Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 02014R0515-20200328

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 515/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK

Access initial legal act
(

Legal status of the document In force

)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/515/2020-03-28

02014R0515 — LV — 28.03.2020 — 002.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 515/2014

(2014. gada 16. aprīlis),

ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK

(OV L 150, 20.5.2014., 143. lpp)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/1240 (2018. gada 12. septembris),

  L 236

1

19.9.2018

►M2

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/446 (2019. gada 15. oktobris),

  L 94

3

27.3.2020



▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 515/2014

(2014. gada 16. aprīlis),

ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK



I

NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis un darbības joma

1.  Ar šo regulu izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējo robežu pārvaldībai un kopējai vīzu politikai (“Instruments”) kā daļu no Iekšējās drošības fonda (“Fonds”).

Kopā ar Regulu (ES) Nr. 513/2014 ar šo regulu laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim izveido Fondu.

2.  Šī regula nosaka:

a) 

finansiālā atbalsta mērķus un atbilstīgās darbības;

b) 

vispārīgo sistēmu atbilstīgo darbību īstenošanai;

c) 

resursus, kas saskaņā ar Instrumentu pieejami no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, un to sadales kārtību;

d) 

dažādu tādu konkrēto līdzekļu apjomu un mērķi, ar kuriem finansē ārējo robežu pārvaldības un kopējās vīzu politikas izdevumus.

3.  Ar šo regulu paredz Regulas (ES) Nr. 514/2014 noteikumu piemērošanas kārtību.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a) 

“ārējās robežas” ir dalībvalstu sauszemes robežas, tostarp robežas uz upēm un ezeriem, jūras robežas un lidostas, upju ostas, jūras ostas un ezeru ostas, uz ko attiecas Savienības tiesiskais regulējums par ārējo robežu šķērsošanu neatkarīgi no tā, vai tās ir pagaidu robežas vai nav;

b) 

“kopēji Savienības standarti” ir operatīvu pasākumu īstenošana vienotā un nesadrumstalotā veidā, lai sasniegtu augstu un vienādu drošības līmeni robežkontroles un vīzu jomā, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 562/2006 ( 1 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 810/2009 ( 2 ), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 767/2008 ( 3 ), Regulu (EK) Nr. 2007/2004, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1931/2006 ( 4 ), Šengenas katalogu par ārējo robežu kontroli, Robežsargu rokasgrāmatu, Vīzu rokasgrāmatu, kā arī Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) rokasgrāmatu un citām regulām un pamatnostādnēm, kuras tiks pieņemtas Savienības līmenī par robežkontroli un vīzām;

c) 

“pagaidu ārējās robežas” ir:

i) 

kopējā robeža starp dalībvalsti, kura pilnībā īsteno Šengenas acquis, un dalībvalsti, kurai Šengenas acquis ir pilnībā saistošs saskaņā ar tās Pievienošanās aktu, bet attiecībā uz kuru vēl nav stājies spēkā Padomes lēmums, ar kuru to pilnvaro pilnībā piemērot minēto acquis;

ii) 

kopējā robeža starp divām dalībvalstīm, kurām Šengenas acquis ir pilnībā saistošs saskaņā ar attiecīgajiem Pievienošanās aktiem, bet attiecībā uz kurām vēl nav stājies spēkā attiecīgais Padomes lēmums, ar kuru tās pilnvaro pilnībā piemērot minēto acquis;

d) 

“robežšķērsošanas vieta” ir jebkura šķērsošanas vieta, ko kompetentās iestādes noteikušas ārējās robežas šķērsošanai un par ko paziņots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 562/2006 34. panta 2. punktu;

e) 

“Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisms” ir Šengenas acquis pareizas piemērošanas pārbaudes, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1053/2013;

f) 

“ārkārtas situācija” ir steidzama un ārkārtas spiediena radīta situācija, kad liels vai nesamērīgs skaits trešo valstu valstspiederīgo šķērso vienas vai vairāku dalībvalstu ārējās robežas vai ir gaidāma šāda šķērsošana, vai ikviena cita pienācīgi pamatota ārkārtas situācija, kas prasa steidzamu rīcību pie ārējām robežām;

g) 

“ārējās robežas posms” ir visa dalībvalsts sauszemes vai jūras ārējā robeža vai tās daļa saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktos iekļauto definīciju vai kā noteicis valsts koordinācijas centrs vai cita atbildīgā valsts iestāde, lai piemērotu Regulu (ES) Nr. 1052/2013.

3. pants

Mērķi

1.  Instrumenta vispārīgais mērķis ir veicināt augsta drošības līmeņa nodrošināšanu Eiropas Savienībā un atvieglot likumīgu ceļošanu, nodrošinot vienotu un augsta līmeņa ārējo robežu kontroli un efektīvu Šengenas vīzu apstrādi, atbilstīgi Savienības saistībām ievērot pamatbrīvības un cilvēktiesības.

2.  Ievērojot 1. punktā norādīto vispārīgo mērķi, saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas attiecīgās Savienības stratēģijās, programmās un apdraudējumu novērtējumos un risku novērtējumos, ar Instrumentu veicina šādu konkrēto mērķu sasniegšanu:

a) 

atbalstīt kopējo vīzu politiku, lai atvieglotu likumīgu ceļošanu, sniegtu kvalitatīvus pakalpojumus vīzu pieteikumu iesniedzējiem, nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem un novērstu nelikumīgu imigrāciju;

b) 

atbalstīt robežu integrētu pārvaldību, cita starpā veicinot robežu pārvaldības pasākumu turpmāku saskaņošanu atbilstīgi kopējiem Savienības standartiem un apmainoties ar informāciju starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Frontex aģentūru, lai nodrošinātu, no vienas puses, ārējo robežu vienādu un augsta līmeņa kontroli un aizsardzību, ieskaitot nelikumīgās imigrācijas novēršanu, un, no otras puses, ārējo robežu raitu šķērsošanu saskaņā ar Šengenas acquis, vienlaikus garantējot piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai personām, kam tā ir vajadzīga, saskaņā ar dalībvalstu līgumos noteiktajām saistībām attiecībā uz cilvēktiesībām, tostarp neizraidīšanas principu.

Instrumenta konkrēto mērķu sasniegšanu novērtē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 55. panta 2. punktu, izmantojot šīs regulas IV pielikumā iekļautos kopējos rādītājus un valstu programmās iekļautos konkrēto programmu rādītājus.

