Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 02015R2365-20240109

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2365 (2015. gada 25. novembris) par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ)Dokuments attiecas uz EEZ

Access initial legal act
(

Legal status of the document In force

)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/2365/2024-01-09

02015R2365 — LV — 09.01.2024 — 004.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/2365

(2015. gada 25. novembris)

par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/463 (2019. gada 30. janvāris),

  L 80

16

22.3.2019

►M2

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/23 (2020. gada 16. decembris)

  L 22

1

22.1.2021

►M3

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/2869 (2023. gada 13. decembris),

  L 

1

20.12.2023



▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/2365

(2015. gada 25. novembris)

par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)



I

NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredzēti noteikumi par vērtspapīru finansēšanas darījumu (VFD) un atkalizmantošanas pārredzamību.

2. pants

Darbības joma

1.  

Šī regula attiecas uz:

a) 

VFD darījumu partneri, kas veic uzņēmējdarbību:

i) 

Savienībā, tostarp uz visām tā filiālēm neatkarīgi no to atrašanās vietas;

ii) 

trešā valstī, ja VFD tiek noslēgts minētā darījumu partnera filiāles Savienībā darbību gaitā;

b) 

pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldības sabiedrībām (PVKIU) un PVKIU ieguldījumu sabiedrībām saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK;

c) 

alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (AIFP), kas saņēmuši atļauju saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES;

d) 

darījumu partneri, kas iesaistās atkalizmantošanā un kas veic uzņēmējdarbību:

i) 

Savienībā, tostarp uz visām tā filiālēm neatkarīgi no to atrašanās vietas;

ii) 

trešā valstī, kurā:

— 
atkalizmantošana tiek veikta minētā darījumu partnera filiāles Savienībā darbību gaitā, vai
— 
atkalizmantošana attiecas uz finanšu instrumentiem, ko saskaņā ar nodrošinājuma līgumu sniedzis darījumu partneris, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai darījumu partnera, kurš veic uzņēmējdarbību trešā valstī, filiāle Savienībā.
2.  

Šīs regulas 4. un 15. pants neattiecas uz:

a) 

Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībniekiem, citām dalībvalstu struktūrām, kuru funkcijas ir līdzīgas, un citām Savienības publiskām struktūrām, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties šādā pārvaldīšanā;

b) 

Starptautisko norēķinu banku;

▼M1

c) 

centrālajai bankai, citām struktūrām, kas pilda līdzīgas funkcijas, un citām publiskām struktūrām, kuru pienākumos ir valsts parāda pārvaldība vai kuras iesaistītās tajā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē.

▼B

3.  
Šīs regulas 4. pants neattiecas uz darījumiem, kuros ECBS dalībnieks ir darījumu partneris.
4.  
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, lai grozītu šā panta 2. punktā izklāstīto sarakstu.

Šajā nolūkā un pirms minēto deleģēto aktu pieņemšanas Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtē attieksmi starptautiskā līmenī pret centrālajām bankām un publiskām struktūrām, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties šādā pārvaldīšanā.

Minētajā ziņojumā iekļauj vairāku trešo valstu tiesiskā regulējuma salīdzinošu analīzi par attieksmi pret centrālajām bankām un minētajām struktūrām. Ar noteikumu, ka ziņojumā, jo īpaši saistībā ar salīdzinošo analīzi un potenciālo ietekmi, ir secināts, ka uz minēto trešo valstu centrālo banku un struktūru monetārajiem pienākumiem nav jāattiecina 15. pants, Komisija pieņem deleģēto aktu, iekļaujot tās sarakstā, kas izklāstīts šā panta 2. punktā.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) 

“darījumu reģistrs” ir juridiska persona, kas centralizēti vāc un uztur datus par VFD;

2) 

“darījumu partneris” ir finanšu darījumu partneris vai nefinanšu darījumu partneris;

3) 

“finanšu darījumu partneris” ir:

a) 

ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai izsniegta atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES ( 1 );

b) 

kredītiestāde, kurai izsniegta atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES ( 2 ) vai ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013;

c) 

apdrošināšanas sabiedrība vai pārapdrošināšanas sabiedrība, kurai izsniegta atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK ( 3 );

d) 

PVKIU un – attiecīgajā gadījumā – tā pārvaldības sabiedrība, kurai izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK;

e) 

AIF, ko pārvalda AIFP, kurš saņēmis atļauju vai reģistrēts saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES;

f) 

papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija, kurai izsniegta atļauja vai kura reģistrēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/41/EK ( 4 );

g) 

centrālais darījumu partneris, kuram izsniegta atļauja saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012;

h) 

centrālais vērtspapīru depozitārijs, kuram izsniegta atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 909/2014 ( 5 );

i) 

trešās valsts struktūra, kam, ja tā veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, būtu vajadzīga atļauja vai reģistrācija saskaņā ar tiesību aktiem, kas minēti a) līdz h) apakšpunktā;

4) 

“nefinanšu darījumu partneris” ir uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai trešā valstī un kas nav neviena no 3. punktā minētajām struktūrām;

5) 

“kas veic uzņēmējdarbību” nozīmē:

a) 

ja darījumu partneris ir fiziska persona, – “kura galvenais birojs atrodas”;

b) 

ja darījumu partneris ir juridiska persona, – “kura juridiskā adrese ir”;

c) 

ja darījumu partnerim saskaņā ar tā valsts tiesību aktiem nav juridiskās adreses, – “kura galvenais birojs atrodas”;

6) 

“filiāle” ir darījumdarbības vieta, kura nav galvenais birojs un kura ir daļa no darījumu partnera, un kurai nav juridiskas personas statusa;

7) 

“vērtspapīru vai preču aizdevums” vai “vērtspapīru vai preču aizņēmums” ir darījums, ar kuru darījumu partneris nodod vērtspapīrus vai preces ar nosacījumu, ka aizdevuma ņēmējs uzņemas saistības atdot atpakaļ ekvivalentus vērtspapīrus vai preces kādā datumā nākotnē vai tad, kad to prasa aizdevuma devējs; šāds darījums ir vērtspapīru vai preču aizdevums attiecībā uz darījumu partneri, kurš nodod vērtspapīrus vai preces, un vērtspapīru vai preču aizņēmums attiecībā uz darījumu partneri, kuram tos nodod;

8) 

“pirkuma–atpārdevuma darījums” un “pārdevuma–atpirkuma darījums” ir darījums, ar kuru darījumu partneris pērk vai pārdod vērtspapīrus, preces vai garantētās tiesības attiecībā uz īpašuma tiesībām uz vērtspapīriem vai precēm, attiecīgi vienojoties atpārdot vai atpirkt tāda paša apraksta vērtspapīrus, preces vai šādas garantētās tiesības par noteiktu cenu kādā datumā nākotnē; šo darījumu sauc par pirkuma–atpārdevuma darījumu, ja darījumu partneris pērk vērtspapīrus, preces vai garantētās tiesības, un par pārdevuma–atpirkuma darījumu, ja darījumu partneris pārdod iepriekš minēto; šādu pirkuma–atpārdevuma vai pārdevuma–atpirkuma darījumu nereglamentē ar līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vai līgumu par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, kā definēts 9. punktā;

9) 

“repo darījums” ir darījums, ko regulē ar līgumu, ar kuru darījumu partneris nodod vērtspapīrus, preces vai garantētas tiesības attiecībā uz īpašuma tiesībām uz vērtspapīriem vai precēm, ja šo garantiju sniedz atzīta birža, kas ir tiesību turētāja attiecībā uz šiem vērtspapīriem vai precēm, un līgums liedz darījumu partnerim nodot vai ieķīlāt konkrēto vērtspapīru vai preci vairāk nekā vienam darījumu partnerim vienlaicīgi, ievērojot saistību tos atpirkt vai tādiem pašiem aizstātiem vērtspapīriem vai precēm – par noteiktu cenu noteiktā dienā nākotnē vai dienā, ko noteiks persona, kura nodod īpašuma tiesības, un tad tas ir līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu darījumu partnerim, kas pārdod vērtspapīrus, un līgums par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu darījumu partnerim, kas tos pērk;

10) 

“maržinālo aizdevumu darījums” ir darījums, kuros darījumu partneris izsniedz kredītu saistībā ar vērtspapīru pirkšanu, pārdošanu, glabāšanu vai tirgošanu, bet neietverot citus aizdevumus, kas nodrošināti ar vērtspapīriem;

11) 

“vērtspapīru finansēšanas darījums” jeb “VFD” ir:

a) 

repo darījums;

b) 

“vērtspapīru vai preču aizdevums” un “vērtspapīru vai preču aizņēmums”;

c) 

“pirkuma–atpārdevuma darījums” vai “pārdevuma–atpirkuma darījums”;

d) 

maržinālo aizdevumu darījums;

12) 

“atkalizmantošana” nozīmē, ka darījumu partneris, kas ir nodrošinājuma saņēmējs, savā vārdā un uz sava rēķina vai uz cita darījumu partnera, tostarp jebkuras fiziskas personas, rēķina izmanto finanšu instrumentus, kurus tas saņēmis saskaņā ar nodrošinājuma līgumu – šāda izmantošana aptver īpašumtiesību nodošanu vai lietojuma tiesību īstenošana saskaņā ar Direktīvas 2002/47/EK 5. pantu, taču neietver finanšu instrumenta likvidāciju gadījumā, kad darījumu partneris, kas ir nodrošinājuma sniedzējs, neizpilda maksājumu saistības;

13) 

“īpašumtiesību nodošanas nodrošinājuma līgums” ir “finanšu nodrošinājuma līgums”, kā definēts Direktīvas 2002/47/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā un kas noslēgts starp darījumu partneriem, lai nodrošinātu jebkādas saistības;

14) 

“vērtspapīra nodrošinājuma līgums” ir “finanšu nodrošinājuma līgums”, kā definēts Direktīvas 2002/47/EK 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā un kas noslēgts starp darījumu partneriem, lai nodrošinātu jebkādas saistības;

15) 

“nodrošinājuma līgums” ir “īpašumtiesību nodošanas nodrošinājuma līgums” un “vērtspapīra nodrošinājuma līgums”;

16) 

“finanšu instruments” ir finanšu instruments, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 15. apakšpunktā;

17) 

“prece” ir prece, kā definēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1287/2006 ( 6 ) 2. panta 1. punktā;

18) 

“kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgums” ir atvasināto instrumentu līgums, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 7. punktā, saskaņā ar kuru viens darījumu partneris attiecīgā atsauces pienākuma kopējos ekonomiskos rezultātus, tostarp ienākumus no procentu maksājumiem un maksām, ieguvumus un zaudējumus no cenu svārstībām un kredītzaudējumus, nodod citam darījumu partnerim.

