2007R1580 — LV — 01.01.2010 — 007.003

---

Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1580/2007 (2007. gada 21. decembris), ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (OV L 350, 31.12.2007, p.1)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		No	page	date
►M1	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 292/2008 (2008. gada 1. aprīlis),	L 90	3	2.4.2008
M2	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 352/2008 (2008. gada 18. aprīlis),	L 109	9	19.4.2008
M3	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 498/2008 (2008. gada 4. jūnijs),	L 146	7	5.6.2008
►M4	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 514/2008 (2008. gada 9. jūnijas),	L 150	7	10.6.2008
►M5	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 590/2008 (2008. gada 23. jūnijs),	L 163	24	24.6.2008
M6	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 853/2008 (2008. gada 18. augusts),	L 232	3	30.8.2008
M7	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1050/2008 (2008. gada 24. oktobris),	L 282	10	25.10.2008
►M8	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1221/2008, (2008. gada 5. decembris),	L 336	1	13.12.2008
M9	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1277/2008 (2008. gada 17. decembris),	L 339	76	18.12.2008
►M10	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1327/2008 (2008. gada 19. decembris),	L 345	24	23.12.2008
M11	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 313/2009 (2009. gada 16. aprīlis),	L 98	24	17.4.2009
M12	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 434/2009 (2009. gada 26. maijs),	L 128	10	27.5.2009
►M13	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 441/2009 (2009. gada 27. maijs),	L 129	10	28.5.2009
M14	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 635/2009 (2009. gada 14. jūlijs),	L 191	3	23.7.2009
►M15	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 771/2009 (2009. gada 25. augusts),	L 223	3	26.8.2009
M16	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 772/2009 (2009. gada 25. augusts),	L 223	20	26.8.2009
M17	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1031/2009 (2009. gada 29. oktobris),	L 283	47	30.10.2009
►M18	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1256/2009 (2009. gada 15. decembris),	L 338	20	19.12.2009

Labota ar:

C1	Kļūdu labojums, OV L 003, 5.1.2008, lpp 24  (1580/07)

---

▼B

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1580/2007

(2007. gada 21. decembris),

ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē

I

SADAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma un lietotie termini

1.  Šī regula nosaka Regulas (EK) Nr. 2200/96, Regulas (EK) Nr. 2201/96 un Regulas (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus.

2.  Šā panta 1. punktā minētajās regulās un šajā regulā lietotajiem terminiem ir vienāda nozīme, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

2. pants

Tirdzniecības gadi

Regulas (EK) Nr. 2200/96 1. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punktā norādīto produktu tirdzniecības gadus skaita no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

II

SADAĻA

PRODUKTU KLASIFIKĀCIJA

I

NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

▼M8

2.a pants

Tirdzniecības standarti; īpašnieki

1.  Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 1. punkta prasības dēvē par vispārējo tirdzniecības standartu. Sīkāka informācija par vispārējo tirdzniecības standartu ir izklāstīta šīs regulas I pielikuma A daļā.

Augļiem un dārzeņiem, kuriem nav noteikti specifiskie tirdzniecības standarti, ir jāatbilst vispārējam tirdzniecības standartam. Taču, ja īpašnieks var pierādīt, ka tie atbilst kādam spēkā esošam standartam, ko ir pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija (UNECE), tad produktu uzskata par atbilstīgu vispārējam tirdzniecības standartam.

2.  Konkrētie tirdzniecības standarti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, ir izklāstīti šīs regulas I pielikuma B daļā saistībā ar šādiem produktiem:

3.  Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 3. punkta nolūkos īpašnieks ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura īpašumā ir attiecīgie produkti.

▼B

3. pants

Atbrīvojumi un izņēmumi no tirdzniecības standartu piemērošanas

 

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 3. punkta, tirdzniecības standartus nepiemēro:

 ◄

▼M8

▼B

 

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 3. punkta, prasību par atbilstību tirdzniecības standartiem attiecīgajā ražošanas zonā nepiemēro:

 ◄

▼M8

3.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 3. punkta, dalībvalstis var atbrīvot no specifiskā tirdzniecības standarta piemērošanas tos produktus, kas ir paredzēti mazumtirdzniecībai patērētājiem viņu personiskajam patēriņam un ir ar marķējumu “produkts paredzēts pārstrādei” vai jebkuru citu līdzīgu formulējumu, un ir paredzēti cita veida pārstrādei, nekā norādīts 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā.

▼M8

3.a  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 3. punkta attiecībā uz konkrētiem tirdzniecības standartiem, svaigi augļi un dārzeņi, kas nav augstākās šķiras, tirdzniecības posmos, kas seko nosūtīšanai, var būt mazliet mazāk svaigi un mazliet apvītuši, nedaudz bojāti sakarā ar to attīstību un tendenci ātri bojāties.

3.b  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113.a panta 3. punkta, vispārējo tirdzniecības standartu nepiemēro šādiem produktiem:

▼M15

▼M8

▼B

4.  Ir jāiesniedz dalībvalsts kompetentajai iestādei pierādījumi par to, ka produkti, uz kuriem attiecas 1. punkta a) apakšpunkts un 2. punkts, atbilst noteiktajiem nosacījumiem, jo īpaši attiecībā uz paredzēto produktu izmantojumu.

4. pants

Informācijā iekļaujamās ziņas

▼M8

1.  Informācijā iekļaujamās ziņas kas prasītas šajā nodaļā, ir jānorāda salasāmi, labi redzamā vietā iepakojuma vienā pusē, un tām ir jābūt vai nu neizdzēšami uzdrukātām tieši uz iepakojuma, vai arī uz etiķetes, kas ir iepakojuma daļa vai piestiprināts tam.

▼B

2.  Precēm, kas tiek nosūtītas neiepakotas un iekrautas tieši transporta līdzeklī, 1. punktā minēto informāciju norāda preču pavaddokumentā vai arī paziņojumā, kas novietots redzamā vietā transporta līdzeklī.

▼M8

3.  Saistībā ar distances līgumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK ( 27 ) 2. panta 1. punkta izpratnē tirdzniecības standartu atbilstības nodrošināšanai informācijā iekļaujamām ziņām ir jābūt pieejamām pirms pirkuma darījuma slēgšanas.

4.  Rēķinos un pavaddokumentos, izņemot tos, kas jāsaņem patērētājam, ir jānorāda produktu nosaukumi un izcelsmes valsts, attiecīgā gadījumā arī produkta šķira, šķirne vai tirdzniecības tips, ja to nosaka konkrēts tirdzniecības standarts, un vajadzības gadījumā arī tas, ka produkti ir paredzēti pārstrādei.

▼M8

5. pants

Informācijā iekļaujamās ziņas mazumtirdzniecības posmā

Saskaņā ar šo nodaļu mazumtirdzniecības posmā informācijā iekļaujamām ziņām ir jābūt salasāmām un pamanāmām. Produktus var izlikt pārdošanai mazumtirdzniecībā ar nosacījumu, ka blakus precei, pamanāmā vietā, salasāmā veidā norāda informāciju par produkta izcelsmes valsti un vajadzības gadījumā arī šķiru un tirdzniecības tipu, kas nemaldina patērētāju.

Fasētiem produktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/13/EK ( 28 ) papildus tirdzniecības standartos noteiktajai informācijai norāda tīrsvaru. Taču attiecībā uz produktiem, kurus pārdod pēc skaita, prasība par tīrsvara norādīšanu netiek piemērota, ja produktu skaits ir skaidri saredzams un tie ir saskaitāmi no ārpuses, vai arī ja skaits ir norādīts marķējumā.

6. pants

Maisījumi

1.  Iepakojumos, kuru tīrsvars ir 5 kg vai mazāk, var būt iekļauti dažādu veidu augļu un dārzeņu maisījumi, ar nosacījumu, ka

2.  Panta 1. punkta a) apakšpunkta prasības neattiecas uz maisījumā iekļautiem produktiem, kas nav produkti no augļu vai dārzeņu nozares, kā tas noteikts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 1. pantā.

3.  Ja maisījumā iekļauto augļu un dārzeņu izcelsme ir vairāk nekā viena dalībvalsts vai ir trešā valsts, tad pilnus izcelsmes valstu nosaukumus var aizstāt ar vienu no zemākminētajiem, atbilstoši vajadzībai:

▼B

II

NODAĻA

Tirdzniecības standartu ievērošanas pārbaudes

1.

iedaļa

Vispārīgi nosacījumi

▼M8

7. pants

Darbības joma

Šajā nodaļā izklāstīti noteikumi par atbilstības pārbaužu īstenošanu, kas nozīmē augļu un dārzeņu pārbaudi visos tirdzniecības posmos saskaņā ar šo nodaļu, lai pārbaudītu, vai tie atbilst tirdzniecības standartiem un citiem šīs nodaļas noteikumiem un Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113. pantam un 113.a pantam.

▼B

8. pants

Kompetentās iestādes

1.  Katra dalībvalsts izraugās:

▼M8

▼M8

Pirmajā apakšpunkta daļā minētās koordinācijas iestādes un pārbaudes iestādes var būt gan valsts, gan privātas. Jebkurā gadījumā dalībvalstis ir par tām atbildīgas.

▼B

2.  Dalībvalstis Komisijai paziņo:

3.  Koordinācijas iestāde var būt pārbaudes iestāde vai viena no pārbaudes iestādēm, vai jebkura cita iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar 1. punktu.

4.  Komisija nodrošina dalībvalstu izraudzīto koordinācijas iestāžu saraksta publisku pieejamību tādā veidā, kādu tā uzskata par piemērotu.

9. pants

Uzņēmēju datubāze

1.  Dalībvalstis izveido augļu un dārzeņu nozares uzņēmēju datubāzi, kurā saskaņā ar šajā pantā noteiktajiem nosacījumiem iekļauj uzņēmējus, kas iesaistīti tādu svaigu augļu un dārzeņu tirgošanā, attiecībā uz kuriem ir noteikti standarti atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1182/2007 2. pantam.

▼M8

Dalībvalstis šim nolūkam var izmantot jebkuru citu datubāzi vai datubāzes, kas jau ir izveidotas citiem nolūkiem.

“Tirgotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona:

Darbības, kas minētas trešās daļas a) apakšpunkta i), ii) un iii) punktā, aptver:

▼B

2.  Dalībvalstis nosaka nosacījumus, ar kuriem datubāzē attiecīgi ir vai nav iekļaujami šādi uzņēmēji:

▼M8

3.  Ja datubāzi veido vairāki atšķirīgi elementi, koordinācijas iestāde nodrošina, ka datubāze, tās elementi un informācijas atjaunošana par tiem ir vienota. Informācijas atjaunošanu īpaši nodrošina, izmantojot veikto atbilstības pārbaužu laikā apkopoto informāciju.

4.  Šajā datubāzē ir katra tirgotāja reģistrācijas numurs, nosaukums, adrese, informācija, kas vajadzīga šā tirgotāja klasificēšanai vienā no 10. panta 2. punktā norādītajām riska kategorijām, jo īpaši par vietu tirdzniecības ķēdē, informācija par uzņēmuma nozīmīgumu, informācija par iepriekšējās pārbaudēs izdarītajiem konstatējumiem attiecībā uz katru tirgotāju, kā arī visa cita informācija, kuru uzskata par vajadzīgu pārbaudēm, piemēram, informācija par kvalitātes nodrošināšanas sistēmu vai pašpārbaudes sistēmu attiecībā uz atbilstību tirdzniecības standartiem. Atjaunošanu īpaši nodrošina, izmantojot atbilstības pārbaužu laikā apkopoto informāciju.

▼B

5.  Uzņēmēji sniedz informāciju, kuru dalībvalstis uzskata par vajadzīgu datubāzes izveidošanai un atjaunošanai. Dalībvalstis nosaka nosacījumus, ar kuriem datubāzē iekļauj uzņēmējus, kas nav reģistrēti to teritorijā, bet veic tajā tirdzniecību.

▼M8

2. iedaļa

Atbilstības pārbaudes, ko veic dalībvalstis

10. pants

Atbilstības pārbaudes

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbilstības pārbaudes tiek veiktas izlases veidā, pamatojoties uz riska analīzi, un pietiekami bieži, lai nodrošinātu atbilstību tirdzniecības standartiem un citiem šīs sadaļas un Regulas (EK) Nr. 1234/2007 113. panta un 113.a panta noteikumiem.

Riska vērtēšanas kritērijos ietilpst atbilstības sertifikāta esība, kā norādīts 12.a pantā, ko ir izdevusi trešās valsts kompetenta iestāde, kuras atbilstības pārbaude ir apstiprināta saskaņā ar 13. pantu. Šāda sertifikāta esība uzskatāma par faktoru, kas mazina neatbilstības risku.

Kritēriji, lai novērtētu risku, var ietvert:

2.  Riska analīze ir balstīta uz informāciju, kas ir ietverta tirgotāju datubāzē saskaņā ar 9. pantu un klasificē tirgotājus riska kategorijās.

Dalībvalstis jau iepriekš nosaka:

Dalībvalstis var izvēlēties neveikt izlases veida pārbaudes tiem produktiem, kuriem nav specifisko tirdzniecības standartu, pamatojoties uz riska analīzi.

3.  Ja pārbaudēs konstatē būtiskus pārkāpumus, dalībvalstīm jāpalielina pārbaužu biežums attiecībā uz tirgotājiem, produktiem, izcelsmi vai citiem rādītājiem.

4.  Tirgotāji pārbaudes iestādēm sniedz visu informāciju, kuru šīs iestādes uzskata par vajadzīgu atbilstības pārbaužu organizēšanai un veikšanai.

11. pants

Apstiprināti tirgotāji

1.  Tirgotājiem, kuri klasificēti zemākajā riska kategorijā un kuri nodrošina īpašas garantijas attiecībā uz atbilstību tirdzniecības standartiem, dalībvalstis var atļaut katra iepakojuma marķējumā lietot II pielikumā norādīto paraugu nosūtīšanas posmā un/vai parakstīt atbilstības sertifikātu, kā noteikts 12.a pantā.

2.  Atļauju piešķir vismaz uz vienu gadu.

3.  Bez tam tirgotājiem, kuri izmanto šo iespēju:

4.  Ja apstiprināts tirgotājs vairs neatbilst atļaujas prasībām, dalībvalsts atsauc atļauju.

5.  Neskarot 1. punktu, apstiprinātie tirgotāji var turpināt lietot paraugus, kas atbilda šai regulai 2009. gada 30. jūnijā, kamēr beidzas krājumi.

Atļaujas, kas tirgotājiem piešķirtas pirms 2009. gada 1. jūlija, tiek piemērotas uz piešķirto laiku.

12. pants

Deklarācijas pieņemšana muitā

1.  Muita drīkst pieņemt tikai tādu produktu eksporta deklarācijas un/vai deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā, uz kuriem attiecas specifiskie tirdzniecības standarti, ja

Tas neskar jebkuras atbilstības pārbaudes, ko dalībvalsts var īstenot saskaņā ar 10. pantu.

2.  Panta 1. punkts attiecas arī uz produktiem, kam ir jāpiemēro vispārējais tirdzniecības standarts, kas izklāstīts I pielikumā, un 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem produktiem, ja dalībvalsts uzskata par vajadzīgu, ņemot vērā 10. panta 1. punktā minēto riska analīzi.

12.a pants

Atbilstības sertifikāti

1.  Sertifikātus izdod kompetenta iestāde kā apliecinājumu, ka produkti atbilst attiecīgiem tirdzniecības standartiem. Kompetentajām iestādēm Kopienā izmantojamais sertifikāts norādīts III pielikumā.

Trešās valstis, kas minētas 13. panta 4. punktā, tā vietā var izmantot savus sertifikātus ar nosacījumu, ka Komisija pārbauda, vai tajos ir ietverta līdzvērtīga informācija kā Kopienas sertifikātā. Komisija nodrošina trešo valstu sertifikātu paraugu pieejamību ar līdzekļiem, kādus tā uzskata par piemērotiem.

2.  Šos sertifikātus izdod vai nu papīra formātā ar paraksta oriģinālu, vai pārbaudītā elektroniskā veidā ar elektronisku parakstu.

3.  Katrs sertifikāts ir jāapzīmogo kompetentajai iestādei un jāparaksta pilnvarotai personai vai personām.

4.  Sertifikāts jāizdod vismaz vienā no Kopienas oficiālajām valodām.

5.  Katrā sertifikātā ir jābūt kārtas numuram, pēc kura ir iespējams identificēt sertifikātu, un kompetentā iestāde saglabā visu tās izdoto sertifikātu kopijas.

6.  Neatkarīgi no 1. punkta pirmās daļas dalībvalstis turpina izmantot atbilstības sertifikātus, kas atbilda šai regulai 2009. gada 30. jūnijā, kamēr izsīkst krājumi.

▼B

3.

iedaļa

Trešo valstu veiktās pārbaudes

13. pants

To pārbaudes darbību apstiprināšana, ko veikušas trešās valstis pirms ievešanas Kopienā

▼M8

1.  Pēc trešās valsts pieprasījuma Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā noteikto kārtību var apstiprināt šīs trešās valsts veiktās pārbaudes par atbilstību konkrētiem tirdzniecības standartiem pirms ievešanas Kopienā.

▼B

2.  Apstiprinājumu, kas minēts 1. punktā, var piešķirt trešām valstīm, kuras to lūgušas un kuru teritorijā produktiem, kurus eksportē uz Kopienu, tiek izpildīti vai nu Kopienas tirdzniecības standarti, vai arī vismaz līdzvērtīgi standarti.

Apstiprinājumā norāda trešās valsts oficiālo iestādi, kura ir atbildīga par 1. punktā minēto pārbaudes darbību veikšanu. Šī iestāde atbild par kontaktiem ar Kopienu. Apstiprinājumā tāpat arī norāda pārbaudes iestādes, kas ir atbildīgas par pašu pārbaužu veikšanu, turpmāk tekstā – “trešās valsts pārbaudes iestādes”.

Apstiprinājums var attiekties tikai uz tiem produktiem, kuru izcelsme ir attiecīgā valsts, un to var attiecināt uz noteiktiem produktiem.

3.  Trešās valsts pārbaudes iestādes ir oficiālas iestādes vai 2. punktā norādītās iestādes oficiāli atzītas iestādes, kuras nodrošina apmierinošas garantijas un kuru rīcībā ir nepieciešamais personāls, aprīkojums un telpas, lai veiktu pārbaudes atbilstoši 20. panta 1. punktā norādītajām metodēm vai līdzvērtīgām metodēm.

▼M8

4.  To valstu, kuru atbilstības pārbaude ir apstiprināta saskaņā ar šo pantu, un attiecīgo produktu saraksts ir iekļauts IV pielikumā.

Komisija nodrošina pieejamību precīziem attiecīgo oficiālo iestāžu un pārbaudes iestāžu datiem, izmantojot līdzekļus, kādus tā uzskata par piemērotiem.

▼M8 —————

▼M8

15. pants

Apstiprinājuma atsaukums

Komisija var uz laiku atsaukt apstiprinājumu, ja tiek konstatēts, ka ievērojams skaits partiju un/vai produktu daudzums neatbilst trešās valsts pārbaudes iestāžu izdotajos sertifikātos norādītajai informācijai.

▼M8 —————

▼B

5.

iedaļa

Pārbaudes metode

20. pants

Pārbaudes metode

1.  Šajā nodaļā paredzētās atbilstības pārbaudes, izņemot pārbaudes mazumtirdzniecības vietā, kur preces pārdod galapatērētājam, veic atbilstīgi VI pielikumā norādītajām metodēm, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

Dalībvalstis nosaka īpašu kārtību atbilstības pārbaudēm mazumtirdzniecības vietā, kur preces pārdod galapatērētājam.

▼M8

2.  Ja inspektori konstatē, ka preces atbilst tirdzniecības standartiem, pārbaudes iestāde var izdot III pielikumā noteikto atbilstības sertifikātu.

▼B

3.  Ja preces neatbilst standartiem, pārbaudes iestāde izdod tirgotājam vai tā pārstāvjiem adresētu konstatējumu par atklāto neatbilstību. Preces, par kurām ir izdots konstatējums par atklāto neatbilstību, nedrīkst pārvietot bez šā konstatējuma izdevējas pārbaudes iestādes atļaujas. Šādas atļaujas izdošanai var piemērot pārbaudes iestādes noteiktos nosacījumus.

Uzņēmēji var pieņemt lēmumu par visu vai daļas preču atbilstības nodrošināšanu. Preces, kuru atbilstība ir nodrošināta, nedrīkst tirgot, kamēr kompetentā pārbaudes iestāde nav ar visiem atbilstīgajiem līdzekļiem pārliecinājusies, ka preču atbilstība ir faktiski nodrošināta. Vajadzības gadījumā tā izdod III pielikumā noteikto atbilstības sertifikātu tai partijai vai tās daļai tikai pēc tam, kad ir nodrošināta preču atbilstība.

▼M8

Ja pārbaudes iestāde akceptē tirgotāja vēlēšanos nodrošināt preču atbilstību citā dalībvalstī, nevis tajā, kur veikta pārbaude, kuras rezultātā atklāta neatbilstība, tirgotājs informē dalībvalsts kompetento pārbaudes iestādi par partijas neatbilstību. Dalībvalsts, kas izdod konstatējumu par neatbilstību, nosūta konstatējuma kopiju attiecīgajām dalībvalstīm, ieskaitot dalībvalsti, kurā konstatēta partijas neatbilstība.

▼B

Ja nav iespējams ne nodrošināt preču atbilstību, ne tās nosūtīt izmantošanai dzīvnieku barībā, rūpnieciskai pārstrādei vai cita veida nepārtikas vajadzībām, pārbaudes iestāde var vajadzības gadījumā pieprasīt, lai uzņēmēji veiktu atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgie produkti nenonāk tirdzniecībā.

Uzņēmēji sniedz visu informāciju, kuru dalībvalstis uzskata par vajadzīgu šā punkta piemērošanai.

▼M8 —————

▼M8

6. iedaļa

Paziņojumi

20.a pants

Paziņojumi

1.  Dalībvalsts, kuras teritorijā konstatē, ka citas dalībvalsts sūtījums neatbilst tirdzniecības standartiem, jo sūtījumam ir defekti vai bojājumi, kurus būtu bijis iespējams noteikt iepakošanas laikā, ziņo Komisijai un attiecīgajām iespējamām dalībvalstīm.

2.  Dalībvalsts, kuras teritorijā ir liegta preču partiju laišana brīvā apgrozībā no trešām valstīm, jo preču partijas neatbilst tirdzniecības standartiem, ziņo Komisijai, attiecīgajām iespējamām dalībvalstīm un attiecīgajai trešai valstij, kas uzskaitītas IV pielikumā.

3.  Dalībvalstis paziņo Komisijai pārbaudes un riska analīzes sistēmu nosacījumus. Tās informē Komisiju par visiem šo sistēmu turpmākajiem grozījumiem.

4.  Dalībvalstis paziņo Komisijai un dalībvalstīm pārbaudēs apkopotos rezultātus visos tirdzniecības posmos attiecīgajā gadā līdz nākamā gada 30. jūnijam.

5.  Paziņojumus sniedz ar tādiem līdzekļiem, kādus noteikusi Komisija.

▼B

III

SADAĻA

RAŽOTĀJU ORGANIZĀCIJAS

I

NODAĻA

Prasības un atzīšana

1.

iedaļa

Definīcijas

21. pants

Definīcijas

1.  Šajā sadaļā:

2.  Dalībvalstis nosaka savā teritorijā attiecīgās juridiskās personas Regulas (EK) Nr. 1182/2007 3. panta 1. punkta un 7. panta 1. punkta piemērošanai, ņemot vērā savas valsts juridisko un administratīvo struktūru. Attiecīgā gadījumā tās šo pantu piemērošanai nosaka arī noteikumus par juridisko personu daļu skaidru definīciju.

2.

iedaļa

Ražotāju organizācijām piemērojamās prasības

22. pants

Ietvertie produkti

1.  Dalībvalstis atzīst ražotāju organizācijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 4. pantu attiecībā uz produktu vai produktu grupu, kas norādīti atzīšanas pieteikumā, ievērojot lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar minētās regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

2.  Dalībvalstis atzīst ražotāju organizācijas attiecībā uz produktiem, kas paredzēti tikai pārstrādei, tikai tādā gadījumā, ja tie var nodrošināt, ka produkti tiek piegādāti pārstrādei vai nu ar piegādes līgumu sistēmu, vai citādi.

23. pants

Minimālais biedru skaits

Nosakot ražotāju organizācijas minimālo biedru skaitu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis var noteikt, ka, ja atzīšanas pieteicēju pilnīgi vai daļēji veido biedriļi, kuri paši ir juridiskas personas vai skaidri noteiktas to juridisko personu daļas, kuras veido ražotāji, minimālo ražotāju skaitu var aprēķināt, pamatojoties uz ražotāju skaitu, kas saistīts ar katru no juridiskajām personām vai skaidri noteiktām juridisko personu daļām.

24. pants

Minimālais dalības ilgums

1.  Ražotāja minimālajam dalības ilgumam ir jābūt ne mazākam par vienu gadu.

2.  Par atteikšanos no dalības organizācijai paziņo rakstveidā. Dalībvalstis nosaka paziņošanas termiņus, kas nepārsniedz sešus mēnešus, kā arī laiku, kad izstāšanās stājas spēkā.

25. pants

Ražotāju organizāciju struktūras un darbības

Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāju organizāciju rīcībā ir personāls, infrastruktūra un nepieciešamais aprīkojums, lai izpildītu Regulas (EK) Nr. 1182/2007 3. panta 1. punktā noteiktās prasības un veiktu to būtiskos uzdevumus, jo īpaši:

26. pants

Tirgojamās produkcijas vērtība vai apjoms

Regulas (EK) Nr. 1182/2007 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanā tirgojamās produkcijas vērtību vai apjomu aprēķina, ņemot vērā tos pašus principus, kā aprēķinot pārdotās produkcijas vērtību saskaņā ar šīs regulas 52. un 53. pantu.

27. pants

Tehnisko līdzekļu nodrošinājums

Regulas (EK) Nr. 1182/2007 4. panta 1. punkta e) apakšpunkta vajadzībām, ja ražotāju organizācija, kura ir atzīta attiecībā uz produktu, kuram nepieciešams tehnisko līdzekļu nodrošinājums, tiek uzskatīts, ka tā izpilda savas saistības, ja tā nodrošina atbilstošu tehnisko līdzekļu līmeni vai nu pati vai ar savu biedru starpniecību, vai ar meitasuzņēmumu starpniecību, vai izmantojot ārpakalpojumus.

28. pants

Ražotāju organizācijas pamatdarbības

1.  Ražotāju organizācijas pamatdarbība ir saistītai ar tās biedru piedāvājumu koncentrāciju un to produktu piedāvājumu tirgū, attiecībā uz kuriem tai ir piešķirta atzīšana.

2.  Ražotāju organizācijas biedru produkcijas vērtībai un citu ražotāju organizāciju biedru produkcijas, kuru tā pārdod, vērtībai ir jābūt lielākai par visas citas tās realizētās produkcijas vērtību.

Šā aprēķina pamatā ir tikai produkti, attiecībā uz kuriem ražotāju organizācija ir atzīta.

3.  Ja tiek piemērots 52. panta 7. punkts, attiecīgajiem meitasuzņēmumiem no 2012. gada 1. janvāra šā panta 2. punktu piemēro mutatis mutandis.

29. pants

Ārpakalpojumu izmantošana

Ražotāju organizācijas darbības izpilde ar ārpakalpojumu palīdzību nozīmē, ka ražotāju organizācija slēdz komerciālu vienošanos ar citu personu, kas var būt arī kāds no tās biedriemļiem vai meitasuzņēmums, lai tā nodrošinātu šās darbības izpildi. Ražotāju organizācija tomēr saglabā atbildību par šo darbību, kā arī par vispārējo pārvaldības kontroli un uzraudzību attiecībā uz komerciālo vienošanās par darbības izpildes nodrošināšanu.

Pirmā daļa mutatis mutandis attiecas arī uz gadījumiem, kad ražotāju organizāciju apvienība nodrošina darbības izpildi ar ārpakalpojumu palīdzību.

30. pants

Starptautiskas ražotāju organizācijas

1.  Starptautiskas ražotāju organizācijas galvenais birojs atrodas dalībvalstī, kurā organizācijai ir nozīmīgas saimniecības vai kurā ir ievērojams biedru skaits un/vai kurā tiek saražots ievērojams pārdotās produkcijas apjoms.

2.  Dalībvalsts, kurā atrodas starptautiskas ražotāju organizācijas galvenais birojs, ir atbildīga par:

31. pants

Ražotāju organizāciju apvienošanās

1.  Ja ir apvienojušās ražotāju organizācijas, kuru darbības programmas iepriekš ir bijušas atšķirīgas, tās var turpināt īstenot šīs programmas paralēli un atsevišķi līdz apvienošanās darījumam sekojošā gada 1. janvārim. Šādos gadījumos attiecīgās ražotāju organizācijas pieprasa darbības programmu apvienošanu, izdarot grozījumu saskaņā ar 66. panta noteikumiem. Pārējos gadījumos attiecīgās ražotāju organizācijas nekavējoties pieprasa darbības programmu apvienošanu, izdarot grozījumu saskaņā ar 67. panta noteikumiem.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, dalībvalstis var pilnvarot ražotāju organizācijas, kuras to ir pieprasījušas pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ, īstenot atsevišķas darbības programmas paralēli līdz to dabiskam noslēgumam.

32. pants

Biedri, kas nav ražotāji

1.  Dalībvalstis var noteikt, vai un ar kādiem noteikumiem fizisku vai juridisku personu, kura nav ražotājs, var uzņemt par ražotāju organizācijas biedru.

2.  Nosakot 1. punktā norādītos nosacījumus, dalībvalstis īpaši nodrošina, lai tiktu ievērots Regulas (EK) Nr. 1182/2007 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkta c) apakšpunkts.

3.  Fiziskās un juridiskās personas, kas minētas 1. punktā, nedrīkst:

Dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt to tiesības balsot par lēmumiem, kas attiecas uz darbības fondiem, ievērojot 2. punktā noteiktos nosacījumus.

33. pants

Ražotāju organizāciju demokrātiskā atbildība

Dalībvalstis veic visus pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai novērstu viena vai vairāku biedru varas un ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu ražotāju organizāciju pārvaldībā un darbībā, un šie pasākumi ietver balsošanas tiesības.

▼M10

Dalībvalstis var noteikt pasākumus, lai ierobežotu juridiskas personas pilnvaras vai aizliegtu tai veikt izmaiņas, apstiprināt vai noraidīt ražotāju organizācijas lēmumus, ja ražotāju organizācija ir skaidri noteikta šīs juridiskās personas daļa.

▼B

3.

iedaļa

Ražotāju organizāciju apvienības

34. pants

Ražotāju organizāciju apvienību atzīšana

1.  Dalībvalstis var atzīt ražotāju organizāciju apvienības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 182/2007 5. pantu tikai attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar produktu vai produktiem, kas norādīti atzīšanas pieteikumā.

2.  Ražotāju organizāciju apvienību var atzīt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 5. pantu un tā var veikt jebkuras ražotāju organizācijas darbības arī tādā gadījumā, ja attiecīgo produktu tirgošanu vēl joprojām veic tās biedri.

35. pants

Ražotāju organizāciju apvienības pamatdarbības

Ražotāju organizāciju apvienībām mutatis mutandis piemērojams 28. panta 2. un 3. punkts.

36. pants

Ražotāju organizāciju apvienību biedriļi, kuri nav ražotāju organizācijas

1.  Dalībvalstis var noteikt, vai un ar kādiem noteikumiem fizisku vai juridisku personu, kura nav atzīta ražotāju organizācija, var uzņemt par ražotāju organizāciju apvienības biedruli.