3.  Lai sasniegtu 1. un 2. punktā minētos mērķus, ar Instrumentu palīdz īstenot šādus darbības mērķus:

a) 

veicināt tādu politiku izstrādi, īstenošanu un piemērošanu, kuras nodrošina, ka neatkarīgi no valstspiederības nekādu kontroli neveic personām, kas šķērso iekšējās robežas, un ka pie ārējām robežām veic personu pārbaudes un efektīvi uzrauga šo robežu šķērsošanu;

b) 

pakāpeniski izveidot integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu, kas pamatojas uz solidaritāti un atbildību, jo īpaši:

i) 

pastiprināt sistēmas kontrolei un uzraudzībai pie ārējām robežām un iestāžu sadarbību starp dalībvalstu robežsardzes, muitas, migrācijas, patvēruma jautājumu un tiesībaizsardzības iestādēm pie ārējām robežām, tostarp jūras robežzonā;

ii) 

veikt ar ārējo robežu pārvaldību saistītus pasākumus attiecīgā teritorijā, kā arī nepieciešamos papildpasākumus dokumentu drošībai, identitātes pārvaldībai un iegādātā tehniskā aprīkojuma savietojamībai;

iii) 

veikt jebkurus pasākumus, kas arī palīdz novērst un apkarot pārrobežu noziedzību pie ārējām robežām saistībā ar personu pārvietošanos, tostarp cilvēku tirdzniecību un cilvēku kontrabandu;

c) 

veicināt kopīgas politikas izstrādi un īstenošanu jautājumā par vīzām un citām īstermiņa uzturēšanās atļaujām un par dažāda veida konsulāro sadarbību, lai nodrošinātu labāku konsulāro pārstāvību un saskaņotu vīzu izsniegšanas praksi;

d) 

izveidot un ekspluatēt IT sistēmas, šo sistēmu sakaru infrastruktūru un aprīkojumu, kas atbalsta kopējo vīzu politiku, robežpārbaudes un robežu uzraudzību pie ārējām robežām un pilnībā atbilst tiesību aktiem personas datu aizsardzības jomā;

e) 

palielināt informētību par situāciju pie ārējām robežām un dalībvalstu spēju reaģēt;

f) 

nodrošināt Savienības acquis par robežām un vīzām efektīvu un vienādu piemērošanu, tostarp Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma efektīvu darbību;

g) 

pastiprināt dalībvalstu darbības, kuras veicina ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm, kas darbojas trešās valstīs, attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo plūsmām uz dalībvalstu teritoriju, tostarp nelikumīgās imigrācijas novēršanu un apkarošanu, kā arī sadarbību ar trešām valstīm šajā sakarībā, pilnībā ievērojot Savienības ārējās darbības un humānās palīdzības politikas mērķus un principus.

4.  Atbilstīgi Instrumentam finansētās darbības īsteno, pilnībā ievērojot pamattiesības un cilvēka cieņas neaizskaramības principu. Jo īpaši darbību īstenošanā ievēro Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, Savienības datu aizsardzības noteikumus, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECHR), taisnīgas attieksmes principu pret trešo valstu valstspiederīgajiem, tiesības uz patvērumu un starptautisko aizsardzību, neizraidīšanas principu un Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības, kas izriet no to parakstītajiem starptautiskajiem dokumentiem, piemēram, 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu, kura papildināta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu.

Jo īpaši dalībvalstis iespēju robežās pievērš pastiprinātu uzmanību, īstenojot darbības, kuru mērķis ir identificēt mazāk aizsargātas personas, sevišķi bērnus un nepavadītus nepilngadīgos, sniegt viņiem tūlītēju palīdzību un novirzīt viņus aizsardzības dienestiem.

5.  Īstenojot saskaņā ar Instrumentu finansētās darbības, kas saistītas ar jūras robežas uzraudzību, dalībvalstis pievērš īpašu uzmanību starptautiskajās jūras tiesībās noteiktajam pienākumam sniegt palīdzību personām, kas nonākušas briesmās. Šajā sakarībā ar Instrumentu atbalstīto aprīkojumu un sistēmas var izmantot tajās meklēšanas un glābšanas situācijās, kuras var rasties robežu uzraudzības operācijās jūrā, tādējādi sniedzot ieguldījumu migrantu dzīvību aizsardzībā un glābšanā.

6.  Ar Instrumentu veicina arī tehniskās palīdzības finansēšanu pēc dalībvalstu un Komisijas iniciatīvas.

4. pants

Atbilstīgās darbības

1.  Ievērojot šīs regulas 3. pantā minētos mērķus un ņemot vērā politiskā dialoga rezultātus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā un saskaņā ar šīs regulas 9. pantā minētās valsts programmas mērķiem, ar Instrumentu atbalsta darbības dalībvalstīs vai dalībvalstu veiktās darbības, jo īpaši turpmāk minēto:

a) 

infrastruktūra, ēkas un sistēmas, kas nepieciešamas robežšķērsošanas vietās un uzraudzībai starp robežšķērsošanas vietām, lai novērstu un apkarotu neatļautu robežu šķērsošanu, nelikumīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību, kā arī lai garantētu raitas robežšķērsošanas plūsmas;

b) 

darbības aprīkojums, transportlīdzekļi un sakaru sistēmas, kas nepieciešamas efektīvai un drošai robežkontrolei un personu atklāšanai;

c) 

IT un sakaru sistēmas efektīvai migrācijas plūsmu pārvaldībai pāri robežām, tostarp ieguldījumi esošās un turpmākās sistēmās;

d) 

infrastruktūra, ēkas, sakaru un IT sistēmas un darbības aprīkojums, kas nepieciešams vīzu pieprasījumu apstrādei, konsulārajai sadarbībai un citiem pasākumiem, kuri paredzēti, lai uzlabotu vīzu pieteikumu iesniedzējiem sniegto pakalpojumu kvalitāti;

e) 

mācības par b), c) un d) apakšpunktā minētā aprīkojuma un sistēmu izmantošanu un kvalitātes pārvaldības standartu veicināšana un robežsardzes darbinieku mācības, tostarp attiecīgā gadījumā trešās valstīs, attiecībā uz uzraudzības veikšanu, padomdevēja un kontroles uzdevumu pildīšanu atbilstīgi starptautiskajiem tiesību aktiem cilvēktiesību jomā, tostarp cilvēku tirdzniecības un cilvēku kontrabandas upuru identifikāciju;

f) 

imigrācijas sadarbības koordinatoru un dokumentu konsultantu norīkošana trešās valstīs un robežsargu apmaiņa un norīkošana starp dalībvalstīm vai starp dalībvalsti un trešo valsti;

g) 

pētījumi, mācības, izmēģinājuma projekti un citas darbības, ar kurām pakāpeniski tiek izveidota integrēta ārējo robežu pārvaldības sistēma, kas minēta 3. panta 3. punktā, tostarp darbības, lai uzlabotu iestāžu sadarbību dalībvalstīs vai starp dalībvalstīm, kā arī darbības saistībā ar robežu pārvaldības sistēmu sadarbspēju un saskaņošanu;

h) 

pētījumi, izmēģinājuma projekti un pasākumi, lai ieviestu ieteikumus, darbības standartus un paraugpraksi, kas izriet no operatīvās sadarbības starp dalībvalstīm un Savienības aģentūrām.