II

NODAĻA

VFD PĀRREDZAMĪBA

4. pants

Ziņošanas pienākums un drošības pasākumi attiecībā uz VFD

1.  
VFD partneri darījumu reģistram, kurš reģistrēts saskaņā ar 5. pantu vai atzīts saskaņā ar 19. pantu, paziņo datus par katru VFD, ko tie ir noslēguši, kā arī jebkādas izmaiņas saistībā ar tiem vai to izbeigšanu. Minētos datus paziņo ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc darījuma noslēgšanas, grozīšanas vai izbeigšanas.

Pirmajā daļā noteiktais ziņošanas pienākums attiecas uz VFD, kas:

a) 

tikuši noslēgti pirms attiecīgās piemērošanas dienas, kas minēta 33. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un kas attiecīgajā dienā vēl nav pabeigti, ja;

i) 

attiecīgo VFD atlikušais termiņš līdz beigu termiņam attiecīgajā dienā pārsniedz 180 dienas; vai

ii) 

ja attiecīgajiem VFD ir nenoteikts termiņš, un tie nav pabeigti 180 dienas pēc attiecīgās dienas;

b) 

ir noslēgti attiecīgajā piemērošanas dienā, kas minēta 33. panta 2. punkta a) apakšpunktā, vai pēc tās.

Par otrās daļas a) apakšpunktā minētajiem VFD ziņo 190 dienu laikā pēc attiecīgās piemērošanas dienas, kas minēta 33. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

2.  
Darījumu partneris, uz kuru attiecas ziņošanas pienākums, var deleģēt VFD datu paziņošanu.
3.  
Ja finanšu darījumu partneris noslēdz VFD ar nefinanšu darījumu partneri, kas bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES ( 7 ) 3. panta 3. punktā noteikto kritēriju robežvērtībām, finanšu darījumu partneris ir atbildīgs par ziņošanu abu darījumu partneru vārdā.

Ja PVKIU, ko pārvalda pārvaldības sabiedrība, ir VFD darījumu partneris, pārvaldības sabiedrība atbild par ziņošanu attiecīgā PVKIU vārdā.

Ja AIF ir VFD darījumu partneris, tā AIFP atbild par ziņošanu attiecīgā AIF vārdā.

4.  
Darījumu partneri glabā datus par jebkuru VFD, kuru tie noslēguši, grozījuši vai izbeiguši, vismaz piecus gadus pēc darījuma izbeigšanas.
5.  
Ja darījumu reģistrs nav pieejams, lai reģistrētu VFD datus, darījumu partneri nodrošina, ka minētie dati tiek paziņoti Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (“EVTI”).

Minētajos gadījumos EVTI nodrošina, lai visām attiecīgajām struktūrām, kas minētas 12. panta 2. punktā, būtu piekļuve visiem VFD datiem, kuri tiem nepieciešami savu pienākumu un pilnvaru izpildei.

6.  
Attiecībā uz saskaņā ar šo pantu saņemto informāciju darījumu reģistri un EVTI ievēro attiecīgos konfidencialitātes, integritātes un aizsardzības noteikumus un izpilda pienākumus, kas jo īpaši paredzēti Regulas (ES) Nr. 648/2012 80. pantā. Piemērojot šo pantu, atsauces Regulas (ES) Nr. 648/2012 80. pantā uz minētās regulas 9. pantu un uz “atvasināto instrumentu līgumiem” uzskata par atsaucēm attiecīgi uz šo pantu un “VFD”.
7.  
Ja darījumu partneris paziņo VFD datus darījumu reģistram vai EVTI, vai kādai struktūrai, kas šos datus paziņo darījumu partnera vārdā, tad netiek uzskatīts, ka tas ir pārkāpis kādu informācijas izpaušanas ierobežojumu, ko tam paredz līgums vai jebkāds normatīvo vai administratīvo aktu noteikums.
8.  
Ziņošanas struktūrai vai tās direktoriem vai darbiniekiem nav nekādas atbildības šādas informācijas izpaušanas dēļ.
9.  

Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu un lai nodrošinātu atbilstību ziņošanai, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 9. pantu un starptautiski pieņemtiem standartiem, EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS un ņemot vērā ECBS vajadzības, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot šā panta 1. un 5. punktā minēto ziņojumu informāciju attiecībā uz dažādu veidu VFD, kurā norāda vismaz:

a) 

VFD puses un no tā radušos tiesību un pienākumu saņēmēju, ja tie atšķiras;

b) 

pamatsummu; valūtu; aktīvus, kas izmantoti kā nodrošinājums, un to veidu, kvalitāti un vērtību; nodrošinājuma sniegšanai izmantoto metodi; vai nodrošinājums ir pieejams atkalizmantošanai; gadījumos, kad nodrošinājums ir nodalāms no citiem aktīviem, vai tas ir atkalizmantots; jebkuru nodrošinājuma aizstāšanu; atpirkuma likmi, aizdevuma maksu vai maržinālo aizdevuma likmi; jebkādu diskontu; valutēšanas dienu; termiņu; pirmo dienu, kad var veikt pieprasīšanu, un tirgus segmentu;

c) 

atkarībā no VFD – šāda sīkāka informācija:

i) 

naudas nodrošinājuma atkārtota ieguldīšana;

ii) 

vērtspapīri vai preces, kas ir aizdotas vai aizņemtas.

Izstrādājot minēto tehnisko standartu projektu, EVTI ņem vērā aktīvu kopumu tehniskās īpatnības un nodrošina iespēju attiecīgā gadījumā ziņot par nodrošinājuma datu pozīcijas līmeni.

EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2017. gada 13. janvārim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

10.  
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta 1. punkta piemērošanai un, ciktāl iespējams, atbilstību ziņošanai, ievērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 9. pantu, un saskaņotību attiecībā uz darījumu reģistru veidu, EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS un ņemot vērā ECBS vajadzības, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot šā panta 1. un 5. punktā minēto ziņojumu formātu un biežumu dažādu veidu VFD.

Formātā jo īpaši iekļauj:

a) 

vispārējos juridisko personu identifikatorus (LEIs) vai sākotnējos juridisko personu identifikatorus (pre-LEIs) līdz globālo juridiskās personas identifikatoru sistēmas pilnīgai īstenošanai;

b) 

starptautiskos vērtspapīru identifikācijas numurus (ISINs); un

c) 

unikālus darījuma identifikatorus.

Izstrādājot minēto tehnisko standartu projektu, EVTI ņem vērā starptautiskos notikumus un standartus, par ko panākta vienošanās Savienības vai pasaules līmenī.

EVTI iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2017. gada 13. janvārim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

III

NODAĻA

DARĪJUMU REĢISTRA REĢISTRĀCIJA UN UZRAUDZĪBA

5. pants

Darījumu reģistra reģistrācija

1.  
Darījumu reģistru 4. panta piemērošanas nolūkā reģistrē EVTI saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem un procedūrām.
2.  
Lai to varētu reģistrēt saskaņā ar šo pantu, darījumu reģistram ir jābūt juridiskai personai, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, jāpiemēro procedūras, lai apstiprinātu tam ziņotās informācijas pilnīgumu un pareizību saskaņā ar 4. panta 1. punktu, un jāatbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 78. un 80. pantā noteiktajām prasībām. Šā panta nolūkā atsauces Regulas (ES) Nr. 648/2012 78., 79. un 80. pantā uz tās 9. pantu interpretē kā atsauces uz šīs regulas 4. pantu.
3.  
Darījumu reģistra reģistrācija ir spēkā visā Savienības teritorijā.
4.  
Reģistrēts darījumu reģistrs vienmēr ievēro reģistrācijas nosacījumus. Darījumu reģistrs bez nepamatotas kavēšanās paziņo EVTI par būtiskām izmaiņām reģistrācijas nosacījumos.
5.  

Darījumu reģistrs iesniedz EVTI kādu no turpmākajiem:

a) 

reģistrācijas pieteikumu;

b) 

pieteikumu reģistrācijas paplašināšanai šīs regulas 4. panta nolūkos, ja darījumu reģistrs jau ir reģistrēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 VI sadaļas 1. nodaļu.

6.  
EVTI 20 darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs.

Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, kādā darījumu reģistram ir jāsniedz papildu informācija.

Kad EVTI ir pārliecinājusies, ka pieteikums ir pilnīgs, tā par to paziņo darījumu reģistram.

7.  

Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot visu turpmāko:

a) 

procedūras, kas minētas šā panta 2. punktā un kas darījumu reģistriem jāpiemēro, lai apstiprinātu tiem ziņotās informācijas pilnīgumu un pareizību saskaņā ar 4. panta 1. punktu;

b) 

reģistrācijas pieteikumu, kas minēts 5. punkta a) apakšpunktā;

c) 

vienkāršotu reģistrācijas paplašināšanas pieteikumu, kas minēts 5. punkta b) apakšpunktā, lai izvairītos no prasību dublēšanās.

EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2017. gada 13. janvārim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

8.  

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus 1. un 2. punkta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, precizējot formātu abiem turpmāk minētajiem:

a) 

reģistrācijas pieteikums, kas minēts 5. punkta a) apakšpunktā;

b) 

reģistrācijas paplašināšanas pieteikums, kas minēts 5. punkta b) apakšpunktā.

Attiecībā uz pirmās daļas b) apakšpunktu EVTI izstrādā vienkāršotu formātu, lai izvairītos no prasību dublēšanās.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2017. gada 13. janvārim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

6. pants

Paziņošana un apspriešanās ar kompetentajām iestādēm pirms reģistrācijas vai reģistrācijas paplašināšanas

1.  
Ja darījumu reģistrs iesniedz pieteikumu reģistrācijai vai reģistrācijas paplašināšanai un ja tas ir struktūra, kam atļauju piešķīrusi vai ko reģistrējusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā tas veic uzņēmējdarbību, EVTI bez liekas kavēšanās paziņo to minētajai kompetentajai iestādei un apspriežas ar šo kompetento iestādi pirms darījumu reģistra reģistrācijas.
2.  
EVTI un attiecīgā kompetentā iestāde apmainās ar visu informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu reģistrāciju vai reģistrācijas paplašināšanu, kā arī lai uzraudzītu šīs struktūras atbilstību tās reģistrācijas vai darbības atļaujas nosacījumiem dalībvalstī, kur tā veic uzņēmējdarbību.

7. pants

Pieteikuma izskatīšana

1.  
EVTI 40 darbdienu laikā pēc 5. panta 6. punktā minētās paziņošanas izskata reģistrācijas vai reģistrācijas paplašināšanas pieteikumu, pamatojoties uz darījumu reģistra atbilstību šai nodaļai, un pieņem pilnībā pamatotu lēmumu, ar kuru piešķir vai atsaka reģistrāciju vai reģistrācijas paplašināšanu.
2.  
Lēmums, ko EVTI pieņēmusi saskaņā ar 1. punktu, stājas spēkā piektajā darbdienā pēc tā pieņemšanas.