2.  Atzītas ražotāju organizāciju apvienības biedri, kuri nav atzītas ražotāju organizācijas, nedrīkst:

▼M10 —————

▼B

▼M10

Dalībvalstis var atļaut, aizliegt vai ierobežot to tiesības balsot par lēmumiem, kas attiecas uz darbības programmām.

▼B

37. pants

Starptautiska ražotāju organizāciju apvienība

1.  Starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības galvenajam birojam ir jāatrodas dalībvalstī, kurā apvienībai ir būtisks biedru organizāciju skaits un/vai kurā biedru organizācijas saražo ievērojamu pārdotās produkcijas apjomu.

2.  Dalībvalsts, kurā atrodas starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības galvenais birojs, ir atbildīga par:

4.

iedaļa

Ražotāju grupas

38. pants

Atzīšanas plānu iesniegšana

1.  Juridiskā persona vai juridiskās personas skaidri noteikta daļa iesniedz Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 1. punktā norādīto atzīšanas plānu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas tās galvenais birojs.

2.  Dalībvalstis nosaka:

39. pants

Atzīšanas plānu saturs

Atzīšanas plāna projektā ietver vismaz:

40. pants

Atzīšanas plānu apstiprināšana

1.  Kompetentā valsts iestāde lēmumu par atzīšanas plāna projektu pieņem trīs mēnešu laikā no dienas, kad saņemts plāns, kam pievienoti visi apliecinošie dokumenti.

2.  Pēc 113. pantā noteiktajām pārbaudēm kompetentā valsts iestāde atbilstīgi apstākļiem:

Attiecīgā gadījumā plānu var pieņemt tikai tad, ja plānā ir veiktas saskaņā ar b) punktu pieprasītās izmaiņas.

Iestāde par savu lēmumu informē juridisko personu vai juridiskās personas skaidri noteikto daļu.

41. pants

Atzīšanas plānu īstenošana

1.  Atzīšanas plānu īsteno pa gada segmentiem, sākot no 1. janvāra. Dalībvalstis var ļaut ražotāju grupām gada segmentus sadalīt pusgada periodos.

Saskaņā ar ieteikto datumu, atzīšanas plāns, kas iesniegts atbilstoši 39. panta b) punktam, sākas:

2.  Dalībvalstis nosaka nosacījumus, ar kuriem ražotāju grupas var pieprasīt izmaiņas plānos to īstenošanas laikā. Šiem pieprasījumiem pievieno visus vajadzīgos apliecinošos dokumentus.

3.  Kompetentā valsts iestāde, izskatījusi iesniegtos pierādījumus, lēmumu par plānu grozījumiem pieņem trīs mēnešu laikā no dienas, kad saņemts izmaiņu pieprasījums. Ja šajā laika periodā lēmums par izmaiņu pieprasījumu nav pieņemts, uzskatāms, ka pieprasījums ir noraidīts.

42. pants

Pieteikumi atzīšanai par ražotāju organizāciju

Ražotāju grupas, kuras īsteno atzīšanas plānu, var jebkurā laikā iesniegt pieteikumu par atzīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 4. pantu. Šādus pieteikumus jebkurā gadījumā iesniedz līdz pārejas perioda beigām, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. pantā.

No minētā pieteikuma iesniegšanas dienas attiecīgā grupa var iesniegt darbības programmas projektu saskaņā ar 64. pantu.

43. pants

Ražotāju grupu pamatdarbības

Ražotāju grupām mutatis mutandis piemērojams 28. pants.

44. pants

Pārdotās produkcijas vērtība

1.  Ražotāju grupām mutatis mutandis piemērojams 52. pants.

2.  Ja pārdotās produkcijas vērtības samazināšanās ir notikusi tādu iemeslu dēļ, kuri ir pienācīgi pamatoti atbilstoši dalībvalsts prasībām un kuri ir ārpus ražotāju grupas atbildības sfēras un kontroles, pārdotās produkcijas vērtībai ir jābūt ne mazākai par 65 % no vērtības, kas deklarēta iepriekšējā atbalsta pieteikumā vai pieteikumos, kuri aptver jaunāko gada segmentu, ko pārbaudījusi dalībvalsts, vai, ja tādu nav, no vērtības, kas sākotnēji deklarēta apstiprinātajā atzīšanas plānā.

▼M15

3.  Pārdotās produkcijas vērtību tajā laika periodā, par kuru tiek prasīts atbalsts, aprēķina saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.

▼B

45. pants

Atzīšanas plānu finansēšana

1.  Attiecībā uz pārdoto produkciju, kuras vērtība pārsniedz EUR 1 000 000, Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 5. punktā norādītās atbalsta likmes samazina uz pusi.

2.  Uz Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto atbalstu uz katru ražotāju grupu attiecina maksimālo robežu EUR 100 000 apmērā par gada segmentu.

3.  Ja īstenošanas segments ir īsāks par pilnu kalendāro gadu, 2. punktā norādīto ierobežojumu proporcionāli samazina.

4.  Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punktā minēto atbalstu maksā:

Lai aprēķinātu iemaksas, dalībvalstis par pamatu var izmantot pārdoto produkciju, kas atbilst citam periodam, nevis laika periodam, attiecībā uz kuru tiek veikta iemaksa, ja to prasa pārbaudes. Atšķirība starp periodiem ir mazāka nekā faktiskais perioda ilgums.

5.  Maiņas kurss, ko piemēro 1. un 2. punktā norādītajām summām, ir Eiropas Centrālās bankas jaunākais publicētais kurss pirms pirmās dienas laika periodā, par kuru tiek piešķirts attiecīgais atbalsts.

46. pants

Atbalsts atzīšanai vajadzīgajiem ieguldījumiem

Attiecībā uz ieguldījumiem, kas saistīti ar šās regulas 39. panta c) punktā izklāstīto atzīšanas plānu īstenošanu, kuriem nodrošina atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punkta b) apakšpunktu:

47. pants

Atbalsta pieteikums

1.  Lai saņemtu atbalstu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā, ražotāju grupa iesniedz atsevišķu atbalsta pieteikumu trīs mēnešu laikā pēc katra šīs regulas 45. panta 4. punktā minētā gada vai pusgada perioda beigām. Pieteikumā iekļauj deklarāciju par pārdotās produkcijas vērtību tajā laika periodā, par kuru tiek prasīts atbalsts.

2.  Atbalsta pieteikumus, kas aptver pusgada periodus, var iesniegt tikai tādā gadījumā, ja atzīšanas plāns ir sadalīts pusgada periodos, kā norādīts 41. panta 1. punktā. Visiem atbalsta pieteikumiem pievieno rakstisku ražotāju grupas deklarāciju, apliecinot, ka ražotāju grupa:

3.  Dalībvalstis nosaka termiņu atbalsta izmaksai, kas nekādā gadījumā nav vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

48. pants

Tiesības saņemt atbalstu

Dalībvalstis izvērtē ražotāju grupu tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar šo regulu, lai pārliecinātos, ka atbalsts ir pienācīgi pamatots, ņemot vērā apstākļus un datumu, kad piešķirts iepriekšējais valsts atbalsts ražotāju organizācijām un grupām, no kurām nākuši attiecīgās ražotāju grupas biedri, kā arī biedru pārvietošanos starp ražotāju organizācijām un ražotāju grupām.

49. pants

Kopienas ieguldījums

1.  Kopienas ieguldījums atbalstā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ir:

▼M10

▼M10

Atlikušo atbalsta summu dalībvalsts izmaksā kā vienotas likmes maksājumu. Atbalsta pieteikumam nav jāpievieno pierādījums par atbalsta izmantošanu.

▼B

2.  Kopienas ieguldījums atbalstā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punkta b) apakšpunktā, izsakot kapitāla dotācijas vai kapitāla dotācijas ekvivalenta veidā, nepārsniedz šādu procentuālo daļu no attaisnotajām investīciju izmaksām:

Attiecīgās dalībvalstis apņemas ieguldīt vismaz 5 % no attaisnotajām ieguldījumu izmaksām.

Atbalsta saņēmēji no attaisnotajām ieguldījumu izmaksām maksā vismaz:

50. pants

Apvienošanās

1.  Atbalstu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punktā, var sniegt vai turpināt sniegt ražotāju grupām, kam piešķirta sākotnējā atzīšana un kuras izveidojušās, apvienojoties divām vai vairākām ražotāju grupām, kam piešķirta sākotnējā atzīšana.

2.  Lai aprēķinātu saskaņā ar 1. punktu maksājamā atbalsta apjomu, ražotāju grupa, kura izveidojusies apvienošanās rezultātā, aizstāj grupas, kuras apvienojas.

3.  Ja apvienojas divas vai vairākas ražotāju grupas, jaunā struktūra uzņemas tās ražotāju grupas tiesības un pienākumus, kurai pirmajai piešķirts sākotnējās atzīšanas statuss.

4.  Ja ražotāju grupa, kurai ir piešķirta sākotnējā atzīšana, apvienojas ar atzītu ražotāju organizāciju, rezultātā izveidotajai struktūrai vairs nav tiesību uz sākotnējo atzīšanu kā ražotāju grupai un uz atbalstu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punktā. Rezultātā izveidojusies struktūra tiek uztverta kā atzīta ražotāju organizācija, ar nosacījumu, ka tā ievēro atbilstošās prasības. Ja nepieciešams, ražotāju organizācija lūdz veikt izmaiņas tās darbības programmā, un šajā nolūkā mutatis mutandis piemēro 31. pantu.

Tomēr darbības, kuras ražotāju grupas veikušas pirms šādas apvienošanās, arī turpmāk uzskatāmas par attaisnotām saskaņā ar atzīšanas plānā noteiktajiem nosacījumiem.

51. pants

Atzīšanas sekas

1.  Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punktā noteikto atbalstu pēc atzīšanas vairs nesniedz.

2.  Ja saskaņā ar šo regulu tiek iesniegta darbības programma, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, lai nenotiktu atzīšanas plānā paredzēto pasākumu divkārša finansēšana.

3.  Ieguldījumi, par kuriem var saņemt atbalstu, un Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 3. punkta b) apakšpunktā norādītās izmaksas var pārnest uz darbības programmām ar nosacījumu, ka tās atbilst šās regulas prasībām.

4.  Dalībvalstis nosaka laika periodu, kas sākas pēc atzīšanas plāna īstenošanas un kura laikā ražotāju grupai ir jāpanāk atzīšana kā ražotāju organizācijai. Šis laika periods nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus.

II

NODAĻA

Darbības fondi un darbības programmas

1.

iedaļa

Pārdotās produkcijas vērtība

52. pants

Aprēķina pamats

1.  Šajā nodaļā pārdotās produkcijas vērtību attiecībā uz ražotāju organizāciju aprēķina, pamatojoties uz atzīto ražotāju organizāciju biedru produkciju, kura ir ražošanas organizāciju atzīta.

2.  Pārdotās produkcijas vērtībā ietver to biedru produkciju, kuri izstājas no ražotāju organizācijas vai pievienojas tai. Dalībvalstis nosaka nosacījumus, lai izvairītos no divkāršas pieskaitīšanas.

3.  Dalībvalstis var atļaut ražošanas organizācijām pārdotās produkcijas vērtībā ietver arī blakusproduktu vērtību.

4.  Produkcijā ietver arī tās produkcijas vērtību, kas izņemta no tirgus un realizēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 10. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu, par aplēsto vidējo cenu, par kādu ražotāju organizācija tos tirgojusi iepriekšējā gadā.

▼M10

5.  Pārdotās produkcijas vērtībā ieskaita tikai to ražotāju organizācijas biedru produkciju, kuru pārdevusi attiecīgā ražotāju organizācija. To ražotāju organizācijas biedru produkciju, ko pārdod cita ražotāju organizācija, kuru izraudzījusies pašu organizācija, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 ( 29 ) 125.a panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu ieskaita otras ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtībā.

▼B

6.  Faktūru par pārdoto produkciju izraksta “izvedot no ražotāju organizācijas”:

7.  Pārdotās produkcijas vērtību var aprēķināt arī posmā “izvedot no meitasuzņēmuma” atbilstoši tiem pašiem noteikumiem, kas noteikti 6. punktā, ar nosacījumu, ka vismaz 90 % no meitasuzņēmuma kapitāla pieder

8.  Ja produkcijas samazināšanās ir notikusi klimata apstākļu, augu vai dzīvnieku slimību vai kaitēkļu invāzijas dēļ, pārdotās produkcijas vērtībā var ieskaitīt visas apdrošināšanas atlīdzības, kas šo iemeslu dēļ saņemtas par ražas apdrošināšanas pasākumiem, uz kuriem attiecas III nodaļas 6. iedaļa vai līdzvērtīgi ražotāju organizācijas pasākumi.

53. pants

Atsauces periods

1.  Atbalsta ikgadējo maksimālo robežu, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1182/2007 10. panta 2. punktā, aprēķina katru gadu, pamatojoties uz pārdotās produkcijas vērtību 12 mēnešu atsauces periodā, kuru nosaka dalībvalstis.

2.  Šo atsauces periodu dalībvalsts nosaka katrai ražotāju organizācijai kā:

3.  Šim 12 mēnešu periodam ir jābūt attiecīgās ražotāju organizācijas grāmatvedības pārskata periodam.

Darbības programmas laikā atsauces periods nedrīkst mainīties, izņemot, ja pastāv pienācīgi pamatotas situācijas.

4.  Ja produkta vērtības samazināšanās ir notikusi tādu iemeslu dēļ, kuri ir pienācīgi pamatoti atbilstoši dalībvalsts prasībām un kuri ir ārpus ražotāju organizācijas atbildības sfēras un kontroles, 1. punktā norādītajai pārdotās produkcijas vērtībai ir jābūt ne mazākai par 65 % no attiecīgā produkta vērtības iepriekšējā atsauces perioda laikā.

Pirmajā daļā norādītos iemeslus pienācīgi pamato.

▼M13

5.  Ja nesen atzītām ražotāju organizācijām nav pietiekamu vēsturisko datu par pārdoto produkciju, lai varētu piemērot 2. punktu, par pārdotās produkcijas vērtību var uzskatīt tirgojamās produkcijas vērtību, kuru ražotāju organizācija nodrošina atzīšanas nolūkā. To aprēķina kā pārdotās produkcijas vidējo vērtību tajos trīs gados, kuros ražotāji, kas ir ražotāju organizācijas biedri atzīšanas pieteikuma iesniegšanas brīdī, faktiski veikuši ražošanu.

▼B

6.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai apkopotu informāciju par ražotāju organizāciju, kuras nav iesniegušas darbības programmas, pārdotās produkcijas vērtību.

7.  Atkāpjoties no 1. un 6. punkta, pārdotās produkcijas vērtību par atsauces periodu aprēķina saskaņā ar tiesību aktiem, kas bijuši piemērojami atsauces periodā.

2.

iedaļa

Darbības fondi

54. pants

Pārvaldība

Dalībvalstis nodrošina, ka darbības fondi tiek pārvaldīti tādā veidā, lai ārējiem revidentiem katru gadu būtu iespējams identificēt, pārbaudīt un apstiprināt izdevumus un ieņēmumus.

55. pants

Darbības fondu finansēšana

Finansiālās iemaksas darbības fondā, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1182/2007 8. panta 1. punktā, nosaka ražotāju organizācija.

Visiem ražotājiem ir jābūt iespējai gūt labumu no darbības fonda, un visiem ražotājiem ir jābūt iespējai demokrātiski piedalīties lēmumu pieņemšanā par ražotāju organizācijas fondu izlietojumu un finansiālajām iemaksām darbības fondos.

56. pants

Aprēķinātās summas paziņošana

Ražotāju organizācijas vēlākais līdz 15. septembrim paziņo dalībvalstij aprēķinātās Kopienas iemaksu summas, kā arī to biedru un pašas ražotāju organizācijas iemaksu summas darbības fondos nākamajam gadam, vienlaicīgi iesniedzot arī apstiprināmās darbības programmas un grozījumu pieprasījumus.

Dalībvalstis var noteikt par 15. septembri vēlāku datumu.

Darbības fondu summu aprēķina, pamatojoties uz darbības programmām un pārdotās produkcijas vērtību. Aprēķinā nodala izdevumus krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un citiem pasākumiem.

3.

iedaļa

Darbības programmas

57. pants

Valsts stratēģija

1.  Regulas (EK) Nr. 1182/2007 12. panta 2. punktā minētās valsts stratēģijas vispārējā struktūra un saturs no 2009. gada 1. janvāra jānosaka saskaņā ar vadlīnijām, kas izklāstītas VII pielikumā. Pirms šā datuma dalībvalstis nosaka tās vispārējo struktūru un saturu. Stratēģijā var iekļaut reģionālos elementus.

Valsts stratēģijā iekļauj visus lēmumus un noteikumus, ko dalībvalsts pieņēmusi, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1182/2007 III sadaļu un šo sadaļu.

2.  Valsts stratēģiju, arī iestrādāto valsts sistēmu, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 1182/2007 12. panta 1. punktā, nosaka katru gadu pirms darbības programmu projektu iesniegšanas. Valsts sistēmai ir jābūt iestrādātai pirms iesniegšanas Komisijā un pēc grozījumu izdarīšanas, ja tādi bijuši nepieciešami, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 12. panta 1. punkta otro daļu.

3.  Daļa no valsts stratēģijas izstrādes procesa ir sākotnējās situācijas analīze, un to veic dalībvalsts. Tā nosaka un izvērtē apmierināmās vajadzības, sakārto vajadzības prioritāšu secībā, ar darbības programmu palīdzību sasniedzamos mērķus, lai apmierinātu prioritārās vajadzības, nosaka paredzamo rezultātu un sasniedzamos kvantitatīvos mērķus attiecībā pret sākotnējo situāciju, kā arī nosaka vispiemērotākos instrumentus un darbības šo mērķu sasniegšanai.

4.  Dalībvalstis nodrošina arī valsts stratēģijas uzraudzību un vērtēšanu un tās īstenošanu ar darbības programmu palīdzību.

Valsts stratēģiju var grozīt, īpaši ņemot vērā uzraudzības un vērtēšanas rezultātus. Šādus grozījumus veic pirms darbības programmu projektu iesniegšanas attiecīgajā gadā.

5.  Dalībvalstis valsts stratēģijā nosaka maksimālās fonda procentuālās daļas, kuras var iztērēt katram individuālam pasākumam un/vai pasākuma veidam, un/vai izdevumus, kas nodrošina atbilstošu līdzsvaru starp dažādiem pasākumiem.

58. pants

Valsts sistēma darbībām vides jomā

1  Papildus paziņojumam, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 12. panta 1. punktā, dalībvalstis informē Komisiju arī par visiem grozījumiem valsts sistēmā, uz kuriem attiecina procedūru, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1182/2007 12. panta 1. punkta otrajā daļā. Komisija nodrošina sistēmas pieejamību citām dalībvalstīm ar līdzekļiem, kurus tā uzskata par piemērotiem.

2.  Sistēmā ietver sarakstu (tas nav visaptverošs) ar darbībām vides jomā un piemērojamiem nosacījumiem, kuras dalībvalstī ir spēkā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 3. punktu, un attiecībā uz katru izvēlēto darbību vides jomā norāda:

59. pants

Dalībvalsts papildu noteikumi

Dalībvalstis var pieņemt noteikumus, kas papildina Regulu (EK) Nr. 1182/2007 un šo regulu saistībā ar darbības programmu pasākumu, darbību un izdevumu attaisnotību.

60. pants

Saistība ar lauku attīstības programmām

1.  Par darbībām, kuras iekļautas šajā regulā noteiktajos pasākumos, nepiešķir atbalstu saskaņā ar dalībvalsts lauku attīstības programmu vai programmām, kas apstiprinātas atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1698/2005, ievērojot 2. punktu.

2.  Ja izņēmuma gadījumā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 atbalsts atbilstīgi minētās Regulas 5. panta 6. punktam ir bijis piešķirts pasākumiem, par kuriem potenciāli varētu saņemt atbalstu saskaņā ar šo regulu, dalībvalstis nodrošina, ka saņēmējs atbalstu par attiecīgo darbību saņem tikai saskaņā ar vienu no shēmām.

Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka, iekļaujot pasākumus ar šādiem izņēmumiem savās lauku attīstības programmās, valsts stratēģija, kas noteikta šīs regulas 57. pantā, nosaka kritērijus un administratīvos noteikumus, kurus tās piemēros lauku attīstības programmās.

▼M10

Attiecīgā gadījumā un neskarot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 3. punkta, 103.d panta 1. un 3. punkta, 103.e panta un šīs regulas 49. panta nosacījumus, atbalsta apjoms šajā regulā paredzētajiem pasākumiem nepārsniedz atbalsta apjomu, kādu piemēro par pasākumiem lauku attīstības programmā.

▼B

Atbalstu vides darbībām, kas nav pamatlīdzekļu iegāde, ierobežo līdz Regulas (EK) Nr. 1698/2005 pielikumā noteikto agrovides maksājumu maksimālajām summām. Izņēmuma gadījumos šīs summas var palielināt, ņemot vērā īpašus apstākļus, kas pamatoti valsts stratēģijā, kā noteikts šās regulas 57. pantā.

▼M10

Ceturto daļu nepiemēro darbībām vides jomā, kuras nav saistītas tiešā vai netiešā veidā ar kādu konkrētu zemes gabalu.

▼B

61. pants

Darbības programmu saturs un attaisnotie izdevumi

1.  Darbības programmās iekļauj:

2.  Dažādus vides pasākumus var apvienot ar nosacījumu, ka tie ir papildinoši un saderīgi.

Ja vides pasākumus apvieno, atbalsta summā jāņem vērā īpašie negūtie ienākumi un apvienošanas papildu izmaksas.

3.  Ieguldījumus, tostarp ieguldījumus, kas tiek veikti saskaņā ar pirkumnomas līgumiem, kuru atmaksas periods pārsniedz darbības programmu ilgumu, var pārnest uz nākamo darbības programmu, ja tam ir pienācīgs ekonomiskais pamatojums, jo īpaši gadījumos, kad amortizācijas periods ir ilgāks par pieciem gadiem.

Ja ieguldījumi tiek aizstāti, aizstāto ieguldījumu atlikušo vērtību:

Ieguldījumus un darbības var veikt ražotāju organizācijas biedru individuālajās saimniecībās ar nosacījumu, ka tās veicina darbības programmas mērķu sasniegšanu. Ja biedrs izstājas no ražotāju organizācijas, dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumus vai to atlikušo vērtību atgūst, ja vien dalībvalsts nenosaka citādi.

4.  Darbības programmās neietver darbības un izdevumus, kas norādīti VII pielikuma sarakstā.

5.  Izdevumi, par kuriem var saņemt atbalstu saskaņā ar darbības programmām, var ietvert tikai faktiskās izmaksas. Tomēr dalībvalstis šādos gadījumos pienācīgi pamatotā veidā jau iepriekš var tā vietā noteikt standarta vienotas likmes:

Dalībvalstis šīs likmes pārskata vismaz ik pēc pieciem gadiem.

6.  Lai pasākums būtu tāds, par kuru var saņemt atbalstu, vairāk nekā 50 % attiecīgo produktu vērtības izteiksmē jābūt tiem, par kuriem ražotāju organizācija ir atzīta. Lai produktus ietvertu šajos 50 %, tiem jānāk no ražotāju organizācijas biedriem vai citas ražotāju organizācijas biedriem. Aprēķinot vērtību, piemēro attiecīgos 52. panta nosacījumus.

62. pants

Iesniedzamie dokumenti

Darbības programmām pievieno:

63. pants

Daļējas darbības programmas

1.  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 5. pantu dalībvalsts var atļaut ražotāju organizāciju apvienībai iesniegt savu daļēju darbības programmu, kuru veido darbības, kas ir noteiktas, taču kuras savās darbības programmās nav īstenojusi viena vai vairākas ražotāju dalīborganizācijas.

2.  Uz daļējām darbības programmām attiecas tie paši noteikumi, kādi attiecas uz citām darbības programmām, un tās izskata kopā ar ražotāju dalīborganizāciju darbības programmām.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka:

▼M10

▼B

64. pants

Iesniegšanas termiņš

Ražotāju organizācijas savas darbības programmas iesniedz apstiprināšanai tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kurā atrodas ražotāju organizācijas galvenais birojs, vēlākais līdz tā gada 15. septembrim, kurš ir pirms gada, kad šīs programmas īstenojamas. Tomēr dalībvalstis var pārcelt minēto termiņu.

Ja juridiskā persona vai juridiskās personas skaidri noteikta daļa, ieskaitot ražotāju grupu, iesniedz atzīšanas pieteikumu kā ražotāju organizācija, tā var vienlaikus iesniegt apstiprināšanai darbības programmu, kas norādīta pirmajā daļā. Programmas apstiprinājums ir atkarīgs no atzīšanas saņemšanas vēlākais 65. panta 2. punktā noteiktajā galīgajā termiņā.

65. pants

Lēmums

1.  Kompetentā valsts iestāde atbilstīgi situācijai:

2.  Lēmumu par programmām un fondiem kompetentā valsts iestāde pieņem vēlākais līdz to iesniegšanas gada 15. decembrim.

Dalībvalstis vēlākais līdz 15. decembrim informē ražotāju organizācijas par šiem lēmumiem.

Tomēr pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ lēmumu par darbības programmām un fondiem kompetentā valsts iestāde var pieņemt vēlākais līdz 20. janvārim pēc pieteikuma iesniegšanas dienas. Apstiprinājuma lēmumā var izvirzīt noteikumu, ka izdevumi ir attaisnoti, sākot no 1. janvāra gadā pēc pieteikuma iesniegšanas.

66. pants

Turpmāko gadu darbības programmu grozījumi

1.  Darbības programmu grozījumus, tostarp to programmu kopējo pagarinājumu līdz pieciem gadiem, kuru piemērošana paredzēta no nākamā gada 1. janvāra, ražotāju organizācijas var lūgt vēlākais līdz 15. septembrim.

Tomēr dalībvalstis var pagarināt pieprasījumu iesniegšanas termiņu.

2.  Grozījumu pieprasījumiem pievieno apliecinošos dokumentus, norādot izmaiņu iemeslu, veidu un sekas.

3.  Lēmumus par darbības programmu grozījumu pieprasījumiem kompetentā iestāde pieņem vēlākais līdz 15. decembrim.

Tomēr pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ lēmumu par darbības programmu grozījumiem dalībvalstis var pieņemt vēlākais 20. janvārī pēc pieteikuma datuma. Apstiprinājuma lēmumā var noteikt, ka izdevumi ir attaisnoti, sākot no 1. janvāra gadā pēc pieteikuma iesniegšanas.

67. pants

Darbības programmu grozījumi gada laikā

1.  Dalībvalstis var apstiprināt grozījumus darbības programmās gada laikā atbilstoši pašu noteiktajiem nosacījumiem.

2.  Kompetentā valsts iestāde gada laikā var ražotāju organizācijām atļaut:

▼M5

▼B

3.  Dalībvalstis nosaka nosacījumus, ar kuriem darbības programmas var grozīt gada laikā bez iepriekšēja kompetentās valsts iestādes apstiprinājuma. Attiecībā uz šīm izmaiņām atbalstu var saņemt tikai tādā gadījumā, ja ražotāju organizācija par tām nekavējoties informē kompetento valsts iestādi.

68. pants

Darbības programmu formāts

1.  Darbības programmas īsteno gada periodos, kas ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

2.  Darbības programmas, kas apstiprinātas vēlākais 15. decembrī, īsteno no nākamā gada 1. janvāra.

Pēc 15. decembra apstiprināto programmu īstenošanu atliek uz vienu gadu.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās un otrās daļas, ja tiek piemērota 65. panta 2. punkta trešā daļa vai 66. panta 3. punkta otrā daļa, saskaņā ar minētajiem noteikumiem apstiprināto darbības programmu īstenošanu sāk vēlākais 31. janvārī pēc to apstiprināšanas.

4.

iedaļa

Atbalsts

69. pants

Apstiprinātā atbalsta apjoms

Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 13. panta 3. punkta prasībām vēlākais līdz 15. decembrim informē ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības par apstiprināto atbalsta apjomu.

Ja tiek piemērota šās regulas 65. panta 2. punkta trešā daļa vai 66. panta 3. punkta otrā daļa un neatkarīgi no otrās daļas, dalībvalstis par apstiprināto atbalsta apjomu informē vēlākais līdz 20. janvārim.

70. pants

Pieteikumi

1.  Atbalsta pieteikumus vai pieteikumus par tā atlikušo summu attiecībā uz katru darbības programmu, par kuru tiek prasīts atbalsts, ražotāju organizācijas iesniedz kompetentajai iestādei vēlākais 15. februārī pēc tā gada, par kuru tiek prasīts atbalsts.

2.  Pieteikumiem pievieno apliecinošos dokumentus, kuros norādīts:

3.  Pieteikumos var ietvert plānotos, taču neveiktos izdevumus, ja tiek pierādīti šādi elementi:

Atbalstu maksā un saskaņā ar 72. panta 3. punktu sniegto nodrošinājumu atbrīvo tikai ar nosacījumu, ka vēlākais līdz 30. aprīlim gadā, kas seko tam, kurā sākotnēji plānoti attiecīgie izdevumi, tiek iesniegts pierādījums par pirmās daļas b) apakšpunktā norādīto plānoto izdevumu veikšanu, un pamatojoties uz to, ka ir faktiski noteiktas tiesības saņemt atbalstu.

4.  Ja pieteikumi tiek iesniegti pēc 1. punktā noteiktā datuma, atbalstu samazina par 1 % par katru kavējuma dienu.

Ārkārtas un pienācīgi pamatotos gadījumos kompetentā iestāde var pieņemt pieteikumus pēc 1. punktā norādītā datuma, ja ir veiktas vajadzīgās pārbaudes un tiek ievērots 71. pantā noteiktais maksājumu termiņš.

71. pants

Atbalsta maksājums

Dalībvalstis atbalstu samaksā vēlākais līdz 15. oktobrim tajā gadā, kas seko programmas īstenošanas gadam.

72. pants

Avansa maksājumi

1.  Dalībvalstis var ļaut ražotāju organizācijām iesniegt avansa maksājuma pieteikumu par atbalsta daļu, kas atbilst paredzamajiem izdevumiem, kuri rodas darbības programmas rezultātā trīs vai četru mēnešu perioda laikā, kas sākas mēnesī, kad tiek iesniegts pieteikums.

2.  Pieteikumus par avansa maksājumiem iesniedz atbilstoši dalībvalsts lēmumam vai nu ik pa trim mēnešiem janvārī, aprīlī, jūlijā un oktobrī, vai ik pa četriem mēnešiem janvārī, maijā un septembrī.

Kopējā veikto avansa maksājumu summa viena gada laikā nedrīkst pārsniegt 80 % no darbības programmas sākotnēji apstiprinātās atbalsta summas.

3.  Avansa maksājumus veic ar nosacījumu, ka saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2220/85 tiek sniegts nodrošinājums par summu, kas vienāda ar 110 % no avansa.

Dalībvalstis paredz nosacījumus, lai nodrošinātu, ka ir iekasētas finansiālās iemaksas darbības fondā saskaņā ar šīs regulas 54. pantu un 55. pantu, un iepriekšējie avansa maksājumi ir faktiski izlietoti.

4.  Pieteikumus par nodrošinājumu atbrīvošanu var iesniegt kārtējā programmas gada laikā, un tiem pievieno attiecīgos apliecinošos dokumentus.

Nodrošinājumus atbrīvo līdz 80 % no samaksātajiem avansiem.

5.  Primārā prasība Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta izpratnē aptver darbības programmās noteikto darbību izpildi, ievērojot saistības, kas noteiktas šās regulas 62. panta b) un c) apakšpunktā.