2.  Ievērojot šīs regulas 3. pantā minētos mērķus un ņemot vērā politiskā dialoga rezultātus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā un saskaņā ar šīs regulas 9. pantā minētās valsts programmas mērķiem, ar Instrumentu atbalsta darbības, kas attiecas uz trešām valstīm un notiek trešās valstīs, un jo īpaši turpmāk minēto:

a) 

informācijas sistēmas, rīki vai aprīkojums informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un trešām valstīm;

b) 

darbības, kuras ir saistītas ar operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un trešām valstīm, tostarp kopīgās operācijas;

c) 

projekti trešās valstīs, kurus īsteno, lai uzlabotu uzraudzības sistēmas nolūkā nodrošināt sadarbību ar EUROSUR;

d) 

pētījumi, semināri, darba grupas, konferences, mācības, aprīkojums un izmēģinājuma projekti, lai nodotu trešām valstīm ad hoc tehnisko un operatīvo kompetenci;

e) 

pētījumi, semināri, darba grupas, konferences, mācības, aprīkojums un izmēģinājuma projekti, lai ieviestu konkrētus ieteikumus, darbības standartus un paraugpraksi, kas izriet no operatīvās sadarbības starp dalībvalstīm un Savienības aģentūrām trešās valstīs.

Komisija un dalībvalstis kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu nodrošina to darbību koordināciju, kuras tiek veiktas trešās valstīs un saistībā ar tām, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 3. panta 5. punktā.

3.  Darbības, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, nav atbalstāmas attiecībā uz pagaidu ārējām robežām.

4.  Darbības, kas saistītas ar robežkontroles pagaidu ārkārtas atjaunošanu pie iekšējām robežām, kā norādīts Šengenas Robežu kodeksā, nav atbalstāmas.

5.  Darbības, kuru vienīgais mērķis vai rezultāts ir preču kontrole, nav atbalstāmas.



II

NODAĻA

FINANŠU UN ĪSTENOŠANAS SISTĒMA

5. pants

Kopējie resursi un īstenošana

1.  Kopējie Instrumenta īstenošanai atvēlētie resursi ir EUR 2 760 miljoni pašreizējās cenās.

2.  Ikgadējās apropriācijas apstiprina Eiropas Parlaments un Padome, ievērojot daudzgadu finanšu shēmu.

3.  Kopējos resursus izmanto šādiem pasākumiem:

a) 

valstu programmām saskaņā ar 9. un 12. pantu;

b) 

darbības atbalstam valstu programmu ietvaros un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 10. pantā;

c) 

Īpašajai tranzīta shēmai saskaņā ar 11. pantu;

d) 

Savienības darbībām saskaņā ar 13. pantu;

e) 

ārkārtas palīdzībai saskaņā ar 14. pantu;

f) 

programmas īstenošanai, lai izveidotu IT sistēmas migrācijas plūsmu pārvaldībai pie ārējām robežām saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 15. pantā;

g) 

tehniskajai palīdzībai saskaņā ar 16. pantu.

4.  Saskaņā ar Instrumentu piešķirot budžetu šīs regulas 13. pantā minētajām Savienības darbībām, šīs regulas 14. pantā minētajai ārkārtas palīdzībai un šīs regulas 16. panta 1. punktā minētajai tehniskajai palīdzībai, tā izpildi pārvalda tieši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 ( 5 ) 58. panta 1. punkta a) apakšpunktu un attiecīgos gadījumos, ar netiešu pārvaldību saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

Piešķirot budžetu 9. pantā minētajām valstu programmām, 10. pantā minētajam darbības atbalstam un 11. pantā minētās Īpašās tranzīta shēmas darbībai, tā izpildi pārvalda dalīti saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Piešķirot budžetu valstīm saistībā ar šā panta 7. punktā minētā Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu, tā izpildi pārvalda netieši saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktu.

Budžeta izpildes metodi(-es) attiecībā uz izstrādes programmu IT sistēmām, kuru pamatā ir pašreizējās un/vai jaunās IT sistēmas, nosaka attiecīgajos Savienības tiesību aktos atbilstīgi to pieņemšanai.

5.  Kopējos resursus izmanto šādi:

a) 

EUR 1 551  miljons valstu programmām dalībvalstīs;

b) 

EUR 791 miljons uz pašreizējām un/vai jaunām sistēmām balstītu IT sistēmu izstrādei migrācijas plūsmu pārvaldībai pie ārējām robežām atbilstīgi attiecīgo Savienības tiesību aktu pieņemšanai.

Ja minētā summa nav piešķirta vai iztērēta, Komisija, saskaņā ar 17. pantu pieņemot deleģētu aktu, to pārdala vienam vai vairākiem 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un šā punkta d) apakšpunktā minētajiem pasākumiem. Minētajā deleģētajā aktā iekļauj šā apakšpunkta pirmajā teikumā minēto attiecīgo IT sistēmu attīstības novērtējumu, tostarp budžeta īstenošanu un paredzamo neiztērētās summas apjomu. Minētā pārdale var notikt pēc attiecīgo leģislatīvo aktu pieņemšanas vai 8. pantā minētās starpposma pārskatīšanas laikā;

c) 

EUR 154 miljoni Īpašajai tranzīta shēmai;

d) 

EUR 264 miljoni Savienības darbībām, ārkārtas palīdzībai un tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas, no kuriem vismaz 30 % izmanto Savienības darbībām.

6.  Kopā ar kopējiem resursiem, kas noteikti Regulai (ES) Nr. 514/2014, kopējie šim Instrumentam pieejamie resursi, kā paredzēts 1. punktā, veido Fonda finansējumu un ir galvenā atsauces summa Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju (2013. gada 2. decembris) par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību ( 6 ) 17. punkta nozīmē.

7.  Valstis, kas asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, piedalās Instrumentā saskaņā ar šo regulu.

Noslēdz vienošanās par minēto valstu finansiālajām iemaksām Instrumentā un papildu noteikumiem, kas nepieciešami šādai līdzdalībai, tostarp par noteikumiem, kas nodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzību un Revīzijas palātas tiesības veikt revīziju.

Minēto valstu finansiālās iemaksas pievieno kopējiem resursiem, kas pieejami no Savienības budžeta, kā norādīts 1. punktā.

6. pants

Resursi atbilstīgām darbībām dalībvalstīs

1.  EUR 1 551 miljonu dalībvalstīm orientējoši piešķir šādi:

a) 

EUR 1 276 miljonus, kā norādīts I pielikumā;

b) 

EUR 147 miljonus, pamatojoties uz 7. pantā minētā mehānisma rezultātiem;

c) 

saistībā ar 8. pantā minēto starpposma pārskatīšanu un attiecībā uz laikposmu no 2018. budžeta gada EUR 128 miljonus, saskaņā ar šo pantu pieejamo apropriāciju atlikumu, vai citu summu, kas noteikta saskaņā ar 4. punktu, pamatojoties uz riska analīzes un starpposma pārskatīšanas rezultātiem.

2.  Katra dalībvalsts I pielikumā norādītajām valstu programmām piešķir pamatsummas šādi:

a) 

vismaz 10 % – darbībām, kuras ir saistītas ar 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu;

b) 

vismaz 25 % – darbībām, kuras ir saistītas ar 9. panta 2. punkta b) apakšpunktu;

c) 

vismaz 5 % – darbībām, kuras ir saistītas ar 9. panta 2. punkta c), d), e) un f) apakšpunktu.