8. pants

Saistībā ar reģistrāciju vai reģistrācijas paplašināšanu pieņemto EVTI lēmumu paziņošana

1.  
Ja EVTI pieņem 7. panta 1. punktā minēto lēmumu vai anulē reģistrāciju, kā minēts 10. panta 1. punktā, tā par to paziņo darījumu reģistram piecu darbdienu laikā, sniedzot pilnībā pamatotu paskaidrojumu par savu lēmumu.

EVTI bez liekas kavēšanās paziņo par savu lēmumu kompetentajai iestādei, kā minēts 6. panta 1. punktā.

2.  
EVTI dara Komisijai zināmu ikvienu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu.
3.  
EVTI savā tīmekļa vietnē publicē to darījumu reģistru sarakstu, kas ir reģistrēti saskaņā ar šo regulu. Minēto sarakstu atjaunina piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 1. punktu.

9. pants

EVTI pilnvaras

1.  
Pilnvaras, kas EVTI piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 61. līdz 68. pantu, 73. un 74. pantu, saistībā ar tās I un II pielikumu, īsteno arī attiecībā uz šo regulu. Atsauces uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 81. panta 1. un 2. punktu minētās regulas I pielikumā lasa attiecīgi kā atsauces uz šīs regulas 12. panta 1. un 2. punktu.
2.  
Pilnvaras, kas ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 61., 62. un 63. pantu ir piešķirtas EVTI vai kādai EVTI amatpersonai vai citai EVTI pilnvarotai personai, neizmanto, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu publiskošanu, uz kuriem attiecas juridiskas konfidencialitātes prasība.

10. pants

Reģistrācijas anulēšana

1.  

Neskarot Regulas (ES) Nr. 648/2012 73. pantu, EVTI anulē darījumu reģistra reģistrāciju, ja darījumu reģistrs:

a) 

nepārprotami atsakās no reģistrācijas vai nav sniedzis pakalpojumus pēdējos sešus mēnešus;

b) 

ir saņēmis reģistrāciju, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus;

c) 

vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem to reģistrēja.

2.  
Par lēmumu anulēt darījumu reģistra reģistrāciju EVTI bez liekas kavēšanās paziņo attiecīgajai kompetentajai iestādei, kas minēta 6. panta 1. punktā.
3.  
Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā darījumu reģistrs sniedz pakalpojumus un veic savu darbību un kura uzskata, ka kāds no 1. punktā minētajiem nosacījumiem ir izpildīts, var lūgt EVTI izskatīt, vai ir izpildīti attiecīgā darījumu reģistra reģistrācijas anulēšanas nosacījumi. Ja EVTI nolemj neanulēt attiecīgā darījumu reģistra reģistrāciju, tā iesniedz pilnīgu šāda lēmuma pamatojumu.
4.  
Šā panta 3. punktā minētā kompetentā iestāde ir iestāde, kas norīkota saskaņā ar šīs regulas 16. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu.

11. pants

Uzraudzības maksa

1.  
EVTI iekasē no darījumu reģistriem maksu saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot šā panta 2. punktu. Šīs maksas ir proporcionālas attiecīgā darījumu reģistra apgrozījumam un pilnībā sedz vajadzīgos EVTI izdevumus saistībā ar darījumu reģistru reģistrāciju, atzīšanu un uzraudzību, kā arī kompensē jebkādas izmaksas, kas kompetentajām iestādēm varētu rasties jebkādas uzdevumu deleģēšanas rezultātā, ievērojot šīs regulas 9. panta 1. punktu. Ciktāl šīs regulas 9. panta 1. punkts attiecas uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 74. pantu, atsauces uz minētās regulas 72. panta 3. punktu lasa kā atsauces uz šā panta 2. punktu.

Ja darījumu reģistrs jau ir reģistrēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 VI sadaļas 1. nodaļu, šā punkta pirmajā daļā minētās maksas koriģē tikai tādēļ, lai atspoguļotu papildu nepieciešamos izdevumus un izmaksas, kas saistītas ar darījumu reģistru reģistrāciju, atzīšanu un uzraudzību, ievērojot šo regulu.

2.  
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 30. pantu, tajā sīkāk nosakot maksas veidus, pakalpojumus, par kuriem to iekasē, maksas apmēru un samaksas kārtību.

12. pants

Darījumu reģistrā glabāto datu pārredzamība un pieejamība

1.  
Darījumu reģistrs regulāri un viegli pieejamā veidā publicē pozīciju kopsavilkumu pa VFD veidiem par tam paziņotajiem darījumiem.
2.  

Darījumu reģistrs vāc un uzglabā VFD un nodrošina, ka turpmāk minētajām struktūrām ir tieša un tūlītēja piekļuve minētajiem datiem, lai tās varētu pildīt savus attiecīgos pienākumus un pilnvaras:

a) 

EVTI;

b) 

Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) (“EBI”);

c) 

Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) (“EAAPI”);

d) 

ESRK;

e) 

kompetentā iestāde, kas uzrauga paziņoto darījumu tirdzniecības vietas;

f) 

attiecīgie ECBS dalībnieki, tostarp Eiropas Centrālā banka (ECB), tai pildot uzdevumus saistībā ar vienoto uzraudzības mehānismu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013;

g) 

attiecīgās iestādes kādā trešā valstī, attiecībā uz kuru ir pieņemts īstenošanas akts, ievērojot 19. panta 1. punktu;

h) 

uzraudzības iestādes, kas norīkotas saskaņā ar 4. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/25/EK ( 8 );

i) 

attiecīgās Savienības vērtspapīru un tirgus iestādes, kuru attiecīgie uzraudzības pienākumi un pilnvaras attiecas uz darījumiem, tirgiem, dalībniekiem un aktīviem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā;

j) 

Energoregulatoru sadarbības aģentūra, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 713/2009 ( 9 );

k) 

noregulējuma iestādes, kas norīkotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES ( 10 ) 3. pantu;

l) 

Vienotā noregulējuma valde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 806/2014 ( 11 );

m) 

iestādes, kas minētas 16. panta 1. punktā;

▼M2

n) 

noregulējuma iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar 3. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/23 ( 12 ).

▼B

3.  

Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI, cieši sadarbojoties ar ECBS un ņemot vērā šā panta 2. punktā minēto struktūru vajadzības, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, precizējot:

a) 

šā panta 1. punktā minēto pozīciju kopsavilkuma publicēšanas biežumu un sniedzamos datus un 2. punktā minētos VFD datus;

b) 

darbības standartus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu laicīgu, strukturētu un visaptverošu:

i) 

datu vākšanu, ko veic darījumu reģistri;

ii) 

reģistru datu apkopošanu un salīdzināšanu;

c) 

tādas informācijas datus, kurai ir jābūt pieejamai 2. punktā minētajām struktūrām, ņemot vērā to pilnvaras un konkrētās vajadzības;

d) 

noteikumus, saskaņā ar kuriem 2. punktā minētajām struktūrām ir jābūt tiešai un tūlītējai piekļuvei darījumu reģistros glabātajiem datiem.

Minētie regulatīvo tehnisko standartu projekti nodrošina, ka informācija, kas publicēta saskaņā ar 1. punktu, ir tāda, pēc kuras nav iespējams identificēt neviena VFD pusi.

EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2017. gada 13. janvārim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

IV

NODAĻA

PĀRREDZAMĪBA IEGULDĪTĀJIEM

13. pants

Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārredzamība periodiskos ziņojumos

1.  

PVKIU pārvaldības sabiedrības, PVKIU ieguldījumu sabiedrības un AIFP informē ieguldītājus par to, ka tās izmanto VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumus šādā veidā:

a) 

PVKIU pārvaldības sabiedrības vai PVKIU ieguldījumu sabiedrības – pusgada un gada pārskatos, kas minēti Direktīvas 2009/65/EK 68. pantā;

b) 

AIFP – gada pārskatā, kas minēts Direktīvas 2011/61/ES 22. pantā.

2.  
Informācijā par VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumiem ietver datus, kas paredzēti pielikuma A iedaļā.
3.  
Lai nodrošinātu datu vienotu atklāšanu un arī lai ņemtu vērā īpatnības, kādas ir dažādiem VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumu veidiem, EVTI, ņemot vērā Direktīvās 2009/65/EK un 2011/61/ES noteiktās prasības, kā arī izmaiņas tirgus praksēs, var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā ir sīkāk precizēts pielikuma A iedaļas saturs.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

14. pants

Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārredzamība pirms līguma noslēgšanas sagatavotajos dokumentos

1.  
Direktīvas 2009/65/EK 69. pantā minētajā PVKIU prospektā un Direktīvas 2011/61/ES 23. panta 1. un 3. punktā minētajā informācijā, ko AIFP atklāj ieguldītājiem, tiek precizēts, kādus VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumus attiecīgi PVKIU pārvaldības sabiedrībām vai PVKIU ieguldījumu sabiedrībām un AIFP ir atļauts izmantot, un ietver skaidru norādi, ka ir izmantoti minētie darījumi un instrumenti.
2.  
Šā panta 1. punktā minētajā prospektā un ieguldītājiem atklātajā informācijā ietver datus, kas norādīti pielikuma B iedaļā.
3.  
Lai atspoguļotu izmaiņas tirgus praksēs vai lai nodrošinātu datu vienotu atklāšanu, EVTI, ņemot vērā Direktīvās 2009/65/EK un 2011/61/ES noteiktās prasības, var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā ir sīkāk precizēts pielikuma B iedaļas saturs.

Izstrādājot pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, EVTI ņem vērā to, ka ir jāparedz pietiekami ilgs laiks pirms šo standartu piemērošanas.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

V

NODAĻA

ATKALIZMANTOŠANAS PĀRREDZAMĪBA

15. pants

Tādu finanšu instrumentu atkalizmantošana, kas saņemti saskaņā ar nodrošinājuma līgumu

1.  

Uz darījumu partneru tiesībām atkalizmantot finanšu instrumentus, kas saņemti kā nodrošinājums, attiecas vismaz abi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

darījumu partneris, kas ir nodrošinājuma saņēmējs, ir pienācīgi rakstiski informējis darījumu partneri, kas ir nodrošinājuma sniedzējs, par riskiem un sekām, kas var būt saistītas ar vienu no turpmāk minētajiem gadījumiem:

i) 

piekrišanas sniegšanu attiecībā uz tiesībām izmantot nodrošinājumu, kas sniegts saskaņā ar vērtspapīra nodrošinājuma līgumu, ievērojot Direktīvas 2002/47/EK 5. pantu;

ii) 

īpašumtiesību nodošanas nodrošinājuma līguma noslēgšanu.

b) 

darījumu partneris, kas ir nodrošinājuma sniedzējs, iepriekš ir paudis piekrišanu, ko rakstiski vai juridiski līdzvērtīgā veidā apliecina tā darījumu partnera paraksts, kas ir nodrošinājuma sniedzējs, nodrošinājuma līgumā, kura noteikumos ir paredzētas izmantošanas tiesības saskaņā ar Direktīvas 2002/47/EK 5. pantu, vai ir skaidri piekritis sniegt nodrošinājumu, izmantojot īpašumtiesību nodošanas nodrošinājuma līgumu.

