvertās informācijas secība atbilst sākotnējās kriptoaktīvu baltās grāmatas secībai.

Aktīviem piesaistīta žetona emitents grozītās kriptoaktīvu baltās grāmatas projektu paziņo piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

Kompetentā iestāde iespējami drīz un, vēlākais, piecu darbdienu laikā pēc grozītās kriptoaktīvu baltās grāmatas projekta saņemšanas elektroniski apstiprina tā saņemšanu.

Kompetentā iestāde apstiprina grozīto kriptoaktīvu baltās grāmatas projektu vai atsakās to apstiprināt 30 darbdienu laikā pēc tā saņemšanas apstiprinājuma. Izskatot grozītās kriptoaktīvu baltās grāmatas projektu, kompetentā iestāde var pieprasīt jebkādu papildu informāciju, paskaidrojumus vai pamatojumus par grozīto kriptoaktīvu baltās grāmatas projektu. Ja kompetentā iestāde to pieprasa, 30 darbdienu termiņš sākas tikai tad, kad kompetentā iestāde ir saņēmusi pieprasīto papildu informāciju.

3.  
Ja kompetentā iestāde uzskata, ka kriptoaktīvu baltās grāmatas grozījumi var būt būtiski norēķinu sistēmu vienmērīgai darbībai, monetārās politikas transmisijai un monetārajai suverenitātei, tā apspriežas ar ECB un attiecīgā gadījumā ar 20. panta 4. punktā minēto centrālo banku. Šādos gadījumos kompetentā iestāde var arī apspriesties ar EBI un EVTI.

ECB vai attiecīgā centrālā banka un attiecīgā gadījumā EBI un EVTI sniedz atzinumu 20 darbdienu laikā pēc pirmajā daļā minētās apspriešanās.

4.  

Ja kompetentā iestāde apstiprina grozīto kriptoaktīvu balto grāmatu, tā var pieprasīt aktīviem piesaistīta žetona emitentam:

a) 

ieviest mehānismus, kas nodrošina aktīviem piesaistīta žetona turētāju aizsardzību, ja iespējamas izmaiņas emitenta darbībā var būtiski ietekmēt aktīviem piesaistīta žetona vai rezerves aktīvu vērtību, stabilitāti vai riskus;

b) 

veikt jebkādus piemērotus korektīvus pasākumus, lai kliedētu bažas, kas saistītas ar tirgus integritāti, finanšu stabilitāti vai norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību.

Kompetentā iestāde pieprasa aktīviem piesaistīta žetona emitentam veikt jebkādus pienācīgus korektīvus pasākumus, lai kliedētu bažas, kas saistītas ar norēķinu sistēmu vienmērīgu darbību, monetārās politikas transmisiju vai monetāro suverenitāti, ja ECB vai attiecīgā gadījumā centrālā banka, kas minēta 20. panta 4. punktā, pēc apspriešanās saskaņā ar šā panta 3. punktu ir ierosinājusi šādus korektīvus pasākumus.

Ja ECB vai 20. panta 4. punktā minētā centrālā banka ir ierosinājusi pasākumus, kas atšķiras no kompetentās iestādes prasītajiem, ierosinātos pasākumus apvieno vai, ja tas nav iespējams, pieprasa veikt stingrākos no tiem.

5.  
Kompetentā iestāde grozīto kriptoaktīvu balto grāmatu nosūta EVTI, uzņēmēju dalībvalstu vienotajiem kontaktpunktiem, EBI, ECB un attiecīgā gadījumā attiecīgās dalībvalsts centrālajai bankai divu darbdienu laikā pēc apstiprināšanas.

EVTI bez nepamatotas kavēšanās grozīto kriptoaktīvu balto grāmatu dara pieejamu 109. pantā minētajā reģistrā.

26. pants

Aktīviem piesaistītu žetonu emitentu atbildība par informāciju, kas sniegta kriptoaktīvu baltajā grāmatā

1.  
Ja emitents ir pārkāpis 19. pantu, savā kriptoaktīvu baltajā grāmatā vai grozītajā kriptoaktīvu baltajā grāmatā sniedzot nepilnīgu, nepatiesu vai neskaidru informāciju vai maldinošu informāciju, minētais emitents un tā administratīvās, vadības vai uzraudzības struktūras locekļi ir atbildīgi šāda aktīviem piesaistīta žetona turētājam par jebkādiem pārkāpuma rezultātā radītajiem zaudējumiem.
2.  
Jebkādai līgumiskai civiltiesiskās atbildības izslēgšanai vai ierobežošanai, kas minēta pirmajā daļā, nav nekādu juridisku seku.
3.  
Aktīviem piesaistīta žetona turētāja pienākums ir iesniegt pierādījumus, kas apliecina, ka šā aktīviem piesaistītā žetona emitents ir pārkāpis 19. pantu, sniedzot nepilnīgu, nepatiesu vai neskaidru informāciju vai maldinošu informāciju savā kriptoaktīvu baltajā grāmatā vai grozītajā kriptoaktīvu baltajā grāmatā, un ka paļaušanās uz šādu informāciju ir ietekmējusi turētāja lēmumu pirkt, pārdot vai apmainīt minēto aktīviem piesaistīto žetonu.
4.  

Emitents un tā administratīvās, vadības vai uzraudzības struktūras locekļi nav atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies, paļaujoties uz informāciju, kura sniegta kopsavilkumā saskaņā ar 19. pantu, tostarp uz jebkādu tās tulkojumu, izņemot gadījumus, kad kopsavilkums:

a) 

ir maldinošs, neprecīzs vai pretrunīgs, lasot to kopā ar pārējām kriptoaktīvu baltās grāmatas daļām; vai

b) 

lasot kopā ar citām kriptoaktīvu baltās grāmatas daļām, nesniedz pamatinformāciju, kas palīdzētu iespējamajiem turētājiem izlemt, vai iegādāties aktīviem piesaistīto žetonu.

5.  
Šis pants neskar citu civiltiesisko atbildību saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2. NODAĻA

Aktīviem piesaistītu žetonu emitentu pienākumi

27. pants

Pienākums rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši aktīviem piesaistītu žetonu turētāju labākajām interesēm

1.  
Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli un saziņā ar aktīviem piesaistītu žetonu turētājiem un iespējamajiem turētājiem ir godīgi, skaidri un nemaldinoši.
2.  
Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti rīkojas šādu žetonu turētāju labākajās interesēs un pret tiem izturas vienlīdzīgi, ja vien kriptoaktīvu baltajā grāmatā un attiecīgā gadījumā tirgvedības paziņojumos nav atklāts kāds preferenciāls režīms.

28. pants

Kriptoaktīvu baltās grāmatas publicēšana

Aktīviem piesaistīta žetona emitents savā tīmekļa vietnē publicē 17. panta 1. punktā vai 21. panta 1. punktā minēto apstiprināto kriptoaktīvu balto grāmatu un attiecīgā gadījumā 25. pantā minēto grozīto kriptoaktīvu balto grāmatu. Apstiprinātā kriptoaktīvu baltā grāmata ir publiski pieejama, sākot no dienas, kad sāk publiski piedāvāt aktīviem piesaistītu žetonu vai kad šis žetons ir pielaists tirdzniecībai. Apstiprinātā kriptoaktīvu baltā grāmata un attiecīgā gadījumā grozītā kriptoaktīvu baltā grāmata paliek pieejama emitenta tīmekļa vietnē tik ilgi, kamēr aktīviem piesaistītais žetons ir publiski pieejams.

29. pants

Tirgvedības paziņojumi

1.  

Visi tirgvedības paziņojumi, kas attiecas uz aktīviem piesaistīta žetona publisku piedāvājumu vai šāda aktīviem piesaistīta žetona pielaidi tirdzniecībai, atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a) 

tirgvedības paziņojumi ir skaidri identificējami kā tādi;

b) 

visa informācija tirgvedības paziņojumos ir patiesa, skaidra un nemaldinoša;

c) 

tirgvedības paziņojumos iekļautā informācija atbilst informācijai kriptoaktīvu baltajā grāmatā;

d) 

tirgvedības paziņojumos skaidri norāda, ka ir publicēta kriptoaktīvu baltā grāmata, un precīzi norāda aktīviem piesaistīta žetona emitenta tīmekļa vietnes adresi, kā arī emitenta tālruņa numuru un e-pasta adresi, pa kuriem var ar to sazināties.

2.  
Tirgvedības paziņojumos ietver skaidru un nepārprotamu paziņojumu, ka visiem aktīviem piesaistīta žetona turētājiem ir tiesības jebkurā laikā to izpirkt no emitenta.
3.  
Tirgvedības paziņojumus un jebkādas izmaiņas tajos publicē emitenta tīmekļa vietnē.
4.  
Kompetentās iestādes nepieprasa tirgvedības paziņojumu iepriekšēju apstiprināšanu pirms to publicēšanas.
5.  
Tirgvedības paziņojumus pēc pieprasījuma nosūta kompetentajām iestādēm.
6.  
Tirgvedības paziņojumus neizplata pirms kriptoaktīvu baltās grāmatas publicēšanas. Šāds ierobežojums neietekmē aktīviem piesaistīta žetona emitenta iespējas veikt tirgus izzināšanu.

30. pants

Informācija, ko pastāvīgi sniedz aktīviem piesaistītu žetonu turētājiem

1.  
Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti skaidrā, precīzā un pārredzamā veidā publiski un viegli pieejamā vietā savā tīmekļa vietnē informē par apritē esošo aktīviem piesaistīto žetonu skaitu un 36. pantā minētās aktīvu rezerves vērtību un sastāvu. Šādu informāciju atjaunina vismaz reizi mēnesī.
2.  
Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti pēc iespējas ātrāk publiski un viegli pieejamā vietā savā tīmekļa vietnē publicē īsu, skaidru, precīzu un pārredzamu kopsavilkumu par revīzijas ziņojumu, kā arī pilnīgu un neaizklātu revīzijas ziņojumu, kas attiecas uz 36. pantā minēto aktīvu rezervi.
3.  
Neskarot 88. pantu, aktīviem piesaistītu žetonu emitenti pēc iespējas ātrāk skaidrā, precīzā un pārredzamā veidā publiski un viegli pieejamā vietā savā tīmekļa vietnē atklāj informāciju par jebkuru notikumu, kas būtiski ietekmē vai varētu būtiski ietekmēt aktīviem piesaistītu žetonu vērtību vai 36. pantā minēto aktīvu rezervi.

31. pants

Sūdzību izskatīšanas procedūras

1.  
Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti izveido un uztur efektīvas un pārredzamas procedūras no aktīviem piesaistītu žetonu turētājiem un no citām ieinteresētajām personām, tostarp patērētāju apvienībām, kuras pārstāv aktīviem piesaistītu žetonu turētājus, saņemto sūdzību tūlītējai, taisnīgai un konsekventai izskatīšanai un publicē minēto procedūru aprakstus. Ja aktīviem piesaistītus žetonus pilnībā vai daļēji izplata trešās vienības, kā minēts 34. panta 5. punkta pirmās daļas h) apakšpunktā, aktīviem piesaistītu žetonu emitenti izveido procedūras, lai arī atvieglotu šādu sūdzību izskatīšanu starp aktīviem piesaistītu žetonu turētājiem un šādām trešām vienībām.
2.  
Aktīviem piesaistītu žetonu turētāji var bez maksas iesniegt sūdzības savu aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem vai attiecīgā gadījumā trešām vienībām, kā minēts 1. punktā.
3.  
Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti un attiecīgā gadījumā trešās vienības, kā minēts 1. punktā, izstrādā un dara aktīviem piesaistītu žetonu turētājiem pieejamu standarta sūdzību veidni un veic uzskaiti par visām saņemtajām sūdzībām un pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz tām.
4.  
Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti laikus un taisnīgi izskata visas sūdzības un saprātīgā laikposmā paziņo savu aktīviem piesaistīto žetonu turētājiem šādas izskatīšanas rezultātus.
5.  
EBI ciešā sadarbībā ar EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu prasības, veidnes un procedūras sūdzību izskatīšanai.

EBI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

32. pants

Interešu konfliktu identificēšana, novēršana, pārvaldīšana un atklāšana

1.  

Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti īsteno un uztur efektīvas rīcībpolitikas un procedūras, lai identificētu, novērstu, pārvaldītu un atklātu interešu konfliktus starp tiem un:

a) 

to akcionāriem vai locekļiem;

b) 

jebkuru akcionāru vai locekli, tiešu vai netiešu, kuram ir būtiska līdzdalība emitentā;

c) 

to vadības struktūras locekļiem;

d) 

to darbiniekiem;

e) 

aktīviem piesaistītu žetonu turētājiem; vai

f) 

jebkurām trešām personām, kas veic kādu no 34. panta 5. punkta pirmās daļas h) apakšpunktā minētajām funkcijām.

2.  
Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti jo īpaši veic visus pienācīgos pasākumus, lai identificētu, novērstu, pārvaldītu un atklātu interešu konfliktus, kas izriet no 36. pantā minētās aktīvu rezerves pārvaldības un ieguldījumiem.
3.  
Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti redzamā vietā savā tīmekļa vietnē atklāj saviem aktīviem piesaistītu žetonu turētājiem interešu konfliktu, kas minēti 1. punktā, vispārējo raksturu un avotus un informē par pasākumiem, kuri veikti, lai tos mazinātu.
4.  
Informācijas izpaušana, kas minēta 3. punktā, ir pietiekami precīza, lai aktīviem piesaistītu žetonu iespējamie turētāji varētu pieņemt uz informāciju balstītu iegādes lēmumu par aktīviem piesaistītiem žetoniem.
5.  

EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai vēl vairāk precizētu:

a) 

prasības 1. punktā minētajām rīcībpolitikām un procedūrām;

b) 

sīkāku informāciju un metodiku par 3. punktā minētās izpaužamās informācijas saturu.

EBI pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

33. pants

Ziņošana par izmaiņām vadības struktūrā

Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti nekavējoties paziņo savai kompetentajai iestādei par jebkādām izmaiņām savā vadības struktūrā un sniedz kompetentajai iestādei visu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu atbilstību 34. panta 2. punktam.

34. pants

Pārvaldības kārtība

1.  
Aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem ir stingra pārvaldības kārtība, tostarp skaidra organizatoriskā struktūra, kurā ir precīzi definēts, pārredzams un konsekvents atbildības sadalījums, efektīvas procedūras esošo vai varbūtējo risku identificēšanai, pārvaldībai, uzraudzībai un ziņošanai un pienācīgi iekšējās kontroles mehānismi, tostarp pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras.
2.  
Aktīviem piesaistītu žetonu emitentu vadības struktūras locekļiem gan individuāli, gan kolektīvi ir pietiekami laba reputācija un atbilstīgas zināšanas, prasmes un pieredze, lai veiktu savus pienākumus. Jo īpaši tie nedrīkst būt notiesāti par pārkāpumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu vai par jebkādiem citiem pārkāpumiem, kas ietekmētu viņu labo reputāciju. Viņi arī pierāda, ka spēj atvēlēt pietiekami daudz laika labai savu pienākumu pildīšanai.
3.  
Aktīviem piesaistītu žetonu emitentu vadības struktūra novērtē un periodiski pārskata rīcībpolitisko pasākumu un procedūru efektivitāti, kas ieviesti, lai ievērotu šīs sadaļas 2., 3., 5. un 6. nodaļu, un veic pienācīgus pasākumus, lai novērstu šajā ziņā pastāvošus trūkumus.
4.  
Akcionāriem vai locekļiem, tiešiem vai netiešiem, kuriem ir būtiska līdzdalība ar aktīviem piesaistītu žetonu emitentos, ir pietiekami laba reputācija, un jo īpaši tie nedrīkst būt notiesāti par noziedzīgi nodarījumiem, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai teroristu finansēšanu, vai jebkādiem citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas varētu ietekmēt to labo reputāciju.
5.  

Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti pieņem rīcībpolitiku un procedūras, kas ir pietiekami efektīvas, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti jo īpaši izveido, uztur un īsteno rīcībpolitiku un procedūras attiecībā uz:

a) 

36. pantā minēto aktīvu rezervi;

b) 

37. pantā minēto rezerves aktīvu glabāšanu, tostarp aktīvu nošķiršanu;

c) 

tiesībām, kas piešķirtas aktīviem piesaistītu žetonu turētājiem, kā noteikts 39. pantā;

d) 

mehānismiem, ar kuru palīdzību emitē un izpērk aktīviem piesaistītus žetonus;

e) 

protokoliem, ar ko validē darījumus ar aktīviem piesaistītiem žetoniem;

f) 

emitenta īpašumā esošās sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas darbību, ja aktīviem piesaistītus žetonus emitē, pārved un uzglabā, izmantojot šādu sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju, ko uztur emitenti vai trešā persona, kas rīkojas to vārdā;

g) 

mehānismiem, ar kuriem nodrošina aktīviem piesaistītu žetonu likviditāti, tostarp likviditātes pārvaldības rīcībpolitiku un procedūras 45. pantā minētajiem nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem;

h) 

vienošanos ar trešām vienībām, tostarp par aktīvu rezerves pārvaldīšanu un rezerves aktīvu ieguldīšanu, rezerves aktīvu glabāšanu un attiecīgā gadījumā aktīviem piesaistītu žetonu izplatīšanu sabiedrībai;

i) 

aktīviem piesaistītu žetonu emitentu rakstveida piekrišanu, kas sniegta citām personām, kuras varētu piedāvāt aktīviem piesaistītus žetonus vai lūgt to pielaidi tirdzniecībai;

j) 

sūdzību izskatīšanu, kā norādīts 31. pantā;

k) 

interešu konfliktiem, kā norādīts 32. pantā.

Ja aktīviem piesaistītu žetonu emitenti noslēdz pirmās daļas h) apakšpunktā minētās vienošanās, minētās vienošanās izklāsta līgumā ar trešām vienībām. Minētajās līgumiskajās vienošanās nosaka gan aktīviem piesaistītu žetonu emitentu, gan trešo vienību lomu, atbildību, tiesības un pienākumus. Līgumiska vienošanās, kurai ir pārrobežu jurisdikciju ietekme, nepārprotami paredz piemērojamo tiesību aktu izvēli.

6.  
Ja vien aktīviem piesaistītu žetonu emitenti nav uzsākuši 47. pantā minētā izpirkšanas plāna īstenošanu, tie izmanto piemērotas un samērīgas sistēmas, resursus vai procedūras, lai nodrošinātu nepārtrauktu un regulāru savu pakalpojumu un darbību veikšanu. Šajā nolūkā aktīviem piesaistītu žetonu emitenti uztur visas savas sistēmas un drošības piekļuves protokolus atbilstošus attiecīgajiem Savienības standartiem.
7.  
Ja aktīviem piesaistīta žetona emitents nolemj pārtraukt savu pakalpojumu un darbību sniegšanu, tostarp pārtraucot minētā aktīviem piesaistītā žetona emisiju, tas iesniedz kompetentajai iestādei plānu šādas pārtraukšanas apstiprināšanai.
8.  
Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti identificē operacionālā riska cēloņus un mazina tos, izstrādājot atbilstīgas sistēmas, veicot pārbaudi un izmantojot procedūras.
9.  
Aktīviem piesaistītu žetonu emitents ievieš darbības nepārtrauktības rīcībpolitiku un plānus, kas tā IKT sistēmu un procedūru pārtraukuma gadījumā nodrošina svarīgu datu un funkciju saglabāšanu un darbības turpināšanu, vai, ja tas nav iespējams, šādu datu un funkciju savlaicīgu atjaunošanu un darbības savlaicīgu atsākšanu.
10.  
Aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem ir ieviesti iekšējās kontroles mehānismi un efektīvas procedūras riska pārvaldībai, tostarp efektīvi kontroles un aizsardzības pasākumi IKT sistēmu pārvaldībai, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2022/2554 ( 11 ). Procedūrās paredz visaptverošu novērtējumu attiecībā uz paļaušanos uz trešām vienībām, kā minēts šā panta 5. punkta pirmās daļas h) apakšpunktā. Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti uzrauga un regulāri izvērtē iekšējās kontroles mehānismu un riska novērtēšanas procedūru atbilstību un efektivitāti un veic pienācīgus pasākumus, lai novērstu jebkādus trūkumus šajā jomā.
11.  
Aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem ir sistēmas un procedūras, lai aizsargātu datu pieejamību, autentiskumu, integritāti un konfidencialitāti, kā tas noteikts Regulā (ES) 2022/2554 un saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Minētās sistēmas reģistrē un aizsargā attiecīgos datus un informāciju, kas savākti un sagatavoti emitenta darbības gaitā.
12.  
Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti nodrošina, ka tos regulāri revidē neatkarīgi revidenti. Minēto revīziju rezultātus paziņo attiecīgajai emitenta vadības struktūrai un dara zināmus kompetentajai iestādei.
13.  

EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un ECB līdz 2024. gada 30. jūnijam izdod pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, kurās precizē pārvaldības kārtības minimālo saturu attiecībā uz:

a) 

šā panta 8. punktā minēto risku uzraudzības instrumentiem;

b) 

šā panta 9. punktā minēto darbības nepārtrauktības plānu;

c) 

šā panta 10. punktā minēto iekšējās kontroles mehānismu;

d) 

revīzijām, kas minētas 12. punktā, tostarp obligāto dokumentācijas minimumu, kas jāizmanto revīzijā.

Izdodot pirmajā daļā minētās pamatnostādnes, EBI ņem vērā noteikumus par pārvaldības prasībām citos Savienības tiesību aktos par finanšu pakalpojumiem, tostarp Direktīvā 2014/65/ES.

35. pants

Pašu kapitāla prasības

1.  

Aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem visu laiku ir pašu kapitāls, kas atbilst vismaz augstākajai no šādām summām:

a) 

350 000  EUR;

b) 

2 % no 36. pantā minētās aktīvu rezerves vidējās summas;

c) 

ceturtā daļa no fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem iepriekšējā gadā.

Piemērojot pirmās daļas b) apakšpunktu, rezerves aktīvu vidējā summa ir rezerves aktīvu vidējā summa katras kalendārās dienas beigās, kas aprēķināta par iepriekšējiem sešiem mēnešiem.

Ja emitents piedāvā vairāk nekā vienu aktīviem piesaistītu žetonu, pirmās daļas b) apakšpunktā minētā summa ir summa, ko veido rezerves aktīvu vidējā summa, ar kuriem nodrošina katru aktīviem piesaistītu žetonu.

Pirmās daļas c) apakšpunktā minēto summu pārskata katru gadu un aprēķina saskaņā ar 67. panta 3. punktu.

2.  
Šā panta 1. punktā minēto pašu kapitālu veido Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. līdz 30. pantā minētie pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi un instrumenti pēc tam, kad saskaņā ar minētās regulas 36. pantu ir pilnībā veikti atskaitījumi, nepiemērojot minētās regulas 46. panta 4. punktā un 48. pantā minētās atbrīvojumu robežvērtības.
3.  

Piederības dalībvalstu kompetentā iestāde var pieprasīt, lai aktīviem piesaistīta žetona emitents turētu pašu kapitāla summu, kas ir līdz 20 % lielāka nekā summa, ko iegūst, piemērojot 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, ja kāda turpmāk minētā faktora novērtējums norāda uz augstāku riska pakāpi:

a) 

aktīviem piesaistīta žetona emitenta riska pārvaldības procesu un iekšējās kontroles mehānismu novērtējums, kā minēts 34. panta 1., 8. un 10. punktā;

b) 

36. pantā minētās aktīvu rezerves kvalitāte un svārstīgums;

c) 

tiesību veidi, ko aktīviem piesaistīta žetona emitents piešķīris aktīviem piesaistīta žetona turētājiem saskaņā ar 39. pantu;

d) 

ja aktīvu rezerve ietver ieguldījumus – riski, ko rada aktīvu rezerves ieguldījumu rīcībpolitika;

e) 

darījumu, kas veikti ar aktīviem piesaistītu žetonu, kopējā vērtība un skaits;

f) 

to tirgu nozīme, kuros tiek piedāvāts un tirgots aktīviem piesaistīts žetons;

g) 

attiecīgā gadījumā aktīviem piesaistīta žetona tirgus kapitalizācija.

4.  
Piederības dalībvalstu kompetentā iestāde var pieprasīt, lai tāda aktīviem piesaistīta žetona emitenti, kuri nav nozīmīgi, izpilda visas 45. pantā noteiktās prasības, ja tas ir nepieciešams, lai novērstu augstākas pakāpes riskus, kas konstatēti saskaņā ar šā panta 3. punktu, vai citus riskus, kuru novēršana paredzēta 45. pantā, piemēram, likviditātes riskus.
5.  
Neskarot 3. punktu, aktīviem piesaistītu žetonu emitenti regulāri veic stresa testus, kuros ņem vērā smaga, bet ticama finanšu stresa scenārijus, piemēram, procentu likmju satricinājumus, un nefinanšu stresa scenārijus, piemēram, operacionālo risku. Pamatojoties uz šādu stresa testu iznākumu, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, ņemot vērā riska prognozes un stresa testu rezultātus, pieprasa aktīviem piesaistīta žetona emitentam noteiktos apstākļos turēt pašu kapitāla summu, kas ir par 20 % līdz 40 % lielāka nekā summa, kas izriet no 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta piemērošanas.
6.  

EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un ECB izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā sīkāk precizē:

a) 

procedūru un termiņu, kādā aktīviem piesaistīta žetona emitentam jāpielāgojas augstākām pašu kapitāla prasībām, kā noteikts 3. punktā;

b) 

kritērijus lielāka pašu kapitāla apjoma pieprasīšanai, kā noteikts 3. punktā;

c) 

minimālās prasības stresa testēšanas programmu izstrādei, ņemot vērā aktīviem piesaistīta žetona lielumu, sarežģītību un būtību, tostarp, bet ne tikai:

i) 

stresa testu veidus un to galvenos mērķus un lietojumus;

ii) 

dažādu stresa testu pasākumu biežumu;

iii) 

iekšējās pārvaldības kārtību;

iv) 

attiecīgo datu infrastruktūru;

v) 

metodiku un pieņēmumu ticamību;

vi) 

proporcionalitātes principa piemērošanu visām minimālajām prasībām, proti, gan kvantitatīvajām, gan kvalitatīvajām, un

vii) 

stresa testu minimālo periodiskumu un stresa testu scenāriju kopējos atsauces parametrus.

EBI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3. NODAĻA

Aktīvu rezerves

36. pants

Pienākums turēt aktīvu rezervi un šādas aktīvu rezerves sastāvs un pārvaldība

1.  
Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti izveido un pastāvīgi uztur aktīvu rezervi.

Aktīvu rezervi veido un pārvalda tā, lai:

a) 

tiek segti riski, kas saistīti ar aktīviem piesaistītiem žetoniem; un

b) 

tiek novērsti likviditātes riski, kas saistīti ar turētāju pastāvīgajām izpirkšanas tiesībām.

2.  
Aktīvu rezerve ir juridiski nošķirta no emitentu īpašuma, kā arī no citu aktīviem piesaistītu žetonu aktīvu rezerves, rīkojoties aktīviem piesaistīto žetonu turētāju interesēs saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem tā, lai, jo īpaši maksātnespējas gadījumā, emitentu kreditori nevarētu izmantot aktīvu rezervi.
3.  
Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti nodrošina, ka aktīvu rezerve ir operacionāli nošķirta no viņu īpašuma, kā arī no citu žetonu aktīvu rezerves.
4.  
EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un ECB izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā sīkāk precizē likviditātes prasības, ņemot vērā aktīvu rezerves un paša aktīviem piesaistītā žetona lielumu, sarežģītību un būtību.

Regulatīvie tehniskie standarti jo īpaši nosaka:

a) 

attiecīgo aktīvu rezerves procentuālo daļu no aktīviem ar dienas dzēšanas termiņu, ieskaitot to atpakaļpirkuma līgumu procentuālo daļu, kurus var izbeigt, brīdinot par to vienu darbdienu iepriekš, vai to skaidras naudas procentuālo daļu, ko var izņemt, brīdinot par to vienu darbdienu iepriekš;

b) 

attiecīgo aktīvu rezerves procentuālo daļu no aktīviem ar nedēļas dzēšanas termiņu, ieskaitot to atpakaļpirkuma līgumu procentuālo daļu, kurus var izbeigt, brīdinot par to piecas darbdienas iepriekš, vai to skaidras naudas procentuālo daļu, ko var izņemt, brīdinot par to piecas darbdienas iepriekš;

c) 

citus attiecīgos dzēšanas termiņus un vispārējus likviditātes pārvaldības paņēmienus;

d) 

minimālās summas katrā oficiālajā piesaistītajā valūtā, kas jātur kā noguldījumi kredītiestādēs un kas nevar būt mazākas par 30 % no katrā oficiālajā valūtā piesaistītās summas.

Piemērojot otrās daļas a), b) un c) apakšpunktu, EBI cita starpā ņem vērā Direktīvas 2009/65/EK 52. pantā noteiktās attiecīgās robežvērtības.

EBI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

5.  
Emitenti, kas publiski piedāvā divus vai vairākus aktīviem piesaistītus žetonus, izmanto un uztur nošķirtus aktīvu rezervju kopumus katram aktīviem piesaistītajam žetonam. Katru no šiem aktīvu rezervju kopumiem pārvalda atsevišķi.

Ja dažādi aktīviem piesaistītu žetonu emitenti publiski piedāvā to pašu aktīviem piesaistīto žetonu, tad šie emitenti izmanto un uztur tikai vienu aktīvu rezervi šim aktīviem piesaistītajam žetonam.

6.  
Aktīviem piesaistītu žetonu emitentu vadības struktūras nodrošina aktīvu rezerves efektīvu un piesardzīgu pārvaldību. Emitenti nodrošina, ka aktīviem piesaistītu žetonu emisija un izpirkšana vienmēr ir sasaistīta ar attiecīgu aktīvu rezerves palielinājumu vai samazinājumu.
7.  
Aktīviem piesaistīta žetona emitents aktīvu rezerves kopējo vērtību nosaka pēc tirgus cenām. Tās kopējā vērtība ir vismaz vienāda ar apgrozībā esošā aktīviem piesaistītā žetona turētāju prasījumu pret emitentu kopējo vērtību.
8.  

Aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem ir skaidra un detalizēta rīcībpolitika, kurā aprakstīts šādu žetonu stabilizācijas mehānisms. Minētā rīcībpolitika jo īpaši:

a) 

uzskaita aktīvus, kam piesaistīti aktīviem piesaistīti žetoni, un minēto aktīvu sastāvu;

b) 

apraksta aktīvu veidu un aktīvu rezervē iekļauto aktīvu precīzu sadalījumu;

c) 

ietver detalizētu novērtējumu par riskiem, tostarp kredītrisku, tirgus risku, koncentrācijas risku un likviditātes risku, kas izriet no aktīvu rezerves;

d) 

apraksta procedūru, ar kuru emitē un izpērk aktīviem piesaistītus žetonus, un procedūru, ar kuru šādas emisijas un izpirkšanas rezultātā attiecīgi palielinās un samazinās aktīvu rezerves;

e) 

norāda to, vai daļa no aktīvu rezerves ir ieguldīta, kā paredzēts 38. pantā;

f) 

ja aktīviem piesaistītu žetonu emitenti iegulda daļu no aktīvu rezerves, kā paredzēts 38. pantā, sīki apraksta ieguldījumu rīcībpolitiku un ietver novērtējumu par to, kā šī ieguldījumu rīcībpolitika var ietekmēt aktīvu rezerves vērtību;

g) 

apraksta procedūru, kā iegādāties aktīviem piesaistītus žetonus un izpirkt šādus žetonus ar aktīvu rezervi, un uzskaita personas vai personu kategorijas, kam ir tiesības to darīt.

9.  
Neskarot 34. panta 12. punktu, aktīviem piesaistītu žetonu emitenti pilnvaro veikt aktīvu rezerves neatkarīgu revīziju reizi sešos mēnešos, lai novērtētu atbilstību šīs nodaļas noteikumiem, sākot no dienas, kad tie saņēmuši atļauju, kā minēts 21. pantā, vai no kriptoaktīvu baltās grāmatas apstiprināšanas dienas saskaņā ar 17. pantu.
10.  

Šā panta 9. punktā minētās revīzijas rezultātus emitents paziņo kompetentajai iestādei bez kavēšanās, bet ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc novērtējuma atsauces datuma. Emitents revīzijas rezultātus publicē divu nedēļu laikā pēc dienas, kad tie paziņoti kompetentajai iestādei. Kompetentā iestāde var likt emitentam atlikt revīzijas rezultātu publicēšanu, ja:

a) 

emitentam ir pienākums īstenot atgūšanas vienošanos vai pasākumus saskaņā ar 46. panta 3. punktu;

b) 

emitentam ir pienākums īstenot izpirkšanas plānu saskaņā ar 47. pantu;

c) 

tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai aizsargātu aktīviem piesaistīta žetona turētāju ekonomiskās intereses;

d) 

tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai izvairītos no būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz piederības dalībvalsts vai citas dalībvalsts finanšu sistēmu.

11.  
Šā panta 7. punktā minēto novērtēšanu pēc tirgus cenām veic, kad vien iespējams, izmantojot novērtējumu pēc tirgus vērtības, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1131 ( 12 ) 2. panta 8. punktā.

Izmantojot novērtējumu pēc tirgus vērtības, rezerves aktīvu novērtē pēc piesardzīgākās pirkšanas un pārdošanas cenas, izņemot gadījumus, kad rezerves aktīvus var slēgt par vidējo tirgus cenu. Izmanto tikai labas kvalitātes tirgus datus, un šādus datus novērtē, pamatojoties uz visiem turpmāk minētajiem faktoriem:

a) 

darījumu partneru skaits un kvalitāte;

b) 

rezerves aktīva apjoms un apgrozījums tirgū;

c) 

aktīvu rezerves lielums.

12.  
Ja nav iespējams izmantot novērtējumu pēc tirgus vērtības, kā minēts šā panta 11. punktā, vai tirgus dati nav pietiekami labas kvalitātes, rezerves aktīvu novērtē konservatīvi, izmantojot novērtējumu pēc modeļa, kā definēts Regulas (ES) 2017/1131 2. panta 9. punktā.

Modelis precīzi aplēš rezerves aktīva patieso vērtību, pamatojoties uz visiem turpmāk minētajiem aktuālajiem galvenajiem faktoriem:

a) 

šā rezerves aktīva apjoms un apgrozījums tirgū;

b) 

aktīvu rezerves lielums;

c) 

ar rezerves aktīvu saistītais tirgus risks, procentu likmju risks un kredītrisks.

Ja izmanto novērtējumu pēc modeļa, neizmanto amortizētās iegādes vērtības metodi, kā definēts Regulas (ES) 2017/1131 2. panta 10. punktā.

37. pants

Rezerves aktīvu glabāšana

1.  

Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti izstrādā, uztur un īsteno glabāšanas kārtību, procedūras un līgumiskas vienošanās, kas vienmēr nodrošina, ka:

a) 

rezerves aktīvi nav apgrūtināti vai ieķīlāti kā finanšu nodrošinājuma līgums, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/47/EK ( 13 ) 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b) 

rezerves aktīvus tur glabāšanā saskaņā ar šā panta 6. punktu;

c) 

aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem ir tūlītēja piekļuve rezerves aktīviem, lai izpildītu jebkādus izpirkšanas pieprasījumus, ko iesnieguši aktīviem piesaistītu žetonu turētāji;

d) 

netiek pieļauta rezerves aktīvu glabātāju koncentrācija;

e) 

netiek pieļauts rezerves aktīvu koncentrācijas risks.

2.  
Aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem, kas Savienībā emitē divus vai vairākus aktīviem piesaistītus žetonus, ir glabāšanas kārtība attiecībā uz katru aktīvu rezerves kopumu. Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti, kuri ir emitējuši to pašu aktīviem piesaistīto žetonu, izmanto un uztur vienotu glabāšanas kārtību.
3.  

Rezerves aktīvus ne ilgāk kā piecas darbdienas pēc aktīviem piesaistīta žetona emisijas tur glabāšanā kāds vai vairāki no turpmāk minētajiem:

a) 

kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina kriptoaktīvu glabāšanu un pārvaldīšanu klientu vārdā, ja rezerves aktīvi ir kriptoaktīvi;

b) 

kredītiestāde attiecībā uz visiem citiem rezerves aktīvu veidiem;

c) 

ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz finanšu instrumentu drošas glabāšanas un pārvaldīšanas papildpakalpojumu klientu vārdā, kā minēts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma B iedaļas 1. punktā, ja rezerves aktīvi ir finanšu instrumentu veidā.

4.  
Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti īsteno visas pienācīgās prasmes, rūpību un uzticamību, izvēloties, ieceļot un pārskatot kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas iecelti par rezerves aktīvu glabātājiem, kā minēts 3. punktā. Glabātājs ir juridiska persona, kas nav emitents.

Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti nodrošina, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas iecelti par rezerves aktīvu glabātājiem, kā minēts 3. punktā, ir vajadzīgā pieredze un tirgus reputācija, lai darbotos par šādu rezerves aktīvu glabātājiem, ņemot vērā minēto kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību grāmatvedības praksi, drošas glabāšanas procedūras un iekšējās kontroles mehānismus. Līgumiskas vienošanās starp aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem un rezerves aktīvu glabātājiem nodrošina, ka glabāšanā turētie rezerves aktīvi ir aizsargāti pret rezerves aktīvu glabātāju kreditoru prasījumiem.

5.  
Šā panta 1. punktā minētajā glabāšanas kārtībā un procedūrās nosaka atlases kritērijus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kredītiestāžu vai ieguldījumu brokeru sabiedrību iecelšanai par rezerves aktīvu glabātājiem un procedūru šādu iecelšanu pārskatīšanai.

Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti regulāri pārskata kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kredītiestāžu vai ieguldījumu brokeru sabiedrību iecelšanu par rezerves aktīvu glabātājiem. Veicot šo pārskatīšanu, aktīviem piesaistītu žetonu emitents novērtē savus riska darījumus ar šādiem glabātājiem, ņemot vērā visas savas attiecības ar viņiem, un pastāvīgi uzrauga šādu glabātāju finansiālo situāciju.

6.  

Rezerves aktīvu glabātāji, kā minēts 4. punktā, nodrošina, ka minēto rezerves aktīvu glabāšana tiek veikta šādi:

a) 

kredītiestādes naudas līdzekļus tur glabāšanā kontā, kas atvērts kredītiestādes reģistros;

b) 

attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus var turēt glabāšanā, kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības tur glabāšanā visus finanšu instrumentus, kurus var reģistrēt finanšu instrumentu kontā, kas atvērts kredītiestāžu vai ieguldījumu brokeru sabiedrību reģistros, un visus finanšu instrumentus, kurus var fiziski piegādāt šādām kredītiestādēm vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām;

c) 

attiecībā uz kriptoaktīviem, ko var turēt glabāšanā, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji tur glabāšanā rezerves aktīvos iekļautos kriptoaktīvus vai, attiecīgā gadījumā līdzekļus piekļuvei šādiem kriptoaktīviem, privātu kriptogrāfijas atslēgu veidā;

d) 

attiecībā uz citiem aktīviem kredītiestādes pārbauda aktīviem piesaistītu žetonu emitentu īpašumtiesības un reģistrē tos rezerves aktīvus, par kuriem tās ir pārliecinājušās, ka aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem pieder šie rezerves aktīvi.

Piemērojot pirmās daļas a) apakšpunktu, kredītiestādes nodrošina, ka naudas līdzekļi tiek reģistrēti kredītiestāžu reģistros nošķirtā kontā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2006/73/EK ( 14 ) 16. pantu. Katra aktīviem piesaistītā žetona rezerves aktīvu pārvaldīšanas nolūkā kontu atver aktīviem piesaistīta žetona emitenta vārdā, lai glabāšanā turētos naudas līdzekļus varētu skaidri identificēt kā piederīgus katrai aktīvu rezervei.

Piemērojot pirmās daļas b) apakšpunktu, kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības nodrošina, ka visus finanšu instrumentus, kurus var reģistrēt finanšu instrumentu kontā, kas atvērts kredītiestāžu reģistros un ieguldījumu brokeru sabiedrību reģistros, reģistrē kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību reģistros nošķirtos kontos saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvas 2006/73/EK 16. pantu. Katra aktīviem piesaistītā žetona rezerves aktīvu pārvaldīšanas nolūkā finanšu instrumentu kontu atver aktīviem piesaistītu žetonu emitentu vārdā, lai glabāšanā turētos finanšu instrumentus varētu skaidri identificēt kā piederīgus katrai aktīvu rezervei.

Piemērojot pirmās daļas c) apakšpunktu, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji katra aktīviem piesaistītā žetona rezerves aktīvu pārvaldīšanas nolūkā atver pozīciju reģistru aktīviem piesaistītu žetonu emitentu vārdā, lai glabāšanā turētos kriptoaktīvus varētu skaidri identificēt kā piederīgus katrai aktīvu rezervei.

Piemērojot pirmās daļas d) apakšpunktu, novērtējums par to, vai to aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem pieder rezerves aktīvi, pamatojas uz informāciju vai dokumentiem, ko iesnieguši aktīviem piesaistītu žetonu emitenti, un, ja iespējams, uz ārējiem pierādījumiem.

7.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kredītiestāžu vai ieguldījumu brokeru sabiedrību iecelšanu par rezerves aktīvu glabātāju saskaņā ar 4. punktu apliecina ar līgumisku vienošanos, kā minēts 34. panta 5. punkta otrajā daļā. Minētās līgumiskās vienošanās cita starpā reglamentē tādas informācijas plūsmu, ko uzskata par vajadzīgu, lai dotu iespēju aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām veikt savas glabātāju funkcijas.
8.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas iecelti par glabātājiem saskaņā ar 4. punktu, rīkojas godīgi, taisnīgi, profesionāli, neatkarīgi un aktīviem piesaistītu žetonu emitenta un šādu žetonu turētāju interesēs.
9.  

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas iecelti par glabātājiem saskaņā ar 4. punktu, attiecībā uz aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem neveic darbības, kas varētu radīt interešu konfliktus starp šiem emitentiem, aktīviem piesaistītu žetonu turētājiem un pašiem, ja vien nav izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības ir funkcionāli un hierarhiski nošķīruši glabāšanas uzdevumu izpildi no potenciāli pretrunīgiem uzdevumiem;

b) 

aktīviem piesaistītu žetonu emitenti potenciālos interešu konfliktus ir pienācīgi identificējuši, uzraudzījuši, pārvaldījuši un saskaņā ar 32. pantu izpauduši aktīviem piesaistītu žetonu turētājiem.

10.  
Gadījumā, ja tiek zaudēts finanšu instruments vai kriptoaktīvs, kas tiek turēts glabāšanā saskaņā ar 6. punktu, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir zaudējuši minēto finanšu instrumentu vai kriptoaktīvu, bez nepamatotas kavēšanās kompensē aktīviem piesaistīta žetona emitenta zaudējumu ar identiska veida vai atbilstošas vērtības finanšu instrumentu vai kriptoaktīvu. Attiecīgais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība nav atbildīgi, ja tie var pierādīt, ka zaudējumi ir radušies tāda ārēja notikuma rezultātā, kuru tie nevar kontrolēt un no kura sekām nebūtu bijis iespējams izvairīties, neraugoties uz visiem saprātīgiem centieniem panākt pretējo.

38. pants

Aktīvu rezerves ieguldījumi

1.  
Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti, kas iegulda daļu no aktīvu rezerves, šos aktīvus iegulda tikai augsti likvīdos finanšu instrumentos ar minimālu tirgus risku, kredītrisku un koncentrācijas risku. Minētie ieguldījumi ir ātri realizējami ar minimālu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz cenu.
2.  
Pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) sertifikātus uzskata par aktīviem ar minimālu tirgus risku, kredītrisku un koncentrācijas risku 1. punkta nolūkā, ja minētais PVKIU iegulda tikai aktīvos, ko EBI sīkāk norādījusi saskaņā ar 5. punktu, un ja aktīviem piesaistītā žetona emitents nodrošina, ka aktīvu rezerve tiek ieguldīta tā, lai koncentrācijas risks būtu pēc iespējas mazāks.
3.  
Finanšu instrumentus, kuros tiek ieguldīta aktīvu rezerve, tur glabāšanā saskaņā ar 37. pantu.
4.  
Visu peļņu vai zaudējumus, tostarp 1. punktā minēto finanšu instrumentu vērtības svārstības, un visus darījumu partneru riskus vai operacionālos riskus, kas izriet no aktīvu rezerves ieguldījuma, uzņemas aktīviem piesaistītā žetona emitents.
5.  

EBI sadarbībā ar EVTI un ECB izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot finanšu instrumentus, kurus var uzskatīt par augsti likvīdiem un kuriem ir minimāls tirgus risks, kredītrisks un koncentrācijas risks, kā minēts 1. punktā. Precizējot 1. punktā minētos finanšu instrumentus, EVTI ņem vērā:

a) 

dažādos aktīvu veidus, kuriem var piesaistīt aktīviem piesaistītu žetonu;

b) 

korelāciju starp minētajiem aktīviem, kuriem piesaistīts aktīviem piesaistīts žetons, un augsti likvīdiem finanšu instrumentiem, kuros emitenti var ieguldīt;

c) 

likviditātes seguma prasību, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. pantā un sīkāk precizēta Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61 ( 15 );

d) 

koncentrācijas ierobežojumus, kas neļauj emitentam:

i) 

ieguldīt augsti likvīdos finanšu instrumentos ar minimālu tirgus risku, kredītrisku un koncentrācijas risku, ko emitējusi viena vienība, vairāk nekā noteiktu procentuālo daļu rezerves aktīvu;

ii) 

turēt glabāšanā vairāk nekā noteiktu procentuālo daļu kriptoaktīvu vai aktīvu pie kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem vai kredītiestādēm, kas pieder pie vienas grupas, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES ( 16 ) 2. panta 11. punktā, vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

Piemērojot pirmās daļas d) apakšpunkta i) punktu, EBI nosaka piemērotas robežas, ko izmanto koncentrācijas prasību noteikšanai. Minētajās robežvērtībās cita starpā ņem vērā Direktīvas 2009/65/EK 52. pantā noteiktās attiecīgās robežvērtības.

EBI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

39. pants

Tiesības uz izpirkšanu

1.  
Aktīviem piesaistītu žetonu turētājiem vienmēr ir tiesības uz izpirkšanu no aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem un attiecībā uz rezerves aktīviem, ja emitenti nespēj izpildīt savas saistības, kas minētas šīs sadaļas 6. nodaļā. Emitenti izstrādā, uztur un īsteno skaidru un detalizētu rīcībpolitiku un procedūras attiecībā uz šādām pastāvīgām izpirkšanas tiesībām.
2.  

Pēc aktīviem piesaistīta žetona turētāja pieprasījuma šāda žetona emitents to izpērk, vai nu samaksājot naudas līdzekļos, kas nav elektroniskā nauda, summu, kura ir līdzvērtīga to aktīvu tirgus vērtībai, kas piesaistīti turētajam aktīviem piesaistītajam žetonam, vai piegādājot aktīvus, kuriem piesaistīts žetons. Emitenti izstrādā rīcībpolitiku attiecībā uz šādām pastāvīgām tiesībām uz izpirkšanu, kurā nosaka:

a) 

nosacījumus, tostarp robežvērtības, periodus un termiņus, ar kādiem aktīviem piesaistītu žetonu turētāji var izmantot šādas tiesības uz izpirkšanu;

b) 

mehānismus un procedūras, ar kuriem nodrošina aktīviem piesaistītu žetonu izpirkšanu, tostarp saspringtos tirgus apstākļos, kā arī saistībā ar 46. pantā izklāstītā atveseļošanas plāna īstenošanu vai gadījumā, ja tiek veikta ar aktīviem piesaistīto žetonu sakārtota izpirkšana – saskaņā ar 47. pantu;

c) 

aktīviem piesaistītu žetonu un rezerves aktīvu vērtēšanu vai vērtēšanas principus, ja aktīviem piesaistītu žetonu turētājs izmanto šīs tiesības uz izpirkšanu, tostarp piemērojot 36. panta 11. punktā minēto novērtēšanas metodiku;

d) 

norēķinu nosacījumus, kad tiek veikta izpirkšana; un

e) 

pasākumus, ko emitenti veic nolūkā pienācīgi pārvaldīt aktīvu rezerves palielināšanu vai samazināšanu, lai izvairītos no jebkādas nelabvēlīgas ietekmes uz rezerves aktīvu tirgu.

Ja emitenti, pārdodot aktīviem piesaistītu žetonu, pieņem maksājumu naudas līdzekļos, kas nav elektroniskā nauda, bet ir denominēti oficiālajā valūtā, tie vienmēr nodrošina iespēju izpirkt žetonu naudas līdzekļos, kas nav elektroniskā nauda, bet ir denominēti tajā pašā oficiālajā valūtā.

3.  
Neskarot 46. pantu, aktīviem piesaistītu žetonu izpirkšanai nepiemēro maksu.

40. pants

Procentu maksājumu aizliegums

1.  
Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti nepiešķir procentus saistībā ar aktīviem piesaistītiem žetoniem.
2.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji nemaksā procentus, sniedzot kriptoaktīvu pakalpojumus saistībā ar aktīviem piesaistītiem žetoniem.
3.  
Šā panta 1. un 2. punkta nolūkos jebkuru atlīdzību vai jebkādu citu labumu, kas saistīts ar laikposmu, kurā aktīviem piesaistītu žetonu turētājs tur šādus aktīviem piesaistītus žetonus, uzskata par procentiem. Tas ietver neto kompensāciju vai atlaides, kuru ietekme ir līdzvērtīga procentiem, ko aktīviem piesaistītu žetonu turētājs saņem tieši no emitenta vai no trešām personām, un kas ir vai nu tieši saistīti ar aktīviem piesaistītu žetonu, vai izriet no atlīdzības vai citu produktu cenu noteikšanas.

4. NODAĻA

Aktīviem piesaistītu žetonu emitentu iegādes

41. pants

Aktīviem piesaistītu žetonu emitentu potenciālo iegāžu novērtējums

1.  
Jebkuras fiziskas vai juridiskas personas vai šādas personas, kas rīkojas saskaņoti un kas plāno vai nu tieši vai netieši iegādāties (“potenciālais iegādātājs”) būtisku līdzdalību aktīviem piesaistīta žetona emitentā vai arī tieši vai netieši palielināt šādu būtisku līdzdalību tā, ka balsstiesību vai kapitāla daļa, kas tam pieder, sasniegtu vai pārsniegtu 20 %, 30 % vai 50 % vai ka šis aktīviem piesaistīta žetona emitents kļūtu par tā meitasuzņēmumu, par to rakstveidā paziņo minētā emitenta kompetentajai iestādei, norādot plānotās līdzdalības apjomu un informāciju, kas ir noteikta regulatīvajos tehniskajos standartos, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 42. panta 4. punktu.
2.  
Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas pieņēmusi lēmumu tieši vai netieši atsavināt būtisku līdzdalību aktīviem piesaistīta žetona emitentā, pirms šīs līdzdalības atsavināšanas rakstveidā paziņo kompetentajai iestādei par savu lēmumu un norāda šādas līdzdalības apjomu. Šī persona paziņo kompetentajai iestādei arī to, ka tā ir pieņēmusi lēmumu samazināt būtisku līdzdalību tā, ka tās īpašumā esošo balsstiesību vai kapitāla daļa kļūtu mazāka par 10 %, 20 %, 30 % vai 50 %, vai, ka aktīviem piesaistītā žetona emitents vairs nebūtu šīs personas meitasuzņēmums.
3.  
Kompetentā iestāde nekavējoties un jebkurā gadījumā divu darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas, ievērojot 1. punktu, rakstveidā apstiprina tā saņemšanu.
4.  
Kompetentā iestāde 60 darbdienu laikā no šā panta 3. punktā minētā rakstveida saņemšanas apliecinājuma dienas novērtē šā panta 1. punktā minēto potenciālo iegādi un informāciju, kas prasīta regulatīvajos tehniskajos standartos, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar 42. panta 4. punktu. Apstiprinot paziņojuma saņemšanu, kompetentā iestāde informē potenciālo iegādātāju par datumu, kad beigsies novērtēšanas periods.
5.  
Veicot 4. punktā minēto novērtējumu, kompetentā iestāde no potenciālā iegādātāja var pieprasīt jebkādu papildu informāciju, kas ir vajadzīga minētā novērtējuma veikšanai. Šādu pieprasījumu iesniedz pirms novērtējuma pabeigšanas un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 50. darbdienā pēc 3. punktā minētā rakstveida saņemšanas apliecinājuma dienas. Šos pieprasījumus iesniedz rakstveidā, konkrēti norādot, kāda papildu informācija ir vajadzīga.

Kompetentā iestāde aptur 4. punktā minēto novērtēšanas periodu, līdz tā saņem šā punkta pirmajā daļā minēto papildu informāciju. Apturēšana nepārsniedz 20 darbdienas. Kompetentās iestādes turpmāki pieprasījumi sniegt papildu informāciju vai saņemtās informācijas precizēšanas nerada papildu novērtēšanas perioda apturēšanu.

Kompetentā iestāde var pagarināt šā punkta otrajā daļā minēto apturēšanu līdz 30 darbdienām, ja potenciālais iegādātājs atrodas ārpus Savienības vai uz to attiecas trešās valsts tiesību akti.

6.  
Kompetentā iestāde, kas pēc 4. punktā minētā novērtējuma pabeigšanas nolemj iebilst pret 1. punktā minēto potenciālo iegādi, paziņo par to potenciālajam iegādātājam divu darbdienu laikā, bet pirms 4. punktā minētā datuma, kas attiecīgā gadījumā pagarināts saskaņā ar 5. punkta otro un trešo daļu. Paziņojumā norāda šāda lēmuma iemeslus.
7.  
Ja kompetentā iestāde līdz 4. punktā minētajam datumam, kas attiecīgā gadījumā pagarināts saskaņā ar 5. punkta otro un trešo daļu, neiebilst pret 1. punktā minēto potenciālo iegādi, tad uzskata, ka potenciālā iegāde ir apstiprināta.
8.  
Kompetentā iestāde var noteikt maksimālo laikposmu 1. punktā minētās potenciālās iegādes pabeigšanai un attiecīgā gadījumā šo maksimālo laikposmu pagarināt.

42. pants

Aktīviem piesaistītu žetonu emitentu potenciālo iegāžu novērtējuma saturs

1.  