Ja netiek izpildīta primārā prasība vai tiek pieļauta būtiska 62. panta b) un c) apakšpunktā noteikto saistību neizpilde, nodrošinājums tiek konfiscēts, neskarot citas piemērojamās soda sankcijas saskaņā ar V nodaļas 3. iedaļu.

Ja netiek izpildītas citas prasības, nodrošinājums tiek konfiscēts proporcionāli konstatētā pārkāpuma smagumam.

6.  Dalībvalstis var noteikt minimālo summu un termiņus attiecībā uz avansa maksājumiem.

73. pants

Daļēji maksājumi

Dalībvalstis var atļaut ražotāju organizācijām pieprasīt maksājumu par atbalsta daļu, kas atbilst darbības programmas izdevumiem.

Pieteikumus var iesniegt jebkurā laikā, taču ne biežāk par trim reizēm gada laikā. Tiem pievieno attiecīgus apliecinošos dokumentus.

Kopējie maksājumi saskaņā ar pieteikumiem par atbalsta daļas izmaksu nedrīkst pārsniegt 80 % no darbības programmas sākotnēji apstiprinātās atbalsta summas vai faktiskajiem izdevumiem atkarībā no tā, kura no šīm summām ir mazāka.

Dalībvalstis var noteikt minimālo summu un termiņus attiecībā uz daļējiem maksājumiem.

III

NODAĻA

Krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumi

1.

iedaļa

Vispārīgie noteikumi

74. pants

Krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumu izvēle

Dalībvalstis var noteikt, ka viens vai vairāki no Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 2. punktā norādītajiem pasākumiem to teritorijā netiek piemēroti.

75. pants

Aizdevumi krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumu finansēšanai

Aizdevumus, kas ņemti, lai finansētu krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 2. punktu, un kuru atmaksas termiņš pārsniedz darbības programmas ilgumu, var pārnest uz nākamo darbības programmu, ja tam ir pienācīgs ekonomiskais pamatojums.

2.

iedaļa

Izņemšana no tirgus

76. pants

Definīcija

Šajā iedaļā ir paredzēti noteikumi attiecībā uz izņemšanu no tirgus, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Šajā nodaļā “no tirgus izņemtie produkti”, “izņemtie produkti” un “pārdošanai neizliktie produkti” nozīmē produktus, kas ir šādā veidā izņemti no tirgus.

77. pants

Tirdzniecības standarti

1.  Ja attiecīgajam produktam pastāv tirdzniecības standarts, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 2. panta 2. un 7. punktā, šādam produktam, kuru izņem no tirgus, ir jāatbilst šiem standartiem, izņemot nosacījumus par produktu noformējumu un marķējumu. Produktus var izņemt neiepakotus, visus lielumus kopā, ar nosacījumu, ka tiek izpildītas obligātās prasības attiecībā uz II šķiru, jo īpaši attiecībā uz kvalitāti un lielumu.

Tomēr “miniprodukcijai” saskaņā ar attiecīgajiem standartiem ir jāatbilst piemērojamajiem tirdzniecības standartiem, ieskaitot nosacījumus par produktu noformējumu un marķējumu.

2.  Ja attiecīgajam produktam šādi tirdzniecības standarti nepastāv, produktiem, kurus izņem no tirgus, ir jāatbilst obligātajām prasībām, kas noteiktas IX pielikumā. Dalībvalstis var noteikt papildu noteikumus, kas papildina šīs obligātās prasības.

78. pants

Trīs gadu vidējais rādītājs izņemšanai no tirgus bezmaksas izplatīšanai

Robežu 5 % apmērā no pārdotās produkcijas, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1182 /2007 10. panta 4. punktā, aprēķina kā to produktu kopējo apjomu aritmētisko vidējo, attiecībā uz kuriem ražotāju organizācija ir saņēmusi atzīšanu un kuri tirgoti ar ražotāju organizācijas starpniecību trīs iepriekšējo gadu laikā.

Nesen atzītām ražotāju organizācijām dati par tirdzniecības gadiem līdz atzīšanai ir:

79. pants

Iepriekšējs paziņojums par izņemšanas darbībām

1.  Ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības ar iepriekšēju rakstveida elektrosakaru vai elektronisku paziņojumu informē kompetentās valsts iestādes par visām izņemšanas darbībām, kuras tās plāno veikt. Šādā paziņojumā īpaši norāda intervencē iekļauto produktu sarakstu un to pamata raksturojumu saskaņā ar atbilstošajiem tirdzniecības standartiem, aplēsto katra attiecīgā produkta daudzumu, to paredzēto galamērķi un vietu, kurā var veikt izņemto produktu pārbaudi atbilstīgi 110. pantam. Paziņojumiem pievieno sertifikātu, kurā apliecināts, ka izņemtie produkti atbilst spēkā esošajiem tirdzniecības standartiem vai 77. pantā noteiktajām obligātajām prasībām.

2.  Dalībvalstis nosaka sīki izstrādātu kārtību, kādā ražotāju organizācijas iesniedz 1. punktā noteikto paziņojumu, jo īpaši attiecībā uz termiņiem.

3.  Dalībvalsts 2. punktā noteiktajā termiņā:

80. pants

Atbalsts

1.  Atbalsts par izņemšanu no tirgus, kas ietver gan Kopienas iemaksu, gan ražotāju organizācijas iemaksu, nedrīkst pārsniegt summas, kas noteiktas X pielikumā attiecībā uz šajā pielikumā minētajiem produktiem. Citiem produktiem dalībvalstis nosaka maksimālo atbalsta summu.

▼M1

2.  Attiecībā uz jebkuru produktu jebkurā ražotāju organizācijā no tirgus izņemtās produkcijas apjoms nedrīkst pārsniegt 5 % no pārdotās produkcijas apjoma. Tomēr minētajā procentuālajā daļā neņem vērā daudzumus, kas realizēti kādā no veidiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1182/2007 10. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā, vai jebkādā citā veidā, ko dalībvalsts apstiprinājusi saskaņā ar 81. panta 2. punktu.

▼B

Pārdotās produkcijas apjomu aprēķina kā vidējo pārdotās produkcijas apjomu iepriekšējos trīs gados. Ja šī informācija nav pieejama, izmanto pārdotās produkcijas apjomu, par kādu ražotāju organizācija tikusi atzīta.

▼M1

Pirmajā daļā minētie procenti ir gada vidējais rādītājs trīs gadu periodā ar 3 % pieļaujamo pārsniegumu gadā.

▼B

81. pants

Izņemto produktu galamērķi

1.  Dalībvalstis nosaka no tirgus izņemto produktu atļautos galamērķus. Tās pieņem nosacījumus, lai nodrošinātu, ka izņemšanas no tirgus un galamērķa izvēles rezultātā netiek izraisīta negatīva ietekme uz apkārtējo vidi un negatīvas fitosanitārās sekas. Par izmaksām, kas radušās ražotāju organizācijai šo nosacījumu ievērošanas dēļ, darbības programmas ietvaros var saņemt atbalstu kā daļu no atbalsta par produktiem, kas izņemti no tirgus.

2.  Galamērķos, kas minēti šā panta 1. punktā, iekļauj izdalīšanu bez maksas, kas nozīmē tos, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 1182/2007 10. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā un jebkuru citu līdzvērtīgu galamērķi, ko apstiprinājušas dalībvalstis.

Dalībvalstis veic visas nepieciešamās darbības, lai sekmētu kontaktus un sadarbību starp ražotāju organizācijām un saņēmējiem, ko tās pēc pieprasījuma apstiprinājušas bezmaksas izplatīšanai.

3.  Produktu nodošana pārstrādes nozarei ir iespējama tikai ar nosacījumu, ka tā rezultātā netiek izraisīts konkurences izkropļojums attiecīgajās nozarēs Kopienā vai ievesto produktu tirgū.

82. pants

Transporta izmaksas

1.  Transporta izmaksas visu no tirgus izņemto produktu bezmaksas izplatīšanai ir attaisnotas saskaņā ar darbības programmu, pamatojoties uz vienotām summām, kas noteiktas XI pielikumā atbilstoši attālumam starp izņemšanas vietu un noteikto piegādes vietu.

Jūras transporta gadījumā Komisija nosaka transporta izmaksas, kuras var segt, pamatojoties uz reālajām transporta izmaksām un attālumu. Tādējādi noteiktā kompensācija nedrīkst pārsniegt sauszemes transporta izmaksas pa īsāko maršrutu no iekraušanas vietas līdz teorētiskajai izkraušanas vietai. XI pielikumā noteiktajām summām tiek piemērots korekcijas koeficients 0,6.

2.  Transporta izmaksas tiek izmaksātas tai personai, kura faktiski sedz attiecīgās transportēšanas darbības finansiālās izmaksas.

Maksājumu veic, ja tiek uzrādīti apliecinošie dokumenti, kas jo īpaši apliecina:

▼M5

▼B

83. pants

Šķirošanas un iepakošanas izmaksas

1.  Svaigu augļu un dārzeņu, kas izņemti no tirgus bezmaksas izplatīšanai, šķirošanas un iepakošanas izmaksas ir attaisnotas saskaņā ar darbības programmu atbilstoši vienotai summai EUR 132 par tonnu tīrsvara, ja produkti tiek fasēti iepakojumos, kuros ir mazāk par 25 kg tīrsvara.

2.  Uz bezmaksas izplatīšanai paredzētu produktu iepakojuma iekļauj Eiropas emblēmu kopā ar vienu vai vairākām atsaucēm, kas norādītas XII pielikumā.

3.  Šķirošanas un iepakošanas izmaksas tiek segtas tām ražotāju organizācijām, kuras ir veikušas šīs darbības.

Maksājumu veic, ja tiek uzrādīti apliecinošie dokumenti, kas jo īpaši apliecina:

84. pants

Nosacījumi no tirgus izņemto produktu saņēmējiem

1.  Regulas (EK) Nr. 1182/2007 10. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā norādītie no tirgus izņemto produktu saņēmēji apņemas:

Dalībvalstis var nolemt, ka saņēmējiem nav jāveic 1. punkta b) apakšpunktā minētā uzskaite, ja tās saņem tikai nelielus daudzumus vai ja dalībvalstis uzskata, ka riska līmenis ir zems. Šo lēmumu un tā pamatojumu reģistrē.

2.  Citiem galamērķiem paredzēto izņemto produktu saņēmēji apņemas:

3.

iedaļa

Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana

85. pants

Priekšlaicīga ražas novākšanas un ražas nenovākšanas definīcijas

1.  Priekšlaicīga ražas novākšana nozīmē pilnīgu netirgojamu produktu ražas novākšanu noteiktā zonā, kuru veic pirms parastā ražas laika. Attiecīgie produkti līdz priekšlaicīgai ražas novākšanai nedrīkst būt bojāti ne klimatisko apstākļu, ne slimību vai citu apstākļu ietekmē.

2.  Ražas nenovākšana nozīmē, ka parastā ražošanas cikla laikā no attiecīgās zonas netiek novākta komerciāli izmantojama produkcija. Taču produktu iznīcināšanu klimatisko apstākļu vai slimību dēļ neuzskata par ražas nenovākšanu.

3.  Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana ir papildu un atšķirīgas darbības salīdzinājumā ar parasto audzēšanas praksi.

86. pants

Nosacījumi priekšlaicīgas ražas novākšanas un ražas nenovākšanas piemērošanai

1.  Attiecībā uz priekšlaicīgu ražas novākšanu un ražas nenovākšanu dalībvalstis:

2.  Ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības, izmantojot agrīnu rakstveida elektrosakaru vai elektronisku ziņojumu, paziņo kompetentām valsts iestādēm par katru priekšlaicīgu ražas novākšanas vai ražas nenovākšanas darbību, ko tās plāno veikt.

Katra gada pirmajā paziņojumā par attiecīgo produktu tie ietver analīzi, kas pamatota uz paredzamo tirgus situāciju, kura attaisno priekšlaicīgu ražas novākšanu kā krīzes novēršanas pasākumu.

3.  Vienam produktam vienā zonā viena gada vai divu secīgu gadu laikā nedrīkst piemērot gan priekšlaicīgu ražas novākšanu, gan ražas nenovākšanu.

4.  Tās kompensācijas lielums (kurā ir gan Kopienas ieguldījums, gan ražotāju organizācijas ieguldījums) par priekšlaicīgu ražas novākšanu un ražas nenovākšanu ir hektārmaksājumi, ko nosaka dalībvalsts saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu:

4.

iedaļa

Pārdošanas veicināšana un komunikācija

87. pants

Pārdošanas veicināšanas un komunikācijas pasākumu īstenošana

1.  Dalībvalstīm pieņem sīki izstrādātus noteikumus par pārdošanas veicināšanas un komunikācijas pasākumu piemērošanu. Šiem noteikumiem ir jānodrošina iespēja ātri piemērot šos pasākumus, kad tas nepieciešams.

2.  Darbības saskaņā ar pārdošanas veicināšanas un komunikācijas pasākumiem ir papildus notiekošām pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbībām, ko izmanto attiecīgā ražotāju organizācija.

5.

iedaļa

Apmācība

88. pants

Apmācības pasākumu īstenošana

Attiecībā uz apmācības pasākumiem dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus par šo pasākumu īstenošanu.

6.

iedaļa

Ražas apdrošināšana

89. pants

Ražas apdrošināšanas pasākumu mērķis

Ražas apdrošināšanas pasākumus pārvaldību veic ražotāju organizācija, kura dod savu ieguldījumu ražotāju ienākumu aizsardzībā un to tirgus zaudējumu segšanā, ko ražotāju organizācijai un/vai tās biedriem radījušas dabas katastrofas, klimatiskie apstākļi un, attiecīgā gadījumā, slimības un kaitēkļu invāzija.

90. pants

Ražas apdrošināšanas pasākumu īstenošana

1.  Attiecībā uz ražas apdrošināšanas pasākumiem dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus par šo pasākumu īstenošanu, ieskaitot tos, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka ražas apdrošināšanas pasākumi nekropļo konkurenci apdrošināšanas tirgū.

2.  Dalībvalstis var nodrošināt papildu valsts finansējumu, lai atbalstītu ražas apdrošināšanas pasākumus, kuri saņem līdzekļus no darbības fonda. Tomēr kopējais valsts atbalsts ražas apdrošināšanai nedrīkst pārsniegt:

Pirmās daļas b) apakšpunktā noteiktā robeža ir piemērojama arī gadījumos, kad darbības fonds citādi atbilst kritērijiem, lai saņemtu Kopienas finansiālo atbalstu 60 % apmērā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 10. panta 3. punktu.

3.  Ražas apdrošināšanas pasākumi neietver apdrošināšanas maksājumus, kuri nodrošina ražotājiem kompensāciju, kas pārsniedz 100 % no ienākumu zaudējumiem, ņemot vērā visas kompensācijas, ko ražotāji par apdrošināto risku saņem no citām atbalsta shēmām.

4.  Šajā pantā jēdzienam “nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kas pielīdzināmi dabas katastrofām”, ir tā pati nozīme, kas minēta Komisijas Regulas (EK) Nr. 1857/2006 ( 30 ) 2. panta 8. punktā.

7.

iedaļa

Atbalsts savstarpējo fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai

91. pants

Nosacījumi atbalstam savstarpējā atbalsta fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai

1.  Attiecībā uz atbalstu savstarpējā atbalsta fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus par šā pasākuma īstenošanu.

2.  Atbalsts savstarpējā atbalsta fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai pirmajā, otrajā un trešajā savstarpējā atbalsta fonda darbības gadā ir proporcionāls attiecīgi ražotāju organizācijas iemaksai savstarpējā atbalsta fondā tā darbības pirmajā, otrajā un trešajā gadā, un tas ir:

3.  Dalībvalstis var noteikt robežas summām, kādas ražotāju organizācija var saņemt kā atbalstu savstarpējā atbalsta fondu izveidošanas administratīvo izmaksu segšanai.

8.

iedaļa

Valsts atbalsts krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem

92. pants

Sīki izstrādāti noteikumi par valsts stratēģiju

Dalībvalstis, kuras maksā valsts atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 43. panta otrās daļas c) apakšpunktu, valsts stratēģijā nosaka sīki izstrādātus tā īstenošanas noteikumus.

IV

NODAĻA

Valsts finansiālais atbalsts

▼M13

93. pants

Ražotāju organizācijas pakāpe

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.e panta 1. punktu, ražotāju organizācijas pakāpi dalībvalsts reģionā uzskata par īpaši zemu, ja ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības un ražotāju grupas pēdējos trīs gados, par kuriem ir pieejami dati, ir pārdevušas mazāk nekā 20 % no vidējās to augļu un dārzeņu produkcijas vērtības, kuri novākti attiecīgajā reģionā.

Valsts finansiālo atbalstu drīkst piešķirt tikai par augļu un dārzeņu produkciju, kas saražota šā punkta pirmajā daļā minētajā reģionā.

▼B

94. pants

Valsts finansiālā atbalsta izmaksāšanas atļauja

 

Dalībvalstis iesniedz Komisijai pieprasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 11. panta 1. punkta pirmo daļu, lai saņemtu atļauju piešķirt valsts finansiālo atbalstu par darbības programmām, ko īstenos jebkurā kalendārajā gadā līdz 31. janvārim attiecīgajā gadā.

 ◄

▼M13

Pieprasījumam pievieno pierādījumus, kas apliecina, ka ražotāju organizācijas pakāpe attiecīgajā reģionā ir īpaši zema atbilstoši šīs regulas 93. pantā noteiktajam un ka atbalsts tiek saņemts tikai par augļu un dārzeņu nozares produktiem, kas saražoti attiecīgajā reģionā, kā arī ziņas par attiecīgajām ražotāju organizācijām, atbilstošā atbalsta summu un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.b pantu veikto finansiālo iemaksu daļu.

▼B

2.  Komisija pieprasījumu apstiprina vai noraida trīs mēnešu laikā pēc tā iesniegšanas. Ja Komisija nesniedz atbildi šajā termiņā, uzskatāms, ka pieprasījums ir apstiprināts.

▼M5

94.a pants

Grozījumi darbības programmā

Ražotāju organizācija, kas vēlas pieteikties valsts finansiālajam atbalstam, vajadzības gadījumā izdara grozījumus tās darbības programmā atbilstīgi 67. pantam.

▼B

95. pants

Valsts finansiālā atbalsta pieteikums un atbalsta izmaksa

Ražotāju organizācijas iesniedz pieteikumu valsts finansiālajam atbalstam, un dalībvalstis atbalstu izmaksā saskaņā ar 70.–73. pantu.

96. pants

Maksimālā Komisijas piešķirtā kompensācijas daļa par valsts finansiālo atbalstu

Kopienas piešķirtās kompensācijas daļa par valsts finansiālo atbalstu ir 60 % no valsts finansiālā atbalsta, kas piešķirts ražotāju organizācijai.

97. pants

Kopienas kompensācija par valsts finansiālo atbalstu

▼M5

1.  Dalībvalstis pieprasa Kopienas kompensāciju par apstiprināto valsts finansiālo atbalstu, kas faktiski izmaksāts ražotāju organizācijām, līdz 1. janvārim divus gadus pēc programmas īstenošanas gada.

Pieprasījumam pievieno pierādījumus, kas apliecina, ka iepriekšējo triju no četriem gadu laikā ir izpildīti nosacījumi, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1182/2007 11. panta 1. punkta otrajā daļā, kā arī ziņas par attiecīgajām ražotāju organizācijām, faktiski izmaksātajām atbalsta summām un aprakstu par darbības fonda sadalījumu: fonda kopējā summa un Kopienas, dalībvalstu (valsts finansiālais atbalsts) un ražotāju organizāciju un to locekļu iemaksas.

▼B

2.  Komisija pieņem lēmumu par šā pieprasījuma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

3.  Ja Kopienas kompensācija par atbalstu ir apstiprināta, attaisnotos izdevumus Komisijai deklarē saskaņā ar procedūru, kas noteikta Komisijas Regulas (EK) Nr. 883/2006 ( 31 ) 5. pantā.

V

NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

1.

iedaļa

Paziņojumi

98. pants

Ražotāju organizāciju ziņojumi

1.  Ražotāju organizācijas iesniedz gada ziņojumus par darbības programmu īstenošanu, kurus pievieno atbalsta pieteikumiem.

Šajos ziņojumos aplūko:

2.  Par katru īstenoto darbības programmu gada ziņojumā norāda:

Vajadzības gadījumā gada ziņojumā norāda, kādi efektīvi aizsardzības pasākumi tiek īstenoti saskaņā ar valsts stratēģiju un piemērojot Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 5. punktu, lai aizsargātu vidi no iespējamā papildu sloga, kas rodas no ieguldījumiem, ko atbalsta darbības programma.

3.  Par darbības programmas piemērošanas pēdējo gadu 1. punktā norādīto gada ziņojumu aizstāj nobeiguma ziņojums.

Nobeiguma ziņojumos norāda, kādā mērā ir sasniegti programmu mērķi. Tajos skaidro izmaiņas darbībās un/vai metodēs un norāda faktorus, kas veicinājuši programmas īstenošanas sekmes vai neveiksmes un kas ņemti vērā vai tiks ņemti vērā, sagatavojot turpmākās darbības programmas vai izdarot grozījumus esošajās darbības programmās.

4.  Neskarot šajā regulā ietvertos īpašos noteikumus, ja ražotāju organizācija dalībvalstij nenosūta paziņojumu atbilstoši prasībām saskaņā ar šo regulu vai Regulu (EK) Nr. 1182/2007 vai ja paziņojums izrādās nepareizs, ņemot vērā objektīvus dalībvalsts rīcībā esošus faktus, dalībvalsts atliek attiecīgās darbības programmas apstiprinājumu nākamajam gadam, kamēr paziņojums nav sagatavots pareizi.

Dalībvalsts savā gada ziņojumā, kas minēts šīs regulas 99. panta 3. punktā, iekļauj ziņas par tādiem gadījumiem.

99. pants

Nepieciešamie dalībvalstu paziņojumi

1.  Dalībvalstis izraugās vienu kompetento iestādi, kas atbild par komunikāciju starp Komisiju un dalībvalsti saistībā ar ražotāju organizācijām, ražotāju grupām un ražotāju organizāciju apvienībām. Tās informē Komisiju par šādas iestādes izraudzīšanu un iesniedz attiecīgās iestādes kontaktinformāciju.

2.  Vēlākais 31. janvārī dalībvalstis Komisijai paziņo kopējā apstiprinātā darbības fonda summu par visām attiecīgā gada darbības programmām. Šajā paziņojumā skaidri norāda gan darbības fonda kopējo summu, gan Kopienas kopējā finansējuma summu šim darbības fondam. Šīs summas turklāt sadala attiecīgi summās, kas paredzētas krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un citiem pasākumiem.

3.  Vēlākais katra gada 15. novembrī dalībvalstis Komisijai sniedz gada ziņojumu par ražotāju organizācijām un ražotāju grupām un iepriekšējā gada darbības fondiem, darbības programmām un atzīšanas plāniem. Gada ziņojumā īpaši iekļauj XIII pielikumā norādīto informāciju.

2.

iedaļa

Pārbaudes

100. pants

Vienotas identifikācijas sistēma

Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz visiem atbalsta pieteikumiem, kurus iesniegusi viena un tā pati ražotāju organizācija vai ražotāju grupa, tiek piemērota vienotas identifikācijas sistēma. Šai identifikācijai jābūt saderīgai ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 ( 32 ) 18. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto identitātes reģistrācijas sistēmu.

101. pants

Atbalsta pieteikumi

Neskarot šās regulas īpašos noteikumus, dalībvalstis paredz atbilstošas procedūras, saskaņā ar kurām iesniedzami atbalsta, atzīšanas un darbības programmas apstiprināšanas pieteikumi, kā arī maksājuma pieprasījumi.

102. pants

Paraugu ņemšana

Gadījumos, kuros ir lietderīgi pārbaudes veikt ar paraugu ņemšanu, dalībvalstis ar pārbaužu veida un biežuma palīdzību, pamatojoties uz riska analīzi, nodrošina, ka pārbaudes ir piemērotas attiecīgajam pasākumam.

103. pants

Administratīvās pārbaudes

Administratīvās pārbaudes veic par visiem atbalsta pieteikumiem un visiem maksājuma pieprasījumiem, un tās aptver visu, ko var un ir lietderīgi pārbaudīt ar administratīviem līdzekļiem. Procedūrās jābūt ietvertai prasībai reģistrēt veiktās darbības, pārbaudes rezultātus un pasākumus, kas veikti attiecībā uz pārkāpumiem.

104. pants

Pārbaudes uz vietas

1.  Par katru pārbaudi uz vietas sagatavo uzraudzības ziņojumu, lai varētu pārskatīt sīku informāciju par veiktajām pārbaudēm. Ziņojumā īpaši norāda:

2.  Saņēmējam var atļaut parakstīt ziņojumu, lai viņš apliecinātu savu klātbūtni pārbaudē un pievienotu savas piezīmes. Ja tiek atklāti pārkāpumi, saņēmējs var saņemt pārbaudes ziņojuma kopiju.

3.  Par pārbaudēm uz vietas var iepriekš informēt ar nosacījumu, ka tādējādi netiek apdraudēts pārbaudes mērķis. Iepriekšēju informēšanu veic pēc iespējas īsu brīdi pirms tās veikšanas.

4.  Ja iespējams, šajā regulā noteiktās pārbaudes uz vietas un citas Kopienas noteikumos noteiktās pārbaudes attiecībā uz lauksaimniecības subsīdijām veic vienlaicīgi. Tomēr 2008. gadā, ja nepieciešams, pārbaudes uz vietas var veikt dažādas iestādes dažādos laikos.

105. pants

Atzīšanas pieteikumu un darbības programmu apstiprināšana

1.  Pirms ražotāju organizācijas atzīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu dalībvalstis veic pārbaudi klātienē ražotāju organizācijā pirms atzīšanas piešķiršanas, lai pārbaudītu atbilstību atzīšanas nosacījumiem.

2.  Pirms darbības programmas apstiprināšanas saskaņā ar 65. pantu kompetentā valsts iestāde ar visiem piemērotiem līdzekļiem, ieskaitot pārbaudes uz vietas, pārbauda apstiprināšanai iesniegto darbības programmu un, attiecīgā gadījumā, tās izmaiņu pieprasījumus. Šajās pārbaudēs īpaši noskaidro:

106. pants

Pārbaudes par atbalsta pieteikumiem darbības programmām

Pirms maksājuma piešķiršanas dalībvalstis veic administratīvās pārbaudes par visiem atbalsta pieteikumiem, kā arī pārbaudes uz vietas izlases kārtā.

107. pants

Administratīvās pārbaudes par atbalsta pieteikumiem darbības programmām

1.  Administratīvajās pārbaudēs par atbalsta pieteikumiem ietver jo īpaši un, ciktāl tas ir piemēroti attiecīgajam pieteikumam, pārbaudes par:

2.  Maksājumus, kas finansēti saskaņā ar darbības programmu, apliecina ar rēķiniem un dokumentiem, kas apstiprina šo maksājumu veikšanu. Ja to nav iespējams izdarīt, maksājumus apliecina ar dokumentiem ar līdzvērtīgu pierādījuma vērtību. Rēķiniem jābūt izrakstītiem uz ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības, ražotāju grupas vai meitasuzņēmuma biedru vārda, kā noteikts 52. panta 7. apakšpunktā, vai, ja dalībvalsts apstiprinājusi, uz viena vai vairāku tās biedru vārda.

108. pants

Pārbaudes uz vietas attiecībā uz atbalsta pieteikumiem par darbības programmām

1.  Regulas 70. panta 1. punktā minētā atbalsta pieteikuma pārbaudes kontekstā dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas ražotāju organizācijās, lai pārliecinātos par atbilstību atbalsta vai tā atlikuma piešķiršanas nosacījumiem attiecīgajā gadā.

Šīs pārbaudes jo īpaši attiecas uz:

2.  Pārbaudes, kas minētas 1. punktā, katru gadu ir jāveic attiecībā uz ievērojamu pieteikumu izlasi. Dalībvalstīs, kurās ir vairāk nekā 10 atzītas ražotāju organizācijas, izlasei ir jāatbilst vismaz 30 % no kopējās atbalsta summas. Pārējos gadījumos katra ražotāju organizācija ir jāapmeklē vismaz vienu reizi triju gadu laikā.

Pirms atbalsta vai atlikuma izmaksas par darbības programmas pēdējo gadu katrā ražotāju organizācijā jābūt veiktai vismaz vienai pārbaudei.

3.  Uz vietas veikto pārbaužu rezultātus izvērtē, lai noteiktu, vai kādas no atklātajām problēmām ir sistemātiskas, kas radītu risku citām līdzīgām darbībām, saņēmējiem vai iestādēm. Vērtējumā tāpat nosaka šādu situāciju cēloņus, iespējamās papildus nepieciešamās pārbaudes un nepieciešamās koriģējošās un preventīvās darbības.

Ja pārbaudēs kādā reģionā vai reģiona daļā vai attiecībā uz kādu konkrētu ražotāju organizāciju konstatē būtiskus pārkāpumus, dalībvalstij attiecīgā gada laikā ir jāveic papildu pārbaudes un jāpalielina atbilstošais nākamajā gadā pārbaudāmo pieteikumu procentuālais daudzums.

4.  Dalībvalsts nosaka, kuras ražotāju organizācijas jāpārbauda, pamatojoties uz riska analīzi.

Riska analīzē īpaši ņem vērā:

109. pants

Darbības programmu pasākumu pārbaudes uz vietas

1.  Darbības programmu pasākumu pārbaudēs uz vietas dalībvalstis jo īpaši pārbauda:

2.  Pārdotās produkcijas vērtību pārbauda, pamatojoties uz datiem grāmatvedības uzskaites sistēmā, kas nepieciešama saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Šim nolūkam dalībvalstis var nolemt, ka pārdotās produkcijas vērtības deklarācija ir jāapliecina tādā pašā veidā, kā saskaņā ar valsts tiesību aktiem apliecina grāmatvedības datus.

Pārbaudi par pārdotās produkcijas vērtības deklarāciju var veikt pirms attiecīgā atbalsta pieteikuma iesniegšanas.

3.  Izņemot ārkārtas apstākļus, pārbaude uz vietas ietver pasākuma apmeklējumu vai, ja pasākums nav taustāms, pasākuma virzītāja apmeklējumu. Jo īpaši pasākumi individuālajās saimniecībās, uz kurām attiecas 108. panta 2. punktā minētā izlase, ir jāapmeklē vismaz vienu reizi, lai pārbaudītu to izpildi.

Tomēr dalībvalstis var nolemt neveikt šādus apmeklējumus attiecībā uz neliela mēroga pasākumiem un gadījumos, kad tās uzskata, ka risks, ka atbalsta saņemšanas nosacījumi nav izpildīti vai arī pasākums nav faktiski noticis, ir ļoti zems. Šādu lēmumu un tā pamatojumu reģistrē.

4.  Pārbaudē uz vietas pārbauda visas ražotāju organizācijas un tās biedru saistības un pienākumus, kurus var pārbaudīt apmeklējuma laikā.

5.  Regulas 108. panta 2. punktā noteiktā pārbaužu īpatsvara izpildes aprēķināšanā ir ieskaitāmas tikai tās pārbaudes, kas atbilst visām šā panta prasībām.

110. pants

Izņemšanas darbību pirmā līmeņa pārbaudes

1.  Dalībvalstis veic izņemšanas darbību pirmā līmeņa pārbaudes visās ražotāju organizācijās, ietverot dokumentācijas un identitātes pārbaudi un fizisko pārbaudi, attiecīgā gadījumā ņemot paraugus, lai tādējādi pārbaudītu no tirgus izņemto produktu svaru, un pārbauda atbilstību 77. panta noteikumiem, ievērojot II sadaļas II nodaļā noteikto kārtību. Pārbaudi veic 79. panta 2. punktā noteiktajā termiņā pēc tam, kad saņemts 79. panta 1. punktā noteiktais paziņojums.