Attiecībā uz pirmās daļas a) apakšpunktu darījumu partneris, kas ir nodrošinājuma sniedzējs, ir rakstiski informēts vismaz par riskiem un sekām, kuras var rasties darījumu partnera, kas ir nodrošinājuma saņēmējs, saistību neizpildes gadījumā.

2.  

Darījumu partneri īsteno savas tiesības uz atkalizmantošanu, ja ir izpildīti vismaz abi turpmāk minētie nosacījumi:

a) 

atkalizmantošana tiek veikta saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 1. punkta b) apakšpunktā minētajā nodrošinājuma līgumā;

b) 

finanšu instrumenti, kas saņemti saskaņā ar nodrošinājuma līgumu, tiek nodoti no darījumu partnera, kas ir nodrošinājuma sniedzējs, konta.

Atkāpjoties no pirmās daļas b) apakšpunkta, ja nodrošinājuma līguma darījumu partneris veic uzņēmējdarbību trešā valstī un tā darījumu partnera konts, kas ir nodrošinājuma sniedzējs, tiek uzturēts trešā valstī un uz to attiecas trešās valsts tiesību akti, atkalizmantošanu apliecina vai nu ar pārvedumu no tā darījumu partnera konta, kas ir nodrošinājuma sniedzējs, vai ar citiem atbilstīgiem līdzekļiem.

3.  
Šis pants neskar stingrākus nozaru tiesību aktus, jo īpaši Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/65/ES, un valsts tiesību aktus, kuru mērķis ir nodrošināt augstāku aizsardzības līmeni darījumu partneriem, kas ir nodrošinājuma sniedzēji.
4.  
Šis pants neietekmē valsts tiesību aktus, kas attiecas uz darījuma spēkā esību vai sekām.

VI

NODAĻA

UZRAUDZĪBA UN KOMPETENTĀS IESTĀDES

16. pants

Kompetento iestāžu norīkošana un pilnvaras

1.  

Šajā regulā kompetentās iestādes ir šādas:

a) 

finanšu darījumu partneriem – kompetentās iestādes vai valstu kompetentās iestādes Regulu (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 1024/2013, (ES) Nr. 909/2014 un Direktīvu 2003/41/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES un 2014/65/ES nozīmē un uzraudzības iestādes Direktīvas 2009/138/EK nozīmē;

b) 

nefinanšu darījumu partneriem – kompetentās iestādes, kas norīkotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 10. panta 5. punktu;

c) 

šīs regulas 13. un 14. panta piemērošanas nolūkā attiecībā uz PVKIU pārvaldības sabiedrībām un PVKIU ieguldījumu sabiedrībām – kompetentās iestādes, kas norīkotas saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 97. pantu;

d) 

šīs regulas 13. un 14. panta piemērošanas nolūkā attiecībā uz AIFP – kompetentās iestādes, kas norīkotas saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 44. pantu.

2.  
Kompetentās iestādes īsteno pilnvaras, kas tām piešķirtas ar 1. punktā minētajiem noteikumiem, un uzrauga šajā regulā noteikto pienākumu izpildi.
3.  
Kompetentās iestādes, kas minētas šā panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā, uzrauga PVKIU pārvaldības sabiedrības, PVKIU ieguldījumu sabiedrības un AIFP, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, lai pārbaudītu, vai tie neizmanto VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumus, ja vien tie neatbilst 13. un 14. pantam.

17. pants

Kompetento iestāžu sadarbība

1.  
Šīs regulas 16. pantā minētās kompetentās iestādes un EVTI cieši sadarbojas un apmainās ar informāciju, lai veiktu savus pienākumus, ievērojot šo regulu, jo īpaši, lai apzinātu un novērstu šīs regulas pārkāpumus.
2.  

Kompetentā iestāde var atteikties atbildēt uz lūgumu sadarboties un apmainīties ar informāciju saskaņā ar 1. punktu vienīgi tad, ja ir viens no šādiem turpmāk minētiem ārkārtas apstākļiem:

a) 

ja tās dalībvalsts iestādes, kuras kompetentā iestāde ir saņēmusi lūgumu, jau ir sākušas tiesvedību saistībā ar tām pašām darbībām un pret tām pašām personām; vai

b) 

ja dalībvalstī, kuras kompetentā iestāde ir saņēmusi lūgumu, jau ir pasludināts galīgais spriedums attiecībā uz šādām personām saistībā ar tām pašām darbībām.

Par šādu atteikumu kompetentā iestāde attiecīgi paziņo lūguma iesniedzējai iestādei un EVTI, sniedzot iespējami sīkāku informāciju.

3.  
Šīs regulas 12. panta 2. punktā minētās struktūras un attiecīgie ECBS dalībnieki cieši sadarbojas saskaņā ar šajā punktā paredzētajiem noteikumiem.

Šāda sadarbība ir konfidenciāla, un tās priekšnosacījums ir attiecīgo kompetento iestāžu pamatots lūgums un tikai tādēļ, lai minētās iestādes varētu pildīt savus attiecīgos pienākumus.

Neatkarīgi no pirmās un otrās daļas ECBS dalībnieki var atteikties sniegt informāciju, ja tie darījumus noslēdz, pildot savas funkcijas kā monetārās iestādes.

Trešajā daļā minētā atteikuma gadījumā attiecīgais ECBS dalībnieks par minēto atteikumu paziņo lūguma iesniedzējai iestādei un sniedz tā pamatojumu.

18. pants

Dienesta noslēpums

1.  
Uz jebkādu konfidenciālu informāciju, kas saņemta, ar ko veikta apmaiņa vai kas nosūtīta, ievērojot šo regulu, attiecas 2. un 3. punktā paredzētie dienesta noslēpuma nosacījumi.
2.  
Pienākums ievērot dienesta noslēpumu attiecas uz visām personām, kas strādā vai ir strādājušas saistībā ar 12. panta 2. punktā minētajām struktūrām un 16. pantā minētajām kompetentajām iestādēm, saistībā ar EVTI, EBI un EAAPI vai revidentiem un ekspertiem, kuriem norādījumus dod kompetentās iestādes vai EVTI, EBI un EAAPI. Nekādu konfidenciālu informāciju, ko minētās personas saņem, pildot savus pienākumus, neizpauž nevienai personai vai iestādei, izņemot pārskata vai apkopojuma veidā un tā, lai nevarētu identificēt atsevišķu darījumu partneri, darījumu reģistru vai kādu citu personu, neskarot valsts krimināltiesības, nodokļu tiesības vai šo regulu.
3.  
Neskarot valsts krimināltiesības vai nodokļu tiesības, kompetentās iestādes, EVTI, EBI, EAAPI, struktūras vai fiziskas vai juridiskas personas, kas nav kompetentās iestādes, kuras, ievērojot šo regulu, saņem konfidenciālu informāciju, to var izmantot tikai savu pienākumu un funkciju pildīšanai – kompetento iestāžu gadījumā, ievērojot šīs regulas darbības jomu, bet citu iestāžu, struktūru vai fizisko un juridisko personu gadījumā – tam mērķim, kuram šī informācija tām sniegta, vai saistībā ar administratīvo procesu vai tiesvedību, kas ir tieši saistīta ar minēto funkciju veikšanu, vai abos gadījumos. Ja EVTI, EBI, EAAPI, kompetentā iestāde vai cita iestāde, struktūra vai persona, kas sniedz informāciju, tam piekrīt, tad kompetentā iestāde, kas saņem informāciju, var izmantot to citiem nekomerciāliem mērķiem.
4.  
Šā panta 2. un 3. punkts neliedz EVTI, EBI, EAAPI, kompetentajām iestādēm vai attiecīgajām centrālajām bankām apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nosūtīt to saskaņā ar šo regulu un citiem tiesību aktiem, kas piemērojami ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kredītiestādēm, pensiju fondiem, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem, apdrošināšanas sabiedrībām, regulētiem tirgiem vai tirgus dalībniekiem, vai citādi, saņemot piekrišanu no kompetentās iestādes vai citas iestādes vai struktūras, vai fiziskas vai juridiskas personas, kas darījusi zināmu attiecīgo informāciju.
5.  
Šā panta 2. un 3. punkts neliedz kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nosūtīt konfidenciālu informāciju, kas nav saņemta no citas dalībvalsts kompetentās iestādes.

VII

NODAĻA

ATTIECĪBAS AR TREŠĀM VALSTĪM

19. pants

Darījumu reģistru līdzvērtība un atzīšana

1.  

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka, ka trešās valsts juridiskie un uzraudzības mehānismi nodrošina, ka:

a) 

minētajā trešā valstī atļauju saņēmušie darījumu reģistri atbilst juridiski saistošām prasībām, kas ir līdzvērtīgas šajā regulā noteiktajām prasībām;

b) 

minētajā trešā valstī pastāvīgi tiek veikta darījumu reģistru efektīva uzraudzība un to pienākumu efektīva izpilde;

c) 

pastāv dienesta noslēpuma garantijas, tostarp to komercnoslēpumu aizsardzība, kas iestādēm ir kopīgi ar trešām personām, un minētās garantijas ir vismaz līdzvērtīgas šajā regulā paredzētajām garantijām; un

d) 

tiem darījumu reģistriem, kas minētajā trešā valstī ir saņēmuši atļauju, ir noteikts juridiski saistošs un izpildāms pienākums 12. panta 2. punktā minētajām struktūrām sniegt tiešu un tūlītēju piekļuvi datiem.

Šā punkta pirmajā daļā minētajā īstenošanas aktā ir arī precizēts, kuras attiecīgās trešās valsts iestādes ir tiesīgas piekļūt tajos darījumu reģistros glabātiem datiem par VFD, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā.

Šā punkta pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.  
Ja darījumu reģistriem, kas trešā valstīm ir saņēmuši atļauju, nav noteikts juridiski saistošs un izpildāms pienākums saskaņā ar minētās trešās valsts tiesību aktiem 12. panta 2. punktā minētajām struktūrām sniegt tiešu un tūlītēju piekļuvi datiem, Komisija Padomei iesniedz ieteikumus sarunām par starptautiskiem nolīgumiem ar minēto trešo valsti par savstarpēju piekļuvi informācijai un tās apmaiņu attiecībā uz VFD, par kuriem dati glabājas darījumu reģistros, kas veic uzņēmējdarbību minētajā trešā valstī, lai nodrošinātu, ka visām 12. panta 2. punktā minētajām struktūrām ir tieša un tūlītēja piekļuve visai informācijai, kas tām nepieciešama, lai tās varētu pildīt savus pienākumus.
3.  
Darījumu reģistrs, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, var 4. panta piemērošanas nolūkā veikt savu darbību un sniegt savus pakalpojumus struktūrām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tikai pēc tam, kad to ir atzinusi EVTI saskaņā ar šā panta 4. punktā noteiktajām prasībām.
4.  