Dalībvalstis var nepiemērot šo minimālo procentuālo daļu ar noteikumu, ka valsts programmā tiek ietverts paskaidrojums par to, kādēļ resursu piešķiršana zemāk par minēto minimālo līmeni nekavēs attiecīgā mērķa sasniegšanu. Minēto paskaidrojumu izvērtēs Komisija, ņemot vērā valstu programmu apstiprināšanu, kā noteikts 9. panta 2. punktā.

3.  Dalībvalstis piešķir nepieciešamo finansējumu EUROSUR, lai nodrošinātu labu tā darbību.

▼M1

3.a  Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) izstrādes posmā dalībvalstis kopā ar savu pamata piešķīrumu saņem papildu piešķīrumu EUR 96,5 miljonu apmērā un šo finansējumu pilnībā izmanto ETIAS, lai nodrošinātu ātru un efektīvu tās izstrādi, kas būtu savietojama ar ETIAS centrālās sistēmas īstenošanu, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1240 ( 7 ).

▼B

4.  Lai pienācīgi sasniegtu Instrumenta mērķus neparedzētos vai jaunos apstākļos un/vai nodrošinātu saskaņā ar Instrumentu pieejamā finansējuma efektīvu izmantošanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 17. pantu, lai koriģētu orientējošo summu, kas minēta šā panta 1. punkta c) apakšpunktā.

5.  Dalībvalstis, kas pievienojas Savienībai laikposmā no 2012. gada līdz 2020. gadam, nesaņem piešķīrumus valstu programmām saskaņā ar Instrumentu, kamēr tās saņem līdzekļus no Savienības pagaidu instrumenta, kas atbalsta saņēmējas dalībvalstis, finansējot pasākumus pie jaunām ārējām robežām, lai īstenotu Šengenas acquis jautājumā par robežām un vīzām un ārējo robežu kontroli.

7. pants

Resursi konkrētām darbībām

1.  Papildus piešķīrumiem, kas aprēķināti saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis var saņemt papildu summas ar noteikumu, ka šīs summas kā tādas ir paredzētas valsts programmā un ir jāizmanto konkrētām darbībām, kas uzskaitītas II pielikumā.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos tiesību aktus saskaņā ar 17. pantu, lai pārskatītu konkrētos pasākumus, kas norādīti II pielikumā, ja tas atzīts par nepieciešamu, tostarp saistībā ar starpposma pārskatīšanu. Pamatojoties uz jaunām konkrētām darbībām, dalībvalstis var saņemt papildu summas, kā paredzēts šā panta 1. punktā, ja ir pieejami resursi.

3.  Papildu summas saskaņā ar šo pantu attiecīgajām dalībvalstīm piešķir ar atsevišķu finansēšanas lēmumu, ar ko apstiprina vai pārskata šo valstu programmas saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantā.

8. pants

Resursi saistībā ar starpposma pārskatīšanu

1.  Lai piešķirtu summu, kas norādīta 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā, Komisija līdz 2017. gada 1. jūnijam ņem vērā dalībvalstu noslogojumu robežu pārvaldībā, tostarp meklēšanas un glābšanas pasākumus, kuri, iespējams, jāveic robežu uzraudzības operācijās jūrā, un novērtējuma ziņojumus, kas sagatavoti kā daļa no Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma, un apdraudējuma līmeņus pie ārējām robežām 2017.–2020. gada laikposmam, kā arī faktorus, kas ietekmējuši drošību pie ārējām robežām 2014.–2016. gadā. Minēto summu starp dalībvalstīm sadala, piemērojot šādām robežu kategorijām noteiktos koeficientus, ņemot vērā šā panta 6. punktu:

a) 

45 % ārējām jūras robežām;

b) 

38 % ārējām sauszemes robežām;

c) 

17 % lidostām.

2.  Ārējām jūras robežām un ārējām sauszemes robežām summu aprēķina, reizinot katram robežas posmam tā garumu ar apdraudējuma līmeni (minimāls, parasts, vidējs, augsts):

a) 

koeficients 0,5 minimālam apdraudējumam;

b) 

koeficients 1 parastam apdraudējumam;

c) 

koeficients 3 vidējam apdraudējumam;

d) 

koeficients 5 augstam apdraudējumam.

3.  Katrai dalībvalstij paredzēto piešķīrumu lidostām aprēķina šādi:

a) 

50 %, pamatojoties uz ārējās robežas šķērsojošo personu skaitu;

b) 

50 %, pamatojoties uz trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuriem atteikta ieceļošana uz ārējām robežām.

4.  Saskaņā ar Frontex aģentūras riska analīzes ziņojumu un apspriežoties ar Frontex aģentūru un attiecīgā gadījumā ar citām Savienības aģentūrām, Komisija nosaka katra dalībvalstu ārējās robežas posma apdraudējuma līmeņus 2017.–2020. gada laikposmam. Apdraudējuma līmeņu pamatā ir šādi faktori:

a) 

noslogojums robežu pārvaldībā pie ārējām robežām;

b) 

faktori, kas 2014.–2016. gada laikposmā pie dalībvalstu ārējām robežām ir ietekmējuši drošību;

c) 

izmaiņas Savienības politikā, piemēram, vīzu politikā;

d) 

iespējamās nākotnes tendences attiecībā uz migrācijas plūsmām un nelikumīgu darbību risku, kas saistīts ar personu nelegālu ārējo robežu šķērsošanu; un

e) 

iespējamā politiskā, ekonomiskā un sociālā attīstība trešās valstīs un jo īpaši kaimiņvalstīs.

Pirms Komisija publisko ziņojumu, kurā nosaka apdraudējuma līmeņus, tā rīko viedokļu apmaiņu ar dalībvalstīm.

5.  Lai sadalītu resursus saskaņā ar 1. punktu:

a) 

robežlīniju starp rajoniem, kas minēti 1. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 866/2004 ( 8 ), bet ne jūras robežu uz ziemeļiem no šīs robežlīnijas, ņem vērā, lai gan tā nav ārējā sauszemes robeža, kamēr vien tiek piemērots 2003. gada Pievienošanās akta 10. protokola par Kipru 1. pants;

b) 

jēdziens “ārējās jūras robežas” ir dalībvalstu teritoriālo jūras ūdeņu ārējās robežas, kā definēts saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvencijas 4. līdz 16. pantu. Tomēr gadījumos, kad ir nepieciešamas regulāras tālās distances operācijas, lai novērstu neatļautu robežas šķērsošanu, minētais jēdziens nozīmē augsta apdraudējuma zonu ārējās robežas. Minētās ārējās robežas nosaka, ņemot vērā attiecīgus datus par šīm operācijām 2014.–2016. gadā, ko sniedz iesaistītās dalībvalstis.