Veicot 41. panta 4. punktā minēto novērtējumu, kompetentā iestāde novērtē potenciālā iegādātāja piemērotību un 41. panta 1. punktā minētās potenciālās iegādes finansiālo stabilitāti pēc visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

a) 

potenciālā iegādātāja reputācija;

b) 

jebkuras personas, kura potenciālās iegādes rezultātā vadīs aktīviem piesaistīta žetona emitenta darījumdarbību, reputācija, zināšanas, prasmes un pieredze;

c) 

potenciālā iegādātāja finanšu stabilitāte, jo īpaši saistībā ar veiktās un plānotās darījumdarbības veidu aktīviem piesaistīta žetona emitentā, kuru potenciālā iegāde plānota;

d) 

vai aktīviem piesaistīta žetona emitents spēs ievērot un turpināt ievērot šīs sadaļas noteikumus;

e) 

vai nav pamata aizdomām, ka saistībā ar potenciālo iegādi notiek vai ir notikusi, tiek mēģināts vai ticis mēģināts veikt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai teroristu finansēšanu Direktīvas (ES) 2015/849 1. panta attiecīgi 3. un 5. punkta nozīmē un vai potenciālā iegāde varētu palielināt šādu risku.

2.  
Kompetentā iestāde var iebilst pret potenciālo iegādi tikai tad, ja tai ir pamatots iemesls tā rīkoties, pamatojoties uz šā panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, vai ja saskaņā ar 41. panta 4. punktu sniegtā informācija ir nepilnīga vai nepatiesa.
3.  
Dalībvalstis nenosaka nekādus priekšnoteikumus attiecībā uz būtiskas līdzdalības apjomu, kas jāiegūst saskaņā ar šo regulu, un neļauj savām kompetentajām iestādēm izvērtēt plānoto iegādi saistībā ar tirgus ekonomiskajām vajadzībām.
4.  
EBI ciešā sadarbībā ar EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā sīki izklāsta tās informācijas saturu, kas nepieciešama 41. panta 4. punkta pirmajā daļā minētā novērtējuma veikšanai. Pieprasītā informācija ir būtiska prudenciāla novērtējuma veikšanai, samērīga un pielāgota potenciālā iegādātāja būtībai un 41. panta 1. punktā minētajai potenciālajai iegādei.

EBI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

5. NODAĻA

Nozīmīgi aktīviem piesaistīti žetoni

43. pants

Aktīviem piesaistītu žetonu klasificēšana par nozīmīgiem aktīviem piesaistītiem žetoniem

1.  

Kritēriji aktīviem piesaistītu žetonu klasificēšanai par nozīmīgiem aktīviem piesaistītiem žetoniem ir šādi, kā sīkāk precizēts deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar 11. punktu:

a) 

aktīviem piesaistīta žetona turētāju skaits ir lielāks par 10 miljoniem;

b) 

emitētā aktīviem piesaistītā žetona vērtība, tā tirgus kapitalizācija vai aktīviem piesaistītā žetona emitenta aktīvu rezerves apjoms pārsniedz 5 000 000 000  EUR;

c) 

ar minēto aktīviem piesaistīto žetonu veikto darījumu vidējais skaits un vidējā kopējā vērtība dienā attiecīgajā periodā pārsniedz attiecīgi 2,5 miljonus darījumu un 500 000 000  EUR;

d) 

aktīviem piesaistīta žetona emitents ir platformu pamatpakalpojumu sniedzējs, kam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/1925 ( 17 ) noteikts vārtziņa statuss;

e) 

aktīviem piesaistīta žetona emitenta darbību nozīmīgums starptautiskā mērogā, tostarp aktīviem piesaistīta žetona izmantošana maksājumiem un pārvedumiem;

f) 

aktīviem piesaistīta žetona vai tā emitentu savstarpēja saistība ar finanšu sistēmu;

g) 

tas, ka viens un tas pats emitents emitē vismaz vienu aktīviem piesaistītu papildu žetonu vai e-naudas žetonu un sniedz vismaz vienu kriptoaktīvu pakalpojumu.

2.  

EBI klasificē aktīviem piesaistītus žetonus kā nozīmīgus aktīviem piesaistītus žetonus, ja vismaz trīs no šā panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem ir izpildīti:

a) 

laikposmā, uz ko attiecas pirmais informatīvais ziņojums, kā minēts šā panta 4. punktā, pēc atļaujas piešķiršanas saskaņā ar 21. pantu vai pēc kriptoaktīvu baltās grāmatas apstiprināšanas saskaņā ar 17. pantu; vai

b) 

laikposmā, uz ko attiecas vismaz divi secīgi informatīvie ziņojumi, kā minēts šā panta 4. punktā.

3.  
Ja vairāki emitenti emitē vienu un to pašu aktīviem piesaistīto žetonu, 1. punktā noteikto kritēriju izpildi novērtē pēc minēto emitentu datu apkopošanas.
4.  
Emitenta piederības dalībvalsts kompetentās iestādes vismaz divas reizes gadā ziņo EBI un ECB informāciju, kas ir būtiska šā panta 1. punktā noteikto kritēriju izpildes novērtēšanai, tostarp attiecīgā gadījumā informāciju, kas saņemta saskaņā ar 22. pantu.

Ja emitents ir iedibināts dalībvalstī, kuras oficiālā valūta nav euro, vai ja dalībvalsts oficiālajai valūtai, kas nav euro, ir piesaistīts aktīviem piesaistīts žetons, kompetentās iestādes nosūta šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju arī minētās dalībvalsts centrālajai bankai.

5.  
Ja EBI secina, ka aktīviem piesaistīts žetons atbilst 1. punktā noteiktajiem kritērijiem saskaņā ar 2. punktu, EBI sagatavo lēmuma projektu par aktīviem piesaistītā žetona klasificēšanu kā nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu un paziņo šo lēmuma projektu minētā aktīviem piesaistītā žetona emitentiem, emitenta piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei, ECB un 4. punkta otrajā daļā minētajos gadījumos – attiecīgās dalībvalsts centrālajai bankai.

Šādu aktīviem piesaistītu žetonu emitentu, to kompetento iestāžu, ECB un attiecīgā gadījumā attiecīgās dalībvalsts centrālās bankas rīcībā ir 20 darbdienas no EBI lēmuma projekta paziņošanas dienas, lai rakstveidā sniegtu apsvērumus un komentārus. Pirms pieņemt galīgo lēmumu, EBI pienācīgi ņem vērā šos apsvērumus un komentārus.

6.  
EBI galīgo lēmumu par to, vai aktīviem piesaistītu žetonu klasificēt kā nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu, pieņem 60 darbdienu laikā pēc 5. punktā minētā paziņojuma dienas un nekavējoties par to paziņo šāda aktīviem piesaistīta žetona emitentam un tā kompetentajai iestādei.
7.  
Ja aktīviem piesaistīts žetons ir klasificēts kā nozīmīgs saskaņā ar EBI lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 6. punktu, uzraudzības pienākumus attiecībā uz šā nozīmīgā aktīviem piesaistītā žetona emitentu emitenta piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nodod EBI 20 darbdienu laikā pēc minētā lēmuma paziņošanas dienas.

EBI un kompetentā iestāde sadarbojas, lai nodrošinātu uzraudzības kompetenču raitu nodošanu.

8.  
EBI katru gadu atkārtoti novērtē nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu klasifikāciju, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp 4. punktā minētajiem ziņojumiem vai uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar 22. pantu.

Ja EBI saskaņā ar 2. punktu secina, ka konkrēti aktīviem piesaistīti žetoni vairs neatbilst 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, EBI sagatavo lēmuma projektu vairs neklasificēt aktīviem piesaistītus žetonus kā nozīmīgus un paziņo šo lēmuma projektu minēto aktīviem piesaistīto žetonu emitentiem, emitenta piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei, ECB un 4. punkta otrajā daļā minētajos gadījumos – attiecīgās dalībvalsts centrālajai bankai.

Šādu aktīviem piesaistītu žetonu emitentu, to kompetento iestāžu, ECB un 4. punktā minētās centrālās bankas rīcībā ir 20 darbdienas pēc minētā lēmuma projekta paziņošanas dienas, lai rakstveidā sniegtu apsvērumus un komentārus. Pirms pieņemt galīgo lēmumu, EBI pienācīgi ņem vērā šos apsvērumus un komentārus.

9.  
EBI galīgo lēmumu par to, vai aktīviem piesaistītu žetonu vairs neklasificē kā nozīmīgu, pieņem 60 darbdienu laikā pēc 8. punktā minētās paziņošanas dienas un nekavējoties paziņo minēto lēmumu šādu aktīviem piesaistītu žetonu emitentam un tā kompetentajai iestādei.
10.  
Ja, ievērojot EBI lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 9. punktu, aktīviem piesaistīts žetons vairs netiek klasificēts kā nozīmīgs, uzraudzības pienākumus attiecībā uz šā aktīviem piesaistītā žetona emitentu EBI 20 darbdienu laikā pēc minētā lēmuma paziņošanas dienas nodod emitenta piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

EBI un kompetentā iestāde sadarbojas, lai nodrošinātu uzraudzības kompetenču raitu nodošanu.

11.  

Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 139. pantu, lai papildinātu šo regulu, sīkāk precizējot 1. punktā noteiktos kritērijus aktīviem piesaistītu žetonu klasificēšanai par nozīmīgiem un lai noteiktu:

a) 

apstākļus, kādos aktīviem piesaistīta žetona emitenta darbības tiek uzskatītas par nozīmīgām starptautiskā mērogā ārpus Savienības;

b) 

apstākļus, kādos aktīviem piesaistītus žetonus un to emitentus uzskata par savstarpēji saistītiem ar finanšu sistēmu;

c) 

tās informācijas saturu un formātu, ko kompetentās iestādes sniedz EBI un ECB saskaņā ar šā panta 4. punktu un 56. panta 3. punktu.

44. pants

Aktīviem piesaistītu žetonu brīvprātīga klasificēšana par nozīmīgiem aktīviem piesaistītiem žetoniem

1.  
Pieteikuma iesniedzēji aktīviem piesaistītu žetonu emitenti savā pieteikumā atļaujas saņemšanai saskaņā ar 18. pantu vai paziņojumā saskaņā ar 17. pantu var norādīt, ka tie vēlas savus aktīviem piesaistītus žetonus klasificēt kā nozīmīgus aktīviem piesaistītus žetonus. Šādā gadījumā kompetentā iestāde par šādu pieteikuma iesniedzēja emitenta pieprasījumu nekavējoties paziņo EBI, ECB un 43. panta 3. punktā minētajos gadījumos – attiecīgās dalībvalsts centrālajai bankai.

Lai aktīviem piesaistītu žetonu klasificētu kā nozīmīgu saskaņā ar šo pantu, pieteikuma iesniedzējs aktīviem piesaistīta žetona emitents, izmantojot 17. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 18. panta 2. punkta d) apakšpunktā minēto detalizēto darbības programmu, pierāda, ka tas, ticamākais, atbildīs vismaz trim no 43. panta 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

2.  
EBI 20 darbdienu laikā pēc šā panta 1. punktā minētās paziņošanas sagatavo lēmuma projektu, kurā ietverts uz darbības programmu balstīts atzinums par to, vai aktīviem piesaistīts žetons atbilst vai, ticamākais, atbildīs vismaz trim no 43. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, un paziņo šo lēmuma projektu pieteikuma iesniedzēja emitenta piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei, ECB un 43. panta 4. punkta otrajā daļā minētajos gadījumos – attiecīgās dalībvalsts centrālajai bankai.

Šādu aktīviem piesaistītu žetonu emitentu kompetento iestāžu, ECB un attiecīgā gadījumā attiecīgās dalībvalsts centrālās bankas rīcībā ir 20 darbdienas pēc minētā lēmuma projekta paziņošanas dienas, lai rakstveidā sniegtu apsvērumus un komentārus. Pirms pieņemt galīgo lēmumu, EBI pienācīgi ņem vērā šos apsvērumus un komentārus.

3.  
EBI galīgo lēmumu par to, vai aktīviem piesaistītu žetonu klasificēt kā nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu, pieņem 60 darbdienu laikā pēc 1. punktā minētās paziņošanas dienas un nekavējoties paziņo šo lēmumu šāda aktīviem piesaistīta žetonu pieteikuma iesniedzējam emitentam un tā kompetentajai iestādei.
4.  
Ja aktīviem piesaistīti žetoni ir klasificēti kā nozīmīgi saskaņā ar EBI lēmumu, kas pieņemts atbilstoši šā panta 3. punktam, uzraudzības pienākumus attiecībā uz minēto aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem kompetentā iestāde nodod EBI dienā, kad kompetentā iestāde pieņem lēmumu piešķirt 21. panta 1. punktā minēto atļauju, vai dienā, kad saskaņā ar 17. pantu tiek apstiprināta kriptoaktīvu baltā grāmata.

45. pants

Īpaši papildu pienākumi nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem

1.  
Nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitenti pieņem, īsteno vai uztur tādu atlīdzības rīcībpolitiku, kas sekmē šādu emitentu stabilu un efektīvu riska pārvaldību un nerada stimulus vājināt riska standartus.
2.  
Nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitenti nodrošina, ka šādus žetonus var turēt glabāšanā dažādi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kam piešķirta atļauja nodrošināt kriptoaktīvu glabāšanu un pārvaldīšanu klientu vārdā, tostarp kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas nepieder pie vienas un tās pašas grupas, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 11. punktā, taisnīgā, saprātīgā un nediskriminējošā veidā.
3.  
Nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitents izvērtē un uzrauga likviditātes vajadzības, lai apmierinātu izpirkšanas pieprasījumus, ko izsaka aktīviem piesaistītu žetonu turētāji. Šajā nolūkā nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitenti izveido, uztur un īsteno likviditātes pārvaldības rīcībpolitiku un procedūras. Minētā rīcībpolitika un minētās procedūras nodrošina, ka rezerves aktīviem ir noturīgs likviditātes profils, kas ļauj nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitentam turpināt normāli darboties, tostarp likviditātes stresa scenārijos.
4.  
►C1  Nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitenti regulāri veic likviditātes stresa testus. Atkarībā no šādu testu rezultātiem EBI var nolemt pastiprināt šā panta 7. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un 36. panta 4. punktā minētās likviditātes prasības. ◄

Ja nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitenti piedāvā divus vai vairākus aktīviem piesaistītus žetonus vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, šie stresa testi aptver visas šīs darbības visaptverošā un holistiskā veidā.

5.  
Procentuālo daļu, kas minēta 35. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem nosaka 3 % apmērā no rezerves aktīvu vidējās summas.
6.  
Ja vairāki emitenti piedāvā vienu un to pašu nozīmīgo aktīviem piesaistīto žetonu, 1. līdz 5. punktu piemēro katram emitentam.

Ja emitents Savienībā piedāvā divus vai vairākus aktīviem piesaistītus žetonus un vismaz viens no minētajiem aktīviem piesaistītajiem žetoniem ir klasificēts kā nozīmīgs, minētajam emitentam piemēro 1. līdz 5. punktu.

7.  

EBI ciešā sadarbībā ar EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē:

a) 

šā panta 1. punktā minētās atalgojuma rīcībpolitikas pārvaldības kārtības minimālo saturu;

b) 

likviditātes pārvaldības rīcībpolitikas un procedūru minimālo saturu, kā noteikts 3. punktā, un likviditātes prasības, tostarp norādot minimālo noguldījumu apjomu katrā oficiālajā piesaistītajā valūtā, kas nevar būt mazāks par 60 % no katrā oficiālajā valūtā piesaistītās summas;

c) 

procedūru un termiņu, kādā nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitents var koriģēt savu pašu kapitāla apjomu, kā prasīts 5. punktā.

Kredītiestāžu gadījumā EBI kalibrē tehniskos standartus, ņemot vērā jebkādu iespējamo mijiedarbību starp šajā regulā noteiktajām regulatīvajām prasībām un citos Savienības leģislatīvos aktos noteiktajām regulatīvajām prasībām.

EBI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

8.  
EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un ECB izdod pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, lai noteiktu stresa testu scenāriju kopējos atsauces parametrus, kas jāiekļauj stresa testos, kuri minēti šā panta 4. punktā. Minētās pamatnostādnes periodiski atjaunina, ņemot vērā jaunākās norises tirgū.

6. NODAĻA

Atveseļošanas un izpirkšanas plāni

46. pants

Atveseļošanas plāns

1.  
Aktīviem piesaistīta žetona emitents izstrādā un uztur atveseļošanas plānu, kurā ir paredzēti pasākumi, kas gadījumos, kad emitents neatbilst minētajām prasībām, tam ir jāveic, lai atjaunotu atbilstību aktīvu rezervei piemērojamajām prasībām.

Atveseļošanas plānā iekļauj arī to pakalpojumu saglabāšanu, kuri saistīti ar aktīviem piesaistīto žetonu, savlaicīgu darbību atveseļošanu un emitenta saistību izpildi tādu notikumu gadījumā, kas rada būtisku darbības traucējumu risku.

Atveseļošanas plānā iekļauj atbilstīgus nosacījumus un procedūras, lai nodrošinātu atveseļošanas darbību savlaicīgu īstenošanu, kā arī plašu atveseļošanas iespēju klāstu, tostarp:

a) 

likviditātes maksas, ko piemēro izpirkšanai;

b) 

ierobežojumus attiecībā uz tā aktīviem piesaistīta žetona apmēru, ko var izpirkt jebkurā darbdienā;

c) 

izpirkšanas apturēšanu.

2.  
Aktīviem piesaistīta žetona emitents atveseļošanas plānu nosūta kompetentajai iestādei sešu mēnešu laikā no dienas, kad piešķirta atļauja saskaņā ar 21. pantu, vai sešu mēnešu laikā no kriptoaktīvu baltās grāmatas apstiprināšanas dienas saskaņā ar 17. pantu. Kompetentā iestāde pieprasa veikt grozījumus atveseļošanas plānā, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu tā pienācīgu īstenošanu, un 40 darbdienu laikā no minētā plāna paziņošanas dienas paziņo emitentam savu lēmumu, kurā pieprasa veikt minētos grozījumus. Emitents šo lēmumu īsteno 40 darbdienu laikā no minētā lēmuma paziņošanas dienas. Emitents regulāri pārskata un atjaunina atveseļošanas plānu.

Attiecīgā gadījumā emitents par atveseļošanas plānu paralēli kompetentajai iestādei paziņo arī savām noregulējuma un prudenciālās uzraudzības iestādēm.

3.  
Ja emitents neievēro šīs sadaļas 3. nodaļā minētās prasības, kas piemērojamas aktīvu rezervei, vai ja pastāv iespēja, ka, strauji pasliktinoties finansiālajai situācijai, tuvākajā nākotnē tas, ticamākais, neizpildīs aktīvu rezervei piemērojamās prasības, kompetentā iestāde, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajām prasībām, ir pilnvarota pieprasīt emitentam īstenot vienu vai vairākus atveseļošanas plānā izklāstītos mehānismus vai pasākumus vai atjaunināt šādu atveseļošanas plānu, ja apstākļi atšķiras no sākotnējā atveseļošanas plānā izklāstītajiem pieņēmumiem, un noteiktā laikposmā īstenot vienu vai vairākus atjauninātajā atveseļošanas plānā paredzētos mehānismus vai pasākumus.
4.  
Šā panta 3. punktā minētajos apstākļos kompetentā iestāde ir pilnvarota uz laiku apturēt aktīviem piesaistītu žetonu izpirkšanu, ja apturēšanu pamato aktīviem piesaistītu žetonu turētāju intereses un finanšu stabilitāte.
5.  
Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde paziņo emitenta noregulējuma un prudenciālās uzraudzības iestādēm par visiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 3. un 4. punktu.
6.  
EBI pēc apspriešanās ar EVTI izdod pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, precizējot atveseļošanas plāna formātu un atveseļošanas plānā sniedzamo informāciju.

47. pants

Izpirkšanas plāns

1.  
Aktīviem piesaistīta žetona emitents izstrādā un uztur darbības plānu, lai atbalstītu katra aktīviem piesaistītā žetona sakārtotu izpirkšanu, kas īstenojams pēc kompetentās iestādes lēmuma, ka emitents nespēj vai, ticamākais, nespēs izpildīt savas saistības, tostarp maksātnespējas vai – attiecīgā gadījumā – noregulējuma vai emitenta atļaujas atsaukšanas gadījumā, neskarot krīzes novēršanas pasākuma vai krīzes vadības pasākuma uzsākšanu, kā noteikts attiecīgi Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 101. un 102. apakšpunktā, vai noregulējuma darbību, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/23 ( 18 ) 2. panta 11. punktā.
2.  
Izpirkšanas plāns pierāda, ka aktīviem piesaistīta žetona emitents spēj izpirkt atlikušo emitēto aktīviem piesaistīto žetonu, neradot nepamatotu ekonomisku kaitējumu tā turētājiem vai rezerves aktīvu tirgu stabilitātei.

Izpirkšanas plāns ietver līgumiskas vienošanās, procedūras un sistēmas, tostarp pagaidu administratora iecelšanu saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem aktīviem piesaistītu žetonu turētājiem un to, ka aktīviem piesaistītu žetonu turētājiem laikus tiek maksāti ieņēmumi no atlikušo rezerves aktīvu pārdošanas.

Izpirkšanas plāns nodrošina visu to kritiski svarīgo darbību nepārtrauktību, kuras ir vajadzīgas sakārtotai izpirkšanai un kuras veic emitenti vai jebkāda trešā vienība.

3.  
Aktīviem piesaistīta žetona emitents paziņo izpirkšanas plānu kompetentajai iestādei sešu mēnešu laikā no dienas, kad piešķirta atļauja saskaņā ar 21. pantu, vai sešu mēnešu laikā no kriptoaktīvu baltās grāmatas apstiprināšanas dienas saskaņā ar 17. pantu. Kompetentā iestāde pieprasa veikt grozījumus izpirkšanas plānā, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu tā pienācīgu īstenošanu, un 40 darbdienu laikā no minētā plāna paziņošanas dienas paziņo emitentam savu lēmumu, kurā pieprasa veikt minētos grozījumus. Emitents šo lēmumu īsteno 40 darbdienu laikā no minētā lēmuma paziņošanas dienas. Emitents regulāri pārskata un atjaunina izpirkšanas plānu.
4.  
Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde par izpirkšanas plānu paziņo emitenta noregulējuma iestādei un prudenciālās uzraudzības iestādei.

Noregulējuma iestāde var izskatīt izpirkšanas plānu, lai identificētu jebkādas izpirkšanas plānā paredzētās darbības, kas varētu negatīvi ietekmēt emitenta noregulējamību, un var sniegt ieteikumus kompetentajai iestādei attiecībā uz to.

5.  

EBI izdod pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, lai precizētu:

a) 

izpirkšanas plāna saturu un pārskatīšanas periodiskumu, ņemot vērā aktīviem piesaistīta žetona lielumu, sarežģītību un būtību, un tā emitenta darījumdarbības modeli; un

b) 

izpirkšanas plāna īstenošanas aktivizācijas nosacījumus.

IV SADAĻA

E-NAUDAS ŽETONI

1. NODAĻA

Prasības, kas jāizpilda visiem e-naudas žetonu emitentiem

48. pants

Prasības attiecībā uz e-naudas žetonu publisku piedāvāšanu vai pielaidi tirdzniecībai

1.  

Neviena persona Savienībā neveic e-naudas žetona publisku piedāvājumu vai nelūdz e-naudas žetona pielaidi tirdzniecībai, izņemot, ja minētā persona ir šāda e-naudas žetona emitents un:

a) 

ir saņēmusi atļauju kā kredītiestāde vai kā elektroniskās naudas iestāde; un

b) 

ir paziņojusi par kriptoaktīvu balto grāmatu kompetentajai iestādei un ir publicējusi minēto kriptoaktīvu balto grāmatu saskaņā ar 51. pantu.

Neatkarīgi no pirmās daļas, ar emitenta rakstveida piekrišanu citas personas var publiski piedāvāt e-naudas žetonu vai lūgt pielaidi tā tirdzniecībai. Šīs personas ievēro 50. un 53. pantu.

2.  
E-naudas žetonus uzskata par elektronisko naudu.

E-naudas žetonu, kas piesaistīts dalībvalsts oficiālajai valūtai, uzskata par publiski piedāvātu Savienībā.

3.  
E-naudas žetoniem piemēro Direktīvas 2009/110/EK II un III sadaļu, ja vien šajā sadaļā nav noteikts citādi.
4.  
Šā panta 1. punktu nepiemēro e-naudas žetonu emitentiem, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar Direktīvas 2009/110/EK 9. panta 1. punktu.
5.  
Šo sadaļu, izņemot šā panta 7. punktu un 51. pantu, nepiemēro tiem e-naudas žetoniem, uz kuriem attiecina atbrīvojumu saskaņā ar Direktīvas 2009/110/EK 1. panta 4. un 5. punktu.
6.  
E-naudas žetonu emitenti vismaz 40 darbdienas pirms dienas, kad tie plāno publiski piedāvāt minētos e-naudas žetonus vai lūgt to pielaidi tirdzniecībai, paziņo par šo nodomu savai kompetentajai iestādei.
7.  
Ja piemēro 4. vai 5. punktu, e-naudas žetonu emitenti izstrādā kriptoaktīvu balto grāmatu un nosūta šādu kriptoaktīvu balto grāmatu kompetentajai iestādei saskaņā ar 51. pantu.

49. pants

E-naudas žetonu emisija un izpirkšanas iespējamība

1.  
Atkāpjoties no Direktīvas 2009/110/EK 11. panta, attiecībā uz e-naudas žetonu emisiju un izpirkšanas iespējamību e-naudas žetonu emitentiem piemēro tikai šajā pantā izklāstītās prasības.
2.  
E-naudas žetonu turētājiem ir prasījuma tiesības pret šo e-naudas žetonu emitentiem.
3.  
E-naudas žetonu emitenti, saņemot naudas līdzekļus, emitē e-naudas žetonus par nominālvērtību.
4.  
Pēc e-naudas žetona turētāja pieprasījuma minētā e-naudas žetona emitents to izpērk jebkurā laikā un par nominālvērtību, maksājot e-naudas žetona turētājam turētā e-naudas žetona monetāro vērtību naudas līdzekļos, kas nav elektroniskā nauda.
5.  
E-naudas žetonu emitenti skaidri norāda izpirkšanas nosacījumus kriptoaktīvu baltajā grāmatā, kā minēts 51. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā.
6.  
Neskarot 46. pantu, e-naudas žetonu izpirkšanai nepiemēro maksu.

50. pants

Procentu maksājumu aizliegums

1.  
Neatkarīgi no Direktīvas 2009/110/EK 12. panta e-naudas žetonu emitenti nepiešķir procentus saistībā ar e-naudas žetoniem.
2.  
Sniedzot kriptoaktīvu pakalpojumus saistībā ar e-naudas žetoniem, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji nemaksā procentus.
3.  
Šā panta 1. un 2. punkta nolūkos jebkuru atlīdzību vai jebkādu citu labumu, kas saistīts ar laikposmu, kurā e-naudas žetona turētājs tur šādu e-naudas žetonu, uzskata par procentiem. Tas ietver neto kompensāciju vai atlaides, kuru ietekme ir līdzvērtīga procentiem, ko e-naudas žetona turētājs saņem tieši no emitenta vai no trešām personām, un kas ir vai nu tieši saistīti ar e-naudas žetonu vai to piešķir, izmantojot atlīdzību vai cenu noteikšanu par citiem produktiem.

51. pants

Kriptoaktīvu baltās grāmatas saturs un formāts attiecībā uz e-naudas žetoniem

1.  

Kriptoaktīvu baltajā grāmatā par e-naudas žetonu iekļauj visu turpmāk minēto informāciju, kā sīkāk norādīts III pielikumā:

a) 

informācija par e-naudas žetona emitentu;

b) 

informācija par e-naudas žetonu;

c) 

informācija par e-naudas žetona publisku piedāvājumu vai tā pielaidi tirdzniecībai;

d) 

informācija par tiesībām un pienākumiem, kas saistīti ar e-naudas žetonu;

e) 

informācija par pamatā esošo tehnoloģiju;

f) 

informācija par riskiem;

g) 

informācija par e-naudas žetona emitēšanai izmantotā konsensa mehānisma galveno nelabvēlīgo ietekmi uz klimatu un par citu ar vidi saistīto nelabvēlīgo ietekmi.

Kriptoaktīvu baltajā grāmatā norāda arī tās personas identitāti, kas nav emitents un kas publiski piedāvā e-žetonu vai lūdz pielaidi tā tirdzniecībai saskaņā ar 48. panta 1. punkta otro daļu, un iemeslu, kāpēc konkrētā persona piedāvā minēto e-naudas žetonu vai lūdz pielaidi tā tirdzniecībai.

2.  
Visa 1. punktā uzskaitītā informācija ir patiesa, skaidra un nemaldinoša. Kriptoaktīvu baltajā grāmatā nav būtisku izlaidumu, un tā jāsagatavo kodolīgi un saprotami.
3.  

Kriptoaktīvu baltajā grāmatā pirmajā lappusē ir šāds skaidrs un pamanāms paziņojums:

“Šo kriptoaktīvu balto grāmatu nav apstiprinājusi neviena Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde. Par šīs kriptoaktīvu baltās grāmatas saturu ir atbildīgs vienīgi kriptoaktīva emitents.”.

4.  

Kriptoaktīvu baltajā grāmatā ir ietverts skaidrs brīdinājums, ka:

a) 

uz e-naudas žetonu neattiecas Direktīvā 97/9/EK paredzētās ieguldītāju kompensācijas sistēmas;

b) 

uz e-naudas žetonu neattiecas noguldījumu garantiju sistēmas saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES.

5.  
Kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļauj e-naudas žetona emitenta vadības struktūras paziņojumu. Minētajā paziņojumā, ko ievieto pēc 3. punktā minētā paziņojuma, apstiprina, ka kriptoaktīvu baltā grāmata atbilst šai sadaļai un ka, ciktāl vadības struktūrai zināms, kriptoaktīvu baltajā grāmatā sniegtā informācija ir pilnīga, patiesa, skaidra un nemaldinoša un ka kriptoaktīvu baltajā grāmatā nav neviena izlaiduma, kas varētu ietekmēt tās nozīmi.
6.  
Kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļauj kopsavilkumu, ko ievieto pēc 5. punktā minētā paziņojuma un kurā īsā un netehniskā valodā sniedz pamatinformāciju par e-naudas žetona publisku piedāvājumu vai šāda e-naudas žetona plānoto pielaidi tirdzniecībai. Kopsavilkumam jābūt viegli saprotamam un skaidri un noformētam un izklāstītam viegli uztveramā veidā, izmantojot salasāma lieluma rakstzīmes. Kriptoaktīvu baltās grāmatas kopsavilkumā sniedz atbilstošu informāciju par attiecīgo kriptoaktīvu raksturlielumiem, lai palīdzētu iespējamajiem kriptoaktīvu turētājiem pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu.

Kopsavilkumā ietver brīdinājumu par to, ka:

a) 

tas būtu jālasa kā ievads kriptoaktīvu baltajai grāmatai;

b) 

iespējamajam turētājam lēmums iegādāties e-naudas žetonu būtu jābalsta uz kriptoaktīvu baltās grāmatas saturu kopumā, nevis tikai tās kopsavilkumu;

c) 

e-naudas žetona publisks piedāvājums nav piedāvājums vai aicinājums iegādāties finanšu instrumentus un ka jebkuru šādu piedāvājumu vai aicinājumu var veikt tikai ar prospekta vai citu piedāvājuma dokumentu palīdzību saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem;

d) 

kriptoaktīvu baltā grāmata nav prospekts, kā minēts Regulā (ES) 2017/1129, vai jebkāds cits piedāvājuma dokuments saskaņā ar Savienības vai valstu tiesību aktiem.

Kopsavilkumā norāda, ka e-naudas žetona turētājiem ir tiesības uz izpirkšanu jebkurā laikā un par nominālvērtību, kā arī norāda izpirkšanas nosacījumus.

7.  
Kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļauj tās paziņošanas datumu un satura rādītāju.
8.  
Kriptoaktīvu balto grāmatu sagatavo piederības dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

Ja e-naudas žetonu piedāvā arī dalībvalstī, kas nav piederības dalībvalsts, kriptoaktīvu balto grāmatu sagatavo arī uzņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

9.  
Kriptoaktīvu balto grāmatu dara pieejamu mašīnlasāmā formātā.
10.  
EVTI sadarbībā ar EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu standarta veidlapas, formātus un veidnes 9. punkta vajadzībām.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektus līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

11.  
E-naudas žetonu emitenti vismaz 20 darbdienas pirms publicēšanas dienas paziņo savai kompetentajai iestādei par savu kriptoaktīvu balto grāmatu.

Kompetentās iestādes neprasa kriptoaktīvu balto grāmatu apstiprināšanu pirms to publicēšanas.

12.  
Jebkuru būtisku jaunu faktoru, būtisku kļūdu vai būtisku neprecizitāti, kas var ietekmēt e-naudas žetona novērtējumu, apraksta emitentu izstrādātajā grozītajā kriptoaktīvu baltajā grāmatā, kas paziņota kompetentajām iestādēm un publicēta emitentu tīmekļa vietnēs.
13.  
Pirms e-naudas žetona publiska piedāvājuma Savienībā vai e-naudas žetona pielaides tirdzniecībai šāda e-naudas žetona emitents savā tīmekļa vietnē publicē kriptoaktīvu balto grāmatu.
14.  
E-naudas žetona emitents kopā ar kriptoaktīvu baltās grāmatas paziņošanu saskaņā ar šā panta 11. punktu sniedz kompetentajai iestādei 109. panta 4. punktā minēto informāciju. Piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas no emitenta kompetentā iestāde paziņo EVTI 109. panta 4. punktā minēto informāciju.

Kompetentā iestāde arī paziņo EVTI par jebkādām izmaiņām kriptoaktīvu baltajā grāmatā un par e-naudas žetona emitenta atļaujas atsaukšanu.

EVTI dara šādu informāciju pieejamu reģistrā atbilstīgi 109. panta 4. punktam līdz publiskā piedāvājuma vai pielaides tirdzniecībai uzsākšanas dienai vai – izmaiņu kriptoaktīvu baltās grāmatas vai atļaujas atsaukšanas gadījumā – bez nepamatotas kavēšanās.

15.  
EVTI sadarbībā ar EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu par 1. punkta g) apakšpunktā minētās informācijas saturu, metodiku un izklāstu attiecībā uz ilgtspējas rādītājiem saistībā ar nelabvēlīgu ietekmi uz klimatu un citu ar vidi saistītu nelabvēlīgu ietekmi.

Izstrādājot pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, EVTI ņem vērā dažādos konsensa mehānismu veidus, ko izmanto, lai validētu kriptoaktīvu darījumus, to stimulu struktūras, kā arī enerģijas, atjaunojamo energoresursu un dabas resursu izmantošanu, atkritumu radīšanu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. EVTI atjaunina regulatīvos tehniskos standartus, ņemot vērā regulējuma izmaiņas un tehnoloģiju attīstību.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

52. pants

E-naudas žetonu emitentu atbildība par informāciju, kas sniegta kriptoaktīvu baltajā grāmatā

1.  
Ja e-naudas žetona emitents ir pārkāpis 51. pantu, savā kriptoaktīvu baltajā grāmatā vai grozītajā kriptoaktīvu baltajā grāmatā sniedzot nepilnīgu, nepatiesu vai neskaidru vai maldinošu informāciju, šis emitents un tā administratīvās, vadības vai uzraudzības struktūras locekļi ir atbildīgi šāda e-naudas žetona turētājam par jebkādiem pārkāpuma rezultātā radītajiem zaudējumiem.
2.  
Šā panta 1. punktā minētās civiltiesiskās atbildības līgumiskai izslēgšanai vai ierobežošanai nav nekādu juridisku seku.
3.  
E-naudas žetona turētāja pienākums ir iesniegt pierādījumus, kas apliecina, ka minētā e-naudas žetona emitents, sniedzot nepilnīgu, nepatiesu vai neskaidru vai maldinošu informāciju savā kriptoaktīvu baltajā grāmatā vai grozītajā kriptoaktīvu baltajā grāmatā, ir pārkāpis 51. pantu un ka paļaušanās uz šādu informāciju ir ietekmējusi turētāja lēmumu pirkt, pārdot vai apmainīt minēto e-naudas žetonu.
4.  

Emitents un tā administratīvo, vadības vai uzraudzības struktūru locekļi nav atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies, paļaujoties uz informāciju, kura sniegta kopsavilkumā saskaņā ar 51. panta 6. punktu, tostarp uz jebkādu tās tulkojumu, izņemot gadījumus, kad kopsavilkums:

a) 

ir maldinošs, neprecīzs vai pretrunīgs, lasot to kopā ar pārējām kriptoaktīvu baltās grāmatas daļām; vai

b) 

lasot kopā ar citām kriptoaktīvu baltās grāmatas daļām, nesniedz pamatinformāciju, kas palīdzētu iespējamajiem turētājiem izlemt, vai iegādāties šādus e-naudas žetonus.

5.  
Šis pants neskar citu civiltiesisko atbildību saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

53. pants

Tirgvedības paziņojumi

1.  

Tirgvedības paziņojumi, kas attiecas uz e-naudas žetona publisku piedāvājumu vai šāda e-naudas žetona pielaidi tirdzniecībai, atbilst visām šādām prasībām:

a) 

tirgvedības paziņojumi ir skaidri identificējami kā tādi;

b) 

visa informācija tirgvedības paziņojumos ir patiesa, skaidra un nemaldinoša;

c) 

tirgvedības paziņojumos iekļautā informācija atbilst informācijai kriptoaktīvu baltajā grāmatā;

d) 

tirgvedības paziņojumos skaidri norāda, ka ir publicēta kriptoaktīvu baltā grāmata, un precīzi norāda e-naudas žetona emitenta tīmekļa vietnes adresi, kā arī emitenta tālruņa numuru un e-pasta adresi, pa kuriem var sazināties ar emitentu.

2.  
Tirgvedības paziņojumos ietver skaidru un nepārprotamu paziņojumu, ka e-naudas žetona turētājiem ir tiesības jebkurā laikā un par nominālvērtību to izpirkt no emitenta.
3.  
Tirgvedības paziņojumus un jebkādas izmaiņas tajos publicē emitenta tīmekļa vietnē.
4.  
Kompetentās iestādes nepieprasa tirgvedības paziņojumu iepriekšēju apstiprināšanu pirms to publicēšanas.
5.  
Tirgvedības paziņojumus pēc pieprasījuma nosūta kompetentajām iestādēm.
6.  
Tirgvedības paziņojumus neizplata pirms kriptoaktīvu baltās grāmatas publicēšanas. Šāds ierobežojums neietekmē e-naudas žetona emitenta iespējas veikt tirgus izzināšanu.

54. pants

Apmaiņā pret e-naudas žetoniem saņemto naudas līdzekļu ieguldīšana

Naudas līdzekļi, kurus e-naudas žetonu emitenti saņem apmaiņā pret e-naudas žetoniem un kuri ir nodrošināti saskaņā ar Direktīvas 2009/110/EK 7. panta 1. punktu, atbilst turpmāk uzskaitītajam:

a) 

vismaz 30 % no saņemtajiem līdzekļiem vienmēr nogulda atsevišķā kontā kredītiestādē;

b) 

atlikušos saņemtos līdzekļus iegulda drošos zema riska aktīvos, kas saskaņā ar šīs regulas 38. panta 1. punktu kvalificējami kā augsti likvīdi finanšu instrumenti ar minimālu tirgus risku, kredītrisku un koncentrācijas risku un kas denominēti tajā pašā oficiālajā valūtā, kādai ir piesaistīts e-naudas žetons.

55. pants

Atveseļošanas un izpirkšanas plāni

Šīs regulas III sadaļas 6. nodaļu piemēro mutatis mutandis e-naudas žetonu emitentiem.

Atkāpjoties no 46. panta 2. punkta, diena, līdz kurai atveseļošanas plāns jāpaziņo kompetentajai iestādei attiecībā uz e-naudas žetonu emitentiem ir sešu mēnešu laikā pēc publiskā piedāvājuma vai pielaišanas tirdzniecībai dienas.

Atkāpjoties no 47. panta 3. punkta, diena, līdz kurai izpirkšanas plāns jāpaziņo kompetentajai iestādei attiecībā uz e-naudas žetonu emitentiem ir sešu mēnešu laikā pēc publiskā piedāvājuma vai pielaišanas tirdzniecībai dienas.

2. NODAĻA

Nozīmīgi e-naudas žetoni

56. pants

E-naudas žetonu klasificēšana par nozīmīgiem e-naudas žetoniem

1.  

EBI klasificē e-naudas žetonus par nozīmīgiem e-naudas žetoniem, ja vismaz trīs no 43. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem ir izpildīti:

a) 

laikposmā, uz kuru attiecas pirmais informācijas ziņojums, kā minēts šā panta 3. punktā, pēc tam, kad minētie žetoni ir publiski piedāvāti vai lūgta pielaide to tirdzniecībai; vai

b) 

laikposmā, uz kuru attiecas vismaz divi secīgi informācijas ziņojumi, kā minēts šā panta 3. punktā.

2.  
Ja vairāki emitenti emitē vienu un to pašu e-naudas žetonu, 43. panta 1. punktā noteikto kritēriju izpildi novērtē pēc minēto emitentu datu apkopošanas.
3.  
Emitenta piederības dalībvalsts kompetentās iestādes vismaz divas reizes gadā ziņo EBI un ECB informāciju, kas ir būtiska šā panta 43. panta 1. punktā noteikto kritēriju izpildes novērtēšanai, tostarp attiecīgā gadījumā informāciju, kas saņemta saskaņā ar 22. pantu.

Ja emitents ir iedibināts dalībvalstī, kuras oficiālā valūta nav euro, vai ja dalībvalsts oficiālajai valūtai, kas nav euro, ir piesaistīts e-naudas žetons, kompetentās iestādes nosūta šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju arī minētās dalībvalsts centrālajai bankai.

4.  
Ja EBI secina, ka e-naudas žetons atbilst 43. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem saskaņā ar šā panta 1. punktu, EBI sagatavo lēmuma projektu par e-naudas žetona klasificēšanu kā nozīmīgu e-naudas žetonu un paziņo šo lēmuma projektu e-naudas žetonu emitentam, emitenta piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei, ECB un šā panta 3. punkta otrajā daļā minētajos gadījumos – attiecīgās dalībvalsts centrālajai bankai.

Šādu e-naudas žetonu emitentu, to kompetento iestāžu, ECB un attiecīgā gadījumā attiecīgās dalībvalsts centrālās bankas rīcībā ir 20 darbdienas no minētā lēmuma projekta paziņošanas dienas, lai rakstveidā sniegtu apsvērumus un komentārus. Pirms pieņemt galīgo lēmumu, EBI pienācīgi ņem vērā šos apsvērumus un komentārus.

5.  
EBI galīgo lēmumu par to, vai e-naudas žetonu klasificēt kā nozīmīgu e-naudas žetonu, pieņem 60 darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā paziņojuma dienas un nekavējoties par to paziņo šāda e-naudas žetona emitentam un tā kompetentajai iestādei.
6.  
Ja e-naudas žetons ir ticis klasificēts kā nozīmīgs saskaņā ar EBI lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 5. punktam, uzraudzības pienākumus attiecībā uz minētā e-naudas žetona emitentu emitenta piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nodod EBI saskaņā ar 117. panta 4. punktu 20 darbdienu laikā pēc minētā lēmuma paziņošanas dienas.

EBI un kompetentā iestāde sadarbojas, lai nodrošinātu uzraudzības kompetenču raitu nodošanu.

7.  
Atkāpjoties no 6. punkta, tādu nozīmīgu e-naudas žetonu, kuri denominēti dalībvalsts oficiālajā valūtā, kas nav euro, emitentu uzraudzības pienākumus nenodod EBI, ja vismaz 80 % no šo nozīmīgo e-naudas žetonu turētāju skaita un nozīmīgu e-naudas žetonu darījumu apjoma ir koncentrēti piederības dalībvalstī.

Emitenta piederības dalībvalsts kompetentā iestāde katru gadu sniedz EBI informāciju par visiem gadījumiem, kad tiek piemērota pirmajā daļā minētā atkāpe.

Piemērojot pirmo daļu, darījumu uzskata par veiktu piederības dalībvalstī, ja maksātājs vai maksājuma saņēmējs ir iedibināts minētajā dalībvalstī.

8.  
EBI katru gadu atkārtoti novērtē nozīmīgu e-naudas žetonu klasifikāciju, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp šā panta 3. punktā minētajiem ziņojumiem vai uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar 22. pantu.

Ja EBI secina, ka konkrēti e-naudas žetoni vairs neatbilst 43. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem saskaņā ar šā panta 1. punktu, EBI sagatavo lēmuma projektu vairs neklasificēt e-naudas žetonu kā nozīmīgu un paziņo šo lēmuma projektu minētā e-naudas žetonu emitentiem, emitentu piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ECB un šā panta 3. punkta otrajā daļā minētajos gadījumos – attiecīgās dalībvalsts centrālajai bankai.

Šādu e-naudas žetonu emitentu, to kompetento iestāžu, ECB un attiecīgās dalībvalsts centrālās bankas rīcībā ir 20 darbdienas pēc minētā lēmuma projekta paziņošanas dienas, lai rakstveidā sniegtu apsvērumus un komentārus. Pirms pieņemt galīgo lēmumu, EBI pienācīgi ņem vērā šos apsvērumus un komentārus.

9.  
EBI galīgo lēmumu par to, vai e-naudas žetonu vairs neklasificē kā nozīmīgu, pieņem 60 darbdienu laikā pēc 8. punktā minētās paziņošanas dienas un nekavējoties paziņo minēto lēmumu attiecīgā e-naudas žetona emitentam un tā kompetentajai iestādei.
10.  
Ja, ievērojot EBI lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 9. punktu, e-naudas žetons vairs netiek klasificēts kā nozīmīgs, uzraudzības pienākumus attiecībā uz šā e-naudas žetona emitentu 20 darbdienu laikā pēc minētā lēmuma paziņošanas dienas no EBI nodod emitenta piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

EBI un kompetentā iestāde sadarbojas, lai nodrošinātu uzraudzības kompetenču raitu nodošanu.

57. pants

E-naudas žetonu brīvprātīga klasificēšana par nozīmīgiem e-naudas žetoniem

1.  
E-naudas žetona emitents, kam atļauja piešķirta kā kredītiestādei vai kā elektroniskās naudas iestādei, vai kas piesakās šādas atļaujas saņemšanai, var norādīt, ka tas vēlas, lai viņu e-naudas žetonu klasificētu kā nozīmīgu e-naudas žetonu. Šādā gadījumā kompetentā iestāde par šādu emitenta pieprasījumu nekavējoties paziņo EBI, ECB un 56. panta 3. punkta otrajā daļā minētajos gadījumos – attiecīgās dalībvalsts centrālajai bankai.

Lai e-naudas žetonu klasificētu kā nozīmīgu saskaņā ar šo pantu, e-naudas žetona emitents, izmantojot detalizētu darbības programmu, pierāda, ka tas, ticamākais, atbildīs vismaz trim no 43. panta 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

2.  
EBI 20 darbdienu laikā pēc šā panta 1. punktā minētās paziņošanas dienas sagatavo lēmuma projektu, kurā ietverts uz emitenta darbības programmu balstīts atzinums par to, vai e-naudas žetons atbilst vai, ticamākais, atbildīs vismaz trim no 43. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, un paziņo šo lēmuma projektu emitenta piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei, ECB un 56. panta 3. punkta otrajā daļā minētajos gadījumos – attiecīgās dalībvalsts centrālajai bankai.

Šādu e-naudas žetonu emitentu kompetento iestāžu, ECB un attiecīgā gadījumā attiecīgās dalībvalsts centrālās bankas rīcībā ir 20 darbdienas pēc minētā lēmuma projekta paziņošanas dienas, lai rakstveidā sniegtu apsvērumus un komentārus. Pirms pieņemt galīgo lēmumu, EBI pienācīgi ņem vērā šos apsvērumus un komentārus.

3.  
EBI galīgo lēmumu par to, vai e-naudas žetonu klasificēt kā nozīmīgu e-naudas žetonu, pieņem 60 darbdienu laikā pēc 1. punktā minētās paziņošanas dienas un nekavējoties par to paziņo šādu e-naudas žetonu emitentam un tā kompetentajai iestādei.
4.  
Ja e-naudas žetons ir klasificēts kā nozīmīgs saskaņā ar EBI lēmumu, kas pieņemts atbilstoši šā panta 3. punktam, uzraudzības pienākumus attiecībā uz minēto nozīmīgo e-naudas žetonu emitentiem kompetentā iestāde nodod EBI saskaņā ar 117. panta 4. punktu 20 darbdienu laikā pēc minētā lēmuma paziņošanas dienas.

EBI un kompetentās iestādes sadarbojas, lai nodrošinātu uzraudzības kompetenču raitu nodošanu.

5.  
Atkāpjoties no 4. punkta, tādu nozīmīgu e-naudas žetonu, kas denominēti citas dalībvalsts oficiālajā valūtā, kas nav euro, emitentu uzraudzības pienākumus nenodod EBI, ja vismaz 80 % no šo nozīmīgo e-naudas žetonu turētāju skaita un nozīmīgu e-naudas žetonu darījumu apjoma tiek koncentrēti piederības dalībvalstī, vai ja tas ir paredzams.

Emitenta piederības dalībvalsts kompetentā iestāde katru gadu sniedz EBI informāciju par pirmajā daļā minētās atkāpes piemērošanu.

Piemērojot pirmo daļu, darījumu uzskata par veiktu piederības dalībvalstī, ja maksātājs vai maksājuma saņēmējs ir iedibināts minētajā dalībvalstī.

58. pants

Īpaši papildu pienākumi e-naudas žetonu emitentiem

1.  

Elektroniskās naudas iestādēm, kas emitē nozīmīgus e-naudas žetonus, piemēro:

a) 

šīs regulas 36., 37. un 38. pantā un 45. panta 1. līdz 4. punktā minētās prasības, nevis Direktīvas 2009/110/EK 7. pantu;

b) 

šīs regulas 35. panta 2., 3. un 5. punktā un 45. panta 5. punktā minētās prasības, nevis Direktīvas 2009/110/EK 5. pantu.

Atkāpjoties no 36. panta 9. punkta, neatkarīgu revīziju attiecībā uz nozīmīgu e-naudas žetonu emitentiem pilnvaro reizi sešos mēnešos no dienas, kad pieņemts lēmums e-naudas žetonus klasificēt kā nozīmīgus, ievērojot attiecīgi 56. vai 57. pantu.

2.  
Piederības dalībvalstu kompetentās iestādes var pieprasīt elektroniskās naudas iestādēm, kas emitē e-naudas žetonus, kuri nav nozīmīgi, izpildīt jebkuru no 1. punktā minētajām prasībām, ja tas nepieciešams, lai novērstu riskus, kuru novēršanai šie noteikumi ir paredzēti, piemēram, likviditātes riskus, operacionālos riskus vai riskus, kas izriet no neatbilstības aktīvu rezerves pārvaldības prasībām.
3.  
E-naudas žetoniem, kas denominēti valūtā, kura nav dalībvalsts oficiālā valūta, piemēro 22. un 23. pantu un 24. panta 3. punktu.

V SADAĻA

ATĻAUJAS PIEŠĶIRŠANA UN DARBĪBAS NOSACĪJUMI KRIPTOAKTĪVU PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM

1. NODAĻA

Atļaujas piešķiršana kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem

59. pants

Atļauja

1.  

Neviena persona nesniedz kriptoaktīvu pakalpojumus Savienībā, izņemot, ja minētā persona:

a) 

ir juridiska persona vai cits uzņēmums, kam piešķirta atļauja kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam saskaņā ar 63. pantu; vai

b) 

ir kredītiestāde, centrālais vērtspapīru depozitārijs, ieguldījumu brokeru sabiedrība, tirgus operators, elektroniskās naudas iestāde, PVKIU pārvaldības sabiedrība vai alternatīva ieguldījumu fonda pārvaldnieks, kam ir atļauts sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saskaņā ar 60. pantu.

2.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kam piešķirta atļauja saskaņā ar 63. pantu, ir juridiskā adrese dalībvalstī, kurā tie veic vismaz daļu no saviem kriptoaktīvu pakalpojumu darījumiem. To faktiskais vadības centrs atrodas Savienībā, un vismaz viens no direktoriem ir Savienības rezidents.
3.  
Piemērojot 1. punkta a) apakšpunktu, citi uzņēmumi, kas nav juridiskas personas, kriptoaktīvu pakalpojumus sniedz tikai tad, ja to juridiskā forma nodrošina trešo personu interesēm tādu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs tam, ko nodrošina juridiskas personas, un ja tiem piemēro līdzvērtīgu prudenciālo uzraudzību, kas atbilst to juridiskajai formai.
4.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kam piešķirta atļauja saskaņā ar 63. pantu, vienmēr izpilda atļaujas piešķiršanas nosacījumus.
5.  
Persona, kas nav kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, neizmanto vārdu vai uzņēmuma nosaukumu, neizdod tirgvedības paziņojumus un neīsteno nekādu citu procesu, kas vedina domāt, ka tā ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs vai kas varētu radīt neskaidrības šajā jomā.
6.  
Kompetentās iestādes, kas piešķir atļaujas saskaņā ar 63. pantu, nodrošina, ka šādās atļaujās tiek precizēts, kādus kriptoaktīvu pakalpojumus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir atļauts sniegt.
7.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir atļauts sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus visā Savienībā, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību, tostarp veidojot filiāles, vai izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus pāri robežām, nav jābūt fiziskai klātbūtnei uzņēmējas dalībvalsts teritorijā.
8.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas vēlas savai atļaujai pievienot kriptoaktīvu pakalpojumus, kā minēts 63. pantā, pieprasa kompetentajām iestādēm, kas piešķīrušas atļauju, paplašināt atļauju, papildinot un atjauninot 62. pantā minēto informāciju. Paplašināšanas pieprasījumu izskata saskaņā ar 63. pantu.

60. pants

Noteiktu finanšu vienību sniegti kriptoaktīvu pakalpojumi

1.  
Kredītiestāde var sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, ja tā vismaz 40 darbdienas pirms šo pakalpojumu pirmreizējas sniegšanas paziņo tās piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei 7. punktā minēto informāciju.
2.  
Centrālais vērtspapīru depozitārijs, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 909/2014 ( 19 ), glabā un pārvalda kriptoaktīvus klientu vārdā tikai tad, ja tas vismaz 40 darbdienas pirms šo pakalpojumu pirmreizējas sniegšanas paziņo piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei šā panta 7. punktā minēto informāciju.

Piemērojot šā punkta pirmo daļu, kriptoaktīvu glabāšanas un pārvaldīšanas nodrošināšanu klientu vārdā uzskata par līdzvērtīgu vērtspapīru kontu nodrošināšanai, uzturēšanai vai pārvaldīšanai saistībā ar norēķinu pakalpojumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 909/2014 pielikuma B iedaļas 3. punktā.

3.  
Ieguldījumu brokeru sabiedrība var Savienībā sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, kas ir līdzvērtīgi tiem ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām, attiecībā uz kuriem tai ir piešķirta īpaša atļauja saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, ja tā vismaz 40 darbdienas pirms šo pakalpojumu pirmreizējas sniegšanas paziņo piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei šā panta 7. punktā minēto informāciju.