Darījumu reģistrs, kas minēts 3. punktā, iesniedz EVTI vienu no turpmāk minētajiem:

a) 

pieteikumu atzīšanai;

b) 

pieteikumu reģistrācijas paplašināšanai šīs regulas 4. panta nolūkos, ja darījumu reģistrs jau ir atzīts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012.

5.  

Pieteikumam, kas minēts šā panta 4. punktā, pievieno visu nepieciešamo informāciju, tostarp vismaz informāciju, kas nepieciešama, lai pārbaudītu, vai darījumu reģistrs ir saņēmis atļauju un vai tam piemēro efektīvu uzraudzību trešā valstī, kura atbilst šādiem kritērijiem:

a) 

Komisija ar īstenošanas aktu, ievērojot 1. punktu, ir noteikusi, ka trešā valsts ir tāda, kurai ir līdzvērtīga un īstenojama regulatīvā un uzraudzības sistēma;

b) 

trešās valsts attiecīgās iestādes ir pievienojušās sadarbības mehānismam ar EVTI, precīzi nosakot vismaz:

i) 

mehānismu informācijas apmaiņai starp EVTI un jebkuru citu Savienības iestādi, kas pilda pienākumus, kuri izriet no jebkādas uzdevumu deleģēšanas saskaņā ar 9. panta 1. punktu, no vienas puses, un attiecīgās trešās valsts attiecīgajām kompetentajām iestādēm, no otras puses; un

ii) 

procedūras attiecībā uz uzraudzības darbību koordināciju.

Attiecībā uz personas datu nosūtīšanu trešai valstij EVTI piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.

6.  
EVTI 30 darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Ja EVTI konstatē, ka pieteikums nav pilnīgs, tā nosaka termiņu, kurā pieteikumu iesniegušajam darījumu reģistram ir jāsniedz papildu informācija.
7.  
EVTI 180 darbdienu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas rakstiski informē pieteikumu iesniegušo darījumu reģistru, sniedzot vispusīgi pamatotu skaidrojumu, vai atzīšana ir piešķirta vai atteikta.
8.  
EVTI savā tīmekļa vietnē publisko to darījumu reģistru sarakstu, kuri ir atzīti saskaņā ar šo pantu.

20. pants

Iestāžu savstarpēji nodrošināta netieša piekļuve datiem

EVTI var noslēgt sadarbības vienošanos ar attiecīgām trešo valstu iestādēm, kam ir jāpilda savi attiecīgie pienākumi un pilnvaras saistībā savstarpēju apmaiņu ar informāciju par VFD, kuru Savienības darījumu reģistri ir darījuši pieejamu EVTI saskaņā ar 12. panta 2. punktu, un ar VFD datiem, ko vāc un glabā trešās valsts iestādes, ar noteikumu, ka pastāv dienesta noslēpuma garantijas, tostarp attiecībā uz tādu komercnoslēpumu aizsardzība, kas iestādēm ir kopīgi ar trešām personām.

21. pants

Ziņošanas līdzvērtība

1.  

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka, ka trešās valsts tiesiskais, uzraudzības un izpildes režīms:

a) 

ir līdzvērtīgs prasībām, kas noteiktas 4. pantā;

b) 

nodrošina tādu dienesta noslēpuma aizsardzību, kas ir līdzvērtīga šajā regulā paredzētajai;

c) 

tiek iedarbīgi piemērots un īstenots taisnīgi un bez izkropļojumiem tā, lai attiecīgajā trešā valstī tiktu nodrošināta efektīva uzraudzība un izpilde; un

d) 

nodrošina, lai 12. panta 2. punktā minētajām struktūrām būtu vai nu tieša piekļuve detalizētai informācijai par VFD datiem saskaņā ar 19. panta 1. punktu, vai arī netieša piekļuve detalizētai informācijai par VFD saskaņā ar 20. pantu.

2.  
Ja Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktu par līdzvērtību attiecībā uz trešo valsti, kā minēts šā panta 1. punktā, nozīmē to, ka darījumu partnerus, kas noslēguši darījumu saskaņā ar šo regulu, uzskata par izpildījušiem 4. pantā paredzētās prasības, ja vismaz viens no darījumu partneriem veic uzņēmējdarbību minētajā trešā valstī un darījumu partneri ir ievērojuši minētās trešās valsts attiecīgos pienākumus saistībā ar minēto darījumu.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija sadarbībā ar EVTI uzrauga, vai trešās valstis, par kurām ir pieņemts īstenošanas akts par līdzvērtību, efektīvi īsteno prasības, kas ir līdzvērtīgas 4. pantā noteiktajām prasībām, un regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Ja ziņojumā atklāj, ka trešās valsts iestādes līdzvērtīgās prasības piemēro nepietiekami vai nekonsekventi, Komisija 30 kalendāro dienu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas apsver, vai nebūtu jāatceļ attiecīgā trešās valsts tiesiskā regulējuma atzīšana par līdzvērtīgu.

VIII

NODAĻA

ADMINISTRATĪVIE SODI UN CITI ADMINISTRATĪVIE PASĀKUMI

22. pants

Administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi

1.  
Neskarot 28. pantu un dalībvalstu tiesības paredzēt un noteikt kriminālsodus, dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķir kompetentajām iestādēm pilnvaras piemērot administratīvus sodus un citus administratīvus pasākumus saistībā ar vismaz 4. panta un 15. panta pārkāpumiem.

Ja pirmajā daļā minētie noteikumi attiecas uz juridiskām personām, dalībvalstis pilnvaro kompetentās iestādes, ievērojot attiecīgās valsts tiesību aktos paredzētos nosacījumus, pārkāpuma gadījumā piemērot sankcijas vadības struktūras locekļiem un citām privātpersonām, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par pārkāpumu.

2.  
Administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi, kas veikti 1. punkta piemērošanas nolūkā, ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.
3.  
Ja dalībvalstis ir izvēlējušās saskaņā ar šā panta 1. punktu noteikt kriminālsodus par noteikumu pārkāpumiem, kas minēti attiecīgajā punktā, tās nodrošina, ka ir atbilstīgi pasākumi, lai kompetentajām iestādēm būtu visas vajadzīgās pilnvaras sadarboties ar to jurisdikcijā esošām tiesu, kriminālvajāšanas vai krimināltiesību aizsardzības iestādēm un saņemt konkrētu informāciju saistībā ar kriminālizmeklēšanu vai tiesvedību, kas sākta par iespējamiem 4. un 15. panta pārkāpumiem, un nodrošināt šādu informāciju citām kompetentajām iestādēm un EVTI, lai šīs regulas nolūkos pildītu savu pienākumu sadarboties savā starpā un attiecīgā gadījumā ar EVTI.

Kompetentās iestādes var sadarboties ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un attiecīgām trešās valsts iestādēm attiecībā uz savu sankciju piemērošanas pilnvaru īstenošanu.

Kompetentās iestādes var arī sadarboties ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai sekmētu piedziņu saistībā ar finansiālām sankcijām.

4.  

Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķir kompetentajām iestādēm pilnvaras piemērot vismaz turpmāk norādītos administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus, ja notikuši 1. punktā minētie pārkāpumi:

a) 

izdot rīkojumu, ar kuru par pārkāpumu atbildīgajai personai pieprasa pārtraukt šādu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas;

b) 

izdot publisku paziņojumu, kurā norāda atbildīgo personu un pārkāpuma būtību saskaņā ar 26. pantu;

c) 

anulēt vai apturēt atļauju;

d) 

noteikt jebkurai personai pagaidu aizliegumu pildīt vadības pienākumus vai jebkurai fiziskai personai, kuru uzskata par atbildīgu par šādu pārkāpumu, – aizliegumu īstenot vadības funkcijas;

e) 

paredzēt administratīvo finansiālo sankciju maksimālo summu, kas ir vismaz trīs reizes lielāka par pārkāpuma dēļ gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu summu, ja attiecīgā iestāde to var noteikt, – pat ja minētās sankcijas pārsniedz f) un g) apakšpunktā minētās summas;

f) 

attiecībā uz fiziskām personām – noteikt administratīvo finansiālo sankciju maksimālo summu vismaz EUR 5 000 000 apmērā vai atbilstošā vērtībā attiecīgās valsts valūtā 2016. gada 12. janvārī tajās dalībvalstīs, kur euro nav oficiālā valūta;

g) 

attiecībā uz juridiskām personām noteikt administratīvo finansiālo sankciju maksimālo summu vismaz šādā apmērā:

i) 

EUR 5 000 000 vai atbilstošā vērtībā attiecīgās valsts valūtā 2016. gada 12. janvārī tajās dalībvalstīs, kur euro nav oficiālā valūta, vai līdz 10 % no juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma atbilstoši jaunākajiem pieejamajiem pārskatiem, kurus attiecībā uz 4. panta pārkāpumiem apstiprinājusi vadības struktūra;

ii) 

EUR 15 000 000 vai atbilstošā vērtībā attiecīgās valsts valūtā 2016. gada 12. janvārī tajās dalībvalstīs, kur euro nav oficiālā valūta, vai līdz 10 % no juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma atbilstoši jaunākajiem pieejamajiem pārskatiem, kurus attiecībā uz 15. panta pārkāpumiem apstiprinājusi vadības struktūra.

Pirmās daļas g) apakšpunkta i) un ii) punkta nolūkā – ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kuram ir jāsagatavo konsolidēts finanšu pārskats atbilstīgi Direktīvai 2013/34/ES, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai atbilstīga veida ienākumi saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības režīmu atbilstoši jaunākajiem pieejamajiem konsolidētajiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūra.

Dalībvalstis var noteikt, ka kompetentajām iestādēm papildus šajā punktā minētajām pilnvarām piešķir vēl citas pilnvaras. Dalībvalstis arī var paredzēt plašāku sankciju piemērošanas jomu un augstākus sankciju līmeņus nekā šajā punktā paredzētie.