2.  Pirmā līmeņa pārbaudēm, kas minētas 1. punktā, jāaptver 100 % no tirgus izņemto produktu daudzuma. Šīs pārbaudes beigās kompetento iestāžu uzraudzībā veic izņemto produktu, kurus neparedz bezmaksas izplatīšanai, denaturēšanu vai nodošanu pārstrādes rūpniecībai saskaņā ar dalībvalsts noteiktajiem noteikumiem un nosacījumiem atbilstīgi 81. pantam.

Tomēr, ja produkti paredzēti bezmaksas izplatīšanai, dalībvalstis var pārbaudīt mazāku procentuālo daudzumu nekā noteikts šā panta 2. punktā ar nosacījumu, ka tas nav mazāks par 10 % no attiecīgā daudzuma tirdzniecības gada laikā. Pārbaude var notikt ražotāju organizācijā un/vai produktu saņēmēju atrašanās vietās. Ja pārbaudēs konstatē būtiskus pārkāpumus, kompetentās iestādes veic papildu pārbaudes.

111. pants

Izņemšanas darbību otrā līmeņa pārbaudes

1.  Saistībā ar 108. pantā noteiktajām pārbaudēm dalībvalstis veic otrā līmeņa pārbaudes.

Dalībvalstis nosaka jebkuras tās ražotāju organizācijas analīzes un riska novērtēšanas kritērijus, kura veic neatbilstošas izņemšanas no tirgus darbības. Šādus kritērijus cita starpā saista ar iepriekšējo pirmā un otrā līmeņa pārbaužu konstatējumiem un to, vai ražotāju organizācijā pastāv kāda no kvalitātes nodrošināšanas procedūrām. Dalībvalstis šos kritērijus izmanto, lai katrai ražotāju organizācijai noteiktu minimālo otrā līmeņa pārbaužu biežumu.

2.  Pārbaudēs, kas minētas 1. punktā, ietver pārbaudes uz vietas ražotāju organizācijas un izņemto produktu saņēmēju telpās, lai pārliecinātos, ka ir izpildīti obligātie nosacījumi Kopienas atbalsta izmaksai. Šīs pārbaudes aptver:

3.  Pārbaudes, kas minētas 2. punktā, veic attiecībā uz attiecīgajām ražotāju organizācijām un ar šīm organizācijām saistītajiem saņēmējiem. Katrā pārbaudē aptver izlasi, kas atbilst vismaz 5 % no daudzuma, ko ražotāju organizācija izņēmusi no tirgus tirdzniecības gada laikā.

4.  Krājumu un grāmatvedības uzskaites dokumentos, kas minēti 2. punkta a) punktā, par katru izņemto produktu ir jābūt norādītiem pārvietotajiem apjomiem, kas izteikti:

5.  Pārbaudēs par 4. punkta c) apakšpunktā norādīto produktu galamērķi īpaši ietver:

6.  Ja otrā līmeņa pārbaudes konstatē būtiskus pārkāpumus, kompetentās iestādes veic sīkākas otrā līmeņa pārbaudes par attiecīgo tirdzniecības gadu un nākamajā tirdzniecības gadā palielina otrā līmeņa pārbaužu biežumu attiecīgajām ražotāju organizācijām vai to apvienībām.

112. pants

Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana

1.  Pirms tiek sākta priekšlaicīga ražas novākšana dalībvalstis, veicot pārbaudi uz vietas, pārbauda, vai attiecīgie produkti nav bojāti un lauks ir labi kopts. Pēc priekšlaicīgas ražas novākšanas dalībvalstis pārbauda, vai attiecīgajā zonā ir novākta visa raža un novāktie produkti ir denaturēti.

Pēc ražas novākšanas perioda beigām dalībvalstis pārbauda analīzes ticamību, pamatojoties uz paredzamo tirgus situāciju saskaņā ar 86. panta 2. punktu. Tāpat dalībvalstis analizē atšķirības starp paredzamo tirgus situāciju un reālo tirgus situāciju.

2.  Pirms ražas nenovākšanas dalībvalstis, veicot pārbaudi uz vietas, pārbauda, vai attiecīgais lauks ir labi kopts, vai pirms tam jau nav notikusi daļēja ražas novākšana un vai produkti ir labi attīstījušies un kopumā būtu labā, tirdzniecībai piemērotā kvalitātē.

Dalībvalstis nodrošina, ka produkcija tiek denaturēta. Ja tas nav iespējams, ražas sezonas laikā, veicot vienu vai vairākas pārbaudes klātienē, pārliecinās, ka nenotiek ražas novākšana.

3.  Regulas 111. panta 1., 2., 3. un 6. punktu piemēro mutatis mutandis.

113. pants

Pārbaudes pirms ražotāju grupu atzīšanas plānu apstiprināšana

1.  Pirms ražotāju grupas atzīšanas plāna apstiprināšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 1. punktu dalībvalstis veic juridiskās personas vai juridiskās personas skaidri definētas daļas pārbaudi uz vietas.

2.  Izmantojot visus atbilstošos līdzekļus, ieskaitot pārbaudi uz vietas, dalībvalsts pārbauda:

114. pants

Ražotāju grupu atbalsta pieteikumu pārbaudes

1.  Pirms maksājuma piešķiršanas dalībvalstis veic administratīvās pārbaudes par visiem ražotāju grupu iesniegtajiem atbalsta pieteikumiem, kā arī – izlases kārtā – pārbaudes uz vietas.

2.  Pēc 47. pantā minēto atbalsta pieteikumu saņemšanas dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas ražotāju grupās, lai pārliecinātos par atbilstību atbalsta piešķiršanas nosacījumiem attiecīgajā gadā.

Šīs pārbaudes īpaši attiecas uz:

3.  Pārbaudes, kas minētas 2. punktā, katru gadu ir jāveic attiecībā uz ievērojamu pieteikumu izlasi. Izlasei ir jāatbilst vismaz 30 % no kopējās atbalsta summas.

Visas ražotāju grupas ir jāpārbauda vismaz vienu reizi piecos gados.

4.  Regulas 107. un 109. pantu piemēro mutatis mutandis.

115. pants

Starptautiskas ražotāju organizācijas un starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības

1.  Dalībvalsts, kurā atrodas starptautiskas ražotāju organizācijas vai starptautiskas ražotāju organizāciju apvienības galvenais birojs, ir vispārēji atbildīga par pārbaužu organizēšanu attiecībā uz šo organizāciju vai apvienību, kā arī nepieciešamības gadījumā piemēro tai sankcijas.

2.  Pārējās dalībvalstis, kurām jānodrošina administratīvā sadarbība, kā noteikts 30. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 37. panta 2. punkta c) apakšpunktā, veic tādas administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas, kādas pieprasa šā panta 1. punktā norādītā dalībvalsts, un ziņo par to rezultātiem. Tās ievēro 1. punktā minētās dalībvalsts noteiktos termiņus.

3.  Attiecībā uz ražotāju organizāciju, darbības programmu un darbības fondu piemēro 1. punktā minētajā dalībvalstī piemērojamos noteikumus. Savukārt attiecībā uz vides, fitosanitārajiem jautājumiem un attiecībā uz izņemto produktu likvidēšanu piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā notiek ražošana.

3.

iedaļa

Sankcijas

116. pants

Atzīšanas kritēriju neievērošana

1.  Dalībvalstis atsauc ražotāju organizācijas atzīšanu, ja atzīšanas kritēriju neievērošana ir būtiska un to izraisa ražotāju organizācijas tīšas darbības vai smaga nolaidība.

Dalībvalstis īpaši atsauc ražotāju organizācijas atzīšanu, ja atzīšanas kritēriju neievērošana ir saistīta ar:

Atzīšanas atsaukšana saskaņā ar šo punktu stājas spēkā no dienas, kad nav izpildīti atzīšanas nosacījumi, piemērojot spēkā esošos valsts horizontālos tiesību aktus, kas regulē ierobežošanas periodus.

2.  Ja 1. punktu nepiemēro, dalībvalstis uz laiku atsauc ražotāju organizācijas atzīšanu, ja atzīšanas kritēriju neievērošana ir būtiska, taču īslaicīga.

Atsaukšanas uz laiku periodā atbalsts netiek izmaksāts. Atsaukšana uz laiku stājas spēkā no dienas, kad ir veikta pārbaude, un turpinās līdz pārbaudes dienai, kad attiecīgie kritēriji ir izpildīti.

Atsaukšanas uz laiku periods nevar būt ilgāks par 12 mēnešiem. Ja attiecīgie kritēriji nav izpildīti pēc 12 mēnešiem, atzīšana tiek atsaukta.

▼M5

Dalībvalstis var veikt maksājumus pēc 71. pantā noteiktā termiņa beigām, ja tas vajadzīgs šā punkta piemērošanai. Tomēr šādi vēlāki maksājumi obligāti jāveic līdz 15. oktobrim divus gadus pēc programmas īstenošanas gada.

▼B

3.  Citos atzīšanas kritēriju neievērošanas gadījumos, kad nepiemēro 1. vai 2. punktu, dalībvalstis nosūta brīdinājuma vēstuli, kurā norādīti veicamie korektīvie pasākumi. Dalībvalstis var apturēt atbalsta maksājumus līdz korektīvo pasākumu izpildei.

▼M5

Dalībvalstis var veikt maksājumus pēc 71. pantā noteiktā termiņa beigām, ja tas vajadzīgs šā punkta piemērošanai. Tomēr šādi vēlāki maksājumi obligāti jāveic līdz 15. oktobrim divus gadus pēc programmas īstenošanas gada.

▼B

Korektīvo pasākumu neizpildi 12 mēnešu laikā uzskata par kritēriju būtisku neievērošanu, un līdz ar to tiek piemērots 2. punkts.

117. pants

Krāpšana

1.  Neskarot citus sodus, kas piemērojami saskaņā ar Kopienas un valsts tiesību aktiem, dalībvalstis atsauc ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupas atzīšanu, ja ir konstatēts, ka tā ir izdarījusi krāpšanu saistībā ar atbalstu, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 1182/2007.

2.  Dalībvalstis var uz laiku apturēt ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai ražotāju grupu atzīšanu vai apturēt maksājumus šai struktūrai, ja pastāv aizdomas par krāpšanu saistībā ar atbalstu, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 1182/2007.

118. pants

Ražotāju grupas

1.  Attiecīgos gadījumos dalībvalstis atzīšanas plāniem pēc analoģijas piemēro sankcijas, kas noteiktas 116. un/vai 119. pantā.

2.  Papildus 1. punktā noteiktajam, ja pēc perioda, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar 51. panta 4. punktu, ražotāju grupa netiek atzīta par ražotāju organizāciju, dalībvalsts atgūst:

119. pants

Darbības programma

1.  Maksājumus aprēķina, pamatojoties uz to, par ko ir tiesības saņemt atbalstu.

2.  Dalībvalsts izvērtē atbalsta saņēmēja iesniegto atbalsta pieteikumu un nosaka summas, par kurām var pretendēt uz atbalstu. Tā nosaka:

3.  Ja saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu noteiktā summa pārsniedz saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu noteikto summu par vairāk nekā 3 %, atbalsta saņēmējam faktiski izmaksājamo summu samazina. Samazinājuma apjoms ir starpība starp summām, kas aprēķinātas saskaņā ar 2. punkta a) un b) apakšpunktu.

Tomēr samazinājumu nepiemēro, ja ražotāju organizācija vai ražotāju grupa var pierādīt, ka tā nav atbildīga par neattaisnotās summas iekļaušanu.

4.  Neattaisnotajiem izdevumiem, kas atklāti pārbaudēs uz vietas, pēc analoģijas piemēro 2. un 3. punktu.

5.  Ja pārdotās produkcijas vērtība tiek deklarēta un pārbaudīta pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas, samazinājumu piemēro pārdotās produkcijas vērtībai, kuru izmanto, aprēķinot maksājamās summas saskaņā ar 2. un 3. punktu.

6.  Ja tiek konstatēts, ka atbalsta saņēmējs ir tīši iesniedzis nepatiesu deklarāciju, attiecīgā darbība tiek izslēgta no darbības programmas vai atzīšanas plāna atbalsta, un par šo darbību jau samaksātās summas atgūst. Turklāt saņēmējam nākamajā gadā nav tiesības pretendēt uz atbalstu par šo darbību saskaņā ar attiecīgo darbības programmu.

120. pants

Sankcijas pēc izņemšanas darbību pirmā līmeņa pārbaudēm

Ja pēc 110. pantā norādītās pārbaudes tiek atklāti pārkāpumi attiecībā uz tirdzniecības standartiem vai obligātajām prasībām, kas norādītas 77. pantā, saņēmējam pieprasa:

121. pants

Citas sankcijas, kas piemērojamas ražotāju organizācijām saistībā ar izņemšanas darbībām

1.  Sankcijas, kas minētas 119. pantā, attiecināmas uz atbalstu, par kuru iesniegts pieteikums attiecībā uz izņemšanas darbībām, kas ietvertas kā darbības programmas izdevumu daļa.

2.  Izņemšanas darbību izdevumus uzskata par neattaisnotiem, ja no pārdošanai neizliktajiem produktiem neatbrīvojas tā, kā to noteikusi dalībvalsts saskaņā ar 81. panta 1. punktu, vai arī izņemšanai vai galamērķim ir negatīva ietekme uz vidi un negatīvas fitosanitārās sekas, un tādējādi tiek pārkāpti saskaņā ar 81. panta 1. punktu pieņemtie noteikumi.

122. pants

Sankcijas, kas piemērojamas no tirgus izņemto produktu saņēmējiem

Ja, veicot pārbaudes saskaņā ar 110. un 111. pantu, tiek atklāti pārkāpumi, par kuriem atbildīgi no tirgus izņemto produktu saņēmēji, piemēro šādas sankcijas:

Šā panta a) apakšpunktā paredzētās sankcijas stājas spēkā nekavējoties un ir spēkā vismaz vienu tirdzniecības gadu, un to var pagarināt atkarībā no pārkāpuma smaguma.

123. pants

Priekšlaicīga ražas novākšana un ražas nenovākšana

1.  Ja attiecībā uz priekšlaicīgu ražas novākšanu konstatē, ka ražotāju organizācija nav izpildījusi savas saistības, ražotāju organizācija maksā soda naudu, kura vienāda ar kompensācijas summu, ko piemēro platībai, kurā saistības nav ievērotas. Saistību neizpilde ietver gadījumus, kad:

2.  Ja attiecībā uz ražas nenovākšanu konstatē, ka ražotāju organizācija nav izpildījusi savas saistības, ražotāju organizācija maksā soda naudu, kura vienāda ar kompensācijas summu, ko piemēro platībai, kurā saistības nav ievērotas. Saistību neizpilde ietver gadījumus, kad:

3.  Šā panta 1. un 2. punktā minētās soda naudas piemēro papildus jebkuram atbalsta maksājumu samazinājumam, ko veic saskaņā ar 119. pantu.

124. pants

Pārbaudes uz vietas kavēšana

Pieteikumu atbalsta saņemšanai attiecībā uz attiecīgo izdevumu daļu noraida, ja ražotāju organizācija, tās biedrs vai pārstāvis kavē pārbaudes uz vietas veikšanu.

125. pants

Atbalsta atgūšana

Nepamatoti izmaksātu atbalstu kopā ar procentiem atgūst no attiecīgajām ražotāju organizācijām, ražotāju organizāciju apvienībām, ražotāju grupām vai citiem attiecīgajiem uzņēmējiem. Regulas (EK) Nr. 796/2004 ( 33 ) 73. panta noteikumus piemēro pēc analoģijas.

Administratīvo sankciju īstenošana un nepamatoti izmaksātu atbalstu atgūšana, kā noteikts šajā iedaļā, notiek, neskarot pārkāpumu paziņošanu Komisijai saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1848/2006 ( 34 ).

4.

iedaļa

Darbības programmu un valsts stratēģiju uzraudzība un vērtēšana

126. pants

Darbības rādītāju kopums

1.  Veic gan valsts stratēģiju, gan darbības programmu uzraudzību un vērtēšanu, lai novērtētu panākumus virzībā uz darbības programmās noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī to lietderību un efektivitāti saistībā ar šiem mērķiem.

2.  Panākumus, lietderību un efektivitāti novērtē, izmantojot darbības rādītāju kopumu, kas saistīti ar sākotnējo situāciju, kā arī īstenoto darbības programmu finansiālo izpildi, īstenošanu, rezultātiem un ietekmi.

3.  Kopējo darbības rādītāju saraksts ir sniegts šīs regulas XIV pielikumā.

4.  Ja dalībvalsts to uzskata par lietderīgu, valsts stratēģijā nosaka ierobežotu skaitu rādītāju, kas konkrēti attiecas uz šo stratēģiju, atspoguļojot valsts un/vai reģionālās vajadzības, apstākļus un mērķus, kas ir specifiski ražotāju organizāciju īstenotajām darbības programmām. Ja nepieciešams, pievieno papildu rādītājus attiecībā uz vides mērķiem, kas nav ietverti kopējos darbības rādītājos.

127. pants

Darbības programmu uzraudzības un vērtēšanas procedūras

1.  Ražotāju organizācijas nodrošina savu darbības programmu uzraudzību un vērtēšanu, izmantojot atbilstošos rādītājus no 126. pantā minētā darbības rādītāju kopuma, un attiecīgā gadījumā valsts stratēģijā iekļautos papildu rādītājus.

Šajā nolūkā tās izveido sistēmu, lai vāktu, reģistrētu un uzturētu informāciju, kas ir noderīga šo rādītāju apkopošanai.

2.  Uzraudzības mērķis ir novērtēt panākumus virzībā uz darbības programmas konkrēto mērķu sasniegšanu. To veic, izmantojot finansiālos, īstenošanas un rezultātu rādītājus. Uzraudzības rezultāti paredzēti, lai:

Informāciju par uzraudzības darbību rezultātiem ietver katrā gada ziņojumā, kas minēts 98. panta 1. punktā un kas ražotāju organizācijai ir jāiesniedz valsts iestādei, kura atbild par valsts stratēģijas pārvaldību.

3.  Vērtēšana notiek atsevišķa termiņa vidusposma novērtējuma ziņojuma veidā.

Termiņa vidusposma novērtējums, kuru var veikt ar specializēta konsultāciju biroja palīdzību, ir vērsts uz to, lai pārbaudītu finansiālo resursu izmantojuma pakāpi, darbības programmas lietderību un efektivitāti un panākumus virzībā uz darbības programmas vispārīgo mērķu sasniegšanu. Šajā nolūkā izmanto kopējos atskaites punkta, rezultātu un attiecīgā gadījumā ietekmes rādītājus.

Attiecīgā gadījumā termiņa vidusposma novērtējumā ietver kvalitatīvu novērtējumu par to vides darbību rezultātiem un ietekmi, kas vērstas uz:

Vērtēšanas rezultātus izmanto, lai:

Termiņa vidusposma novērtējumu veic darbības programmas īstenošanas laikā, tā, lai novērtējuma rezultātus būtu iespējams ņemt vērā, sagatavojot nākamo darbības programmu.

Termiņa vidusposma novērtējuma ziņojumu pievieno attiecīgajam gada ziņojumam, kas minēts 98. panta 1. punktā.

128. pants

Valsts stratēģijas uzraudzības un vērtēšanas procedūras

1.  Valsts stratēģijas uzraudzību un vērtēšanu veic, izmantojot atbilstošos rādītājus no 126. pantā minētā darbības rādītāju kopuma un attiecīgā gadījumā papildu rādītājus, kas noteikti valsts stratēģijā.

2.  Dalībvalstis izveido datorizētu sistēmu informācijas vākšanai, reģistrēšanai un uzturēšanai, kas ir piemērota, lai apkopotu 126. pantā minētos rādītājus. Šajā nolūkā tās ņem vērā ražotāju organizāciju iesniegto informāciju par darbības programmu uzraudzību un vērtēšanu.

3.  Uzraudzības mērķis ir nepārtraukti novērtēt panākumus virzībā uz darbības programmas mērķu sasniegšanu. To veic, izmantojot finansiālos, īstenošanas un rezultātu rādītājus. Šajā nolūkā izmanto informāciju, kas sniegta gada ziņojumos, kurus ražotāju organizācija iesniedz saistībā ar savu darbības programmu uzraudzību. Uzraudzības rezultātus izmanto, lai:

4.  Vērtēšanas mērķis ir novērtēt panākumus virzībā uz stratēģijas vispārīgo mērķu sasniegšanu. To veic, izmantojot atskaites punkta, rezultātu un attiecīgā gadījumā ietekmes rādītājus. Šajā nolūkā izmanto darbības programmu uzraudzības un termiņa vidusposma novērtējuma rezultātus, kas norādīti ražotāju organizāciju iesniegtajos gada progresa ziņojumos un nobeiguma ziņojumā. Vērtēšanas rezultātus izmanto, lai:

Vērtēšana ietver stratēģijas novērtējumu, ko veic 2012. gadā – laikus, lai tā rezultātus varētu iekļaut atsevišķā novērtējuma ziņojumā, ko tajā pašā gadā pievieno valsts gada ziņojumam, kas noteikts 99. panta 3. punktā. Ziņojumā izvērtē finansiālo resursu izmantojuma pakāpi, īstenoto darbības programmu efektivitāti un lietderīgumu un novērtē šo programmu rezultātus un ietekmi saistībā ar stratēģijā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem un attiecīgā gadījumā citiem mērķiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 1. punktā. Vērtēšanas mērķis ir gūt atziņas, kas būtu noderīgas, lai uzlabotu turpmāko valsts stratēģiju kvalitāti, un jo īpaši identificēt iespējamās nepilnības to mērķu vai pasākumu noteikšanā, par kuriem var saņemt atbalstu, vai jaunu instrumentu noteikšanas vajadzības.

VI

NODAĻA

Noteikumu attiecināšana uz ražotājiem konkrētā ekonomiskā zonā

129. pants

Ekonomisko zonu saraksta paziņošana

Paziņojumā, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1182/2007 14. panta 2. punkta otrajā daļā par ekonomisko zonu sarakstu, ietver visu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu, vai ir izpildīti minētās regulas 14. panta 2. punkta pirmās daļas nosacījumi.

130. pants

Paziņojums par saistošajiem noteikumiem; reprezentativitāte

1.  Ja dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 15. pantu paziņo par noteikumiem, kurus tā ir noteikusi kā saistošus attiecīgajam produktam un ekonomiskajai zonai, tā vienlaicīgi informē par:

2.  Lai noteiktu pārstāvību Regulas (EK) Nr. 1182/2007 14. panta 3. punkta piemērošanai, dalībvalstis paredz noteikumus, ar kuriem izslēdz:

131. pants

Finanšu iemaksas

Ja dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 17. pantu nolemj, ka ražotājiem, kuri nav ražotāju organizāciju biedri, ir jāveic finanšu iemaksas, tā nosūta Komisijai vajadzīgo informāciju, lai varētu novērtēt atbilstību minētajā pantā paredzētajiem nosacījumiem. Šajā informācijā jo īpaši ietver iemaksas aprēķina bāzi un iemaksas summu par vienību, saņēmēju vai saņēmējus un dažādo 21. panta a) un b) apakšpunktā norādīto izmaksu raksturojumu.

132. pants

Piemērošanas paplašinājums ilgāk par vienu tirdzniecības gadu

Ja tiek pieņemts lēmums noteikt piemērošanas paplašinājumu uz laiku, kas pārsniedz vienu tirdzniecības gadu, dalībvalstis visā piemērošanas paplašinājuma laikā attiecībā uz katru tirdzniecības gadu pārbauda, vai vēl joprojām tiek izpildīti nosacījumi attiecībā uz pārstāvību, kas ir noteikti Regulas (EK) Nr. 1182/2007 14. panta 3. punktā. Ja tās konstatē, ka nosacījumi vairs netiek izpildīti, tās nekavējoties atceļ piemērošanas paplašinājumu, un atcelšana stājas spēkā no nākamā tirdzniecības gada sākuma. Tās nekavējoties informē Komisiju par ikvienu atcelšanas gadījumu, un Komisija nodrošina šādas informācijas publisku pieejamību ar līdzekļiem, kādus tā uzskata par piemērotiem.

133. pants

Produkti, kurus pārdod no koka; pircēji

1.  Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 1182/2007 I pielikuma 1. punkta e) un f) apakšpunktā un 3. punktā paredzēto noteikumu izpildi, gadījumos, kad ražotāji, kuri nav ražotāju organizācijas biedri, pārdod savus produktus no koka, pieņem, ka šos produktus ir saražojis pircējs.

2.  Attiecīgā dalībvalsts var nolemt, ka pircējiem par saistošiem nosaka citus Regulas (EK) Nr. 1182/2007 I pielikumā paredzētos noteikumus, kas nav 1. punktā norādītie, ja pircēji ir atbildīgi par attiecīgās produkcijas pārvaldību.

IV

SADAĻA

TIRDZNIECĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM

I

NODAĻA

Ievešanas atļaujas

134. pants

Ābolu ievešanas atļaujas

▼M4

1.  To ābolu imports, kuru KN kods ir 0808 10 80 un kurus var ievest tikai ar importa licenci, ir noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 376/2008 ( 35 ) 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

▼B

2.  Uz ievešanas atļaujām, kas izdotas saskaņā ar šo pantu, attiecina Regulu (EK) Nr. 1291/2000.

3.  Ievešanas atļauju pieteikumus importētāji var iesniegt jebkuras dalībvalsts kompetentajā iestādē.

Tie ieraksta izcelsmes valsti atļaujas pieteikuma 8. ailē un ar krustiņu atzīmē vārdu “jā”.

▼M4

4.  Importētāji kopā ar pieteikumu iesniedz drošības naudu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2220/85 III sadaļu, garantējot, ka tiks izpildītas saistības veikt ievešanu importa licences derīguma termiņa laikā.

Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, drošības naudu pilnībā vai daļēji atsavina, ja importa licences derīguma termiņa laikā ievešanu neveic vai veic to tikai daļēji.

Importa licences derīguma termiņš un drošības naudas apmērs ir noteikts Regulas (EK) Nr. 376/2008 II pielikuma I daļā.

▼B

5.  Ievešanas atļaujas izdod bez kavēšanās jebkuram pieteikuma iesniedzējam neatkarīgi no tā reģistrācijas vietas Kopienā.

Izcelsmes valsti ieraksta ievešanas atļaujas pieteikuma 8. ailē un ar krustiņu atzīmē vārdu “jā”.

▼M4

6.  Licence ir derīga tikai importam, kura izcelsme ir norādītajā valstī.

▼B

7.  Dalībvalstis vēlākais katras nedēļas trešdienā pulksten 12.00 (Briseles laiks) ziņo Komisijai par ābolu daudzumu, par kādu iepriekšējās nedēļas laikā ir izsniegtas ievešanas atļaujas, norādot sadalījumu pa trešām izcelsmes valstīm.

Par šo daudzumu ziņo, izmantojot Komisijas norādīto elektronisko sistēmu.

II

NODAĻA

Ievedmuita un iekļuves cenu sistēma

1.

iedaļa

Iekļuves cenu sistēma

135. pants

Darbības joma un definīcijas

1.  Šajā iedaļā ir noteikti Regulas (EK) Nr. 1182/2007 34. panta piemērošanas noteikumi.

2.  Šajā iedaļā:

136. pants

Cenu paziņošana

1.  Par katru produktu un par laika periodiem, kas noteikti XV pielikuma A daļā, par katru tirdzniecības dienu un katru izcelsmes vietu dalībvalstis vēlākais līdz pulksten 12.00 (Briseles laiks) nākamajā darbdienā Komisijai paziņo:

Ja b) apakšpunktā minētais kopējais daudzums ir mazāks par vienu tonnu, attiecīgās cenas Komisijai nepaziņo.

2.  Cenas, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, reģistrē:

Tās samazina par šādām summām:

Transporta un apdrošināšanas izmaksām, kuras ir atskaitāmas saskaņā ar otro daļu, dalībvalstis var noteikt standarta atskaitāmās summas. Šādas standarta summas un to aprēķina metodes nekavējoties dara zināmas Komisijai.

3.  Saskaņā ar 2. punktu reģistrētās cenas, ja tās noteiktas vairumtirgotāja/ mazumtirgotāja posmā, vispirms tiek samazinātas par summu, kas vienāda ar 9 %, lai ņemtu vērā vairumtirgotāja tirdzniecības uzcenojumu, un tad par summu, kas vienāda ar 0,7245 euro par 100 kilogramiem, lai ņemtu vērā pārvietošanas un tirgus nodokļus un maksājumus.

4.  Par reprezentatīvām uzskata:

Pielāgošanas koeficientu, kas minēts šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, cenām piemēro pēc 2. punktā norādīto summu atskaitīšanas.

137. pants

Reprezentatīvi tirgi

Dalībvalstis informē Komisiju par parastajām tirdzniecības dienām tirgos, kas uzskaitīti XVI pielikumā un uzskatāmi par reprezentatīviem tirgiem.

138. pants

Standarta ievešanas vērtības

1.  Par katru XV pielikuma A daļā noteikto produktu un laika periodu Komisija katru darbdienu un attiecībā uz katru izcelsmes vietu nosaka standarta ievešanas vērtību, kas vienāda ar 136. pantā minēto reprezentatīvo cenu vidējo svērto lielumu, atskaitot standarta summu 5 euro/100 kg un procentuālos muitas nodokļus.

2.  Ja saskaņā ar šo iedaļu XV pielikuma A daļā uzskaitītajiem produktiem un piemērošanas laika periodiem ir noteikta standarta ievešanas vērtība, netiek piemērota vienības cena, kas norādīta Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 ( 37 ) 152. panta 1. punkta a) apakšpunktā. To aizstāj ar 1. punktā minēto standarta ievešanas vērtību.

3.  Ja attiecīgās izcelsmes produktam nav spēkā standarta ievešanas vērtība, piemēro vidējo standarta ievešanas vērtību, kas ir spēkā šim produktam.

4.  XV pielikuma A daļā noteiktajos piemērošanas periodos standarta ievešanas vērtības paliek spēkā līdz to izmainīšanai. Tomēr tās vairs nepiemēro, ja septiņas secīgas tirgus dienas Komisijai nav paziņota vidējā reprezentatīvā cena.

Ja saskaņā ar šā punkta pirmo daļu attiecīgajam produktam nepiemēro standarta ievešanas vērtību, šim produktam piemērojamā standarta ievešanas vērtība ir vienāda ar pēdējo vidējo standarta ievešanas vērtību.

5.  Atkāpjoties no 1. punkta, no XV pielikuma A daļā noteikto piemērošanas periodu pirmās dienas standarta ievešanas vērtība netiek piemērota, ja standarta ievešanas vērtību nav bijis iespējams aprēķināt.

6.  Reprezentatīvās cenas euro tiek konvertētas, izmantojot reprezentatīvo tirgus kursu, kas aprēķināts par attiecīgo dienu.

7.  Standarta ievešanas vērtības, kas izteiktas euro, Komisija dara publiski pieejamas ar tādām metodēm, kādas tā uzskata par piemērotām.

139. pants

Iekļuves cenas pamats

1.  Iekļuves cena, pamatojoties uz kuru XV pielikuma A daļā norādītie produkti tiek klasificēti Eiropas Kopienu muitas tarifā, pēc importētāja izvēles ir vienāda ar:

2.  Iekļuves cenai, pamatojoties uz kuru XV pielikuma B daļā norādītie produkti tiek klasificēti Eiropas Kopienu muitas tarifā, pēc importētāja izvēles ir jābūt vienādai ar:

3.  Ja iekļuves cena ir aprēķināta, pamatojoties uz produktu FOB cenu izcelsmes valstī, muitas vērtību aprēķina, pamatojoties uz attiecīgo pārdošanas apjomu par minēto cenu.