6.  Turklāt pēc Komisijas uzaicinājuma, kas izteikts līdz 2017. gada 1. jūnijam, dalībvalstis var saņemt papildu piešķīrumus, ja tie kā tādi ir paredzēti valsts programmā un ir jāizmanto, lai īstenotu konkrētus pasākumus, kuri jānosaka, ņemot vērā Savienības prioritātes attiecīgajā laikā.

7.  Papildu summas saskaņā ar šo pantu attiecīgajām dalībvalstīm piešķir ar atsevišķu finansēšanas lēmumu, ar ko apstiprina vai pārskata šo valstu programmas saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantā.

9. pants

Valstu programmas

1.  Valsts programmu, kas, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā minētā politiskā dialoga rezultātus, jāsagatavo saskaņā ar Instrumentu, un valsts programmu, kas jāsagatavo saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 513/2014, piedāvā Komisijai kā vienu vienotu valsts programmu attiecībā uz Fondu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantu.

2.  Valstu programmās, kuras jāizvērtē un jāapstiprina Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantu, dalībvalstis saskaņā ar šīs regulas 3. pantā minētajiem mērķiem un, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā minētā politiskā dialoga rezultātus, jo īpaši paredz šādus mērķus:

a) 

EUROSUR attīstīšana saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un pamatnostādnēm;

b) 

valsts līmeņa esošo spēju atbalstīšana un palielināšana vīzu politikā un ārējo robežu pārvaldībā, kā arī ar ārējo robežu pārvaldību saistītu pasākumu atbalstīšana un palielināšana brīvas pārvietošanās telpā, jo īpaši ņemot vērā jaunās tehnoloģijas, sasniegumus un/vai standartus saistībā ar migrācijas plūsmu pārvaldību;

c) 

migrācijas plūsmu pārvaldības turpmākās attīstības atbalstīšana dalībvalstu konsulārajos un citos dienestos trešās valstīs, tostarp konsulārās sadarbības mehānismu izveide, lai atvieglotu likumīgu ceļošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem un novērstu nelikumīgu imigrāciju uz Savienību;

d) 

integrētās robežu pārvaldības nostiprināšana, testējot un ieviešot jaunus rīkus, savstarpēji savietojamas sistēmas un darba metodes, kuru mērķis ir veicināt informācijas apmaiņu dalībvalstī vai uzlabot iestāžu sadarbību;

e) 

projektu izstrāde nolūkā nodrošināt vienotu un augsta līmeņa ārējo robežu kontroli atbilstīgi kopējiem Savienības standartiem, lai panāktu dalībvalstu robežu pārvaldības sistēmu labāku sadarbspēju;

f) 

pēc apspriešanās ar Frontex aģentūru veiktas atbalsta darbības, kas paredzētas, lai veicinātu turpmāku robežu pārvaldības un jo īpaši tehnoloģisko spēju saskaņošanu atbilstīgi kopējiem Savienības standartiem;

g) 

Savienības acquis par robežkontroli un vīzām pareizas un vienotas piemērošanas nodrošināšana, reaģējot uz trūkumiem, kas apzināti Savienības līmenī un ko pierāda rezultāti, kuri iegūti Šengenas izvērtējuma un uzraudzības mehānisma ietvaros;

h) 

tādu spēju veidošana, ar kurām risināt turpmākās problēmas, tostarp novērst pašreizējos un nākotnes apdraudējumus un spiedienu pie ārējām robežām, jo īpaši ņemot vērā attiecīgo Savienības aģentūru veikto riska analīzi.

3.  Īstenojot 2. punktā minētos mērķus, dalībvalstis savās valstu programmās var atbalstīt darbības trešās valstīs un saistībā ar tām, tostarp apmainoties ar informāciju un sadarbojoties operatīvajā jomā.

4.  Komisija apspriežas ar Frontex aģentūru par dalībvalstu iesniegtajiem valstu programmu projektiem, jo īpaši par pasākumiem, kurus finansē no līdzekļiem, kas paredzēti darbības atbalstam, lai pilnveidotu Frontex aģentūras pamatuzdevuma papildināmību ar dalībvalstu ārējo robežu kontroles un uzraudzības pienākumiem, kā arī nodrošinātu konsekvenci un novērstu izmaksu neefektivitāti.

10. pants

Darbības atbalsts saskaņā ar dalībvalstu programmām

1.  Dalībvalsts var izmantot līdz 40 % no summas, kas valsts programmai piešķirta no Instrumenta, lai finansētu darbības atbalstu valsts iestādēm, kuras atbildīgas par to uzdevumu izpildi un pakalpojumu sniegšanu, kas vērtējami kā sabiedriski pakalpojumi Savienībai.

2.  Darbības atbalstu sniedz tad, ja attiecīgā dalībvalsts ir izpildījusi šādus nosacījumus:

a) 

atbilstība Savienības acquis par robežām un vīzām;

b) 

atbilstība valsts programmas mērķiem;

c) 

atbilstība kopējiem Savienības standartiem, lai palielinātu dalībvalstu koordināciju un izvairītos no dubultošanās, sadrumstalotības un izmaksu neefektivitātes robežkontroles jomā.

3.  Šim nolūkam Komisija pirms valstu programmu apstiprināšanas novērtē bāzes situāciju dalībvalstīs, kas apliecinājušas vēlmi pieprasīt darbības atbalstu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā Šengenas novērtējuma ziņojumus.

Par Komisijas secinājumiem rīko viedokļu apmaiņu ar attiecīgajām dalībvalstīm.

Pēc šīs viedokļu apmaiņas Komisijas apstiprinājumu budžeta atbalstam dalībvalsts programmas ietvaros drīkst padarīt atkarīgu no vairāku konkrētu darbību plānošanas un īstenošanas ar mērķi nodrošināt, lai līdz budžeta atbalsta piešķiršanas brīdim būtu pilnībā izpildīti 2. punktā minētie nosacījumi.

4.  Darbības atbalstu koncentrē konkrētiem uzdevumiem un/vai pakalpojumiem, lai sasniegtu III pielikumā minētos mērķus. Tas paredz pilnībā atlīdzināt izdevumus, kas radušies, pildot uzdevumus un/vai sniedzot pakalpojumus, kuri noteikti valsts programmā, ievērojot programmas finansiālos ierobežojumus un 1. punktā noteikto maksimālo apjomu.

5.  Darbības atbalstu uzrauga, un Komisija un attiecīgā dalībvalsts par to apmainās ar informāciju saistībā ar bāzes situāciju minētajā dalībvalstī, izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem, kā arī rādītājiem panākumu novērtēšanai.

6.  Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka ziņošanas procedūras par šā noteikuma piemērošanu un citus praktiskos mehānismus, kas jāizveido starp dalībvalstīm un Komisiju, lai nodrošinātu atbilstību šim pantam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 18. panta 2. punktā.

11. pants

Darbības atbalsts Īpašajai tranzīta shēmai

1.  Ar Instrumentu sniedz atbalstu, lai kompensētu neiekasētās nodevas par vīzām, ko izsniedz tranzītam, un papildu izmaksas, kas rodas, īstenojot vienkāršota tranzīta dokumenta (FTD) un vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumenta (FRTD) shēmu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 693/2003 un Regulu (EK) Nr. 694/2003.