5.  
Šīs regulas 4. panta pārkāpums neietekmē VFD noteikumu spēkā esību vai iespēju pusēm izpildīt VFD noteikumus. Šīs regulas 4. panta pārkāpums nedod tiesības saņemt kompensāciju no kādas VFD puses.
6.  
Dalībvalstis var nolemt neparedzēt noteikumus par administratīvajiem sodiem un citiem administratīvajiem pasākumiem kā minēts 1. punktā, ja par minētajā punktā minētajiem pārkāpumiem attiecīgās valsts tiesību aktos pirms 2018. gada 13. janvāra jau ir paredzēts kriminālsods. Ja dalībvalstis pieņem lēmumu neparedzēt noteikumus par administratīvajiem sodiem un citiem administratīvajiem pasākumiem, tās detalizēti informē Komisiju un EVTI par attiecīgajām to krimināllikumu daļām.
7.  
Līdz 2017. gada 13. jūlijam dalībvalstis paziņo Komisijai un EVTI par 1., 3. un 4. punktā minētajiem noteikumiem. Tās bez kavēšanās ziņo Komisijai un EVTI par jebkādiem turpmākiem grozījumiem šajos noteikumos.

23. pants

Administratīvo sodu un citu administratīvo pasākumu noteikšana

Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sodu un citu administratīvo pasākumu veidu un apmēru, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp vajadzības gadījumā:

a) 

pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b) 

par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības līmeni;

c) 

par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālo stāvokli, ņemot vērā tādus faktorus kā, piemēram, kopējais apgrozījums juridiskās personas gadījumā vai gada ienākumu apmērs fiziskas personas gadījumā;

d) 

par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu nozīmīgumu, ciktāl tos var noteikt;

e) 

par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, neskarot vajadzību nodrošināt attiecīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atdošanu;

f) 

par pārkāpumu atbildīgās personas agrākos pārkāpumus.

Nosakot administratīvo sodu un citu administratīvo pasākumu veidu un apmēru, kompetentās iestādes papildus pirmajā daļā minētajiem faktoriem var ņemt vērā arī citus faktorus.

24. pants

Ziņošana par pārkāpumiem

1.  
Kompetentās iestādes izveido efektīvus mehānismus, lai nodrošinātu ziņošanu citām kompetentajām iestādēm par 4. un 15. panta faktiskiem un iespējamiem pārkāpumiem.
2.  

Šā panta 1. punktā minētajos mehānismos ietilpst vismaz:

a) 

specifiskas procedūras ziņojumu par 4. vai 15. panta pārkāpumiem saņemšanai un turpmākai rīcībai, tostarp drošu sakaru kanālu izveide šādiem ziņojumiem;

b) 

atbilstīga aizsardzība pret represijām, diskrimināciju un cita veida netaisnīgu attieksmi pret saskaņā ar darba līgumu strādājošām personām, kuras ziņo par 4. vai 15. panta pārkāpumiem vai kuras ir apsūdzētas minēto pantu pārkāpumos;

c) 

personas datu aizsardzība gan attiecībā uz personu, kas ziņo par 4. vai 15. panta pārkāpumu, gan attiecībā uz fizisku personu, kas, iespējams, izdarījusi pārkāpumu, tostarp aizsardzība attiecībā uz personu identitātes datu konfidencialitātes saglabāšanu visos procedūras posmos, neskarot tādas informācijas izpaušanu, ko pieprasa valsts tiesību akti saistībā ar izmeklēšanu vai tiesvedību.

3.  
Darījumu partneri saviem darbiniekiem ievieš atbilstošas iekšējās procedūras ziņošanai par 4. un 15. panta pārkāpumiem.

25. pants

Informācijas apmaiņa ar EVTI

1.  
Kompetentās iestādes ik gadu sniedz EVTI informācijas kopsavilkumu un sīku informāciju par visiem administratīvajiem sodiem un citiem administratīvajiem pasākumiem, ko tās noteikušas saskaņā ar 22. pantu. EVTI publicē informācijas kopsavilkumu gada ziņojumā.
2.  
Ja dalībvalstis ir izvēlējušās noteikt kriminālsodus par 22. pantā minēto noteikumu pārkāpumiem, to kompetentās iestādes reizi gadā sniedz EVTI anonimizētus un apkopotus datus par visām veiktajām kriminālizmeklēšanām un piemērotajiem kriminālsodiem. EVTI gada ziņojumā publicē datus par piemērotajiem kriminālsodiem.
3.  
Ja kompetentā iestāde ir publiskojusi informāciju par administratīvu sodu un citu administratīvu pasākumu, sankciju vai kriminālsodu, tā vienlaikus paziņo šo informāciju EVTI.
4.  
EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu 1. un 2. punktā minētās informācijas apmaiņas procedūras un formātus.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2017. gada 13. janvārim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

26. pants

Lēmumu publicēšana

1.  
Ievērojot šā panta 4. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes savā tīmekļa vietnē publicē jebkuru lēmumu par administratīvā soda vai cita administratīvā pasākuma piemērošanu saistībā ar 4. vai 15. panta pārkāpumiem nekavējoties pēc tam, kad persona, uz kuru lēmums attiecas, ir tikusi informēta par minēto lēmumu.
2.  
Informācijā, kura publicēta, ievērojot 1. punktu, norāda vismaz pārkāpuma veidu un raksturu un informāciju par tās personas identitāti, uz kuru lēmums attiecas.
3.  
Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz lēmumiem, ar kuriem paredz izmeklēšanas rakstura pasākumus.

Ja kompetentā iestāde, izskatot katru gadījumu atsevišķi, uzskata, ka identitātes datu par juridisko personu, uz kuru attiecas lēmums, vai fiziskas personas personas datu publicēšana būtu nesamērīgs pasākums, vai ja šāda publicēšana apdraudētu tobrīd notiekošo izmeklēšanu vai finanšu tirgu stabilitāti, tā veic vienu no turpmāk minētajiem pasākumiem:

a) 

atliek lēmuma publicēšanu, līdz atlikšanas iemesli beidz pastāvēt;

b) 

publicē lēmumu, ievērojot anonimitāti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja šāda publicēšana nodrošina attiecīgo personas datu efektīvu aizsardzību, un vajadzības gadījumā atliek attiecīgo datu publicēšanu uz pieņemamu laikposmu, ja ir paredzams, ka šajā laikā beigs pastāvēt iemesli anonīmai publicēšanai;

c) 

nepublicē lēmumu gadījumā, kad kompetentā iestāde uzskata, ka publicēšana saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu nebūs pietiekama, lai nodrošinātu:

i) 

to, ka netiek apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte; vai

ii) 

šādu lēmumu publicēšanas samērīgumu attiecībā uz pasākumiem, kurus uzskata par mazāk nozīmīgiem.

4.  
Ja lēmumu pārsūdz valsts tiesu, administratīvā vai citā iestādē, kompetentās iestādes arī nekavējoties savā tīmekļa vietnē publicē šādu informāciju un jebkādu turpmāku informāciju par šādas pārsūdzības iznākumu. Tiek publicēti arī visi lēmumi par lēmumu atcelšanu, uz kuriem attiecas pārsūdzība.
5.  
Kompetentās iestādes informē EVTI par visiem administratīvajiem sodiem un citiem administratīvajiem pasākumiem, kas piemēroti, bet par kuriem saskaņā ar 3. punkta c) apakšpunktu informācija nav publicēta, tostarp par jebkādu ar konkrētu sankciju saistītu pārsūdzību un tās iznākumu. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes saņem informāciju un galīgo spriedumu par ikvienu uzlikto kriminālsodu un iesniedz to EVTI. EVTI uztur centrālu datubāzi par administratīvajiem sodiem, citiem administratīvajiem pasākumiem un kriminālsodiem, kuri tai ir darīti zināmi vienīgi ar mērķi veikt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm. Minētā datubāze ir pieejama tikai kompetentajām iestādēm, un to atjaunina saskaņā ar kompetento iestāžu sniegto informāciju.
6.  
Kompetentās iestādes nodrošina, ka visi saskaņā ar šo pantu publicētie lēmumi paliek pieejami to tīmekļa vietnēs vismaz piecus gadus pēc lēmumu publicēšanas. Šajos lēmumos ietvertos personas datus kompetentās iestādes tīmekļa vietnē saglabā vienīgi tik ilgi, cik ir nepieciešams saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.

27. pants

Pārsūdzības tiesības

Dalībvalstis nodrošina, ka lēmumi un pasākumi, kas pieņemti, ievērojot šo regulu, ir pienācīgi pamatoti un ka tos ir tiesības pārsūdzēt tiesā. Tiesības pārsūdzēt tiesā ir piemērojamas arī tad, ja par pieteikumu atļaujas saņemšanai, kurā ir sniegta visa vajadzīgā informācija, sešos mēnešos pēc tā iesniegšanas nav pieņemts lēmums.

28. pants

Sankcijas un citi pasākumi 13. un 14. panta piemērošanas nolūkā

Par šīs regulas 13. un 14. panta pārkāpumiem piemēro sankcijas un citus pasākumus, kas noteikti saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2011/61/ES.

IX

NODAĻA

PĀRSKATĪŠANA

29. pants

Ziņojumi un pārskatīšana

1.  
Komisija 36 mēnešu laikā no dienas, kad ir stājies spēkā Komisijas deleģētais akts, ko tā pieņēmusi, ievērojot 4. panta 9. punktu, pēc apspriešanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šajā regulā noteikto pienākumu efektivitāti, lietderību un samērīgumu, kā arī jebkādus atbilstīgus priekšlikumus. Minētajā ziņojumā jo īpaši iekļauj pārskatu par līdzīgiem ziņošanas pienākumiem, kas paredzēti trešās valstīs, ņemot vērā darbu starptautiskā līmenī. Ziņojumā uzmanība ir pievērsta arī tam, lai ziņotu par visiem attiecīgajiem darījumiem, kas neietilpst šīs regulas darbības jomā, ņemot vērā jebkādas nozīmīgas pārmaiņas tirgus praksēs, kā arī par to, kāda varētu būt ietekme uz vērtspapīru finansēšanas operāciju pārredzamības līmeni.

Pirmajā daļā minētā ziņojuma nolūkos 24 mēnešu laikā no dienas, kad ir stājies spēkā Komisijas deleģētais akts, ko tā pieņēmusi, ievērojot 4. panta 9. punktu, un ik pēc trim gadiem vai, ja notiek nozīmīgas pārmaiņas tirgus praksēs, – biežāk EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par ziņošanas efektivitāti, ņemot vērā to, cik piemērota ir vienpusēja ziņošana, jo īpaši ziņošanas tvēruma un kvalitātes ziņā, kā arī to, ka ziņojumi darījumu reģistriem samazinās, un par nozīmīgām pārmaiņām tirgus praksēs, galveno uzmanību pievēršot darījumiem, kuru mērķis vai sekas ir līdzvērtīgas VFD mērķim vai sekām.