Ja iekļuves cena tiek aprēķināta saskaņā ar kādu no procedūrām, kas noteiktas 1. punkta b) vai c) apakšpunktā vai 2. punkta b) apakšpunktā, muitas vērtība tiek aprēķināta tāpat kā iekļuves cena.

4.  Importētāja rīcībā ir viens mēnesis no attiecīgo produktu pārdošanas dienas, taču ne vairāk kā četri mēneši no dienas, kad pieņemta deklarācija laišanai brīvā apgrozībā, lai pierādītu, ka partija ir pārdota saskaņā ar nosacījumiem, kas apstiprina 1. punkta a) apakšpunkta otrajā daļā vai 2. punkta a) apakšpunktā norādīto cenu pareizību, vai noteiktu muitas vērtību, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta a) apakšpunktā. Ja netiek ievērots kāds no šiem termiņiem, iemaksātais nodrošinājums tiek zaudēts, neskarot 5. punkta piemērošanu.

Iemaksāto nodrošinājumu atbrīvo tādā apmērā, ciktāl ir nodrošināts pierādījums par pārdošanas nosacījumiem, apmierinot muitas iestāžu prasības.

Pretējā gadījumā nodrošinājums tiek konfiscēts, samaksājot ievedmuitu.

5.  Pamatojoties uz importētāja pienācīgi pamatotu lūgumu, kompetentās iestādes par maksimāli trim mēnešiem var pagarināt 4. punktā noteikto četru mēnešu limitu.

6.  Ja pārbaudes laikā kompetentās iestādes atklāj, ka šā panta prasības nav izpildītas, tās atgūst piekritīgo ievedmuitu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 220. pantu. Atgūstamajai ievedmuitai vai atlikušajai atgūstamajai ievedmuitai pieskaita procentus, ko aprēķina no dienas, kad preces tika laistas brīvā apgrozībā, līdz atgūšanas dienai. Piemērojamā procentu likme ir likme, kas ir spēkā atgūšanas darbībām saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2.

iedaļa

Papildu ievedmuitas nodokļi

140. pants

Darbības joma un definīcijas

1.  Regulas (EK) Nr. 1182/2007 35. panta 1. punktā noteikto papildu ievedmuitas nodokli, turpmāk – “papildu nodoklis”, var piemērot XVII pielikumā uzskaitītajiem produktiem un tajā norādītajos periodos, ievērojot šajā iedaļā paredzētos nosacījumus.

2.  Apjomi, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu, ir uzskaitīti XVII pielikumā.

141. pants

Daudzumu paziņošana

1.  Par katru no XVII pielikumā uzskaitītajiem produktiem un norādītajiem periodiem dalībvalstis informē Komisiju par daudzumu, kas laists brīvā apgrozībā, izmantojot preferenciālās ievešanas uzraudzības metodi, kas noteikta Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.d pantā.

Šo paziņojumu nosūta vēlākais līdz pulksten 12.00 pēc Briseles laika katru trešdienu par daudzumu, kas iepriekšējā nedēļā laists brīvā apgrozībā.

2.  Deklarācijās par laišanu brīvā apgrozībā, kuras iesniedz par produktiem, uz ko attiecas šī iedaļa, un kuras muitas iestādes pēc deklarētāja lūguma var pieņemt, ja tajās nav ietvertas noteiktas ziņas, kas norādītas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 37. pielikumā, papildus minētās regulas 254. pantā norādītajām ziņām ietver norādi par attiecīgo produktu tīrsvaru (kg).

Ja to produktu laišanai brīvā apgrozībā, uz kuriem attiecas šī iedaļa, tiek izmantota Regulas (EEK) Nr. 2454/93 260. pantā norādītā vienkāršotā deklarēšanas procedūra, papildus citām prasībām vienkāršotajās deklarācijās ietver norādi par attiecīgo produktu tīrsvaru (kg).

Ja to produktu laišanai brīvā apgrozībā, uz kuriem attiecas šī iedaļa, tiek izmantota Regulas (EEK) Nr. 2454/93 263. pantā norādītā vietējā muitošanas procedūra, minētās Regulas 266. panta 1. punktā norādītajā paziņojumā muitas iestādēm ietver visus preču identifikācijai vajadzīgos datus, kā arī norādi par attiecīgo produktu tīrsvaru (kg).

To produktu ievedumiem, uz kuriem attiecas šī iedaļa, netiek piemērots 266. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

142. pants

Papildu nodokļa uzlikšana

1.  Ja tiek konstatēts, ka attiecībā uz kādu no XVII pielikumā norādītajiem produktiem un periodiem brīvā apgrozībā laistais daudzums pārsniedz atbilstošo apjomu, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu, Komisija uzliek papildu nodokli, ja vien nepastāv iespēja, ka ievedumi varētu radīt traucējumus Kopienas tirgū, vai arī to ietekme būtu nesamērīga ar paredzēto mērķi.

2.  Papildu nodokli uzliek par daudzumu, kas laists brīvā apgrozībā pēc minētā nodokļa piemērošanas dienas, ar nosacījumu, ka:

143. pants

Papildu nodokļa summa

Papildu nodoklis, ko uzliek saskaņā ar 142. pantu, ir vienas trešdaļas apmērā no muitas nodokļa, kas piemērojams attiecīgajam produktam saskaņā ar kopējo muitas tarifu.

Tomēr ievedumiem, kuriem attiecībā uz procentuālo nodokli piemērojamas tarifu preferences, papildu nodoklis ir vienas trešdaļas apmērā no īpašā nodokļa šim produktam, ja piemērojams 142. panta 2. punkts.

144. pants

Atbrīvojumi no papildu nodokļa

1.  No papildu nodokļa ir atbrīvotas:

2.  Tiek uzskatīts, ka preces atrodas ceļā uz Kopienu, ja tās:

3.  Ieinteresētās personas sniedz muitas iestādes apmierinošus pierādījumus par to, ka ir izpildītas 2. punkta prasības.

Tomēr šīs iestādes var uzskatīt, ka preces ir izvestas no izcelsmes valsts pirms papildu nodokļa uzlikšanas, ja ir iesniegts kāds no šādiem dokumentiem:

V

SADAĻA

VISPĀRĪGIE, ATCELŠANAS, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOSACĪJUMI

145. pants

Pārbaudes

Neskarot īpašos noteikumus šajā regulā vai citos Kopienas tiesību aktos, dalībvalstis ievieš pārbaudes un pasākumus, ciktāl tādi vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu Regulas (EK) Nr. 1182/2007 un šīs regulas piemērošanu. Tiem ir jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem, lai tie nodrošinātu Kopienas finanšu interešu pienācīgu aizsardzību.

Tiem ir jo īpaši jānodrošina, ka:

146. pants

Valsts noteiktas sankcijas

Neskarot jebkādas citas sankcijas, kas noteiktas šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 1182/2007, dalībvalstis paredz sankciju piemērošanu valstī attiecībā uz pārkāpumiem, kas pieļauti attiecībā uz šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 1182/2007 noteiktajām prasībām, un šīm sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām, lai tās nodrošinātu Kopienas finanšu interešu pienācīgu aizsardzību.

147. pants

Mākslīgi radītas situācijas

Neskarot jebkādus īpašos pasākumus, kas noteikti šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 1182/2007, nekādi maksājumi netiek piešķirti saņēmējiem, attiecībā uz kuriem ir konstatēts, ka tie ir mākslīgi radījuši apstākļus, kādi nepieciešami šādu maksājumu saņemšanai, ar mērķi gūt labumu pretrunā attiecīgās atbalsta shēmas mērķiem.

148. pants

Paziņojumi

1.  Neskarot šīs regulas īpašos noteikumus, visus paziņojumus, kas dalībvalstīm jāsniedz Komisijai saskaņā ar šo regulu, sniedz ar tādiem līdzekļiem un tādā formātā, kādu noteikusi Komisija.

Neskarot 3. punktu, paziņojumus, kas nav iesniegti ar norādītajiem līdzekļiem un noteiktajā formātā, var uzskatīt par neiesniegtiem.

2.  Neskarot šīs īpašos regulas noteikumus, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās spēj ievērot šajā regulā noteiktos paziņojumu termiņus.

3.  Ja dalībvalsts neiesniedz paziņojumu atbilstoši prasībām saskaņā ar šo regulu vai Regulu (EK) Nr. 1182/2007 vai ja paziņojums izrādās nepareizs, ņemot vērā Komisijas rīcībā esošos objektīvos faktus, Komisija līdz pareiza paziņojuma saņemšanai var uz laiku apturēt daļu vai visus mēneša maksājumus, kas norādīti Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 ( 38 ) 14. pantā attiecībā uz augļu un dārzeņu nozari.

149. pants

Acīmredzamas kļūdas

Jebkuru paziņojumu, pieprasījumu vai pieteikumu, kas dalībvalstij iesniegts saskaņā ar šo regulu vai Regulu (EK) Nr. 1182/2007, ieskaitot atbalsta pieteikumus, var labot pēc to iesniegšanas, ja kompetentā iestāde ir atklājusi acīmredzamas kļūdas.

150. pants

Nepārvarama vara un ārkārtas apstākļi

Ja saskaņā ar šo regulu vai Regulu (EK) Nr. 1182/2007 ir jāpiemēro kādas sankcijas vai jāatsauc kāda priekšrocība vai atzīšana, šīs sankcijas nepiemēro un atsaukšanu neveic nepārvaramas varas apstākļos vai ārkārtas apstākļos Regulas (EK) Nr. 1782/2003 40. panta 4. punkta izpratnē.

Tomēr par nepārvaramas varas gadījumu ir jāpaziņo kompetentajai iestādei, iesniedzot tās prasītos pierādījumus desmit darbadienu laikā no dienas, kad attiecīgā persona to spēj izdarīt.

151. pants

Atcelšana

Ar šo tiek atceltas Regulas (EK) Nr. 3223/94, (EK) Nr. 1555/96, (EK) Nr. 961/1999, (EK) Nr. 544/2001, (EK) Nr. 1148/2001, (EK) Nr. 2590/2001, (EK) Nr. 1791/2002, (EK) Nr. 2103/2002, (EK) Nr. 48/2003, (EK) Nr. 606/2003, (EK) Nr. 761/2003, (EK) Nr. 1432/2003, (EK) Nr. 1433/2003, (EK) Nr. 1943/2003, (EK) Nr. 103/2004, (EK) Nr. 1557/2004, (EK) Nr. 179/2006, (EK) Nr. 430/2006, (EK) Nr. 431/2006 un (EK) Nr. 1790/2006.

Tomēr attiecīgā gadījumā Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. panta 1. punkta vajadzībām atceltās regulas tiek piemērotas.

152. pants

Pārejas noteikumi

1.  Neatkarīgi no šīs regulas 2. panta tikai Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. panta 1. punkta piemērošanai attiecībā uz produktiem, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punktā, tiek piemērotas tirdzniecības gadu definīcijas, kas bijušas spēkā pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

2.  Visu 2007. gadā iesniegto darbības programmu apstiprināšanu veic saskaņā ar noteikumiem, kas bija spēkā tieši pirms šīs regulas piemērošanas datuma.

Darbības programmas, kurās izmanto Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. panta 3. punkta a) apakšpunktu, var turpināt īstenot līdz to pabeigšanai, ar nosacījumu, ka tās atbilst noteikumiem, kas bija spēkā pirms šīs regulas piemērošanas datuma.

Atkāpjoties no šīs regulas 66. un 67. panta, dalībvalstis var pieņemt visus vajadzīgos noteikumus, lai ražotāju organizācijām ļautu grozīt to darbības programmas iespējami drīz pēc šīs regulas stāšanās spēkā, lai varētu piemērot Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu.

▼M1

Dalībvalstis var paredzēt, ka izdevumi par vienu vai vairākiem krīzes novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, kas saistīti ar izņemšanu no tirgus, noieta veicināšanu un komunikāciju un mācībām un ko ražotāju organizācija veikusi 2008. gadā, ir attaisnoti, pat ja darbības programma vēl nav grozīta, lai attiektos uz attiecīgajiem pasākumiem. Lai šādi izdevumi būtu attaisnoti:

Dalībvalstis var paredzēt, ka pašreizējā darbības programmā esoša pasākuma grozījums, kas izdarīts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. panta 3. punkta b) apakšpunktu, attiecas uz izdevumiem par darbībām, kas veiktas 2008. gadā pat pirms grozījuma izdarīšanas, ja ir ievērotas ceturtās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētās prasības.

▼B

3.  Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. panta 6. punktu, tie noteikumi par pārstrādei piegādāto izejvielu obligātajām īpašībām un obligātām kvalitātes prasībām gataviem produktiem, kurus turpina piemērot attiecībā uz izejvielām, kas saražotas to dalībvalstu teritorijā, kuras izmanto pārejas kārtību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68.b pantu vai 143.bc pantu, papildus visiem attiecīgajiem tirdzniecības standartiem, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 1182/2007 2. pantā, ir arī XVIII pielikumā uzskaitītajās regulās ietvertie noteikumi.

▼M5

4.  Atkāpjoties no šīs regulas 47. panta 2. punkta, ražotāju grupas, kas īsteno atzīšanas plānus, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. panta 4. punkts un kuri nav sadalīti pusgada periodos, var iesniegt atbalsta pieteikumus, kas aptver pusgada periodus. Šādi pieteikumi var aptvert tikai pusgada periodus, kas atbilst tiem gada segmentiem, kuri sākās pirms 2008. gada.

5.  Atkāpjoties no 96. panta, attiecībā uz 2007. gadā īstenotajām darbības programmām papildu finansiālais atbalsts darbības fondiem ir finansēts no ELVGF Garantiju nodaļas 50 % apmērā no ražotāju organizācijai piešķirtā finansiālā atbalsta.

6.  Atzīšanas plānus, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96 un turpina sniegt iespējas, ko paredz šo plānu pieņemšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. panta 4. punktu, tādām ražotāju organizācijām, kas neatrodas dalībvalstīs, kuras iestājās Kopienā 2004. gada 1. maijā vai pēc šā datuma, un kas neatrodas Kopienas attālākajos reģionos, kā minēts Līguma 299. panta 2. punktā, vai nelielajās Egejas jūras salās, kā minēts 1. panta 2. punktā Regulā (EK) Nr. 1405/2006, finansē atbilstīgi likmēm, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 5. punkta b) apakšpunktā.

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96 pieņemtos atzīšanas plānus, kas sniedza iespējas atbilstīgi minētās regulas 14. panta 7. pantam un kas turpina sniegt iespējas, ko paredz šo plānu pieņemšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 55. panta 4. punktu, finansē atbilstīgi likmēm, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1182/2007 7. panta 5. punkta a) apakšpunktā.

7.  Kopienas kompensācijas maksājumi par izņemšanu no tirgus un saistītās pārbaudes, kas attiecas uz izņemšanu no tirgus 2007. gadā, bet kas vēl nebija veiktas līdz 2007. gada 31. decembrim, var veikt pēc šā datuma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2200/96 IV sadaļu, kas ir spēkā minētajā datumā.

8.  Ja attiecībā uz iesniegto atbalsta pieteikumu darbības programmām, kas īstenotas 2007. gadā vai pirms tam, un saistībā ar darbību vai bezdarbību, kas radās minētajā periodā, piemēro sankcijas saskaņā ar III sadaļas V nodaļas 3. iedaļu, bet, ja atbilstoši tajā laikposmā spēkā esošajiem tiesību aktiem tiktu piemērotas minimālas sankcijas vai tās netiktu piemērotas vispār, tad piemēro šādas minimālas sankcijas vai attiecīgā gadījumā tās nepiemēro vispār.

▼M10

9.  Atkāpjoties no šīs regulas 65. panta 2. punkta trešās daļas, pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ lēmumu par 2009. gada darbības programmām un fondiem dalībvalsts var pieņemt vēlākais līdz 2009. gada 1. martam. Apstiprinājuma lēmumā var noteikt, ka izdevumi ir attaisnoti, sākot no 2009. gada 1. janvāra.

10.  Atkāpjoties no šīs regulas 99. panta 2. punkta, tās dalībvalstis, kas atlika lēmumu paziņošanu par 2009. gada darbības programmām saskaņā ar iepriekšminēto daļu, līdz 2009. gada 31. janvārim Komisijai paziņo aptuveno 2009. gada darbības fonda summu par visām minētā gada darbības programmām. Šajā paziņojumā skaidri norāda gan darbības fonda kopējo summu, gan Kopienas kopējā finansējuma summu šim darbības fondam. Šīs summas turklāt sadala attiecīgi summās, kas paredzētas krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un citiem pasākumiem.

Iepriekšējā daļā minētās dalībvalstis Komisijai līdz 2009. gada 15. martam paziņo kopējā apstiprinātā darbības fonda summu par visām 2009. gada darbības programmām, tostarp iepriekš norādīto sadalījumu.

▼M13

11.  Atkāpjoties no šīs regulas 44. panta 1. punkta, Regulas (EK) Nr. 1234/2007 203.a panta 4. punktā minēto ražotāju grupu pārdotās produkcijas vērtības aprēķinā attiecībā uz 2007., 2008. un 2009. gadā veikto pārdošanu ņem vērā saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1621/1999 ( 39 ), (EK) Nr. 1622/1999 ( 40 ), (EK) Nr. 1535/2003 ( 41 ) un (EK) Nr. 2111/2003 ( 42 ) saņemtos atbalstus.

Attiecībā uz ražotāju grupām dalībvalstīs, kuras pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā vai vēlāk, ar to atzīšanas plānu gada segmentiem, kuri sākās 2007. gadā un beidzās 2008. gadā, Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto gada atbalstu aprēķina kā summu, ko iegūst, saskaitot pārdošanas vērtību attiecīgajā 2007. gada daļā, reizinātu ar attiecīgajam gada segmentam piemērojamo koeficientu, un pārdošanas vērtību 2008. gadā, reizinātu ar attiecīgajam gada segmentam piemērojamo jauno koeficientu.

12.  Atkāpjoties no šīs regulas 47. panta 1. punkta, Regulas (EK) Nr. 1234/2007 203.a panta 4. punktā minētās ražotāju grupas var iesniegt atsevišķu pieteikumu par minētās regulas 103.a panta 1. punkta a) apakšpunktā norādīto atbalstu attiecībā uz atbalstiem par pārstrādi, kas saņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1621/1999, (EK) Nr. 1622/1999, (EK) Nr. 1535/2003 un (EK) Nr. 2111/2003 par 2006./2007. un 2007./2008. tirdzniecības gadu, ja tie nav ņemti vērā agrākos pieteikumos.

13.  Atkāpjoties no šīs regulas 53. panta, ja ražotāju organizācijas ir ražojušas šādus Regulas (EK) Nr. 1234/2007 I pielikuma IX daļā uzskaitītos garšaugus: safrāns, timiāns (svaigs vai atdzesēts), baziliks, melisa, piparmētras, Origanum vulgare (raudene/savvaļas majorāns), rozmarīns un ārstniecības salvija (svaiga vai atdzesēta), tad šo produktu 2008. un 2009. gadā pārdotās produkcijas vērtību attiecībā uz minētajos gados īstenotajām darbības programmām aprēķina kā pārdotās produkcijas faktisko vērtību 12 mēnešu periodā, kurā darbības programma tikusi īstenota.

▼B

153. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

▼M8

---

I PIELIKUMS

2.a PANTĀ MINĒTIE TIRDZNIECĪBAS STANDARTI

A DAĻA

Vispārīgais tirdzniecības standarts

1.   Minimālās kvalitātes prasības

Ņemot vērā pieļaujamās pielaides, produktiem jābūt:

Produktu stāvoklim jābūt tādam, lai tie varētu:

2.   Prasības attiecībā uz gatavību

Produktiem ir jābūt pietiekami attīstītiem un gataviem.

Produktu attīstības un gatavības pakāpei jābūt tādai, lai tie varētu turpināt nogatavoties un sasniegt apmierinošu gatavības pakāpi.

3.   Pielaide

Katrai partijai tiek pieļauti 10 % produktu pēc skaita vai svara, kas neatbilst minimālajām prasībām, taču šī pielaide neattiecas uz produktu, ko skārusi puve vai jebkurš cits bojāšanās veids, kas to padara nederīgu patēriņam.

4.   Produkta izcelsmes valsts NORĀDE

Pilns izcelsmes valsts nosaukums. Produktiem, kuru izcelsme ir dalībvalsts, marķējums ir izcelsmes valsts valodā vai jebkurā citā patērētājam saprotamā galamērķa valsts valodā. Citiem produktiem marķējumā izmanto valodu, ko saprot galamērķa valsts patērētāji.

B DAĻA

SPECIFISKIE TIRDZNIECĪBAS STANDARTI

1. DAĻA:   TIRDZNIECĪBAS STANDARTS ĀBOLIEM

I.   PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šis standarts attiecas uz to šķirņu āboliem, kuri izaudzēti no Malus domestica Borkh. un kuri jāpiegādā patērētājam svaigi, bet neattiecas uz rūpnieciskai pārstrādei paredzētiem āboliem.

II.   KVALITĀTES PRASĪBAS

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības āboliem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

A.   Minimālās prasības

Ievērojot katrai šķirai paredzētos īpašās prasības un pieļaujamās pielaides, visu šķiru āboliem jābūt:

Augļiem ir jābūt rūpīgi novāktiem.

Ābolu attīstībai un stāvoklim jābūt tādam, lai varētu:

B.   Klasifikācija

Ābolus iedala trīs šķirās:

i)   augstākā šķira

Šīs šķiras āboliem jābūt ar īpaši augstu kvalitāti. Pēc formas, lieluma un krāsojuma tiem jāatbilst šķirnes pazīmēm ( 45 ), un augļu kātiņiem ir jābūt veseliem.

Augļa mīkstumam ir jābūt pilnīgi veselam.

Tiem jābūt bez bojājumiem, izņemot ļoti vieglus virspusējus bojājumus, ja tie neietekmē produkta izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un kopējo piedāvājumu iepakojumā.

ii)   I šķira

Šīs šķiras āboliem jābūt labas kvalitātes. Pēc formas, lieluma un krāsojuma tiem jāatbilst šķirnes pazīmēm (45) .

Augļa mīkstumam ir jābūt pilnīgi veselam.

Tomēr ir pieļaujami šādi nelieli bojājumi, ja tie neietekmē produkta izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un kopējo piedāvājumu iepakojumā:

Auglis var būt bez kātiņa, ja lūzuma vieta ir tīra un miza ap to nav bojāta.

iii)   II šķira

Šajā šķirā ietilpst āboli, kuri neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst iepriekš minētajām minimālajām prasībām. (45) .

Augļa mīkstumam ir jābūt bez lieliem bojājumiem.

Ja auglis saglabā tam raksturīgās īpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un kopējo piedāvājumu iepakojumā, ir pieļaujami šādi trūkumi:

III.   LIELUMA NOTEIKŠANA

Lielumu nosaka pēc lielākā diametra šķērsgriezuma vietā vai pēc svara.

Visām šķirnēm un šķirām minimālais lielums ir 60 mm, ja augļa lielumu nosaka pēc diametra, vai 90 g, ja augļa lielumu nosaka pēc svara. Pieļaujami mazāka izmēra augļi, ja augļa šķīstošās sausnas saturs ir vienāds ar 10,5o pēc Briksa vai lielāks un diametrs nav mazāks par 50 mm vai svars – par 70 g.

Lai nodrošinātu lieluma viendabību iepakojumā:

II šķiras augļiem, kas brīvi sabērti iepakojumā vai tiek piedāvāti fasēti mazumtirdzniecības iepakojumā, lieluma viendabības prasību nepiemēro.

IV.   NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIELAIDĒM

Katrā iepakojumā ir atļautas pielaides attiecībā uz kvalitāti un lielumu produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A.   Kvalitātes pielaides

i)   augstākā šķira

5 % ābolu pēc skaita vai svara, kas neatbilst šīs šķiras prasībām, bet atbilst I šķiras prasībām vai, izņēmuma gadījumā, atbilst 1.šķirai pieļaujamām pielaidēm.

ii)   I šķira

10 % ābolu pēc skaita vai svara, kas neatbilst šīs šķiras prasībām, bet atbilst II šķiras prasībām vai, izņēmuma gadījumā, atbilst 2.šķirai pieļaujamām pielaidēm iekļaujas minētās šķiras pielaižu robežās.

iii)   II šķira

10 % ābolu pēc skaita vai svara, kas neatbilst ne šīs šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām, izņemot iepuvušus, stipri sasistus vai citādi bojātus augļus, kas nav derīgi lietošanai pārtikā.

Šī pielaide nepieļauj vairāk kā 2 % augļu pēc skaita vai svara, kuriem ir šādi bojājumi:

B.   Lieluma pielaides

Visām šķirām:

Visām šķirām ir pieļaujami 10 % augļu pēc skaita vai svara, kuru lielums neatbilst lieluma prasībām. Tomēr šī pielaide neattiecas uz augļiem, kuru lielums:

V.   NOTEIKUMI PIEDĀVĀJUMAM

A.   Viendabība

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas un tās pašas izcelsmes, šķirnes, kvalitātes, lieluma (ja tie ir šķiroti pēc lieluma) un tādas pašas gatavības pakāpes āboliem.

Augstākās šķiras gadījumā viendabība attiecas arī uz krāsojumu.

Tirdzniecības iepakojumos, kuru tīrsvars nepārsniedz 5 kg, var būt dažādu šķirņu āboli, ja tie ir viendabīgi gan kvalitātes, gan izcelsmes, gan lieluma (ja tie ir šķiroti pēc lieluma) un gatavības pakāpes ziņā atbilst katras konkrētās šķirnes pazīmēm.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.

B.   Iepakojums

Āboliem jābūt iepakotiem tā, lai produkcija tiktu pienācīgi aizsargāta. Jo īpaši tirdzniecības iepakojumiem, kuru tīrsvars pārsniedz 3 kg, jābūt pietiekami stingriem, lai nodrošinātu, ka produkts ir pienācīgi aizsargāts.

Materiālam, kas tiek izmantots iepakojuma iekšpusē, jābūt jaunam, tīram un tādam, kas pasargā produktu no ārējiem un iekšējiem bojājumiem. Materiāli, it īpaši papīrs un spiedogi ar komerciālo informāciju, ir atļauti tikai tad, ja iespieddarbi vai marķēšana ir veikti, izmantojot netoksiskas krāsvielas un līmi.

Iepakojumā nedrīkst atrasties nekādi svešķermeņi.

Etiķetēm, kas uzlīmētas tieši uz produkta, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un netiktu bojāta miza.

C.   Piedāvājums

Augstākās šķiras augļiem jābūt iepakotiem rindās un kārtās.

VI.   MARĶĒŠANAS PRASĪBAS

Uz katra iepakojuma ir jābūt uzrakstam, kas satur zemāk minētos rādītājus, izvietotam vienā un tai pašā pusē, skaidri salasāmā un neizdzēšamā rakstā un saskatāmam no ārpuses.

A.   Identifikācija

Iepakotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.

Šo norādi var aizstāt:

B.   Produkcijas veids

C.   Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts un, pēc izvēles, apgabals, kurā produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietas nosaukums.

D.   Tirdzniecības rādītāji specifikācijas

Ja produkts ir šķirots pēc lieluma, tas jāizsaka:

E.   Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)

Uz iepakojumiem nav jābūt ziņām, kas minētas pirmajā daļā, ja tie satur pārdošanas iepakojumus, kas ir skaidri redzami no ārpuses, un uz visiem pārdošanas iepakojumiem ir šīs ziņas. Uz šiem (transporta) iepakojumiem nedrīkst būt norādes, kas var maldināt. Ja šos iepakojumus novieto uz paliktņiem, uzrakstu ar nepieciešamo informāciju izvieto saskatāmā vietā vismaz uz divām paliktņa pusēm.

Papildinājums

1.   krāsojuma kritēriji, krāsojuma grupas un kodi

2.   rūsinājuma kritēriji

3.   papildināms ābolu šķirņu saraksts, kuras klasificētas atbilstīgi to krāsojuma un rūsinājuma kritērijiem

Sarakstā neiekļauto šķirņu augļi ir jāšķiro atbilstīgi to šķirnes pazīmēm.

2. DAĻA:   TIRDZNIECĪBAS STANDARTS CITRUSAUGĻIEM

I.   PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šis standarts attiecas uz šādiem augļiem, ko klasificē kā “citrusaugļus” un kas patērētājiem jāpiegādā svaigi, bet tas neattiecas uz rūpnieciskai pārstrādei paredzētiem citrusaugļiem:

II.   KVALITĀTES PRASĪBAS

Standarta mērķis ir paredzēt kvalitātes prasības citrusaugļiem pēc tam, kad tie ir sagatavoti un iepakoti.

A.   Minimālās prasības

Ievērojot katrai šķirai paredzētos īpašos noteikumus un pieļaujamās pielaides, visu šķiru citrusaugļiem jābūt:

Citrusaugļiem jābūt rūpīgi novāktiem un sasniegušiem nepieciešamo attīstības un gatavības pakāpi, ņemot vērā kritērijus, atbilstoši šķirnes un tās audzēšanas vietas īpatnībām, ka arī novākšanas laikam.

Citrusaugļu attīstības un gatavības pakāpei jābūt tādai, lai tie varētu:

Citrusaugļus, kas atbilst šā pielikuma prasībām attiecībā uz gatavību, var nogatavināt. Šī apstrāde ir atļauta tikai tad, ja nemainās pārējās dabiskās organoleptiskās īpašības.

B.   Prasības attiecībā uz gatavību

Citrusaugļu gatavību nosaka pēc šādiem rādītājiem katrai turpmāk minētajai sugai:

Krāsojuma pakāpei jābūt tādai, lai pēcbriedes gaitā augļi sasniegtu šķirnei atbilstošu krāsu piegādes galapunktā

i)   Citroni

ii)   Mandarīni

iii)   Apelsīni

Krāsojumam jābūt raksturīgam attiecīgajai šķirnei. Ir pieļaujami augļi gaiši zaļā krāsā, ja tā nepārsniedz vienu piektdaļu no augļa kopējās virsmas. Augļos jābūt šādam minimālam sulas saturam:

Tomēr apelsīni, kas audzēti apgabalos ar augstu gaisa temperatūru un augstu gaisa relatīvo mitrumu nobriešanas perioda laikā var būt zaļā krāsā, kas pārsniedz vienu piektdaļu no kopējās virsmas, ja tiem ir šāds minimālais sulas saturs:

C.   Klasifikācija

Citrusaugļus iedala trīs šķirās:

i)   augstākā šķira

Šīs šķiras citrusaugļiem jābūt ar īpaši labu kvalitāti. To formai, izskatam, attīstībai un krāsojumam jāatbilst šķirnes un/vai tirdzniecības tipam.

Tiem jābūt nebojātiem, izņemot ļoti vieglus virspusējus bojājumus, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un piedāvājumu.

ii)   I šķira

Šīs šķiras citrusaugļiem jābūt labas kvalitātes. Tiem jābūt ar šķirnei un/vai tirdzniecības tipam raksturīgajām īpašībām.

Tomēr ir pieļaujami šādi nelieli bojājumi, ja tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un izskatu iepakojumā:

iii)   II šķira

Šajā šķirā ietilpst citrusaugļi, kas kopumā neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst augstāk minētajām minimālajām prasībām.