2.  Līdzekļi, kurus šim nolūkam saskaņā ar 1. punktu piešķir Lietuvai, nedrīkst pārsniegt EUR 154 miljonus par 2014.–2020. gada laikposmu, un tos nodod Lietuvai kā īpašu papildu darbības atbalstu.

3.  Piemērojot 1. punktu, papildu izmaksas ir izmaksas, kas tieši rodas, izpildot konkrētas prasības, lai īstenotu Īpašo tranzīta shēmu, nevis izsniedzot vīzas tranzītam vai citiem mērķiem.

Finansējumu var piešķirt par šādiem papildu izmaksu veidiem:

a) 

ieguldījumi infrastruktūrā;

b) 

Īpašās tranzīta shēmas īstenošanā iesaistītā personāla mācības;

c) 

papildu darbības izmaksas, tostarp algas darbiniekiem, kuri konkrēti īsteno Īpašo tranzīta shēmu.

4.  Šā panta 1. punktā minētās neiekasētās nodevas aprēķina, pamatojoties uz vīzas nodevu līmeni un atbrīvojumiem no vīzas nodevas, kas paredzēti nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federāciju par vīzu atvieglinātu izsniegšanu Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas pilsoņiem ( 9 ), ievērojot šā panta 2. punktā noteiktās finansējuma robežas.

5.  Komisija un Lietuva pārskata šā panta piemērošanu, ja notiek izmaiņas, kas ietekmē Īpašās tranzīta shēmas pastāvēšanu un/vai darbību.

6.  Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka ziņošanas procedūras par šā noteikuma piemērošanu un citus finansiālos vai praktiskos mehānismus, kas jāizveido starp Lietuvu un Komisiju, lai panāktu atbilstību šā panta prasībām. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7.  Lai nodrošinātu Īpašās tranzīta shēmas netraucētu darbību, Komisija var noteikt īpašu starpposma maksājumu kārtību, ar ko atkāpjas no Regulas (ES) Nr. 514/2014 noteikumiem.

12. pants

Plānošana saskaņā ar Šengenas izvērtējuma un uzraudzības mehānisma rezultātiem

Saņemot Šengenas izvērtējuma ziņojumu, kas pieņemts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1053/2013, attiecīgā dalībvalsts kopā ar Komisiju un Frontex aģentūru izvērtē, kā ievērot secinājumus, tostarp novērst trūkumus, un savā valsts programmā īsteno sniegtos ieteikumus.

Vajadzības gadījumā šī dalībvalsts pārskata valsts programmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. panta 9. punktu, lai ņemtu vērā minētos secinājumus un ieteikumus.

Korektīvo pasākumu finansēšana ir prioritāte. Apspriežoties ar Komisiju un Frontex aģentūru, attiecīgā dalībvalsts pārdala savas programmas resursus, tostarp arī tos, kas programmā paredzēti darbības atbalstam, un/vai ievieš vai maina pasākumus, kuru mērķis ir novērst trūkumus saskaņā ar Šengenas izvērtējuma ziņojuma secinājumiem un ieteikumiem.

13. pants

Savienības darbības

1.  Pēc Komisijas iniciatīvas Instrumentu var izmantot, lai finansētu transnacionālas darbības vai tādas darbības, kas īpaši interesē Savienību (“Savienības darbības”) saistībā ar vispārīgajiem, konkrētajiem un darbības mērķiem, kas minēti 3. pantā.

2.  Lai Savienības darbībām varētu piešķirt finansējumu, tām jo īpaši jāparedz šādi mērķi:

a) 

atbalstīt sagatavošanas, uzraudzības, administratīvos un tehniskos pasākumus, kas nepieciešami ārējo robežu un vīzu politiku īstenošanai, tostarp Šengenas zonas pārvaldības stiprināšanai, izstrādājot un īstenojot novērtēšanas mehānismu, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1053/2013, lai pārbaudītu to, kā tiek piemērots Šengenas acquis un Šengenas Robežu kodekss, jo īpaši izmaksas, kas radušās Komisijas un dalībvalstu ekspertiem, kuri piedalās apmeklējumos uz vietas;

b) 

uzlabot dalībvalstu un trešo valstu situācijas pārzināšanu un izpratni, veicot analīzi, novērtēšanu un ciešu politikas virzienu uzraudzību;

c) 

atbalstīt statistikas rīku, tostarp kopēju statistikas rīku, metožu, kā arī kopīgu rādītāju izstrādi;

d) 

atbalstīt un uzraudzīt Savienības tiesību aktu un Savienības politikas mērķu īstenošanu dalībvalstīs, novērtēt to efektivitāti un ietekmi, tostarp attiecībā uz cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, ciktāl tas attiecas uz Instrumenta piemērošanas jomu;

e) 

Eiropas līmenī veicināt tīklu veidošanu, savstarpējas mācības, paraugprakses un novatorisku metožu apzināšanu un izplatīšanu dažādu ieinteresēto personu starpā;

f) 

veicināt projektus, kuru mērķis ir ar robežu pārvaldību saistītu pasākumu saskaņošana un savietojamība saskaņā ar kopējiem Savienības standartiem, lai izveidotu integrētu Eiropas robežu pārvaldības sistēmu;

g) 

uzlabot iesaistīto personu un sabiedrības informētību par Savienības politikām un mērķiem, tostarp dienestu iekšējo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm;

h) 

attīstīt Eiropas tīklu spējas novērtēt, veicināt, atbalstīt un tālāk attīstīt Savienības politikas un mērķus;

i) 

atbalstīt īpaši inovatīvus projektus, kas izstrādā jaunas metodes un/vai tehnoloģijas, kuras var nodot citām dalībvalstīm, jo īpaši projektus ar mērķi testēt un validēt pētnieciskos projektus;

j) 

atbalstīt darbības saistībā ar trešām valstīm un trešās valstīs, kā minēts 4. panta 2. punktā.

3.  Savienības darbības īsteno saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 6. pantu.

14. pants

Ārkārtas palīdzība

1.  Ar Instrumentu nodrošina finansiālu atbalstu, lai risinātu steidzamas un konkrētas vajadzības ārkārtas situācijās, kas definētas 2. panta f) punktā.

2.  Ārkārtas palīdzību īsteno saskaņā Regulas (ES) Nr. 514/2014 6. un 7. pantu.

15. pants

Programmas izveide IT sistēmu izstrādei

Programmu uz pašreizējām un/vai jaunām IT sistēmām balstītu IT sistēmu izstrādei īsteno atbilstīgi to Savienības leģislatīvo aktu pieņemšanai, kuros noteiktas minētās IT sistēmas un šo sistēmu sakaru infrastruktūra, jo īpaši ar mērķi uzlabot robežšķērsošanas plūsmu pārvaldību un kontroli uz ārējām robežām, pastiprinot pārbaudes un vienlaicīgi paātrinot robežšķērsošanu regulāri ceļojošām personām. Attiecīgā gadījumā tiecas panākt sinerģiju ar esošām IT sistēmām, lai izvairītos no dubultiem izdevumiem.