2.  
Pēc tam, kad pabeigts darbs starptautiskā līmenī, un ņemot to vērā, 1. punktā minētajos ziņojumos arī norāda būtiskus riskus, kas saistīti ar to, ka kredītiestādes un biržas sarakstā iekļauti uzņēmumi izmanto VFD, un analizē, cik piemēroti ir tas, ka minētās struktūras savos periodiskajos ziņojumos sniedz papildu informāciju.
3.  
Komisija līdz 2017. gada 13. oktobrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par progresu, kas gūts starptautiskos centienos mazināt ar VFD saistītos riskus, tostarp FSP ieteikumus par diskontiem tādiem VFD, kuru tīrvērte nenotiek centralizēti, un par minēto ieteikumu piemērotību Savienības tirgiem. Komisija minēto ziņojumu iesniedz kopā ar jebkādiem piemērotiem priekšlikumiem.

Tādēļ EVTI līdz 2016. gada 13. oktobrim – sadarbībā ar EBI un ESRK un pienācīgi ņemot vērā starptautiskos centienus – iesniedz Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtē:

a) 

vai VFD izmantošanas rezultātā nerodas ievērojams sviras efekts, kas nav izskatīts spēkā esošā regulējumā;

b) 

attiecīgos gadījumos iespējas, kas pieejamas, lai šādu rašanos novērstu;

c) 

vai ir vajadzīgi papildu pasākumi minētā sviras efekta procikliskuma mazināšanai.

EVTI ziņojumā arī izskata FSP ieteikumu kvantitatīvo ietekmi.

4.  
Komisija 39 mēnešu laikā no dienas, kad ir stājies spēkā Komisijas deleģētais akts, ko tā pieņēmusi, ievērojot 4. panta 9. punktu, un sešu mēnešu laikā no šā punkta otrajā daļā minēto EVTI atjaunotu ziņojumu iesniegšanas pēc apspriešanās ar EVTI iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par 11. panta piemērošanu, jo īpaši par to, vai no darījumu reģistriem iekasētās maksas ir samērīgas ar attiecīgā darījumu reģistra apgrozījumu un vai tās ir paredzētas tikai tam, lai pilnībā segtu EVTI vajadzīgos izdevumus saistībā ar darījumu reģistru reģistrēšanu, atzīšanu un uzraudzību, kā arī par visu to izmaksu atlīdzināšanu, kuras kompetentajām iestādēm var rasties, veicot darbu saskaņā ar šo regulu, jo īpaši jebkādas uzdevumu deleģēšanas rezultātā, ko īsteno, ievērojot 9. panta 1. punktu.

Pirmajā daļā minēto Komisijas ziņojumu nolūkos EVTI 33 mēnešu laikā no dienas, kad ir stājies spēkā Komisijas deleģētais akts, ko tā pieņēmusi, ievērojot 4. panta 9. punktu, un ik pēc trim gadiem vai, ja tiek ieviestas būtiskas izmaiņas maksās, biežāk iesniedz Komisijai ziņojumu par maksām, kas iekasētas no darījumu reģistriem saskaņā ar šo regulu. Minētajos ziņojumos detalizēti izklāsta vismaz EVTI vajadzīgos izdevumus saistībā ar darījumu reģistru reģistrēšanu, atzīšanu un uzraudzību, izmaksas, kas kompetentajām iestādēm radušās, veicot darbu saskaņā ar šo regulu, jo īpaši jebkādas uzdevumu deleģēšanas rezultātā, kā arī no darījumu reģistriem iekasētās maksas un to samērīgumu ar darījumu reģistru apgrozījumu.

5.  
EVTI pēc apspriešanās ar ESRK publicē gada ziņojumu par VFD kopējo apjomu, iedalot pēc darījumu partnera veida un darījuma veida, pamatojoties uz datiem, kas ziņoti saskaņā ar 4. pantu.

X

NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

30. pants

Deleģēto pilnvaru īstenošana

1.  
Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  
Pilnvaras pieņemt 2. panta 4. punktā un 11. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2016. gada 12. janvāra.
3.  
Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 4. punktā un 11. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.  
Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5.  
Saskaņā ar 2. panta 4. punktu vai 11. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

31. pants

Komiteju procedūra

1.  
Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK ( 13 ). Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 ( 14 ) nozīmē.
2.  
Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

32. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 648/2012

Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza šādi:

1) 

regulas 2. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7) 

“ārpusbiržas atvasinātais instruments” jeb “ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums” ir atvasināto instrumentu līgums, kura izpilde nenotiek regulētā tirgū Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 14. apakšpunkta nozīmē vai trešās valsts tirgū, ko uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum saskaņā ar šīs regulas 2.a pantu;”;

2) 

regulā iekļauj šādu pantu:

“2.a pants

Lēmumi par līdzvērtīgumu ārpusbiržas atvasināto instrumentu definēšanas nolūkos

1.  
Šīs regulas 2. panta 7. punkta nolūkos trešās valsts tirgu uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 14. apakšpunkta nozīmē, ja tas atbilst juridiski saistošām prasībām, kas ir līdzvērtīgas minētās direktīvas III sadaļā noteiktajām prasībām, un ja minētajā trešā valstī tam pastāvīgi piemēro efektīvu uzraudzību un prasību izpildi, kā Komisija noteikusi saskaņā ar šā panta 2. punktā minēto procedūru.
2.  
Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka, ka trešās valsts tirgus atbilst juridiski saistošām prasībām, kuras ir līdzvērtīgas Direktīvas 2004/39/EK III sadaļā noteiktajām prasībām, un ka minētajā trešā valstī tam pastāvīgi piemēro efektīvu uzraudzību un prasību izpildi 1. punkta nolūkos.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 86. panta 2. punktā.

3.  
Komisija un EVTI savās tīmekļa vietnēs publicē to tirgu sarakstu, kuri būtu uzskatāmi par līdzvērtīgiem saskaņā ar 2. punktā minēto īstenošanas aktu. Minēto sarakstu periodiski atjaunina.”;
3) 

regulas 81. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.  

Darījumu reģistrs turpmāk minētajām iestādēm dara pieejamu informāciju, kas nepieciešama, lai tās varētu pildīt savus attiecīgos pienākumus un pilnvaras:

a) 

EVTI;

b) 

EBI;

c) 

EAAPI;

d) 

ESRK;

e) 

kompetentā iestāde, kas uzrauga CCP, kuriem ir piekļuve darījumu reģistriem;

f) 

kompetentā iestāde, kas uzrauga paziņoto līgumu tirdzniecības vietas;

g) 

attiecīgie ECBS dalībnieki, tostarp ECB, tai pildot uzdevumus saistībā ar vienoto uzraudzības mehānismu saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 ( *1 );

h) 

attiecīgās iestādes trešā valstī, kura ir noslēgusi starptautisku nolīgumu ar Savienību, kā minēts 75. pantā;

i) 

uzraudzības iestādes, kas ieceltas saskaņā ar 4. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/25/EK ( *2 );

j) 

attiecīgās Savienības vērtspapīru un tirgus iestādes, kuru attiecīgie uzraudzības pienākumi un pilnvaras attiecas uz līgumiem, tirgiem, dalībniekiem un bāzes aktīviem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā;

k) 

trešās valsts attiecīgās iestādes, kuras ir pievienojušās sadarbības mehānismam ar EVTI, kā minēts 76. pantā;

l) 

Energoregulatoru sadarbības aģentūra, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 713/2009 ( *3 );

m) 

noregulējuma iestādes, kas norīkotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES ( *4 ) 3. pantu;

n) 

Vienotā noregulējuma valde, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 806/2014;

o) 

kompetentās iestādes vai valsts kompetentās iestādes, Regulu (ES) Nr. 1024/2013 un (ES) Nr. 909/2014 un Direktīvu 2003/41/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES un 2014/65/ES nozīmē, un uzraudzības iestādes Direktīvas 2009/138/EK nozīmē;

p) 

kompetentās iestādes, kuras norīkotas saskaņā ar šīs regulas 10. panta 5. punktu.

▼M3

32.a pants

Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā

1.  
No 2030. gada 10. janvāra darījumu reģistri jebkādu informāciju, kas minēta šīs regulas 12. panta 1. punkta, publisko, vienlaikus to iesniedzot šā panta 3. punktā minētajai attiecīgajai informācijas vākšanas struktūrai, lai attiecīgā informācija būtu pieejama Eiropas vienotajā piekļuves punktā (ESAP), kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/2859 ( 15 ).

Minētā informācija atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a) 

informācija ir iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 3. punktā, vai, ja tas prasīts Savienības tiesību aktos, mašīnlasāmā formātā, kā definēts minētās regulas 2. panta 4. punktā;

b) 

informācijai ir pievienoti šādi metadati:

i) 

visi nosaukumi darījumu reģistram, uz kur informācija attiecas;

ii) 

darījumu reģistra juridiskās personas identifikators, kā noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2859 7. panta 4. punkta b) apakšpunktu;

iii) 

darījumu reģistra lielums pēc kategorijas, kā tas noteikts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punkta d) apakšpunktu;

iv) 

informācijas veids, kā tas klasificēts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punkta c) apakšpunktu;

v) 

norāde uz to, vai informācija satur personas datus.

2.  
Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta izpildei darījumu reģistri iegūst juridiskās personas identifikatoru.
3.  
Lai nodrošinātu, ka šā panta 1. punktā minētā informācija ir pieejama ESAP, Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 2. punktā definētā informācijas vākšanas struktūra ir EVTI.
4.  
No 2030. gada 10. janvāra šīs regulas 22. panta 4. punkta b) apakšpunktā, 25. panta 3. punktā un 26. panta 1. un 4. punktā minētā informācija ir pieejama ESAP. Tādēļ Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 2. punktā definētā informācijas vākšanas struktūra ir valsts kompetentā iestāde.

Minētā informācija atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a) 

informācija ir iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 3. punktā;

b) 

informācijai ir pievienoti šādi metadati:

i) 

visi nosaukumi personai, uz kuru informācija attiecas;

ii) 

gadījumos, kad tas ir pieejams, – juridiskās personas identifikators, kā noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2859 7. panta 4. punkta b) apakšpunktu;

iii) 

informācijas veids, kā tas klasificēts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punkta c) apakšpunktu;

iv) 

norāde uz to, vai informācija satur personas datus.

5.  
No 2030. gada 10. janvāra šīs regulas 8. panta 3. punktā, 19. panta 8. punktā un 25. panta 1. punkta otrajā teikumā un 25. panta 2. punkta otrajā teikumā minētā informācija ir pieejama ESAP. Tādēļ Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 2. punktā definētā informācijas vākšanas struktūra ir EVTI.

Minētā informācija atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a) 

informācija ir iesniegta datu izgūšanai piemērotā formātā, kā definēts Regulas (ES) 2023/2859 2. panta 3. punktā;

b) 

informācijai ir pievienoti šādi metadati:

i) 

visi nosaukumi darījumu reģistram, uz kuru informācija attiecas;

ii) 

gadījumos, kad tas ir pieejams, – darījumu reģistra juridiskās personas identifikators, kā noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2859 7. panta 4. punkta b) apakšpunktu;

iii) 

informācijas veids, kā tas klasificēts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punkta c) apakšpunktu;

iv) 

norāde uz to, vai informācija satur personas datus.