Šādi defekti ir pieļaujami, ja vien tie nopietni nebojā citrusaugļu izskatu, saglabāšanās kvalitāti un piedāvājumu:

III.   LIELUMA NOTEIKŠANA

Lielumu nosaka pēc augļa lielākā diametra šķērsgriezuma vietā.

A.   Minimālais lielums

Augļi, kuru lielums ir mazāks par šādiem minimālajiem izmēriem, nav pieļaujami:

B.   Lielumu skala

Lielumu skala ir šāda:

Citrusaugļus var iepakot pēc skaita. Šādā gadījumā, ja tiek ievērota III sadaļas C punktā prasītā lielumu viendabība, augļu lielumi iepakojumā drīkst neatbilst vienam lieluma kodam, bet tiem jāatbilst diviem secīgiem kodiem.

C.   Viendabība

Lieluma viendabību panāk, izmantojot iepriekšminēto lielumu skalu, ja vien nav noteikts citādi:

IV.   NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIELAIDĒM

Katrā iepakojumā tiek pieļautas kvalitātes un izmēra pielaides tiem produktiem, kas neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A.   Kvalitātes pielaides

i)   augstākā šķira

5 % citrusaugļu pēc skaita vai svara, kas neatbilst šīs šķiras prasībām, bet atbilst 1. šķiras prasībām vai, izņēmuma gadījumā, atbilst 1. šķirai pieļaujamām pielaidēm.

ii)   I šķira

10 % citrusaugļu pēc skaita vai svara, kas neatbilst šīs šķiras prasībām, bet atbilst otrās šķiras prasībām vai, izņēmuma gadījumā atbilst otrai šķirai pieļaujamām pielaidēm.

iii)   II šķira

10 % citrusaugļu pēc skaita vai svara, kas neatbilst ne šīs šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām, no kuriem ne vairāk kā 5 % augļu ir ar nelieliem neaizdzijušiem un sausiem iegriezumiem (izņemot jebkurus izteikti redzamus puves vai jebkuras citas bojāšanās pazīmes, kas padara tos nederīgus patēriņam) vai mīkstu un iežuvušu augļu.

B.   Lieluma pielaides

Visām šķirām neatkarīgi no piedāvājuma veida ir pieļaujami 10 % citrusaugļu pēc skaita vai svara, kas atbilst izmēram tieši zem un/vai virs tā (vai tiem, ja ir apvienoti trīs izmēri), kas norādīts uz iepakojuma.

10 % pielaidi piemēro tikai tiem augļiem, kuri nav mazāki par šādu minimālo izmēru:

V.   NOTEIKUMI PIEDĀVĀJUMAM

A.   Viendabība

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam un jāsatur tikai vienas izcelsmes, šķirnes vai tirdzniecības tipa, kvalitātes un lieluma un samērā vienādas gatavības un attīstības pakāpes citrusaugļi.

Turklāt augstākajai šķirai tiek prasīta krāsojuma viendabība.

Iepakojuma redzamajai daļai ir jābūt raksturīgai visam to saturam.

B.   Iepakojums

Citrusaugļiem jābūt iepakotiem tā, lai produkts būtu pienācīgi aizsargāts.

Iepakojuma iekšienē ir lietojami jauni, tīri un tādi materiāli, kuri pasargā produktu no ārējiem un iekšējiem bojājumiem. Materiāli, it īpaši papīrs un spiedogi ar komerciālo informāciju, ir atļauti tikai tad, ja iespieddarbi vai marķēšana ir veikti, izmantojot netoksiskas krāsvielas un līmi.

Ietinot augļus, jālieto tikai plāns, sauss, jauns papīrs bez smaržas ( 46 ).

Aizliegts izmantot jebkādas vielas, kas varētu mainīt citrusaugļu dabiskās īpašības un jo īpaši to garšu vai smaržu (46) .

Iepakojumos nedrīkst atrasties svešķermeņi. Tomēr ir pieļaujams piedāvājums, kur auglim klāt ir īss nepārkoksnējies zariņš ar dažām zaļām lapām.

Etiķetēm, kas uzlīmētas tieši uz produkta, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un netiktu bojāta miza.

C.   Piedāvājums

Citrusaugļus var piedāvāt:

VI.   MARĶĒŠANAS PRASĪBAS

Uz katra iesaiņojuma ir jābūt uzrakstam, kas satur zemāk minētos rādītājus, izvietotam vienā un tai pašā pusē, skaidri salasāmā un neizdzēšamā rakstā un saskatāmam no ārienes.

A.   Identifikācija

Iepakotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.

Šo norādi var aizstāt:

B.   Produkta veids

C.   Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts un, pēc izvēles, apgabals, kur produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietas nosaukums.

D.   Komerciālie rādītāji

E.   Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)

Uz iepakojumiem nav jābūt ziņām, kas minētas pirmajā daļā, ja tie satur pārdošanas iepakojumus, kas ir skaidri redzami no ārpuses, un uz visiem pārdošanas iepakojumiem ir šīs ziņas. Uz šiem (transporta) iepakojumiem nedrīkst būt norādes, kas var maldināt. Ja šos iepakojumus novieto uz paliktņiem, uzrakstu ar nepieciešamo informāciju izvieto saskatāmā vietā vismaz uz divām paliktņa pusēm.

3. DAĻA:   KIVIAUGĻU TIRDZNIECĪBAS STANDARTS

I.   PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šis standarts attiecas uz kiviaugļu šķirnēm (), kas radušās no Actinidia chinensis (Planch.) un Actinidia deliciosa (A. Chev., C.F. Liang un A.R. Ferguson), patērētājam tās jāpiegādā svaigā veidā, un neattiecas uz kiviaugļiem, kas paredzēti rūpnieciskai pārstrādei.

II.   KVALITĀTES PRASĪBAS

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības kiviaugļiem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

A.   Obligātās prasības

Ievērojot katrai šķirai paredzētos īpašās prasības un pieļaujamās pielaides, visu šķiru kiviaugļiem jābūt:

Kiviaugļu attīstības pakāpei un stāvoklim jābūt tādam, lai tie varētu:

B.   Prasības attiecībā uz gatavību

Kiviaugļiem jābūt pietiekami attīstītiem un nobriedušiem. Lai ievērotu šo prasību, augļiem jāsasniedz šāda gatavības pakāpe:

C.   Klasifikācija

Kiviaugļus iedala trīs šķirās:

i)   augstākā šķira

Šīs šķiras kiviaugļiem jābūt ar īpaši labu kvalitāti. Tiem jābūt labi attīstītiem, jāatbilst visām šķirnes pazīmēm, un tiem jābūt ar šķirnei tipisku krāsojumu.

Tiem jābūt bez defektiem, izņemot ļoti nelielus virsmas bojājumus, ar nosacījumu, ka tie neiespaido produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanu un piedāvājumu iepakojumā.

Augļa mazākā un lielākā diametra šķērsgriezuma vietā attiecībai jābūt vismaz 0,8.

ii)   I šķira

Šīs šķiras kiviaugļiem jābūt labas kvalitātes. Tiem jāatbilst šķirnes raksturīgajām īpašībām.

Tiem jābūt stingriem, un mīkstumam jābūt pilnīgi nebojātam.

Taču tiem ir pieļaujami šādi nelieli trūkumi, ar nosacījumu, ka tie neiespaido produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanu un piedāvājumu iesaiņojumā:

Attiecībai starp augļa minimālo/maksimālo diametru, nomērītai šķērsgriezumā, jābūt vismaz 0,7.

iii)   II šķira

Šajā šķirā ietilpst kiviaugļi, kuri neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst augstāk minētajām minimālajām prasībām.

Augļiem jābūt pietiekami stingriem, un mīkstumam jābūt bez nopietniem trūkumiem.

Tiem ir pieļaujami šādi trūkumi, ar nosacījumu: kiviaugļi saglabā to būtiskās īpašības, kas attiecas uz kvalitāti, uzglabāšanās kvalitāti un piedāvājumu:

III.   LIELUMA NOTEIKŠANA

Lielumu nosaka pēc augļa svara.

Minimālais svars ir 90 g augstākajai šķirai, 70 g I šķirai un 65 g II šķirai.

Svara atšķirība starp lielāko un mazāko augli katrā iepakojumā nedrīkst pārsniegt:

IV.   NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIELAIDĒM

Katrā iepakojumā ir pieļaujama kvalitātes un lieluma pielaide augļiem, kas neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A.   Kvalitātes pielaides

i)   augstākā šķira

5 % kiviaugļu pēc skaita vai svara, kas neatbilst šīs šķiras prasībām, bet atbilst 1. šķiras prasībām vai, izņēmuma gadījumā, atbilst 1. šķirai pieļaujamām pielaidēm.

ii)   I šķira

10 % kiviaugļu pēc skaita vai svara, kas neatbilst šīs šķiras prasībām, bet atbilst 2. šķiras prasībām vai, izņēmuma gadījumā atbilst 2. šķirai pieļaujamām pielaidēm.

iii)   II šķira

10 % kiviaugļu pēc skaita vai svara, kas neatbilst ne šīs šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām, izņemot iepuvušus, stipri iespiestus vai citādi bojātus kiviaugļus, kas padara tos nederīgus

B.   Lieluma pielaides

Visām šķirām pieļaujami 10 % kiviaugļu pēc skaita vai svara, kas neatbilst minimālā svara prasībām un/vai norādītajam izmēru diapazonam.

Taču augļiem jābūt tāda lieluma, kas ir tieši zem vai virs tā lieluma, kas ir norādīts uz iesaiņojuma vai minimālā lieluma gadījumā, tie nedrīkst svērt mazāk par 85 g augstākajā šķirā, 67 g – 1. šķirā un 62 g – 2. šķirā.

V.   NOSACĪJUMI PIEDĀVĀJUMAM

A.   Viendabība

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam un jāsatur tikai vienas izcelsmes, šķirnes, kvalitātes un lieluma kiviaugļus.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.

B.   Iepakojums

Kiviaugļi jāiesaiņo tā, lai produkts tiktu pienācīgi pasargāts.

Iepakojuma iekšpusē jālieto jauni, tīri un tādi materiāli, kuri pasargā produktu no ārējiem un iekšējiem bojājumiem. Materiāli, it īpaši papīrs un spiedogi ar komerciālo informāciju ir atļauti tikai tad, ja iespieddarbi vai marķēšana ir veikti, izmantojot netoksiskas krāsvielas un līmi.

Etiķetēm, kas uzlīmētas tieši uz produkta, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un netiktu bojāta miza.

Iepakojumā nedrīkst atrasties nekādi svešķermeņi.

C.   Piedāvājums

Augstākās šķiras augļi iepakojumā nedrīkst saskarties ar blakus esošiem augļiem, un tie ir regulāri jāizvieto vienā kārtā.

VI.   MARĶĒŠANAS PRASĪBAS

Uz katra iepakojuma jābūt šādai informācijai, kas uzrakstīta vienā iepakojuma pusē, ir salasāma, ar neizdzēšamu marķējumu un redzama no ārpuses.

A.   Identifikācija

Iesaiņotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.

Šo norādi var aizstāt:

B.   Produkta veids

C.   Produkcijas izcelsme

Izcelsmes valsts un, pēc izvēles, apgabals, kurā produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietas nosaukums.

D.   Komerciālie rādītāji

E.   Oficiāla kontroles zīme (nav obligāta)

Uz iepakojumiem nav jābūt ziņām, kas minētas pirmajā daļā, ja tie satur pārdošanas iepakojumus, kas ir skaidri redzami no ārpuses, un uz visiem pārdošanas iepakojumiem ir šīs ziņas. Uz šiem (transporta) iepakojumiem nedrīkst būt norādes, kas var maldināt. Ja šos iepakojumus novieto uz paliktņiem, uzrakstu ar nepieciešamo informāciju izvieto, saskatāmā vietā vismaz uz divām paliktņa pusēm.

▼M15

4. DAĻA:   TIRDZNIECĪBAS STANDARTS SALĀTIEM UN KROKAINAJĀM UN PLATLAPU ENDĪVIJĀM

I.    PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šis standarts attiecas uz:

kas patērētājam jāpiegādā svaigā veidā.

Šis standarts neattiecas uz produktiem, kas paredzēti rūpnieciskai pārstrādei, atsevišķi atdalītu salātu lapu produktiem, uz salātiem ar sakņu kamolu vai uz salātiem podiņos.

II.    KVALITĀTES PRASĪBAS

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības produktiem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

A.    Minimālās prasības

Ievērojot īpašus noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru produktiem jābūt:

Salātiem ir pieļaujama sarkanīga lapu nokrāsa, ko izraisījusi zema temperatūra augšanas periodā, ja tas nopietni neietekmē salātu izskatu.

Saknēm jābūt nogrieztām cieši pie ārējo lapu pamatnes, un griezuma vietai jābūt tīrai un līdzenai.

Produktam jābūt normāli attīstītam. Produkta attīstībai un stāvoklim jābūt tādam, lai to varētu

B.    Klasifikācija

Produktus iedala divās šķirās, kas noteiktas turpmāk.

i)    I šķira

Šīs šķiras produktam jābūt labā kvalitātē. Tam jābūt ar šķirnes vai tirdzniecības tipam raksturīgajām īpašībām, jo īpaši attiecībā uz krāsu.

Produktam jābūt arī:

Galviņsalātiem jābūt ar vienu labi izveidotu galviņu. Segtās platībās audzētiem galviņsalātiem galviņa var būt arī neliela.

Romiešu salātiem jābūt ar galviņu, kas var būt neliela.

Krokaino endīviju un platlapu endīviju vidum jābūt dzeltenā krāsā.

ii)    II šķira

Šajā šķirā ietilpst produkti, kuri neatbilst 1. šķiras prasībām, bet atbilst iepriekš minētajām minimālajām prasībām.

Produktam jābūt:

Ja produkts saglabā tam raksturīgās īpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un noformējumu, ir pieļaujami šādi trūkumi:

Galviņsalātiem jābūt ar galviņu, kas var būt neliela. Segtās platībās audzētiem salātiem galviņas var nebūt.

Romiešu salātiem galviņas var nebūt.

III.    NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ ŠĶIROŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc vienas vienības svara.

A.    Minimālais svars

Minimālais svars I un II šķirai.

B.    Viendabība

a)    salāti

Visu šķiru salātiem vieglāko un smagāko vienību starpība iepakojumā nedrīkst pārsniegt:

b)    krokainās endīvijas un platlapu endīvijas

Visu šķiru endīvijām vieglāko un smagāko vienību starpība iepakojumā nedrīkst pārsniegt 300 g.

IV.    NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIELAIDĒM

Katrā partijā ir pieļaujamas pielaides attiecībā uz kvalitāti un lielumu tiem produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A.    Kvalitātes pielaides

i)    I šķira

Pieļaujami 10 % vienību no kopskaita, kuras neatbilst šķiras prasībām, ja tās atbilst II šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 1 % no kopējā produktu daudzuma var būt tādi produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne minimālajām prasībām. Nav pieļaujami produkti, kas ir iepuvuši vai citādi bojāti tādā mērā, ka nav piemēroti patēriņam.

ii)    II šķira

Pieļaujami 10 % vienību no kopskaita, kuras neatbilst ne šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām. Nav pieļaujami produkti, kas ir iepuvuši vai citādi bojāti tādā mērā, ka nav piemēroti patēriņam.

B.    Lieluma pielaides

Visām šķirām pieļaujami 10 % vienību no kopskaita, kuras neatbilst prasībām attiecībā uz lielumu, bet kuru svars nepārsniedz 10 % virs vai zem noteiktā lieluma.

V.    NOFORMĒJUMA NOTEIKUMI

A.    Viendabība

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, tajā jābūt vienādas izcelsmes, šķirnes vai tirdzniecības tipa, kvalitātes un lieluma produktiem.

Dažādas krāsas, šķirnes un/vai tirdzniecības tipa produktu maisījumus drīkst iepakot kopā ( 47 ) ar nosacījumu, ka visi produkti ir viendabīgi pēc kvalitātes un katras krāsas, šķirnes un/vai tirdzniecības tipa produktiem ir vienāda izcelsme.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.

B.    Iepakojums

Produktam jābūt iepakotam tā, lai tas tiktu pienācīgi pasargāts. Produkti jāiepako atbilstoši iepakojuma lielumam un veidam, neatstājot brīvas vietas un nesaspiežot produktu.

Materiāliem, ko lieto iesaiņojuma iekšpusē, jābūt tīriem un tādiem, kas pasargā produktu no ārējiem un iekšējiem bojājumiem. Materiāli, it īpaši papīrs un spiedogi ar komerciālo informāciju, ir atļauti tikai tad, ja iespieddarbi un marķēšana ir veikti, izmantojot netoksiskas krāsvielas vai netoksisku līmi.

Iepakojumā nedrīkst atrasties svešķermeņi.

VI.    MARĶĒŠANAS NOTEIKUMI

Uz katra iepakojuma ( 48 ) jābūt šādai informācijai, kas uzrakstīta vienā iepakojuma pusē, ir salasāma, ar neizdzēšamu marķējumu un redzama no ārpuses.

A.    Identifikācija

Iepakotāja un/vai ekspeditora/nosūtītāja:

B.    Produkta veids

C.    Produkta izcelsme

D.    Tirdzniecības specifikācija

E.    Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)

Uz iepakojumiem nav jābūt ziņām, kas minētas pirmajā daļā, ja tie satur pārdošanas iepakojumus, kas ir skaidri redzami no ārpuses, un ja uz visiem pārdošanas iepakojumiem ir šīs ziņas. Uz šiem (transporta) iepakojumiem nedrīkst būt norādes, kas var maldināt. Ja šos iepakojumus novieto uz paliktņiem, uzrakstu ar nepieciešamo informāciju izvieto saskatāmā vietā vismaz uz divām paliktņa pusēm.

▼M8

5. DAĻA:   PERSIKU UN NEKTARĪNU TIRDZNIECĪBAS STANDARTS

I.   PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šis standarts attiecas uz persikiem un nektarīniem, kas izaudzēti no Prunus persica Sieb. un Zucc. šķirnēm ( 50 ), kuri tiek piegādāti patērētājam svaigā veidā, bet neattiecas uz rūpnieciskai pārstrādei paredzētiem persikiem un nektarīniem.

II.   KVALITĀTES PRASĪBAS

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības persikiem un nektarīniem pēc to sagatavošanas un iesaiņošanas.

A.   Minimālās prasības

Ievērojot katrai šķirai noteiktos īpašos noteikumus un pieļaujamās atkāpes, visu šķiru persikiem un nektarīniem ir jābūt:

Persikiem un nektarīniem jābūt rūpīgi novāktiem.

Persiku un nektarīnu attīstības un nogatavošanas pakāpei jābūt tādai, lai tos varētu:

B.   Prasības attiecībā uz gatavību

Persikiem un nektarīniem jābūt pietiekami attīstītiem un gataviem.

Persiku un nektarīnu attīstībai un stāvoklim jābūt tādiem, lai tie ļautu produktam turpināt nogatavošanās procesu un sasniegt pietiekamu gatavības pakāpi. Lai ievērotu šo nosacījumu, mīkstuma refraktometrijas rādītājam, kuru nosaka augļa mīkstuma vidū šķērsgriezuma vietā jābūt lielākam vai vienādam ar 8o pēc Briksa, un stingrumam, kuru mēra divās vietās augļa šķērsgriezuma vietā, izmantojot uzgali ar 8 mm diametru (0,5 cm2), jābūt mazākam par 6,5 kg.

C.   Klasifikācija

Persikus un nektarīnus iedala šādās trīs šķirās:

i)   augstākā šķira

Šīs šķiras persikiem un nektarīniem jābūt ar īpaši labu kvalitāti. Pēc formas, attīstības un krāsojumā tiem jāatbilst dotās šķirnes raksturīgām īpašībām, ņemot vērā rajonu, kurā tie auguši. Tiem jābūt bez bojājumiem, izņemot pavisam nelielus virsmas bojājumus, ja vien tie neietekmē kopīgu produkta izskatu, tā kvalitāti, uzglabāšanu un piedāvājumu iesaiņojumā.

ii)   I šķira

Šīs šķiras persikiem un nektarīniem jābūt labas kvalitāte-s. Tiem jāatbilst dotās šķirnes raksturīgām īpašībām, ņemot vērā rajonu, kurā tie auguši. Taču ir pieļaujami nelieli formas, attīstības vai krāsojuma defekti.

Mīkstumam ir jābūt pilnīgi veselam.

Nav pieļaujami persiki un nektarīni ieplīsuši kātiņa pievienojuma vietā.

Taču ir pieļaujami nelieli virsmas bojājumi, ja vien tie neietekmē kopīgo produkta izskatu, tā kvalitāti, uzglabāšanu un piedāvājumu iesaiņojumā un nepārsniedz:

iii)   II šķira

Šajā šķirā ietilpst persiki un nektarīni, kuri neatbilst augstāko šķiru prasībām, bet atbilst augstāk minētajām minimālajām prasībām.

Mīkstumam ir jābūt bez nopietniem bojājumiem. Augļu plīsumi vietā, kur kātiņš savienots ar augli, ir pieļaujams vienīgi kvalitātes pielaides ietvaros.

Mizas defekti ir pieļaujami ar nosacījumu, ka persiki un nektarīni saglabā to būtiskās raksturīgās pazīmes, kas attiecas uz kvalitāti, saglabāšanās kvalitāti un piedāvājumu un nepārsniedz:

III.   LIELUMA NOTEIKŠANA

Lielumu nosaka pēc:

Persiki un nektarīni šķirojami pēc šādas skalas:

Minimālais pieļaujamais lielums augstākajai šķirai ir 17,5 cm (apkārtmērā) vai 56 mm (diametrā).

No 1. jūlija līdz 31. oktobrim aizliegts izmantot D lielumu (51 mm un vairāk, bet mazāk par 56 mm diametrā, vai 16 cm un vairāk, bet mazāk par 17,5 cm apkārtmērā).

Šķirošana pēc lieluma ir obligāta visām šķirām.

IV.   NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIELAIDĒM

Katrā iesaiņojumā ir pieļaujamas kvalitātes un izmēra pielaides tiem produktiem, kas neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A.   Kvalitātes pielaides

i)   augstākā šķira

5 % persiku un nektarīnu pēc skaita vai svara, kas neatbilst šīs šķiras prasībām, bet atbilst 1. šķiras prasībām, vai izņēmuma gadījumā, atbilst 1. šķirai pieļaujamajām atkāpēm.

ii)   I šķira

10 % persiku un nektarīnu pēc skaita vai svara, kas neatbilst šīs šķiras prasībām, bet atbilst 2. šķiras prasībām vai, izņēmuma gadījumā atbilst 2. šķirai pieļaujamajām atkāpēm.

iii)   II šķira

10 % persiku un nektarīnu pēc skaita vai svara, kas neatbilst ne šīs šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām, izņemot iepuvušu vai citādi bojātu produktu, kas padara to nederīgu patēriņam.

B.   Lieluma pielaides

Visām šķirām: 10 % pēc skaita vai svara persiku vai nektarīnu, kuru izmērs ir līdz 1 cm lielāks vai mazāks, nekā norādīts uz iesaiņojuma, ja šķiro pēc apkārtmēra, un līdz 3 mm lielāks vai mazāks, ja šķiro pēc diametra. Taču vismazākā lieluma augļiem šo pielaidi piemēro vienīgi tāda lieluma nektarīniem vai persikiem, kas ir mazāki ne vairāk kā par 6 mm (apkārtmērā) vai 2 mm (diametrā) nekā noteiktais minimālais lielums.

V.   NOSACĪJUMI PIEDĀVĀJUMAM

A.   Viendabība

Katra iesaiņojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt vienas un tās pašas izcelsmes, šķirnes, kvalitātes, attīstības pakāpes un lieluma persikiem un nektarīniem, bet augstākās šķiras produktam jābūt viendabīgam arī pēc krāsas.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.

B.   Iepakojums

Persikiem un nektarīniem jābūt iesaiņotiem tā, lai produkts tiktu pienācīgi pasargāts.

Iepakojuma iekšpusē ir lietojami jauni, tīri un tādi materiāli, kuri pasargā produktu no ārējiem un iekšējiem bojājumiem. Materiāli, it īpaši papīrs un spiedogi ar komerciālo informāciju, ir atļauti tikai tad, ja iespieddarbi vai marķēšana ir veikti, izmantojot netoksiskas krāsvielas un līmi.

Etiķetēm, kas uzlīmētas tieši uz produkta, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un netiktu bojāta miza.

Iepakojumā nedrīkst atrasties nekādi svešķermeņi

C.   Piedāvājums

Persikus un nektarīnus var piedāvāt:

I un II šķiru var piedāvāt:

VI.   MARĶĒŠANAS PRASĪBAS

Uz katra iepakojuma jābūt šādai informācijai, kas uzrakstīta vienā iepakojuma pusē, ir salasāma, ar neizdzēšamu marķējumu un redzama no ārpuses.

A.   Identifikācija

Iepakotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.

Šo norādi var aizstāt:

B.   Produkta veids

C.   Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts un, pēc izvēles, arī apgabals, kurā produkts ir izaudzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

D.   Komerciālie rādītāji

E.   Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)

Uz iepakojumiem nav jābūt ziņām, kas minētas pirmajā daļā, ja tie satur pārdošanas iepakojumus, kas ir skaidri redzami no ārpuses, un uz visiem pārdošanas iepakojumiem ir šīs ziņas. Uz šiem (transporta) iepakojumiem nedrīkst būt norādes, kas var maldināt. Ja šos iepakojumus novieto uz paliktņiem, uzrakstu ar nepieciešamo informāciju izvieto saskatāmā, vietā vismaz uz divām paliktņa pusēm.

▼M15

6. DAĻA:   TIRDZNIECĪBAS STANDARTS BUMBIERIEM

I.    PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šo standartu piemēro no Pyrus communis L. izaudzētu šķirņu bumbieriem, kas tiek piegādāti patērētājam svaigā veidā, bet nepiemēro bumbieriem, kas paredzēti rūpnieciskai pārstrādei.

II.    KVALITĀTES PRASĪBAS

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības bumbieriem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

A.    Minimālās prasības

Ievērojot īpašus noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru bumbieriem jābūt:

Bumbieru attīstībai un stāvoklim jābūt tādam, lai tie varētu:

B.    Klasifikācija

Bumbierus iedala trīs šķirās:

i)    augstākā šķira

Šīs šķiras bumbieriem jābūt ar īpaši labu kvalitāti. Pēc formas, lieluma un krāsojuma tiem jāatbilst šķirnes īpašībām, un to kātiņiem ir jābūt veseliem.

Augļa mīkstumam jābūt pilnīgi veselam, bet uz mizas nedrīkst būt rūsinājuma.

Tiem jābūt bez bojājumiem, izņemot ļoti vieglus virspusējus iebojājumus, ja tie neietekmē augļa izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un noformējumu iepakojumā.

Bumbieri nedrīkst būt graudaini.

ii)    I šķira

Šīs šķiras bumbieriem jābūt labā kvalitātē. Pēc formas, lieluma un krāsojuma tiem jāatbilst šķirnes raksturīgajām īpašībām ( 51 ).

Augļa mīkstumam jābūt pilnīgi veselam, bet uz mizas nedrīkst būt rūsinājuma.

Tomēr atsevišķiem augļiem ir pieļaujami šādi nelieli bojājumi, ja tie neietekmē produkta izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un noformējumu iepakojumā:

Kātiņš drīkst būt viegli iebojāts.

Bumbieri nedrīkst būt graudaini.

iii)    II šķira

Šajā šķirā ietilpst bumbieri, ko nevar iekļaut augstākajās šķirās, bet kas atbilst iepriekš noteiktajām minimālajām prasībām.

Augļa mīkstumam nedrīkst būt nekādu nopietnu iebojājumu.

Ja auglis saglabā tam raksturīgās īpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un noformējumu, ir pieļaujami šādi defekti:

III.    NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ ŠĶIROŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc šķērsgriezuma lielākā diametra.

Prasības attiecībā uz katras bumbieru šķiras minimālo lielumu:

Šā standarta papildinājumā iekļautie vasaras bumbieri var neatbilst minimālā lieluma prasībām.

Lai nodrošinātu viendabīgu lielumu iepakojumā, diametra atšķirība starp viena iepakojuma augļiem nedrīkst pārsniegt:

II šķiras augļiem, kas brīvi sabērti iepakojumā vai mazumtirdzniecības iepakojumā, lieluma viendabība netiek prasīta, šķirojot pēc lieluma.

IV.    NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIELAIDĒM

Katrā partijā ir pieļaujamas pielaides attiecībā uz kvalitāti un lielumu tiem produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A.    Kvalitātes pielaides

i)    augstākā šķira

Pieļaujams, ka 5 % bumbieru no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst I šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % kopējā produktu daudzuma var būt tādi produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii)    I šķira

Pieļaujams, ka 10 % bumbieru no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, ja tie atbilst II šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 1 % kopējā produktu daudzuma var būt tādi produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne minimālajām prasībām. Izņēmums ir produkti, kas ir iepuvuši vai citādi bojāti tādā mērā, ka nav piemēroti patēriņam. Šī pielaide neattiecas uz bumbieriem bez kātiņiem.

iii)    II šķira

Pieļaujams, ka 10 % vienību no kopskaita vai kopējā svara neatbilst ne šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām. Izņēmums ir produkti, kas ir iepuvuši vai citādi bojāti tādā mērā, ka nav piemēroti patēriņam.

Šīs pielaides ietvaros ne vairāk kā 2 % augļu no kopskaita vai kopējā svara pieļaujami šādi trūkumi:

B.    Lieluma pielaides

Visām šķirām ir pieļaujami:

V.    NOFORMĒJUMA NOTEIKUMI

A.    Viendabība

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas un tās pašas izcelsmes, šķirnes, kvalitātes, lieluma (ja tie ir šķiroti pēc lieluma) un tādas pašas gatavības pakāpes bumbieriem.

Augstākās šķiras bumbieriem tiek prasīts arī viendabīgs krāsojums.

Dažādu šķirņu bumbieru maisījumu drīkst iepakot vienā pārdošanas vienībā ( 52 ) ar nosacījumu, ka tiem ir viendabīga kvalitāte un ka katrai šķirnei ir vienāda izcelsme.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.

B.    Iepakojums

Bumbieriem jābūt iepakotiem tā, lai tie tiktu pietiekami labi pasargāti.

Materiāliem, ko lieto iesaiņojuma iekšpusē, jābūt tīriem un tādiem, kas pasargā produktu no ārējiem un iekšējiem bojājumiem. Materiāli, it īpaši papīrs un spiedogi ar komerciālo informāciju, ir atļauti tikai tad, ja iespieddarbi un marķēšana ir veikti, izmantojot netoksiskas krāsvielas vai netoksisku līmi.

Etiķetēm, kas uzlīmētas tieši uz produkta, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un netiktu iebojāta miza.

Iepakojumā nedrīkst atrasties svešķermeņi.

VI.    MARĶĒŠANAS NOTEIKUMI

Uz katra iepakojuma ( 53 ) jābūt šādai informācijai, kas uzrakstīta vienā iepakojuma pusē, ir salasāma, ar neizdzēšamu marķējumu un redzama no ārpuses.

A.    Identifikācija

Iepakotāja un/vai ekspeditora/nosūtītāja:

B.    Produkta veids

C.    Produkta izcelsme

D.    Tirdzniecības specifikācija

E.    Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)

Uz iepakojumiem nav jābūt ziņām, kas minētas pirmajā daļā, ja tie satur pārdošanas iepakojumus, kas ir skaidri redzami no ārpuses, un uz visiem pārdošanas iepakojumiem ir šīs ziņas. Uz šiem (transporta) iepakojumiem nedrīkst būt norādes, kas var maldināt. Kad šos iepakojumus novieto uz paliktņiem, uzrakstu ar nepieciešamo informāciju izvieto saskatāmā vietā vismaz uz divām paliktņa pusēm.