Piemērojot šo punktu:

a) 

kriptoaktīvu glabāšanas un pārvaldīšanas nodrošināšanu klientu vārdā uzskata par līdzvērtīgu Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma B iedaļas 1. punktā minētajam papildpakalpojumam;

b) 

kriptoaktīvu tirdzniecības platformas uzturēšanu uzskata par līdzvērtīgu Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas attiecīgi 8. un 9. punktā minētajai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas darbībai un organizētas tirdzniecības sistēmas darbībai;

c) 

kriptoaktīvu apmaiņu pret naudas līdzekļiem un citiem kriptoaktīviem uzskata par līdzvērtīgu Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3. punktā minētajai darījumu veikšanai savā vārdā;

d) 

kriptoaktīvu rīkojumu izpildi klientu vārdā uzskata par līdzvērtīgu Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 2. punktā minētajai rīkojumu izpildei klientu vārdā;

e) 

kriptoaktīvu izvietošanu uzskata par līdzvērtīgu Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas attiecīgi 6. un 7. punktā minētajai finanšu instrumentu sākotnējai izvietošanai vai finanšu instrumentu izvietošanai, uzņemoties stingri noteiktas saistības, un finanšu instrumentu izvietošanai, neuzņemoties stingri noteiktas saistības;

f) 

kriptoaktīvu rīkojumu pieņemšanu un nosūtīšanu klientu vārdā uzskata par līdzvērtīgu Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 1. punktā minētajai rīkojumu pieņemšanai un nosūtīšanai attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem;

g) 

konsultāciju sniegšanu par kriptoaktīviem uzskata par līdzvērtīgu Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 5. punktā minētajām ieguldījumu konsultācijām;

h) 

kriptoaktīvu portfeļa pārvaldības nodrošināšanu uzskata par līdzvērtīgu Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 4. punktā minētajai portfeļa pārvaldībai.

4.  
Elektroniskās naudas iestāde, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2009/110/EK, sniedz kriptoaktīvu glabāšanas un pārvaldīšanas pakalpojumus klientu vārdā un kriptoaktīvu pārvešanas pakalpojumus klientu vārdā attiecībā uz tās emitētajiem e-naudas žetoniem tikai tad, ja tā vismaz 40 darbdienas pirms šo pakalpojumu pirmreizējas sniegšanas paziņo piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei šā 7. punktā minēto informāciju.
5.  
PVKIU pārvaldības sabiedrība vai alternatīva ieguldījumu fonda pārvaldnieks var sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, kas ir līdzvērtīgi tiem ieguldījumu portfeļu pārvaldības pakalpojumiem un blakuspakalpojumiem, attiecībā uz kuriem tam ir piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK vai Direktīvu 2011/61/ES, ja tas vismaz 40 darbdienas pirms minēto pakalpojumu pirmreizējas sniegšanas paziņo piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei šā 7. punktā minēto informāciju.

Piemērojot šo punktu:

a) 

kriptoaktīvu rīkojumu pieņemšanu un nosūtīšanu klientu vārdā uzskata par līdzvērtīgu rīkojumu pieņemšanai un nosūtīšanai saistībā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. panta 4. punkta b) apakšpunkta iii) daļā minētajiem finanšu instrumentiem;

b) 

konsultāciju sniegšanu par kriptoaktīviem uzskata par līdzvērtīgu Direktīvas 2011/61/ES 6. panta 4. punkta b) apakšpunkta i) daļā un Direktīvas 2009/65/EK 6. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) daļā minētajām ieguldījumu konsultācijām;

c) 

kriptoaktīvu portfeļa pārvaldības nodrošināšanu uzskata par līdzvērtīgu Direktīvas 2011/61/ES 6. panta 4. punkta a) apakšpunktā un Direktīvas 2009/65/EK 6. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem.

6.  
Tirgus operators, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, var uzturēt kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, ja tas vismaz 40 darbdienas pirms minētā pakalpojuma pirmreizējas sniegšanas paziņo piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei šā panta 7. punktā minēto informāciju.
7.  

Šā panta 1. līdz 6. punkta nolūkā paziņo šādu informāciju:

a) 

darbības programma, kurā izklāstīti kriptoaktīvu pakalpojumu veidi, ko pieteikuma iesniedzējs, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, plāno sniegt, tostarp, kur un kā šie pakalpojumi tiks tirgoti;

b) 

apraksts par:

i) 

iekšējās kontroles mehānismiem, rīcībpolitiku un procedūrām, ar ko nodrošina atbilstību valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu (ES) 2015/849,

ii) 

riska novērtēšanas sistēmu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas risku pārvaldībai, un

iii) 

darbības nepārtrauktības plānu;

c) 

IKT sistēmu un drošības pasākumu tehniskā dokumentācija un tās apraksts netehniskā valodā;

d) 

klienta kriptoaktīvu un naudas līdzekļu nošķiršanas procedūras apraksts;

e) 

ja ir plānots nodrošināt kriptoaktīvu glabāšanu un pārvaldīšanu klientu vārdā – glabāšanas un pārvaldīšanas kārtības apraksts;

f) 

ja ir plānots uzturēt kriptoaktīvu tirdzniecības platformu – tirdzniecības platformas darbības noteikumu un tirgus ļaunprātīgas izmantošanas atklāšanas procedūru un sistēmas apraksts;

g) 

ja ir plānots apmainīt kriptoaktīvus pret naudas līdzekļiem vai pret citiem kriptoaktīviem – nediskriminējošas tirdzniecības politikas, kas reglamentē attiecības ar klientiem, apraksts, kā arī apraksts par metodiku, pēc kuras nosaka cenu kriptoaktīviem, ko tie piedāvā apmaiņai pret naudas līdzekļiem vai citiem kriptoaktīviem;

h) 

ja ir plānots izpildīt kriptoaktīvu rīkojumus klientu vārdā – izpildes kārtības apraksts;

i) 

ja ir plānots sniegt konsultācijas par kriptoaktīviem vai nodrošināt kriptoaktīvu portfeļu pārvaldību – pierādījumi, ka fiziskajām personām, kuras pieteikuma iesniedzēja, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, vārdā sniedz konsultācijas vai pārvalda portfeļus, ir nepieciešamās zināšanas un kompetence, lai pildītu savus pienākumus;

j) 

vai kriptoaktīvu pakalpojums attiecas uz aktīviem piesaistītiem žetoniem, e-naudas žetoniem vai citiem kriptoaktīviem;

k) 

ja ir plānots sniegt kriptoaktīvu pārvešanas pakalpojumus klientu vārdā – informācija par veidu, kādā šādi pārvešanas pakalpojumi tiks sniegti.

8.  
Kompetentā iestāde, kas saņem 1. līdz 6. punktā minēto paziņojumu, 20 darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas izvērtē, vai ir sniegta visa prasītā informācija. Ja kompetentā iestāde secina, ka paziņojums nav pilnīgs, tā par to nekavējoties informē paziņojošo vienību un nosaka termiņu, līdz kuram šai vienībai ir jāsniedz trūkstošā informācija.

Trūkstošās informācijas sniegšanas termiņš nepārsniedz 20 darbdienas no pieprasījuma dienas. Līdz minētā termiņa beigām katru 1. līdz 6. punktā noteikto termiņu aptur. Kompetentā iestāde pēc saviem ieskatiem var pieprasīt vēl papildināt vai precizēt informāciju, taču šādos gadījumos nevienu no 1. līdz 6. punktā noteiktajiem termiņiem neaptur.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nesāk sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, kamēr paziņojums ir nepilnīgs.

9.  
Šā panta 1. līdz 6. punktā minētajām vienībām nav jāiesniedz 7. punktā norādītā informācija, ko tās iepriekš iesniegušas kompetentajai iestādei, ja šāda informācija būtu identiska iepriekš sniegtajai. Iesniedzot 7. punktā minēto informāciju, 1. līdz 6. punktā minētās vienības skaidri norāda, ka iepriekš iesniegtā informācija joprojām ir aktuāla.
10.  
Ja šā panta 1. līdz 6. punktā minētās vienības sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, uz tām neattiecas 62., 63., 64., 67., 83. un 84. pants.
11.  
Tiesības sniegt šā panta 1. līdz 6. punktā minētos kriptoaktīvu pakalpojumus atņem pēc tam, kad ir atsaukta attiecīgā atļauja, kas attiecīgajai vienībai ļāva sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, neprasot iegūt atļauju saskaņā ar 59. pantu.
12.  
Kompetentās iestādes paziņo EVTI 109. panta 5. punktā norādīto informāciju, kad ir pārbaudīts 7. punktā minētās informācijas pilnīgums.

EVTI dara šādu informāciju pieejamu 109. pantā minētajā reģistrā līdz plānotajai kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas dienai.

13.  
EVTI ciešā sadarbībā ar EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu nolūkā sīkāk precizēt 7. punktā minēto informāciju.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

14.  
EVTI ciešā sadarbībā ar EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras 7. punktā minētajam paziņojumam.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

61. pants

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšana pēc klienta ekskluzīvas iniciatīvas

1.  
Ja klients, kas iedibināts vai atrodas Savienībā, pēc savas ekskluzīvas iniciatīvas lūdz, lai trešās valsts uzņēmums sniedz kriptoaktīvu pakalpojumu vai veic darbību ar tiem, 59. pantā noteiktā prasība saņemt atļauju neattiecas uz kriptoaktīvu pakalpojumu vai darbību, ko trešās valsts uzņēmums sniedz minētajam klientam, tostarp uz attiecībām, kas īpaši saistītas ar minētā kriptoaktīvu pakalpojuma sniegšanu vai darbību ar tiem.

Neskarot grupas iekšējās attiecības, ja trešās valsts uzņēmums, tostarp ar tādas vienības starpniecību, kura darbojas tā vārdā vai kurai ir ciešas attiecības ar tādu trešās valsts uzņēmumu vai jebkuru citu personu, kas darbojas tādas vienības vārdā, piesaista klientus vai iespējamus klientus Savienībā, to neuzskata par pakalpojumu, kas sniegts pēc klienta ekskluzīvās iniciatīvas, turklāt neatkarīgi no piesaistīšanai, popularizēšanai vai reklāmai Savienībā izmantotajiem saziņas līdzekļiem.

Šā punkta otro daļu piemēro neatkarīgi no jebkuras līguma klauzulas vai atrunas, kas paredz citādi, tostarp jebkuras klauzulas vai atrunas, kas paredz, ka trešās valsts uzņēmuma pakalpojumu sniegšana tiek uzskatīta par pakalpojumu, kas tiek sniegts pēc klienta ekskluzīvas iniciatīvas.

2.  
Šā panta 1. punktā minētā klienta ekskluzīvā iniciatīva nedod trešās valsts uzņēmumam tiesības tirgot jaunus kriptoaktīvu veidus vai sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus šim klientam.
3.  
EVTI līdz 2024. gada 30. decembrim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes, lai precizētu situācijas, kurās tiek uzskatīts, ka trešās valsts uzņēmums piesaista klientus, kas iedibināti vai atrodas Savienībā.

Lai veicinātu konverģenci un sekmētu konsekventu uzraudzību attiecībā uz šā panta ļaunprātīgas izmantošanas risku, EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izdod arī pamatnostādnes par uzraudzības praksi, lai atklātu un novērstu šīs regulas apiešanu.

62. pants

Pieteikums kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļaujas saņemšanai

1.  
Juridiskas personas vai citi uzņēmumi, kas plāno sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, iesniedz pieteikumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļaujas saņemšanai savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei.
2.  

Šā panta 1. punktā minētajā pieteikumā ietver visu turpmāk minēto informāciju:

a) 

pieteikuma iesniedzēja, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, nosaukums, tostarp juridiskais nosaukums un jebkurš cits izmantojamais tirdzniecības nosaukums, juridiskās personas identifikators, minētā pakalpojumu sniedzēja uzturētā tīmekļa vietne, e-pasta adrese saziņai, kontakttālruņa numurs un tā fiziskā adrese;

b) 

pieteikuma iesniedzēja, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, juridiskā forma;

c) 

pieteikuma iesniedzēja, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, statūti;

d) 

darbības programma, kurā izklāstīti kriptoaktīvu pakalpojumu veidi, ko pieteikuma iesniedzējs, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, plāno sniegt, tostarp, kur un kā šie pakalpojumi tiks tirgoti;

e) 

pierādījumi, ka pieteikuma iesniedzējs, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, ievēro prudenciālos aizsardzības pasākumus saskaņā ar 67. pantu;

f) 

pieteikuma iesniedzēja, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, pārvaldības kārtības apraksts;

g) 

pierādījums, ka pieteikuma iesniedzēja, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, vadības struktūras locekļiem ir pietiekami laba reputācija un atbilstīgas zināšanas, prasmes un pieredze, lai pārvaldītu šo pakalpojumu sniedzēju;

h) 

to akcionāru vai locekļu, tiešu vai netiešu, identitāte, kuriem ir būtiska līdzdalība pieteikuma iesniedzējā, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, un šīs līdzdalības apjoms, kā arī pierādījumi, ka minētajām personām ir pietiekami laba reputācija;

i) 

pieteikuma iesniedzēja, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, iekšējās kontroles mehānismu, rīcībpolitikas un procedūru apraksts, kuru mērķis ir identificēt, novērtēt un pārvaldīt riskus, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas riskus, kā arī darbības nepārtrauktības plāns;

j) 

IKT sistēmu un drošības pasākumu tehniskā dokumentācija un tās apraksts netehniskā valodā;

k) 

klienta kriptoaktīvu un naudas līdzekļu nošķiršanas procedūras apraksts;

l) 

pieteikuma iesniedzēja, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, sūdzību izskatīšanas procedūru apraksts;

m) 

ja pieteikuma iesniedzējs, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, plāno sniegt kriptoaktīvu glabāšanu un pārvaldīšanu klientu vārdā – rezerves aktīvu glabāšanas un pārvaldīšanas kārtības apraksts;

n) 

ja pieteikuma iesniedzējs, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, plāno uzturēt kriptoaktīvu tirdzniecības platformu – tirdzniecības platformas darbības noteikumu un tirgus ļaunprātīgas izmantošanas atklāšanas procedūru un sistēmas apraksts;

o) 

ja pieteikuma iesniedzējs, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, plāno apmainīt kriptoaktīvus pret naudas līdzekļiem vai pret citiem kriptoaktīviem – nediskriminējošu tirdzniecības politikas, kas reglamentē attiecības ar klientiem, apraksts, kā arī metodiku, ar ko nosaka cenu kriptoaktīviem, kurus pieteikuma iesniedzējs, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, piedāvā apmainīt pret naudas līdzekļiem vai citiem kriptoaktīviem, apraksts;

p) 

ja pieteikuma iesniedzējs, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, plāno izpildīt kriptoaktīvu rīkojumus klientu vārdā – izpildes kārtības apraksts;

q) 

ja ieteikuma iesniedzējs, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, plāno sniegt konsultācijas par kriptoaktīviem vai veikt kriptoaktīvu portfeļu pārvaldību – pierādījums tam, ka fiziskajām personām, kuras pieteikuma iesniedzēja, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, vārdā sniedz konsultācijas vai pārvalda portfeļus, ir nepieciešamās zināšanas un kompetence, lai pildītu savus pienākumus;

r) 

ja pieteikuma iesniedzējs, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, plāno sniegt kriptoaktīvu pārvešanas pakalpojumus klientu vārdā – informācija par veidu, kādā šādi pārvešanas pakalpojumi tiks sniegti;

s) 

kriptoaktīva veids, uz kuru attiecas kriptoaktīva pakalpojums.

3.  

Šā panta 2. punkta g) un h) apakšpunkta nolūkos pieteikuma iesniedzējs, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, sniedz pierādījumu par visu turpmāk minēto:

a) 

attiecībā uz visiem pieteikuma iesniedzēja, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, vadības struktūras locekļiem – par to, ka nav kriminālsodāmības ar notiesājošiem spriedumiem un ka nav sodu, kas piemēroti saskaņā ar piemērojamiem komerctiesību aktiem, maksātnespējas tiesību aktiem un finanšu pakalpojumu tiesību aktiem, vai saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu, krāpšanu vai profesionālo atbildību;

b) 

pieteikuma iesniedzēja, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, vadības struktūras locekļiem kā kolektīvam ir atbilstīgas zināšanas, prasmes un pieredze, lai pārvaldītu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, un ka šīm personām ir pienākums veltīt pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai;

c) 

attiecībā uz visiem akcionāriem un locekļiem, tiešiem vai netiešiem, kuriem ir būtiska līdzdalība pieteikuma iesniedzējā, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, – par to, ka nav kriminālsodāmības ar notiesājošiem spriedumiem, vai ka nav sodu, kas piemēroti saskaņā ar piemērojamiem komerctiesību aktiem, maksātnespējas tiesību aktiem un finanšu pakalpojumu tiesību aktiem, vai saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu, krāpšanu vai profesionālo atbildību.

4.  
Kompetentās iestādes nepieprasa pieteikuma iesniedzējam, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, nodrošināt šā panta 2. un 3. punktā minēto informāciju, ko tās jau ir saņēmušas atbilstoši attiecīgajām atļauju piešķiršanas procedūrām saskaņā ar Direktīvu 2009/110/EK, Direktīvu 2014/65/ES vai Direktīvu (ES) 2015/2366 vai, ievērojot valsts tiesību aktus, kas piemērojami kriptoaktīvu pakalpojumiem pirms 2023. gada 29. jūnija, ja šāda iepriekš iesniegtā informācija vai dokumenti joprojām ir aktuāli.
5.  
EVTI ciešā sadarbībā ar EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu nolūkā sīkāk precizēt 2. un 3. punktā minēto informāciju.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

6.  
EVTI ciešā sadarbībā ar EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu standarta veidlapas, veidnes un procedūras attiecībā uz informāciju, kas jāiekļauj pieteikumā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļaujas saņemšanai.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

63. pants

Atļaujas pieteikuma novērtēšana un atļaujas piešķiršana vai atteikums piešķirt atļauju

1.  
Kompetentās iestādes nekavējoties un jebkurā gadījumā piecu darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas saskaņā ar 62. panta 1. punktu rakstveidā apliecina tā saņemšanu pieteikuma iesniedzējam, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs.
2.  
Kompetentās iestādes 25 darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas saskaņā ar 62. panta 1. punktu novērtē, vai pieteikums ir pilnīgs, pārbaudot, vai ir iesniegta 62. panta 2. punktā minētā informācija.

Ja pieteikums nav pilnīgs, kompetentās iestādes nosaka termiņu, līdz kuram pieteikuma iesniedzējam, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, ir jānodrošina visa trūkstošā informācija.

3.  
Kompetentās iestādes var atteikties izskatīt pieteikumus, ja šādi pieteikumi ir nepilnīgi arī pēc tam, kad beidzies termiņš, ko tās noteikušas saskaņā ar 2. punkta otro daļu.
4.  
Tiklīdz pieteikums ir pilnīgs, kompetentās iestādes par to nekavējoties paziņo pieteikuma iesniedzējam, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs.
5.  

Pirms kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļaujas piešķiršanas vai atteikšanas kompetentā iestāde apspriežas ar citas dalībvalsts kompetento iestādi, ja pieteikuma iesniedzējs, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, attiecībā uz kredītiestādi, centrālo vērtspapīru depozitāriju, ieguldījumu brokeru sabiedrību, tirgus operatoru, PVKIU pārvaldības sabiedrību, alternatīva ieguldījumu fonda pārvaldnieku, maksājumu iestādi, apdrošināšanas sabiedrību, elektroniskās naudas iestādi vai arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju, kam piešķirta atļauja šajā citā dalībvalstī, ir kādā no šādām pozīcijām:

a) 

ir tās meitasuzņēmums;

b) 

ir minētās vienības mātesuzņēmuma meitasuzņēmums; vai

c) 

to kontrolē tās pašas fiziskās vai juridiskās personas, kuras kontrolē minēto vienību.

6.  

Pirms kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļaujas piešķiršanas vai atteikšanas kompetentās iestādes:

a) 

var apspriesties ar kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, un finanšu izlūkošanas vienībām, lai pārliecinātos, ka attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, nav veikta izmeklēšana par rīcību, kas saistīta ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai teroristu finansēšanu;

b) 

nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējs, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, vai nu pats veic uzņēmējdarbību, vai arī paļaujas uz trešām personām, kuras iedibinātas augsta riska trešās valstīs, kas identificētas atbilstīgi Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantam, ievēro valsts tiesību aktus, ar kuriem transponē minētās direktīvas 26. panta 2. punktu, 45. panta 3. un 5. punktu;

c) 

attiecīgā gadījumā nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējs, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, ir ieviesis atbilstīgas procedūras, lai izpildītu valsts tiesību aktus, ar kuriem transponē Direktīvas (ES) 2015/849 18.a panta 1. un 3. punktu.

7.  
Ja starp pieteikuma iesniedzēju, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, un citām fiziskajām vai juridiskajām personām pastāv ciešas attiecības, kompetentās iestādes atļauju piešķir vienīgi tad, ja šīs attiecības tām netraucē efektīvi īstenot uzraudzības funkcijas.
8.  
Kompetentās iestādes atsaka atļauju, ja trešās valsts administratīvie un normatīvie akti, kas reglamentē vienu vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, ar kurām pieteikuma iesniedzējam, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, ir ciešas attiecības, neļauj tām efektīvi veikt uzraudzības funkcijas, vai arī to neļauj grūtības šo aktu izpildes panākšanā.
9.  
Kompetentās iestādes 40 darbdienu laikā pēc pilnīga pieteikuma saņemšanas dienas novērtē, vai pieteikuma iesniedzējs, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, atbilst šai sadaļai, un pieņem pilnībā motivētu lēmumu, ar ko piešķir vai atsaka piešķirt atļauju kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam. Kompetentās iestādes piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas to paziņo pieteikuma iesniedzējam. Minētajā novērtēšanā ņem vērā to kriptoaktīvu pakalpojumu raksturu, apjomu un sarežģītību, kurus pieteikuma iesniedzējs, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, plāno sniegt.
10.  

Kompetentās iestādes atsaka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļauju, ja ir objektīvi un pierādāmi iemesli uzskatīt, ka:

a) 

pieteikuma iesniedzēja, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, vadības struktūra apdraud tā efektīvu, pareizu un piesardzīgu pārvaldību un darbības nepārtrauktību, un tā klientu interešu pienācīgu ievērošanu un tirgus integritāti vai pakļauj pieteikuma iesniedzēju, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, nopietnam nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas riskam;

b) 

pieteikuma iesniedzēja, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, vadības struktūras locekļi neatbilst 68. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem;

c) 

akcionāri vai locekļi, tieši vai netieši, kuriem ir būtiska līdzdalība pieteikuma iesniedzējā, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, neatbilst 68. panta 2. punktā noteiktajiem pietiekami labas reputācijas kritērijiem;

d) 

pieteikuma iesniedzējs, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, neatbilst vai, ticamākais, neatbildīs kādām šīs sadaļas prasībām.

11.  
EVTI un EBI kopīgi izdod pamatnostādnes saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu par to, kā novērtēt pieteikuma iesniedzēja, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, vadības struktūras locekļu piemērotību un to akcionāru vai locekļu, tiešu vai netiešu, piemērotību, kuriem ir būtiska līdzdalība pieteikuma iesniedzējā, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs.

EVTI un EBI pirmajā daļā minētās pamatnostādnes izdod līdz 2024. gada 30. jūnijam.

12.  
Kompetentās iestādes 9. punktā noteiktajā novērtēšanas periodā, bet ne vēlāk kā šā perioda 20. darbdienā, var pieprasīt jebkādu papildu informāciju, kas nepieciešama novērtējuma pabeigšanai. Šos pieprasījumus iesniedz rakstveidā pieteikuma iesniedzējam, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, un tajā konkrēti norāda nepieciešamo papildu informāciju.

Šā panta 9. punktā minēto novērtēšanas periodu aptur uz laiku no dienas, kad kompetentās iestādes pieprasa trūkstošo informāciju, līdz dienai, kad tās saņem atbildi no pieteikuma iesniedzēja, kas ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs. Apturēšana nepārsniedz 20 darbdienas. Kompetentās iestādes pēc saviem ieskatiem var pieprasīt papildināt vai precizēt informāciju, bet tādā gadījumā 9. punktā paredzētā novērtēšanas periodu neaptur.

13.  
Kompetentās iestādes divu darbdienu laikā pēc atļaujas piešķiršanas paziņo EVTI 109. panta 5. punktā norādīto informāciju. Kompetentās iestādes arī informē EVTI par visiem atteikumiem izsniegt atļauju. EVTI 109. panta 5. punktā minēto informāciju dara pieejamu minētajā pantā norādītajā reģistrā līdz kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas dienai.

64. pants

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļaujas atsaukšana

1.  

Kompetentās iestādes atsauc kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļauju, ja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs:

a) 

nav izmantojis atļauju 12 mēnešu laikā pēc atļaujas piešķiršanas dienas;

b) 

ir nepārprotami atteicies no atļaujas;

c) 

nav sniedzis kriptoaktīvu pakalpojumus deviņus secīgus mēnešus;

d) 

ir saņēmis atļauju, izmantojot nelikumīgus līdzekļus, piemēram, savā pieteikumā atļaujas saņemšanai sniedzot nepatiesas ziņas;

e) 

vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atļauja tika piešķirta, un noteiktajā termiņā nav veicis kompetentās iestādes norādītās korektīvās darbības;

f) 

nav ieviesis efektīvas sistēmas, procedūras un pasākumus, lai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849 atklātu un novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu;

g) 

ir nopietni pārkāpis šo regulu, tostarp noteikumus par kriptoaktīvu turētāju vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju klientu aizsardzību vai tirgus integritāti.

2.  

Kompetentās iestādes var atsaukt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļauju jebkurā no šādiem gadījumiem:

a) 

kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ir pārkāpis valsts tiesību aktus, ar kuriem transponē Direktīvu (ES) 2015/849;

b) 

kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ir zaudējis atļauju kā maksājumu iestāde vai atļauju kā elektroniskās naudas iestāde, un minētais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nav novērsis situāciju 40 kalendāro dienu laikā.

3.  
Ja kompetentā iestāde atsauc kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļauju, tā bez nepamatotas kavēšanās par to paziņo EVTI un uzņēmēju dalībvalstu vienotajiem kontaktpunktiem. EVTI šādu informāciju dara pieejamu 109. pantā minētajā reģistrā.
4.  
Kompetentās iestādes var ierobežot atļaujas atsaukšanu, attiecinot to tikai uz konkrētu kriptoaktīvu pakalpojumu.
5.  

Pirms kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļaujas atsaukšanas kompetentās iestādes apspriežas ar citas dalībvalsts kompetento iestādi, ja attiecīgais kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs:

a) 

ir tāda kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja meitasuzņēmums, kuram minētajā citā dalībvalstī ir piešķirta atļauja;

b) 

ir tāda kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kuram minētajā citā dalībvalstī ir piešķirta atļauja;

c) 

to kontrolē tās pašas fiziskās vai juridiskās personas, kuras kontrolē kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kuram minētajā citā dalībvalstī ir piešķirta atļauja.

6.  
Pirms kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļaujas atsaukšanas kompetentās iestādes var apspriesties ar iestādi, kuras kompetencē ir uzraudzīt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atbilstību noteikumiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanu.
7.  
EBI, EVTI un jebkura uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde jebkurā laikā var pieprasīt piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei pārbaudīt, vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs joprojām atbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tika piešķirta atļauja, ja ir pamats aizdomām, ka tā vairs nav.
8.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji izveido, īsteno un uztur atbilstīgas procedūras, kas nodrošina savlaicīgu un sakārtotu savu klientu kriptoaktīvu un naudas līdzekļu pārvešanu citam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kad atļauja tiek atsaukta.

65. pants

Kriptoaktīvu pakalpojumu pārrobežu sniegšana

1.  

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas plāno sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus vairāk nekā vienā dalībvalstī, piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniedz šādu informāciju:

a) 

saraksts ar dalībvalstīm, kurās kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs plāno sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus;

b) 

kriptoaktīvu pakalpojumi, ko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs plāno sniegt pārrobežu mērogā;

c) 

kriptoaktīvu pakalpojumu plānotās sniegšanas sākuma datums;

d) 

saraksts ar visām citām darbībām, ko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs veic un uz ko neattiecas šī regula.

2.  
Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde 10 darbdienu laikā pēc šā panta 1. punktā minētās informācijas saņemšanas šo informāciju paziņo uzņēmēju dalībvalstu vienotajiem kontaktpunktiem, EVTI un EBI.
3.  
Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura piešķīrusi atļauju, nekavējoties informē attiecīgo kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju par 2. punktā minēto paziņojumu.
4.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs var sākt sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus dalībvalstī, kas nav tā piederības dalībvalsts, no dienas, kad saņemts 3. punktā minētais paziņojums, vai vēlākais no 15. kalendārās dienas pēc 1. punktā minētās informācijas iesniegšanas.

2. NODAĻA

Visu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pienākumi

66. pants

Pienākums rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši klientu labākajām interesēm

1.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši savu klientu un iespējamo klientu labākajām interesēm.
2.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji saviem klientiem sniedz patiesu, skaidru un nemaldinošu informāciju, tostarp tirgvedības paziņojumos, ko kā tādus identificē. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji netīši vai nolaidības dēļ nemaldina klientu attiecībā uz kriptoaktīvu faktiskajām vai šķietamajām priekšrocībām.
3.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji brīdina klientus par riskiem, kas saistīti ar kriptoaktīvu darījumiem.

Uzturot kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, apmainot kriptoaktīvus pret naudas līdzekļiem vai citiem kriptoaktīviem, sniedzot konsultācijas par kriptoaktīviem vai nodrošinot kriptoaktīvu portfeļa pārvaldību, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji saviem klientiem nodrošina hipersaites uz visām kriptoaktīvu baltajām grāmatām par kriptoaktīviem, attiecībā uz kuriem tie sniedz šos pakalpojumus.

4.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji labi pamanāmā vietā savā tīmekļa vietnē publisko savu cenu, izmaksu un maksu politiku.
5.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji redzamā vietā savā tīmekļa vietnē publisko informāciju, kas saistīta ar katra kriptoaktīva, saistībā ar kuru tie sniedz pakalpojumus, emisijai izmantotā konsensa mehānisma galveno nelabvēlīgo ietekmi uz klimatu un citu ar vidi saistīto nelabvēlīgo ietekmi. Šo informāciju var iegūt no kriptoaktīvu baltajām grāmatām.
6.  
EVTI sadarbībā ar EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu par 5. punktā minētās informācijas saturu, metodiku un izklāstu attiecībā uz ilgtspējas rādītājiem saistībā ar nelabvēlīgu ietekmi uz klimatu un citu ar vidi saistītu nelabvēlīgu ietekmi.

Izstrādājot pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, EVTI ņem vērā dažādos konsensa mehānismu veidus, ko izmanto, lai validētu kriptoaktīvu darījumus, to stimulu struktūras, kā arī enerģijas, atjaunojamo energoresursu un dabas resursu izmantošanu, atkritumu radīšanu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. EVTI atjaunina regulatīvos tehniskos standartus, ņemot vērā regulējuma izmaiņas un tehnoloģiju attīstību.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

67. pants

Uzraudzības prasības

1.  

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju rīcībā visu laiku ir prudenciālie aizsardzības pasākumi, kas atbilst vismaz augstākajai no šādām summām:

a) 

IV pielikumā norādīto pastāvīgo minimālo kapitāla prasību summa atkarībā no sniegto kriptoaktīvu pakalpojumu veida;

b) 

ceturtā daļa no fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem iepriekšējā gadā, kurus ik gadu pārskata.

2.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas nav veikuši darījumdarbību vienu gadu no dienas, kad tie sāka sniegt pakalpojumus, 1. punkta b) apakšpunktā minētajam aprēķinam izmanto prognozētos fiksētos pieskaitāmos izdevumus, kas iekļauti to prognozēs pirmajiem 12 pakalpojumu sniegšanas mēnešiem, kas iesniegti kopā ar to pieteikumu atļaujas saņemšanai.
3.  

Piemērojot 1. punkta b) apakšpunktu, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji aprēķina savus iepriekšējā gada fiksētos pieskaitāmos izdevumus, izmantojot skaitļus, kas izriet no piemērojamā grāmatvedības regulējuma, atskaitot šādus posteņus no kopējiem izdevumiem pēc tam, kad to nesenākajos revidētajos gada finanšu pārskatos sadalīta peļņa akcionāriem vai locekļiem, vai, ja nav revidētu pārskatu, gada finanšu pārskatos, ko apstiprinājusi valsts uzraudzības iestāde:

a) 

darbinieku prēmijas un cits atalgojums, ciktāl minētās prēmijas un minētais atalgojums ir atkarīgs no kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja neto peļņas attiecīgajā gadā;

b) 

darbinieku, direktoru un partneru peļņas daļas;

c) 

cita peļņas sadale un citas atalgojuma mainīgās daļas, ciktāl tās ir pilnībā diskrecionāras;

d) 

vienreizējie izdevumi, ko radījušas neikdienišķas darbības.

4.  

Prudenciālie aizsardzības pasākumi, kas minēti 1. punktā, ir jebkuri no šādiem veidiem vai to kombinācija:

a) 

pašu kapitāls, ko veido Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. līdz 30. pantā minētie 1. līmeņa pamata kapitāla posteņi un instrumenti, pēc tam, kad pilnībā veikti atskaitījumi saskaņā ar minētās regulas 36. pantu, nepiemērojot atbrīvojumu robežvērtības saskaņā ar minētās regulas 46. un 48. pantu;

b) 

apdrošināšanas polise, kas aptver Savienības teritorijas, kurās tiek sniegti kriptoaktīvu pakalpojumi, vai salīdzināma garantija.

5.  

Šā panta 4. punkta b) apakšpunktā minēto apdrošināšanas polisi publisko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja tīmekļa vietnē, un tai ir vismaz visas turpmāk minētās īpašības:

a) 

tās sākotnējais termiņš ir vismaz viens gads;

b) 

termiņš, kurā paziņo par tās anulēšanu, ir vismaz 90 dienas;

c) 

tā ir iegādāta no uzņēmuma, kam ir piešķirta atļauja sniegt apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem;

d) 

to nodrošina trešā vienība.

6.  

Šā panta 4. punkta b) apakšpunktā minētā apdrošināšanas polise ietver segumu pret risku, ko rada viss turpmāk minētais:

a) 

dokumentu nozaudēšana;

b) 

sagrozījumi vai maldinoši paziņojumi;

c) 

darbības, kļūdas vai bezdarbība, pārkāpjot:

i) 

juridiskos un normatīvos pienākumus;

ii) 

pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli pret klientiem;

iii) 

konfidencialitātes ievērošanas pienākumu;

d) 

tas, ka nav izveidotas, īstenotas un uzturētas atbilstīgas procedūras interešu konfliktu novēršanai;

e) 

zaudējumi darījumdarbības pārrāvumu vai sistēmas traucējumu dēļ;

f) 

ja attiecināms uz darījumdarbības modeli, – rupja nolaidība klientu kriptoaktīvu un naudas līdzekļu aizsardzībā;

g) 

kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju saistības pret klientiem atbilstīgi 75. panta 8. punktam.

68. pants

Pārvaldības kārtība

1.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju vadības struktūras locekļiem gan individuāli, gan kolektīvi ir pietiekami laba reputācija un atbilstīgas zināšanas, prasmes un pieredze, lai veiktu savus pienākumus. Jo īpaši kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju vadības struktūras locekļi nedrīkst būt notiesāti par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai teroristu finansēšanu, vai par citiem nodarījumiem, kas varētu ietekmēt viņu labo reputāciju. Viņi arī pierāda, ka spēj atvēlēt pietiekami daudz laika, lai efektīvi pildītu savus pienākumus.
2.  
Akcionāriem un locekļiem, tiešiem vai netiešiem, kuriem ir būtiska līdzdalība kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējos, ir pietiekami laba reputācija, un jo īpaši tie nedrīkst būt notiesāti par noziedzīgi nodarījumiem, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai teroristu finansēšanu, vai jebkādiem citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas varētu ietekmēt to labo reputāciju.
3.  
Ja akcionāru vai locekļu, tiešu vai netiešu, kuriem ir būtiska līdzdalība kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējā, ietekme var kaitēt šā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja stabilai un piesardzīgai pārvaldībai, kompetentās iestādes veic pienācīgus pasākumus, lai novērstu minētos riskus.

Šādi pasākumi var būt prasība par tiesas lēmumu vai sankciju piemērošana direktoriem un personām, kas atbildīgas par pārvaldību, vai attiecīgo akcionāru vai locekļu, tiešu vai netiešu, kuriem ir būtiska līdzdalība, balsstiesību, kas tām ir sakarā ar turētajām akcijām, apturēšana.

4.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji pieņem rīcībpolitiku un procedūras, kas ir pietiekami efektīvas, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai.
5.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji pieņem darbā darbiniekus ar tādām zināšanām, prasmēm un kompetenci, kas ir nepieciešama tiem piešķirto pienākumu izpildē, ņemot vērā sniegto kriptoaktīvu pakalpojumu mērogu, veidu un klāstu.
6.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju vadības struktūra novērtē un periodiski pārskata rīcībpolitisko pasākumu un procedūru efektivitāti, kas ieviesti, lai ievērotu šīs sadaļas 2. un 3. nodaļu, un veic pienācīgus pasākumus, lai novērstu šajā ziņā pastāvošus trūkumus.
7.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji veic visus pamatotos pasākumus, lai nodrošinātu kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību un regularitāti. Šajā nolūkā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji izmanto atbilstīgus un samērīgus resursus un procedūras, tostarp noturīgas un drošas IKT sistēmas, kā prasīts Regulā (ES) 2022/2554.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji izveido darbības nepārtrauktības rīcībpolitiku, kas ietver IKT darbības nepārtrauktības plānus, kā arī IKT reaģēšanas un seku novēršanas plānus, kas sagatavoti, ievērojot Regulas (ES) 2022/2554 11. un 12. pantu, un kuru mērķis ir IKT sistēmu un procedūru darbības pārtraukuma gadījumā nodrošināt svarīgu datu un funkciju saglabāšanu un kriptoaktīvu pakalpojumu uzturēšanu vai, ja tas nav iespējams, savlaicīgu šādu datu un funkciju atjaunošanu un savlaicīgu kriptoaktīvu pakalpojumu atsākšanu.

8.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir mehānismi, sistēmas un procedūras, kā prasīts Regulā (ES) 2022/2554, kā arī efektīvas riska novērtēšanas procedūras un pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu (ES) 2015/849. Tie uzrauga un regulāri izvērtē minēto mehānismu, sistēmu un procedūru atbilstību un efektivitāti, ņemot vērā sniegto kriptoaktīvu pakalpojumu apjomu, būtību un klāstu, un veic pienācīgus pasākumus, lai novērstu jebkādus trūkumus šajā jomā.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir sistēmas un procedūras, lai aizsargātu datu pieejamību, autentiskumu, integritāti un konfidencialitāti, ievērojot Regulu (ES) 2022/2554.

9.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji nodrošina visu savu veikto kriptoaktīvu pakalpojumu, darbību, rīkojumu un darījumu uzskaiti. Minētā uzskaite ir pietiekama, lai kompetentās iestādes varētu pildīt savus uzraudzības uzdevumus un veikt izpildes panākšanas pasākumus un jo īpaši lai pārliecinātos, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji ir izpildījuši visus pienākumus, tostarp attiecībā uz klientiem vai iespējamajiem klientiem un tirgus integritāti.

Ievērojot pirmo daļu, veiktās uzskaites ierakstus pēc pieprasījuma sniedz klientiem un glabā piecus gadus, bet, ja kompetentā iestāde to pieprasa pirms piecu gadu termiņa beigām, tos glabā līdz septiņiem gadiem.

10.  

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu:

a) 

pasākumus, kas nodrošina 7. punktā minēto kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību un regularitāti;

b) 

visu kriptoaktīvu pakalpojumu, darbību, rīkojumu un darījumu uzskaiti, kā minēts šā panta 9. punktā.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

69. pants

Informācija kompetentajām iestādēm

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei par jebkādām izmaiņām savā vadības struktūrā, darot to vēl pirms jaunie struktūras locekļi veic jebkādas darbības, un sniedz kompetentajai iestādei visu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu atbilstību 68. pantam.

70. pants

Klientu kriptoaktīvu un naudas līdzekļu droša glabāšana

1.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas tur klientiem piederošus kriptoaktīvus vai līdzekļus piekļuvei šādiem kriptoaktīviem, veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu klientu īpašumtiesības, jo īpaši kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja maksātnespējas gadījumā, un lai nepieļautu klientu kriptoaktīvu izmantošanu paši savā labā.
2.  
Ja saskaņā ar to darījumdarbības modeļiem vai kriptoaktīvu pakalpojumiem ir nepieciešams turēt klientu naudas līdzekļus, kas nav e-naudas žetoni, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji ievieš atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu klientu īpašumtiesības un novērstu klientu naudas līdzekļu izmantošanu savā labā.
3.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji līdz nākamās darbdienas beigām pēc dienas, kad saņemti klientu naudas līdzekļi, kas nav e-naudas žetoni, šos naudas līdzekļus izvieto kredītiestādē vai centrālajā bankā.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka klientu naudas līdzekļi, kas nav e-naudas žetoni un kas tiek turēti kredītiestādē vai centrālajā bankā, tiek turēti kontā, kas ir atsevišķi identificējams no kontiem, kurus izmanto kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja naudas līdzekļu turēšanai.

4.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji var paši vai ar trešās personas starpniecību sniegt maksājumu pakalpojumus, kas saistīti ar to piedāvāto kriptoaktīvu pakalpojumu, ar nosacījumu, ka pašam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam vai trešajai personai ir piešķirta atļauja sniegt šos pakalpojumus saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/2366.

Ja tiek sniegti maksājumu pakalpojumi, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji informē savus klientus par visiem turpmāk minētajiem aspektiem:

a) 

šo pakalpojumu būtību un noteikumiem un nosacījumiem, tostarp atsaucēm uz piemērojamiem valsts tiesību aktiem un klientu tiesībām;

b) 

to, vai šos pakalpojumus sniedz viņi paši vai trešā persona.

5.  
Šā panta 2. un 3. punktu nepiemēro kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas ir elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes vai kredītiestādes.

71. pants

Sūdzību izskatīšanas procedūras

1.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji izveido un uztur efektīvas un pārredzamas procedūras no klientiem saņemto sūdzību tūlītējai, taisnīgai un konsekventai izskatīšanai un publicē minēto procedūru aprakstus.
2.  
Klienti var bez maksas iesniegt sūdzības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem.
3.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji informē klientus par iespēju iesniegt sūdzību. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji dara klientiem pieejamu standarta sūdzību veidni un veic uzskaiti par visām saņemtajām sūdzībām un pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz tām.
4.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji laikus un taisnīgi izskata visas sūdzības un saprātīgā laikposmā paziņo saviem klientiem šādas izskatīšanas rezultātus.
5.  
EVTI ciešā sadarbībā ar EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu prasības, veidnes un procedūras sūdzību izskatīšanai.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

72. pants

Interešu konfliktu identificēšana, novēršana, pārvaldīšana un atklāšana

1.  

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji īsteno un uztur efektīvas rīcībpolitikas un procedūras, ņemot vērā sniegto kriptoaktīvu pakalpojumu mērogu, būtību un klāstu, lai identificētu, novērstu, pārvaldītu un atklātu interešu konfliktus starp:

a) 

tiem un:

i) 

to akcionāriem vai locekļiem;

ii) 

jebkuru personu, kas caur kontroli tieši vai netieši saistīti ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem vai to akcionāriem vai locekļiem;

iii) 

to vadības struktūras locekļiem;

iv) 

to darbiniekiem; vai

v) 

to klientiem; vai

b) 

diviem vai vairāk klientiem, kuru savstarpējās intereses ir konfliktā.

2.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji redzamā vietā savā tīmekļa vietnē izpauž saviem klientiem un nozīmīgajiem klientiem informāciju par 1. punktā minēto interešu konfliktu vispārējo raksturu un avotiem, kā arī par pasākumiem, kas veikti to mazināšanai.
3.  
Informācijas izpaušana, kas minēta 2. punktā, tiek veikta elektroniskā formātā, un tajā iekļauj pietiekami detalizētu informāciju, ņemot vērā katra klienta īpatnības, lai katrs klients varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par pakalpojumu, saistībā ar kuru rodas interešu konflikti.
4.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji novērtē un vismaz reizi gadā pārskata savu politiku attiecībā uz interešu konfliktiem un veic visus pienācīgos pasākumus, lai novērstu jebkādus trūkumus šajā jomā.
5.  

EVTI ciešā sadarbībā ar EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu:

a) 

prasības attiecībā uz 1. punktā minēto rīcībpolitiku un procedūrām, ņemot vērā sniegto kriptoaktīvu pakalpojumu mērogu, būtību un klāstu;

b) 

sīkāku informāciju un metodiku par 2. punktā minētās izpaužamās informācijas saturu.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

73. pants

Ārpakalpojumi

1.  

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas trešām personām nodod pakalpojumus vai darbības ārpakalpojumā operatīvo funkciju izpildei, veic visus pamatotos pasākumus, lai izvairītos no papildu operacionālā riska. Tie saglabā pilnu atbildību par visu savu pienākumu izpildi atbilstīgi šai sadaļai un vienmēr nodrošina, ka tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

ārpakalpojumu rezultātā netiek deleģēta kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju atbildība;

b) 

ārpakalpojumi nemaina ne attiecības starp kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un to klientiem, ne kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pienākumus pret saviem klientiem;

c) 

ārpakalpojumi nemaina nosacījumus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju atļaujas saņemšanai;

d) 

ārpakalpojumā iesaistītās trešās personas sadarbojas ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju piederības dalībvalsts kompetento iestādi, un ārpakalpojums tām neliedz veikt uzraudzības funkcijas, tostarp piekļuvi uz vietas, lai iegūtu visu relevanto informāciju, kas vajadzīga minēto funkciju veikšanai;

e) 

kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji patur speciālās zināšanas un resursus, kas vajadzīgi, lai novērtētu sniegto pakalpojumu kvalitāti, efektīvi uzraudzītu ārpakalpojumus un pastāvīgi pārvaldītu ar ārpakalpojumu izmantošanu saistītos riskus;

f) 

kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir tieša piekļuve relevantajai informācijai par pakalpojumiem, kuru sniegšana nodota ārpakalpojumu sniedzējiem;

g) 

kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka ārpakalpojumā iesaistītās trešās personas atbilst Savienības datu aizsardzības standartiem.

Piemērojot pirmās daļas g) apakšpunktu, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji ir atbildīgi par to, lai nodrošinātu, ka datu aizsardzības standarti ir izklāstīti 3. punktā minētajos rakstveida līgumos.

2.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir izstrādāta ārpakalpojumu politika, tostarp attiecībā uz ārkārtas rīcības plāniem un izejas stratēģijām, ņemot vērā sniegto kriptoaktīvu pakalpojumu mērogu, veidu un klāstu.
3.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji rakstveida līgumā nosaka savas tiesības un pienākumus un to trešo personu tiesības un pienākumus, kurām tie nodod pakalpojumus vai darbības ārpakalpojumā. Ārpakalpojumu līgumos kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem paredz tiesības izbeigt šos līgumus.
4.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji un trešās personas pēc pieprasījuma dara pieejamu kompetentajām iestādēm un citām attiecīgajām iestādēm visu informāciju, kas vajadzīga, lai minētās iestādes varētu novērtēt ārpakalpojumā nodoto darbību atbilstību šīs sadaļas prasībām.

74. pants

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju organizēta likvidācija

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz 75.–79. pantā minētos pakalpojumus, ir plāns, kas ir piemērots, lai atbalstītu viņu darbību organizētu likvidāciju saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, tostarp nodrošinot visu šo pakalpojumu sniedzēju veikto kritiski svarīgo darbību nepārtrauktību vai atjaunošanu. Minētajā plānā paredz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja spēju veikt organizētu likvidāciju tā, lai neradītu nepamatotu ekonomisku kaitējumu to klientiem.

3. NODAĻA

Pienākumi attiecībā uz īpašiem kriptoaktīvu pakalpojumiem

75. pants

Kriptoaktīvu glabāšanas un pārvaldīšanas nodrošināšana klientu vārdā

1.  

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina kriptoaktīvu glabāšanu un pārvaldīšanu klientu vārdā, noslēdz līgumu ar saviem klientiem, lai precizētu savus pienākumus un atbildību. Šādā līgumā ietver vismaz šādus elementus:

a) 

līguma pušu identitāti;

b) 

sniegtā kriptoaktīvu pakalpojuma veidu un šā pakalpojuma aprakstu;

c) 

glabāšanas kārtību;

d) 

saziņas līdzekļus starp kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju un klientu, tostarp klienta autentifikācijas sistēmu;

e) 

kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja izmantoto drošības sistēmu aprakstu;

f) 

kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja piemērotās maksas, izmaksas un atlīdzības;

g) 

piemērojamos tiesību aktus.

2.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina kriptoaktīvu glabāšanu un pārvaldīšanu klientu vārdā, uztur katra klienta vārdā atvērtu pozīciju reģistru, kas atbilst katra klienta tiesībām uz kriptoaktīviem. Attiecīgā gadījumā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji pēc iespējas ātrāk minētajā reģistrā reģistrē visas izmaiņas, kas izriet no klientu norādījumiem. Šādos gadījumos to iekšējās procedūras nodrošina, ka jebkuras izmaiņas, kas ietekmē kriptoaktīvu reģistrāciju, apliecina darījums, kas regulāri tiek reģistrēts klienta pozīciju reģistrā.
3.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina kriptoaktīvu glabāšanu un pārvaldīšanu klientu vārdā, ievieš glabāšanas kārtību ar iekšējiem noteikumiem un procedūrām, lai nodrošinātu šādu kriptoaktīvu vai līdzekļu piekļuvei kriptoaktīviem drošu glabāšanu vai kontroli.

Pirmajā daļā minētā glabāšanas kārtība samazina risku, ka krāpšanas, kiberdraudu vai nolaidības dēļ varētu tikt zaudēti klientu kriptoaktīvi vai ar šiem kriptoaktīviem saistītās tiesības, vai piekļuves līdzekļi kriptoaktīviem.

Glabāšanas kārtības kopsavilkums ir pieejams klientiem pēc viņu pieprasījuma elektroniskā formātā.

4.  
Attiecīgā gadījumā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina kriptoaktīvu glabāšanu un pārvaldīšanu klientu vārdā, veicina ar kriptoaktīviem saistīto tiesību īstenošanu. Jebkuru notikumu, kas, ticamākais, radīs vai mainīs klienta tiesības, nekavējoties reģistrē klienta pozīciju reģistrā.

Ja notiek izmaiņas pamatā esošajā sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijā vai jebkurš cits notikums, kas, ticamākais, radīs vai mainīs klienta tiesības, klientam ir tiesības uz visiem kriptoaktīviem vai jebkuras tiesības, kas jaunradušās uz klienta pozīciju pamata, tādā apjomā, kāds bija laikā, kad notika minētās izmaiņas vai notikums, izņemot gadījumus, kad spēkā esošs līgums, kas pirms minētajām izmaiņām vai notikuma parakstīts ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kurš nodrošina kriptoaktīvu glabāšanu un pārvaldīšanu klientu vārdā saskaņā ar 1. punktu, skaidri nosaka citādi.

5.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina kriptoaktīvu glabāšanu un pārvaldīšanu klientu vārdā, vismaz reizi trijos mēnešos un pēc attiecīgā klienta pieprasījuma saviem klientiem sniedz pārskatu par to kriptoaktīvu pozīciju, kas reģistrēti šo klientu vārdā. Šo paziņojumu par pozīciju sniedz elektroniskā formātā. Paziņojumā par pozīciju identificē attiecīgos kriptoaktīvus, to atlikumu, vērtību un kriptoaktīvu pārvešanu, kas veikta attiecīgajā periodā.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina kriptoaktīvu glabāšanu un pārvaldīšanu klientu vārdā, pēc iespējas ātrāk sniedz saviem klientiem jebkādu informāciju par darbībām ar kriptoaktīviem, kuru veikšanai nepieciešama šo klientu atbilde.

6.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina kriptoaktīvu glabāšanu un pārvaldīšanu klientu vārdā, nodrošina, ka ir ieviestas nepieciešamās procedūras, lai kriptoaktīvus, kas tiek turēti to klientu vārdā, vai to piekļuves līdzekļus pēc iespējas ātrāk atdotu šiem klientiem.
7.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina kriptoaktīvu glabāšanu un pārvaldīšanu klientu vārdā, nošķir kriptoaktīvu turējumus klientu vārdā no saviem turējumiem un nodrošina, ka līdzekļi piekļuvei klientu kriptoaktīviem ir skaidri identificēti kā tādi. Tie nodrošina, ka to klientu kriptoaktīvi sadalītajā virsgrāmatā tiek turēti atsevišķi no viņu pašu kriptoaktīviem.

Glabāšanā turētie kriptoaktīvi ir juridiski nošķirti no kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja īpašuma kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja klientu interesēs saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, lai, jo īpaši maksātnespējas gadījumā, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja kreditori nevarētu izmantot kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja glabātos kriptoaktīvus.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka glabāšanā turētie kriptoaktīvi ir operacionāli nošķirti no kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja īpašuma.

8.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina kriptoaktīvu glabāšanu un pārvaldīšanu klientu vārdā, ir atbildīgi savu klientu priekšā par kriptoaktīvu vai piekļuves līdzekļu kriptoaktīviem zaudējumu, kas radies ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem saistītu incidentu rezultātā. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atbildība ir ierobežota, un tās apmērs nepārsniedz zaudēto kriptoaktīvu tirgus vērtību zaudējuma rašanās brīdī.

Incidenti, kas nav attiecināmi uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, ietver jebkuru notikumu, par kuru kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs pierāda, ka tas ir noticis neatkarīgi no attiecīgā pakalpojuma sniegšanas vai neatkarīgi no kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja darbībām, piemēram, problēmu, kas raksturīga sadalītās virsgrāmatas darbībai, un ko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nekontrolē.

9.  
Ja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina kriptoaktīvu glabāšanu un pārvaldīšanu klientu vārdā, šim pakalpojumam izmanto citus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, tie izmanto tikai tos kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, kam piešķirta atļauja saskaņā ar 59. pantu.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina kriptoaktīvu glabāšanu un pārvaldīšanu klientu vārdā un kas šim pakalpojumam izmanto citus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, par to informē savus klientus.

76. pants

Kriptoaktīvu tirdzniecības platformas uzturēšana

1.  