6.  

Lai nodrošinātu, ka saskaņā ar 1. punktu iesniegtā informācija tiek efektīvi vākta un pārvaldīta, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā precizē šādus elementus:

a) 

jebkādi citi informācijai pievienojamie metadati;

b) 

datu strukturēšana informācijā;

c) 

kāda informācija ir jāsniedz mašīnlasāmā formātā un kāds mašīnlasāmais formāts šādos gadījumos ir jāizmanto.

Šā punkta c) apakšpunkta izpildei EVTI novērtē dažādu mašīnlasāmo formātu priekšrocības un trūkumus un veic atbilstošus izmēģinājumus uz vietas.

Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

7.  
Vajadzības gadījumā EVTI pieņem norādījumus, kas nodrošinātu, ka saskaņā ar 6. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu iesniegtie metadati ir pareizi.

▼B

33. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.  
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2.  

Šo regulu piemēro no 2016. gada 12. janvāra, izņemot:

a) 

šīs regulas 4. panta 1. punktu, ko piemēro:

i) 

12 mēnešus pēc dienas, kad ir spēkā stājies deleģētais akts, ko Komisija pieņēmusi, ievērojot 4. panta 9. punktu, finanšu darījumu partneriem, kas minēti 3. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, un trešo valstu struktūrām, kas minētas 3. panta 3. punkta i) apakšpunktā, kuriem būtu vajadzīga atļauja vai kuriem būtu jāreģistrējas saskaņā ar 3. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem tiesību aktiem, ja tie veic uzņēmējdarbību Savienībā;

ii) 

15 mēnešus pēc dienas, kad spēkā stājies deleģētais akts, ko Komisija pieņēmusi, ievērojot 4. panta 9. punktu, finanšu darījumu partneriem, kas minēti 3. panta 3. punkta g) un h) apakšpunktā, un trešo valstu struktūrām, kas minētas 3. panta 3. punkta i) apakšpunktā, kuriem būtu vajadzīga atļauja vai kuriem būtu jāreģistrējas saskaņā ar 3. panta 3. punkta g) un h) apakšpunktā minētajiem tiesību aktiem, ja tie veic uzņēmējdarbību Savienībā;

iii) 

18 mēnešus pēc dienas, kad spēkā stājies deleģētais akts, ko Komisija pieņēmusi, ievērojot 4. panta 9. punktu, finanšu darījumu partneriem, kas definēti 3. panta 3. punkta c) līdz f) apakšpunktā, un trešo valstu struktūrām, kas minētas 3. panta 3. punkta i) apakšpunktā, kuriem būtu vajadzīga atļauja vai kuriem būtu jāreģistrējas saskaņā ar 3. panta 3. punkta c) līdz f) apakšpunktā minētajiem tiesību aktiem, ja tie veic uzņēmējdarbību Savienībā; un

iv) 

21 mēnesi pēc dienas, kad spēkā stājies deleģētais akts, ko Komisija pieņēmusi, ievērojot 4. panta 9. punktu, nefinanšu darījumu partneriem;

b) 

šīs regulas 13. pantu, ko piemēro, sākot ar 2017. gada 13. janvāri;

c) 

šīs regulas 14. pantu, ko piemēro, sākot ar 2017. gada 13. jūliju, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu gadījumā, uz kuriem attiecas Direktīva 2009/65/EK vai Direktīva 2011/61/ES un kuri ir izveidoti pirms 2016. gada 12. janvāra;

d) 

šīs regulas 15. pantu, ko piemēro, sākot ar 2016. gada 13. jūliju, tostarp nodrošinājuma līgumiem, kas ir spēkā tajā dienā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.



PIELIKUMS

A iedaļa –    informācija, kas jāsniedz PVKIU pusgada un gada ziņojumos un AIF gada ziņojumā

Vispārējie dati:

— 
aizdoto vērtspapīru un preču summa, kas izteikta kā proporcionālā daļa no kopējiem aizdodamajiem aktīviem, kuri definēti kā tādi, kas izslēdz skaidru naudu un skaidras naudas ekvivalentus,
— 
katrā VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumu veidā iesaistīto aktīvu summa, kas izteikta kā absolūta summa (kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma valūtā) un kā proporcionālā daļa no kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma pārvaldīšanā esošajiem aktīviem.

Koncentrācijas dati:

— 
desmit lielākie nodrošinājuma devēji visos VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumos (saņemto nodrošinājuma vērtspapīru un preču apjomu sadalījums pēc nodrošinājuma devēja vārda vai nosaukuma),
— 
desmit galvenie darījumu partneri attiecībā uz katru VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumu veidu atsevišķi (darījumu partnera vārds vai nosaukums un nepabeigto darījumu bruto apjoms).

Darījumu datu apkopojums par katru VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumu veidu atsevišķi, sadalot pa turpmāk minētajām kategorijām:

— 
nodrošinājuma veids un kvalitāte,
— 
nodrošinājuma termiņš, sadalot pa turpmāk norādītajiem termiņa periodiem: mazāk nekā viena diena, no vienas dienas līdz vienai nedēļai, no vienas nedēļas līdz vienam mēnesim, no viena līdz trim mēnešiem, no trim mēnešiem līdz vienam gadam, vairāk nekā viens gads, nenoteikts termiņš,
— 
nodrošinājuma valūta,
— 
VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumu termiņš, sadalot pa turpmāk norādītajiem termiņa periodiem: mazāk nekā viena diena, no vienas dienas līdz vienai nedēļai, no vienas nedēļas līdz vienam mēnesim, no viena līdz trim mēnešiem, no trim mēnešiem līdz vienam gadam, vairāk nekā viens gads, atvērti darījumi,
— 
valsts, kurā darījumu partneri veic uznēmējdarbību,
— 
norēķini un tīrvērte (piemēram, trīspusēji, centrālais darījumu partneris, divpusēji).

Dati par nodrošinājuma atkalizmantošanu:

— 
saņemtā nodrošinājuma daļa, kas tiek atkalizmantota, salīdzinot ar maksimālo summu, kā norādīts prospektā vai ieguldītājiem atklātajā informācijā,
— 
kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma peļņa no skaidras naudas nodrošinājuma atkārtotas ieguldīšanas.

Tāda nodrošinājuma glabāšana, ko kolektīvo ieguldījumu uzņēmums saņēmis saistībā ar VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumiem

Depozitāriju skaits un vārds vai nosaukums un katra depozitārija glabāto nodrošinājuma aktīvu summa.

Tāda nodrošinājuma glabāšana, ko kolektīvo ieguldījumu uzņēmums piešķīris saistībā ar VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumiem

Nošķirtos kontos vai kopējos kontos, vai jebkādos citos kontos turēto nodrošinājumu proporcionālā daļa.

Dati par peļņu un izmaksām attiecībā uz katru VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumu veidu, norādot pēc kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma, kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma pārvaldnieka un trešām personām (piemēram, aizdevējs) un izsakot absolūtos skaitļos un kā procentuālo daļu no kopējās peļņas, kas gūta no attiecīgā VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumu veida.

B iedaļa –    informācija, kas jāiekļauj PVKIU prospektā un AIF ieguldītājiem atklājamajā informācijā:

— 
vispārējs apraksts par kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma izmantotajiem VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumiem un to izmantošanas pamatojums,
— 
kopējie dati, kas jāziņo par katru VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumu veidu:
— 
aktīvu veidi, kurus tajos var izmantot,
— 
fonda pārvaldīšanā esošo aktīvu, kurus tajos var izmantot, maksimālā proporcionālā daļa,
— 
fonda pārvaldīšanā esošo to aktīvu paredzamā proporcionālā daļa, kurus katrā no tiem izmantos,
— 
kritēriji, ko izmanto, lai izraudzītos darījumu partnerus (tostarp juridiskais statuss, izcelsmes valsts, minimālais kredītreitings),
— 
pieņemams nodrošinājums: pieņemama nodrošinājuma apraksts attiecībā uz aktīvu veidiem, nodrošinājuma devēju, termiņu, likviditāti, kā arī nodrošinājumu dažādošanu un nodrošinājumu politiku,
— 
nodrošinājuma vērtēšana: izmantotās nodrošinājuma vērtēšanas metodoloģijas apraksts un tās izmantošanas pamatojums, kā arī informācija par to, vai katru dienu notiek novērtēšana pēc tirgus cenas un vai tiek piemērota dienas mainīgā drošības rezerve,
— 
riska pārvaldība: apraksts par riskiem, kas saistīti ar VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumiem, kā arī par riskiem, kas saistīti ar nodrošinājuma pārvaldību, piemēram, operacionālajiem, likviditātes, darījumu partnera, glabāšanas un juridiskajiem riskiem, un – attiecīgajā gadījumā – riskiem, kas izriet no tā atkalizmantošanas,
— 
specifikācija par to, kā tiek glabāti VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumos iesaistītie aktīvi un saņemtais nodrošinājums (piemēram, attiecībā uz fonda depozitāriju),
— 
specifikācija par jebkādiem ierobežojumiem (regulatīviem vai pašnoteiktiem) attiecībā uz nodrošinājuma atkalizmantošanu,
— 
politika attiecībā uz tās peļņas sadali, kas gūta no VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumiem: apraksts par to, kādas VFD un kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumos gūto ieņēmumu proporcionālās daļas nonāk atpakaļ kolektīvo ieguldījumu uzņēmumā, un par izmaksām un maksām, kas tiek attiecinātas uz pārvaldnieku vai trešām personām (piemēram, aizdevēju). Prospektā vai ieguldītājiem atklājamajā informācijā norāda arī to, vai tās ir personas, kas ir saistītas ar pārvaldnieku.


( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/41/EK (2003. gada 3. jūnijs) par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.).

( 6 ) Komisijas Regula (EK) Nr. 1287/2006 (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem (OV L 241, 2.9.2006., 1. lpp.).

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem (OV L 142, 30.4.2004., 12. lpp.).

( 9 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 713/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.).

( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).

( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/23 (2020. gada 16. decembris) par centrālo darījumu partneru atveseļošanas un noregulējuma režīmu un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1095/2010, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 806/2014 un (ES) 2015/2365 un Direktīvas 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2007/36/EK, 2014/59/ES un (ES) 2017/1132 (OV L 022, 22.1.2021., 1. lpp.).

( 13 ) Komisijas Lēmums 2001/528/EK (2001. gada 6. jūnijs), ar ko izveido Eiropas vērtspapīru komiteju (OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp.).

( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

( *1 ) Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

( *2 ) Padomes Direktīva 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem (OV L 142, 30.4.2004., 12. lpp.).

( *3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 713/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.).

( *4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).”

( 15 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2859 (2023. gada 13. decembris), ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju (OV L, 2023/2859, 20.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2859/oj).

Top