Papildinājums

Bumbieru lieluma kritēriji

L

=

lielaugļu šķirne

SP

=

vasaras bumbieri, kuriem nav noteikts minimālais lielums

Papildināms lielaugļu un vasaras bumbieru šķirņu saraksts

Sīkaugļu un pārējās šķirnes, kas nav iekļautas sarakstā, var laist pārdošanā, ja tās atbilst citām šķirnēm paredzētajiem lieluma kritērijiem, kas aprakstīti standarta III sadaļā.

Dažas šķirnes, kas šeit uzskaitītas, var laist pārdošanā ar tirdzniecības nosaukumiem, attiecībā uz kuriem pieteikumi par preču zīmju aizsardzību ir iesniegti vai reģistrēti vienā vai vairākās valstīs. Turpmāk dotās tabulas pirmā un otrā aile neparedz iekļaut šādus tirdzniecības nosaukumus. Atsauces uz zināmām preču zīmēm ir iekļautas trešajā ailē tikai informācijas nolūkos.

▼M8

7. DAĻA:   TIRDZNIECĪBAS STANDARTS ZEMENĒM

I.   PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šis standarts attiecas uz no Fragaria L. ģints izveidoto šķirņu zemenēm, ko paredzēts piegādāt patērētājiem svaigā veidā, un šis standarts neattiecas uz rūpnieciskai pārstrādei paredzētām zemenēm.

II.   KVALITĀTES PRASĪBAS

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības zemenēm pēc to sagatavošanas un iesaiņošanas.

A.   Minimālās prasības

Ievērojot īpašos noteikumus attiecībā uz katru kategoriju un pieļaujamās pielaides, visu kategoriju zemenēm jābūt:

Zemenēm jābūt rūpīgi novāktām.

Tām jābūt pietiekami izaugušām un gatavām. Zemeņu attīstības stadijai un stāvoklim jābūt tādam, kas ļauj:

B.   Klasifikācija

Zemenes iedala trīs šķirās:

i)   augstākā šķira

Šīs šķiras zemenēm jābūt ar īpaši labu kvalitāti. Tām jāatbilst attiecīgajai šķirnei raksturīgajām īpašībām.

Pēc izskata tām jābūt spīdīgām, ievērojot šķirnes īpašības.

Uz tām nedrīkst būt augsnes paliekas.

Tām jābūt bez bojājumiem, izņemot ļoti vieglus virspusējus bojājumus, ja vien tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un piedāvājumu iesaiņojumā.

ii)   I šķira

Šīs šķiras zemenēm jābūt labas kvalitātes. Tām jābūt ar šai šķirnei raksturīgo formu un krāsu.

Tomēr ir pieļaujami šādi nelieli bojājumi, ja vien tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un piedāvājumu iesaiņojumā:

Uz tām praktiski nedrīkst būt augsnes paliekas.

iii)   II šķira

Šajā šķirā ietilpst zemenes, ko nevar iekļaut augstākajās šķirās, bet kas atbilst iepriekš noteiktajām minimālajām prasībām.

Ja zemenes saglabā tām raksturīgās īpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un piedāvājumu, ir pieļaujami šādi defekti:

III.   LIELUMA NOTEIKŠANA

Lielumu nosaka pēc lielākā šķērsgriezuma diametra.

Zemeņu minimālajam izmēram ir jābūt šādam:

Attiecībā uz meža zemenēm nav noteikts minimālais izmērs.

IV.   NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIELAIDĒM

Katrā iepakojumā tiek pieļautas kvalitātes un izmēra pielaides tiem produktiem, kas neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A.   Kvalitātes pielaides

i)   augstākā šķira

5 % zemeņu pēc skaita vai svara kas neatbilst šīs šķiras prasībām, bet atbilst I šķiras prasībām vai, izņēmuma gadījumā, atbilst I šķira pieļaujamām pielaidēm. No šiem 5 % kopumā ne vairāk kā 2 % var būt bojātas zemenes.

ii)   I šķira

10 % zemeņu pēc skaita vai svara, kas neatbilst šīs šķiras prasībām, bet atbilst II šķiras prasībām vai, izņēmuma gadījumā, atbilst II šķiras pieļaujamām pielaidēm. No šiem 10 % kopumā ne vairāk kā 2 % var būt bojātas zemenes.

iii)   II šķira

10 % zemenes pēc skaita vai svara, kas neatbilst ne šīs šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām, izņemot iepuvušas, stipri iespiestas vai citādi bojātas ogas, kas padara tās nederīgas patēriņam. No šiem 10 % kopumā ne vairāk kā 2 % var būt bojātas zemenes.

B.   Lieluma pielaides

Visām šķirām pieļaujami 10 % zemeņu pēc skaita vai svara, kas neatbilst minimālā izmēra prasībām.

V.   NOTEIKUMI PIEDĀVĀJUMAM

A.   Viendabība

Katra iesaiņojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā var būt tikai vienas izcelsmes, šķirnes un kvalitātes zemenes.

Augstākās šķiras zemenēm, izņemot meža zemenes, jābūt īpaši viendabīgām un “pareizām” pēc gatavības pakāpes, krāsas un lieluma. I šķirā zemeņu lielums var būt mazāk viendabīgs.

Katra iepakojuma redzamajai daļai ir jābūt raksturīgai visa iepakojuma saturam.

B.   Iepakojums

Zemenēm jābūt iesaiņotām tā, lai produkts būtu pienācīgi pasargāts.

Iesaiņojuma iekšpusē jālieto jauni, tīri un tādi materiāli, kuri pasargā produktu no ārējiem un iekšējiem bojājumiem. Materiāli, it īpaši papīrs un spiedogi ar komerciālo informāciju ir atļauti tikai tad, ja iespieddarbi vai marķēšana ir veikti, izmantojot netoksiskas krāsvielas un līmi.

Augstākās šķiras zemeņu noformējumam ir jābūt īpaši rūpīgam.

Iesaiņojumiem nedrīkst atrasties svešķermeņi.

Etiķetēm, kas uzlīmētas tieši uz produkta, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un miza netiktu bojāta.

VI.   MARĶĒŠANAS PRASĪBAS

Uz katra iepakojuma jābūt šādai informācijai, kas uzrakstīta vienā iepakojuma pusē, ir salasāma, ar neizdzēšamu marķējumu un redzama no ārpuses.

A.   Identifikācija

Iepakotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.

Šo norādi var aizstāt:

B.   Produkta veids

C.   Produkcijas izcelsme

Izcelsmes valsts un, pēc izvēles, arī apgabals, kurā produkts izaudzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

D.   Komerciālie rādītāji

E.   Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)

Uz iepakojumiem nav jābūt ziņām, kas minētas pirmajā daļā, ja tie satur pārdošanas iepakojumus, kas ir skaidri redzami no ārpuses, un uz visiem pārdošanas iepakojumiem ir šīs ziņas. Uz šiem (transporta) iepakojumiem nedrīkst būt norādes, kas var maldināt. Ja šos iepakojumus novieto uz paliktņiem, uzrakstu ar nepieciešamo informāciju izvieto saskatāmā, vietā vismaz uz divām paliktņa pusēm.

8. DAĻA:   TIRDZNIECĪBAS STANDARTS (PAPRIKAI)

I.   PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šis standarts attiecas uz to šķirņu paprikai, kas izaudzēta no Capsicum annuum L. var. annuum un kas tiek piegādāta patērētājiem svaigā veidā, bet neattiecas uz papriku, kas paredzēta rūpnieciskai pārstrādei.

Atkarībā no dārzeņpiparu formas izšķir četrus tirdzniecības tipus:

II.   KVALITĀTES PRASĪBAS

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības paprikai pēc tās sagatavošanas un iepakošanas.

A.   Minimālās prasības

Ievērojot īpašos noteikumus katrai šķirai un pieļaujamās atkāpes, visu šķiru paprikai jābūt:

Paprikas attīstībai un kondīcijai jābūt tādai, lai tā:

B.   Klasifikācija

Papriku iedala šādās divās šķirās:

i)   I šķira

Šās šķiras paprikai jābūt ar labu kvalitāti. To attīstībai, formai un krāsai, jāatbilst šķirnes raksturīgajām īpašībām un/vai tirdzniecības tipam atkarībā no nogatavošanās pakāpes.

Tai jābūt:

Kātiņš var būt nedaudz bojāts vai nogriezts, taču kausiņam jābūt nebojātam.

ii)   II šķira

Šajā šķirā ietilpst paprika, kas nav piemērota iekļaušanai I šķirā, bet kas atbilst iepriekš noteiktajām minimālajām prasībām.

Ir pieļaujami šādi bojājumi ar noteikumu, ka paprikai jāsaglabā savas būtiskās kvalitātes, uzglabāšanas kvalitātes un piedāvājuma īpašības:

Tie var būt mazāk stingri, taču ne savītuši.

Kātiņš var būt bojāts vai nogriezts.

III.   LIELUMA NOTEIKŠANA

Lielumu nosaka pēc paprikas lielākā diametra (platuma). Plakano (tomātpaprikas) paprikas “platums” nozīmē maksimālo paprikas diametru šķērsgriezumā.

Pēc lieluma šķirotai paprikai starpība starp viena fasējuma mazākā un lielākā augļa diametru nedrīkst pārsniegt 20 mm.

Paprikas platums nedrīkst būt mazāks par:

II šķirai šķirošana pēc lieluma nav obligāta ar nosacījumu, ka tiek izturēti minimālie lielumi

Lieluma prasības neattiecas uz miniatūriem produktiem ( 55 ).

IV.   NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIELAIDĒM

Katrā iesaiņojumā ir pieļaujamas kvalitātes un lieluma pielaides attiecībā uz produktiem, kas neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A.   Kvalitātes pielaides

i)   I šķira

10 % paprikas pēc skaita vai svara, kas neatbilst šīs šķiras prasībām, bet atbilst II šķiras prasībām vai, izņēmuma gadījumā, atbilst II šķiras pieļaujamām pielaidēm.

ii)   II šķira

10 % paprikas pēc skaita vai svara, kas neatbilst ne šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām, izņemot produktus, ko skārusi puve vai cits bojājums, kura dēļ tie nav derīgi lietošanai pārtikā.

B.   Lieluma pielaides

i)   I šķira

10 % paprikas pēc skaita vai svara, kas neatbilst norādītajiem lielumiem ± 5 mm robežās, tostarp ne vairāk par 5 % dārzeņpiparu, kas ir mazāki par minimālo lielumu.

ii)   II šķira

V.   NOSACĪJUMI PIEDĀVĀJUMAM

A.   Viendabība

Katra iesaiņojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienas izcelsmes, šķirnes vai tirdzniecības tipa, kvalitātes un lieluma (ja šķiro pēc lieluma) paprikai, bet I šķiras gadījumā – samērā vienādas gatavības un krāsas paprikai.

Tomēr, ir pieļaujami dažādas krāsas papriku maisījumi, ja vien tie ir viendabīgi pēc izcelsmes, kvalitātes, tirdzniecības tipa un lieluma (ja tos klasificē pēc lieluma).

Patērētājiem paredzētajos iesaiņojumos, kuru tīrsvars nepārsniedz vienu kilogramu, var būt dažādas krāsas un/vai tirdzniecības tipa paprikas maisījumi, ja vien tie ir vienādi pēc kvalitātes un – attiecībā uz katru krāsu un/vai attiecīgo tirdzniecības tipu – pēc izcelsmes.

Pēc lieluma sašķirotu produktu gadījumā garenaugļu paprikai jābūt aptuveni vienādā garumā.

Miniatūrajai paprikai jābūt iespējami vienāda lieluma. To var sajaukt kopā ar citiem dažāda veida un izcelsmes miniatūriem produktiem.

Iesaiņojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.

B.   Iepakojums

Paprika jāiesaiņo tā, lai tie būtu pienācīgi pasargāti.

Materiālam, kas tiek izmantots iepakojuma iekšpusē, jābūt jaunam, tīram un tādam, lai tas neradītu produktu ārējus vai iekšējus bojājumus. Materiālus ar tirdzniecības specifikācijām, jo īpaši papīru vai zīmogus, atļauts izmantot ar noteikumu, ka drukāšana vai marķēšana ir izdarīta ar netoksisku krāsu vai līmi.

Iesaiņojumā nedrīkst atrasties nekādi svešķermeņi.

Etiķetēm, kas uzlīmētas tieši uz produkta, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un netiktu bojāta miza.

VI.   NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma jābūt šādai informācijai, kas uzrakstīta vienā iepakojuma pusē, ir salasāma, ar neizdzēšamu marķējumu un redzama no ārpuses.

A.   Identifikācija

Iepakotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.

Šo norādi var aizstāt:

B.   Produkta veids

Ja saturs nav redzams no ārpuses:

Iepakojumiem vai mazumtirdzniecības iepakojumiem, kuros ir dažādas krāsas un/vai tirdzniecības tipa paprikas maisījums:

C.   Produkcijas izcelsme

Izcelsmes valsts un, pēc izvēles, arī apgabals, kurā produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietas nosaukums.

Patērētājiem paredzētu iesaiņojumu gadījumā, kuros ir dažādas krāsas un/vai dažādas izcelsmes tirdzniecības tipu dārzeņpiparu maisījums, katras izcelsmes valsts norādei jābūt pie krāsas un/vai attiecīgā tirdzniecības tipa nosaukuma.

D.   Tirdzniecības specifikācijas

E.   Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)

Uz iepakojumiem nav jābūt ziņām, kas minētas pirmajā daļā, ja tie satur pārdošanas iepakojumus, kas ir skaidri redzami no ārpuses, un uz visiem pārdošanas iepakojumiem ir šīs ziņas. Uz šiem (transporta) iepakojumiem nedrīkst būt norādes, kas var maldināt. Ja šos iepakojumus novieto uz paliktņiem, uzrakstu ar nepieciešamo informāciju izvieto saskatāmā vietā vismaz uz divām paliktņa pusēm.

9. DAĻA:   TIRDZNIECĪBAS STANDARTS GALDA VĪNOGĀM

I.   PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šis standarts attiecas uz to šķirņu galda vīnogām, kas izaudzētas no Vitis vinifera L. un kuras piegādā patērētājam svaigā veidā, bet neattiecas uz galda vīnogām, kas paredzētas rūpnieciskai pārstrādei.

II.   NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KVALITĀTI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības galda vīnogām pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

A.   Minimālās prasības

Ievērojot katrai šķirai paredzētos īpašos noteikumus un pieļaujamās pielaides, visu šķiru ķekariem un ogām jābūt:

Turklāt ogām jābūt:

Saules izraisītā pigmentācija nav uzskatāma par bojājumu.

Ķekariem jābūt rūpīgi novāktiem.

Ogu sulas refraktometriskajam indeksam jābūt vismaz:

Turklāt visām šķirnēm jābūt apmierinošai cukura un skābes proporcijai.

Galda vīnogu gatavībai un stāvoklim jābūt tādam, lai tās varētu:

B.   Klasifikācija

Galda vīnogas klasificē trīs šķirās.

i)   augstākā šķira

Šīs šķiras galda vīnogām jābūt augstākās kvalitātes ar īpaši labu kvalitāti. Pēc formas, attīstības un krāsojuma ķekariem jāatbilst dotās šķirnes raksturīgām īpašībām, ņemot vērā rajonu, kurā tā augusi un tiem jābūt bez bojājumiem. Ogām jābūt stingrām, cieši piestiprinātām, vienmērīgi izvietotām uz kātiņa un redzami nebojātu vaska sarmojumu

ii)   I šķira

Šīs šķiras galda vīnogām jābūt labas kvalitātes. Ķekariem ir jābūt attiecīgajai šķirnei raksturīgai formai, attīstībai un krāsojumam, kas pieļaujams apgabalā, kurā tās aug. Ogām jābūt stingrām, cieši piestiprinātām un pēc iespējas, ar veselu vaska sarmojumu. Taču tās var būt nevienmērīgāk izvietotas uz kātiņa, nekā augstākās šķiras ogas.

Tomēr ir pieļaujami šādi nelieli defekti, ja vien tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un piedāvājuma izskatu:

iii)   II šķira

Šajā šķirā ietilpst galda vīnogas, ko nevar iekļaut augstākās šķirās, bet kuras atbilst iepriekš norādītajām minimālajām prasībām.

Ķekariem var būt nelieli formas, attīstības un krāsojuma defekti, ja vien tie nepasliktina šķirnes pamatīpašības, kas pieļaujams apgabalā, kurā tie aug.

Ogām jābūt pietiekami stingrām un cieši piestiprinātām, un, ja vien iespējams, ar vaska sarmojumu. Tās var būt nevienmērīgāk izvietotas uz kātiņa nekā I šķiras ogas.

Ar noteikumu, ka galda vīnogas saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un izskatu, ir pieļaujami šādi defekti:

III.   NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KLASIFICĒŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc ķekara svara.

Šādas ķekaru minimālā svara prasības noteiktas siltumnīcu vīnogām un lielogu un sīkogu atklātā laukā audzētām vīnogām (gramos);

IV.   NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIELAIDĒM

Produkcijai, kas neatbilst norādītās šķiras prasībām, katrā iepakojumā ir pieļaujamas pielaides attiecībā uz kvalitāti un lielumu.

A.   Kvalitātes pielaides

i)   Augstākā šķira

Pēc svara 5 % ķekaru neatbilst šķiras prasībām, bet atbilst I šķiras prasībām vai, izņēmuma kārtā, nepārsniedz minētās šķiras pielaides.

ii)   I šķira

Pēc svara 10 % ķekaru neatbilst šķiras prasībām, bet atbilst II šķiras prasībām vai, izņēmuma kārtā, nepārsniedz minētās šķiras pielaides.

iii)   II šķira

Pēc svara 10 % ķekaru neatbilst ne šķiras prasībām, ne obligātajām prasībām, izņemot produkciju, ko skārusi puve vai jebkurš cits bojājums, kā dēļ tie nav derīgi patēriņam.

B.   Lieluma pielaides

i)   augstākā šķira un I šķira

Pēc svara 10 % ķekaru, kas neatbilst šķiras lieluma prasībām, bet atbilst prasībām, kas izvirzītas zemāk minētajai šķirai.

ii)   II šķira

Pēc svara 10 % ķekaru, kas neatbilst šķiras lieluma prasībām, bet sver ne mazāk kā 75 g.

iii)   augstākā šķira un I un II šķira

Katrā patēriņa iepakojumā, kura neto svars nepārsniedz 1 kg, pieļaujams vienu ķekaru, kas sver mazāk nekā 75 g, lai pielāgotu svaru, ar noteikumu, ka šis ķekars atbilst visām citām norādītās šķiras prasībām.

V.   NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ NOFORMĒJUMU

A.   Viendabība

Katra iepakojuma saturam jābūt vienādam, un tajā jābūt tikai vienas un tās pašas izcelsmes, šķirnes, kvalitātes un gatavības pakāpes ķekariem.

Produkcijai, kas noformēta nelielos iepakojumos, kuru neto svars nepārsniedz 1 kg, šķirnes un izcelsmes viendabības netiek prasīta.

Augstākās šķiras ķekariem jābūt vairāk vai mazāk vienāda lieluma un krāsojuma.

Attiecībā uz Chasselas šķirni katrā iesaiņojumā dekoratīvos nolūkos atļauts ievietot dažādu krāsu ķekarus.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.

B.   Iepakojums

Galda vīnogām jābūt iepakotām tā, lai produkcija būtu pienācīgi aizsargāta.

Augstākās šķiras ķekariem jābūt iepakotiem vienā kārtā.

Materiālam, kas tiek izmantots iepakojuma iekšpusē, jābūt jaunam, tīram un tādam, lai tas neradītu produktu ārējus vai iekšējus bojājumus. Materiālus ar tirdzniecības specifikācijām, jo īpaši papīru vai zīmogus, atļauts izmantot ar noteikumu, ka drukāšana vai marķēšana ir izdarīta ar netoksisku krāsu vai līmi.

Iesaiņojumiem jābūt bez jebkādiem svešķermeņiem, tomēr vīnogulāja zara fragments, ne garāks par 5 cm, var būt atstāts pie ķekara kātiņa kā sevišķa pasniegšanas forma.

Etiķetēm, kas uzlīmētas tieši uz produkta, jābūt tādām, lai, tās noņemot, nepaliktu redzamas līmes pēdas un netiktu bojāta miza.

VI.   NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ MARĶĒŠANU

Uz katra iepakojuma jābūt šādiem datiem, kas uzrakstīti uz vienas iepakojuma puses, ir salasāmi, neizdzēšami marķēti un redzami no ārpuses:

A.   Identifikācija

Iepakotāja un/vai izplatītāja nosaukums un adrese.

Šo norādi var aizstāt:

B.   Produkta veids

C.   Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts (vai, vajadzības gadījumā, valstis) un, pēc izvēles, apgabals, kur produkts audzēts, vai valsts, reģionālais vai vietējais nosaukums.

D.   Tirdzniecības specifikācijas

E.   Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)

Uz iepakojumiem nav jābūt ziņām, kas minētas pirmajā daļā, ja tie satur pārdošanas iepakojumus, kas ir skaidri redzami no ārpuses, un uz visiem pārdošanas iepakojumiem ir šīs ziņas. Uz šiem (transporta) iepakojumiem nedrīkst būt norādes, kas var maldināt. Ja šos iepakojumus novieto uz paliktņiem, uzrakstu ar nepieciešamo informāciju saskatāmā vietā izvieto vismaz uz divām paliktņa pusēm.

Papildinājums

▼M15

10. DAĻA:   TIRDZNIECĪBAS STANDARTS TOMĀTIEM

I.    PRODUKTA DEFINĪCIJA

Šis standarts attiecas uz to šķirņu tomātiem, kuri izaudzēti no Lycopersicon esculentum Mill. un kurus patērētājam piegādā svaigā veidā, bet neattiecas uz tomātiem, kas paredzēti rūpnieciskai pārstrādei.

Tomātus var iedalīt četros tirdzniecības tipos:

II.    KVALITĀTES NOTEIKUMI

Standarta mērķis ir noteikt kvalitātes prasības tomātiem pēc to sagatavošanas un iepakošanas.

A.    Minimālās prasības

Ievērojot īpašus noteikumus attiecībā uz katru šķiru un pieļaujamās pielaides, visu šķiru tomātiem jābūt:

Tomātu ķekariem jābūt svaigiem, veseliem, tīriem, bez lapām un bez jebkādiem redzamiem svešķermeņiem.

Tomātu attīstībai un stāvoklim jābūt tādam, lai tos varētu:

B.    Klasifikācija

Tomātus iedala trīs šķirās.

i)    augstākā šķira

Šīs šķiras tomātiem jābūt ar īpaši labu kvalitāti. Tiem jābūt ar stingru mīkstumu un šķirnei tipiskām īpašībām attiecībā uz formu, izskatu un attīstību.

To krāsojumam atkarībā no to gatavības pakāpes jāatbilst prasībām, kas izklāstītas iepriekš minētā A punkta pēdējā daļā.

Tiem nedrīkst būt zaļu plankumu un citu defektu, izņemot ļoti nelielus virspusējus defektus, ja vien tie neietekmē produkcijas kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un noformējumu iepakojumā.

ii)    I šķira

Šīs šķiras tomātu kvalitātei jābūt labai. Tiem jābūt pietiekami stingriem un ar attiecīgajai šķirnei raksturīgajām īpašībām.

Tiem nedrīkst būt ieplaisājumu un redzamu zaļu plankumu. Tomēr ir pieļaujami šādi nelieli defekti, ja vien tie neietekmē produkcijas kopējo izskatu, kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un noformējumu iepakojumā:

Turklāt “rievotajiem” tomātiem var būt:

iii)    II šķira

Šajā šķirā ietilpst tomāti, ko nevar iekļaut augstākajās šķirās, bet kas atbilst iepriekš noteiktajām minimālajām prasībām.

Tiem jābūt pietiekami stingriem (taču tie var nebūt tik stingri kā I šķiras tomāti) un bez neaizaugušiem ieplaisājumiem.

Ja tomāti saglabā savas pamatīpašības attiecībā uz kvalitāti, uzglabāšanas kvalitāti un izskatu, ir pieļaujami šādi defekti:

Turklāt “rievotiem” tomātiem var būt:

III.    NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KLASIFICĒŠANU PĒC LIELUMA

Lielumu nosaka pēc lielākā šķērsgriezuma diametra, pēc svara vai skaita.

Šos noteikumus nepiemēro ķekaru tomātiem, un to piemērošana II šķiras tomātiem nav obligāta.

Lai nodrošinātu viendabīgu lielumu,

IV.    NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIELAIDĒM

Katrā partijā ir pieļaujamas pielaides attiecībā uz kvalitāti un lielumu tiem produktiem, kuri neatbilst norādītās šķiras prasībām.

A.    Kvalitātes pielaides

i)    augstākā šķira

Pieļaujams, ka 5 % tomātu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, bet atbilst I šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 0,5 % kopējā produktu daudzuma var būt tādi produkti, kas atbilst II šķiras kvalitātes prasībām.

ii)    I šķira

Pieļaujams, ka 10 % tomātu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst šķiras prasībām, bet atbilst II šķiras prasībām. Šīs pielaides robežās ne vairāk kā 1 % kopējā produktu daudzuma var būt tādi produkti, kas neatbilst ne II šķiras kvalitātes prasībām, ne minimālajām prasībām. Izņēmums ir produkti, kas ir iepuvuši vai citādi bojāti tādā mērā, ka nav piemēroti patēriņam. Ķekaru tomātiem – 5 % pēc skaita vai svara no ķekara atdalītu augļu.

iii)    II šķira

Pieļaujams, ka 10 % tomātu no kopskaita vai kopējā svara neatbilst ne šķiras prasībām, ne minimālajām prasībām. Izņēmums ir produkti, kas ir iepuvuši vai citādi bojāti tādā mērā, ka nav piemēroti patēriņam. Ķekaru tomātiem – 10 % pēc skaita vai svara no ķekara atdalītu augļu.

B.    Lieluma pielaides

Visām šķirām ir pieļaujami 10 % tomātu no kopskaita vai kopējā svara, kuri pēc lieluma atbilst kategorijai, kas ir norādītajai tieši blakus esošā mazākā vai lielākā.

V.    NOTEIKUMI NOFORMĒJUMAM

A.    Viendabība

Katra iepakojuma saturam jābūt viendabīgam, un tajā jābūt tikai vienādas izcelsmes, šķirnes vai tirdzniecības tipa, kvalitātes un lieluma (ja produkti ir šķiroti) tomātiem.

Augstākās šķiras un I šķiras tomātu gatavībai un krāsojumam jābūt praktiski vienādam. Turklāt “garenu” tomātu garumam jābūt pietiekami vienādam.

Dažādas krāsas, šķirnes un/vai tirdzniecības tipa tomātu maisījumus drīkst iesaiņot kopā ( 56 ) ar nosacījumu, ka visi produkti ir viendabīgi pēc kvalitātes un katras krāsas, šķirnes un/vai tirdzniecības tipa produktiem ir vienāda izcelsme.

Iepakojuma satura redzamajai daļai jāatbilst visam saturam.

B.    Iepakojums

Tomātiem jābūt iepakotiem tā, lai tie tiktu pienācīgi pasargāti.

Materiāliem, ko lieto iesaiņojuma iekšpusē, jābūt tīriem un tādiem, kuri pasargā produktu no ārējiem un iekšējiem bojājumiem. Materiāli, it īpaši papīrs un spiedogi ar komerciālo informāciju, ir atļauti tikai tad, ja iespieddarbi un marķēšana ir veikti, izmantojot netoksiskas krāsvielas vai netoksisku līmi.

Iepakojumā nedrīkst atrasties svešķermeņi.

VI.    MARĶĒŠANAS NOTEIKUMI

Uz katra iepakojuma ( 57 ) jābūt šādai informācijai, kas uzrakstīta vienā iepakojuma pusē, ir salasāma, ar neizdzēšamu marķējumu un redzama no ārpuses.

A.    Identifikācija

Iepakotāja un/vai ekspeditora/nosūtītāja:

B.    Produkta veids

“Tomāti” vai “ķekaru tomāti” un tirdzniecības tips, ja saturs no ārpuses nav redzams. Šāda informācija vienmēr jānorāda “ķiršu” tomātiem (vai “kokteiļa tomātiem”) neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav ķekaros,

C.    Produkta izcelsme

Izcelsmes valsts un, pēc izvēles, apgabals, kurā produkts audzēts, vai valsts, reģiona vai vietas ģeogrāfiskais nosaukums.

Ja pārdošanas vienībā iepakoti dažādas izcelsmes dažādu krāsu, šķirņu un/vai tirdzniecības tipu tomāti, katra izcelsmes valsts jānorāda blakus attiecīgās krāsas, šķirnes un/vai tirdzniecības tipa nosaukumam.

D.    Tirdzniecības specifikācija

E.    Oficiālā kontroles atzīme (nav obligāta)

▼M8

---

II PIELIKUMS

11. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTAIS PARAUGS

---

III PIELIKUMS

11., 12. UN 12.a PANTĀ MINĒTAIS SERTIFIKĀTS PAR ATBILSTĪBU SVAIGU AUGĻU UN DĀRZEŅU TIRDZNIECĪBAS STANDARTIEM

▼B

---

IV PIELIKUMS

VALSTIS, KURU ATBILSTĪBAS PĀRBAUDES IR APSTIPRINĀTAS SASKAŅĀ AR 13. PANTU

▼M8 —————

▼B

▼M8 —————

▼M8

---

VI PIELIKUMS

20. panta 1. punktā norādītās pārbaudes metodes

Piezīme: turpmāk minēto pārbaudes metožu pamatā ir noteikumi, kas paredzēti vadlīnijās par svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes kontroles īstenošanu, kuras pieņemtas ESAO shēmā starptautisko standartu piemērošanai augļiem un dārzeņiem.

1.   DEFINĪCIJAS

1.1   Iepakojums

Atsevišķi iepakota partijas daļa, ieskaitot saturu, lai atvieglotu vairāku pārdošanas vienību vai beztaras vai sakārtotu produktu pārvietošanu un transportēšanu, lai novērstu bojājumus, kurus izraisa fiziska pārvietošana un transportēšana. Auto, dzelzceļa, jūras un gaisa pārvadājumu konteinerus neuzskata par iepakojumiem iesaiņojumiem.

1.2   Tirdzniecības iepakojums

Atsevišķi iepakota partijas daļa, ieskaitot saturu, lai veidotu pārdošanas vienību galapatērētājam pirkuma vietā.

1.2a   Rūpnieciskie iepakojumi

Rūpnieciskie iepakojumi ir tādi tirdzniecības iepakojumi, kas pārtikas produktu aptver pilnībā vai tikai daļēji, taču tādā veidā, lai tā saturu nevarētu mainīt, pilnībā neatverot un nenomainot iepakojumu.

1.3   Sūtījums

Pārbaudes laikā konstatētais un dokumentā minētais produkta daudzums, kuru konkrētais tirgotājs plāno pārdot. Sūtījumu var veidot viens vai vairāki produktu veidi; tajā var būt viena vai vairākas svaigu augļu un dārzeņu partijas.

1.4   Partija

Produktu daudzums, kam pārbaudes laikā vienā vietā ir līdzīgas īpašības attiecībā uz:

Taču, ja sūtījumu atbilstības pārbaudes laikā (kā noteikts 1.3 punktā) nav iespējams noteikt dažādu partiju atšķirības un/vai atsevišķu partiju uzrādīšana nav iespējama, visas konkrētā sūtījuma partijas var uzskatīt par vienu partiju, ja tās ir līdzīgas attiecībā uz produkta veidu, izplatītāju, izcelsmes valsti, šķiru un šķirni vai tirdzniecības tipu, ja tas ir paredzēts attiecīgajā tirdzniecības standartā.