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas uztur kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, izstrādā, uztur un ievieš skaidrus un pārredzamus tirdzniecības platformas darbības noteikumus. Šie darbības noteikumi vismaz:

a) 

nosaka apstiprināšanas procesus, tostarp klienta uzticamības pārbaudes prasības, kas ir samērīgas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai teroristu finansēšanas risku, ko pieteikuma iesniedzējs rada saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849, un ko piemēro pirms kriptoaktīvu pielaides tirdzniecībai tirdzniecības platformā;

b) 

definē izslēgšanas kategorijas, ja tādas ir, attiecībā uz to, kāda veida kriptoaktīvi netiek pielaisti tirdzniecībai tirdzniecības platformā;

c) 

nosaka politiku, procedūras un maksu līmeni, ja tādas ir, par kriptoaktīvu pielaidi tirdzniecībai;

d) 

nosaka objektīvus un nediskriminējošus noteikumus un samērīgus kritērijus dalībai tirdzniecības darbībās, kas veicina godīgu un atklātu piekļuvi tirdzniecības platformai klientiem, kuri vēlas veikt tirdzniecību;

e) 

nosaka nediskrecionārus noteikumus un procedūras, lai nodrošinātu godīgu un sakārtotu tirdzniecību, un objektīvus kritērijus efektīvai rīkojumu izpildei;

f) 

paredz nosacījumus kriptoaktīviem, lai tie arī turpmāk būtu pieejami tirdzniecībai, tostarp likviditātes robežvērtības un periodiskas informācijas izpaušanas prasības;

g) 

paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem kriptoaktīvu tirdzniecību var apturēt;

h) 

nosaka procedūras, lai nodrošinātu efektīvus norēķinus gan par kriptoaktīviem, gan naudas līdzekļiem.

Piemērojot šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, darbības noteikumos ir skaidri noteikts, ka kriptoaktīvu nepielaiž tirdzniecībai tirdzniecības platformā, ja šajā regulā paredzētajos gadījumos nav publicēta atbilstoša kriptoaktīvu baltā grāmata.

2.  
Pirms kriptoaktīvam piešķir pielaidi tirdzniecībai, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas uztur kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, nodrošina, ka kriptoaktīvs atbilst tirdzniecības platformas darbības noteikumiem, un novērtē attiecīgā kriptoaktīva piemērotību. Novērtējot kriptoaktīva piemērotību, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas uztur tirdzniecības platformu, jo īpaši izvērtē izmantoto tehnisko risinājumu uzticamību un iespējamo saistību ar nelikumīgām vai krāpnieciskām darbībām, ņemot vērā minēto kriptoaktīvu emitenta un tā izstrādes komandas pieredzi, darbības rezultātus un reputāciju. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas uztur tirdzniecības platformu, novērtē arī to kriptoaktīvu piemērotību, kas nav 4. panta 3. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā minētie aktīviem piesaistītie žetoni vai e-naudas žetoni.
3.  
Kriptoaktīvu tirdzniecības platformas darbības noteikumi nepieļauj tādu kriptoaktīvu pielaidi tirdzniecībai, kuriem ir anonimizācijas funkcija, ja vien kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas uztur kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, nevar identificēt šo kriptoaktīvu turētājus un viņu darījumu vēsturi.
4.  
Šā panta 1. punktā minētos darbības noteikumus sagatavo piederības dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

Ja kriptoaktīvu tirdzniecības platformas uzturēšana tiek veikta citā dalībvalstī, 1. punktā minētos darbības noteikumus izstrādā uzņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

5.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas uztur kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, neveic darījumus savā vārdā to uzturētajā kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, tostarp, ja tie nodrošina kriptoaktīvu apmaiņu pret naudas līdzekļiem vai citiem kriptoaktīviem.
6.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas uztur kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, ir atļauts iesaistīties sapārotā tirdzniecībā savā vārdā tikai tad, ja klients ir piekritis šādam procesam. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji sniedz kompetentajai iestādei informāciju, paskaidrojot, kā tie izmanto sapārotu tirdzniecību savā vārdā. Kompetentā iestāde uzrauga kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju iesaistīšanos sapārotā tirdzniecībā savā vārdā, nodrošinot, ka to iesaistīšanos sapārotā tirdzniecībā joprojām atbilst šādas tirdzniecības definīcijai un ka to veiktā sapārotā tirdzniecība savā vārdā nerada interešu konfliktus starp kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un to klientiem.
7.  

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas uztur kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, ir ieviestas efektīvas sistēmas, procedūras un kārtība, lai nodrošinātu, ka to tirdzniecības sistēmas:

a) 

ir noturīgas;

b) 

ir pietiekami jaudīgas, lai apstrādātu rīkojumu un ziņojumu maksimālo apjomu;

c) 

spēj nodrošināt sakārtotu tirdzniecību liela tirgus stresa apstākļos;

d) 

var noraidīt rīkojumus, kas pārsniedz iepriekš noteiktu apjomu un cenu robežvērtības vai ir nepārprotami kļūdaini;

e) 

ir pilnībā pārbaudītas, lai nodrošinātu a) līdz d) apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi;

f) 

ir pakļautas efektīviem darbības nepārtrauktības pasākumiem, lai nodrošinātu savu pakalpojumu nepārtrauktību, ja to tirdzniecības sistēmā rodas jebkāda kļūme;

g) 

spēj novērst vai atklāt tirgus ļaunprātīgu izmantošanu;

h) 

ir pietiekami stabilas, lai nepieļautu, ka tās ļaunprātīgi izmanto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai teroristu finansēšanai.

8.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas uztur kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, informē savu kompetento iestādi, ja tie konstatē tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus vai tirgus ļaunprātīgas izmantošanas mēģinājumus, kas tikuši veikti to tirdzniecības sistēmās vai ar to starpniecību.
9.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas uztur kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, publisko visas pirkšanas un pārdošanas cenas un tirdzniecības interešu apjomu pie šādām cenām, kas reklamētas attiecībā uz kriptoaktīviem, izmantojot kriptoaktīvu tirdzniecības platformas sistēmas. Attiecīgie kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji tirdzniecības laikā nepārtraukti dara minēto informāciju publiski pieejamu.
10.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas uztur kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, publisko cenu, apjomu un laiku darījumiem, kas izpildīti attiecībā uz kriptoaktīviem, kurus tirgo to tirdzniecības platformās. Tie publisko minēto informāciju par visiem šādiem darījumiem tik tuvu reāllaikam, cik tas ir tehniski iespējams.
11.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas uztur kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, saskaņā ar 9. un 10. punktu publicēto informāciju dara publiski pieejamu atbilstoši pamatotiem komercnosacījumiem un nodrošina nediskriminējošu piekļuvi minētajai informācijai. Šo informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc publicēšanas mašīnlasāmā formātā un saglabā publiskotu vismaz divus gadus.
12.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas uztur kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, uzsāk kriptoaktīvu darījuma galīgo norēķinu sadalītajā virsgrāmatā 24 stundu laikā pēc darījuma veikšanas tirdzniecības platformā vai, ja norēķini par darījumiem veikti ārpus sadalītās virsgrāmatas, vēlākais līdz dienas beigām.
13.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas uztur kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, nodrošina, ka to noteikto maksu struktūras ir pārredzamas, taisnīgas un nediskriminējošas un ka tās nerada stimulu izvietot, grozīt vai atcelt rīkojumus vai veikt darījumus tā, lai veicinātu nesakārtotus tirdzniecības apstākļus vai tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kā minēts VI sadaļā.
14.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas uztur kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, uztur resursus un izveido rezerves sistēmas, lai tie jebkurā laikā varētu ziņot savai kompetentajai iestādei.
15.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas uztur tirdzniecības platformu, vismaz piecus gadus glabā pieejamus kompetentajai iestādei relevantos datus par visiem kriptoaktīvu rīkojumiem, kas tiek reklamēti to sistēmās, vai sniedz kompetentajai iestādei piekļuvi rīkojumu reģistram, lai kompetentā iestāde varētu uzraudzīt tirdzniecības aktivitāti. Šajos relevantajos datos ietver rīkojuma raksturlielumus, tostarp tos, kas saista rīkojumu ar izpildītajiem darījumiem, kuri izriet no šā rīkojuma.
16.  

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu:

a) 

veidu, kādā jāsniedz pārredzamības dati, tostarp 1., 9. un 10. punktā minēto publiskojamo datu dezagregācijas līmenis;

b) 

saturu un formātu ierakstiem rīkojumu reģistrā, kas jāuztur tā, kā norādīts 15. punktā.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

77. pants

Kriptoaktīvu apmaiņa pret naudas līdzekļiem vai citiem kriptoaktīviem

1.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas veic kriptoaktīvu apmaiņu pret naudas līdzekļiem vai citiem kriptoaktīviem, ievieš nediskriminējošu tirdzniecības politiku, kurā jo īpaši norāda klientu veidus, ar kuriem tie piekrīt veikt darījumus, un nosacījumus, kas šādiem klientiem jāievēro.
2.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas veic kriptoaktīvu apmaiņu pret naudas līdzekļiem vai citiem kriptoaktīviem, publicē kriptoaktīvu nemainīgo cenu vai cenas noteikšanas metodi kriptoaktīviem, ko tie ierosina apmainīt pret naudas līdzekļiem vai citiem kriptoaktīviem, un jebkuru piemērojamo ierobežojumu, ko šis kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ir noteicis attiecībā uz apmaināmo summu.
3.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas veic kriptoaktīvu apmaiņu pret naudas līdzekļiem vai citiem kriptoaktīviem, izpilda klientu rīkojumus, piemērojot tādas cenas, kādas uzrādītas brīdī, kad rīkojums par apmaiņu kļūst galīgs. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji informē savus klientus par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem to rīkojums tiek uzskatīts par galīgu.
4.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas veic kriptoaktīvu apmaiņu pret naudas līdzekļiem vai citiem kriptoaktīviem, publicē informāciju par to veiktajiem darījumiem, piemēram, par darījumu apjomiem un cenām.

78. pants

Kriptoaktīvu rīkojumu izpilde klientu vārdā

1.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas izpilda kriptoaktīvu rīkojumus klientu vārdā, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai, izpildot rīkojumus, iegūtu labāko iespējamo rezultātu saviem klientiem, ņemot vērā tādus faktorus kā cena, izmaksas, ātrums, izpildes un norēķinu iespējamība, apjoms, būtība, kriptoaktīvu glabāšanas nosacījumi vai jebkādus citus ar rīkojuma izpildi saistītus apsvērumus.

Neatkarīgi no pirmās daļas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas izpilda kriptoaktīvu rīkojumus klientu vārdā, netiek prasīts veikt pirmajā daļā minētos vajadzīgos pasākumus gadījumos, kad tie izpilda kriptoaktīvu rīkojumus, ievērojot savus klientu īpašos norādījumus.

2.  
Lai nodrošinātu atbilstību 1. punktam, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas izpilda kriptoaktīvu rīkojumus klientu vārdā, izstrādā un īsteno efektīvus izpildes pasākumus. Jo īpaši tie izstrādā un īsteno rīkojumu izpildes kārtību, kas ļauj tiem atbilst 1. punktam. Rīkojumu izpildes kārtība cita starpā paredz klientu rīkojumu ātru un taisnīgu izpildi bez kavēšanās un nepieļauj to, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju darbinieki ļaunprātīgi izmantotu jebkādu informāciju, kas attiecas uz klientu rīkojumiem.
3.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas izpilda kriptoaktīvu rīkojumus klientu vārdā, sniedz saviem klientiem atbilstīgu un skaidru informāciju par rīkojumu izpildes kārtību, kas minēta 2. punktā, un jebkādām būtiskām tās izmaiņām. Minētajā informācijā skaidri, pietiekami detalizēti un klientiem viegli saprotamā veidā izskaidro, kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji izpildīs klientu rīkojumus. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji no katra klienta saņem iepriekšēju piekrišanu attiecībā uz rīkojumu izpildes kārtību.
4.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas izpilda kriptoaktīvu rīkojumus klientu vārdā, spēj saviem klientiem pēc to pieprasījuma pierādīt, ka tie ir izpildījuši rīkojumus atbilstoši savai rīkojumu izpildes kārtībai, un pēc kompetentās iestādes pieprasījuma var tai pierādīt atbilstību šā panta prasībām.
5.  
Ja rīkojumu izpildes kārtība paredz, ka klientu rīkojumus var izpildīt ārpus tirdzniecības platformas, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas izpilda kriptoaktīvu rīkojumus klientu vārdā, par to informē savus klientus un saņem savu klientu iepriekšēju nepārprotamu piekrišanu, pirms tie sāk izpildīt savus rīkojumus ārpus tirdzniecības platformas vai nu vispārējas vienošanās veidā, vai attiecībā uz atsevišķiem darījumiem.
6.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas izpilda kriptoaktīvu rīkojumus klientu vārdā, uzrauga savu rīkojumu izpildes pasākumu un izpildes kārtības efektivitāti, lai konstatētu un vajadzības gadījumā novērstu jebkādus trūkumus šajā jomā. Jo īpaši tie regulāri novērtē, vai rīkojumu izpildes kārtībā iekļautās rīkojumu izpildes vietas klientiem nodrošina labāko iespējamo rezultātu, vai arī tiem savos rīkojumu izpildes pasākumos ir jāveic izmaiņas. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas izpilda kriptoaktīvu rīkojumus klientu vārdā, paziņo klientiem, ar kuriem tiem ir pastāvīgas klientu attiecības, par jebkādām būtiskām izmaiņām rīkojumu izpildes pasākumos vai rīkojumu izpildes kārtībā.

79. pants

Kriptoaktīvu izvietošana

1.  

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas izvieto kriptoaktīvus, pirms līguma noslēgšanas ar piedāvātāju, personu, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai trešo personu, kas rīkojas tās vārdā, paziņo tiem šādu informāciju:

a) 

apsvērto izvietošanas veidu, tostarp to, vai ir garantēta minimālā pirkuma summa;

b) 

norādi par darījumam piemērotās maksas apmēru, kas saistīta ar ierosināto izvietošanu;

c) 

ierosinātās darbības iespējamo laiku, procesu un cenu;

d) 

informāciju par iecerētajiem pircējiem.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas izvieto kriptoaktīvus, pirms šo kriptoaktīvu izvietošanas saņem šo kriptoaktīvu emitentu vai trešās personas, kas rīkojas to vārdā, piekrišanu attiecībā uz pirmajā daļā uzskaitīto informāciju.

2.  

Saskaņā ar noteikumiem par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju interešu konfliktiem, kas minēti 72. panta 1. punktā, ir paredzētas īpašas un atbilstīgas procedūras, lai identificētu, novērstu, pārvaldītu un izpaustu jebkādus interešu konfliktus, kas izriet no šādām situācijām:

a) 

kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji izvieto kriptoaktīvus pie saviem klientiem;

b) 

piedāvātā kriptoaktīvu izvietošanas cena ir novērtēta pārāk augstu vai pārāk zemu;

c) 

piedāvātājs maksā vai piešķir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam stimulus, tostarp nemonetāros stimulus.

80. pants

Kriptoaktīvu rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana klientu vārdā

1.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas pieņem un nosūta kriptoaktīvu rīkojumus klientu vārdā, izstrādā un īsteno procedūras un pasākumus, kas nodrošina klienta rīkojumu ātru un pienācīgu nosūtīšanu izpildei kriptoaktīvu tirdzniecības platformā vai citam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam.
2.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas pieņem un nosūta kriptoaktīvu rīkojumus klientu vārdā, nesaņem nekādu atlīdzību, atlaides vai nemonetāru labumu par rīkojumu, kas saņemti no klientiem, novirzīšanu uz konkrētu kriptoaktīvu tirdzniecības platformu vai citam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam.
3.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas pieņem un nosūta kriptoaktīvu rīkojumus klientu vārdā, neizmanto ļaunprātīgi informāciju, kas attiecas uz neizpildītiem klientu rīkojumiem, un veic jebkādus saprātīgus pasākumus, lai nepieļautu, ka kāds no to darbiniekiem ļaunprātīgi izmanto šādu informāciju.

81. pants

Konsultāciju sniegšana par kriptoaktīviem un kriptoaktīvu portfeļa pārvaldības nodrošināšana

1.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz konsultācijas par kriptoaktīviem vai nodrošina kriptoaktīvu portfeļa pārvaldību, novērtē kriptoaktīvu pakalpojumu vai kriptoaktīvu piemērotību klientiem vai iespējamiem klientiem, ņemot vērā viņu zināšanas un pieredzi ieguldīšanā kriptoaktīvos, viņu ieguldījumu mērķus, tostarp riska toleranci, un viņu finansiālo stāvokli, tostarp spēju segt zaudējumus.
2.  

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz konsultācijas par kriptoaktīviem, savlaicīgi pirms konsultāciju sniegšanas par kriptoaktīviem informē iespējamos klientus par to, vai šīs konsultācijas:

a) 

tiek sniegtas neatkarīgi;

b) 

pamatojas uz dažādu kriptoaktīvu plašu vai ierobežotāku analīzi, tostarp, vai konsultācija attiecas tikai uz kriptoaktīviem, kurus ir emitējušas vai piedāvā vienības, kam ir ciešas attiecības ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, vai arī par cita veida juridiskām vai ekonomiska rakstura attiecībām, piemēram, līgumattiecībām, kuras ir tik ciešas, ka var apdraudēt sniegto konsultāciju neatkarību.

3.  

Ja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz konsultācijas par kriptoaktīviem, informē iespējamo klientu, ka konsultācijas tiek sniegtas neatkarīgi, tas:

a) 

novērtē pietiekamu tirgū pieejamo kriptoaktīvu klāstu, kam jābūt pietiekami daudzveidīgam, lai nodrošinātu, ka klienta ieguldījumu mērķus var pienācīgi sasniegt, un kuri nedrīkst aprobežoties tikai ar kriptoaktīviem, ko emitē vai piedāvā:

i) 

tas pats kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs;

ii) 

struktūras, kurām ir ciešas attiecības ar to pašu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju; vai

iii) 

citas vienības, ar kurām tam pašam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir tādas ciešas juridiskas vai ekonomiskas saiknes, piemēram, līgumattiecības, kas var apdraudēt sniegto konsultāciju neatkarību;

b) 

nepieņem un nepatur maksas, komisijas maksas vai jebkādus citus monetārus vai nemonetārus labumus, ko maksā vai sniedz kāda trešā persona vai persona, kas rīkojas tās vārdā, saistībā ar pakalpojumu sniegšanu klientiem.

Neatkarīgi no pirmās daļas b) apakšpunkta maznozīmīgi nemonetāri labumi, kas spēj uzlabot klientam sniegto kriptoaktīvu pakalpojumu kvalitāti un kuru apjoms un raksturs netraucē ievērot kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja pienākumu rīkoties klienta interesēs, ir atļauti gadījumos, kad tie ir skaidri paziņoti klientam.

4.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz konsultācijas par kriptoaktīviem, sniedz iespējamiem klientiem arī informāciju par visām izmaksām un saistītajām maksām, tostarp par konsultāciju izmaksām, attiecīgā gadījumā par klientam ieteikto vai tirgoto kriptoaktīvu izmaksām un par to, kā klientam ir atļauts par kriptoaktīviem maksāt, ietverot arī jebkādus trešo personu maksājumus.
5.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina kriptoaktīvu portfeļa pārvaldību, nepieņem un nepatur maksu, komisijas maksu vai jebkādus citus monetārus vai nemonetārus labumus, ko maksā vai sniedz emitents, piedāvātājs, persona, kas lūdz pielaidi kriptoaktīvu tirdzniecībai, vai jebkura trešā persona, vai persona, kas darbojas trešās personas vārdā, saistībā ar kriptoaktīvu portfeļa pārvaldības nodrošināšanu to klientiem.
6.  

Ja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs informē iespējamo klientu, ka tā konsultācijas tiek sniegtas neatkarīgi, šis pakalpojumu sniedzējs var saņemt pamudinājumus ar nosacījumu, ka maksājums vai labums:

a) 

ir paredzēts klientam sniegtā attiecīgā pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai; un

b) 

netraucē ievērot kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši savu klientu labākajām interesēm.

Pirms attiecīgā kriptoaktīvu pakalpojuma sniegšanas klientam skaidri, izsmeļoši, precīzi un saprotami izpauž informāciju par 4. punktā minētā maksājuma vai labuma esamību, veidu un apmēru vai, ja par apmēru nav iespējams pārliecināties, tā aprēķināšanas metodi.

7.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz konsultācijas par kriptoaktīviem, nodrošina, ka fiziskām personām, kas to vārdā sniedz konsultācijas vai informāciju par kriptoaktīviem vai kriptoaktīvu pakalpojumu, ir nepieciešamās zināšanas un kompetence, lai pildītu savus pienākumus. Dalībvalstis publisko kritērijus, kurus izmanto, lai novērtētu šādas zināšanas un kompetenci.
8.  
Šā panta 1. punktā minētā piemērotības novērtējuma vajadzībām kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz konsultācijas par kriptoaktīviem vai nodrošina kriptoaktīvu portfeļa pārvaldību, no saviem klientiem vai iespējamiem klientiem iegūst nepieciešamo informāciju par viņu zināšanām un pieredzi ieguldījumu veikšanā, tostarp ieguldījumu veikšanā kriptoaktīvos, un par viņu ieguldījumu mērķiem, tostarp riska toleranci, viņu finansiālo situāciju, tostarp viņu spēju segt zaudējumus, un viņu pamatizpratni par riskiem, kas saistīti ar kriptoaktīvu iegādi, lai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji varētu ieteikt klientiem vai iespējamiem klientiem, vai kriptoaktīvi vispār ir viņiem piemēroti un jo īpaši vai tie atbilst viņu riska tolerancei un spējai segt zaudējumus.
9.  

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz konsultācijas par kriptoaktīviem vai nodrošina kriptoaktīvu portfeļa pārvaldību, brīdina klientus vai iespējamos klientus, ka:

a) 

kriptoaktīvu vērtība var svārstīties;

b) 

kriptoaktīvus var pilnīgi vai daļēji zaudēt;

c) 

kriptoaktīvi var nebūt likvīdi;

d) 

attiecīgā gadījumā uz kriptoaktīviem neattiecas Direktīvā 97/9/EK paredzētās ieguldītāju kompensācijas sistēmas;

e) 

uz kriptoaktīviem neattiecas Direktīvā 2014/49/ES paredzētās noguldījumu garantiju sistēmas.

10.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz konsultācijas par kriptoaktīviem vai nodrošina kriptoaktīvu portfeļa pārvaldību, izstrādā, uztur un īsteno rīcībpolitiku un procedūras, lai tie varētu apkopot un novērtēt visu informāciju, kas nepieciešama 1. punktā minētā novērtējuma veikšanai par katru klientu. Tie veic visus pamatotos pasākumus, lai nodrošinātu, ka informācija, kas apkopota par to klientiem vai iespējamiem klientiem, ir ticama.
11.  
Ja klienti nesniedz informāciju, kas prasīta saskaņā ar 8. punktu, vai ja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz konsultācijas par kriptoaktīviem vai nodrošina kriptoaktīvu portfeļa pārvaldību, uzskata, ka kriptoaktīvu pakalpojumi vai kriptoaktīvi nav piemēroti klientiem, tie neiesaka šādus kriptoaktīvu pakalpojumus vai kriptoaktīvus un nesāk portfeļa pārvaldības pakalpojumu sniegšanu.
12.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz konsultācijas par kriptoaktīviem vai nodrošina kriptoaktīvu portfeļa pārvaldību, par katru klientu regulāri pārskata 1. punktā minēto novērtējumu vismaz reizi divos gados pēc sākotnējā novērtējuma, kas veikts saskaņā ar minēto punktu.
13.  

Kad ir veikts 1. punktā minētais klienta piemērotības novērtējums vai tas pārskatīts saskaņā ar 12. punktu, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz konsultācijas par kriptoaktīviem, sniedz klientiem ziņojumu par piemērotību, norādot, kādas konsultācijas sniegtas, un to, kā šīs konsultācijas atbilst klienta vēlmēm, mērķiem un citām iezīmēm. Šo ziņojumu sagatavo un dara zināmu klientiem elektroniskā formātā. Minētajā ziņojumā kā minimums:

a) 

iekļauj atjauninātu informāciju par 1. punktā minēto novērtējumu; un

b) 

īsi apraksta sniegtās konsultācijas.

Pirmajā daļā minētajā ziņojumā par piemērotību skaidri norāda, ka konsultācijas pamatā ir klienta zināšanas un pieredze ieguldīšanā kriptoaktīvos, klienta ieguldījumu mērķi, riska tolerance, finansiālais stāvoklis un spēja segt zaudējumus.

14.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina kriptoaktīvu portfeļa pārvaldību, sniedz saviem klientiem periodiskus pārskatus elektroniskā formātā par to vārdā veiktām portfeļa pārvaldības darbībām. Šajos periodiskajos pārskatos iekļauj objektīvu un līdzsvarotu pārskatu par veiktajām darbībām un portfeļa sniegumu pārskata periodā, atjauninātu paziņojumu par to, kā veiktās darbības atbilst klienta vēlmēm, mērķiem un citām klienta iezīmēm, kā arī atjauninātu informāciju par 1. punktā minēto piemērotības novērtējumu vai tā pārskatīšanu saskaņā ar 12. punktu.

Šā punkta pirmajā daļā minēto periodisko pārskatu sniedz reizi trijos mēnešos, izņemot gadījumus, kad klientam ir piekļuve tiešsaistes sistēmai, kurā var piekļūt klienta portfeļa novērtējumiem un atjauninātai informācijai par 1. punktā minēto piemērotības novērtējumu, un kad kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir pierādījumi, ka klients vismaz vienu reizi attiecīgajā ceturksnī ir piekļuvis vērtējumam. Šādu tiešsaistes sistēmu uzskata par elektronisku formātu.

15.  

Līdz 2024. gada 30. decembrim EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes, kurās precizē:

▼C1

a) 

zināšanu un kompetences novērtēšanas kritērijus saskaņā ar 7. punktu;

▼B

b) 

informāciju, kas minēta 8. punktā; un

c) 

šā panta 14. punktā minētā periodiskā pārskata formātu.

82. pants

Kriptoaktīvu pārvešanas pakalpojumu sniegšana klientu vārdā

1.  

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz kriptoaktīvu pārvešanas pakalpojumus klientu vārdā, noslēdz līgumu ar saviem klientiem, lai precizētu savus pienākumus un atbildību. Šādā līgumā ietver vismaz šādus elementus:

a) 

līguma pušu identitāte;

b) 

pārvešanas pakalpojumu sniegšanas kārtības apraksts;

c) 

kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja izmantoto drošības sistēmu apraksts;

d) 

kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja piemērotās maksas;

e) 

piemērojamie tiesību akti.

2.  
EVTI ciešā sadarbībā ar EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz kriptoaktīvu pārvešanas pakalpojumus klientu vārdā, attiecībā uz procedūrām un kārtību, tostarp klientu tiesībām, saistībā ar kriptoaktīvu pārvešanas pakalpojumiem.

4. NODAĻA

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju iegāde

83. pants

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju potenciālo iegāžu novērtējums

1.  
Jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādas personas, kas rīkojas saskaņoti un kas ir pieņēmušas lēmumu vai nu tieši vai netieši iegādāties (“potenciālais iegādātājs”) būtisku līdzdalību kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējā vai arī tieši vai netieši palielināt šādu būtisku līdzdalību tā, ka balsstiesību vai kapitāla daļa, kas tam pieder, sasniegtu vai pārsniegtu 20 %, 30 % vai 50 % vai ka šis kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja uzņēmums kļūtu par tā meitasuzņēmumu, rakstveidā paziņo minētā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja kompetentajai iestādei, norādot plānotās līdzdalības apjomu un informāciju, kas prasīta, ievērojot regulatīvos tehniskos standartus, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 84. panta 4. punktu.
2.  
Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas pieņēmusi lēmumu tieši vai netieši atsavināt būtisku līdzdalību kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējā, pirms šīs līdzdalības atsavināšanas rakstveidā paziņo kompetentajai iestādei par savu lēmumu un norāda šādas līdzdalības apjomu. Šī persona paziņo kompetentajai iestādei arī tad, ja tā ir pieņēmusi lēmumu samazināt būtisku līdzdalību tā, ka tās īpašumā esošo balsstiesību vai kapitāla daļa kļūtu mazāka par 10 %, 20 %, 30 % vai 50 %, vai tā, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja uzņēmums vairs nebūtu šīs personas meitasuzņēmums.
3.  
Kompetentā iestāde nekavējoties un jebkurā gadījumā divu darbdienu laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas rakstveidā apstiprina tā saņemšanu.
4.  
Kompetentā iestāde 60 darbdienu laikā no šā panta 3. punktā minētā rakstveida saņemšanas apliecinājuma dienas novērtē šā panta 1. punktā minēto potenciālo iegādi un informāciju, kas prasīta, ievērojot regulatīvos tehniskos standartus, kurus Komisija pieņēmusi saskaņā ar 84. panta 4. punktu. Apstiprinot paziņojuma saņemšanu, kompetentā iestāde informē iespējamo iegādātāju par datumu, kad beigsies novērtēšanas periods.
5.  
Lai veiktu 4. punktā minēto novērtējumu, kompetentā iestāde var apspriesties ar kompetentajām iestādēm nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas apkarošanas jomā un ar finanšu ziņu vākšanas vienībām un pienācīgi ņem vērā to viedokli.
6.  
Veicot 4. punktā minēto novērtējumu, kompetentā iestāde no potenciālā iegādātāja var pieprasīt jebkādu papildu informāciju, kas ir vajadzīga minētā novērtējuma veikšanai. Šādu pieprasījumu iesniedz pirms novērtējuma pabeigšanas un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 50. darbdienā pēc 3. punktā minētā rakstveida saņemšanas apliecinājuma dienas. Šādus pieprasījumus iesniedz rakstveidā, konkrēti norādot, kāda papildu informācija ir vajadzīga.

Kompetentā iestāde aptur 4. punktā minēto novērtēšanas periodu, līdz tās saņem šā punkta pirmajā daļā minēto papildu informāciju. Apturēšana nav ilgāka par 20 darbdienām. Kompetentās iestādes turpmāki pieprasījumi sniegt papildu informāciju vai saņemtās informācijas precizēšanas nerada novērtēšanas perioda papildu apturēšanu.

Kompetentā iestāde var pagarināt šā punkta otrajā daļā minēto apturēšanu līdz 30 darbdienām, ja potenciālais iegādātājs atrodas ārpus Savienības vai uz to attiecas trešās valsts tiesību akti.

7.  
Kompetentā iestāde, kas pēc 4. punktā minētā novērtējuma pabeigšanas nolemj iebilst pret 1. punktā minēto potenciālo iegādi, paziņo par to potenciālajam iegādātājam divu darbdienu laikā un jebkurā gadījumā pirms 4. punktā minētā datuma, kas attiecīgā gadījumā pagarināts saskaņā ar 6. punkta otro un trešo daļu. Paziņojumā norāda šāda lēmuma iemeslus.
8.  
Ja kompetentā iestāde līdz 4. punktā minētajam datumam, kas attiecīgā gadījumā pagarināts saskaņā ar 6. punkta otro un trešo daļu, neiebilst pret 1. punktā minēto potenciālo iegādi, tad uzskata, ka potenciālā iegāde ir apstiprināta.
9.  
Kompetentā iestāde var noteikt maksimālo laikposmu 1. punktā minētās potenciālās iegādes pabeigšanai un attiecīgā gadījumā šo maksimālo laikposmu pagarināt.

84. pants

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju potenciālo iegāžu novērtējuma saturs

1.  

Veicot 83. panta 4. punktā minēto novērtējumu, kompetentā iestāde novērtē potenciālā iegādātāja piemērotību un 83. panta 1. punktā minētās potenciālās iegādes finansiālo stabilitāti pēc visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

a) 

potenciālā iegādātāja reputācija;

b) 

jebkuras personas, kura potenciālās iegādes rezultātā vadīs kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja darījumdarbību, reputācija, zināšanas, prasmes un pieredze;

c) 

potenciāla iegādātāja finanšu stabilitāte, jo īpaši saistībā ar paredzētās un veiktās darījumdarbības veidu attiecībā uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kuru plānots iegādāties;

d) 

vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs spēs ievērot un turpināt ievērot šīs sadaļas noteikumus;

e) 

vai nav pamata aizdomām, ka saistībā ar potenciālo iegādi notiek vai ir notikusi, tiek mēģināts vai ticis mēģināts veikt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai teroristu finansēšanu Direktīvas (ES) 2015/849 1. panta attiecīgi 3. un 5. punkta nozīmē un vai potenciālā iegāde varētu palielināt šādu risku.

2.  
Kompetentā iestāde var iebilst pret potenciālo iegādi tikai tad, ja tai ir pamatots iemesls tā rīkoties, pamatojoties uz šā panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, vai ja saskaņā ar 83. panta 4. punktu sniegtā informācija ir nepilnīga vai nepatiesa.
3.  
Dalībvalstis nenosaka nekādus priekšnoteikumus attiecībā uz būtiskas līdzdalības apjomu, kas jāiegūst saskaņā ar šo regulu, un neļauj savām kompetentajām iestādēm izvērtēt plānoto iegādi saistībā ar tirgus ekonomiskajām vajadzībām.
4.  
EVTI ciešā sadarbībā ar EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā sīki izklāsta tās informācijas saturu, kas nepieciešama 83. panta 4. punkta pirmajā daļā minētā novērtējuma veikšanai. Pieprasītā informācija ir būtiska prudenciāla novērtējuma veikšanai, samērīga un pielāgota potenciālā iegādātāja būtībai un 83. panta 1. punktā minētajai potenciālajai iegādei.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

5. NODAĻA

Nozīmīgi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji

85. pants

Nozīmīgu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju identificēšana

1.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju uzskata par nozīmīgu, ja tam Savienībā ir vidēji vismaz 15 miljoni aktīvo lietotāju vienā kalendārajā gadā, kur vidējais rādītājs tiek aprēķināts kā vidējais aktīvo lietotāju skaits dienā visa iepriekšējā kalendārā gada laikā.
2.  
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji divu mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā vidējā aktīvo lietotāju skaita sasniegšanas paziņo par to kompetentajām iestādēm. Ja kompetentā iestāde piekrīt, ka 1. punktā noteiktā robežvērtība ir sasniegta, tā par to paziņo EVTI.
3.  

Neskarot kompetento iestāžu pienākumus saskaņā ar šo regulu, piederības dalībvalstu kompetentās iestādes katru gadu sniedz EVTI Uzraudzības padomei atjauninātu informāciju par šādām uzraudzības norisēm attiecībā uz nozīmīgiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem:

a) 

notiekošajām un pabeigtajām atļaujas piešķiršanas procedūrām, kā minēts 59. pantā;

b) 

notiekošajām un pabeigtajām atļaujas atsaukšanas procedūrām, kā minēts 64. pantā;

c) 

to uzraudzības pilnvaru īstenošanu, kas noteiktas 94. panta 1. punkta pirmās daļas b), c), e), f), g), y) un aa) apakšpunktā.

Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde var EVTI Uzraudzības padomei atjauninātu informāciju sniegt biežāk vai paziņot tai pirms piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemtā lēmuma attiecībā uz pirmās daļas a), b) vai c) apakšpunktu.

4.  
Pēc 3. punkta otrajā daļā minētās atjaunināšanas var notikt viedokļu apmaiņa EVTI Uzraudzības padomē.
5.  
Attiecīgā gadījumā EVTI var izmantot savas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 29., 30., 31. un 31.b pantu.

VI SADAĻA

AR KRIPTOAKTĪVIEM SAISTĪTAS TIRGUS ĻAUNPRĀTĪGAS IZMANTOŠANAS NOVĒRŠANA UN AIZLIEGUMS

86. pants

Noteikumu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu darbības joma

1.  
Šī sadaļa attiecas uz darbībām, ko jebkura persona veic saistībā ar kriptoaktīviem, kuri ir pielaisti tirdzniecībai vai attiecībā uz kuriem ir iesniegts pieprasījums par pielaidi tirdzniecībai.
2.  
Šo regulu piemēro arī visiem darījumiem, rīkojumiem vai rīcībām saistībā ar 1. punktā minētajiem kriptoaktīviem neatkarīgi no tā, vai darījums, rīkojums vai rīcība notiek tirdzniecības platformā.
3.  
Šo sadaļu piemēro darbībām un bezdarbībai Savienībā un trešās valstīs attiecībā uz 1. punktā minētajiem kriptoaktīviem.

87. pants

Iekšēja informācija

1.  

Šajā regulā iekšēja informācija ir šādi informācijas veidi:

a) 

precīza rakstura informācija, kas nav nodota atklātībai un kas tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem kriptoaktīvu emitentiem, piedāvātājiem vai personām, kuras lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai uz vienu vai vairākiem kriptoaktīviem, un kas, ja to nodotu atklātībai, ticamākais, ievērojami ietekmētu šo kriptoaktīvu cenas vai ar tiem saistīta kriptoaktīva cenu;

b) 

attiecībā uz personām, kurām uzticēta kriptoaktīvu rīkojumu izpilde klientu vārdā, tā ir arī precīza rakstura informācija, ko sniedz klients un kas attiecas uz klienta kriptoaktīvu rīkojumiem, kuri vēl nav izpildīti, un kas tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem emitentiem, piedāvātājiem vai personām, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai uz vienu vai vairākiem kriptoaktīviem, un kura, ja to nodotu atklātībai, ticamākais, ievērojami ietekmētu šo kriptoaktīvu cenas vai saistīta kriptoaktīva cenu.

2.  
Šā panta 1. punkta nolūkā informāciju uzskata par precīzu, ja tā norāda uz pastāvošu apstākļu kopumu vai tādu apstākļu kopumu, par kuriem ir pamats uzskatīt, ka tie iestāsies, vai uz bijušu notikumu vai notikumu, par kuru ir pamats uzskatīt, ka tas notiks, ja tā ir pietiekami specifiska, lai ļautu izdarīt secinājumu par šāda apstākļu kopuma vai notikuma iespējamo ietekmi uz kriptoaktīvu cenām. Šajā sakarībā attiecībā uz ilgstošu procesu, kura iecerētais mērķis vai kura rezultāts ir konkrēts apstāklis vai konkrēts notikums, par precīzu informāciju var uzskatīt ne vien minētos gaidāmos apstākļus vai minēto gaidāmo notikumu, bet arī minēto gaidāmo apstākļu vai minētā gaidāmā notikuma procesa starpposmus, kas ir saistīti ar minēto gaidāmo apstākļu vai minētā gaidāmā notikuma īstenošanu vai rašanos.
3.  
Ilgstoša procesa starpposmu uzskata par iekšējo informāciju, ja tas pats par sevi atbilst 2. punktā minētajiem iekšējas informācijas kritērijiem.
4.  
Šā panta 1. punkta nolūkā informācija, kas, ja to nodotu atklātībai, ticamākais, ievērojami ietekmētu kriptoaktīvu cenas, ir informācija, ko racionāls kriptoaktīvu turētājs, ticamākais, izmantotu kā daļu no turētāja ieguldījumu lēmumu pamata.

88. pants

Iekšējas informācijas publiskošana

1.  
Emitenti, piedāvātāji un personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, iespējami drīz informē sabiedrību par 87. pantā minēto iekšējo informāciju, kas uz tiem tieši attiecas, darot to tā, ka sabiedrība var informācijai ātri piekļūt un to pilnīgi, pareizi un laikus novērtēt. Emitenti, piedāvātāji un personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, neapvieno iekšējas informācijas publiskošanu ar savas darbības tirgvedību. Emitenti, piedāvātāji un personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vismaz piecus gadus savā tīmekļa vietnē publicē un uztur visu iekšējo informāciju, kas tiem ir jāizpauž publiski.
2.  

Emitenti, piedāvātāji un personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, uz savu atbildību var atlikt iekšējas informācijas publiskošanu, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

a) 

tūlītēja publiskošana, ticamākais, apdraudētu emitentu, piedāvātāju un personu, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, leģitīmās intereses;

b) 

publiskošanas atlikšana, ticamākais, nemaldinātu sabiedrību;

c) 

emitenti, piedāvātāji vai personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, spēj nodrošināt minētās informācijas konfidencialitāti.

3.  
Ja emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, ir atlicis iekšējas informācijas publiskošanu saskaņā ar 2. punktu, tas tūlīt pēc tam, kad informācija tiek publiskota, informē kompetento iestādi, ka informācijas publiskošana tika atlikta, un sniedz rakstveida skaidrojumu par to, kā izpildīti 2. punktā izklāstītie nosacījumi. Dalībvalstis var arī paredzēt, ka šāds skaidrojums ir jāiesniedz tikai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma.
4.  

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu tehniskos līdzekļus:

a) 

iekšējas informācijas pienācīgai publiskošanai, kā minēts 1. punktā; un

b) 

iekšējas informācijas publiskošanas atlikšanai, kā minēts 2. un 3. punktā.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

89. pants

Iekšējas informācijas ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums

1.  
Šīs regulas nolūkos uzskata, ka iekšējas informācijas ļaunprātīga izmantošana notiek, ja personas rīcībā ir iekšēja informācija un tā šo informāciju izmanto, savā vārdā vai trešās personas vārdā tieši vai netieši iegādājoties vai atsavinot kriptoaktīvus, uz kuriem šī informācija attiecas. Iekšējas informācijas izmantošanu, atceļot vai mainot rīkojumu attiecībā uz kriptoaktīvu, uz kuru informācija attiecas, ja rīkojums tika dots, pirms attiecīgās personas rīcībā bija iekšēja informācija, arī uzskata par iekšējas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu. Iekšējas informācijas izmantošana aptver arī piedāvājuma iesniegšanu, grozīšanu vai atsaukšanu, ko persona veikusi savā vārdā vai trešās personas vārdā.
2.  
Neviena persona neiesaistās vai nemēģina iesaistīties iekšējas informācijas ļaunprātīgā izmantošanā vai neizmanto iekšējo informāciju par kriptoaktīviem, lai tieši vai netieši iegādātos minētos kriptoaktīvus vai atsavinātu tos savā vārdā vai trešās personas vārdā. Neviena persona neiesaka citai personai iesaistīties iekšējas informācijas ļaunprātīgā izmantošanā vai mudināt citu personu iesaistīties iekšējas informācijas ļaunprātīgā izmantošanā.
3.  

Neviena persona, kuras rīcībā ir iekšēja informācija par kriptoaktīviem, uz minētās iekšējās informācijas pamata neiesaka vai nemudina citu personu:

a) 

iegādāties vai atsavināt šos kriptoaktīvus; vai

b) 

atcelt vai grozīt rīkojumu attiecībā uz šiem kriptoaktīviem.

4.  
Šā panta 3. punktā minētā ieteikuma vai mudinājuma izmantošana ir uzskatāma par iekšējas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu šā panta nozīmē, ja persona, kas izmanto šo ieteikumu vai pamudinājumu, zina vai tai būtu jāzina, ka tā pamatā ir iekšēja informācija.
5.  

Šis pants attiecas uz jebkuru personu, kuras rīcībā ir iekšēja informācija, jo:

a) 

persona ir emitenta, piedāvātāja vai personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūru loceklis;

b) 

personai ir līdzdalība emitenta, piedāvātāja vai personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, kapitālā;

c) 

personai ir piekļuve informācijai, pildot darba, profesijas vai amata pienākumus vai saistībā ar tās lomu sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijā vai līdzīgā tehnoloģijā; vai

d) 

persona ir iesaistīta noziedzīgās darbībās.

Šis pants attiecas arī uz jebkuru personu, kuras rīcībā iekšēja informācija ir citu apstākļu dēļ, kas nav minēti pirmajā daļā, ja minētā persona zina vai tai būtu jāzina, ka tā ir iekšēja informācija.

6.  
Ja 1. punktā minētā persona ir juridiska persona, šis pants saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecas arī uz fiziskām personām, kuras attiecīgās juridiskās personas vārdā piedalās lēmuma pieņemšanā par iegādi, atsavināšanu, rīkojuma atcelšanu vai mainīšanu.

90. pants

Iekšējas informācijas nelikumīgas izpaušanas aizliegums

1.  
Neviena persona, kuras rīcībā ir iekšēja informācija, nelikumīgi neizpauž šādu iekšēju informāciju nevienai citai personai, izņemot gadījumus, kad izpaušanu veic, izpildot parastos darba, profesionālos vai dienesta pienākumus.
2.  
Regulas 89. panta 4. punktā minēto ieteikumu vai mudinājumu tālāka izpaušana ir iekšējas informācijas nelikumīga izpaušana, ja persona, kas izpauž ieteikumu vai mudinājumu, zina vai tai būtu jāzina, ka to pamatā bija iekšēja informācija.

91. pants

Tirgus manipulāciju aizliegums

1.  
Neviena persona neiesaistās un nemēģina iesaistīties tirgus manipulācijās.
2.  

Šajā regulā tirgus manipulācijas ietver jebkuru no šādām darbībām:

a) 

ja vien tas netiek veikts leģitīmu iemeslu dēļ: iesaistīšanās darījumā, tirdzniecības rīkojuma izdošana vai iesaistīšanās jebkurā citā darbībā, kas:

i) 

sniedz vai var sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz kriptoaktīva piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu;

ii) 

nodrošina vai var nodrošināt viena vai vairāku kriptoaktīvu cenu neatbilstošā vai mākslīgā līmenī.

b) 

iesaistīšanās darījumā, tirdzniecības rīkojuma došana vai jebkāda cita darbība vai rīcība, kas ietekmē vai kas varētu ietekmēt viena vai vairāku kriptoaktīvu cenu, izmantojot fiktīvus mehānismus vai cita veida krāpšanu vai viltu;

c) 

tādas informācijas, tostarp baumu, izplatīšana, izmantojot medijus, tostarp internetu vai jebkādus citus līdzekļus, kas dod vai var dot nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz viena vai vairāku kriptoaktīva piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu, vai nodrošina vai var nodrošināt viena vai vairāku kriptoaktīvu cenu neatbilstošā vai mākslīgā līmenī, ja šo informāciju izplatījusī persona zināja vai tai bija jāzina, ka šī informācija ir nepareiza vai maldinoša.

3.  

Par tirgus manipulācijām cita starpā uzskata šādu rīcību:

a) 

rīcību dominējoša stāvokļa nodrošināšanai attiecībā uz kriptoaktīva piedāvājumu vai pieprasījumu, kurai ir vai var būt tieša vai netieša ietekme uz pirkšanas vai pārdošanas cenas nodrošināšanu vai kura rada vai var radīt citus negodīgas tirdzniecības nosacījumus;

b) 

rīkojumu došanu kriptoaktīvu tirdzniecības platformai, tostarp šo rīkojumu atcelšanu vai grozīšanu, izmantojot jebkādus pieejamos tirdzniecības līdzekļus, kuriem ir kāda no 2. punkta a) apakšpunktā minētajām sekām, veicot kādu no turpmāk minētajām darbībām:

i) 

traucējot vai kavējot kriptoaktīvu tirdzniecības platformas darbību vai iesaistoties jebkādās darbībās, kurām, ticamākais, būtu šādas sekas;

ii) 

traucējot citām personām identificēt patiesus rīkojumus kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, vai iesaistoties jebkādās darbībās, kam, ticamākais, būtu šādas sekas, tostarp ievadot rīkojumus, kuru rezultātā tiek destabilizēta kriptoaktīvu tirdzniecības platformas normāla darbība;

iii) 

radot nepareizu vai maldinošu signālu par kriptoaktīva piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu, jo īpaši ievadot rīkojumus, lai ierosinātu vai saasinātu kādu tendenci, vai iesaistoties jebkādās darbībās, kurām, ticamākais, būtu šādas sekas;

c) 

tādu priekšrocību izmantošana, ko dod regulāra vai gadījuma rakstura pieeja tradicionālajiem vai elektroniskajiem medijiem un iespēja izteikt viedokli par kriptoaktīvu, vienlaikus turot iepriekš pieņemtu pozīciju attiecībā uz šo kriptoaktīvu un pēc tam gūstot labumu no pausto viedokļu ietekmes uz šā kriptoaktīva cenu, vienlaikus pienācīgi un efektīvi neizpaužot šo interešu konfliktu sabiedrībai.

92. pants

Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas konstatēšana un novēršana

1.  
Ikviena persona, kas profesionāli nodarbojas ar kriptoaktīvu darījumu organizēšanu vai izpildi, ievieš efektīvus pasākumus, sistēmas un procedūras ar mērķi novērst un atklāt tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Uz minēto personu attiecas tās dalībvalsts, kurā tā ir reģistrēta vai kurā atrodas tās galvenais birojs, vai filiāles gadījumā – tās dalībvalsts, kurā atrodas filiāle, paziņošanas noteikumi, un tā nekavējoties ziņo minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei par jebkādām pamatotām aizdomām par rīkojumu vai darījumu, tostarp par tā atcelšanu vai grozīšanu, un citiem sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas darbības aspektiem, piemēram, konsensa mehānismu, ja varētu pastāvēt apstākļi, kas norāda, ka ir notikusi, notiek vai varētu notikt tirgus ļaunprātīga izmantošana.

Kompetentās iestādes, kas saņem ziņojumu par aizdomīgiem rīkojumiem vai darījumiem, nekavējoties nosūta šādu informāciju attiecīgo tirdzniecības platformu kompetentajām iestādēm.

▼C1

2.  

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu:

a) 

atbilstīgus pasākumus, sistēmas un procedūras, lai personas nodrošinātu atbilstību 1. punktam;

b) 

veidni, kas personām jāizmanto, lai nodrošinātu atbilstību 1. punktam;

c) 

tirgus ļaunprātīgas izmantošanas pārrobežu situācijās – koordinācijas procedūras starp attiecīgajām kompetentajām iestādēm tirgus ļaunprātīgas izmantošanas atklāšanai un sankciju piemērošanai.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu līdz 2024. gada 30. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

▼B

3.  
Lai nodrošinātu uzraudzības prakses konsekvenci saskaņā ar šo pantu, EVTI līdz 2025. gada 30. jūnijam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par kompetento iestāžu uzraudzības praksi tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai un atklāšanai, ja tās jau nav ietvertas 2. punktā minētajos regulatīvajos tehniskajos standartos.

VII SADAĻA

KOMPETENTĀS IESTĀDES, EBI UN EVTI

1. NODAĻA

Kompetento iestāžu pilnvaras un sadarbība starp kompetentajām iestādēm, EBI un EVTI

93. pants

Kompetentās iestādes

1.  
Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes, kas atbild par šajā regulā paredzēto funkciju un pienākumu izpildi. Dalībvalstis par šīm kompetentajām iestādēm paziņo EBI un EVTI.
2.  
Ja dalībvalstis izraugās vairāk nekā vienu kompetento iestādi saskaņā ar 1. punktu, tās nosaka to attiecīgos uzdevumus un vienu kompetento iestādi izraugās par vienotu kontaktpunktu pārrobežu administratīvajai sadarbībai starp kompetentajām iestādēm, kā arī ar EBI un EVTI. Dalībvalstis var izraudzīties atšķirīgu vienotu kontaktpunktu katram minētās administratīvās sadarbības veidam.
3.  
EVTI savā tīmekļa vietnē publicē saskaņā ar 1. un 2. punktu izraudzīto kompetento iestāžu sarakstu.

94. pants

Kompetento iestāžu pilnvaras

1.  

Lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šīs regulas II līdz VI sadaļu, kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir vismaz šādas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras:

a) 

pieprasīt jebkurai personai sniegt informāciju un dokumentus, par kuriem kompetentā iestāde uzskata, ka tie varētu būt būtiski tās pienākumu veikšanai;

b) 

apturēt vai pieprasīt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam apturēt kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu uz laiku, kas nepārsniedz 30 secīgas darbdienas jebkurā atsevišķā gadījumā, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka šī regula ir pārkāpta;

c) 

aizliegt kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu, ja tās konstatē, ka šī regula ir pārkāpta;

d) 

izpaust vai pieprasīt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam izpaust visu būtisko informāciju, kas var ietekmēt attiecīgo kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu, lai nodrošinātu klientu, jo īpaši privāto turētāju, interešu aizsardzību vai netraucētu tirgus darbību;

e) 

publiskot to, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs nepilda savus pienākumus;

f) 

apturēt vai pieprasīt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam apturēt kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu, ja kompetentās iestādes uzskata, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja situācija ir tāda, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšana kaitētu klientu, jo īpaši privāto turētāju, interesēm;

g) 

prasīt pārvest esošos līgumus citam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam gadījumos, kad kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļauja tiek atsaukta saskaņā ar 64. pantu, ja tam piekrīt klienti un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kuram paredzēts pārvest līgumus;

h) 

ja ir iemesls uzskatīt, ka persona sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus bez atļaujas, izdot rīkojumu nekavējoties izbeigt darbību bez iepriekšēja brīdinājuma vai termiņa noteikšanas;

i) 

pieprasīt piedāvātājiem, personām, kas lūdz pielaidi kriptoaktīvu tirdzniecībai, vai aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitentiem grozīt savu kriptoaktīvu balto grāmatu vai papildus grozīt savu grozīto kriptoaktīvu balto grāmatu, ja tās konstatē, ka kriptoaktīvu baltā grāmata vai grozītā kriptoaktīvu baltajā grāmatā nav iekļauta 6., 19. vai 51. pantā prasītā informācija;

j) 

pieprasīt piedāvātājiem, personām, kas lūdz pielaidi kriptoaktīvu tirdzniecībai, vai aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitentiem grozīt savus tirgvedības paziņojumus, ja tās konstatē, ka tirgvedības paziņojumi neatbilst šīs regulas 7., 29. vai 53. pantā izklāstītajām prasībām;

k) 

pieprasīt piedāvātājiem, personām, kas lūdz pielaidi kriptoaktīvu tirdzniecībai, vai aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitentiem savās kriptoaktīvu baltajās grāmatās iekļaut papildu informāciju, ja tas nepieciešams finanšu stabilitātei vai kriptoaktīvu turētāju, jo īpaši privāto turētāju, interešu aizsardzībai;

l) 

apturēt kriptoaktīvu publisku piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai uz laiku, kas nepārsniedz 30 secīgas darbdienas jebkurā atsevišķā gadījumā, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka šī regula ir pārkāpta;

m) 

aizliegt kriptoaktīvu publisku piedāvājumu vai pielaidi tirdzniecībai, ja tās konstatē, ka šī regula ir pārkāpta vai ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka tā tiks pārkāpta;

n) 

apturēt vai pieprasīt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas uztur kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, apturēt kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu uz laiku, kas nepārsniedz 30 secīgas darbdienas jebkurā atsevišķā gadījumā, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka šī regula ir pārkāpta;

o) 

aizliegt kriptoaktīvu tirdzniecību kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, ja tās konstatē, ka šī regula ir pārkāpta vai ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka tā tiks pārkāpta;

p) 

apturēt vai aizliegt tirgvedības paziņojumus, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka šī regula ir pārkāpta;

q) 

pieprasīt kriptoaktīvu piedāvātājiem, personām, kas lūdz pielaidi kriptoaktīvu tirdzniecībai, aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitentiem vai attiecīgajiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem pārtraukt vai apturēt tirgvedības paziņojumus uz laiku, kas nepārsniedz 30 secīgas darbdienas jebkurā atsevišķā gadījumā, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka šī regula ir pārkāpta;

r) 

publiskot to, ka kriptoaktīva piedāvātājs, persona, kas lūdz pielaidi kriptoaktīva tirdzniecībai, vai aktīviem piesaistīta žetona vai e-naudas žetona emitents nepilda savus pienākumus saskaņā ar šo regulu;

s) 

izpaust vai pieprasīt kriptoaktīva piedāvātājam, personai, kas lūdz pielaidi kriptoaktīva tirdzniecībai, vai aktīviem piesaistīta žetona vai e-naudas žetona emitentam izpaust visu būtisko informāciju, kas var ietekmēt tā kriptoaktīva novērtējumu, kurš tiek piedāvāts publiski vai kurš ir pielaists tirdzniecībai, lai nodrošinātu kriptoaktīvu turētāju, jo īpaši privāto turētāju, interešu aizsardzību vai netraucētu tirgus darbību;

t) 

apturēt vai pieprasīt attiecīgajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas uztur kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, apturēt kriptoaktīvu tirdzniecību, ja tās uzskata, ka kriptoaktīva piedāvātāja, personas, kas lūdz pielaidi kriptoaktīva tirdzniecībai, vai aktīviem piesaistīta žetona vai e-naudas žetona emitenta situācija ir tāda, ka tirdzniecība kaitētu kriptoaktīvu turētāju, jo īpaši privāto turētāju, interesēm;

u) 

likt nekavējoties izbeigt darbību bez iepriekšēja brīdinājuma vai termiņa noteikšanas, ja ir iemesls uzskatīt, ka persona bez atļaujas emitē aktīviem piesaistītus žetonus vai e-naudas žetonus vai persona piedāvā kriptoaktīvus vai lūdz pielaidi tādu kriptoaktīvu tirdzniecībai, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, darot to bez kriptoaktīvu baltās grāmatas, kas paziņota saskaņā ar 8. pantu;

v) 

veikt jebkāda veida pasākumus, lai nodrošinātu, ka piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi kriptoaktīvu tirdzniecībai, aktīviem piesaistīta žetona vai e-naudas žetona emitents vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, ievēro šo regulu, tostarp pieprasīt jebkādas tādas prakses vai rīcības pārtraukšanu, par kuru kompetentā iestāde uzskata, ka tā ir pretrunā šai regulai;

w) 

veikt inspekcijas uz vietas vai izmeklēšanu vietās, kas nav fizisku personu privāta dzīvesvieta, un šajā nolūkā iekļūt telpās, lai piekļūtu dokumentiem un citiem datiem jebkādā formātā;

x) 

pārbaudes vai izmeklēšanas nodot ārējiem revidentiem vai ekspertiem;

y) 

pieprasīt fiziskas personas izslēgšanu no aktīviem piesaistīta žetona emitenta vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja vadības struktūras;

z) 

pieprasīt jebkurai personai veikt pasākumus, lai samazinātu tās pozīcijas lielumu vai riska darījumus ar kriptoaktīviem;

aa) 

ja nav pieejami citi iedarbīgi līdzekļi, ar ko panākt, ka tiek izbeigts šīs regulas pārkāpums, un lai izvairītos no nopietna kaitējuma riska klientu vai kriptoaktīvu turētāju interesēm, veikt visus nepieciešamos pasākumus, tostarp pieprasīt, lai šādus pasākumus īsteno trešā persona vai publiska iestāde, nolūkā:

i) 

izņemt tiešsaistes saskarnes saturu vai ierobežot piekļuvi tai, vai izdot rīkojumu rādīt nepārprotamu brīdinājumu klientiem un kriptoaktīvu turētājiem, kad tie piekļūst tiešsaistes saskarnei;

ii) 

dot rīkojumu mitināšanas pakalpojumu sniedzējam izņemt, bloķēt vai ierobežot piekļuvi tiešsaistes saskarnei; vai

iii) 

uzdot domēnu reģistriem vai reģistratoriem dzēst pilnā domēna nosaukumu un ļaut attiecīgajai kompetentajai iestādei to reģistrēt;

ab) 

saskaņā ar 23. panta 4. punktu, 24. panta 3. punktu vai 58. panta 3. punktu pieprasīt aktīviem piesaistīta žetona vai e-naudas žetona emitentam ieviest minimālās nominālvērtības summu vai ierobežot emitēto summu.

2.  
Uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, ko īsteno attiecībā uz piedāvātājiem, personām, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, emitentiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, neskar pilnvaras, kas piešķirtas tām pašām vai citām uzraudzības iestādēm attiecībā uz minētajām vienībām, tostarp pilnvaras, kas attiecīgajām kompetentajām iestādēm piešķirtas saskaņā ar noteikumiem valsts tiesību aktos, ar kuriem transponē Direktīvu 2009/110/EK, un prudenciālās uzraudzības pilnvaras, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 piešķirtas ECB.
3.  

Lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar VI sadaļu, kompetentajām iestādēm papildus 1. punktā minētajām pilnvarām saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir vismaz šādas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras:

a) 

piekļūt jebkādiem dokumentiem un datiem jebkādā formātā un saņemt vai izgatavot to kopiju;

b) 

lūgt vai pieprasīt informāciju no jebkuras personas, arī no tām personām, kas ir secīgi iesaistītas rīkojumu nodošanā vai attiecīgo darbību veikšanā, kā arī no to vadītājiem, un vajadzības gadījumā izsaukt un iztaujāt šādu personu, lai iegūtu informāciju;

c) 

ieiet fizisko un juridisko personu telpās, lai izņemtu dokumentus un datus jebkurā formātā, ja ir pamatotas aizdomas, ka šie dokumenti vai dati, kas saistīti ar inspekciju vai izmeklēšanu, varētu būt noderīgi, lai pierādītu ļaunprātīgu iekšējas informācijas izmantošanu vai tirgus manipulācijas;

d) 

nodot lietas kriminālvajāšanai;

e) 

ciktāl to atļauj valsts tiesību akti, pieprasīt telesakaru operatora rīcībā esošos datu plūsmas ierakstus, ja ir pamatotas aizdomas par pārkāpumu un ja šādi ieraksti var būt noderīgi 88. līdz 91. panta pārkāpuma izmeklēšanai;

f) 

pieprasīt aktīvu iesaldēšanu vai sekvestrāciju, vai abas darbības;

g) 

noteikt pagaidu aizliegumu veikt profesionālo darbību;

h) 

veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sabiedrība ir pareizi informēta, inter alia – labojot nepareizu vai maldinošu izpausto informāciju, kas darāms, cita starpā pieprasot piedāvātājam, personai, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vai emitentam vai citai personai, kas publiskojusi vai izplatījusi nepareizu vai maldinošu informāciju, publicēt korektīvu paziņojumu.

4.  
Ja tas nepieciešams saskaņā ar valsts tiesību aktiem kompetentā iestāde var prasīt attiecīgajai tiesai lemt par 1. un 2. punktā minēto pilnvaru izmantošanu.
5.  

Kompetentās iestādes savas 1. un 2. punktā minētās pilnvaras īsteno kādā no šādiem veidiem:

a) 

pašas;

b) 

sadarbībā ar citām iestādēm, tostarp iestādēm, kuru kompetencē ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana un apkarošana;

c) 

uz savu atbildību deleģējot pilnvaras b) apakšpunktā minētajām iestādēm;

d) 

vēršoties kompetentajās tiesās.

6.  
Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti pienācīgi pasākumi, lai kompetentās iestādes varētu īstenot uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas vajadzīgas pienākumu izpildei.
7.  
Ja persona kompetentajai iestādei dara pieejamu informāciju saskaņā ar šo regulu, neuzskata, ka tā pārkāpusi kādu informācijas izpaušanas ierobežojumu, kurš paredzēts līgumā vai kādā normatīvo vai administratīvo aktu noteikumā, un to nesauc ne pie kādas atbildības, kas saistīta ar šādu paziņošanu.

95. pants

Kompetento iestāžu sadarbība

1.  
Kompetentās iestādes šīs regulas vajadzībām cita ar citu sadarbojas. Kompetentās iestādes sniedz palīdzību citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, EBI un EVTI. Tās bez nepamatotas kavēšanās veic informācijas apmaiņu un sadarbojas izmeklēšanas, uzraudzības un izpildes panākšanas darbībās.

Ja dalībvalstis saskaņā ar 111. panta 1. punkta otro daļu ir noteikušas kriminālsodus par šīs regulas pārkāpumiem, kas minēti 111. panta 1. punkta pirmajā daļā, tās nodrošina, ka ir ieviesti pienācīgi pasākumi, lai kompetentajām iestādēm būtu visas nepieciešamās pilnvaras uzturēt sakarus ar to jurisdikcijā esošajām tiesu, prokuratūras vai tiesībaizsardzības iestādēm nolūkā saņemt konkrētu informāciju, kura saistīta ar kriminālizmeklēšanu vai kriminālprocesu, kas sākts par šīs regulas pārkāpumiem, un tādu pašu informāciju sniegt citām kompetentajām iestādēm, kā arī EBI un EVTI ar mērķi izpildīt savu pienākumu sadarboties šīs regulas vajadzībām.

2.  

Atteikties atbildēt uz informācijas pieprasījumu vai pieprasījumu sadarboties ar izmeklēšanu kompetentā iestāde var tikai šādos gadījumos:

a) 

relevantas informācijas paziņošana varētu apdraudēt tās dalībvalsts drošību, kurai pieprasījums adresēts, jo īpaši attiecībā uz terorisma un citu smagu noziegumu apkarošanu;

b) 

pieprasījuma ievērošana, ticamākais, kaitētu kompetentās iestādes pašas veiktajai izmeklēšanai, izpildes panākšanas pasākumiem vai attiecīgā gadījumā kriminālizmeklēšanai;

c) 

pirms pieprasījuma saņemšanas dalībvalsts tiesas jau ir sākušas tiesvedību par tām pašām darbībām un pret tām pašām fiziskajām vai juridiskajām personām;

d) 

dalībvalstī, kurai pieprasījums adresēts, par tām pašām darbībām un pret tām pašām fiziskajām vai juridiskajām personām jau ir pasludināts galīgs spriedums.

3.  
Pēc pieprasījuma kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās sniedz jebkuru informāciju, kas vajadzīga šīs regulas nolūkos.
4.  
Kompetentā iestāde var lūgt palīdzību citas dalībvalsts kompetentajai iestādei attiecībā uz inspekcijām uz vietas vai izmeklēšanām.

Pieprasītāja kompetentā iestāde informē EBI un EVTI par ikvienu pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar pirmo daļu. Ja kompetentā iestāde saņem citas dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījumu veikt inspekciju uz vietas vai izmeklēšanu, tā var:

a) 

pati veikt šādu inspekciju uz vietas vai izmeklēšanu;

b) 

atļaut kompetentajai iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, piedalīties inspekcijā uz vietas vai izmeklēšanā;

c) 

atļaut kompetentajai iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, pašai veikt inspekciju uz vietas vai izmeklēšanu;

d) 

konkrētus uzdevumus, kas saistīti ar uzraudzības darbībām, veikt kopīgi ar citām kompetentajām iestādēm.

5.  
Kad notiek 4. punktā minētā inspekcija uz vietas vai izmeklēšana, inspekciju vai izmeklēšanu koordinē EVTI, ja to pieprasa kāda no kompetentajām iestādēm.

Ja 4. punktā minētā inspekcija uz vietas vai izmeklēšana attiecas uz aktīviem piesaistīta žetona vai e-naudas žetona emitenta vai uz kriptoaktīvu pakalpojumiem, kas saistīti ar aktīviem piesaistītiem žetoniem vai e-naudas žetoniem, EBI pēc kādas no kompetentajām iestādēm pieprasījuma inspekciju vai izmeklēšanu koordinē.

6.  
Kompetentās iestādes var vērst EVTI uzmanību uz situācijām, kad pieprasījums sadarboties, jo īpaši apmainīties ar informāciju, ir noraidīts vai uz to nav reaģēts saprātīgā termiņā. Šādās situācijās mutatis mutandis piemēro Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. panta 4. punktu.
7.  
Atkāpjoties no šā panta 6. punkta, kompetentās iestādes var vērst EBI uzmanību uz situācijām, kad pieprasījums sadarboties, jo īpaši sniegt informāciju par aktīviem piesaistīta žetona vai e-naudas žetona emitentu vai par kriptoaktīvu pakalpojumiem, kas saistīti ar aktīviem piesaistītiem žetoniem vai e-naudas žetoniem, ir noraidīts vai uz to nav reaģēts saprātīgā termiņā. Šādās situācijās mutatis mutandis piemēro Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 4. punktu.
8.  
Kompetentās iestādes cieši koordinē uzraudzību, lai apzinātu un labotu šīs regulas pārkāpumus, izstrādātu un sekmētu paraugprakses, veicinātu sadarbību, stiprinātu interpretācijas saskaņotību un nodrošinātu vairāku jurisdikciju novērtējumus jebkādu domstarpību gadījumā.

Šā punkta pirmās daļas nolūkos EBI un EVTI pilda koordinatora funkciju starp kompetentajām iestādēm un starp uzraudzības kolēģijām, kas minētas 119. pantā, nolūkā veidot kopēju uzraudzības kultūru un konsekventas uzraudzības prakses un nodrošināt vienotas procedūras.

9.  
Ja kompetentā iestāde konstatē, ka nav izpildīta vai tai ir pamats uzskatīt, ka nav izpildīta kāda no šīs regulas prasībām, tā par saviem konstatējumiem pietiekami detalizēti informē par šādu pārkāpumu aizdomās turētās vienības vai vienību kompetento iestādi.
10.  
EVTI sadarbībā ar EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu, ar kādu informāciju jāapmainās kompetentajām iestādēm, ievērojot 1. punktu.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

11.  
EVTI ciešā sadarbībā ar EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu standarta formātus, veidnes un procedūras sadarbībai un informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus līdz2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

96. pants

Sadarbība ar EBI un EVTI

1.  
Šīs regulas nolūkos kompetentās iestādes cieši sadarbojas ar EVTI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010 un ar EBI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010. Tās apmainās ar informāciju, lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar šo nodaļu un šīs sadaļas 2. un 3. nodaļu.
2.  
Kompetentās iestādes bez kavēšanās sniedz EBI un EVTI visu informāciju, kas tām nepieciešama savu pienākumu izpildei, attiecīgi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 35. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantu.
3.  
EVTI ciešā sadarbībā ar EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu standarta formātus, veidnes un procedūras sadarbībai un informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm un EBI un EVTI.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

97. pants

Konverģences veicināšana kriptoaktīvu klasifikācijas jomā

1.  
Līdz2024. gada 30. decembrim EUI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 16. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu kopīgi izdod pamatnostādnes, kur precizē 8. panta 4. punktā minētajai kriptoaktīvu baltajai grāmatai pievienotā paskaidrojuma saturu un formātu un 17. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā un 18. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto juridisko atzinumu par aktīviem piesaistītu žetonu kvalifikāciju saturu un formātu. Pamatnostādnēs iekļauj paskaidrojuma un atzinuma veidni un standartizētu kriptoaktīvu klasifikācijas testu.
2.  
EUI saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1093/2010 29. pantu, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 29. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 29. pantu veicina diskusijas starp kompetentajām iestādēm par kriptoaktīvu klasifikāciju, tostarp par to kriptoaktīvu klasifikāciju, kuri ir izslēgti no šīs regulas darbības jomas atbilstīgi 2. panta 3. punktam. EUI arī apzina potenciālos avotus, no kuriem izriet atšķirības kompetento iestāžu pieejās minēto kriptoaktīvu klasifikācijai, un, ciktāl iespējams, veicina kopīgu pieeju šajā jomā.
3.  
Piederības dalībvalsts vai uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā var lūgt EVTI, EAAPI vai EBI sniegt atzinumu par kriptoaktīvu klasifikāciju, tostarp to kriptoaktīvu klasifikāciju, kas ir izslēgti no šīs regulas darbības jomas saskaņā ar 2. panta 3. punktu. Attiecīgā gadījumā EVTI, EAAPI vai EBI šādu atzinumu sniedz attiecīgi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 29. pantu, Regulas (ES) Nr. 1094/2010 29. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 29. pantu 15 darbdienu laikā pēc kompetento iestāžu pieprasījuma saņemšanas.
4.  
EUI kopīgi sagatavo gada ziņojumu, pamatojoties uz 109. pantā minētajā reģistrā iekļauto informāciju un uz rezultātiem, ko tās guvušas to darbā, kas minēts šā panta 2. un 3. punktā, identificējot grūtības kriptoaktīvu klasifikācijā un atšķirības kompetento iestāžu pieejās.

98. pants

Sadarbība ar citām iestādēm

Ja piedāvātājs, persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, aktīviem piesaistīta žetona vai e-naudas žetona emitents vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs iesaistās darbībās, uz kurām šī regula neattiecas, kompetentās iestādes sadarbojas ar iestādēm, kas ir atbildīgas par šādu citu darbību uzraudzību vai pārraudzību, ievērojot Savienības vai valsts tiesību aktus, tostarp ar nodokļu iestādēm un attiecīgajām trešo valstu uzraudzības iestādēm.

99. pants

Paziņošanas pienākums

Dalībvalstis līdz 2025. gada 30. jūnijam dara Komisijai, EBI un EVTI zināmus tos normatīvos un administratīvos aktus, ar kuriem šī nodaļa tiek īstenota, tostarp jebkādas attiecīgās krimināltiesību normas. Dalībvalstis bez nepamatotas kavēšanās Komisiju, EBI un EVTI informē par jebkādiem turpmākiem grozījumiem minētajos noteikumos.

100. pants

Dienesta noslēpums

1.  
Visu informāciju, ar ko kompetentās iestādes apmainās saskaņā ar šo regulu un kas attiecas uz darījumdarbību vai darbības apstākļiem un citiem ekonomiska vai personiska rakstura jautājumiem, uzskata par konfidenciālu, un uz to attiecas prasības par dienesta noslēpumu, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde šādas informācijas paziņošanas laikā dara zināmu, ka šādu informāciju var izpaust vai ka šāda izpaušana nepieciešama tiesvedībai vai lietām, uz kurām attiecas valsts nodokļu vai krimināltiesību akti.
2.  
Pienākums glabāt dienesta noslēpumu attiecas uz visām fiziskajām un juridiskajām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajās iestādēs. Informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums, citām fiziskajām vai juridiskajām personām vai iestādēm var izpaust tikai Savienības vai valsts tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

101. pants

Datu aizsardzība

Attiecībā uz persondatu apstrādi saskaņā ar šo regulu kompetentās iestādes šīs regulas nolūkos savus uzdevumus pilda saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

Persondatu apstrādi šīs regulas nolūkos EBI un EVTI veic saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725.

102. pants

Piesardzības pasākumi

1.  
Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir nepārprotams un pierādāms pamats aizdomām, ka piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi kriptoaktīvu tirdzniecībai, aktīviem piesaistīta žetona vai e-naudas žetona emitents, vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs ir izdarījis pārkāpumus, tā par to paziņo piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei un EVTI.

Ja pirmajā daļā minētie pārkāpumi skar ar aktīviem piesaistīta žetona vai e-naudas žetona emitentu vai kriptoaktīvu pakalpojumu, kas saistīts ar aktīviem piesaistītiem žetoniem vai e-naudas žetoniem, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes par to paziņo arī EBI.

2.  
Ja, neraugoties uz piederības dalībvalsts kompetentās iestādes veiktajiem pasākumiem, 1. punktā minētie pārkāpumi turpinās un ir uzskatāmi par šīs regulas pārkāpumiem, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, EVTI un attiecīgā gadījumā EBI informēšanas veic visus pienācīgos pasākumus, lai aizsargātu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju klientus un kriptoaktīvu turētājus, jo īpaši privātos turētājus. Šādi pasākumi ietver aizliegumu piedāvātājam, personai, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, aktīviem piesaistīta žetona vai e-naudas žetona emitentam vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam veikt turpmākas darbības uzņēmējā dalībvalstī. Kompetentā iestāde par to bez nepamatotas kavēšanās informē EVTI un attiecīgā gadījumā EBI. EVTI un, ja iesaistīta, EBI bez nepamatotas kavēšanās attiecīgi informē Komisiju.
3.  
Ja piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nepiekrīt kādam no pasākumiem, ko saskaņā ar šā panta 2. punktu veikusi uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde, tā var vērst EVTI uzmanību uz šo jautājumu. Šādās situācijās mutatis mutandis piemēro Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. panta 4. punktu.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, ja 2. punktā minētie pasākumi attiecas uz aktīviem piesaistīta žetona vai e-naudas žetona emitentu vai tādu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kas saistīti ar aktīviem piesaistītiem žetoniem vai e-naudas žetoniem, kompetentā iestāde var vērst EBI uzmanību uz šo jautājumu. Šādās situācijās mutatis mutandis piemēro Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 4. punktu.

103. pants

EVTI pagaidu intervences pilnvaras

1.  

Ja ir izpildīti šā panta 2. un 3. punkta nosacījumi, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 9. panta 5. punktu EVTI var uz laiku aizliegt vai ierobežot:

a) 

konkrētu kriptoaktīvu, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, vai kriptoaktīvu, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni ar konkrētām īpašām iezīmēm, tirgvedību, izplatīšanu vai pārdošanu; vai

b) 

kāda veida darbību vai praksi, kas saistīta ar kriptoaktīviem, kuri nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni.

Aizliegumu vai ierobežojumu var piemērot noteiktos apstākļos vai ar izņēmumiem, kurus noteikusi EVTI.

2.  

EVTI veic pasākumu saskaņā ar 1. punktu, tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a) 

ierosinātais aizliegums vai ierobežojums risina būtisku investoru aizsardzības problēmu vai apdraudējumu sakārtotai kriptoaktīvu tirgu darbībai un to integritātei vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei;

b) 

Savienības tiesību regulatīvās prasības, ko piemēro attiecīgajiem kriptoaktīviem un kriptoaktīvu pakalpojumiem, attiecīgo apdraudējumu nerisina;

c) 

attiecīga kompetentā iestāde nav rīkojusies, lai attiecīgo apdraudējumu risinātu, vai veiktie pasākumi nav šo apdraudējumu risinājuši pietiekami.

3.  

Veicot pasākumu saskaņā ar 1. punktu, EVTI nodrošina, ka pasākums:

a) 

nerada tādu kaitīgu ietekmi uz kriptoaktīvu tirgu efektivitāti, kriptoaktīvu turētājiem vai klientiem, kuri saņem kriptoaktīvu pakalpojumus, kas ir nesamērīga ar pasākuma dotajiem ieguvumiem; un

b) 

nerada regulējuma arbitrāžas risku.

Ja kompetentās iestādes ir veikušas pasākumu saskaņā ar 105. pantu, EVTI var pieņemt jebkādu no šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem, nepublicējot 106. panta 2. punktā paredzēto atzinumu.

4.  
Pirms EVTI pieņem lēmumu veikt pasākumu saskaņā ar 1. punktu, tā par plānoto pasākumu paziņo attiecīgajām kompetentajām iestādēm.
5.  
EVTI savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par lēmumu veikt pasākumu saskaņā ar 1. punktu. Minētajā paziņojumā ietver sīkāku informāciju par piemēroto aizliegumu vai ierobežojumu un norāda, kādā laikā pēc paziņojuma publicēšanas šie pasākumi stājas spēkā. Aizliegums vai ierobežojums uz darbībām attiecas tikai pēc pasākuma stāšanās spēkā.
6.  
Saskaņā ar 1. punktu piemēroto aizliegumu vai ierobežojumu EVTI izskata ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi sešos mēnešos. Pēc vismaz diviem secīgiem pagarinājumiem un balstoties uz pienācīgu analīzi, kurā novērtēta ietekme uz patērētājiem, EVTI var lemt par ikgadējo aizlieguma vai ierobežojuma pagarināšanu.
7.  
Pasākumi, ko EVTI veic saskaņā ar šo pantu, prevalē pār jebkādiem iepriekšējiem pasākumiem, kurus tajā pašā jautājumā veikušas attiecīgās kompetentās iestādes.
8.  
Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 139. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot kritērijus un faktorus, kas EVTI jāņem vērā, nosakot, vai pastāv būtiskas bažas par investoru aizsardzību vai apdraudējums sakārtotai kriptoaktīvu tirgu darbībai un to integritātei vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei šā panta 2. punkta a) apakšpunkta nolūkā.

104. pants

EBI pagaidu intervences pilnvaras

1.  

Ja ir izpildīti šā panta 2. un 3. punkta nosacījumi, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 9. panta 5. punktu EBI var uz laiku aizliegt vai ierobežot:

a) 

konkrētu aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu vai aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu ar konkrētām īpašām iezīmēm tirgvedību, izplatīšanu vai pārdošanu; vai

b) 

kāda veida darbību vai praksi, kas saistīta ar aktīviem piesaistītiem žetoniem vai e-naudas žetoniem.

Aizliegumu vai ierobežojumu var piemērot noteiktos apstākļos vai ar izņēmumiem, kurus noteikusi EBI.

2.  

EBI veic pasākumu saskaņā ar 1. punktu tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a) 

ierosinātais aizliegums vai ierobežojums risina būtisku investoru aizsardzības problēmu vai apdraudējumu sakārtotai kriptoaktīvu tirgu darbībai un to integritātei vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei;

b) 

Savienības tiesību regulatīvās prasības, ko piemēro attiecīgajiem aktīviem piesaistītajiem žetoniem, e-naudas žetoniem vai ar tiem saistītajiem kriptoaktīvu pakalpojumiem, attiecīgo apdraudējumu nerisina;

c) 

attiecīga kompetentā iestāde nav rīkojusies, lai attiecīgo apdraudējumu risinātu, vai veiktie pasākumi nav šo apdraudējumu risinājuši pietiekami.

3.  

Veicot pasākumu saskaņā ar 1. punktu, EBI nodrošina, ka pasākums:

a) 

nerada tādu kaitīgu ietekmi uz kriptoaktīvu tirgu efektivitāti, aktīviem piesaistīto žetonu vai e-naudas žetonu turētājiem vai klientiem, kuri saņem kriptoaktīvu pakalpojumus, kas ir nesamērīga ar pasākuma dotajiem ieguvumiem; un

b) 

nerada regulējuma arbitrāžas risku.

Ja kompetentās iestādes ir veikušas kādu pasākumu saskaņā ar 105. pantu, EBI var pieņemt jebkādu no šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem, nepublicējot 106. panta 2. punktā paredzēto atzinumu.

4.  
Pirms EBI pieņem lēmumu veikt 1. punktā paredzēto pasākumu, tā par plānoto pasākumu paziņo attiecīgajām kompetentajām iestādēm.
5.  
EBI savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par lēmumu veikt pasākumu saskaņā ar 1. punktu. Paziņojumā ietver sīkāku informāciju par piemēroto aizliegumu vai ierobežojumu un norāda, kādā laikā pēc paziņojuma publicēšanas šie pasākumi stājas spēkā. Aizliegums vai ierobežojums uz darbībām attiecas tikai pēc pasākuma stāšanās spēkā.
6.  
EBI izskata atbilstīgi 1. punktam piemēroto aizliegumu vai ierobežojumu ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi sešos mēnešos. Pēc vismaz diviem secīgiem pagarinājumiem un balstoties uz pienācīgu analīzi, kurā novērtēta ietekme uz patērētājiem, EBI var lemt par ikgadējo aizlieguma vai ierobežojuma pagarināšanu.
7.  
Pasākumi, ko EBI veic saskaņā ar šo pantu, prevalē pār jebkādiem iepriekšējiem pasākumiem, kurus tajā pašā jautājumā veikusi attiecīgā kompetentā iestāde.
8.  
Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 139. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot kritērijus un faktorus, kas EBI jāņem vērā, nosakot, vai pastāv būtiskas bažas par investoru aizsardzību vai apdraudējums sakārtotai kriptoaktīvu tirgu darbībai un to integritātei vai Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei šā panta 2. punkta a) apakšpunkta nolūkā.

105. pants

Kompetento iestāžu īstenotas produktu intervences

1.  

Kompetentā iestāde dalībvalstī vai no tās var aizliegt vai ierobežot:

a) 

konkrētu kriptoaktīvu vai kriptoaktīvu ar konkrētām īpašām iezīmēm tirgvedību, izplatīšanu vai pārdošanu; vai

b) 

kāda veida darbību vai praksi, kas saistīta ar kriptoaktīviem.

2.  

Kompetentā iestāde veic pasākumu saskaņā ar 1. punktu tikai tad, ja tā ir pienācīgi pārliecinājusies, ka:

a) 

kriptoaktīvs raisa būtiskas bažas par investoru aizsardzību vai apdraud sakārtotu kriptoaktīvu tirgu darbību un to integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti;

b) 

pastāvošās Savienības tiesību aktu regulatīvās prasības, kas piemērojamas attiecīgajam kriptoaktīvam vai kriptoaktīvu pakalpojumam, a) apakšpunktā minētos riskus nerisina pietiekami un jautājumu nevarētu labāk risināt ar uzlabotu uzraudzību vai pastāvošo prasību izpildes panākšanu;

c) 

pasākums ir samērīgs, ņemot vērā identificēto risku veidu, attiecīgo investoru vai tirgus dalībnieku sarežģītības līmeni un ticamāko pasākuma ietekmi uz investoriem un tirgus dalībniekiem, kuri varētu attiecīgo kriptoaktīvu vai kriptoaktīvu pakalpojumu turēt vai izmantot vai gūt no tā labumu;

d) 

kompetentā iestāde ir pienācīgi apspriedusies ar kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs, kuras šis pasākums varētu ievērojami ietekmēt; un

e) 

pasākumam nav diskriminējošas ietekmes uz pakalpojumiem vai darbībām, ko sniedz vai veic no citas dalībvalsts.

Ja šā punkta pirmajā daļā norādītie apstākļi īstenojas, kompetentā iestāde 1. punktā minēto aizliegumu vai ierobežojumu piesardzības nolūkos var piemērot pirms kriptoaktīva tirgvedības, izplatīšanas vai pārdošanas klientiem.

Kompetentā iestāde var nolemt 1. punktā minēto aizliegumu vai ierobežojumu piemērot tikai noteiktos apstākļos vai paredzēt tam izņēmumus.

3.  

Kompetentā iestāde šajā pantā paredzēto aizliegumu vai ierobežojumu nepiemēro, ja vismaz mēnesi pirms paredzētās pasākuma stāšanās spēkā tā nav rakstiski vai kādā citā veidā, par ko iestādes vienojušās, detalizēti paziņojusi pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm un EVTI vai – aktīviem piesaistītu žetonu un e-naudas žetonu gadījumā – EBI šādas ziņas:

a) 

kriptoaktīvu, darbību vai praksi, uz ko ierosinātais pasākums attiecas;

b) 

precīzu ierosinātā aizlieguma vai ierobežojuma veidu un laiku, kad tam paredzēts stāties spēkā; un

c) 

pierādījumus, uz kuriem ir balstīts tās lēmums un kuri tās ieskatā apstiprina, ka ir izpildīti visi 2. punkta pirmās daļas nosacījumi.

4.  
Izņēmuma gadījumos, ja kompetentā iestāde uzskata, ka tas ir vajadzīgs nolūkā novērst jebkādu kaitīgu ietekmi, ko varētu radīt 1. punktā minētais kriptoaktīvs, darbība vai prakse, kompetentā iestāde pagaidu kārtā var veikt steidzamu pasākumu, vismaz 24 stundas pirms pasākuma plānotās stāšanās spēkā sniegusi rakstisku paziņojumu pārējām kompetentajām iestādēm un EVTI, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šā panta kritēriji un ka turklāt ir skaidri konstatēts, ka vienu mēnesi ilgs paziņošanas laikposms konkrēto problēmu vai apdraudējumu nerisinātu pietiekami. Pagaidu kārtā veiktu pasākumu ilgums nepārsniedz trīs mēnešus.
5.  
Kompetentā iestāde savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par lēmumu piemērot 1. punktā minēto aizliegumu vai ierobežojumu. Paziņojumā ietver sīkāku informāciju par piemēroto aizliegumu vai ierobežojumu un norāda, kādā laikā pēc paziņojuma publicēšanas šie pasākumi stājas spēkā, kā arī pierādījumus, uz kuru pamata kompetentā iestāde ir pieņēmusi savu lēmumu un pārliecinājusies, ka ir izpildīti visi 2. punkta pirmās daļas nosacījumi. Aizliegums vai ierobežojums uz darbībām attiecas tikai pēc pasākumu stāšanās spēkā.
6.  
Ja 2. punkta nosacījumi vairs nav izpildīti, kompetentā iestāde aizliegumu vai ierobežojumu var atsaukt.
7.  
Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 139. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot kritērijus un faktorus, kas kompetentajām iestādēm jāņem vērā, nosakot, vai pastāv būtiskas bažas par investoru aizsardzību vai apdraudējums sakārtotai kriptoaktīvu tirgu darbībai un to integritātei vai visas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei vismaz vienā dalībvalstī 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkā.

106. pants

Koordinācija ar EVTI vai EBI

1.  
Attiecībā uz pasākumiem, ko kompetentās iestādes veic saskaņā ar 105. pantu, EVTI vai – aktīviem piesaistītu žetonu un e-naudas žetonu gadījumā – EBI pilda veicinošu un koordinējošu lomu. EVTI vai – aktīviem piesaistītu žetonu un e-naudas žetonu gadījumā – EBI nodrošina, ka kompetentās iestādes veiktie pasākumi ir pamatoti un samērīgi un ka kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā izmanto saskanīgu pieeju.
2.  
Pēc tam, kad saskaņā ar 105. panta 3. punktu EVTI vai – aktīviem piesaistītu žetonu un e-naudas žetonu gadījumā – EBI saņēmusi paziņojumu par jebkādu pasākumu, ko iecerēts veikt saskaņā ar minēto pantu, tā sniedz atzinumu par to, vai aizliegums vai ierobežojums ir pamatots un samērīgs. Ja EVTI vai – aktīviem piesaistītu žetonu un e-naudas žetonu gadījumā – EBI uzskata, ka riska novēršanai ir nepieciešams citu kompetento iestāžu pasākums, tā to norāda savā atzinumā. Atzinumu publicē EVTI vai – aktīviem piesaistītu žetonu un e-naudas žetonu gadījumā – EBI tīmekļa vietnē.
3.  
Ja kompetentā iestāde ierosina pieņemt, pieņem vai atsakās pieņemt pasākumus pretēji EVTI vai EBI atzinumam, kas sniegts saskaņā ar 2. punktu, tā savā tīmekļa vietnē nekavējoties publicē paziņojumu, kur pilnībā izskaidro savas rīcības iemeslus.

107. pants

Sadarbība ar trešām valstīm

1.  
Vajadzības gadījumā dalībvalstu kompetentās iestādes slēdz sadarbības vienošanās ar trešo valstu uzraudzības iestādēm par informācijas apmaiņu ar minētajām uzraudzības iestādēm trešās valstīs un no šīs regulas izrietošo saistību izpildes panākšanu minētajās trešās valstīs. Minētās sadarbības vienošanās nodrošina vismaz efektīvu informācijas apmaiņu, kas kompetentajām iestādēm dod iespēju veikt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

Ja kompetentā iestāde plāno noslēgt šādu vienošanos, tā informē EBI, EVTI un pārējās kompetentās iestādes.

2.  
Ja iespējams, EVTI ciešā sadarbībā ar EBI veicina un koordinē kompetento iestāžu un trešo valstu attiecīgo uzraudzības iestāžu sadarbības vienošanos izstrādi.
3.  
EVTI ciešā sadarbībā ar EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros noteikts 1. punktā minētās sadarbības vienošanās dokumenta paraugs, kas dalībvalstu kompetentajām iestādēm pēc iespējas jāizmanto.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

4.  
Ja iespējams, EVTI ciešā sadarbībā ar EBI arī veicina un koordinē tādas informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kas iegūta no trešo valstu uzraudzības iestādēm un kas varētu būt relevanta šīs sadaļas 3. nodaļā paredzēto pasākumu veikšanā.
5.  
Kompetentās iestādes sadarbības vienošanās par informācijas apmaiņu ar trešo valstu uzraudzības iestādēm slēdz tikai tad, ja uz izpausto informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kuras ir vismaz līdzvērtīgas 100. pantā noteiktajām garantijām. Šādu informācijas apmaiņu izmanto, lai minētās kompetentās iestādes varētu pildīt uzdevumus, kas tām noteikti ar šo regulu.

108. pants

Sūdzību izskatīšana kompetentajās iestādēs

1.  
Kompetentās iestādes ievieš procedūras, kas klientiem un citām ieinteresētajām personām, tostarp patērētāju apvienībām, dod iespēju iesniegt kompetentajām iestādēm sūdzības par iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem, ko izdarījuši piedāvātāji, personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu emitenti vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji. Sūdzības pieņem rakstiski – arī elektroniskā veidā – tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā sūdzība ir iesniegta, vai valodā, kas ir pieņemama minētās dalībvalsts kompetentajām iestādēm.
2.  
Informāciju par šā panta 1. punktā minētajām sūdzību izskatīšanas procedūrām dara pieejamu katras kompetentās iestādes tīmekļa vietnē un paziņo EBI un EVTI. EVTI 109. pantā minētajā kriptoaktīvu reģistrā publicē hipersaites uz kompetento iestāžu tīmekļa vietņu sadaļām, kas attiecas uz sūdzību izskatīšanas procedūrām.

2. NODAĻA

EVTI reģistrs

109. pants

Kriptoaktīvu balto grāmatu, aktīviem piesaistītu žetonu un e-naudas žetonu emitentu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju reģistrs

1.  

EVTI izveido reģistru, kurā iekļauj:

a) 

kriptoaktīvu baltās grāmatas attiecībā uz tādiem kriptoaktīviem, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni;

b) 

aktīviem piesaistītu žetonu emitentus;

c) 

e-naudas žetonu emitentus; un

d) 

kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus.

EVTI reģistrs ir publiski pieejams tās tīmekļa vietnē, un to regulāri atjaunina. Lai atvieglotu šādu atjaunināšanu, kompetentās iestādes paziņo EVTI par visām tām paziņotajām izmaiņām attiecībā uz 2. līdz 5. punktā precizēto informāciju.

Kompetentās iestādes sniedz EVTI datus, kas vajadzīgi kriptoaktīvu balto grāmatu klasificēšanai reģistrā, kā precizēts saskaņā ar 8. punktu.

2.  
Attiecībā uz kriptoaktīvu baltajām grāmatām par kriptoaktīviem, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, reģistrā iekļauj kriptoaktīvu baltās grāmatas un jebkādas grozītās kriptoaktīvu baltās grāmatas. Visas kriptoaktīvu balto grāmatu novecojušās versijas glabā atsevišķā arhīvā un skaidri marķē kā novecojušas versijas.
3.  

Attiecībā uz aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem reģistrā iekļauj šādu informāciju:

a) 

emitenta nosaukums, juridiskā forma un juridiskās personas identifikators;

b) 

emitenta tirdzniecības nosaukums, fiziskā adrese, tālruņa numurs, e-pasta adrese un tīmekļa vietne;

c) 

kriptoaktīvu baltās grāmatas un jebkādas grozītas kriptoaktīvu baltās grāmatas, kriptoaktīvu balto grāmatu novecojušas versijas glabājot atsevišķā arhīvā un skaidri marķējot kā novecojušas;

d) 

uzņēmēju dalībvalstu saraksts, kurās pieteikuma iesniedzējs emitents plāno publiski piedāvāt aktīviem piesaistītu žetonu vai lūgt aktīviem piesaistītu žetonu pielaidi tirdzniecībai;

e) 

datums, kad sākas publiskais piedāvājums vai pielaide tirdzniecībai, vai – ja kompetentās iestādes paziņojuma iesniegšanas brīdī tas nav pieejams – plānotais sākuma datums;

f) 

jebkādi citi pakalpojumi, kurus emitents sniedz un uz kuriem šī regula neattiecas, ar atsauci uz piemērojamajiem Savienības vai valstu tiesību aktiem;

g) 

atļaujas publiski piedāvāt aktīviem piesaistītu žetonu vai lūgt pielaidi tā tirdzniecībai vai kredītiestādes atļaujas izsniegšanas datums un attiecīgā gadījumā jebkuras atļaujas atsaukšanas datums.

4.  

Attiecībā uz e-naudas žetonu emitentiem reģistrā iekļauj šādu informāciju:

a) 

emitenta nosaukums, juridiskā forma un juridiskās personas identifikators;

b) 

emitenta tirdzniecības nosaukums, fiziskā adrese, tālruņa numurs, e-pasta adrese un tīmekļa vietne;

c) 

kriptoaktīvu baltās grāmatas un jebkādas grozītās kriptoaktīvu baltās grāmatas, kriptoaktīvu balto grāmatu novecojušas versijas glabājot atsevišķā arhīvā un skaidri marķējot kā novecojušas;

d) 

datums, kad sākas publiskais piedāvājums vai pielaide tirdzniecībai, vai – ja kompetentās iestādes paziņojuma iesniegšanas brīdī tas nav pieejams – plānotais sākuma datums;

e) 

jebkādi citi pakalpojumi, kurus emitents sniedz un uz kuriem šī regula neattiecas, ar atsauci uz piemērojamajiem Savienības vai valstu tiesību aktiem;

f) 

kredītiestādes vai elektroniskās naudas iestādes atļaujas izsniegšanas datums un attiecīgā gadījumā atļaujas atsaukšanas datums.

5.  

Attiecībā uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem reģistrā iekļauj šādu informāciju:

a) 

kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja un attiecīgā gadījumā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja filiāļu nosaukums, juridiskā forma un juridiskās personas identifikators;

b) 

kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja tirdzniecības nosaukums, fiziskā adrese, tālruņa numurs, e-pasta adrese, tīmekļa vietne un attiecīgā gadījumā kriptoaktīvu tirdzniecības platforma, ko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs uztur;

c) 

tās kompetentās iestādes nosaukums un adrese, kas piešķīrusi atļauju, un tās kontaktinformācija;

d) 

kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja sniegto kriptoaktīvu pakalpojumu saraksts;

e) 

uzņēmēju dalībvalstu saraksts;

f) 

datums, kad sākas kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšana, vai – ja kompetentās iestādes paziņojuma iesniegšanas brīdī tas nav pieejams, – datums, kad sākas – datums, kad sākas plānotā kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas;

g) 

jebkādi citi pakalpojumi, kurus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs sniedz un uz kuriem šī regula neattiecas, ar atsauci uz piemērojamajiem Savienības vai valstu tiesību aktiem;

h) 

atļaujas izsniegšanas datums un attiecīgā gadījumā atļaujas atsaukšanas datums.

6.  
Kompetentās iestādes bez kavēšanās paziņo EVTI par 94. panta pirmās daļas 1. punkta b), c), f), l), m), n), o) vai t) apakšpunktā minētajiem pasākumiem un par jebkādiem saskaņā ar 102. pantu veiktajiem publiskajiem piesardzības pasākumiem, kas ietekmē kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu vai kriptoaktīvu emisiju, publisku piedāvāšanu vai izmantošanu. EVTI šādu informāciju iekļauj reģistrā.
7.  
Ikviens aktīviem piesaistīta žetona emitenta, e-naudas žetona emitenta vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļaujas atsaukums un ikviens saskaņā ar 6. punktu paziņotais pasākums reģistrā paliek publicēts piecus gadus.
8.  
EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu datus, kas vajadzīgi kriptoaktīvu balto grāmatu, tostarp juridiskās personas identifikatoru, klasificēšanai reģistrā pa kriptoaktīvu veidiem un precizētu praktiskos pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka šādi dati ir mašīnlasāmi.

EVTI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

110. pants

Neatbilstīgo kriptoaktīvu pakalpojumus sniedzošo vienību reģistrs

1.  
EVTI izveido neizsmeļošu reģistru, kurā iekļauj vienības, kas kriptoaktīvu pakalpojumus sniedz, pārkāpdamas 59. vai 61. pantu.
2.  
Reģistrā norāda vismaz neatbilstīgās vienības tirdzniecības nosaukumu vai tīmekļa vietni un informāciju iesniegušās kompetentās iestādes nosaukumu.
3.  
Reģistrs ir publiski pieejams EVTI tīmekļa vietnē mašīnlasāmā formātā un tiek regulāri atjaunināts, lai ņemtu vērā jebkādas apstākļu izmaiņas vai jebkādu informāciju, kas EVTI tiek darīta zināma par reģistrētajām neatbilstīgajām vienībām. Reģistrs nodrošina centralizētu piekļuvi informācijai, ko iesniegušas dalībvalstu vai trešo valstu kompetentās iestādes, kā arī EBI.
4.  
EVTI atjaunina reģistru, lai tajā iekļautu informāciju par jebkuru šīs regulas pārkāpumu, kurš konstatēts pēc tās iniciatīvas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 17. pantu un kura lietā tā saskaņā ar minētā panta 6. punktu ir pieņēmusi lēmumu, kas adresēts neatbilstīgai vienībai, kura sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, vai jebkādu informāciju, ko par vienībām, kuras kriptoaktīvu pakalpojumus sniedz bez nepieciešamās atļaujas vai reģistrācijas, iesniegušas trešo valstu attiecīgās uzraudzības iestādes.
5.  
Šā panta 4. punktā minētajos gadījumos neatbilstīgām vienībām, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, EVTI var piemērot attiecīgās 94. panta 1. punktā minētās kompetento iestāžu uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras.

▼M1

110.a pants

Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā

1.  
No 2030. gada 10. janvāra emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, jebkādu informāciju, kas minēta šīs regulas 88. panta 1. punktā, publisko, vienlaikus to iesniedzot šā panta 3. punktā minētajai attiecīgajai informācijas vākšanas struktūrai, lai attiecīgā informācija būtu pieejama Eiropas vienotajā piekļuves punktā (ESAP), kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/2859 ( 20 ).

Minētā informācija atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a) 

informācija ir iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 3. punktā, vai, ja tas prasīts Savienības tiesību aktos, mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4. punktā;

b) 

informācijai ir pievienoti šādi metadati:

i) 

visi nosaukumi emitentam, piedāvātājam vai pielaidi tirdzniecībai lūgušai personai, uz kuru informācija attiecas;

ii) 

juridiskām personām – emitenta, piedāvātāja vai pielaidi tirdzniecībai lūgušas personas juridiskās personas identifikators, kā noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2859 7. panta 4. punkta b) apakšpunktu;

iii) 

juridiskām personām – emitenta, piedāvātāja vai pielaidi tirdzniecībai lūgušas personas lielums pēc kategorijas, kā tas noteikts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punkta d) apakšpunktu;

iv) 

informācijas veids, kā tas klasificēts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punkta c) apakšpunktu;

v) 

norāde uz to, vai informācija satur personas datus.

2.  
Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta izpildei emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, iegūst juridiskās personas identifikatoru.
3.  
Lai nodrošinātu, ka šā panta 1. punktā minētā informācija ir pieejama ESAP, dalībvalstis līdz 2030. gada 9. janvārim izraugās vismaz vienu informācijas vākšanas struktūru, kā definēts Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 2. punktā, un par to paziņo EVTI.
4.  
No 2030. gada 10. janvāra šīs regulas 109. un 110. pantā minētā informācija ir pieejama ESAP. Tādēļ Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 2. punktā definētā informācijas vākšanas struktūra ir EVTI.

Minētā informācija atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a) 

informācija ir iesniegta mašīnlasāmā formātā, kā definēts Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 3. punktā;

b) 

informācijai ir pievienoti šādi metadati:

i) 

visi nosaukumi aktīviem piesaistītu žetonu emitentam, elektroniskās naudas žetonu emitentam un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, uz ko informācija attiecas;

ii) 

gadījumos, kad tas ir pieejams, – aktīviem piesaistītu žetonu emitenta, elektroniskās naudas žetonu emitenta un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja juridiskās personas identifikators, kā noteikts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punkta b) apakšpunktu;

iii) 

informācijas veids, kā tas klasificēts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punkta c) apakšpunktu;

iv) 

norāde uz to, vai informācija satur personas datus.

5.  

Lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 1. punktu iesniegtā informācija tiek efektīvi vākta un pārvaldīta, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā precizē šādus elementus:

a) 

jebkādi citi informācijai pievienojamie metadati;

b) 

datu strukturēšana informācijā;

c) 

kāda informācija ir jāsniedz mašīnlasāmā formātā un kāds mašīnlasāmais formāts šādos gadījumos ir jāizmanto.

Šā punkta c) apakšpunkta izpildei EVTI novērtē dažādu mašīnlasāmo formātu priekšrocības un trūkumus un veic atbilstošus izmēģinājumus uz vietas.

Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

6.  
Vajadzības gadījumā EVTI pieņem vienībām paredzētus norādījumus, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 5. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu iesniegtie metadati ir pareizi.

▼B

3. NODAĻA

Administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi, ko piemēro kompetentās iestādes

111. pants

Administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi

1.  

Neskarot kriminālsodus un 94. pantā uzskaitītās kompetento iestāžu uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem paredz kompetentajām iestādēm pilnvaras piemērot pienācīgus administratīvos sodus vai citus administratīvos pasākumus vismaz par šādiem pārkāpumiem:

a) 

4.–14. panta pārkāpumi;

b) 

16., 17., 19., 22., 23. un 25. panta, 27.–41. panta, 46. un 47. panta pārkāpumi;

c) 

48.–51. panta, 53., 54. un 55. panta pārkāpumi;

d) 

59., 60., 64. panta un 65.–83. panta pārkāpumi;

e) 

88.–92. panta pārkāpumi;

f) 

nesadarbošanās vai nepakļaušanās 94. panta 3. punktā minētajai izmeklēšanai, inspekcijai vai pieprasījumam.

Dalībvalstis var nolemt neparedzēt noteikumus par administratīvajiem sodiem, ja valsts tiesību akti jau paredz kriminālsodus par pirmās daļas a), b), c), d) vai e) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem, līdz 2024. gada 30. jūnijam. Ja dalībvalsts pieņem šādu lēmumu, tā par attiecīgajām sava krimināllikuma daļām detalizēti informē Komisiju, EVTI un EBI.

▼C1

Dalībvalstis līdz 2025. gada 30. jūnijam pirmajā un otrajā daļā minētos noteikumus detalizēti paziņo Komisijai, EBI un EVTI. Tās bez kavēšanās arī paziņo Komisijai, EVTI un EBI par jebkādiem turpmākiem šo noteikumu grozījumiem.

▼B

2.  

Dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesību aktiem nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras par 1. punkta pirmās daļas a)–d) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem noteikt vismaz šādus administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus:

a) 

publisks paziņojums, kurā norādīta atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma būtība;

b) 

rīkojums atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai izbeigt rīcību, kas veido pārkāpumu, un atturēties no tās atkārtošanas;

c) 

maksimālie administratīvie naudas sodi, kas vismaz divkārt pārsniedz pārkāpuma dēļ gūto peļņu vai nepieļautos zaudējumus, ja šādu peļņu vai zaudējumus var izzināt, pat ja apmērs pārsniedz šā punkta d) apakšpunktā paredzēto maksimālo summu attiecībā uz fiziskajām personām vai 3. punktā paredzēto maksimālo summu attiecībā uz juridiskajām personām;

d) 

fiziskām personām maksimālie administratīvie naudas sodi vismaz 700 000  EUR vai – dalībvalstīs, kuru oficiālā valūta nav euro, – atbilstošā vērtība attiecīgās valsts oficiālajā valūtā 2023. gada 29. jūnijā.

3.  

Dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras par juridisku personu izdarītiem pārkāpumiem piemērot maksimālos administratīvos naudas sodus, kas sasniedz vismaz:

a) 

5 000 000  EUR vai – dalībvalstīs, kuru oficiālā valūta nav euro, – atbilstošo vērtību oficiālajā valūtā 2023. gada 29. jūnijā par pārkāpumiem, kas minēti 1. punkta pirmās daļas a)–d) apakšpunktā;

b) 

3 % no juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem finanšu pārskatiem, ko apstiprinājusi vadības struktūra, par 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem;

c) 

5 % no juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem finanšu pārskatiem, ko apstiprinājusi vadības struktūra, par 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem;

d) 

12,5 % no juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem finanšu pārskatiem, ko apstiprinājusi vadības struktūra, par 1. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem.

Ja pirmās daļas a)–d) apakšpunktā minētā juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam ir jāsagatavo konsolidētais finanšu pārskats saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai tam atbilstošs ienākumu veids saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem grāmatvedības jomā, ņemot vērā jaunāko pieejamo galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūras apstiprināto konsolidēto pārskatu.

4.  
Papildus administratīvajiem sodiem un citiem administratīvajiem pasākumiem, kā arī administratīvajiem naudas sodiem, kas minēti uz 2. un 3. punktā, dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minēto pārkāpumu gadījumā noteikt pagaidu aizliegumu jebkuram kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja vadības struktūras loceklim vai jebkurai citai fiziskai personai, ko uzskata par atbildīgu par pārkāpumu, veikt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju vadības funkcijas.
5.  

Dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem nodrošina, ka kompetentajām iestādēm 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā minēto pārkāpumu gadījumā ir pilnvaras piemērot vismaz šādus administratīvos sodus un veikt vismaz šādus administratīvos pasākumus:

a) 

publisks paziņojums, kurā norādīta atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma būtība;

b) 

rīkojums atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai izbeigt rīcību, kas veido pārkāpumu, un atturēties no tās atkārtošanas;

c) 

pārkāpuma dēļ nelikumīgi gūtās peļņas vai nepieļauto zaudējumu atmaksāšana gadījumos, ciktāl tos iespējams izzināt;

d) 

kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja atļaujas atsaukšana vai apturēšana;

e) 

pagaidu aizliegums jebkuram kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja vadības struktūras loceklim vai jebkurai citai fiziskai personai, ko uzskata par atbildīgu par pārkāpumu, veikt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju vadības funkcijas;

f) 

atkārtotu 89., 90., 91. vai 92. panta pārkāpumu gadījumos aizliegums uz vismaz 10 gadiem jebkuram kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja vadības struktūras loceklim vai jebkurai citai fiziskai personai, ko uzskata par atbildīgu par pārkāpumu, veikt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja vadības funkcijas;

g) 

pagaidu aizliegums jebkuram kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja vadības struktūras loceklim vai jebkurai citai fiziskai personai, ko uzskata par atbildīgu par pārkāpumu, veikt darījumus savā vārdā;

h) 

maksimālie administratīvie naudas sodi, kas vismaz trīskārt pārsniedz pārkāpuma dēļ gūtās peļņas vai nepieļauto zaudējumu summu, ja to iespējams noteikt – pat ja tā pārsniedz attiecīgi i) un j) apakšpunktā paredzētās maksimālās summas;

i) 

attiecībā uz fiziskām personām – maksimālie administratīvie naudas sodi vismaz 1 000 000  EUR apmērā par 88. panta pārkāpumiem un 5 000 000  EUR apmērā par 89.– 92. panta pārkāpumiem vai – dalībvalstīs, kuru oficiālā valūta nav euro, – atbilstošā vērtībā attiecīgās valsts oficiālajā valūtā 2023. gada 29. jūnijā;

j) 

attiecībā uz juridiskām personām – maksimālie administratīvie naudas sodi vismaz 2 500 000  EUR apmērā par 88. panta pārkāpumiem un 15 000 000 apmērā par 89.–92. panta pārkāpumiem vai 2 % apmērā par 88. panta pārkāpumiem un 15 % apmērā par 89.–92. panta pārkāpumiem no šīs juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem pārskatiem, ko apstiprinājusi vadības struktūra, vai – dalībvalstīs, kuru oficiālā valūta nav euro, – atbilstošā vērtībā attiecīgās valsts oficiālajā valūtā 2023. gada 29. jūnijā.