Šīs regulas 5. panta 5. punkta b) apakšpunktā minētās summas sadalījumu nosaka vai nu attiecīgajos Savienības leģislatīvajos aktos, vai arī pēc minēto leģislatīvo aktu pieņemšanas ar deleģēto aktu atbilstīgi 17. pantam.

Komisija vismaz reizi gadā un attiecīgā gadījumā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par panākto progresu šo IT sistēmu izstrādāšanā.

16. pants

Tehniskā palīdzība

1.  Pēc Komisijas iniciatīvas un/vai tās vārdā no Instrumenta var atvēlēt līdz EUR 1,7 miljoniem gadā tehniskajai palīdzībai Fondam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 9. pantu.

2.  Pēc dalībvalsts iniciatīvas no Instrumenta var finansēt tehniskās palīdzības pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 20. pantu. Tehniskajai palīdzībai atvēlētā summa 2014.–2020. gada laikposmam nepārsniedz 5 % no dalībvalstij piešķirtās kopējās summas plus EUR 500 000 .



III

NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

17. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 5. panta 5. punkta b) apakšpunktā un 6. panta 4. punktā, 7. panta 2. punktā un 15. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no 2014. gada 21. maija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz triju gadu laikposmu, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 5. punkta b) apakšpunktā un 6. panta 4. punktā, 7. panta 2. punktā un 15. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 5. panta 5. punkta b) apakšpunktu un 6. panta 4. punktu, 7. panta 2. punktu un 15. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

18. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz “Patvēruma, migrācijas un integrācijas un iekšējās drošības fonda komiteja”, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 59. panta 1. punktu.

2.  Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

19. pants

Regulas (ES) Nr. 514/2014 piemērojamība

Šim Instrumentam piemēro Regulas (ES) Nr. 514/2014 noteikumus.

20. pants

Atcelšana

Lēmumu Nr. 574/2007/EK atceļ no 2014. gada 1. janvāra.

21. pants

Pārejas noteikumi

1.  Šī regula neietekmē iespēju turpināt vai pārveidot, tostarp pilnīgi vai daļēji atcelt, attiecīgos projektus un gada programmas līdz to slēgšanai vai atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Lēmumu Nr. 574/2007/EK vai jebkuru citu tiesību aktu, kurš 2013. gada 31. decembrī attiecas uz minēto atbalstu.

2.  Pieņemot lēmumus par līdzfinansējumu saskaņā ar Instrumentu, Komisija ņem vērā pasākumus, kuri, pamatojoties uz Lēmumu Nr. 574/2007/EK, apstiprināti līdz 2014. gada 20. maijam un kuriem ir finansiālas sekas laikā, uz ko attiecas konkrētais līdzfinansējums.

3.  Atvēlētās līdzfinansējuma summas, kuras Komisija ir apstiprinājusi laikposmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim un par kurām līdz noslēguma ziņojuma iesniegšanas termiņam Komisijai nav nosūtīti darbību slēgšanai vajadzīgie dokumenti, Komisija automātiski atceļ līdz 2017. gada 31. decembrim, prasot atmaksāt nepamatoti izmaksātās summas.

4.  Aprēķinot summu, uz ko attiecas automātiska saistību atcelšana, neņem vērā summas, kas attiecas uz pasākumiem, kuri ir apturēti saistībā ar tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību, kam ir apturoša iedarbība.

5.  Dalībvalstis līdz 2015. gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai novērtējuma ziņojumu par to pasākumu rezultātiem un ietekmi, kuri līdzfinansēti saskaņā ar Lēmumu Nr. 574/2007/EK un attiecas uz 2011.–2013. gada laikposmu.

6.  Komisija līdz 2015. gada 31. decembrim saskaņā ar Lēmumu Nr. 574/2007/EK iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ex post novērtējuma ziņojumu par 2011.–2013. gada laikposmu.

22. pants

Pārskatīšana

Pēc Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlaments un Padome šo regulu pārskata līdz 2020. gada 30. jūnijam.

23. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.



I PIELIKUMS



Valstu programmu bāzes summas dalībvalstīs (EUR)

Dalībvalsts / asociētā valsts

Minimālā summa

Nemainīgā daļa, kas piešķirta uz 2010.–2012. g. vidējā rādītāja pamata

2010.–2012.g. procentuālā daļa ar Horvātiju

Kopā

AT

5 000 000

9 162 727

0,828  %

14 162 727

BE

5 000 000

12 519 321

1,131  %

17 519 321

BG

5 000 000

35 366 130

3,196  %

40 366 130

CH

5 000 000

13 920 284

1,258  %

18 920 284

CY

15 000 000

19 507 030

1,763  %

34 507 030

CZ

5 000 000

9 381 484

0,848  %

14 381 484

DE

5 000 000

46 753 437

4,225  %

51 753 437

DK

5 000 000

5 322 133

0,481  %

10 322 133

EE

5 000 000

16 781 752

1,516  %

21 781 752

ES

5 000 000

190 366 875

17,201  %

195 366 875

FI

5 000 000

31 934 528

2,886  %

36 934 528

FR

5 000 000

79 999 342

7,229  %

84 999 342

GR

5 000 000

161 814 388

14,621  %

166 814 388

HR

4 285 714

31 324 057

2,830  %

35 609 771

HU

5 000 000

35 829 197

3,237  %

40 829 197

IE

 

 

 

 

IS

5 000 000

326 980

0,030  %

5 326 980

IT

5 000 000

151 306 897

13,672  %

156 306 897

LI

5 000 000

0

0,000  %

5 000 000

LT

5 000 000

19 704 873

1,780  %

24 704 873

LU

5 000 000

400 129

0,036  %

5 400 129

LV

5 000 000

10 521 704

0,951  %

15 521 704

MT

15 000 000

38 098 597

3,442  %

53 098 597

NL

5 000 000

25 609 543

2,314  %

30 609 543

NO

5 000 000

9 317 819

0,842  %

14 317 819

PL

5 000 000

44 113 133

3,986  %

49 113 133

PT

5 000 000

13 900 023

1,256  %

18 900 023

RO

5 000 000

56 151 568

5,074  %

61 151 568

SE

5 000 000

6 518 706

0,589  %

11 518 706

SI

5 000 000

25 669 103

2,319  %

30 669 103

SK

5 000 000

5 092 525

0,460  %

10 092 525

UK

 

 

 

 

KOPĀ

169 285 714

1 106 714 286

100,00  %

1 276 000 000



II PIELIKUMS

Konkrēto darbību saraksts

1. 

Konsulārās sadarbības mehānismu izveide starp vismaz divām dalībvalstīm, nodrošinot apjomradītus ietaupījumus attiecībā uz pieteikumu izskatīšanu un vīzu izsniegšanu konsulātos, tostarp kopīgos vīzu pieteikumu centros, saskaņā ar Vīzu kodeksā paredzētajiem sadarbības principiem.

2. 