1.5   Paraugu ņemšana

Kop paraugs, kas uz laiku paņemts no partijas atbilstības pārbaudes laikā.

1.6   Primārais paraugs

Iepakojums, kas atbilstoši nejaušas izvēles principam paņemts no partijas, iepakota vai beztaras produktu gadījumā (tieša iekraušana transportlīdzeklī vai tā nodalījumā) noteikts daudzums, kas paņemts no kādas nejauši izvēlētas vietas partijā.

1.7   Beztaras paraugs

Vairāki primārie paraugi, kam ir jābūt reprezentatīviem paraugiem no partijas, kuru kopējais daudzums ir pietiekams, lai ļautu novērtēt partiju attiecībā uz visiem kritērijiem.

1.8   Sekundārais paraugs

Vienāds produkcijas daudzums, kas pēc nejaušas izvēles principa paņemts no primārā parauga.

Attiecībā uz saiņotiem riekstiem – sekundārais paraugs sver no 300 g līdz 1 kg. Ja primāro paraugu veido iepakojumi, kas ietver tirdzniecības iepakojumus, sekundārais paraugs ir viens vai vairāki iepakojumi, kuru kopsvars ir vismaz 300 g.

Citas iepakotas produkcijas gadījumā sekundārais paraugs ietver 30 vienības, ja iepakojuma tīrsvars ir 25 kg vai mazāk un ja tas nesatur tirdzniecības iepakojumus. Atsevišķos gadījumos tas nozīmē, ka viss iepakojuma saturs ir jāpārbauda, ja primārais paraugs satur mazāk nekā 30 vienības.

1.9   Apvienotais paraugs (tikai sausi un žāvēti produkti)

Apvienotais paraugs ir visu beztaras parauga sekundāro paraugu maisījums, kas sver vismaz 3 kg. Produkti apvienotajā paraugā ir vienmērīgi sajaukti.

1.10   Samazinātais paraugs

Produkta daudzums, kas pēc nejaušas izvēles principa paņemts no beztaras vai apvienotā parauga, kura lielums ir ierobežots līdz minimālajam nepieciešamajam daudzumam, bet ir pietiekami liels, lai ļautu novērtēt noteiktus atsevišķus kritērijus.

Ja pārbaudes metode sabojā produktu, samazinātā parauga daudzums nepārsniedz 10 % no beztaras parauga vai attiecībā uz riekstiem čaumalā – 100 riekstus, kas ņemti no apvienotā parauga. Attiecībā uz sausiem vai kaltētiem produktiem (t. i., 100 g ietver vairāk nekā 100 vienības) samazinātais paraugs nepārsniedz 300 g.

Lai novērtētu kritērijus, kas attiecas uz attīstības pakāpi un/vai gatavību, nodrošina paraugu vākšanu atbilstoši mērķa metodēm, kādas aprakstītas ieteikumos mērķa pārbaudēm augļu un dārzeņu un sausu un kaltētu produktu kvalitātes noteikšanai (http://www.oecd.org/agr/fv).

No beztaras un apvienotā parauga var paņemt vairākus samazinātos paraugus, lai pārbaudītu partijas atbilstību, piemērojot dažādus kritērijus.

2.   ATBILSTĪBAS PĀRBAUDES VEIKŠANA

2.1   Vispārīga piezīme

Atbilstības pārbaudi veic, novērtējot paraugus, kas ņemti atbilstoši nejaušas izvēles principam no dažādām vietām pārbaudāmajā partijā. Tā pamatojas uz pieņēmumu, ka paraugu kvalitāte ir reprezentatīva attiecībā pret partijas kvalitāti.

2.2   Kontroles vieta

Atbilstības pārbaudi var veikt iepakošanas darbību laikā, nosūtīšanas vietā, preču transportēšanas laikā, saņemšanas vietā, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī.

Gadījumos, kad pārbaudes iestādes neveic atbilstības pārbaudes savās telpās, īpašnieks nodrošina telpas, lai varētu veikt atbilstības pārbaudi.

2.3   Partiju identificēšana un/vai vispārēja priekšstata gūšana par sūtījumu

Partiju identificēšanu veic, pamatojoties uz to marķējumu vai citiem kritērijiem, piemēram, norādēm, kas noteiktas saskaņā ar Padomes Direktīvu 89/396/EEK ( 59 ). Ja sūtījumu veido vairākas partijas, inspektoram ir jāgūst vispārējs priekšstats par sūtījumu, izmantojot pavaddokumentus un deklarācijas par sūtījumiem. Tad inspektors nosaka, kādā mērā uzrādītās partijas atbilst šajos dokumentos sniegtajai informācija.

Ja produkti ir jāiekrauj vai tie ir iekrauti transportlīdzeklī, sūtījuma identificēšanai izmanto transportlīdzekļa reģistrācijas numuru.

2.4   Produktu uzrādīšana

Inspektors pieņem lēmumu, kuri iepakojumi ir jāpārbauda. Uzrādīšana ir jāveic tirgotājam un jāietver beztaras parauga uzrādīšanu, kā arī visas nepieciešamās informācijas sniegšana, lai identificētu sūtījumu vai partiju.

Ja ir nepieciešami samazinātie vai sekundārie paraugi, inspektoram tie ir jāizvēlas no beztaras parauga.

2.5   Fiziskā pārbaude

2.6   Produkta novērtēšana

Iepakotiem produktiem primāros paraugus izmanto, lai pārbaudītu produkta vispārējo izskatu, tā piedāvājumu, iepakojumu tīrību un marķējumu. Visos pārējos gadījumos šīs pārbaudes veic, pamatojoties uz partiju vai transportlīdzekli.

Lai veiktu atbilstības pārbaudi, produktu pilnībā izņem no tā iepakojuma Inspektors to var nedarīt tikai tad, ja parauga ņemšana tiek veikta, pamatojoties uz apvienoto paraugu.

Viendabīguma, minimālo prasību, kvalitātes šķiru un izmēra pārbaude notiek, pamatojoties uz beztaras paraugu vai pamatojoties uz apvienoto paraugu, ievērojot skaidrojošās brošūras, ko ir publicējis ESAO shēmā starptautisko standartu piemērošanai augļiem un dārzeņiem (http://www.oecd.org/agr/fv).

Ja tiek atklāti bojājumi, inspektoram jānosaka attiecīgā produktu procentuālā daļa (pēc skaita vai svara), kas neatbilst standartam.

Ārējos defektus pārbauda, pamatojoties uz beztaras vai apvienoto paraugu. Konkrētus kritērijus, kas attiecas uz attīstības pakāpi un/vai gatavību un uz iekšējo bojājumu esību vai neesību, var pārbaudīt, pamatojoties uz samazinātiem paraugiem. Pārbaude, kas balstīta uz samazināto paraugu, jo īpaši attiecas uz pārbaudēm, kuras rezultātā tiek iznīcināta produkta komerciālā vērtība.

Kritērijus attiecībā uz attīstības pakāpi un/vai gatavību var pārbaudīt, izmantojot instrumentus un metodes, kādas šim nolūkam paredzētas tirdzniecības standartos, vai arī saskaņā ar ieteikumiem mērķa pārbaudēm augļu un dārzeņu un sausu un kaltētu produktu kvalitātes noteikšanai (http://www.oecd.org/agr/fv).

2.7   Kontroles rezultātu paziņošana

Vajadzības gadījumā jāizdod 12.a pantā norādītie dokumenti.

Ja tiek atklāti bojājumi, kuru rezultātā veidojas neatbilstība, tirgotāju vai tā pārstāvi rakstiski informē par bojājumiem un tā procentuālo daļu, kā arī par neatbilstības iemesliem. Ja ir iespējams panākt produkta atbilstību standartam, veicot izmaiņas marķējumā, par to ir jāinformē tirgotājs vai viņa pārstāvis.

Ja tiek atklāti bojāti produkti, ir jānorāda standartam neatbilstošo produktu procentuālā daļa.

2.8   Vērtības samazināšanās, ko izraisījusi atbilstības pārbaude

Pēc atbilstības pārbaudes veikšanas beztaras/apvienoto paraugu nodod tirgotājam vai viņa pārstāvim.

Pārbaudes iestādei nav pienākuma atdot atpakaļ tos beztaras/apvienotā parauga elementus, kuri ir sabojāti pārbaudes laikā.

▼B

---

VII PIELIKUMS

VALSTS STRATĒĢIJAS STRUKTŪRA UN SATURS 57. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTAJĀM ILGTSPĒJĪGAS DARBĪBAS PROGRAMMĀM

1.   Valsts stratēģijas ilgums

Norāda dalībvalsts.

2.

Situācijas analīze, norādot stiprās un vājās puses un attīstības potenciālu, tiem atbilstoši izvēlētā stratēģija un izvēlēto prioritāšu pamatojums. (Regulas (EK) Nr. 1182/2007 12. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts) 2.1.   Situācijas analīze Aprakstīt pašreizējo stāvokli augļu un dārzeņu nozarē, izmantojot skaitliskus datus, atspoguļojot stiprās un vājās puses, atšķirības, vajadzības un nepilnības, un attīstības potenciālu, pamatojoties uz atskaites punkta rādītājiem, kas noteikti XIV pielikumā, un citiem atbilstošiem papildu rādītājiem. Šajā aprakstā iekļauj vismaz šādas ziņas: — stāvoklis augļu un dārzeņu nozarē, ieskaitot galvenās tendences – nozares stiprās un vājās puses, tostarp konkurētspējas ziņā, un ražotāju organizācijas attīstības potenciālu; — ietekme uz vidi (ietekme/spiediens un ieguvumi), kādu rada augļu un dārzeņu ražošana, ieskaitot galvenās tendences. 2.2.   Atbilstoši stiprajām un vājajām pusēm izvēlētā stratēģija Apraksta galvenās jomas, attiecībā uz kurām paredz, ka intervence nodrošinās maksimālo pievienoto vērtību: — darbības programmās noteikto mērķu un saistīto paredzamo rezultātu un mērķu atbilstība (prioritārajām) vajadzībām, kā arī līmenis, kādā tos var reāli sasniegt; — stratēģijas iekšējā saskaņotība, savstarpējas pastiprinošas mijiedarbības esība un iespējamo konfliktu un pretrunu neesība starp dažādiem izvēlētiem darbības mērķiem; — izvēlēto pasākumu savstarpējā papildināmība un konsekvence, kā arī to papildināmība un konsekvence ar citām valsts/reģionālām darbībām, jo īpaši ar pasākumiem, kas tiek atbalstītas no Eiropas Kopienas fondiem, un lauku attīstības pasākumiem; — paredzētie rezultāti un ietekme salīdzinājumā ar sākotnējo situāciju un to devums Kopienas mērķu sasniegšanā. 2.3.   Iepriekšējo darbības programmu ietekme (ja zināma) Attiecīgā gadījumā apraksta nesenā pagātnē īstenoto darbības programmu ietekmi. Sniedz pieejamo rezultātu apkopojumu.

3.

Darbības programmu mērķi un instrumenti, darbības rādītāji (Regulas (EK) Nr. 1182/2007 12. panta 2. punkta c) apakšpunkts) Apraksta izvēlēto darbību veidus, par kuriem var pretendēt uz atbalstu (nepilnīgs saraksts), un norāda, kādi ir izvirzītie mērķi, pārbaudāmas mērķvērtības un rādītāji, kas ļauj noteikt mērķu sasniegšanā panākto progresu, efektivitāti un lietderību. 3.1.   Prasības attiecībā uz visiem vai atsevišķiem darbību veidiem Kritēriji un administratīvie noteikumi, kas pieņemti, lai nodrošinātu to, ka konkrētas darbības, kas izvēlētas atbalsta piešķiršanai, nesaņem citu attiecīgu kopējās lauksaimniecības politikas instrumentu atbalstu, jo īpaši atbalstu lauku attīstībai. Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 5. punktu, tiek īstenoti iedarbīgi aizsargpasākumi, lai aizsargātu vidi no iespējama vides noslogojuma palielināšanās, ko izraisa saskaņā ar darbības programmām atbalstīti finanšu ieguldījumi, un piemērojot minētās regulas 12. panta 1. punktu, ir pieņemti kritēriji, lai nodrošinātu to, ka ieguldījumus individuālajās saimniecībās, kurus atbalsta saskaņā ar darbības programmām, veic, ievērojot Līguma 174. pantā un Sestajā Kopienas vides rīcības programmā noteiktos mērķus. 3.2.   Par darbību veidiem sniedzamās konkrētās ziņas (aizpilda tikai attiecībā uz izvēlētajiem darbību veidiem) Par paredzētajām darbībām ir jāsniedz turpmāk norādītās konkrētās ziņas. 3.2.1.   Darbības, kuru mērķis ir ražošanas plānošana (nepilnīgs saraksts) 3.2.1.1.   Pamatlīdzekļu iegāde — ieguldījumu veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu), — citi ieguves veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (piemēram, noma, pirkumnoma) (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu), — sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai. 3.2.1.2.   Citas darbības — atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo darbību apraksts, — sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai. 3.2.2.   Darbības, kuru mērķis ir produkta kvalitātes paaugstināšana vai saglabāšana (nepilnīgs saraksts) 3.2.2.1.   Pamatlīdzekļu iegāde — ieguldījumu veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu), — citi ieguves veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (piemēram, noma, pirkumnoma) (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu), — sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai. 3.2.2.2.   Citas darbības — atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo darbību apraksts, — sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai. 3.2.3.   Darbības, kuru mērķis ir tirdzniecības uzlabošana (nepilnīgs saraksts) 3.2.3.1.   Pamatlīdzekļu iegāde — ieguldījumu veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu), — citi ieguves veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (piemēram, noma, pirkumnoma) (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu), — sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai. 3.2.3.2.   Citas darbības, ieskaitot pārdošanas veicināšanas un komunikācijas darbības, kas nav saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu — atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo darbību apraksts, — sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai. 3.2.4.   Pētniecība un eksperimentālā ražošana (nepilnīgs saraksts) 3.2.4.1.   Pamatlīdzekļu iegāde — ieguldījumu veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu), — citi ieguves veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (piemēram, noma, pirkumnoma) (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu), — sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai. 3.2.4.2.   Citas darbības — atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo darbību apraksts, — sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai. 3.2.5.   Apmācību darbības (izņemot tās, kas saistītas ar krīžu novēršanu un pārvarēšanu) un darbības, kuru mērķis ir veicināt konsultāciju pakalpojumu pieejamību (nepilnīgs saraksts) — atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo darbību apraksts (ieskaitot apmācību veidus un/vai jautājumus, uz kuriem var attiekties konsultāciju pakalpojumi), — sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai. 3.2.6.   Krīžu novēršanas un pārvarēšanas darbības — atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo darbību apraksts, — sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai. 3.2.7.   Darbības vides jomā (nepilnīgs saraksts) — apstiprinājums, ka vides jomā izvēlētās, atbilstības kritērijiem atbilstošās darbības ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 3. punkta otrās daļas prasībām, — apstiprinājums, ka atbalsts par atbilstības kritērijiem atbilstošajām darbībām vides jomā ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1182/2007 9. panta 3. punkta ceturtās daļas prasībām. 3.2.7.1.   Pamatlīdzekļu iegāde — ieguldījumu veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu), — citi ieguves veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (piemēram, noma, pirkumnoma) (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu), — sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai. 3.2.7.2.   Citas darbības — atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošās darbības vides jomā, — atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo darbību apraksts, ieskaitot attiecīgās īpašās saistības, to pamatojums, balstoties uz to paredzamo ietekmi uz vidi saistībā ar vides vajadzībām un prioritātēm, — attiecīgā gadījumā – atbalsta summas, — kritēriji, ko piemēro atbalsta apjoma aprēķināšanai. 3.2.8.   Citas darbības (nepilnīgs saraksts) 3.2.8.1.   Pamatlīdzekļu iegāde — ieguldījumu veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu), — citi ieguves veidi, par kuriem var saņemt atbalstu (piemēram, noma, pirkumnoma) (ieskaitot attiecīgo pamatlīdzekļu veidu), — sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai. 3.2.8.2.   Citas darbības — atbalsta saņemšanas kritērijiem atbilstošo darbību apraksts, — sīka informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai.

4.	Kompetento iestāžu un atbildīgo iestāžu izraudzīšanās Dalībvalsts izraudzītā valsts iestāde, kas atbildīga par valsts stratēģijas pārvaldību, uzraudzību un vērtēšanu.

5.

Uzraudzības un vērtēšanas sistēmu apraksts Tās izstrādā, pamatojoties uz darbības rādītāju kopējo sarakstu, kas sniegts XIV pielikumā. Ja to uzskata par lietderīgu, valsts stratēģijā nosaka papildu rādītājus, kas atspoguļo valsts un/vai reģionālās vajadzības, apstākļus un mērķus, kuri raksturīgi valsts darbības programmām. 5.1.   Darbības programmu vērtējums un ražotāju organizāciju ziņošanas pienākumi (Regulas (EK) Nr. 1182/2007 12. panta 2. punkta d) un e) apakšpunkts) Apraksta darbības programmu uzraudzības un vērtēšanas prasības un procedūras attiecībā uz darbības programmām, tostarp ražotāju organizācijām noteiktos ziņošanas pienākumus. 5.2.   Valsts stratēģijas uzraudzība un vērtējums Apraksta valsts stratēģijas uzraudzības un vērtēšanas prasības un procedūras.

---

VIII PIELIKUMS

SARAKSTS AR DARBĪBĀM UN IZDEVUMIEM, PAR KURIEM NEVAR SAŅEMT ATBALSTU SASKAŅĀ AR 61. PANTĀ MINĒTAJĀM DARBĪBAS PROGRAMMĀM

---

IX PIELIKUMS

OBLIGĀTĀS PRASĪBAS 77. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTAJIEM PRODUKTIEM, KAS IZŅEMTI NO TIRGUS

---

X PIELIKUMS

---

XI PIELIKUMS

TRANSPORTA IZMAKSAS 82. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀS BEZMAKSAS IZPLATĪŠANAS GADĪJUMĀ

Piemaksa par transportu ar refrižeratoru: 7,7 EUR/t.

---

XII PIELIKUMS

83. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTĀ NORĀDE UZ BEZMAKSAS IZPLATĪŠANAI PAREDZĒTO PRODUKTU IEPAKOJUMA

---

XIII PIELIKUMS

DALĪBVALSTU GADA ZIŅOJUMĀ IEKĻAUJAMĀ INFORMĀCIJA SASKAŅĀ AR 99. PANTA 3. PUNKTU

Visa informācija attiecas uz gadu, par kuru tiek iesniegts ziņojums. Tajā ietver informāciju par izdevumiem, kas maksāti pēc ziņojuma gada beigām. Tajā ietver informāciju par veiktajām pārbaudēm un piemērotajām sankcijām attiecībā uz minēto gadu, tai skaitā arī tām, kas veiktas vai piemērotas pēc gada beigām. Informācijai (kas gada gaitā mainās) jābūt spēkā 31. decembrī gadā, par kuru iesniedz ziņojumu.

A DAĻA.   INFORMĀCIJA PAR TIRGUS PĀRVALDĪBU

B DAĻA.   INFORMĀCIJA GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANAI

---

XIV PIELIKUMS

126. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTAIS KOPĒJO DARBĪBAS RĀDĪTĀJU SARAKSTS

Kopējo darbības rādītāju sistēma saistībā ar ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju apvienību un to biedru darbībām, kas veiktas saskaņā ar darbības programmu, neaptver visus faktorus, kas var ietekmēt darbības programmas īstenošanu, rezultātus un ietekmi. Šajā sakarā darbības rādītāju sniegtā informācija jāizvērtē saistībā ar kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju attiecībā uz citiem galvenajiem faktoriem, kas ietekmē programmas īstenošanas izdošanos vai neizdošanos.

---

XV PIELIKUMS

IEKĻUVES CENU SISTĒMA, KAS IZKLĀSTĪTA IV SADAĻAS II NODAĻAS 1. IEDAĻĀ

Neskarot kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumus, uzskata, ka produktu apraksta formulējumam ir tikai orientējoša nozīme. Šā pielikuma vajadzībām šīs regulas IV sadaļas II nodaļas 1. iedaļā noteiktās kārtības piemērojuma jomu nosaka pēc KN kodiem, kādi tie ir šīs regulas jaunāko grozījumu pieņemšanas laikā. Ja pirms KN koda ir norāde “ex”, papildu nodokļu apmēru nosaka gan pēc KN koda un produktu apraksta, gan pēc atbilstošā piemērojuma perioda.

---

XVI PIELIKUMS

▼M18

---

XVII PIELIKUMS

▼B

---

XVIII PIELIKUMS

152. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTĀS REGULAS

Komisijas 1986. gada 27. maija Regula (EEK) Nr. 1764/86 par obligātām kvalitātes prasībām produktiem uz tomātu bāzes, par kuriem ir tiesības saņemt ražošanas atbalstu ( 62 );

Komisijas 1989. gada 28. jūlija Regula (EEK) Nr. 2320/89 par obligātajām kvalitātes prasībām persikiem sīrupā un persikiem dabiskā augļu sulā, lai piemērotu ražošanas atbalsta sistēmu ( 63 );

Komisijas 1999. gada 3. marta Regulas (EK) Nr. 464/1999, kas paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 piemērošanai attiecībā uz atbalsta kārtību žāvētām plūmēm ( 64 ), 2. pants un I pielikuma A un B daļa;

Komisijas 1999. gada 19. jūlija Regulas (EK) Nr. 1573/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 piemērošanai attiecībā uz žāvētu vīģu īpašībām, kas saskaņā ar ražošanas atbalsta sistēmu pretendē uz atbalstu ( 65 ), 1. panta 1. un 2. punkts un II un III pielikums;

Komisijas 1999. gada 22. jūlija Regulas (EK) Nr. 1621/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 piemērošanai attiecībā uz atbalstu vīnogu audzēšanai noteiktu rozīņu šķirņu ražošanai ( 66 ), I un II pielikums;

Komisijas 1999. gada 28. jūlija Regula (EK) Nr. 1666/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/96 piemērošanai attiecībā uz dažu žāvētu vīnogu šķirņu obligātajām tirdzniecības īpašībām ( 67 );

Komisijas 2001. gada 23. maija Regula (EK) Nr. 1010/2001 par obligātajām kvalitātes prasībām augļu maisījumiem, uz ko attiecas ražošanas atbalsta shēma ( 68 );

Komisijas 2002. gada 5. februāra Regulas (EK) Nr. 217/2002, ar ko nosaka atbilstības kritērijus izejmateriāliem, uz kuriem attiecas Regulā (EK) Nr. 2201/96 paredzētā ražošanas atbalsta shēma ( 69 ), 3. pants;

Komisijas 2003. gada 29. augusta Regulas (EK) Nr. 1535/2003, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/96 attiecībā uz atbalsta programmu augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem ( 70 ), 2. pants;

Komisijas 2003. gada 1. decembra Regulas (EK) Nr. 2111/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 2202/96, ar ko ievieš Kopienas atbalsta shēmu noteiktu citrusaugļu ražotājiem ( 71 ), 16. pants un I pielikums;

Komisijas 2006. gada 18. oktobra Regula (EK) Nr. 1559/2006, ar ko nosaka obligātas kvalitātes prasības šķirnes Williams un šķirnes Rocha bumbieriem sīrupā un/vai dabiskā augļu sulā, lai piemērotu ražošanas atbalsta sistēu ( 72 ).

---

( 1 ) OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 6/2005 (OV L 2, 5.1.2005., 3. lpp.).

( 2 ) OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

( 3 ) OV L 273, 17.10.2007., 1. lpp.

( 4 ) OV L 297, 21.11.1996., 49. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

( 5 ) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 756/2007 (OV L 172, 30.6.2007., 41. lpp.).

( 6 ) OV L 193, 3.8.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 977/2007 (OV L 217, 22.8.2007., 9. lpp.).

( 7 ) OV L 119, 7.5.1999., 23. lpp.

( 8 ) OV L 81, 21.3.2001., 20. lpp.

( 9 ) OV L 156, 13.6.2001., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 408/2003 (OV L 62, 6.3.2003., 8. lpp.).

( 10 ) OV L 345, 29.12.2001., 20. lpp.

( 11 ) OV L 272, 10.10.2002., 7. lpp.

( 12 ) OV L 324, 29.11.2002., 11. lpp.

( 13 ) OV L 7, 11.1.2003., 65. lpp.

( 14 ) OV L 86, 3.4.2003., 15. lpp.

( 15 ) OV L 109, 1.5.2003., 7. lpp.

( 16 ) OV L 203, 12.8.2003., 18. lpp.

( 17 ) OV L 203, 12.8.2003., 25. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 576/2006 (OV L 100, 8.4.2006., 4. lpp.).

( 18 ) OV L 286, 4.11.2003., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 222/2005 (OV L 39, 11.2.2005., 17. lpp.).

( 19 ) OV L 16, 23.1.2004., 3. lpp.

( 20 ) OV L 283, 2.9.2004., 3. lpp.

( 21 ) OV L 29, 2.2.2006., 26. lpp.

( 22 ) OV L 79, 16.3.2006., 7. lpp.

( 23 ) OV L 79, 16.3.2006., 9. lpp.

( 24 ) OV L 339, 6.12.2006., 8. lpp.

( 25 ) OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2006 (OV L 365, 21.12.2006., 52. lpp.).

( 26 ) OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2006 (OV L 365, 21.12.2006., 52. lpp.).

( 27 ) OV L 144, 4.6.1997., 19. lpp.

( 28 ) OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.

( 29 ) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

( 30 ) OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.

( 31 ) OV L 171, 23.6.2006., 1. lpp.

( 32 ) OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.

( 33 ) OV L 141, 30.4.2004., 18. lpp.

( 34 ) OV L 355, 15.12.2006., 56. lpp.

( 35 ) OV L 114, 26.4.2008., 3. lpp.

( 36 ) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

( 37 ) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

( 38 ) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

( 39 ) OV L 192, 24.7.1999., 21. lpp.

( 40 ) OV L 192, 24.7.1999., 33. lpp.

( 41 ) OV L 218, 30.8.2003., 14. lpp.

( 42 ) OV L 317, 2.12.2003., 5. lpp.

( 43 ) Fuji šķirnes pazīmju dēļ un tās mutāciju dēļ attiecībā uz gatavību ražas novākšanas laikā, radiālā stiklainība ir pieļaujama, ja tā atrodas katra augļa vaskulārajos kūlīšos.

( 44 ) Tālab tiem ir jāuzrāda pietiekams šķīstošo cietvielu saturs un cietības pakāpe.

( 45 ) Krāsojuma un rūsinājuma kritēriji ir doti šā standarta papildinājumā, kā arī papildināms attiecīgo šķirņu saraksts katram kritērijam.

( 46 ) Konservējošu vielu vai citu ķīmisku vielu, kas var atstāt svešas izcelsmes smaržu uz augļu mizas, izmantošana ir atļauta, ja tā atbilst piemērojamajiem Kopienas noteikumiem.

( 47 ) Pārdošanas vienības jāparedz pārdošanai nedalītā veidā.

( 48 ) Produktu iepakojuma vienībām, kas ir iepriekš iepakotas, lai tiktu tieši pārdotas patērētājam, nav jāatbilst šiem marķēšanas noteikumiem, bet tām jāatbilst valsts prasībām. Tomēr minētajam marķējumam jebkurā gadījumā jābūt redzamam uz šādu iepakojuma vienību transportiepakojuma.

( 49 ) Vairāku valstu tiesību akti prasa skaidri norādīt nosaukumu un adresi. Tomēr gadījumos, kad tiek lietots kods, atsauci uz “iepakotāju un/vai ekspeditoru” (vai līdzvērtīgu abreviatūru) jānorāda cieši kopā ar kodu, un pirms koda jālieto ISO 3166 (alfa) noteiktais atzīstošās valsts/reģiona kods, ja nenorāda izcelsmes valsts kodu.

( 50 ) Šis teksts attiecas uz visām šķirnēm, kas izaudzētas no Prunus persica Sieb. un Zucc., kas ir nektarīni vai persiki, vai tamlīdzīgi produkti ar cieši ieaugušu vai vaļīgu kauliņu un ar gludu vai raupju mizu.

( 51 ) Šā standarta papildinājumā ir iekļauts papildināms lielaugļu un vasaras bumbieru šķirņu saraksts.

( 52 ) Pārdošanas vienības jāparedz pārdošanai nedalītā veidā.

( 53 ) Produktu iepakojuma vienībām, kas ir iepriekš iepakotas, lai tiktu tieši pārdotas patērētājam, nav jāatbilst šiem marķēšanas noteikumiem, bet tām jāatbilst valsts prasībām. Tomēr minētajam marķējumam jebkurā gadījumā jābūt redzamam uz šādu iepakojuma vienību transportiepakojuma.

( 54 ) Vairāku valstu tiesību akti prasa skaidri norādīt nosaukumu un adresi. Tomēr gadījumos, kad tiek lietots kods, atsauci uz “iepakotāju un/vai ekspeditoru” (vai līdzvērtīgu abreviatūru) jānorāda cieši kopā ar kodu, un pirms koda jālieto ISO 3166 (alfa) noteiktais atzīstošās valsts/reģiona kods, ja nenorāda izcelsmes valsts kodu.

( 55 ) Miniatūrie produkti ir paprikas šķirne, kas iegūta ar augu selekcijas metodi un/vai īpašiem audzēšanas paņēmieniem, izņemot parasto šķirņu papriku, kura nav pilnībā attīstījusies vai nav atbilstoša lieluma. Produktiem jāatbilst visām pārējām standartu prasībām.

( 56 ) Pārdošanas vienības jāparedz pārdošanai nedalītā veidā.

( 57 ) “Produktu iepakojuma vienībām, kas ir iepriekš iepakotas, lai tiktu tieši pārdotas patērētājam, nav jāatbilst šiem marķēšanas noteikumiem, bet tām jāatbilst valsts prasībām. Tomēr minētajam marķējumam ir jebkurā gadījumā jābūt redzamam uz šādu iepakojuma vienību transportiepakojuma.”

( 58 ) Vairāku valstu tiesību akti prasa skaidri norādīt nosaukumu un adresi. Tomēr gadījumos, kad tiek lietots kods, atsauci uz “iepakotāju un/vai ekspeditoru” (vai līdzvērtīgu abreviatūru) jānorāda cieši kopā ar kodu, un pirms koda jālieto ISO 3166 (alfa) noteiktais atzīstošās valsts/reģiona kods, ja nenorāda izcelsmes valsts kodu.

( 59 ) OV L 186, 30.6.1989., 21. lpp.

( 60 ) OV L 368, 23.12.2006., 15. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 434/2007 (OV L 104, 21.4.2007., 8. lpp.).

( 61 ) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

( 62 ) OV L 153, 7.6.1986., 1. lpp.

( 63 ) OV L 220, 29.7.1989., 54. lpp.

( 64 ) OV L 56, 4.3.1999., 8. lpp.

( 65 ) OV L 187, 20.7.1999., 27. lpp.

( 66 ) OV L 192, 24.7.1999., 21. lpp.

( 67 ) OV L 197, 29.7.1999., 32. lpp.

( 68 ) OV L 140, 24.5.2001., 31. lpp.

( 69 ) OV L 35, 6.2.2002., 11. lpp.

( 70 ) OV L 218, 30.8.2003., 14. lpp.

( 71 ) OV L 317, 2.12.2003., 5. lpp.

( 72 ) OV L 288, 19.10.2006., 22. lpp.