Pirmās daļas j) apakšpunkta nolūkos, ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam ir jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai tam atbilstošs ienākumu veids saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem grāmatvedības jomā, ņemot vērā jaunāko pieejamo galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūras apstiprināto konsolidēto pārskatu.

6.  
Dalībvalstis var noteikt, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras papildus 2.–5. punktā minētajām pilnvarām, un var paredzēt lielākus sodu apmērus, nekā noteikts minētajos punktos, attiecībā gan uz fiziskajām, gan uz juridiskajām personām, kas ir atbildīgas par pārkāpumu.

112. pants

Uzraudzības pilnvaru un sodu piemērošanas pilnvaru īstenošana

1.  

Kompetentās iestādes, nosakot saskaņā ar 111. pantu uzliekama administratīvā soda vai citu administratīvo pasākumu veidu un apmēru, ņem vērā visus attiecīgos, tostarp attiecīgā gadījumā:

a) 

pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b) 

to, vai pārkāpums ir izdarīts tīši vai nolaidības dēļ;

c) 

par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas atbildības pakāpi;

d) 

par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo stāvokli, uz ko norāda atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvi;

e) 

par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas gūtās peļņas vai nepieļauto zaudējumu nozīmīgumu, ciktāl tos var izzināt;

f) 

pārkāpuma dēļ trešām personām nodarītos zaudējumus, ciktāl tos var izzināt;

g) 

līmeni, kādā par pārkāpumu atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona sadarbojas ar kompetento iestādi, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai nepieļauto zaudējumu atmaksāšanu;

h) 

par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos šīs regulas pārkāpumus;

i) 

pasākumus, ko par pārkāpumu atbildīgā persona veikusi, lai nepieļautu pārkāpuma atkārtošanos;

j) 

pārkāpuma ietekmi uz kriptoaktīvu turētāju un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju klientu, jo īpaši privāto turētāju, interesēm.

2.  
Īstenojot 111. pantā izklāstītās pilnvaras noteikt administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka to uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru īstenošana un administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi, ko tās nosaka, ir iedarbīgi un pienācīgi. Īstenojot uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras un nosakot administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus pārrobežu lietās, tās koordinē savas darbības, lai izvairītos no dublēšanās un pārklāšanās.

113. pants

Pārsūdzības tiesības

1.  
Dalībvalstis nodrošina, ka kompetento iestāžu saskaņā ar šo regulu pieņemtie lēmumi ir pienācīgi pamatoti un tos var pārsūdzēt tiesā. Tiesības pārsūdzēt tiesā piemēro arī tad, ja par pieteikumu atļaujas saņemšanai, kurā sniegta visa vajadzīgā informācija, sešos mēnešos pēc tā iesniegšanas nav pieņemts lēmums.
2.  

Dalībvalstis paredz, ka viena vai vairākas no turpmāk minētajām struktūrām, kā noteikts valsts tiesību aktos, patērētāju interesēs un saskaņā ar valsts tiesību aktiem var vērsties tiesā vai kompetentajās administratīvajās iestādēs, lai nodrošinātu šīs regulas piemērošanu:

a) 

publiskas iestādes vai to pārstāvji;

b) 

patērētāju organizācijas, kam ir leģitīmas intereses kriptoaktīvu turētāju aizsardzībā;

c) 

profesionālas organizācijas, kam ir leģitīmas intereses aizstāvēt savus locekļus.

114. pants

Lēmumu publicēšana

1.  
Lēmumu saskaņā ar 111. pantu piemērot administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus par šīs regulas pārkāpumiem kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās publicē savās oficiālajās tīmekļa vietnēs pēc tam, kad fiziskā vai juridiskā persona, uz kuru minētais lēmums attiecas, ir tikusi par minēto lēmumu informēta. Šādā publikācijā ietver informāciju vismaz par minētā pārkāpuma veidu un būtību un atbildīgo fizisko vai juridisko personu identitāti. Lēmumi, ar ko nosaka izmeklēšanas rakstura pasākumus, nav obligāti jāpublicē.
2.  

Ja kompetentās iestādes uzskata, ka juridisko personu identitātes, fizisko personu identitātes vai persondatu publicēšana ir nesamērīga, ņemot vērā katra gadījuma atsevišķu izvērtējumu, ko veic par šādas datu publicēšanas samērīgumu, vai ja šāda publicēšana nopietni apdraudētu notiekošu izmeklēšanu, kompetentās iestādes veic vienu no šādām darbībām:

a) 

lēmuma par administratīvā soda vai cita administratīvā pasākuma noteikšanu publicēšanu atliek līdz brīdim, kad beidz pastāvēt nepublicēšanas iemesli;

b) 

lēmumu par administratīvā soda vai cita administratīvā pasākuma noteikšanu publicē anonimizēti un atbilstoši valsts tiesību aktiem, ja šāda anonimizācija nodrošina efektīvu attiecīgo persondatu aizsardzību;

c) 

lēmumu par administratīvā soda vai cita administratīvā pasākuma noteikšanu nepublicē, ja a) un b) apakšpunktā izklāstītie risinājumi netiek uzskatīti par pietiekamiem, lai nodrošinātu:

i) 

ka netiek apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte;

ii) 

šāda lēmuma publicēšanas samērīgumu attiecībā uz pasākumiem, kuri tiek uzskatīti par nelieliem.

Ja tiek pieņemts lēmums administratīvo sodu vai citu administratīvo pasākumu publicēt anonimizēti, kā minēts pirmās daļas b) apakšpunktā, relevanto datu publicēšanu var uz saprātīgu laikposmu atlikt, ja tiek paredzēts, ka minētajā laikposmā anonimizētas publicēšanas iemesli beigs pastāvēt.

3.  
Ja lēmumu par administratīvā soda vai cita administratīvā pasākuma noteikšanu pārsūdz attiecīgajās tiesās vai administratīvajās struktūrās, kompetentās iestādes šo informāciju un jebkādu turpmāku informāciju par šādas pārsūdzības iznākumu nekavējoties publicē savā oficiālajā tīmekļa vietnē. Turklāt publicē arī ikvienu lēmumu, ar ko anulē iepriekšēju lēmumu par administratīvā soda vai cita administratīvā pasākuma noteikšanu.
4.  
Kompetentās iestādes nodrošina, ka ikviena publikācija, kas veikta saskaņā ar šo pantu, ir pieejama to oficiālajā tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus pēc tās publicēšanas. Publikācijā ietvertos persondatus kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē glabā tikai tik ilgi, cik ir nepieciešams saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem.

115. pants

EVTI un EBI informēšana par administratīvajiem sodiem un citiem administratīvajiem pasākumiem

1.  
Kompetentā iestāde ik gadu EVTI un EBI sniedz apkopotu informāciju par visiem administratīvajiem sodiem un citiem administratīvajiem pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar 111. pantu. Minēto informāciju EVTI publicē savā gada pārskatā.

Ja dalībvalstis saskaņā ar 111. panta 1. punkta otro daļu ir noteikušas kriminālsodus par tur norādīto noteikumu pārkāpumiem, to kompetentās iestādes ik gadu EBA un EVTI iesniedz anonimizētus un apkopotus datus par visām attiecīgajām veiktajām kriminālizmeklēšanām un noteiktajiem kriminālsodiem. Datus par piemērotajiem kriminālsodiem EVTI publicē savā gada pārskatā.

2.  
Ja kompetentā iestāde ir izpaudusi informāciju par administratīvajiem sodiem, citiem administratīvajiem pasākumiem vai kriminālsodiem, tā vienlaikus ziņo par tiem EVTI.
3.  
Kompetentās iestādes informē EBI un EVTI par visiem administratīvajiem sodiem vai citiem administratīviem pasākumiem, kuri tika noteikti, bet par kuriem informācija nav publicēta, tostarp par visām ar tiem saistītajām pārsūdzībām un to iznākumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes saņem informāciju un galīgo spriedumu par ikvienu piemēroto kriminālsodu, un iesniedz to EBI un EVTI. EVTI uztur centrālu tai paziņoto sodu un administratīvo pasākumu datubāzi, kuras vienīgais mērķis ir nodrošināt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm. Minētajai datubāzei var piekļūst tikai EBI, EVTI un kompetentās iestādes, un to atjaunina, pamatojoties uz kompetento iestāžu sniegto informāciju.

116. pants

Ziņošana par pārkāpumiem un ziņojošo personu aizsardzība

Ziņošanai par šīs regulas pārkāpumiem un to personu aizsardzībai, kuras ziņo par šādiem pārkāpumiem, piemēro Direktīvu (ES) 2019/1937.

4. NODAĻA

EBI uzraudzības pienākumi attiecībā uz nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu un nozīmīgu e-naudas žetonu emitentiem un uzraudzības kolēģijas

117. pants

EBI uzraudzības pienākumi attiecībā uz nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu un nozīmīgu e-naudas žetonu emitentiem

1.  
Ja aktīviem piesaistīts žetons ir klasificēts kā nozīmīgs saskaņā ar 43. vai 44. pantu, šāda aktīviem piesaistīta žetona emitents savas darbības veic EBI uzraudzībā.

Neskarot valstu kompetento iestāžu pilnvaras saskaņā ar šā panta 2. punktu, attiecībā uz nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem EBI īsteno kompetento iestāžu pilnvaras, kas piešķirtas ar 22.–25. pantu, 29. un 33. pantu, 34. panta 7. un 12. punktu, 35. panta 3. un 5. punktu, 36. panta 10. punktu un 41., 42., 46. un 47. pantu.

2.  
Ja nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitents sniedz arī kriptoaktīvu pakalpojumus vai emitē kriptoaktīvus, kas nav nozīmīgi aktīviem piesaistīti žetoni, šādus pakalpojumus un darbības turpina uzraudzīt piederības dalībvalsts kompetentā iestāde.
3.  
Ja aktīviem piesaistīts žetons ir klasificēts kā nozīmīgs saskaņā ar 43. pantu, EBI uzraudzības nolūkos veic atkārtotu novērtējumu, lai nodrošinātu, ka emitents atbilst III sadaļas prasībām.
4.  
Ja e-naudas žetons, ko emitējusi elektroniskās naudas iestāde, ir klasificēts kā nozīmīgs saskaņā ar 56. vai 57. pantu, EBI uzrauga šāda nozīmīga e-naudas žetona emitenta atbilstību 55. un 58. pantam.

Nolūkā nodrošināt uzraudzību atbilstībai 55. un 58. pantam, attiecībā uz elektroniskās naudas iestādēm, kas emitē nozīmīgus e-naudas žetonus, EBI īsteno kompetento iestāžu pilnvaras, kas tām piešķirtas ar 22. un 23. pantu, 24. panta 3. punktu, 35. panta 3. un 5. punktu, 36. panta 10. punktu un 46. un 47. pantu.

5.  

Šā panta 1.–4. punktā paredzētās uzraudzības pilnvaras EBI īsteno ciešā sadarbībā ar pārējām kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par emitenta uzraudzību, jo īpaši ar:

a) 

prudenciālās uzraudzības iestādi, kā arī attiecīgā gadījumā – ECB saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013;

b) 

attiecīgā gadījumā attiecīgām kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu 2009/110/EK;

c) 

kompetentajām iestādēm, kas minētas 20. panta 1. punktā.

118. pants

EBI kriptoaktīvu komiteja

1.  
EBI izveido pastāvīgu iekšējo komiteju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 41. pantu, kura sagatavo EBI lēmumus, kas jāpieņem saskaņā ar minētās regulas 44. pantu, tostarp lēmumus, kuri saistīti ar uzraudzības uzdevumiem, kas EBI uzticēti ar šo regulu.
2.  
Kriptoaktīvu komiteja var sagatavot arī lēmumus par regulatīvo tehnisko standartu projektiem un īstenošanas tehnisko standartu projektiem attiecībā uz uzraudzības uzdevumiem, kas EBI uzticēti ar šo regulu.
3.  
EBI nodrošina, ka kriptoaktīvu komiteja pilda tikai 1. un 2. punktā minētās darbības un jebkādus citus uzdevumus, kas nepieciešami, lai veiktu tās darbības, kuras saistītas ar kriptoaktīviem.

119. pants

Nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu un nozīmīgu e-naudas žetonu emitentu kolēģijas

1.  
30 kalendāro dienu laikā pēc lēmuma aktīviem piesaistītu žetonu vai e-naudas žetonu klasificēt kā nozīmīgu žetonu saskaņā ar attiecīgi 43., 44., 56. vai 57. pantu EBI izveido, pārvalda un vada konsultatīvu uzraudzības kolēģiju attiecībā uz katru nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona vai nozīmīga e-naudas žetona emitentu, lai tā atvieglotu EBI uzraudzības uzdevumu izpildi un darbotos par līdzekli šajā regulā paredzēto uzraudzības darbību koordinēšanai.
2.  

Šā panta 1. punktā minēto kolēģiju veido:

a) 

EBI;

b) 

EVTI;

c) 

tās piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona vai nozīmīga e-naudas žetona emitents ir iedibināts;

d) 

to visrelevantāko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kredītiestāžu vai ieguldījumu brokeru sabiedrību kompetentās iestādes, kas nodrošina rezerves aktīvu glabāšanu saskaņā ar 37. pantu vai apmaiņā pret nozīmīgiem e-naudas žetoniem saņemto naudas līdzekļu glabāšanu;

e) 

attiecīgā gadījumā – to visrelevantāko kriptoaktīvu tirdzniecības platformu kompetentās iestādes, kurās ir tirdzniecībai pielaisti nozīmīgi aktīviem piesaistīti žetoni vai nozīmīgi e-naudas žetoni;

f) 

to visrelevantāko maksājumu pakalpojumu sniedzēju kompetentās iestādes, kas sniedz ar nozīmīgiem e-naudas žetoniem saistītus maksājumu pakalpojumus;

g) 

attiecīgā gadījumā – to vienību kompetentās iestādes, kas nodrošina funkcijas, kuras minētas 34. panta 5. punkta pirmās daļas h) apakšpunktā;

h) 

attiecīgā gadījumā – to visrelevantāko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju kompetentās iestādes, kas attiecībā uz nozīmīgiem aktīviem piesaistītiem žetoniem vai nozīmīgiem e-naudas žetoniem nodrošina kriptoaktīvu glabāšanu un pārvaldīšanu klientu vārdā;

i) 

ECB;

j) 

ja nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitents ir iedibināts dalībvalstī, kuras oficiālā valūta nav euro, vai ja oficiālai valūtai, kas nav euro, ir piesaistīts nozīmīgs aktīviem piesaistīts žetons – minētās dalībvalsts centrālā banka;

k) 

ja nozīmīga e-naudas žetona emitents ir iedibināts dalībvalstī, kuras oficiālā valūta nav euro, vai ja oficiālai valūtai, kas nav euro, ir piesaistīts nozīmīgs e-naudas žetons – minētās dalībvalsts centrālā banka;

l) 

pēc šo iestāžu pieprasījuma to dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās aktīviem piesaistīto žetonu vai e-naudas žetonu izmanto plašā mērogā;

m) 

to trešo valstu attiecīgās uzraudzības iestādes, ar kurām EVTI ir noslēgusi sadarbības vienošanos saskaņā ar 126. pantu.

3.  
EBI var uzaicināt citas iestādes kļūt par 1. punktā minētās kolēģijas loceklēm, ja vienības, ko tās uzrauga, ir būtiskas kolēģijas darbam.
4.  
Dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nav kolēģijas locekle, var pieprasīt no kolēģijas jebkādu informāciju, kas ir būtiska tai ar šo regulu noteikto uzraudzības pienākumu izpildē.
5.  

Šā panta 1. punktā minētā kolēģija, neskarot kompetento iestāžu pienākumus saskaņā ar šo regulu, nodrošina:

a) 

šīs regulas 120. pantā minētā nesaistošā atzinuma sagatavošanu;

b) 

informācijas apmaiņu saskaņā ar šo regulu;

c) 

vienošanos par brīvprātīgu uzdevumu uzticēšanu tās locekļu starpā.

Lai atvieglotu tādu uzdevumu veikšanu, kas kolēģijām uzticēti saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, 2. punktā minētie kolēģijas locekļi ir pilnvaroti piedalīties kolēģijas sanāksmju darba kārtības noteikšanā, jo īpaši – sanāksmes darba kārtībai pievienojot punktus.

6.  
Šā panta 1. punktā minētās kolēģijas izveides un darbības pamatā ir visu tās locekļu rakstiska vienošanās.

Pirmajā daļā minētā vienošanās nosaka kolēģijas praktisko darbības kārtību, tostarp sīki izstrādātus noteikumus par:

a) 

balsošanas procedūrām, kas minētas 120. panta 3. punktā;

b) 

kolēģijas sanāksmju darba kārtības noteikšanas procedūrām;

c) 

kolēģijas sanāksmju biežumu;

d) 

piemērotiem minimālajiem laikposmiem, kuros kolēģijas locekļi novērtē attiecīgo dokumentāciju;

e) 

saziņas kārtību starp kolēģijas locekļiem;

f) 

vairāku kolēģiju izveidi – pa vienai katram konkrētajam kriptoaktīvam vai kriptoaktīvu grupai.

Ar vienošanos arī var noteikt uzdevumus, kas jāuztic EBI vai citam kolēģijas loceklim.

7.  

Kā ikvienas kolēģijas priekšsēdētāja EBI:

a) 

pēc apspriešanās ar pārējiem kolēģijas locekļiem nosaka rakstisku kolēģijas darbības kārtību un procedūras;

b) 

koordinē visas kolēģijas darbības;

c) 

sasauc un vada visas kolēģijas sanāksmes un iepriekš pilnībā informē kolēģijas locekļus par kolēģijas sanāksmju organizēšanu un par galvenajiem pārrunājamajiem un izskatāmajiem jautājumiem;

d) 

informē kolēģijas locekļus par visām plānotajām sanāksmēm, lai tie varētu pieteikties uz dalību;

e) 

laikus informē visus kolēģijas locekļus par minēto sanāksmju lēmumiem un rezultātiem.

8.  

Lai nodrošinātu konsekventu un saskanīgu kolēģiju darbību, EBI sadarbībā ar EVTI un ECB izstrādā regulatīvo standartu projektu, precizējot:

a) 

nosacījumus, saskaņā ar kuriem 2. punkta d), e), f) un h) apakšpunktā minētās vienības uzskata par visrelevantākajām;

b) 

nosacījumus, saskaņā ar kuriem uzskata, ka aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni tiek izmantoti plašā mērogā, kā minēts 2. punkta l) apakšpunktā; un

c) 

sīkāku informāciju par šā panta 6. punktā minēto praktisko kārtību.

EBI iesniedz Komisijai pirmajā daļā minēto regulatīvo standartu projektu līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

120. pants

Nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu un nozīmīgu e-naudas žetonu emitentu kolēģiju nesaistošie atzinumi

1.  

Šīs regulas 119. panta 1. punktā minētā kolēģija var izdot nesaistošu atzinumu par šādiem jautājumiem:

a) 

atkārtots novērtējums uzraudzības nolūkos, kas minēts 117. panta 3. punktā;

b) 

jebkurš lēmums pieprasīt nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona vai e-naudas žetona emitentam turēt lielāku pašu kapitāla summu saskaņā ar attiecīgi 35. panta 2., 3. un 5. punktu, 45. panta 5. punktu un 58. panta 1. punktu;

c) 

jebkāds atjauninājums nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitenta vai nozīmīga e-naudas žetona emitenta atveseļošanas plānā vai izpirkšanas plānā saskaņā ar attiecīgi 46., 47. un 55. pantu;

d) 

jebkādas izmaiņas nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitenta darījumdarbības modelī saskaņā ar 25. panta 1. punktu;

e) 

kriptoaktīvu baltās grāmatas grozījumu projekts, kas izstrādāts saskaņā ar 25. panta 2. punktu;

f) 

jebkādi paredzēti pienācīgi korektīvie pasākumi saskaņā ar 25. panta 4. punktu;

g) 

jebkādi paredzēti uzraudzības pasākumi saskaņā ar 130. pantu;

h) 

jebkāda paredzēta administratīvā vienošanās par informācijas apmaiņu ar trešās valsts uzraudzības iestādi saskaņā ar 126. pantu;

i) 

jebkāda EBI uzraudzības uzdevumu deleģēšana kompetentajai iestādei saskaņā ar 138. pantu;

j) 

jebkādas paredzētās izmaiņas 119. panta 2. punkta d)–h) apakšpunktā minēto kolēģijas locekļu atļaujā vai jebkādi paredzētie uzraudzības pasākumi, kas uz tiem attiecas;

k) 

kriptoaktīvu baltās grāmatas grozījumu projekts, kas izstrādāts saskaņā ar 51. panta 12. punktu.

2.  
Ja kolēģija izdod atzinumu saskaņā ar 1. punktu, pēc kolēģijas locekļa pieprasījuma un pēc tam, kad kolēģijas vairākums to ir pieņēmis saskaņā ar 3. punktu, atzinumā var iekļaut jebkādus ieteikumus, kuru mērķis ir novērst trūkumus EBI vai kompetento iestāžu plānotajā pasākumā.
3.  
Kolēģijas atzinumu pieņem ar vienkāršu tās locekļu balsu vairākumu.

Ja no vienas dalībvalsts kolēģijā ir vairāki locekļi, tikai vienam no šiem locekļiem ir balsstiesības.

Ja ECB ir kolēģijas locekle ar vairākām kompetencēm, tostarp kā uzraudzītāja, tai ir tikai viena balss.

119. panta 2. punkta m) apakšpunktā minētajām trešo valstu uzraudzības iestādēm nav balsstiesību attiecībā uz kolēģijas atzinumiem.

4.  
Attiecīgi EBI vai kompetentās iestādes pienācīgi ņem vērā nesaistošo kolēģijas atzinumu, kas panākts saskaņā ar 3. punktu, tostarp jebkādus ieteikumus, kuru mērķis ir novērst trūkumus uzraudzības pasākuma darbībā, kas paredzēts attiecībā uz nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitentu, nozīmīga e-naudas žetona emitentu, 119. panta 2. punkta d)–h) apakšpunktā minēto vienību vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju. Ja EBI vai kompetentā iestāde nepiekrīt kolēģijas atzinumam, tostarp jebkādiem ieteikumiem, kuru mērķis ir novērst paredzētā uzraudzības pasākuma trūkumus, tās lēmumā iekļauj pamatojumu un skaidrojumu par jebkādām būtiskām novirzēm no minētā atzinuma vai ieteikumiem.

5. NODAĻA

EBI pilnvaras un kompetences attiecībā uz nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem un nozīmīgu e-naudas žetonu emitentiem

121. pants

Juridiskā konfidencialitāte

Pilnvaras, kas saskaņā ar 122.–125. pantu piešķirtas EBA vai jebkurai amatpersonai vai citai EBI pilnvarotai personai, neizmanto, lai pieprasītu tādas informācijas izpaušanu, uz kuru attiecas juridiskā konfidencialitāte.

122. pants

Informācijas pieprasīšana

1.  

Lai EBI varētu pildīt 117. pantā minētos uzraudzības pienākumus, tā var ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu turpmāk minētajām personām pieprasīt sniegt visu informāciju, kas ir vajadzīga, lai EBI varētu izpildīt šajā regulā noteiktos pienākumus:

a) 

nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitents vai persona, kura kontrolē nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitentu vai ir tiešā vai netiešā tā kontrolē;

b) 

trešā persona, kas minēta 34. panta 5. punkta pirmās daļas h) apakšpunktā un ar ko nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitentam ir līgumiska vienošanās;

c) 

kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nodrošina rezerves aktīvu glabāšanu saskaņā ar 37. pantu;

d) 

nozīmīga e-naudas žetona emitents vai persona, kura kontrolē nozīmīga e-naudas žetona emitentu vai ir tiešā vai netiešā tā kontrolē;

e) 

maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz ar nozīmīgiem e-naudas žetoniem saistītus maksājumu pakalpojumus;

f) 

jebkura fiziska vai juridiska persona, kas atbild par nozīmīgu e-naudas žetonu izplatīšanu nozīmīgu e-naudas žetonu emitenta vārdā;

g) 

kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas attiecībā uz nozīmīgiem aktīviem piesaistītiem žetoniem vai nozīmīgiem e-naudas žetoniem nodrošina kriptoaktīvu glabāšanu un pārvaldīšanu klientu vārdā;

h) 

tādas kriptoaktīvu tirdzniecības platformas operators, kurā tirdzniecībai ir pielaisti nozīmīgi aktīviem piesaistītu žetoni vai nozīmīgi e-naudas žetoni;

i) 

šā punkta a)–h) apakšpunktā minēto personu vadības struktūra.

2.  

Vienkāršā informācijas pieprasījumā, kas minēts 1. punktā:

a) 

atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) 

norāda pieprasījuma mērķi;

c) 

precizē, kāda informācija tiek prasīta;

d) 

iekļauj termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

e) 

personu, no kuras informācija tiek pieprasīta, informē, ka tai nav pienākuma sniegt informāciju, bet brīvprātīgas atbildes gadījumā sniegtajai informācijai jābūt pareizai un nemaldinošai; un

f) 

norāda naudas sodu, kas 131. pantā paredzēts gadījumā, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas.

3.  

Pieprasot informāciju ar lēmumu, ievērojot 1. punktu, EBI:

a) 

atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) 

norāda pieprasījuma mērķi;

c) 

precizē, kāda informācija tiek prasīta;

d) 

nosaka termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

e) 

norāda 132. pantā paredzēto periodisko soda maksājumu, ja informācija jāsniedz obligāti;

f) 

norāda naudas sodu, kas 131. pantā paredzēts gadījumā, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas;

g) 

norāda uz tiesībām šo lēmumu apstrīdēt EBI Apelācijas padomē un uz iespēju to pārskatīt Tiesā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 60. un 61. pantu.

4.  
Personas, kas minētas 1. punktā, vai to pārstāvji un – juridisko personu vai asociāciju, kam nav juridiskas personas statusa, gadījumā – personas, kurām ar likumu piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt, sniedz pieprasīto informāciju.
5.  
EBI bez kavēšanās nosūta vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā personām, uz ko attiecas pieprasījums sniegt informāciju, ir pastāvīgs domicils vai kur tās ir iedibinātas.

123. pants

Vispārējas izmeklēšanas pilnvaras

1.  

Lai pildītu savus uzraudzības pienākumus saskaņā ar 117. pantu, EBI var veikt izmeklēšanu par nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem un nozīmīgu e-naudas žetonu emitentiem. Šajā nolūkā amatpersonas un citas EBI pilnvarotas personas ir pilnvarotas:

a) 

izskatīt visus uzskaites dokumentus, datus, procedūras un jebkādus citus materiālus, kas saistīti ar tās uzdevumu izpildi, neatkarīgi no tā, kādā veidā šī informācija tiek glabāta;

b) 

iegūt šādu uzskaites dokumentu, datu, procedūru un citu materiālu apstiprinātas kopijas vai izrakstus;

c) 

uzaicināt jebkuru nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitentu vai nozīmīga e-naudas žetona emitentu, to vadības struktūru vai personālu un prasīt tiem sniegt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz inspekcijas priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes;

d) 

iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai savāktu informāciju par izmeklēšanas priekšmetu;

e) 

pieprasīt telefonsakaru un datplūsmu reģistrus.

Šīs regulas 119. panta 1. punktā minēto kolēģiju bez nepamatotas kavēšanās informē par jebkādiem konstatējumiem, kas varētu būt būtiski tās uzdevumu izpildei.

2.  
Amatpersonas un citas personas, ko EBI pilnvarojusi veikt 1. punktā minēto izmeklēšanu, savas pilnvaras īsteno, uzrādījušas rakstisku atļauju, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un mērķis. Minētajā atļaujā norāda arī periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 132. pantā, ja pieprasītie uzskaites dokumenti, dati, procedūras vai jebkāds cits materiāls vai atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem vai nozīmīgu e-naudas žetonu emitentiem, nav sniegtas vai ir nepilnīgas, un naudas sodus, kas paredzēti 131. pantā, ja atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem vai nozīmīgu e-naudas žetonu emitentiem, ir nepareizas vai maldinošas.
3.  
Nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem un nozīmīgu e-naudas žetonu emitentiem ir pienākums pakļauties izmeklēšanām, kas sāktas uz EBI lēmuma pamata. Lēmumā norāda izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 132. pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kuri pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, un tiesības vērsties Tiesā, lai tā šo lēmumu pārskatītu.
4.  
Saprātīgā laikposmā pirms 1. punktā minētās izmeklēšanas EBI tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā ir veicama izmeklēšana, informē par izmeklēšanu un par pilnvaroto personu identitāti. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc EBI pieprasījuma palīdz minētajām pilnvarotajām personām viņu pienākumu izpildē. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī būt klāt izmeklēšanā.
5.  
Ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā minētajam telefonsakaru vai datplūsmu reģistru pieprasījumam ir nepieciešama tiesu iestādes atļauja, EBI iesniedz pieteikumu uz šādas atļaujas saņemšanu. Uz šādu atļauju var pieteikties arī kā uz piesardzības pasākumu.
6.  

Ja dalībvalsts tiesa saņem pieteikumu uz atļauju telefonsakaru vai datplūsmu reģistru pieprasījumam, kas minēts 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā, minētā iestāde pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

šā panta 3. punktā minētais EBI lēmums ir autentisks;

b) 

visi plānotie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

7.  
Šā panta 6. punkta b) apakšpunkta nolūkos tiesa var prasīt EBI sniegt detalizētus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EBI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, par iespējamā pārkāpuma smagumu un par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas procesuālā sankcija. Tomēr minētā tiesa nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EBI lietas materiālos iekļauto informāciju. EBI lēmuma likumīgumu var pārskatīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr. 1093/2010 paredzēto procedūru.

124. pants

Inspekcijas uz vietas

1.  
Lai pildītu savus uzraudzības pienākumus saskaņā ar 117. pantu, EBI var veikt visas vajadzīgās inspekcijas uz vietas jebkurās nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitentu un nozīmīgu e-naudas žetonu emitentu uzņēmuma telpās.

Šīs regulas 119. pantā minēto kolēģiju bez nepamatotas kavēšanās informē par jebkādiem konstatējumiem, kas varētu būt būtiski tās uzdevumu izpildei.

2.  
EBI amatpersonas un citas personas, ko EBI pilnvarojusi veikt inspekciju uz vietas, var iekļūt to personu uzņēmuma telpās, uz kurām attiecas EBI pieņemtais lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 123. panta 1. punktā paredzētās pilnvaras. Turklāt tās ir pilnvarotas uz inspekcijas laiku, ciktāl tas ir nepieciešams inspekcijas veikšanai, aizzīmogot jebkuras uzņēmuma telpas un uzskaites grāmatas vai reģistrus.
3.  
Pirms inspekcijas veikšanas EBI laikus par to paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā inspekcija tiks veikta. Ja tas vajadzīgs, lai pienācīgi un efektīvi veiktu inspekciju, EBI pēc attiecīgās kompetentās iestādes informēšanas inspekciju uz vietas var veikt, iepriekš par to nepaziņojot nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitentam vai nozīmīga e-naudas žetona emitentam.
4.  
EBI amatpersonas un citas personas, ko EBI pilnvarojusi veikt inspekciju uz vietas, savas pilnvaras īsteno, uzrādījušas rakstisku atļauju, kurā norādīts inspekcijas priekšmets un mērķis un periodiskie soda maksājumi, kas 132. pantā paredzēti gadījumā, ja attiecīgās personas inspekcijai nepakļaujas.
5.  
Nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitents vai nozīmīga e-naudas žetona emitents pakļaujas ar EBI lēmumu noteiktām inspekcijām uz vietas. Lēmumā norāda inspekcijas priekšmetu un mērķi, nosaka dienu, kurā tā sāksies, un norāda periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 132. pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, kā arī tiesības vērsties Tiesā, lai tā šo lēmumu pārskatītu.
6.  
Tās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas, kurā inspekcija jāveic, kā arī šīs kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas pēc EBI pieprasījuma aktīvi palīdz EBI amatpersonām un citām EBI pilnvarotām personām. Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas turklāt var būt klāt šajās inspekcijās uz vietas.
7.  
EBI var arī pieprasīt kompetentajām iestādēm konkrētus izmeklēšanas uzdevumus un inspekcijas uz vietas, kas paredzētas šajā pantā un 123. panta 1. punktā, veikt tās vārdā.
8.  
Ja amatpersonas un citas EBI pilnvarotas pavadošās personas konstatē, ka persona pretojas inspekcijai, kuras veikšana uzdota saskaņā ar šo pantu, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde tām sniedz nepieciešamo atbalstu, vajadzības gadījumā lūdzot policijas vai līdzvērtīgas tiesībaizsardzības iestādes palīdzību, lai šīs personas inspekciju uz vietas varētu veikt.
9.  
Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem 1. punktā minētajai inspekcijai uz vietas vai 7. punktā minētajai palīdzībai ir nepieciešama tiesas atļauja, EBI iesniedz pieteikumu uz šādas atļaujas saņemšanu. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.
10.  

Ja dalībvalsts tiesa saņem pieteikumu uz atļauju veikt 1. punktā paredzēto inspekciju uz vietas vai sniegt 7. punktā paredzēto palīdzību, minētā tiesa pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) 

EBI pieņemtais lēmums, kas minēts 4. punktā, ir autentisks;

b) 

visi plānotie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

11.  
Šā panta 10. punkta b) apakšpunkta nolūkos tiesa var lūgt EBI sniegt detalizētus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EBI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, par iespējamā pārkāpuma smagumu un par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas procesuālā sankcija. Tomēr tiesa nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EBI lietas materiālos iekļauto informāciju. EBI lēmuma likumīgumu var pārskatīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr. 1093/2010 paredzēto procedūru.

125. pants

Informācijas apmaiņa

1.  

Lai pildītu savus uzraudzības pienākumus saskaņā ar 117. pantu un neskarot 96. pantu, EBI un kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās sniedz cita citai informāciju, kas vajadzīga tām ar šo regulu noteikto pienākumu izpildei. Minētajā nolūkā kompetentās iestādes un EBI apmainās ar jebkādu informāciju, kas attiecas uz:

a) 

nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitentu vai personu, kura kontrolē nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitentu vai ir tiešā vai netiešā tā kontrolē;

b) 

trešo personu, kas minēta 34. panta 5. punkta pirmās daļas h) apakšpunktā un ar ko nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitentam ir līgumiska vienošanās;

c) 

kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas nodrošina rezerves aktīvu turēšanu saskaņā ar 37. pantu;

d) 

nozīmīga e-naudas žetona emitentu vai personu, kas kontrolē nozīmīga e-naudas žetona emitentu vai ir tiešā vai netiešā tā kontrolē;

e) 

maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kas sniedz ar nozīmīgiem e-naudas žetoniem saistītus maksājumu pakalpojumus;

f) 

fizisku vai juridisku personu, kas atbild par nozīmīgu e-naudas žetonu izplatīšanu nozīmīgu e-naudas žetonu emitenta vārdā;

g) 

kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kas attiecībā uz nozīmīgiem aktīviem piesaistītiem žetoniem vai nozīmīgiem e-naudas žetoniem nodrošina kriptoaktīvu glabāšanu un pārvaldīšanu klientu vārdā;

h) 

kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, kurā tirdzniecībai ir pielaisti nozīmīgi aktīviem piesaistītu žetoni vai nozīmīgi e-naudas žetoni;

i) 

šā punkta a)–h) apakšpunktā minēto personu vadības struktūru.

2.  

Kompetentā iestāde reaģēt uz informācijas apmaiņas pieprasījumu, kas paredzēts šā panta 1. punktā, vai pieprasījumu sadarboties izmeklēšanā vai inspekcijā uz vietas, kas paredzēta attiecīgi 123. un 124. pantā, var atteikties tikai tad, ja:

a) 

pieprasījuma ievērošana, ticamākais, kaitētu kompetentās iestādes pašas veiktajai izmeklēšanai, izpildes panākšanas pasākumiem vai attiecīgā gadījumā kriminālizmeklēšanai;

b) 

pirms pieprasījuma saņemšanas dalībvalsts tiesas jau ir sākušas tiesvedību par tām pašām darbībām un pret tām pašām fiziskajām vai juridiskajām personām;

c) 

dalībvalstī, kurai pieprasījums adresēts, attiecībā uz šādām fiziskajām vai juridiskajām personām un sakarā ar tām pašām darbībām jau ir pasludināts galīgs spriedums.

126. pants

Administratīvi nolīgumi par informācijas apmaiņu starp EBI un trešām valstīm

1.  
Lai pildītu savus uzraudzības pienākumus saskaņā ar 117. pantu, administratīvus nolīgumus par informācijas apmaiņu ar trešo valstu uzraudzības iestādēm EBI var slēgt tikai tad, ja uz izpausto informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas 129. pantā noteiktajām garantijām.
2.  
Šādas informācijas apmaiņas nolūks ir EBI vai 1. punktā minēto uzraudzības iestāžu uzdevumu izpilde.
3.  
Attiecībā uz persondatu nosūtīšanu uz trešo valsti EBI piemēro Regulu (ES) 2018/1725.

127. pants

No trešām valstīm saņemtas informācijas izpaušana

1.  
No trešo valstu uzraudzības iestādēm saņemto informāciju EBI var izpaust tikai tad, ja EBI vai kompetentā iestāde, kas EBI sniedza informāciju, ir saņēmusi skaidru piekrišanu no uzraudzības iestādes, kas nosūtījusi informāciju, un – attiecīgā gadījumā – ja informāciju izpauž tikai nolūkos, kuriem minētā uzraudzības iestāde ir devusi savu piekrišanu, vai ja šāda izpaušana ir nepieciešama tiesvedībā.
2.  
Šā panta 1. punktā minēto prasību pēc skaidras piekrišanas nepiemēro citām Savienības uzraudzības iestādēm, ja to pieprasītā informācija ir vajadzīga to uzdevumu izpildei, un to nepiemēro tiesām, ja to pieprasītā informācija ir vajadzīga izmeklēšanā vai tiesvedībā, kas attiecas uz pārkāpumiem, par kuriem piemēro kriminālsodus.

128. pants

Sadarbība ar citām iestādēm

Ja nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitents vai nozīmīga e-naudas žetona emitents iesaistās darbībās, uz kurām šī regula neattiecas, EBI sadarbojas ar iestādēm, kas ir atbildīgas par šādu citu darbību uzraudzību, kā paredzēts attiecīgajos Savienības vai valsts tiesību aktos, tostarp ar nodokļu iestādēm un trešo valstu attiecīgajām uzraudzības iestādēm, kas nav kolēģijas locekles, kā minēts 119. panta 2. punkta m) apakšpunktā.

129. pants

Dienesta noslēpums

EBI un visām personām, kas strādā vai ir strādājušas EBI vai jebkurai citai personai, kurai EBI ir deleģējusi uzdevumus, arī revidentiem un ekspertiem, ar ko EBI ir noslēgusi līgumus, piemēro pienākumu ievērot dienesta noslēpumu.

130. pants

EBI veiktie uzraudzības pasākumi

1.  

Ja EBI konstatē, ka nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitents ir izdarījis kādu no V pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā var veikt vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem:

a) 

pieņemt lēmumu, ar ko nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitentam pieprasa izbeigt rīcību, kura veido pārkāpumu;

b) 

pieņemt lēmumu par naudas sodu vai periodisku soda maksājumu piemērošanu saskaņā ar 131. un 132. pantu;

c) 

pieņemt lēmumu, ar ko nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitentam pieprasa sniegt papildinformāciju, ja tas nepieciešams aktīviem piesaistīta žetona turētāju, jo īpaši privāto turētāju, aizsardzībai;

d) 

pieņemt lēmumu, ar ko nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitentam pieprasa apturēt kriptoaktīvu publisku piedāvājumu uz laiku, kas nepārsniedz 30 secīgas darbdienas, jebkurā atsevišķā gadījumā, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula;

e) 

pieņemt lēmumu, ar ko aizliedz publiski piedāvāt nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu, ja tā konstatē, ka ir pārkāpta šī regula, vai ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka tā tiks pārkāpta;

f) 

pieņemt lēmumu, ar ko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas uztur kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, kurā tirdzniecībai pielaists nozīmīgs aktīviem piesaistīts žetons, pieprasa apturēt šāda kriptoaktīva tirdzniecību ne vairāk kā uz 30 secīgām darbdienām jebkurā atsevišķā gadījumā, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ir pārkāpta šī regula;

g) 

pieņemt lēmumu, ar ko aizliedz nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona tirdzniecību kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, ja tā konstatē, ka ir pārkāpta šī regula;

h) 

pieņemt lēmumu, ar ko nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitentam pieprasa grozīt savus tirgvedības paziņojumus, ja tā konstatē, ka tirgvedības paziņojumi neatbilst 29. pantam;

i) 

pieņemt lēmumu apturēt vai aizliegt tirgvedības paziņojumus, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula;

j) 

pieņemt lēmumu, ar ko nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitentam pieprasa izpaust visu būtisko informāciju, kas var ietekmēt novērtējumu par nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu, kuru publiski piedāvā vai kurš ir pielaists tirdzniecībai, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību vai raitu tirgus darbību;

k) 

brīdināt par to, ka nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitents nepilda savus pienākumus saskaņā ar regulu;

l) 

atsaukt nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitentam izdoto atļauju;

m) 

pieņemt lēmumu, ar ko pieprasa fiziskas personas izslēgšanu no nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitenta vadības struktūras;

n) 

tā uzraudzībā esoša nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitentam pieprasīt ieviest minimālās nominālvērtības summu attiecībā uz minēto nozīmīgo aktīviem piesaistīto žetonu vai ierobežot emitētā nozīmīgā aktīviem piesaistītā žetona summu saskaņā ar 23. panta 4. punktu un 24. panta 3. punktu.

2.  

Ja EBI konstatē, ka nozīmīga e-naudas žetona emitents ir izdarījis kādu no VI pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā var veikt vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem:

a) 

pieņemt lēmumu, ar ko nozīmīga e-naudas žetona emitentam pieprasa izbeigt rīcību, kura veido pārkāpumu;

b) 

pieņemt lēmumu par naudas sodu vai periodisku soda maksājumu piemērošanu saskaņā ar 131. un 132. pantu;

c) 

pieņemt lēmumu, ar ko nozīmīga e-naudas žetona emitentam pieprasa sniegt papildinformāciju, ja tas nepieciešams nozīmīga e-naudas žetona turētāju, jo īpaši privātu turētāju, aizsardzībai;

d) 

pieņemt lēmumu, ar ko nozīmīga e-naudas žetona emitentam pieprasa apturēt kriptoaktīvu publisku piedāvājumu uz laiku, kas nepārsniedz 30 secīgas darbdienas, jebkurā atsevišķā gadījumā, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula;

e) 

pieņemt lēmumu, ar ko aizliedz publiski piedāvāt nozīmīgu e-naudas žetonu, ja tā konstatē, ka ir pārkāpta šī regula, vai ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka tā tiks pārkāpta;

f) 

pieņemt lēmumu, ar ko attiecīgajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas uztur kriptoaktīvu tirdzniecības platformu, kurā tirdzniecībai pielaisti nozīmīgi e-naudas žetoni, pieprasa apturēt šādu kriptoaktīvu tirdzniecību ne vairāk kā uz 30 secīgām darbdienām jebkurā atsevišķā gadījumā, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ir pārkāpta šī regula;

g) 

pieņemt lēmumu, ar ko aizliedz nozīmīgu e-naudas žetonu tirdzniecību kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, ja tā konstatē, ka ir pārkāpta šī regula;

h) 

pieņemt lēmumu, ar ko nozīmīga e-naudas žetona emitentam pieprasa izpaust visu būtisko informāciju, kas var ietekmēt novērtējumu par nozīmīgu e-naudas žetonu, kuru publiski piedāvā vai kurš ir pielaists tirdzniecībai, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību vai raitu tirgus darbību;

i) 

brīdināt par to, ka nozīmīga e-naudas žetona emitents nepilda savus pienākumus saskaņā ar šo regulu;

j) 

tā uzraudzībā esoša nozīmīga e-naudas žetona emitentam pieprasīt ieviest minimālās nominālvērtības summu attiecībā uz minēto nozīmīgo e-naudas žetonu vai ierobežot emitētā nozīmīgā e-naudas žetona summu, kā izriet no 58. panta 3. punkta piemērošanas.

3.  

Veicot 1. vai 2. punktā minētos pasākumus, EBI ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, ievērojot:

a) 

pārkāpuma ilgumu un biežumu;

b) 

to, vai pārkāpums ir veicinājis vai izraisījis finanšu noziegumu vai kā citādi ir ar to saistīts;

c) 

to, vai pārkāpums ir atklājis nopietnus vai sistēmiskus trūkumus nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitenta vai nozīmīga e-naudas žetona emitenta procedūrās, rīcībpolitikā un riska pārvaldības pasākumos;

d) 

to, vai pārkāpums ir izdarīts tīši vai nolaidības dēļ;

e) 

par pārkāpumu atbildīgā nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitenta vai nozīmīga e-naudas žetona emitenta atbildības pakāpi;

f) 

par pārkāpumu atbildīgā nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitenta vai nozīmīga e-naudas žetona emitenta finansiālo stāvokli, par ko liecina atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvi;

g) 

pārkāpuma ietekmi uz nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu vai nozīmīgu e-naudas žetonu turētāju interesēm;

h) 

par pārkāpumu atbildīgā nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitenta vai nozīmīga e-naudas žetona emitenta gūtās peļņas vai nepieļauto zaudējumu apmēru vai pārkāpuma dēļ radīto zaudējumu trešām personām, ciktāl to var noteikt;

i) 

to, kādā apmērā par pārkāpumu atbildīgais nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitents vai nozīmīga e-naudas žetona emitents sadarbojas ar EBI, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai nepieļauto zaudējumu atmaksāšanu;

j) 

par pārkāpumu atbildīgā nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitenta vai e-naudas žetona emitenta iepriekš izdarītos pārkāpumus;

k) 

pasākumus, ko pēc pārkāpuma nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitents vai e-naudas žetona emitents veicis, lai nepieļautu šāda pārkāpuma atkārtošanos.

4.  
Pirms jebkura pasākuma, kā minēts 1. punkta d)–g) apakšpunktā un j) apakšpunktā, veikšanas EBI informē EVTI un, ja nozīmīgi aktīviem piesaistīti žetoni ir piesaistīti euro vai tādai dalībvalsts oficiālajai valūtai, kas nav euro, attiecīgi ECB vai attiecīgās dalībvalsts centrālo banku, kas emitē minēto oficiālo valūtu.
5.  
Pirms jebkuru darbību, kā minēts 2. punktā, veikšanas EBI informē nozīmīga e-naudas žetona emitenta kompetento iestādi un tās dalībvalsts centrālo banku, kuras oficiālajai valūtai nozīmīgais e-naudas žetons ir piesaistīts.
6.  
Par ikvienu pasākumu, kas veikts, ievērojot 1. vai 2. punktu, EBI bez nepamatotas kavēšanās informē par pārkāpumu atbildīgo nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitentu vai nozīmīga e-naudas žetona emitentu un minēto pasākumu paziņo attiecīgajām kompetentajām iestādēm un Komisijai. Visus šādus lēmumus EBI publisko savā tīmekļa vietnē 10 darbdienu laikā no šāda lēmuma pieņemšanas dienas, ja vien šāda informācijas izpaušana nopietni neapdraud finanšu stabilitāti vai nerada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm. Šādā izpaustajā informācijā neietver persondatus.
7.  

Izpaustā informācija, kas minēta 6. punktā, ietver vismaz šādus paziņojumus:

a) 

paziņojums, kas apliecina par pārkāpumu atbildīgās personas tiesības pārsūdzēt lēmumu Tiesā;

b) 

attiecīgā gadījumā paziņojums, kas apstiprina, ka ir iesniegta pārsūdzība, un kurā norāda, ka šādai pārsūdzībai nav apturošas iedarbības;

c) 

paziņojums, kurā norāda, ka EBI Apelācijas padome var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 60. panta 3. punktu.

131. pants

Naudas sodi

1.  

EBI pieņem lēmumu, ar ko uzliek naudas sodu saskaņā ar 3. vai 4. punktu, ja tā saskaņā ar 134. panta 8. punktu konstatē, ka:

a) 

nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitents vai tā vadības struktūras loceklis tīši vai nolaidības dēļ ir izdarījis kādu no V pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem;

b) 

nozīmīga e-naudas žetona emitents vai tā vadības struktūras loceklis tīši vai nolaidības dēļ ir izdarījis kādu no VI pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem.

Pārkāpums tiek uzskatīts par tīši izdarītu tad, ja EBI ir konstatējusi objektīvus apstākļus, kuri pierāda, ka šāds emitents vai tā vadības struktūra pārkāpumu ir izdarījusi apzināti.

2.  

Pieņemot 1. punktā minēto lēmumu, EBI ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, ievērojot:

a) 

pārkāpuma ilgumu un biežumu;

b) 

to, vai pārkāpums ir veicinājis vai izraisījis finanšu noziegumu vai kā citādi ir ar to saistīts;

c) 

to, vai pārkāpums ir atklājis nopietnus vai sistēmiskus trūkumus nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitenta vai nozīmīga e-naudas žetona emitenta procedūrās, rīcībpolitikā un riska pārvaldības pasākumos;

d) 

to, vai pārkāpums ir izdarīts tīši vai nolaidības dēļ;

e) 

par pārkāpumu atbildīgā nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitenta vai nozīmīga e-naudas žetona emitenta atbildības pakāpi;

f) 

par pārkāpumu atbildīgā nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitenta vai nozīmīga e-naudas žetona emitenta finansiālo stāvokli, par ko liecina atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvi;

g) 

pārkāpuma ietekmi uz nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu vai nozīmīgu e-naudas žetonu turētāju interesēm;

h) 

par pārkāpumu atbildīgā nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitenta vai nozīmīga e-naudas žetona emitenta gūtās peļņas vai nepieļauto zaudējumu apmēru vai pārkāpuma dēļ radīto zaudējumu trešām personām, ciktāl to var noteikt;

i) 

to, kādā apmērā par pārkāpumu atbildīgais nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitents vai nozīmīga e-naudas žetona emitents sadarbojas ar EBI, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai nepieļauto zaudējumu atmaksāšanu;

j) 

par pārkāpumu atbildīgā nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitenta vai nozīmīga e-naudas žetona emitenta iepriekš izdarītos pārkāpumus;

k) 

pasākumus, ko pēc pārkāpuma nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitents vai nozīmīga e-naudas žetona emitents veicis, lai nepieļautu šāda pārkāpuma atkārtošanos.

3.  
Attiecībā uz nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem 1. punktā minētā naudas soda maksimālā summa nepārsniedz 12,5 % no tā gada apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā vai divkāršu pārkāpuma dēļ gūtās peļņas vai nepieļauto zaudējumu summu, ja tos var noteikt.
4.  
Attiecībā uz nozīmīgu e-naudas žetonu emitentiem 1. punktā minētā naudas soda maksimālā summa nepārsniedz 10 % no gada apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā vai divkāršu pārkāpuma dēļ gūtās peļņas vai nepieļauto zaudējumu summu, ja tos var noteikt.

132. pants

Periodiski soda maksājumi

1.  

EBI pieņem lēmumu, ar ko uzliek periodiskus soda maksājumus, lai piespiestu:

a) 

personu izbeigt rīcību, kura veido pārkāpumu, saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 130. pantam;

b) 

šīs regulas 122. panta 1. punktā minēto personu:

i) 

sniegt pilnīgu informāciju, kas pieprasīta ar lēmumu saskaņā ar 122. pantu;

ii) 

pakļauties izmeklēšanai un jo īpaši uzrādīt visus uzskaites dokumentus, datus, procedūras vai jebkurus citus pieprasītos materiālus, papildināt un izlabot citu informāciju, kura sniegta izmeklēšanai, kas sākta ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar 123. pantu;

iii) 

pakļauties inspekcijai uz vietas, kas pieprasīta ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar 124. pantu.

2.  
Periodiskie soda maksājumi ir iedarbīgi un samērīgi. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu.
3.  
Neatkarīgi no 2. punkta periodisko soda maksājumu summa ir 3 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā vai – fizisku personu gadījumā – 2 % no dienas vidējiem ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta EBI lēmumā, ar kuru piemēro periodisko soda maksājumu.
4.  
Periodisko soda maksājumu piemēro ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem pēc EBI lēmuma paziņošanas. Beidzoties minētajam termiņam, EBI šo pasākumu pārskata.

133. pants

Naudas sodu un periodisko soda maksājumu izpaušana, raksturs, izpildes panākšana un izmantošana

1.  
EBI dara zināmu atklātībai informāciju par ikvienu naudas sodu un periodisko soda maksājumu, kas piemērots saskaņā ar 131. un 132. pantu, ja vien šāda izpaušana būtiski nekaitē finanšu stabilitātei un nerada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm. Šādā izpaustajā informācijā neietver persondatus.
2.  
Naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 131. un 132. pantu, ir administratīvs raksturs.
3.  
Saskaņā ar 131. un 132. pantu piemēroto naudas sodu un periodisko soda maksājumu izpilde ir panākama saskaņā ar tās valsts spēkā esošajām civilprocesa normām, kuras teritorijā naudas sodu vai periodisko soda maksājumu izpilda.
4.  
Naudas sodu un periodisku soda maksājumu summas ieskaita Savienības vispārējā budžetā.
5.  
Ja neatkarīgi no 131. un 132. panta EBI nolemj nepiemērot naudas sodu vai soda maksājumu, tā par to informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, kā arī pamato savu lēmumu.