Transportlīdzekļu un operatīvā aprīkojuma iegāde, kurus Frontex aģentūra atzīst par nepieciešamu izmantošanai kopīgajās operācijās un kuri tiek nodoti Frontex aģentūras rīcībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2007/2004 7. panta 5. punkta otro un trešo daļu.

▼M2

3. 

ARobežkontroles darbības (piemēram, robežpārbaudes un robežu uzraudzības pasākumi) reģionos, kuri saskaras ar pašreizēju vai iespējamu lielu un/vai nesamērīgu migrācijas spiedienu, tostarp darbības, kas saistītas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1624 ( 10 ) 2. panta 10. punktā definēto karsto punktu zonu izveidi, attīstīšanu un darbību, kā arī vajadzības gadījumā – atbalsts robežu pārvaldības darbībām trešās valstīs.

▼B



III PIELIKUMS

Darbības atbalsta mērķi valstu programmās

1. mērķis – veicināt tādu politiku izstrādi un īstenošanu, kas nodrošina, ka neatkarīgi no valstspiederības nekādu kontroli neveic personām, kas šķērso iekšējās robežas, bet pie ārējām robežām veic personu pārbaudes un efektīvi uzrauga šo robežu šķērsošanu:

— 
operācijas,
— 
personāla izmaksas, tostarp mācību izmaksas,
— 
apkopes izmaksas, piemēram, uzturēšanas un remonta izmaksas,
— 
aprīkojuma modernizācija/nomaiņa,
— 
nekustamais īpašums (amortizācija, renovācija).

2. mērķis – veicināt kopīgas politikas izstrādi un īstenošanu jautājumā par vīzām un citām īstermiņa uzturēšanās atļaujām, ietverot konsulāro sadarbību:

— 
operācijas,
— 
personāla izmaksas, tostarp mācību izmaksas,
— 
apkopes izmaksas, uzturēšana un remonts,
— 
aprīkojuma modernizācija/nomaiņa,
— 
nekustamais īpašums (amortizācija, renovācija).

3. mērķis – izveidot un ekspluatēt drošas IT sistēmas, šo sistēmu sakaru infrastruktūru un aprīkojumu migrācijas plūsmu pārvaldībai un uzraudzībai pie Savienības ārējām robežām:

— 
SIS, VIS un jauno vēl radāmo sistēmu operatīvā vadība,
— 
personāla izmaksas, tostarp mācību izmaksas,
— 
apkopes izmaksas, piemēram, uzturēšanas un remonta izmaksas,
— 
sakaru infrastruktūra un ar drošību, kā arī ar datu aizsardzību saistītie jautājumi,
— 
aprīkojuma modernizācija/nomaiņa,
— 
drošu telpu noma un/vai renovācija.



IV PIELIKUMS

Kopējo rādītāju saraksts konkrēto mērķu novērtēšanai

a) 

Atbalsts kopējai vīzu politikai, lai veicinātu likumīgu ceļošanu, nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem un nepieļautu nelikumīgu imigrāciju:

i) 

ar Instrumenta palīdzību īstenoto konsulārās sadarbības pasākumu skaits.

Ikgadējos īstenošanas ziņojumos, kā minēts Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. pantā, šis rādītājs tiek tālāk sadalīts šādās apakškategorijās:

— 
kopīgas atrašanās vietas,
— 
kopīgi pieteikumu pieņemšanas centri,
— 
pārstāvības,
— 
citi;
ii) 

ar Instrumenta palīdzību apmācīto darbinieku skaits un mācību kursu skaits par kopējās vīzu politikas aspektiem;

iii) 

Instrumenta atbalstīto īpašo amatu skaits trešās valstīs.

Ikgadējos īstenošanas ziņojumos, kā minēts Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. pantā, šis rādītājs tiek tālāk sadalīts šādās apakškategorijās:

— 
imigrācijas sadarbības koordinatori,
— 
citi;
iv) 

ar Instrumenta atbalstu izveidoto vai uzlaboto konsulātu procentuālā daļa un skaits no kopējā konsulātu skaita.

b) 

Atbalsts robežu pārvaldībai, tostarp apmainoties ar informāciju starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Frontex aģentūru, lai, no vienas puses, nodrošinātu ārējo robežu augsta līmeņa aizsardzību, arī nepieļaujot nelikumīgu imigrāciju, un, no otras puses, nodrošinātu ārējo robežu netraucētu šķērsošanu saskaņā ar Šengenas acquis:

i) 

ar Instrumenta palīdzību apmācīto darbinieku skaits un mācību kursu skaits par robežu pārvaldības aspektiem;

ii) 

ar Instrumenta palīdzību izveidoto vai uzlaboto robežkontroles (pārbaude un uzraudzība) infrastruktūras objektu skaits.

Ikgadējos īstenošanas ziņojumos, kā minēts Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. pantā, šis rādītājs tiek tālāk sadalīts šādās apakškategorijās:

— 
infrastruktūra,
— 
transportlīdzekļu kopums (gaisa, zemes, jūras robežām),
— 
aprīkojums,
— 
citi;
iii) 

Instrumenta atbalstītu robežšķērsošanas punktu skaits (no kopējā robežšķērsošanas punktu skaita), kuros ārējo robežu šķērso caur automatizētas robežkontroles sistēmas (ABC) izejām;

iv) 

EUROSUR ietvaros izveidoto/uzlaboto valsts robežu uzraudzības infrastruktūras objektu skaits.

Ikgadējos īstenošanas ziņojumos, kā minēts Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. pantā, šis rādītājs tiek tālāk sadalīts šādās apakškategorijās:

— 
valsts koordinācijas centri,
— 
reģionālie koordinācijas centri
— 
vietējie koordinācijas centri,
— 
citu veidu koordinācijas centri;
v) 

incidentu skaits, par kuriem Eiropas kopainas raksturošanai ir saņemti dalībvalstu ziņojumi.

Ikgadējos īstenošanas ziņojumos, kā minēts Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. pantā, šis rādītājs tiek tālāk sadalīts šādās apakškategorijās:

— 
nelikumīga imigrācija, tostarp incidenti, kas ir saistīti ar risku migrantu dzīvībai,
— 
pārrobežu noziedzība,
— 
krīzes situācijas.


( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.).

( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS Regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1931/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko nosaka vietējās pierobežas satiksmes noteikumus pie dalībvalstu ārējām sauszemes robežām un ar ko groza Šengenas Konvencijas noteikumus (OV L 405, 30.12.2006., 1. lpp.).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

( 6 ) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 12. septembra Regula (ES) 2018/1240, ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza Regulas (ES) Nr. 1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624(EU) un (ES) 2017/2226 (OV L 236, 19.9.2018., 1. lpp.).

( 8 ) Padomes Regula (EK) Nr. 866/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par režīmu saskaņā ar Pievienošanās akta 10. protokola 2. pantu (OV L 161, 30.4.2004., 128. lpp.).

( 9 ) OV L 129, 17.5.2007., 27. lpp.

( 10 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Regula (ES) 2016/1624 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.).

Top