134. pants

Procedūras noteikumi par uzraudzības pasākumu veikšanu un naudas sodu piemērošanu

1.  
Ja EBI, pildot uzraudzības pienākumus saskaņā ar 117. pantu, ir skaidrs un pierādāms pamats aizdomām, ka ir noticis vai tiks izdarīts kāds no V vai VI pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā lietas izmeklēšanai ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku EBI ietvaros. Ieceltais izmeklēšanas darbinieks ir tāds, kurš nav iesaistīts un nav bijis tieši vai netieši iesaistīts attiecīgo nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitentu vai nozīmīgu e-naudas žetonu emitentu uzraudzībā, un savas funkcijas pilda neatkarīgi no EBI.
2.  
Izmeklēšanas darbinieks izmeklē iespējamos pārkāpumus, ņemot vērā visus komentārus, ko iesniegušas personas, uz kurām izmeklēšana attiecas, un visus lietas materiālus ar saviem konstatējumiem iesniedz EBI.
3.  
Lai varētu izpildīt savus uzdevumus, izmeklēšanas darbinieks var izmantot pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 122. pantu un pilnvaras veikt izmeklēšanu un inspekcijas uz vietas saskaņā ar 123. un 124. pantu. Īstenojot minētās pilnvaras, izmeklēšanas darbinieks ievēro 121. pantu.
4.  
Uzdevumu veikšanas laikā izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko uzraudzības darbībās savākusi EBI.
5.  
Kad izmeklēšana ir pabeigta un pirms lietas materiāli ar konstatējumiem iesniegti EBI, izmeklēšanas darbinieks tām personām, uz kurām izmeklēšana attiecas, dod iespēju tikt uzklausītām par jautājumiem, kas tiek izmeklēti. Izmeklēšanas darbinieks savus konstatējumus pamato tikai ar tādiem faktiem, par kuriem attiecīgajām personām ir bijusi iespēja izteikt piezīmes.
6.  
Izmeklēšanā, ko veic saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro attiecīgo personu tiesības uz aizstāvību.
7.  
Iesniedzot EBI lietas materiālus ar saviem konstatējumiem, izmeklēšanas darbinieks par to informē personas, uz kurām izmeklēšana attiecas. Personas, uz kurām izmeklēšana attiecas, ir tiesīgas piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu leģitīmās intereses attiecībā uz komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju, kas skar trešās puses, un EBI iekšējiem darba sagatavošanas dokumentiem.
8.  
Pamatojoties uz lietas materiāliem, kas ietver izmeklēšanas darbinieka konstatējumus, un ja to pieprasa personas, uz kurām izmeklēšana attiecas, pēc šo personu uzklausīšanas saskaņā ar 135. pantu EBI pieņem lēmumu par to, vai nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitents vai nozīmīga e-naudas žetona emitents, uz ko attiecas izmeklēšana, ir izdarījis kādu no V vai VI pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem, un šādā gadījumā veic uzraudzības pasākumu saskaņā ar 130. pantu vai piemēro naudas sodu saskaņā ar 131. pantu.
9.  
Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās EBI apspriedēs un arī nekādi citādi neiejaucas EBI lēmumu pieņemšanas procesā.
10.  
Komisija saskaņā ar 139. pantu līdz 2024. gada 30. jūnijam pieņem deleģētos aktus, kuros sīkāk nosaka procedūras noteikumus par naudas sodu vai periodisku soda maksājumu piemērošanas pilnvaru īstenošanu, tostarp noteikumus par tiesībām uz aizstāvību, pagaidu noteikumus, naudas sodu vai periodisku soda maksājumu iekasēšanu un noilguma termiņus naudas sodu un periodisku soda maksājumu piemērošanai un izpildes panākšanai.
11.  
Ja, pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, EBI konstatē, ka ir nopietnas liecības par iespējamiem faktiem, kas varētu būt noziedzīgi nodarījumi, tā uz to vērš attiecīgo valsts iestāžu uzmanību izmeklēšanas veikšanai un attiecīgā gadījumā kriminālvajāšanai. Turklāt EBI atturas no naudas sodu vai periodisku soda maksājumu piemērošanas, ja tai ir zināms, ka kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem res judicata spēku jau ir ieguvusi attaisnošana vai notiesāšana, kas izriet no identiska fakta vai faktiem, kuru būtība ir tā pati.

135. pants

Attiecīgo personu uzklausīšana

1.  
Pirms EBI pieņem lēmumus saskaņā ar 130., 131. vai 132. pantu, tā dod iespēju izmeklēšanai pakļautajām personām tikt uzklausītām par tās konstatējumiem. EBI savus lēmumus balsta tikai uz tādiem konstatējumiem, par ko personām, uz kurām izmeklēšana attiecas, bijusi iespēja izteikt piezīmes.
2.  
Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja ir steidzami jārīkojas, lai nepieļautu būtisku un tūlītēju kaitējumu finanšu stabilitātei vai kriptoaktīvu turētājiem, jo īpaši privātiem turētājiem. Tādā gadījumā EBI var pieņemt pagaidu lēmumu un dod attiecīgajām personām iespēju tikt uzklausītām pēc iespējas drīz pēc lēmuma pieņemšanas.
3.  
Pilnībā ievēro personu, par kurām tiek veikta izmeklēšana, tiesības uz aizstāvību. Minētajām personām ir tiesības piekļūt EBI lietas materiāliem, ievērojot citu personu leģitīmās intereses attiecībā uz komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt EBI lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju un EBI iekšējiem darba sagatavošanas dokumentiem.

136. pants

Pārskatīšana Tiesā

Tiesas neierobežotā jurisdikcijā ir pārskatīt lēmumus, ar ko EBI ir piemērojusi naudas sodu, periodisko soda maksājumu vai jebkuru administratīvu sodu vai citu administratīvu pasākumu saskaņā ar šo regulu. Uzlikto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu tā var anulēt, samazināt vai palielināt.

137. pants

Uzraudzības maksa

1.  
EBI no nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu un nozīmīgu e-naudas žetonu emitentiem iekasē maksu. Minētā maksa sedz EBI izdevumus, kas saistīti ar tās uzraudzības uzdevumu izpildi saistībā ar nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitentu un nozīmīgu e-naudas žetonu emitentu saskaņā ar 117. un 119. pantu, kā arī to izmaksu atlīdzināšanu, kas kompetentajām iestādēm varētu rasties, veicot darbu saskaņā ar šo regulu, jo īpaši sakarā ar uzdevumu deleģēšanu saskaņā ar 138. pantu.
2.  
Maksas apmērs, ko iekasē no atsevišķa nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitenta, ir samērīga ar tā rezerves aktīvu apjomu, un tā sedz visas izmaksas, kas EBI radušās, pildot uzraudzības uzdevumus saskaņā ar šo regulu.

Maksas apmērs, ko iekasē no atsevišķa nozīmīga e-naudas žetona emitenta, ir samērīga ar apjomu, kādā e-naudas žetons emitēts apmaiņā pret naudas līdzekļiem, un sedz visas izmaksas, kas radušās, EBI pildot uzraudzības uzdevumus saskaņā ar šo regulu, tostarp visu to izmaksu atlīdzināšana, kas radušās minēto uzdevumu izpildes rezultātā.

3.  
Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 139. pantu līdz 2024. gada 30. jūnijam, lai sīkāk precizētu maksu veidu, pozīcijas, par ko pienākas maksas, maksu apmēru un veidu, kādā tās tiek maksātas, un metodiku maksimālās summas aprēķināšanai uz vienu 2. punktā minēto vienību, kuru EBI var iekasēt.

138. pants

EBI uzdevumu deleģēšana kompetentajām iestādēm

1.  
Ja tas nepieciešams, lai pienācīgi veiktu uzraudzības uzdevumu attiecībā uz nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu vai nozīmīgu e-naudas žetonu emitentiem, EBI konkrētus uzraudzības uzdevumus var deleģēt kompetentai iestādei. Šādi konkrēti uzraudzības uzdevumi var ietvert pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 122. pantu un veikt izmeklēšanu un inspekcijas uz vietas saskaņā ar 123. vai 124. pantu.
2.  

Pirms 1. punktā minētās uzdevuma deleģēšanas EBI ar attiecīgo kompetento iestādi apspriežas par:

a) 

deleģējamā uzdevuma tvērumu;

b) 

uzdevuma izpildes grafiku; un

c) 

vajadzīgās informācijas nosūtīšu no un uz EBI.

3.  
Saskaņā ar deleģēto aktu par maksām, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 137. panta 3. punktu un 139. pantu, EBI kompetentajai iestādei atlīdzina izmaksas, kas radušās, pildot deleģētos uzdevumus.
4.  
Uzdevumu deleģēšanu EBI pienācīgos intervālos pārskata. Šādu deleģēšanu jebkurā laikā var atsaukt.

VIII SADAĻA

DELEĢĒTIE AKTI

139. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  
Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  
Pilnvaras pieņemt 3. panta 2. punktā, 43. panta 11. punktā, 103. panta 8. punktā, 104. panta 8. punktā, 105. panta 7. punktā, 134. panta 10. punktā un 137. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz 36 mēnešu laikposmu no 2023. gada 29. jūnija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms 36 mēnešu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3.  
Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 2. punktā, 43. panta 11. punktā, 103. panta 8. punktā, 104. panta 8. punktā, 105. panta 7. punktā, 134. panta 10. punktā un 137. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.  
Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.  
Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.  
Saskaņā ar 3. panta 2. punktu, 43. panta 11. punktu, 103. panta 8. punktu, 104. panta 8. punktu, 105. panta 7. punktu, 134. panta 10. punktu un 137. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

IX SADAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

140. pants

Ziņojumi par šīs regulas piemērošanu

1.  
Līdz 2027. gada 30. jūnijam Komisija pēc apspriešanās ar EBI un EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, kam attiecīgā gadījumā pievienots tiesību akta priekšlikums. Līdz2025. gada 30. jūnijamiesniedz starpposma ziņojumu, kam attiecīgā gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu.
2.  

Šā panta 1. punktā minētajos ziņojumos iekļauj šādu informāciju:

a) 

kriptoaktīvu emisiju skaits Savienībā, kompetentajās iestādēs iesniegto vai paziņoto kriptoaktīvu balto grāmatu skaits, emitēto kriptoaktīvu veids un to tirgus kapitalizācija, kā arī to kriptoaktīvu skaits, kuri ir pielaisti tirdzniecībai;

b) 

pieredzes ar kriptoaktīvu klasifikāciju apraksts, ieskaitot iespējamās kompetento iestāžu pieeju atšķirības;

c) 

nepieciešamības ieviest apstiprināšanas mehānismu kriptoaktīvu baltajām grāmatām, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni vai e-naudas žetoni, novērtējums;

d) 

Savienības iedzīvotāju, kuri izmanto Savienībā emitētos kriptoaktīvus vai tajos investē, skaita aplēses;

e) 

ja iespējams, Savienības iedzīvotāju, kuri izmanto ārpus Savienības emitētus kriptoaktīvus vai tajos investē, skaita aplēses un skaidrojums par datu pieejamību šajā jautājumā;

f) 

Savienībā ziņoto krāpšanas, mānīšanas, uzlaušanas gadījumu, ar izspiedējprogrammatūras uzbrukumiem saistītu kriptoaktīvu maksājumu, kiberuzbrukumu, kriptoaktīvu zādzību vai zudumu skaits un finansiālais apmērs, krāpnieciskas rīcības veidi, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju un aktīviem piesaistītu žetonu emitentu saņemto sūdzību skaits, kompetento iestāžu saņemto sūdzību skaits un saņemto sūdzību temati;

g) 

aktīviem piesaistītu žetonu emitentu skaits un analīze par rezerves aktīvu kategorijām, aktīvu rezervju apjomu un aktīviem piesaistītos žetonos izdarīto maksājumu apjomu;

h) 

nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitentu skaits un analīze par rezerves aktīvu kategorijām, aktīvu rezervju apjomu un nozīmīgos aktīviem piesaistītos žetonos izdarīto maksājumu apjomu;

i) 

e-naudas žetonu emitentu skaits un analīze par oficiālajām valūtām, kurām piesaistīti e-naudas žetoni, saskaņā ar 54. pantu noguldīto vai ieguldīto līdzekļu sastāvu un apjomu un e-naudas žetonos izdarīto maksājumu apjomu;

j) 

nozīmīgu e-naudas žetonu emitentu skaits un analīze par oficiālajām valūtām, kurām piesaistīti nozīmīgi e-naudas žetoni, un attiecībā uz elektroniskās naudas iestādēm, kas emitē nozīmīgus e-naudas žetonus, analīze par rezerves aktīvu kategorijām, aktīvu rezervju apjomu un nozīmīgos e-naudas žetonos izdarīto maksājumu apjomu;

k) 

nozīmīgo kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju skaits;

l) 

Savienības kriptoaktīvu tirgu darbības novērtējums, tostarp tirgus attīstības un tendenču novērtējums, ņemot vērā uzraudzības iestāžu pieredzi, atļauju saņēmušo kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju skaitu un to attiecīgo vidējo tirgus daļu;

m) 

kriptoaktīvu turētāju un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju klientu, jo īpaši privāto turētāju, aizsardzības līmeņa novērtējums;

n) 

sociālajos medijos figurējošo krāpniecisku tirgvedības paziņojumu un mānīšanas gadījumu, kas ietver kriptoaktīvus, novērtējums;

o) 

prasību, kas piemērojamas kriptoaktīvu emitentiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, un to ietekmes uz darbības noturību, tirgus integritāti, finanšu stabilitāti un klientu un kriptoaktīvu turētāju aizsardzību novērtējums;

p) 

81. panta piemērošanas un iespējas 78., 79. un 80. pantā ieviest pienācīguma testus, lai labāk aizsargātu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju klientus, jo īpaši privātos turētājus, izvērtējums;

q) 

novērtējums par to, vai kriptoaktīvu pakalpojumu tvērums, uz ko šī regula attiecas, ir pienācīgs un vai ir jāprecizē šajā regulā noteiktās definīcijas, kā arī par to, vai šīs regulas darbības jomā jāiekļauj vēl kādi inovatīvi kriptoaktīvu veidi;

r) 

novērtējums par to, vai prudenciālās prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir pienācīgas un vai tās būtu jāsaskaņo ar prasībām par sākotnējo kapitālu un pašu kapitālu, ko piemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2033 ( 21 ) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/2034 ( 22 );

s) 

novērtējums par to, cik pienācīgas ir robežvērtības, saskaņā ar kurām aktīviem piesaistītus žetonus un e-naudas žetonus klasificē kā nozīmīgus, kā noteikts 43. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, un novērtējums par to, vai robežvērtības būtu periodiski jāizvērtē;

t) 

decentralizēto finanšu attīstības kriptoaktīvu tirgos un pienācīga regulatīvā režīma decentralizētām kriptoaktīvu sistēmām novērtējums;

u) 

novērtējums par to, cik pienācīgas ir robežvērtības, saskaņā ar kurām kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus uzskata par nozīmīgiem saskaņā ar 85. pantu, un novērtējums par to, vai robežvērtības būtu periodiski jāizvērtē;

v) 

novērtējums par to, vai ar šo regulu būtu jāizveido līdzvērtības režīms vienībām, kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem vai e-naudas žetonu emitentiem no trešām valstīm;

w) 

novērtējums par to, vai atbrīvojumi saskaņā ar 4. un 16. pantu ir pienācīgi;

x) 

šīs regulas ietekmes uz pareizu iekšējā tirgus darbību kriptoaktīvu aspektā novērtējums, ieskaitot jebkādu ietekmi uz MVU piekļuvi finansējumam un uz jaunu maksāšanas līdzekļu, tostarp maksājumu instrumentu, izstrādi;

y) 

darījumdarbības modeļu un tehnoloģiju attīstības kriptoaktīvu tirgos apraksts, kurā īpaša uzmanība pievērsta jauno tehnoloģiju ietekmei uz vidi un klimatu, kā arī rīcībpolitisko risinājumu un vajadzības gadījumā jebkādu papildu pasākumu novērtējums, kas varētu būt lietderīgi, lai mazinātu kriptoaktīvu tirgos izmantoto tehnoloģiju nelabvēlīgo ietekmi uz klimatu un citu ar vidi saistītu nelabvēlīgo ietekmi, un jo īpaši kriptoaktīvu darījumu validēšanai izmantoto konsensa mehānismu, novērtējums;

z) 

novērtējums par to, vai ir vajadzīgas izmaiņas šajā regulā izklāstītajos pasākumos, lai nodrošinātu klientu un kriptoaktīvu turētāju aizsardzību, tirgus integritāti un finanšu stabilitāti;

aa) 

administratīvo sodu un citu administratīvo pasākumu piemērošana;

ab) 

sadarbības starp kompetentajām iestādēm, EBI, EVTI, centrālajām bankām, kā arī citām attiecīgajām iestādēm novērtējums, arī attiecībā uz mijiedarbību starp to pienākumiem vai uzdevumiem, un attiecīgi dalībvalstu kompetento iestāžu un EBI, kas atbild par šajā regulā paredzēto uzraudzību, priekšrocību un trūkumu novērtējums;

ac) 

sadarbības starp kompetentajām iestādēm un EVTI attiecībā uz nozīmīgu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību izvērtējums un attiecīgi dalībvalstu kompetento iestāžu un EBI, kas atbild par nozīmīgu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību saskaņā ar šo regulu, priekšrocību un trūkumu novērtējums;

ad) 

šīs regulas ievērošanas izmaksas kriptoaktīvu, izņemot aktīviem piesaistītu žetonu un e-naudas žetonu, emitentiem, kas izteiktas kā procentuāla daļa no summas, kas iegūta, emitējot kriptoaktīvus;

ae) 

šīs regulas ievērošanas izmaksas aktīviem piesaistītu žetonu un e-naudas žetonu emitentiem, kas izteiktas kā procentuāla daļa no to darbības izmaksām;

af) 

šīs regulas ievērošanas izmaksas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas izteiktas kā procentuāla daļa no to darbības izmaksām;

ag) 

to administratīvo sodu un kriminālsodu skaits un apmērs, kurus kompetentās iestādes un EBI ir piemērojušas par šīs regulas pārkāpumiem.

3.  
Attiecīgā gadījumā šā panta 1. punktā minētajos ziņojumos vēlreiz pievēršas arī jautājumiem, kas aplūkoti 141. un 142. pantā minētajos ziņojumos.

141. pants

EVTI gada ziņojums par tirgu attīstību

Līdz2025. gada 31. decembrimun pēc tam ik gadu EVTI ciešā sadarbībā ar EBI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un kriptoaktīvu tirgu attīstību. Minēto ziņojumu dara publiski pieejamu.

Ziņojumā iekļauj šādu informāciju:

a) 

kriptoaktīvu emisiju skaits Savienībā, kompetentajām iestādēm iesniegto vai paziņoto kriptoaktīvu balto grāmatu skaits, emitēto kriptoaktīvu veids un to tirgus kapitalizācija, kā arī to kriptoaktīvu skaits, kuri ir pielaisti tirdzniecībai;

b) 

aktīviem piesaistītu žetonu emitentu skaits un analīze par rezerves aktīvu kategorijām, aktīvu rezervju apjomu un aktīviem piesaistītos žetonos izdarīto darījumu apjomu;

c) 

nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitentu skaits un analīze par rezerves aktīvu kategorijām, aktīvu rezervju apjomu un nozīmīgos aktīviem piesaistītos žetonos izdarīto darījumu apjomu;

d) 

e-naudas žetonu emitentu skaits un analīze par oficiālajām valūtām, kurām piesaistīti e-naudas žetoni, saskaņā ar 54. pantu noguldīto vai ieguldīto līdzekļu sastāvu un apjomu un e-naudas žetonos izdarīto maksājumu apjomu;

e) 

nozīmīgu e-naudas žetonu emitentu skaits un analīze par oficiālajām valūtām, kurām piesaistīti nozīmīgi e-naudas žetoni, un attiecibā uz elektroniskās naudas iestādēm, kas emitē nozīmīgus e-naudas žetonus, analīze par rezerves aktīvu kategorijām, aktīvu rezervju apjomu un nozīmīgos e-naudas žetonos izdarīto maksājumu apjomu;

f) 

kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju skaits un nozīmīgu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju skaits;

g) 

Savienības iedzīvotāju, kuri izmanto Savienībā emitētus kriptoaktīvus vai tajos investē, skaita aplēses;

h) 

ja iespējams, Savienības iedzīvotāju, kuri izmanto ārpus Savienības emitētus kriptoaktīvus vai tajos investē, skaita aplēses un skaidrojums par datu pieejamību šajā jautājumā;

i) 

tādu biržu ģeogrāfiskās atrašanās vietas kartējums un principa “pazīsti savu klientu” un klientu uzticamības pārbaudes procedūru līmenis, kurām nav izdota atļauja un kuras sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus Savienības iedzīvotājiem, ar norādi, cik biržām nav skaidra domicila un cik biržas atrodas jurisdikcijās, kuras iekļautas augsta riska trešo valstu sarakstā attiecībā uz Savienības noteikumiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu vai tādu jurisdikciju sarakstā, kas nesadarbojas nodokļu jomā, klasifikācijā pēc līmeņa, kādā tās ievēro adekvātas principa “pazīsti savu klientu” procedūras;

j) 

tādu kriptoaktīvu darījumu īpatsvars, kas notiek, izmantojot kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju vai atļauju nesaņēmušu pakalpojumu sniedzēju, vai vienādranga pakalpojumus, un to darījumu apjoms;

k) 

Savienībā ziņoto krāpšanas, mānīšanas, uzlaušanas gadījumu, ar izspiedējprogrammatūras uzbrukumiem saistītu kriptoaktīvu maksājumu, kiberuzbrukumu, kriptoaktīvu zādzību vai zudumu skaits un finansiālais apmērs, krāpnieciskas rīcības veidi, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju un aktīviem piesaistītu žetonu emitentu saņemto sūdzību skaits, kompetento iestāžu saņemto sūdzību skaits un saņemto sūdzību temati;

l) 

sūdzību skaits, ko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, emitenti un kompetentās iestādes saņēmušas par nepatiesu un maldinošu informāciju, kas ietverta kriptoaktīvu baltajā grāmatā vai tirgvedības paziņojumos, tostarp sociālo tīklu platformās;

m) 

attiecīgo starptautisko organizāciju paraugpraksēs un ziņojumos balstītas iespējamas pieejas un risinājumi, kā ierobežot šīs regulas apiešanas risku, arī attiecībā uz kriptoaktīvu pakalpojumiem, ko Savienībā bez atļaujas sniedz trešo valstu rīcībspēki.

Kompetentās iestādes sniedz EVTI informāciju, kas vajadzīga minētā ziņojuma sagatavošanai. Šā ziņojuma nolūkiem EVTI var pieprasīt informāciju no tiesībaizsardzības iestādēm.

142. pants

Ziņojums par jaunākajām norisēm kriptoaktīvu jomā

1.  
Līdz2024. gada 30. decembrimKomisija pēc apspriešanās ar EBI un EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par jaunākajām norisēm kriptoaktīvu jomā, jo īpaši jautājumos, kas nav aplūkoti šajā regulā, un attiecīgā gadījumā tam pievieno tiesību akta priekšlikumu.
2.  

Šā panta 1. punktā minētais ziņojums ietver vismaz šādu informāciju:

a) 

decentralizēto finanšu attīstības kriptoaktīvu tirgos novērtējumu un pienācīga regulatīvā režīma novērtējumu decentralizētām kriptoaktīvu sistēmām bez emitenta vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, ietverot arī decentralizēto finanšu regulēšanas nepieciešamības un iespējamības novērtējumu;

b) 

kriptoaktīvu aizdošanas un aizņemšanās reglamentēšanas nepieciešamības un iespējamības novērtējumu;

c) 

regulējuma, ko piemēro pakalpojumiem, kuri saistīti ar e-naudas žetonu pārvešanu, jomās, kur tas nav aplūkots Direktīvas (ES) 2015/2366 pārskatīšanas kontekstā, novērtējumu;

d) 

unikālu un neaizstājamu kriptoaktīvu tirgu attīstības novērtējumu un pienācīga regulatīvā režīma novērtējumu šādiem kriptoaktīviem, ietverot novērtējumu par nepieciešamību un iespējamību regulēt unikālu un neaizstājamu kriptoaktīvu piedāvātājus, kā arī ar šādiem kriptoaktīviem saistītu pakalpojumu sniedzējus.

143. pants

Pārejas posma pasākumi

1.  
Šīs regulas 4.–15. pantu nepiemēro kriptoaktīvu publiskiem piedāvājumiem, kas beidzās pirms 2024. gada 30. decembra.
2.  

Atkāpjoties no II sadaļas, attiecībā uz kriptoaktīviem, kas nav aktīviem piesaistīti žetoni un e-naudas žetoni un kas atļauti tirdzniecībai pirms 2024. gada 30. decembra, piemēro tikai šādas prasības:

a) 

šīs regulas 7. un 9. pantu piemēro tirgvedības paziņojumiem, kas publicēti pēc2024. gada 30. decembra;

b) 

tirdzniecības platformu operatori līdz2027. gada 31. decembrimnodrošina, ka šajā regulā paredzētajos gadījumos tiek izstrādāta, nosūtīta un publicēta saskaņā ar 6., 8. un 9. pantu un atjaunināta saskaņā ar 12. pantu kriptoaktīvu baltā grāmata.

3.  
Atkāpjoties no 149. panta 2. punkta, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas savus pakalpojumus saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem sniedza pirms 2024. gada 30. decembra, var turpināt to darīt līdz 2026. gada 1. jūlijam vai līdz brīdim, kad tiem piešķir vai atsaka atļauju saskaņā ar 63. pantu, atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas agrāk.

Dalībvalstis var nolemt nepiemērot pirmajā daļā paredzēto pārejas posma režīmu attiecībā uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem vai saīsināt tā ilgumu, ja tās uzskata, ka to valsts tiesiskais regulējums, kas piemērojams pirms 2024. gada 30. decembra, ir mazāk stingrs nekā šī regula.

Dalībvalstis līdz 2024. gada 30. jūnijamziņo Komisijai un EVTI par to, vai tās ir izmantojušas otrajā daļā paredzēto iespēju un pārejas posma režīma ilgumu.

4.  
Aktīviem piesaistītu žetonu emitenti, kas nav kredītiestādes un kas saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem ir emitējuši aktīviem piesaistītus žetonus pirms2024. gada 30. jūnija, var turpināt to darīt, līdz tiem tiek piešķirta vai atteikta atļauja saskaņā ar 21. pantu, ar noteikumu, ka tie uz atļauju piesakās pirms2024. gada 30. jūlija.
5.  
Kredītiestādes, kas saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem emitējušas aktīviem piesaistītus žetonus pirms2024. gada 30. jūnija, var turpināt to darīt, kamēr saskaņā ar 17. pantu ir apstiprināta vai nav apstiprināta kriptoaktīvu baltā grāmata, ar noteikumu, ka tās savu kompetento iestādi saskaņā ar minētā panta 1. punktu informē pirms2024. gada 30. jūlija.
6.  
Atkāpjoties no 62. un 63. panta, dalībvalstis var piemērot vienkāršotu procedūru atļaujas pieteikumiem, ko no 2024. gada 30. decembra līdz 2026. gada 1. jūlijam iesniegušas vienības, kuras 2024. gada 30. decembrī saskaņā ar valsts tiesību aktiem bija saņēmušas atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus. Kompetentās iestādes pirms atļaujas piešķiršanas šādās vienkāršotās procedūrās pārliecinās, ka ir ievērota V sadaļas 2. un 3. nodaļa.
7.  
EBI savus uzraudzības pienākumus saskaņā ar 117. pantu pilda no dienas, kad sāk piemērot 43. panta 11. punktā minētos deleģētos aktus.

144. pants

Grozījums Regulā (ES) Nr. 1093/2010

Regulas (ES) Nr. 1093/2010 1. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Iestāde rīkojas saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, atbilstoši Direktīvas 2002/87/EK, Direktīvas 2008/48/EK ( *1 ), Direktīvas 2009/110/EK, Regulas (ES) Nr. 575/2013  ( *2 ), Direktīvas 2013/36/ES ( *3 ), Direktīvas 2014/49/ES  ( *4 ), 2014/92/ES ( *5 ), Direktīvas (ES) 2015/2366  ( *6 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1114 ( *7 ) darbības jomai un, ciktāl minētie akti attiecas uz kredītiestādēm, finanšu iestādēm un tās uzraugošajām kompetentajām iestādēm, attiecīgajām daļām Direktīvā 2002/65/EK, tostarp visām direktīvām, regulām un lēmumiem, kas pamatojas uz minētajiem aktiem, kā arī visiem turpmāk pieņemtajiem juridiski saistošajiem Savienības aktiem, kas iestādei piešķir uzdevumus. Iestāde rīkojas arī saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013  ( *8 ).

145. pants

Grozījums Regulā (ES) Nr. 1095/2010

Regulas (ES) Nr. 1095/2010 1. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Iestāde rīkojas saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, atbilstoši direktīvu 97/9/EK, 98/26/EK, 2001/34/EK, 2002/47/EK, 2004/109/EK, 2009/65/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES ( *9 ), Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES  ( *10 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1129 ( *11 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1114  ( *12 ) darbības jomai un, ciktāl minētie akti attiecas uz uzņēmumiem, kuri sniedz ieguldījumu pakalpojumus, vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kas tirgo savas daļas vai akcijas, kriptoaktīvu emitentiem vai piedāvātājiem, personām, kas lūdz pielaidi kriptoaktīvu tirdzniecībai, vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un tos uzraugošajām kompetentajām iestādēm, attiecīgajām daļām Direktīvā 2002/87/EK un Direktīvā 2002/65/EK, tostarp visām direktīvām, regulām un lēmumiem, kas pamatojas uz minētajiem aktiem, kā arī visiem turpmāk pieņemtajiem juridiski saistošajiem Savienības aktiem, kas iestādei piešķir uzdevumus.

146. pants

Grozījums Direktīvā 2013/36/ES

Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 15. punktu aizstāj ar šādu:

“15. 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1114 ( *13 ) 3. panta 1. punkta 7. apakšpunktā definētās elektroniskās naudas, ieskaitot elektroniskās naudas žetonus, emitēšana.

16. 

Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 6. apakšpunktā definēto aktīviem piesaistīto žetonu emitēšana.

17. 

Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 16. apakšpunktā definētie kriptoaktīvu pakalpojumi.

147. pants

Grozījums Direktīvā (ES) 2019/1937

Direktīvas (ES) 2019/1937 pielikuma I.B daļā iekļauj šādu punktu:

“xxii) 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (OV L 150, 9.6.2023., 40. lpp.).”.

148. pants

Direktīvu 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 grozījumu transponēšana

1.  
Dalībvalstis līdz 2024. gada 30. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 146. un 147. panta prasības.
2.  
Dalībvalstis informē Komisiju, EBI un EVTI par savu 116. panta darbības jomā pieņemto tiesību aktu galveno normu saturu.

149. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.  
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2.  
Šo regulu piemēro no 2024. gada 30. decembra.
3.  
Atkāpjoties no 2. punkta, III un IV sadaļu piemēro no 2024. gada 30. jūnija.
4.  
Atkāpjoties no šā panta 2. un 3. punkta, 2. panta 5. punktu, 3. panta 2. punktu, 6. panta 11. un 12. punktu, 14. panta 1. punkta otro daļu, 17. panta 8. punktu, 18. panta 6. un 7. punktu, 19. panta 10. un 11. punktu, 21. panta 3. punktu, 22. panta 6. un 7. punktu, 31. panta 5. punktu, 32. panta 5. punktu, 34. panta 13. punktu, 35. panta 6. punktu, 36. panta 4. punktu, 38. panta 5. punktu, 42. panta 4. punktu, 43. panta 11. punktu, 45. panta 7. un 8. punktu, 46. panta 6. punktu, 47. panta 5. punktu, 51. panta 10. un 15. punktu, 60. panta 13. un 14. punktu, 61. panta 3. punktu, 62. panta 5. un 6. punktu, 63. panta 11. punktu, 66. panta 6. punktu, 68. panta 10. punktu, 71. panta 5. punktu, 72. panta 5. punktu, 76. panta 16. punktu, 81. panta 15. punktu, 82. panta 2. punktu, 84. panta 4. punktu, 88. panta 4. punktu, 92. panta 2. un 3. punktu, 95. panta 10. un 11. punktu, 96. panta 3. punktu, 97. panta 1. punktu, 103. panta 8. punktu, 104. panta 8. punktu, 105. panta 7. punktu, 107. panta 3. un 4. punktu, 109. panta 8. punktu un 119. panta 8. punktu, 134. panta 10. punktu, 137. panta 3. punktu un 139. pantu piemēro no 2023. gada 29. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




I PIELIKUMS

INFORMĀCIJAS ELEMENTI, KAS IZPAUŽAMI TĀDU KRIPTOAKTĪVU BALTAJĀ GRĀMATĀ KRIPTOAKTĪVIEM, KAS NAV AKTĪVIEM PIESAISTĪTI ŽETONI VAI E-NAUDAS ŽETONI

A daļa. Informācija par piedāvātāju vai personu, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai.

1. 

Nosaukums;

2. 

Juridiskā forma;

3. 

Juridiskā adrese un galvenais birojs, ja adreses atšķiras;

4. 

Reģistrācijas datums;

5. 

Juridiskās personas identifikators vai cits identifikators, kas prasīts, ievērojot piemērojamos valsts tiesību aktus;

6. 

Piedāvātāja vai personas, kura lūdz pielaidi tirdzniecībai, kontakttālruņa numurs un e-pasta adrese un laikposms dienās, kurā ieguldītājs, kas, izmantojot minēto tālruņa numuru vai e-pasta adresi, sazinās ar piedāvātāju vai personu, kura lūdz pielaidi tirdzniecībai, saņems atbildi;

7. 

Attiecīgā gadījumā mātesuzņēmuma nosaukums;

8. 

To personu identitāte, darījumdarbības adreses un funkcijas, kuras ir piedāvātāja vai personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, vadības struktūras locekles;

9. 

Piedāvātāja vai personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, un attiecīgā gadījumā mātesuzņēmuma darījumdarbība vai profesionālā darbība;

10. 

Piedāvātāja vai personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, finansiālie apstākļi pēdējos trīs gados vai gadījumā, ja piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, nav bijusi iedibināta pēdējos trīs gadus, – tās finansiālie apstākļi kopš reģistrācijas dienas.

Finansiālos apstākļus novērtē, balstoties uz objektīvu pārskatu par piedāvātāja vai personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, darījumdarbības attīstību un sniegumu un par to stāvokli katru gadu un starpperiodā, par ko tiek prasīta iepriekšējo gadu finanšu informācija, tostarp par būtisko izmaiņu cēloņiem.

Pārskatā sniedz vispusīgu un visaptverošu analīzi par piedāvātāja vai personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, darījumdarbības attīstību un sniegumu un par to stāvokli atbilstoši darījumdarbības apjomam un sarežģītībai.

B daļa. Informācija par emitentu, ja tas nav piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai

1. 

Nosaukums;

2. 

Juridiskā forma;

3. 

Juridiskā adrese un galvenais birojs, ja adreses atšķiras;

4. 

Reģistrācijas datums;

5. 

Juridiskās personas identifikators vai cits identifikators, kas prasīts, ievērojot piemērojamos valsts tiesību aktus;

6. 

Attiecīgā gadījumā mātesuzņēmuma nosaukums;

7. 

To personu identitāte, darījumdarbības adreses un funkcijas, kuras ir emitenta vadības struktūras locekles;

8. 

Emitenta un attiecīgā gadījumā tā mātesuzņēmuma darījumdarbība vai profesionālā darbība.

C daļa. Informācija par tirdzniecības platformas operatoru gadījumos, kad tas izstrādā kriptoaktīvu balto grāmatu

1. 

Nosaukums;

2. 

Juridiskā forma;

3. 

Juridiskā adrese un galvenais birojs, ja adreses atšķiras;

4. 

Reģistrācijas datums;

5. 

Juridiskās personas identifikators vai cits identifikators, kas prasīts, ievērojot piemērojamos valsts tiesību aktus;

6. 

Attiecīgā gadījumā mātesuzņēmuma nosaukums;

7. 

Iemesls, kāpēc operators izstrādājis kriptoaktīvu balto grāmatu;

8. 

To personu identitāte, darījumdarbības adreses un funkcijas, kuras ir operatora vadības struktūras locekles;

9. 

Operatora un attiecīgā gadījumā tā mātesuzņēmuma darījumdarbība vai profesionālā darbība.

D daļa. Informācija par kriptoaktīvu projektu

1. 

Kriptoaktīvu projekta un kriptoaktīvu nosaukums, ja tas atšķiras no piedāvātāja vai personas, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, nosaukuma) un saīsinājums vai tikeris;

2. 

Īss kriptoaktīvu projekta apraksts;

3. 

Detalizēta informācija par visām fiziskajām vai juridiskajām personām (ieskaitot darījumdarbības adreses vai uzņēmuma domicilu), kas iesaistītas kriptoaktīvu projekta īstenošanā, piemēram, konsultantiem, izstrādes komandu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem;

4. 

Ja kriptoaktīvu projekts attiecas uz patēriņa žetoniem –izstrādājamo preču vai pakalpojumu galvenās iezīmes;

5. 

Informācija par kriptoaktīvu projektu, īpaši projekta iepriekšējo un turpmāko starpposma mērķu apraksts un attiecīgā gadījumā projektam jau piešķirtie resursi;

6. 

Attiecīgā gadījumā informācija par plānoto jebkādu savākto naudas līdzekļu vai citu kriptoaktīvu izmantošanu.

E daļa. Informācija par kriptoaktīvu publisko piedāvājumu vai to pielaidi tirdzniecībai

1. 

Norāde par to, vai kriptoaktīvu baltā grāmata attiecas uz kriptoaktīvu publisko piedāvājumu vai to pielaidi tirdzniecībai;

2. 

Iemesli publiskajam piedāvājumam vai lūgumam pielaist tirdzniecībai;

3. 

Attiecīgā gadījumā summa, ko publiskajā piedāvājumā plāno piesaistīt naudas līdzekļos vai jebkādos citos kriptoaktīvos, attiecīgā gadījumā ieskaitot jebkādus minimālos un maksimālos parakstīšanās mērķus, kas noteikti kriptoaktīvu publiskajam piedāvājumam, un to, vai tiek pieņemti parakstīšanās pārsniegumi un kā tie tiek piešķirti;

4. 

Publiski piedāvātā kriptoaktīva emisijas cena (oficiālā valūtā vai kādos citos kriptoaktīvos), jebkāda maksa, ko piemēro par parakstīšanos, vai metode, pēc kuras tiks noteikta piedāvājuma cena;

5. 

Attiecīgā gadījumā kopējais publiski piedāvājamo vai tirdzniecībai pielaižamo kriptoaktīvu skaits;

6. 

Norāde par iespējamajiem turētājiem, kuriem kriptoaktīvu publiskais piedāvājums vai šādu kriptoaktīvu pielaišana tirdzniecībai adresēta, tostarp jebkādi ierobežojumi attiecībā uz šādu kriptoaktīvu turētāju veidu;

7. 

Īpašs paziņojums par to, ka pircējiem, kas piedalās kriptoaktīvu publiskajā piedāvājumā, varēs atlīdzināt, ja publiskā piedāvājuma beigās nebūs sasniegts minimālais parakstīšanās mērķis, ja tie izmantos 13. pantā paredzētās atteikuma tiesības vai ja piedāvājums tiks atcelts, un detalizēts atmaksāšanas mehānisma apraksts, tostarp paredzamais termiņš, kad šāda atlīdzināšana tiks pabeigta;

8. 

Informācija par dažādajiem kriptoaktīvu publiskā piedāvājuma posmiem, tostarp informācija par pirkšanas atlaides cenu, ko prasa agrīniem kriptoaktīvu pircējiem (pārdošana pirms publiska piedāvājuma). Ja dažiem pircējiem ir paredzētas pirkšanas atlaides cenas, paskaidrojums, kāpēc pirkšanas cena var atšķirties, un apraksts, kā tas ietekmēs pārējos ieguldītājus;

9. 

Ierobežota termiņa piedāvājumiem – parakstīšanās laikposms, kurā publiskais piedāvājums ir atvērts;

10. 

Šīs regulas 10. pantā minētie pasākumi, kas aizsargā naudas līdzekļus vai citus kriptoaktīvus ierobežotā piedāvājuma laikā vai atteikuma periodā;

11. 

Maksāšanas metodes piedāvāto kriptoaktīvu iegādei un metodes vērtības pārvešanai pircējiem, ja tiem ir tiesības uz atlīdzinājumu;

12. 

Piedāvājumu gadījumos – informācija par 13. pantā minētajām atteikuma tiesībām;

13. 

Informācija par veidu un grafiku, kādā nopirktie kriptoaktīvi tiek pārvesti turētājiem;

14. 

Informācija par tehniskajām prasībām, kuras pircējam ir jāizpilda, lai varētu turēt kriptoaktīvus;

15. 

Attiecīgā gadījumā par kriptoaktīvu izvietošanu atbildīgā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja nosaukums un šādas izvietošanas veids (ar neizvietoto instrumentu izpirkšanas garantiju vai bez tās);

16. 

Attiecīgā gadījumā kriptoaktīvu tirdzniecības platformas nosaukums, kur lūdz pielaidi tirdzniecībai, un informācija par veidu, kā ieguldītāji šādām platformām var piekļūt, un par saistītajām izmaksām;

17. 

Ar kriptoaktīvu publisko piedāvājumu saistītās izmaksas;

18. 

Piedāvājumā vai pielaižu tirdzniecībai piešķiršanā iesaistīto personu potenciālie interešu konflikti attiecībā uz publisko piedāvājumu vai pielaišanu tirdzniecībai;

19. 

Tiesību akti, kas piemērojami kriptoaktīvu publiskajam piedāvājumam, kā arī kompetentās tiesas.

F daļa. Informācija par kriptoaktīviem

1. 

Tā kriptoaktīva veids, kas tiks publiski piedāvāts vai attiecībā uz kuru tiek lūgta pielaide tirdzniecībai;

2. 

Kriptoaktīvu, ko piedāvā vai ko pielaiž tirdzniecībā, raksturlielumu – tostarp datus, kas vajadzīgi kriptoaktīvu baltās grāmatas klasificēšanai 109. pantā minētajā reģistrā, kā precizēts saskaņā ar minētā panta 8. punktu, – un funkcionalitātes apraksts, tostarp informācija par to, kad funkcionalitātes plānots piemērot.

G daļa. Informācija par tiesībām un pienākumiem, kas ir piesaistīti kriptoaktīviem

1. 

Pircēja tiesību un pienākumu (ja tādi ir) apraksts un šo tiesību izmantošanas procedūra un nosacījumi;

2. 

Tiesību un pienākumu mainīšanas nosacījumu apraksts;

3. 

Attiecīgā gadījumā informācija par turpmākiem kriptoaktīvu publiskiem piedāvājumiem, ko veic emitents, un kriptoaktīvu skaitu, ko patur pats emitents;

4. 

Ja kriptoaktīvu publiskais piedāvājums vai pielaišana tirdzniecībai attiecas uz patēriņa funkcijas žetoniem – informācija par to preču vai pakalpojumu kvalitāti un kvantitāti, kuriem patēriņa funkcijas žetoni nodrošina piekļuvi;

5. 

Ja kriptoaktīvu publiskie piedāvājumi vai pielaišana tirdzniecībai attiecas uz patēriņa funkcijas žetoniem – informācija par to, kā patēriņa funkcijas žetonus var izpirkt ar precēm vai pakalpojumiem, uz kuriem tie attiecas;

6. 

Ja netiek lūgta pielaišana tirdzniecībai – informācija par to, kā un kur kriptoaktīvus var iegādāties vai pārdot pēc publiska piedāvājuma;

7. 

Ierobežojumi attiecībā uz piedāvājumā esošo vai tirdzniecībai pielaisto kriptoaktīvu pārvedamību;

8. 

Ja kriptoaktīviem ir protokoli, ar ko palielina vai samazina to piedāvājumu, reaģējot uz izmaiņām pieprasījumā, – šādu protokolu darbības apraksts;

9. 

Attiecīgā gadījumā apraksts par aizsardzības shēmu, kas aizsargā kriptoaktīva vērtību, un par kompensācijas sistēmām;

10. 

Tiesību akti, kas piemērojami kriptoaktīviem, kā arī kompetentās tiesas.

H daļa. Informācija par pamatā esošo tehnoloģiju

1. 

Informācija par izmantoto tehnoloģiju, ieskaitot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, izmantotajiem protokoliem un tehniskajiem standartiem;

2. 

Attiecīgā gadījumā konsensa mehānisms;

3. 

Stimulu mehānismi, ar ko nodrošināt darījumus, un visas piemērojamās maksas;

4. 

Ja kriptoaktīvi ir emitēti, pārvesti un uzglabāti, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, kuru pārvalda emitents, piedāvātājs vai trešā persona, kas rīkojas to vārdā, detalizēts šādas sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas darbības apraksts;

5. 

Informācija par izmantotās tehnoloģijas revīzijas rezultātiem, ja šāda revīzija ir veikta.

I daļa. Informācija par riskiem

1. 

Risku, kas saistīti ar kriptoaktīvu publisko piedāvājumu vai to pielaišanu tirdzniecībai, apraksts;

2. 

Risku, kas saistīti ar emitentu, ja tas nav piedāvātājs vai persona, kas lūdz pielaišanu tirdzniecībai, apraksts;

3. 

Ar kriptoaktīviem saistīto risku apraksts;

4. 

Ar projekta īstenošanu saistīto risku apraksts;

5. 

Apraksts par riskiem, kas saistīti ar izmantoto tehnoloģiju, kā arī mitigācijas pasākumi, ja tādi ir.




II PIELIKUMS

INFORMĀCIJAS ELEMENTI, KAS IZPAUŽAMI AKTĪVIEM PIESAISTĪTA ŽETONA KRIPTOAKTĪVU BALTAJĀ GRĀMATĀ

A daļa. Informācija par aktīviem piesaistīta žetona emitentu

1. 

Nosaukums;

2. 

Juridiskā forma;

3. 

Juridiskā adrese un galvenais birojs, ja adreses atšķiras;

4. 

Reģistrācijas datums;

5. 

Juridiskās personas identifikators vai cits identifikators, kas prasīts, ievērojot piemērojamos valsts tiesību aktus;

6. 

Attiecīgā gadījumā mātesuzņēmuma identitāte;

7. 

To personu identitāte, darījumdarbības adreses un funkcijas, kuras ir emitenta vadības struktūras locekles;

8. 

Emitenta un attiecīgā gadījumā tā mātesuzņēmuma darījumdarbība vai profesionālā darbība;

9. 

Emitenta finansiālie apstākļi pēdējos trīs gados vai, ja emitents nav bijis iedibināts pēdējos trīs gadus, – tā finansiālie apstākļi kopš reģistrācijas datuma.

Finansiālos apstākļus novērtē, balstoties uz objektīvu pārskatu par emitenta darījumdarbības attīstību un sniegumu un par tā stāvokli katru gadu un starpperiodā, par ko tiek prasīta iepriekšējo gadu finanšu informācija, tostarp par būtisko izmaiņu cēloņiem.

Pārskatā sniedz vispusīgu un visaptverošu emitenta darījumdarbības attīstības un snieguma un tā stāvokļa analīzi atbilstoši darījumdarbības apjomam un sarežģītībai.

10. 

Detalizēts emitenta pārvaldības kārtības apraksts;

11. 

Izņemot aktīviem piesaistītu žetonu emitentus, kuri ir atbrīvoti no atļaujas saņemšanas saskaņā ar 17. pantu, – detalizēta informācija par atļauju, kas piešķirta kā aktīviem piesaistīta žetona emitentam, un tās kompetentās iestādes nosaukums, kura šādu atļauju piešķīrusi.

Kredītiestādēm – piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nosaukums.

12. 

Ja aktīviem piesaistīta žetona emitents līdztekus emitē citus kriptoaktīvus vai veic arī citas darbības, kas ir saistītas ar citiem kriptoaktīviem, tas būtu skaidri jānorāda; emitentam būtu arī jānorāda, vai pastāv saikne starp emitentu un vienību, kas pārvalda kriptoaktīvu emitēšanai izmantoto sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, tostarp tas, vai protokolus īsteno vai kontrolē persona, kas ir cieši saistīta ar projekta dalībniekiem.

B daļa. Informācija par aktīviem piesaistītu žetonu

1. 

Aktīviem piesaistīta žetona nosaukums un saīsinājums vai tikeris;

2. 

Aktīviem piesaistīta žetona raksturlielumu apraksts, tostarp dati, kas vajadzīgi kriptoaktīvu baltās grāmatas klasificēšanai 109. pantā minētajā reģistrā, kā precizēts saskaņā ar minētā panta 8. punktu;

3. 

Detalizēta informācija par visām fiziskajām vai juridiskajām personām (ieskaitot darījumdarbības adreses vai uzņēmuma domicilu), kas iesaistītas aktīviem piesaistīta žetona operacionalizācijā, piemēram, konsultantiem, izstrādes komandu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem;

4. 

Visu to trešo pušu vienību lomas, pienākumu un pārskatatbildības apraksts, kuras ir minētas 34. panta 5. punkta pirmās daļas h) apakšpunktā;

5. 

Informācija par aktīviem piesaistīto žetonu plāniem, tostarp iepriekšējo un turpmāko starpposma mērķu apraksts un attiecīgā gadījumā projektam jau piešķirtie resursi.

C daļa. Informācija par aktīviem piesaistītā žetona publisko piedāvājumu vai tā pielaišanu tirdzniecībai

1. 

Norāde par to, vai kriptoaktīvu baltā grāmata attiecas uz aktīviem piesaistīta žetona publisku piedāvājumu vai tā pielaišanu tirdzniecībai;

2. 

Attiecīgā gadījumā summa, ko aktīviem piesaistīta žetona publiskajā piedāvājumā plāno piesaistīt naudas līdzekļos vai jebkādos citos kriptoaktīvos, attiecīgā gadījumā ieskaitot jebkādus minimālos un maksimālos parakstīšanās mērķus, kas noteikti aktīviem piesaistīta žetona publiskajam piedāvājumam, un to, vai tiek pieņemti parakstīšanās pārsniegumi un kā tie tiek piešķirti;

3. 

Attiecīgā gadījumā kopējais publiski piedāvājamo vai tirdzniecībai pielaižamo aktīviem piesaistītā žetona vienību skaits;

4. 

Norāde par iespējamajiem turētājiem, kuriem aktīviem piesaistīta žetona publiskais piedāvājums vai šāda aktīviem piesaistīta žetona pielaišana tirdzniecībai adresēta, tostarp jebkādi ierobežojumi attiecībā uz šāda aktīviem piesaistīta žetona turētāju veidu;

5. 

Īpašs paziņojums par to, ka pircējiem, kas piedalās aktīviem piesaistīta žetona publiskajā piedāvājumā, varēs atlīdzināt, ja publiskā piedāvājuma beigās nebūs sasniegts minimālais parakstīšanās mērķis, tostarp paredzamais termiņš, kad šāda atlīdzināšana tiks pabeigta. Nepārprotami būtu jānorāda sekas, kādas ir minimālā parakstīšanās mērķa pārsniegšanai;

6. 

Informācija par dažādajiem aktīviem piesaistīta žetona publiskā piedāvājuma posmiem, tostarp informācija par pirkšanas atlaides cenu, ko prasa agrīniem aktīviem piesaistīta žetona pircējiem (pārdošana pirms publiska piedāvājuma), un, ja dažiem pircējiem paredzētas pirkšanas atlaides cenas, paskaidrojums par to, kāpēc pirkuma cenas var atšķirties, un apraksts par ietekmi uz pārējiem ieguldītājiem;

7. 

Ierobežota termiņa piedāvājumiem – parakstīšanās laikposms, kurā publiskais piedāvājums ir pieejams;

8. 

Maksāšanas metodes piedāvātā aktīviem piesaistītā žetona iegādei un atlīdzināšanai par tiem;

9. 

Informācija par veidu un grafiku, kādā notiek nopirktā aktīviem piesaistītā žetona pārvešana turētājiem;

10. 

Informācija par tehniskajām prasībām, kuras pircējam ir jāizpilda, lai varētu turēt aktīviem piesaistītos žetonus;

11. 

Attiecīgā gadījumā par aktīviem piesaistītu žetonu izvietošanu atbildīgā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja nosaukums un šādas izvietošanas veids (ar neizvietoto instrumentu izpirkšanas garantiju vai bez tās);

12. 

Attiecīgā gadījumā kriptoaktīvu tirdzniecības platformas nosaukums, kur lūdz pielaidi tirdzniecībai, un informācija par veidu, kā ieguldītāji šādām platformām var piekļūt, un par saistītajām izmaksām;

13. 

Izdevumi, kas ir saistīti ar aktīviem piesaistīta žetona publisko piedāvājumu;

14. 

Publiskajā piedāvājumā vai pielaižu tirdzniecībai piešķiršanā iesaistīto personu potenciālie interešu konflikti attiecībā uz piedāvājumu vai pielaišanu tirdzniecībai;

15. 

Tiesību akti, kas piemērojami aktīviem piesaistīta žetona publiskajam piedāvājumam, kā arī kompetentās tiesas.

D daļa. Informācija par tiesībām un pienākumiem, kas piesaistīti aktīviem piesaistītam žetonam

1. 

Aktīviem piesaistītā žetona, ko piedāvā vai ko pielaiž tirdzniecībā, raksturlielumu un funkcionalitātes apraksts, tostarp informācija par to, kad funkcionalitātes plānots piemērot;

2. 

Pircēja tiesību un pienākumu, ja tādi ir, apraksts un šo tiesību izmantošanas procedūra un nosacījumi;

3. 

Tiesību un pienākumu mainīšanas nosacījumu apraksts;

4. 

Attiecīgā gadījumā informācija par turpmākiem aktīviem piesaistīta žetona publiskajiem piedāvājumiem, ko veic emitents, un par aktīviem piesaistīta žetona vienību skaitu, ko patur pats emitents;

5. 

Ja netiek lūgta pielaišana tirdzniecībai – informācija par to, kā un kur aktīviem piesaistīto žetonu var iegādāties vai pārdot pēc publiskā piedāvājuma;

6. 

Ierobežojumi attiecībā uz piedāvājumā esošā vai tirdzniecībai pielaistā aktīviem piesaistītā žetona pārvedamību;

7. 

Ja aktīviem piesaistītajam žetonam ir protokoli, ar ko palielina vai samazina tā piedāvājumu, reaģējot uz izmaiņām pieprasījumā, — šādu protokolu darbības apraksts;

8. 

Attiecīgā gadījumā aizsardzības shēmas, kas aizsargā aktīviem piesaistīto žetonu vērtību, apraksts un kompensācijas sistēmu apraksts;

9. 

Informācija par tiesību būtību un to izpildes panākšanas iespējamību, ieskaitot pastāvīgas tiesības uz izpirkšanu un jebkādus prasījumus, kas turētājiem un jebkurai juridiskai vai fiziskai personai, kā minēts 39. panta 2. punktā, var būt pret emitentu, tostarp informācija par to, kā pret šādām tiesībām izturēsies maksātnespējas procedūru gadījumā, informācija par to, vai dažādiem turētājiem ir piešķirtas dažādas tiesības, un nediskriminējoši šādas atšķirīgas attieksmes iemesli;

10. 

Prasījuma, kas uz aktīviem piesaistītā žetona pamata ir turētājiem, apraksts tostarp:

a) 

katra piesaistītā aktīva un paredzēto katra šāda aktīva proporciju apraksts;

b) 

attiecība starp piesaistīto aktīvu vērtību un prasījuma summu, un aktīvu rezervi; un

c) 

apraksts par to, kā taisnīgi un pārredzami novērtē prasījuma komponentus, attiecīgā gadījumā aprakstā identificējot neatkarīgas puses;

11. 

Attiecīgā gadījumā informācija par pasākumiem, ko emitents ieviesis, lai nodrošinātu aktīviem piesaistītā žetona likviditāti, ietverot to vienību nosaukumus, kuras ir atbildīgas par šādas likviditātes nodrošināšanu;

12. 

Kontaktinformācija sūdzību iesniegšanai un aktīviem piesaistīta žetona emitenta izveidoto sūdzību izskatīšanas procedūru un jebkāda strīdu izšķiršanas mehānisma vai tiesiskās aizsardzības procedūras apraksts;

13. 

Turētāju tiesību apraksts gadījumiem, kad emitents nespēj pildīt savus pienākumus, tostarp maksātnespējas gadījumā;

14. 

Atveseļošanas plāna īstenošanas kontekstā pastāvošo tiesību apraksts;

15. 

Izpirkšanas plāna īstenošanas kontekstā pastāvošo tiesību apraksts;

16. 

Detalizēta informācija par to, kā aktīviem piesaistītais žetons tiek izpirkts, tostarp par to, vai turētājs varēs izvēlēties izpirkšanas veidu, pārvešanas veidu vai izpirkšanas oficiālo valūtu;

17. 

Tiesību akti, kas piemērojami aktīviem piesaistītajam žetonam, kā arī kompetentā tiesa.

E daļa. Informācija par pamatā esošo tehnoloģiju

1. 

Informācija par izmantoto tehnoloģiju, ieskaitot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, kā arī izmantotajiem protokoliem un tehniskajiem standartiem, kas dod iespēju turēt, uzglabāt un pārvest aktīviem piesaistītus žetonus;

2. 

Attiecīgā gadījumā konsensa mehānisms;

3. 

Stimulu mehānismi, ar ko nodrošināt darījumus, un visas piemērojamās maksas;

4. 

Ja aktīviem piesaistīti žetoni ir emitēti, pārvesti un uzglabāti, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, kuru uztur emitents vai trešā persona, kas rīkojas emitenta vārdā, – detalizēts šādas sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas darbības apraksts;

5. 

Informācija par izmantotās tehnoloģijas revīzijas rezultātiem, ja šāda revīzija ir veikta.

F daļa. Informācija par riskiem

1. 

Riski, kuri ir saistīti ar aktīvu rezervi, ja emitents nespēj pildīt savus pienākumus;

2. 

To risku apraksts, kuri saistīti ar aktīviem piesaistīa žetona emitentu;

3. 

To risku apraksts, kas saistīti ar aktīviem piesaistīta žetona publisko piedāvājumu vai tā pielaišanu tirdzniecībai;

4. 

To risku apraksts, kuri ir saistīti ar aktīviem piesaistīto žetonu, jo īpaši attiecībā uz piesaistītajiem aktīviem;

5. 

To risku apraksts, kuri ir saistīti ar aktīviem piesaistīta žetona projekta operacionalizāciju;

6. 

To risku apraksts, kas saistīti ar izmantoto tehnoloģiju, kā arī mitigācijas pasākumi, ja tādi ir.

G daļa. Informācija par aktīvu rezervi

1. 

Detalizēts tā mehānisma apraksts, kura mērķis ir aktīvu rezerves vērtību pieskaņot prasībai, kas ir saistīta ar aktīviem piesaistīto žetonu, tostarp juridiskie un tehniskie aspekti;

2. 

Detalizēts aktīvu rezerves un tās sastāva apraksts;

3. 

To mehānismu apraksts, ar kuriem aktīviem piesaistītie žetoni tiek emitēti un izpirkti;

4. 

Informācija par to, vai daļa rezerves aktīvu ir ieguldīta, un attiecīgā gadījumā apraksts par minēto rezerves aktīvu ieguldījumu rīcībpolitiku;

5. 

Rezerves aktīvu glabāšanas kārtības apraksts, ieskaitot to nošķiršanu, un to kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kas klientu vārdā nodrošina kriptoaktīvu glabāšanu un pārvaldīšanu, kredītiestāžu vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, kuras ieceltas par rezerves aktīvu glabātājiem, nosaukumi.




III PIELIKUMS

INFORMĀCIJAS ELEMENTI, KAS IZPAUŽAMI E-NAUDAS ŽETONA KRIPTOAKTĪVU BALTAJĀ GRĀMATĀ

A daļa. Informācija par e-naudas žetona emitentu

1. 

Nosaukums;

2. 

Juridiskā forma;

3. 

Juridiskā adrese un galvenais birojs, ja adreses atšķiras;

4. 

Reģistrācijas datums;

5. 

Juridiskās personas identifikators vai cits identifikators, kas prasīts, ievērojot piemērojamos valsts tiesību aktus;

6. 

Emitenta kontakttālruņa numurs un e-pasta adrese, kā arī laikposms dienās, kurā ieguldītājs, kas, izmantojot minēto tālruņa numuru vai e-pasta adresi, sazinās ar emitentu, saņems atbildi;

7. 

Attiecīgā gadījumā mātesuzņēmuma identitāte;

8. 

To personu identitāte, darījumdarbības adreses un funkcijas, kuras ir emitenta vadības struktūras locekles;

9. 

Emitenta un attiecīgā gadījumā tā mātesuzņēmuma darījumdarbība vai profesionālā darbība;

10. 

Potenciālie interešu konflikti;

11. 

Ja e-naudas žetona emitents līdztekus emitē citus kriptoaktīvus vai veic arī citas darbības, kas saistītas ar kriptoaktīviem, tas būtu skaidri jānorāda. Emitentam būtu arī jānorāda, vai pastāv saikne starp emitentu un vienību, kas pārvalda kriptoaktīvu emitēšanai izmantoto sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, tostarp tas, vai protokolus īsteno vai kontrolē persona, kas ir cieši saistīta ar projekta dalībniekiem;

12. 

Emitenta finansiālie apstākļi pēdējos trīs gados vai, ja emitents nav bijis iedibināts pēdējos trīs gadus, emitenta finansiālie apstākļi kopš reģistrācijas dienas.

Finansiālos apstākļus novērtē, balstoties uz objektīvu pārskatu par emitenta darījumdarbības attīstību un sniegumu un par tā stāvokli katru gadu un starpperiodā, par ko tiek prasīta iepriekšējo gadu finanšu informācija, tostarp par būtisko izmaiņu cēloņiem.

Pārskatā sniedz vispusīgu un visaptverošu emitenta darījumdarbības attīstības un snieguma un tā stāvokļa analīzi atbilstoši darījumdarbības apjomam un sarežģītībai;

13. 

Detalizēta informācija par e-naudas žetona emitenta atļauju un tās kompetentās iestādes nosaukums, kura šādu atļauju piešķīrusi, izņemot par e-naudas žetonu emitentiem, kuri ir atbrīvoti no atļaujas saņemšanas saskaņā ar 48. panta 4. un 5. punktu.

B daļa. Informācija par e-naudas žetonu

1. 

Nosaukums un saīsinājums;

2. 

E-naudas žetona raksturlielumu apraksts, tostarp dati, kas vajadzīgi kriptoaktīvu baltās grāmatas klasificēšanai 109. pantā minētajā reģistrā, kā precizēts saskaņā ar minētā panta 8. punktu;

3. 

Detalizēta informācija par visām fiziskajām vai juridiskajām personām (ieskaitot darījumdarbības adreses un/vai uzņēmuma domicilu), kas iesaistītas projektēšanā un izstrādē, piemēram, konsultantiem, izstrādes komandu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem.

C daļa. Informācija par e-naudas žetona publisko piedāvājumu vai tā pielaišanu tirdzniecībai

1. 

Norāde par to, vai kriptoaktīvu baltā grāmata attiecas uz e-naudas žetona publisko piedāvājumu vai tā pielaišanu tirdzniecībai;

2. 

Attiecīgā gadījumā kopējais publiski piedāvājamo vai tirdzniecībai pielaižamo e-naudas žetona vienību skaits;

3. 

Attiecīgā gadījumā to kriptoaktīvu tirdzniecības platformu nosaukums, kurās lūgts pielaist e-naudas žetonu tirdzniecībai;

4. 

Tiesību akti, kas piemērojami e-naudas žetona publiskajam piedāvājumam, kā arī kompetentā tiesa.

D daļa. Informācija par tiesībām un pienākumiem, kas piesaistīti e-naudas žetoniem

1. 

Detalizēts apraksts par tiesībām un pienākumiem, ja tādi ir, kas ir e-naudas žetona turētājam, tostarp par tiesībām uz izpirkšanu par nominālvērtību, kā arī par šo tiesību izmantošanas procedūru un nosacījumiem;

2. 

Tiesību un pienākumu mainīšanas nosacījumu apraksts;

3. 

Turētāju tiesību apraksts gadījumiem, kad emitents nespēj pildīt savus pienākumus, tostarp maksātnespējas gadījumā;

4. 

Atveseļošanas plāna īstenošanas kontekstā pastāvošo tiesību apraksts;

5. 

Izpirkšanas plāna īstenošanas kontekstā pastāvošo tiesību apraksts;

6. 

Kontaktinformācija sūdzību iesniegšanai un e-naudas žetona emitenta izveidoto sūdzību izskatīšanas procedūru un jebkāda strīdu izšķiršanas mehānisma vai tiesiskās aizsardzības procedūras apraksts;

7. 

Attiecīgā gadījumā aizsardzības shēmas, kas aizsargā kriptoaktīva vērtību, apraksts un kompensācijas sistēmu apraksts;

8. 

Tiesību akti, kas piemērojami e-naudas žetonam, kā arī kompetentā tiesa.

E daļa. Informācija par pamatā esošo tehnoloģiju

1. 

Informācija par izmantoto tehnoloģiju, tostarp sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, kā arī izmantotajiem protokoliem un tehniskajiem standartiem, kas dod iespēju turēt, uzglabāt un pārvest e-naudas žetonus;

2. 

Informācija par tehniskajām prasībām, kuras pircējam ir jāizpilda, lai iegūtu kontroli pār e-naudas žetonu;

3. 

Attiecīgā gadījumā konsensa mehānisms;

4. 

Stimulu mehānismi, ar ko nodrošināt darījumus, un visas piemērojamās maksas;

5. 

Ja e-naudas žetons ir emitēts, pārvests un uzglabāts, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, kuru pārvalda emitents vai trešā persona, kas rīkojas tā vārdā, detalizēts apraksts par šādas sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas darbību;

6. 

Informācija par izmantotās tehnoloģijas revīzijas rezultātiem, ja šāda revīzija ir veikta.

F daļa. Informācija par riskiem

1. 

Ar e-naudas žetona emitentu saistīto risku apraksts;

2. 

Ar e-naudas žetonu saistīto risku apraksts;

3. 

Apraksts par riskiem, kas saistīti ar izmantoto tehnoloģiju, kā arī mitigācijas pasākumi, ja tādi ir.




IV PIELIKUMS

MINIMĀLĀ KAPITĀLA PRASĪBAS KRIPTOAKTĪVU PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM



Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji

Kriptoaktīvu pakalpojumu veids

Minimālās kapitāla prasības saskaņā ar 67. panta 1. punkta a) apakšpunktu

1. klase

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kam piešķirta atļauja sniegt šādus kriptoaktīvu pakalpojumus:

— rīkojumu izpilde klientu vārdā;

— kriptoaktīvu izvietošana;

— kriptoaktīvu pārvešana klientu vārdā;

— kriptoaktīvu rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana klientu vārdā;

— konsultāciju sniegšana par kriptoaktīviem; un/vai

— kriptoaktīvu portfeļa pārvaldības nodrošināšana.

50 000  EUR

2. klase

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kam piešķirta atļauja sniegt jebkādus kriptoaktīvu pakalpojumus, kuri ietilpst 1. klasē, un atļauja sniegt šādus kriptoaktīvu pakalpojumus:

— kriptoaktīvu glabāšanas un pārvaldīšanas nodrošināšana klientu vārdā;

— kriptoaktīvu apmaiņa pret naudas līdzekļiem; un/vai

— kriptoaktīvu apmaiņa pret citiem kriptoaktīviem.

125 000  EUR

3. klase

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kam piešķirta atļauja sniegt jebkādus kriptoaktīvu pakalpojumus, kuri ietilpst 2. klasē, un atļauja sniegt šādus kriptoaktīvu pakalpojumus:

— kriptoaktīvu tirdzniecības platformas uzturēšana.

150 000  EUR




V PIELIKUMS

III UN VI SADAĻĀ MINĒTO PĀRKĀPUMU SARAKSTS ATTIECĪBĀ UZ NOZĪMĪGU AKTĪVIEM PIESAISTĪTU ŽETONU EMITENTIEM

1. Emitents pārkāpj 22. panta 1. punktu, ja tas attiecībā uz katru nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu, kura emisijas vērtība pārsniedz 100 000 000  EUR, ik ceturksni nesniedz EBI minētā punkta pirmās daļas a)–d) apakšpunktā minēto informāciju.

2. Emitents pārkāpj 23. panta 1. punktu, ja tas neizbeidz nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitēšanu, kad ir sasniegtas minētajā punktā noteiktās robežvērtības, vai 40 darbdienu laikā pēc minēto robežvērtību sasniegšanas neiesniedz EBI plānu, kā nodrošināt, ka aplēstais darījumu ceturkšņa vidējais skaits un vidējā kopējā vērtība dienā nepārsniedz minētās robežvērtības.

3. Emitents pārkāpj 23. panta 4. punktu, ja tas neievēro minētā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā plāna izmaiņas, ko pieprasījusi EBI.

4. Emitents pārkāpj 25. pantu, ja tas nepaziņo EBI par plānotajām izmaiņām savā darījumdarbības modelī, kas, ticamākais, būtiski ietekmēs jebkuru turētāju vai iespējamo aktīviem piesaistītu žetonu turētāju pirkšanas lēmumu, vai neapraksta šādas izmaiņas kriptoaktīvu baltajā grāmatā.

5. Emitents pārkāpj 25. pantu, ja tas neievēro pasākumu, ko EBI pieprasījusi saskaņā ar 25. panta 4. punktu.

6. Emitents pārkāpj 27. panta 1. punktu, ja tas nerīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli.

7. Emitents pārkāpj 27. panta 1. punktu, ja tas godīgi, skaidri un nemaldinoši nesazinās ar nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona turētājiem un iespējamajiem turētājiem.

8. Emitents pārkāpj 27. panta 2. punktu, ja tas nerīkojas nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona turētāju interesēs vai nodrošina preferenciālu režīmu konkrētiem turētājiem, kas nav izpausts emitenta baltajā grāmatā vai attiecīgā gadījumā tirgvedības paziņojumos.

9. Emitents pārkāpj 28. pantu, ja tas savā tīmekļa vietnē nepublicē apstiprināto kriptoaktīvu balto grāmatu, kā minēts 21. panta 1. punktā, un attiecīgā gadījumā grozīto kriptoaktīvu balto grāmatu, kā minēts 25. pantā.

10. Emitents pārkāpj 28. pantu, ja tas nedara kriptoaktīvu balto grāmatu publiski pieejamu līdz dienai, kad sāk publiski piedāvāt nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu vai kad šo žetonu pielaiž tirdzniecībai.

11. Emitents pārkāpj 28. pantu, ja tas nenodrošina, ka kriptoaktīvu baltā grāmata un attiecīgā gadījumā grozītā kriptoaktīvu baltā grāmata tās tīmekļa vietnē ir pieejama tik ilgi, kamēr nozīmīgais aktīviem piesaistītais žetons ir klientu turējumā.

12. Emitents pārkāpj 29. panta 1. un 2. punktu, ja tas publicē tādus tirgvedības paziņojumus, kas attiecas uz nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona publisko piedāvājumu vai šāda nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona pielaišanu tirdzniecībai un neatbilst minētā panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā un 2. punktā noteiktajām prasībām.

13. Emitents pārkāpj 29. panta 3. punktu, ja tas savā tīmekļa vietnē nepublicē tirgvedības paziņojumus un jebkādas to izmaiņas.

14. Emitents pārkāpj 29. panta 5. punktu, ja tas pēc EBI pieprasījuma nenosūta tai tirgvedības paziņojumus.

15. Emitents pārkāpj 29. panta 6. punktu, ja tas tirgvedības paziņojumus izplata pirms kriptoaktīvu baltās grāmatas publicēšanas.

16. Emitents pārkāpj 30. panta 1. punktu, ja tas skaidrā, precīzā un pārredzamā veidā publiski un viegli pieejamā vietā savā tīmekļa vietnē neizpauž apritē esošā nozīmīgā aktīviem piesaistītā žetona summu un 36. pantā minētās aktīvu rezerves vērtību un sastāvu vai prasīto informāciju vismaz ik mēnesi neatjaunina.

17. Emitents pārkāpj 30. panta 2. punktu, ja tas pēc iespējas ātrāk publiski un viegli pieejamā vietā savā tīmekļa vietnē nepublicē īsu, skaidru, precīzu un pārredzamu kopsavilkumu par revīzijas ziņojumu, kā arī pilnīgu revīzijas ziņojumu bez aizklājumiem, kurš attiecas uz 36. pantā minēto aktīvu rezervi.

18. Emitents pārkāpj 30. panta 3. punktu, ja tas pēc iespējas ātrāk publiski un viegli pieejamā vietā skaidri, precīzi un pārredzami sava tīmekļa vietnē neatklāj notikumu, kas būtiski ietekmē vai, ticamākais, būtiski ietekmēs nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona vai 36. pantā minētās aktīvu rezerves vērtību.

19. Emitents pārkāpj 31. panta 1. punktu, ja tas neievieš un neuztur rezultatīvas un pārredzamas procedūras ātrai, taisnīgai un konsekventai to sūdzību izskatīšanai, kas saņemtas no nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona turētājiem un citām ieinteresētajām pusēm, tostarp patērētāju asociācijas, kuras pārstāv nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu turētājus, un nepublicē minēto procedūru aprakstus vai, ja nozīmīgo aktīviem piesaistīto žetonu pilnībā vai daļēji izplata trešās vienības, neievieš procedūras, kas atvieglotu sūdzību izskatīšanu starp turētājiem un trešām vienībām, kā minēts 34. panta 5. punkta pirmās daļas h) apakšpunktā.

20. Emitents pārkāpj 31. panta 2. punktu, ja tas nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona turētājiem nedod iespēju iesniegt sūdzību bez maksas.

21. Emitents pārkāpj 31. panta 3. punktu, ja tas neizstrādā un nedara pieejamu nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona turētājiem veidni sūdzību iesniegšanai un neuzskaita visas saņemtās sūdzības un pasākumus, kas veikti, reaģējot uz šīm sūdzībām.

22. Emitents pārkāpj 31. panta 4. punktu, ja tas neizskata visas sūdzības laikus un taisnīgi vai saprātīgā laikposmā nepaziņo šādas izmeklēšanas rezultātus saviem nozīmīgā aktīviem piesaistītā žetona turētājiem.

23. Emitents pārkāpj 32. panta 1. punktu, ja tas neīsteno un neuztur rezultatīvu rīcībpolitiku un procedūras, ar ko identificēt, novērst, pārvaldīt un izpaust interešu konfliktus starp pašu emitentu un tā akcionāriem vai locekļiem, pašu emitentu un jebkuru akcionāru vai locekli, tiešu vai netiešu, kam tajā ir būtiska līdzdalība, pašu emitentu un tā vadības struktūras locekļiem, pašu emitentu un tā darbiniekiem, pašu emitentu un nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona turētājiem vai pašu emitentu un jebkuru trešo personu, kas nodrošina kādu no 34. panta 5. punkta pirmās daļas h) apakšpunktā minētajām funkcijām.

24. Emitents pārkāpj 32. panta 2. punktu, ja tas neveic visus pienācīgos pasākumus, lai identificētu, novērstu, pārvaldītu un izpaustu interešu konfliktus, kas izriet no 36. pantā minētās aktīvu rezerves pārvaldības un ieguldījumiem.

25. Emitents pārkāpj 32. panta 3. un 4. punktu, ja tas labi redzamā vietā savā tīmekļa vietnē neizpauž nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona turētājiem interešu konfliktu vispārējo būtību un avotus un pasākumus, kas veikti, lai šos riskus mazinātu, vai ja izpaustā informācija nav pietiekami precīza, lai nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona turētāji varētu pieņemt informētu iegādes lēmumu par šādu žetonu.

26. Emitents pārkāpj 33. pantu, ja tas nekavējoties nepaziņo EBI par izmaiņām savā vadības struktūrā vai nesniedz EBI visu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu atbilstību 34. panta 2. punktam.

27. Emitents pārkāpj 34. panta 1. punktu, ja tam nav stingras pārvaldības kārtības, kurā ietilpst skaidra organizatoriskā struktūra ar precīzi noteiktu, pārredzamu un konsekventu atbildības sadalījumu, rezultatīvi procesi esošo vai varbūtējo risku identificēšanai, pārvaldībai, uzraudzībai un ziņošanai un adekvāti iekšējās kontroles mehānismi, tostarp pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras.

28. Emitents pārkāpj 34. panta 2. punktu, ja tam ir vadības struktūras locekļi, kuriem nav pietiekami labas reputācijas vai kuriem gan individuāli, gan kolektīvi nav atbilstīgu zināšanu, prasmju un pieredzes, lai pildītu savus pienākumus, vai kuri nepierāda, ka spēj veltīt pietiekami daudz laika, lai efektīvi pildītu savus pienākumus.

29. Emitents pārkāpj 34. panta 3. punktu, ja tā vadības struktūra nenovērtē vai periodiski nepārskata rīcībpolitisko pasākumu un procedūru efektivitāti, kas ieviesti, lai ievērotu III sadaļas 2., 3., 5. un 6. nodaļu, vai neveic pienācīgus pasākumus, lai novērstu šajā ziņā pastāvošus trūkumus.

30. Emitents pārkāpj 34. panta 4. punktu, ja tajā būtiska līdzdalība ir akcionāriem vai locekļiem, tiešiem vai netiešiem, kam nav pietiekami labas reputācijas.

31. Emitents pārkāpj 34. panta 5. punktu, ja tas nepieņem rīcībpolitiku un procedūras, kas ir pietiekami efektīvas, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, jo īpaši – neizveido, neuztur un neīsteno nekādu rīcībpolitiku un procedūras, kas minētas minētā punkta pirmās daļas a)–k) apakšpunktā.

32. Emitents pārkāpj 34. panta 5. punktu, ja tas neslēdz līgumiskas vienošanās ar trešām vienībām, kā minēts minētā punkta pirmās daļas h) apakšpunktā, kurās noteiktas gan emitenta, gan attiecīgās trešās vienības lomas, pienākumi, tiesības un saistības, vai nenodrošina nepārprotamu piemērojamo tiesību aktu izvēli.

33. Ja vien emitents nav sācis 47. pantā minēto plānu, tas pārkāpj 34. panta 6. punktu, ja tas neizmanto pienācīgas un samērīgas sistēmas, resursus vai procedūras, ar ko nodrošina nepārtrauktu un regulāru savu pakalpojumu un darbību veikšanu, un ja tas neglabā visas savas sistēmas un drošības piekļuves protokolus saskaņā ar attiecīgajiem Savienības standartiem.

34. Emitents pārkāpj 34. panta 7. punktu, ja tas neiesniedz EBI pakalpojumu un darbību izbeigšanas plānu šādas izbeigšanas apstiprināšanai.

35. Emitents pārkāpj 34. panta 8. punktu, ja tas neidentificē darbības riska cēloņus un nemēģina minētos riskus mazināt, izstrādājot pienācīgas sistēmas, kontroles un procedūras.

36. Emitents pārkāpj 34. panta 9. punktu, ja tas neievieš darbības nepārtrauktības rīcībpolitiku un plānus, lai tā sistēmu un procedūru pārtraukšanas gadījumā nodrošinātu būtisku datu un funkciju saglabāšanu un tā darbību uzturēšanu vai, ja tas nav iespējams, savlaicīgu šādu datu un funkciju atgūšanu un savlaicīgu darbību atsākšanu.

37. Emitents pārkāpj 34. panta 10. punktu, ja tas neievieš iekšējās kontroles mehānismus un rezultatīvas riska pārvaldības procedūras, tostarp rezultatīvus kontroles un aizsardzības pasākumus IKT sistēmu pārvaldībai, kā prasīts Regulā (ES) 2022/2554.

38. Emitents pārkāpj 34. panta 11. punktu, ja tas neievieš sistēmas un procedūras, kas ir pietiekamas, lai aizsargātu datu pieejamību, autentiskumu, integritāti un konfidencialitāti, kā prasīts Regulā (ES) 2022/2554 un saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

39. Emitents pārkāpj 34. panta 12. punktu, ja tas nenodrošina, ka neatkarīgi revidenti regulāri veic tā revīziju.

40. Emitents pārkāpj 35. panta 1. punktu, ja tā paša kapitāls nav visu laiku vismaz vienāds ar lielāko no summām, kuras noteiktas minētā punkta a) vai c) apakšpunktā vai 45. panta 5. punktā.

41. Emitents pārkāpj 35. panta 2. punktu, ja tā pašu kapitālu neveido Regulas (ES) Nr. 575/2013 26.–30. pantā minētie pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi un instrumenti pēc tam, kad saskaņā ar minētās regulas 36. pantu ir pilnībā veikti atskaitījumi, nepiemērojot minētās regulas 46. panta 4. punktā un 48. pantā minētās atbrīvojumu robežvērtības.

42. Emitents pārkāpj 35. panta 3. punktu, ja tas neievēro EBI prasību turēt lielāku pašu kapitāla summu pēc novērtējuma, kas veikts saskaņā ar minētā punkta a)–g) apakšpunktu.

43. Emitents pārkāpj 35. panta 5. punktu, ja tas regulāri neveic stresa testus, kuros ņem vērā smaga, bet ticama finanšu stresa scenārijus, piemēram, procentu likmju satricinājumus, un nefinanšu stresa scenārijus, piemēram, operacionālo risku.

44. Emitents pārkāpj 35. panta 5. punktu, ja tas neievēro EBI prasību turēt lielāku pašu kapitāla summu, balstoties uz stresa testu rezultātiem.

45. Emitents pārkāpj 36. panta 1. punktu, ja tas neveido un pastāvīgi neuztur aktīvu rezervi.

46. Emitents pārkāpj 36. panta 1. punktu, ja tas nenodrošina, ka aktīvu rezervi veido un pārvalda tā, ka tiek segti riski, kas saistīti ar aktīviem, kuriem piesaistīts nozīmīgais aktīviem piesaistītais žetons.

47. Emitents pārkāpj 36. panta 1. punktu, ja tas nenodrošina, ka aktīvu rezervi veido un pārvalda tā, ka tiek novērsti likviditātes riski, kas saistīti ar turētāju pastāvīgajām tiesībām uz izpirkšanu.

48. Emitents pārkāpj 36. panta 3. punktu, ja tas nenodrošina, ka aktīvu rezerve ir operacionāli nošķirta no emitenta īpašuma un no citu aktīviem piesaistītu žetonu aktīvu rezerves.

49. Emitents pārkāpj 36. panta 6. punktu, ja tā vadības struktūra nenodrošina, ka aktīvu rezerve tiek pārvaldīta efektīvi un piesardzīgi.

50. Emitents pārkāpj 36. panta 6. punktu, ja tas nenodrošina, ka nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emisija un izpirkšana vienmēr atbilst attiecīgam aktīvu rezerves palielinājumam vai samazinājumam.

51. Emitents pārkāpj 36. panta 7. punktu, ja tas aktīvu rezerves kopvērtību nenosaka pēc tirgus cenām un nenodrošina, ka tās kopvērtība vienmēr ir vismaz vienāda ar kopējo to prasījumu vērtību, kurus pret emitentu ir izvirzījuši apgrozībā esošā aktīviem piesaistītā žetona turētāji.

52. Emitents pārkāpj 36. panta 8. punktu, ja tam nav skaidras un detalizētas rīcībpolitikas, kura apraksta nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona stabilizācijas mehānismu, kas atbilst minētā punkta a)–g) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.

53. Emitents pārkāpj 36. panta 9. punktu, ja tas nepilnvaro ik sešus mēnešus veikt neatkarīgu rezerves aktīvu revīziju, sākot no tā atļaujas saņemšanas dienas vai no dienas, kad apstiprināta 17. pantā paredzētā kriptoaktīvu baltā grāmata.

54. Emitents pārkāpj 36. panta 10. punktu, ja tas nepaziņo EBI revīzijas rezultātus saskaņā ar minēto punktu vai nepublicē revīzijas rezultātus divās nedēļās no dienas, kad par to paziņots EBI.

55. Emitents pārkāpj 37. panta 1. punktu, ja tas neizstrādā, neuztur vai neīsteno glabāšanas kārtību, procedūras un līgumiskas vienošanās, ar ko nodrošina, ka vienmēr ir izpildīti minētā punkta pirmās daļas a)–e) apakšpunktā uzskaitītie nosacījumi.

56. Emitents pārkāpj 37. panta 2. punktu, ja tad, kad tas emitē divus vai vairākus nozīmīgus aktīviem piesaistītus žetonus, tam nav glabāšanas kārtības attiecībā uz katru aktīvu rezerves portfeli.

57. Emitents pārkāpj 37. panta 3. punktu, ja tas nenodrošina, ka rezerves aktīvus ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emisijas dienas glabā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina glabāšanas un pārvaldīšanas pakalpojumus klientu vārdā, kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība.

58. Emitents pārkāpj 37. panta 4. punktu, ja tas neīsteno visas pienācīgās prasmes, rūpību un centību, kad tas izvēlas, norīko un izskata kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras ieceltas par rezerves aktīvu glabātājiem, vai nenodrošina, ka glabātājs nav tā pati juridiskā persona, kas emitents.

59. Emitents pārkāpj 37. panta 4. punktu, ja tas nenodrošina, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras ieceltas par rezerves aktīvu glabātājiem, ir tādas zināšanas un tirgus reputācija, kas ir nepieciešama, lai varētu darboties kā šādu rezerves aktīvu glabātāji.

60. Emitents pārkāpj 37. panta 4. punktu, ja tas līgumiskās vienošanās ar glabātājiem nenodrošina, ka glabāšanā turētie rezerves aktīvi ir aizsargāti pret glabātāju kreditoru prasījumiem.

61. Emitents pārkāpj 37. panta 5. punktu, ja tas glabāšanas kārtībā un procedūrās nenosaka atlases kritērijus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kredītiestāžu vai ieguldījumu brokeru sabiedrību iecelšanai par rezerves aktīvu glabātājiem vai nenosaka procedūras šādu iecelšanu pārskatīšanai.

62. Emitents pārkāpj 37. panta 5. punktu, ja tas nepārskata regulāri kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kredītiestāžu vai ieguldījumu brokeru sabiedrību iecelšanu par rezerves aktīvu glabātājiem, neizvērtē savus riska darījumus ar šādiem glabātājiem vai neuzrauga pastāvīgi šādu glabātāju finansiālos apstākļus.

63. Emitents pārkāpj 37. panta 6. punktu, ja tas nenodrošina, ka rezerves aktīvu glabāšana tiek veikta saskaņā ar minētā punkta pirmās daļas a)–d) apakšpunktu.

64. Emitents pārkāpj 37. panta 7. punktu, ja tas neieceļ kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību par rezerves aktīvu glabātāju, ko apliecina līgumiska vienošanās, vai ar šādu līgumisku vienošanos nereglamentē tās informācijas plūsmu, kas vajadzīga, lai nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitents, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kredītiestāde un ieguldījumu brokeru sabiedrība varētu pildīt savas glabātāja funkcijas.

65. Emitents pārkāpj 38. panta 1. punktu, ja tas aktīvu rezervi iegulda produktos, kas nav augsti likvīdi finanšu instrumenti ar minimālu tirgus risku, kredītrisku un koncentrācijas risku, vai tā, ka šādus ieguldījumus nevar ātri likvidēt, cenu nelabvēlīgi ietekmējot vien minimāli.

66. Emitents pārkāpj 38. panta 3. punktu, ja tas netur 37. pantā paredzētajā glabāšanā finanšu instrumentus, kuros ir ieguldīta aktīvu rezerve.

67. Emitents pārkāpj 38. panta 4. punktu, ja tas negūst visu peļņu un neuzņemas visus zaudējumus un darījumu partneru vai operacionālos riskus, kas rodas no rezerves aktīvu ieguldījuma.

68. Emitents pārkāpj 39. panta 1. punktu, ja tas neievieš, neuztur un neīsteno skaidru un detalizētu rīcībpolitiku un procedūras attiecībā uz nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona turētāju pastāvīgajām tiesībām uz izpirkšanu.

69. Emitents pārkāpj 39. panta 1. un 2. punktu, ja tas nenodrošina, ka nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona turētājiem ir pastāvīgas tiesības uz izpirkšanu saskaņā ar minētajiem punktiem un neizveido šādu pastāvīgu tiesību uz izpirkšanu rīcībpolitiku, kas atbilst 39. panta 2. punkta pirmās daļas a)–e) apakšpunktā uzskaitītajiem nosacījumiem.

70. Emitents pārkāpj 39. panta 3. punktu, ja nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona izpirkšanas gadījumā tas piemēro maksas.

71. Emitents pārkāpj 40. pantu, ja tas nodrošina procentus attiecībā uz nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu.

72. Emitents pārkāpj 45. panta 1. punktu, ja tas nepieņem, neīsteno un neuztur tādu atlīdzības rīcībpolitiku, kas sekmē šādu nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emitentu pareizu un rezultatīvu riska pārvaldību un nerada stimulus vājināt riska standartus.

73. Emitents pārkāpj 45. panta 2. punktu, ja tas nenodrošina, ka tā nozīmīgo aktīviem piesaistīto žetonu glabāšanā var turēt dažādi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kam piešķirta atļauja nodrošināt kriptoaktīvu glabāšanu un pārvaldīšanu klientu vārdā, taisnīgi, saprātīgi un bez diskriminācijas.

74. Emitents pārkāpj 45. panta 3. punktu, ja tas nenovērtē vai neuzrauga likviditātes vajadzības, kas jāievēro, lai izpildītu nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona turētāju izpirkšanas pieprasījumus.

75. Emitents pārkāpj 45. panta 3. punktu, ja tas neizveido, neuztur vai neīsteno likviditātes pārvaldības rīcībpolitiku un procedūras vai ja ar minēto rīcībpolitiku un procedūrām tas nenodrošina, ka rezerves aktīviem ir noturīgs likviditātes profils, kas nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitentam dod iespēju turpināt normālu darbību, tostarp likviditātes spriedzes scenārijos.

76. Emitents pārkāpj 45. panta 4. punktu, ja tas neveic regulārus likviditātes spriedzes testus vai nepastiprina likviditātes prasības, ja EBI to pieprasa, balstoties uz šādu testu rezultātiem.

77. Emitents pārkāpj 46. panta 1. punktu, ja tas nesagatavo atveseļošanas plānu, kurā ir paredzēti pasākumi, kas nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona emitentam ir jāveic, lai atkal panāktu atbilstību aktīvu rezervei piemērojamajām prasībām, gadījumos, kad emitents minētajām prasībām neatbilst, tostarp tā pakalpojumu saglabāšana attiecībā uz nozīmīgo aktīviem piesaistīto žetonu, savlaicīga darbību atsākšana un emitenta pienākumu izpilde gadījumos, kad pastāv nozīmīgs darbību pārtraukšanas risks.

78. Emitents pārkāpj 46. panta 1. punktu, ja tas nesagatavo un neuztur atveseļošanas plānu, kurā ir iekļauti pienācīgi nosacījumi un procedūras, ar ko nodrošina, ka laikus tiek īstenotas atveseļošanas darbības un plašs atveseļošanas iespēju klāsts, kas uzskaitītas minētā punkta trešajā daļā.

79. Emitents pārkāpj 46. panta 2. punktu, ja tas atveseļošanas plānu nepaziņo EBI un attiecīgā gadījumā noregulējuma un prudenciālās uzraudzības iestādēm sešu mēnešu laikā no dienas, kad piešķirta atļauja saskaņā ar 21. pantu, vai no dienas, kad apstiprināta 17. pantā paredzētā kriptoaktīvu baltā grāmata.

80. Emitents pārkāpj 46. panta 2. punktu, ja tas atveseļošanas plānu regulāri nepārskata vai neatjaunina.

81. Emitents pārkāpj 47. panta 1. punktu, ja tas neizstrādā un neuztur darbības plānu, lai atbalstītu sakārtotu tā nozīmīgā aktīviem piesaistītā žetona izpirkšanu.

82. Emitents pārkāpj 47. panta 2. punktu, ja tam nav izpirkšanas plāna, kas pierāda, ka nozīmīgā aktīviem piesaistītā žetona emitents spēj izpirkt atlikušo emitēto nozīmīgo aktīviem piesaistīto žetonu, neradot nepamatotu ekonomisku kaitējumu tā turētājiem vai rezerves aktīvu tirgu stabilitātei.

83. Emitents pārkāpj 47. panta 2. punktu, ja tam nav izpirkšanas plāna, kas ietver līgumiskas vienošanās, procedūras vai sistēmas, tostarp pagaidu administratora iecelšanu, kas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona turētājiem un nodrošina, ka nozīmīga aktīviem piesaistīta žetona turētājiem laikus tiek maksāti ieņēmumi no atlikušo rezerves aktīvu pārdošanas.

84. Emitents pārkāpj 47. panta 2. punktu, ja tam nav izpirkšanas plāna, kas nodrošina visu to kritiski svarīgo darbību nepārtrauktību, kuras ir vajadzīgas sakārtotai izpirkšanai un kuras veic emitenti vai jebkādas trešās vienības.

85. Emitents pārkāpj 47. panta 3. punktu, ja tas atveseļošanas plānu nepaziņo EBI sešu mēnešu laikā no dienas, kad piešķirta atļauja saskaņā ar 21. pantu, vai no dienas, kad apstiprināta 17. pantā paredzētā kriptoaktīvu baltā grāmata.

86. Emitents pārkāpj 47. panta 3. punktu, ja tas izpirkšanas plānu regulāri nepārskata vai neatjaunina.

87. Izņemot gadījumus, kad ir izpildīti 88. panta 2. punkta nosacījumi, emitents pārkāpj 88. panta 1. punktu, ja tas pēc iespējas drīz neinformē sabiedrību par 87. pantā minēto iekšējo informāciju, kas tieši attiecas uz emitentu, tā, ka sabiedrība var informācijai ātri piekļūst un to pilnīgi, pareizi un laikus novērtēt.




VI PIELIKUMS

IV SADAĻĀ MINĒTO NOTEIKUMU PĀRKĀPUMU SARAKSTS SAISTĪBĀ AR III SADAĻU ATTIECĪBĀ UZ NOZĪMĪGU E-NAUDAS ŽETONU EMITENTIEM

1. Emitents pārkāpj 22. panta 1. punktu, ja tas attiecībā uz katru nozīmīgu e-naudas žetonu, kas denominēts valūtā, kura nav dalībvalsts oficiālā valūta, kura emisijas vērtība pārsniedz 100 000 000  EUR, nesniedz ik ceturksni EBI minētā punkta pirmās daļas a)–d) apakšpunktā minēto informāciju.

2. Emitents pārkāpj 23. panta 1. punktu, ja tas neizbeidz tāda nozīmīga e-naudas žetona emitēšanu, kas denominēts valūtā, kura nav dalībvalsts oficiālā valūta, kad ir sasniegtas minētajā punktā noteiktās robežvērtības, vai 40 darbdienu laikā pēc minēto robežvērtību sasniegšanas neiesniedz EBI plānu, kā nodrošināt, ka aplēstais darījumu ceturkšņa vidējais skaits un vidējā kopējā vērtība dienā nepārsniedz minētās robežvērtības.

3. Emitents pārkāpj 23. panta 4. punktu, ja tas neievēro minētā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā plāna izmaiņas, ko pieprasījusi EBI.

4. Emitents pārkāpj 35. panta 2. punktu, ja tā pašu kapitālu neveido Regulas (ES) Nr. 575/2013 26.–30. pantā minētie pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi un instrumenti pēc tam, kad saskaņā ar minētās regulas 36. pantu ir pilnībā veikti atskaitījumi, nepiemērojot minētās regulas 46. panta 4. punktā un 48. pantā minētās atbrīvojumu robežvērtības.

5. Emitents pārkāpj 35. panta 3. punktu, ja tas neievēro EBI prasību turēt lielāku pašu kapitāla summu pēc novērtējuma, kas veikts saskaņā ar minētā punkta a)–g) apakšpunktu.

6. Emitents pārkāpj 35. panta 5. punktu, ja tas regulāri neveic stresa testus, kuros ņem vērā smaga, bet ticama finanšu stresa scenārijus, piemēram, procentu likmju satricinājumus un nefinanšu stresa scenārijus, piemēram, operacionālo risku.

7. Emitents pārkāpj 35. panta 5. punktu, ja tas neievēro EBI prasību turēt lielāku pašu kapitāla summu, balstoties uz stresa testu rezultātiem.

8. Emitents pārkāpj 36. panta 1. punktu, ja tas neizveido un pastāvīgi neuztur aktīvu rezervi.

9. Emitents pārkāpj 36. panta 1. punktu, ja tas nenodrošina, ka aktīvu rezervi veido un pārvalda tā, ka tiek segti riski, kas saistīti ar oficiālo valūtu, kuriem piesaistīts nozīmīgais e-naudas žetons.

10. Emitents pārkāpj 36. panta 1. punktu, ja tas nenodrošina, ka aktīvu rezervi veido un pārvalda tā, ka tiek novērsti likviditātes riski, kas saistīti ar turētāju pastāvīgajām tiesībām uz izpirkšanu.

11. Emitents pārkāpj 36. panta 3. punktu, ja tas nenodrošina, ka aktīvu rezerve ir operacionāli nošķirta no emitenta īpašuma un no citu e-naudas žetonu aktīvu rezerves.

12. Emitents pārkāpj 36. panta 6. punktu, ja tā vadības struktūra nenodrošina, ka aktīvu rezerve tiek pārvaldīta efektīvi un piesardzīgi.

13. Emitents pārkāpj 36. panta 6. punktu, ja tas nenodrošina, ka nozīmīga e-naudas žetona emisija un izpirkšana vienmēr atbilst attiecīgam aktīvu rezerves palielinājumam vai samazinājumam.

14. Emitents pārkāpj 36. panta 7. punktu, ja tas aktīvu rezerves kopvērtību nenosaka pēc tirgus cenām un nenodrošina, ka tās kopvērtība vienmēr ir vismaz vienāda ar kopējo to prasījumu vērtību, kurus pret emitentu ir izvirzījuši apgrozībā esošā nozīmīgā e-naudas žetona turētāji.

15. Emitents pārkāpj 36. panta 8. punktu, ja tam nav skaidras un detalizētas rīcībpolitikas, kura apraksta nozīmīga e-naudas žetona stabilizācijas mehānismu, kas atbilst minētā punkta a)–g) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.

16. Emitents pārkāpj 36. panta 9. punktu, ja tas nepilnvaro ik sešus mēnešus pēc dienas, kad sākts publiskais piedāvājums vai notikusi pielaišana tirdzniecībai, veikt neatkarīgu aktīvu rezerves revīziju.

17. Emitents pārkāpj 36. panta 10. punktu, ja tas nepaziņo EBI revīzijas rezultātus saskaņā ar minēto punktu vai nepublicē revīzijas rezultātus divās nedēļās no dienas, kad par to paziņots EBI.

18. Emitents pārkāpj 37. panta 1. punktu, ja tas neizstrādā, neuztur vai neīsteno glabāšanas kārtību, procedūras un līgumiskas vienošanās, ar ko nodrošina, ka vienmēr ir izpildīti minētā punkta pirmās daļas a)–e) apakšpunktā uzskaitītie nosacījumi.

19. Emitents pārkāpj 37. panta 2. punktu, ja tad, kad tas emitē divus vai vairākus nozīmīgus e-naudas žetonus, tam nav glabāšanas kārtības attiecībā uz katru aktīvu rezerves portfeli.

20. Emitents pārkāpj 37. panta 3. punktu, ja tas nenodrošina, ka rezerves aktīvus ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc nozīmīga e-naudas žetona emisijas dienas glabā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz glabāšanas un pārvaldīšanas pakalpojumus klientu vārdā, kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība.

21. Emitents pārkāpj 37. panta 4. punktu, ja tas neīsteno visas pienācīgās prasmes, rūpību un centību, kad tas izvēlas, norīko un izskata kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras ieceltas par rezerves aktīvu glabātājiem, vai nenodrošina, ka glabātājs nav tā pati juridiskā persona, kas emitents.

22. Emitents pārkāpj 37. panta 4. punktu, ja tas nenodrošina, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras ieceltas par rezerves aktīvu glabātājiem, ir tādas zināšanas un tirgus reputācija, kas ir nepieciešama, lai varētu darboties kā šādu rezerves aktīvu glabātāji.

23. Emitents pārkāpj 37. panta 4. punktu, ja tas līgumiskās vienošanās ar glabātājiem nenodrošina, ka glabāšanā turētie rezerves aktīvi ir aizsargāti pret glabātāju kreditoru prasījumiem.

24. Emitents pārkāpj 37. panta 5. punktu, ja tas glabāšanas kārtībā un procedūrās nenosaka atlases kritērijus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kredītiestāžu vai ieguldījumu brokeru sabiedrību iecelšanai par rezerves aktīvu glabātājiem vai nenosaka procedūras šādu iecelšanu pārskatīšanai.

25. Emitents pārkāpj 37. panta 5. punktu, ja tas nepārskata regulāri kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kredītiestāžu vai ieguldījumu brokeru sabiedrību iecelšanu par rezerves aktīvu glabātājiem, neizvērtē savus riska darījumus ar šādiem glabātājiem vai neuzrauga pastāvīgi šādu glabātāju finansiālos apstākļus.

26. Emitents pārkāpj 37. panta 6. punktu, ja tas nenodrošina, ka rezerves aktīvu glabāšana tiek veikta saskaņā ar minētā punkta pirmās daļas a)–d) apakšpunktu.

27. Emitents pārkāpj 37. panta 7. punktu, ja tas neieceļ kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību par rezerves aktīvu glabātāju, ko apliecina līgumiska vienošanās, vai ar šādu līgumisku vienošanos nereglamentē tās informācijas plūsmu, kas vajadzīga, lai nozīmīga e-naudas žetona emitents, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kredītiestāde un ieguldījumu brokeru sabiedrība varētu pildīt savas funkcijas kā glabātāji.

28. Emitents pārkāpj 38. panta 1. punktu, ja tas aktīvu rezervi iegulda produktos, kas nav augsti likvīdi finanšu instrumenti ar minimālu tirgus risku, kredītrisku un koncentrācijas risku, vai tā, ka šādus ieguldījumus nevar ātri likvidēt, cenu nelabvēlīgi ietekmējot vien minimāli.

29. Emitents pārkāpj 38. panta 3. punktu, ja tas netur 37. pantā paredzētajā glabāšanā finanšu instrumentus, kuros ir ieguldīta aktīvu rezerve.

30. Emitents pārkāpj 38. panta 4. punktu, ja tas negūst visu peļņu un neuzņemas visus zaudējumus un darījumu partneru vai operacionālos riskus, kas rodas no aktīvu rezerves ieguldījuma.

31. Emitents pārkāpj 45. panta 1. punktu, ja tas nepieņem, neīsteno un neuztur tādu atlīdzības rīcībpolitiku, kas sekmē nozīmīgu e-naudas žetonu emitentu pareizu un rezultatīvu riska pārvaldību un nerada stimulus vājināt riska standartus.

32. Emitents pārkāpj 45. panta 2. punktu, ja tas nenodrošina, ka tā nozīmīgo e-naudas žetonu glabāšanā var turēt dažādi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kam piešķirta atļauja nodrošināt kriptoaktīvu glabāšanu un pārvaldīšanu klientu vārdā, taisnīgi, saprātīgi un bez diskriminācijas.

33. Emitents pārkāpj 45. panta 3. punktu, ja tas nenovērtē vai neuzrauga likviditātes vajadzības, kas jāievēro, lai izpildītu nozīmīga e-naudas žetona turētāju izpirkšanas pieprasījumus.

34. Emitents pārkāpj 45. panta 3. punktu, ja tas neizveido, neuztur vai neīsteno likviditātes pārvaldības rīcībpolitiku un procedūras vai ja ar minēto rīcībpolitiku un procedūrām tas nenodrošina, ka rezerves aktīviem ir noturīgs likviditātes profils, kas nozīmīga e-naudas žetona emitentam dod iespēju turpināt normālu darbību, tostarp likviditātes spriedzes scenārijos.

35. Emitents pārkāpj 45. panta 4. punktu, ja tas neveic regulārus likviditātes spriedzes testus vai nepastiprina likviditātes prasības, ja EBI to pieprasa, balstoties uz šādu testu rezultātiem.

36. Emitents pārkāpj 45. panta 5. punktu, ja tas pastāvīgi neievēro pašu kapitāla prasību.

37. Emitents pārkāpj 46. panta 1. punktu, ja tas neizstrādā un neuztur atveseļošanas plānu, kurā ir paredzēti pasākumi, kas nozīmīga e-naudas žetona emitentam ir jāveic, lai atkal panāktu atbilstību aktīvu rezervei piemērojamajām prasībām, gadījumos, kad emitents minētajām prasībām neatbilst, tostarp tā pakalpojumu saglabāšana attiecībā uz nozīmīgo e-naudas žetonu, savlaicīga darbību atsākšana un emitenta pienākumu izpilde gadījumos, kad pastāv nozīmīgs darbību pārtraukšanas risks.

38. Emitents pārkāpj 46. panta 1. punktu, ja tas neizstrādā un neuztur atveseļošanas plānu, kurā ir iekļauti pienācīgi nosacījumi un procedūras, ar ko nodrošina, ka laikus tiek īstenotas atveseļošanas darbības un plašs atveseļošanas iespēju klāsts, kas uzskaitītas minētā punkta trešās daļas a), b) un c) apakšpunktā.

39. Emitents pārkāpj 46. panta 2. punktu, ja tas atveseļošanas plānu nepaziņo EBI un attiecīgā gadījumā noregulējuma un prudenciālās uzraudzības iestādēm sešu mēnešu laikā no dienas, kad sākts publiskais piedāvājums vai notikusi pielaišana tirdzniecībai.

40. Emitents pārkāpj 46. panta 2. punktu, ja tas atveseļošanas plānu regulāri nepārskata vai neatjaunina.

41. Emitents pārkāpj 47. panta 1. punktu, ja tas neizstrādā un neuztur darbības plānu, kas atbalsta sakārtotu katra nozīmīgā e-naudas žetona izpirkšanu.

42. Emitents pārkāpj 47. panta 2. punktu, ja tam nav izpirkšanas plāna, kas pierāda, ka nozīmīga e-naudas žetona emitents spēj izpirkt atlikušo emitēto nozīmīgo e-naudas žetonu, neradot nepamatotu ekonomisku kaitējumu tā turētājiem vai rezerves aktīvu tirgu stabilitātei.

43. Emitents pārkāpj 47. panta 2. punktu, ja tam nav izpirkšanas plāna, kas ietver līgumiskas vienošanās, procedūras vai sistēmas, ieskaitot pagaidu administratora iecelšanu, kas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem nozīmīga e-naudas žetona turētājiem un nodrošina, ka nozīmīga e-naudas žetona turētājiem laikus tiek maksāti ieņēmumi no atlikušo rezerves aktīvu pārdošanas.

44. Emitents pārkāpj 47. panta 2. punktu, ja tam nav izpirkšanas plāna, kas nodrošina visu to kritiski svarīgo darbību nepārtrauktību, kuras ir vajadzīgas sakārtotai izpirkšanai un kuras veic emitenti vai jebkādas trešās vienības.

45. Emitents pārkāpj 47. panta 3. punktu, ja tas izpirkšanas plānu nepaziņo EBI sešu mēnešu laikā no dienas, kad sākts publiskais piedāvājums vai notikusi pielaišana tirdzniecībai.

46. Emitents pārkāpj 47. panta 3. punktu, ja tas izpirkšanas plānu regulāri nepārskata vai neatjaunina.



( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2341 (2016. gada 14. decembris) par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību (OV L 354, 23.12.2016., 37. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1238 (2019. gada 20. jūnijs) par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) (OV L 198, 25.7.2019., 1. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).

( 6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.).

( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV L 168, 30.6.2017., 12. lpp.).

( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2554 (2022. gada 14. decembris) par finanšu sektora digitālās darbības noturību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (OV L 333, 27.12.2022., 1. lpp.).

( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1131 (2017. gada 14. jūnijs) par naudas tirgus fondiem (OV L 169, 30.6.2017., 8. lpp.).

( 13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem (OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.).

( 14 ) Komisijas Direktīva 2006/73/EK (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 241, 2.9.2006., 26. lpp.).

( 15 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (OV L 11, 17.1.2015., 1. lpp.).

( 16 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

( 17 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1925 (2022. gada 14. septembris) par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts) (OV L 265, 12.10.2022., 1. lpp.).

( 18 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/23 (2020. gada 16. decembris) par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1095/2010, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 806/2014 un (ES) 2015/2365 un Direktīvas 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2007/36/EK, 2014/59/ES un (ES) 2017/1132 (OV L 22, 22.1.2021., 1. lpp.).

( 19 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).

( 20 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2859 (2023. gada 13. decembris), ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (OV L, 2023/2859, 20.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2859/oj).

( 21 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.).

( 22 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (OV L 314, 5.12.2019., 64. lpp.).

( *1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.).

( *2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

( *3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

( *4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).

( *5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/92/ES (2014. gada 23. jūlijs) par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (OV L 257, 28.8.2014., 214. lpp.).

( *6 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).

( *7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (OV L 150, 9.6.2023., 40. lpp.).

( *8 ) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).”.

( *9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

( *10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

( *11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV L 168, 30.6.2017., 12. lpp.).

( *12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (OV L 150, 9.6.2023., 40. lpp.).”.

( *13 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (OV L 150, 9.6.2023., 40. lpp.).”.

Top