02005R0184-20200201

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 02005R0184-20200201 - EN

Document 02005R0184-20200201

Help

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 184/2005 (2005. gada 12. janvāris) par Kopienas statistiku attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem

Access initial legal act

(

Legal status of the document In force

)

01/02/2020

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2005/184/2020-02-01

HTML

PDF

02005R0184 — LV — 01.02.2020 — 007.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 184/2005 (2005. gada 12. janvāris) par Kopienas statistiku attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (OV L 035, 8.2.2005., 23. lpp)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
M1	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 602/2006 (2006. gada 18. aprīlis),	L 106	10	19.4.2006
M2	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1137/2008 (2008. gada 22. oktobris),	L 311	1	21.11.2008
M3	KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 707/2009 (2009. gada 5. augusts),	L 204	3	6.8.2009
►M4	KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 555/2012 (2012. gada 22. jūnijs),	L 166	22	27.6.2012
M5	Grozīta ar: KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 519/2013 (2013. gada 21. februāris),	L 158	74	10.6.2013
►M6	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/1013 (2016. gada 8. jūnijs),	L 171	144	29.6.2016
►M7	KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/505 (2018. gada 19. decembris),	L 85	1	27.3.2019

▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 184/2005

(2005. gada 12. janvāris)

par Kopienas statistiku attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka kopēju sistēmu sistemātiskai Kopienas statistikas apkopošanai par maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem.

2. pants

Datu iesniegšana

1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Statistikas birojam) datus par maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, kā minēts I pielikumā. Dati ir noteikti II pielikumā.

2. Dalībvalstis iesniedz datus Komisijai (Statistikas birojam) saskaņā ar I pielikumā norādītajiem termiņiem.

▼M6

3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10. pantu, ja ekonomikas vai tehnikas attīstības rezultātā ir jāatjaunina pielikuma 6., 7. un 8. tabulā norādītie ģeogrāfiskā iedalījuma līmeņi, institucionālo sektoru iedalījuma līmeņi un ekonomisko darbību iedalījuma līmeņi, ar noteikumu, ka šādi atjauninājumi neietekmē ne ziņošanas slogu, ne arī maina piemērojamo konceptuālo sistēmu, kas ir tās pamatā.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10. pantu, ja atsevišķas prasības par I pielikumā minētajām datu plūsmām ir jāizslēdz vai jāsamazina, ar noteikumu, ka šāda izslēgšana vai samazināšana nemazina saskaņā ar šo regulu iegūtās statistikas kvalitāti.

Īstenojot šīs pilnvaras, Komisija nodrošina, ka deleģētie akti nerada būtisku papildu slogu dalībvalstīm vai respondentiem.

Turklāt Komisija pienācīgi pamato minētajos deleģētajos aktos paredzētās darbības, vajadzības gadījumā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 ( 1 ) 14. panta 3. punktu apsverot izmaksu lietderību, tostarp respondentiem uzlikto slogu un izstrādes izmaksas.

▼B

3. pants

Datu avoti

1. Dalībvalstis vāc šajā regulā noteikto informāciju, izmantojot visus avotus, ko tās uzskata par atbilstīgiem un piemērotiem. Tie var ietvert administratīvo datu avotus, tādus kā uzņēmumu reģistri.

2. Fiziskas un juridiskas personas, atbildot uz pieprasījumu sniegt informāciju, ievēro laika ierobežojumus un definīcijas, ko noteikušas valsts iestādes, kuras saskaņā ar šo regulu atbild par datu vākšanu dalībvalstīs.

3. Ja prasītos datus nevar savākt nesamērīgu izmaksu dēļ, var nosūtīt visprecīzākās aplēses (tostarp nulles vērtības).

▼M6

4. pants

Kvalitātes kritēriji un ziņojumi

1. Piemērojot šo regulu, datiem, kas nosūtāmi saskaņā ar šīs regulas 5. pantu, piemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā izklāstītos kvalitātes kritērijus.

2. Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) ziņojumu par nosūtīto datu kvalitāti (“kvalitātes ziņojums”).

3. Piemērojot 1. punktā minētos kvalitātes kritērijus datiem, uz kuriem attiecas šī regula, kvalitātes ziņojumu kārtību, struktūru un periodiskumu nosaka Komisija, pieņemot īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 11. panta 2. punktā.

4. Komisija (Eurostat) ar 11. panta 1. punktā minētās Eiropas Statistikas sistēmas komitejas palīdzību novērtē nosūtīto datu kvalitāti, pamatojoties uz kvalitātes ziņojumu pienācīgu analīzi, un sagatavo un publicē ziņojumu par šīs regulas darbības jomā ietvertās Eiropas statistikas kvalitāti. Minēto ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informācijas nolūkos.

5. Dalībvalstis dara Komisijai (Eurostat) zināmas jebkuras svarīgās metodoloģiskās vai cita veida izmaiņas, kas ietekmētu nosūtītos datus, ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šādu izmaiņu piemērošanas uzsākšanas. Komisija informē Eiropas Parlamentu un pārējās dalībvalstis par jebkuru šādu paziņojumu.

5. pants

Datu plūsmas

1. Sagatavojamo statistiku grupē nosūtīšanai Komisijai (Eurostat) saskaņā ar šādiem datu plūsmu veidiem:

maksājumu bilances mēneša statistika;

maksājumu bilances ceturkšņa statistika;

starptautiskā pakalpojumu tirdzniecība;

ĀTI plūsmas;

ĀTI pozīcijas.

2. Komisija (Eurostat) un dalībvalstis, sadarbojoties ar attiecīgajiem starptautiskajiem partneriem, izstrādā atbilstošu metodoloģiju, lai apkopotu ĀTI statistiku, pamatojoties uz galīgo īpašumtiesību jēdzienu papildus tiešā partnera principam, un ĀTI statistiku, nošķirot darījumus saistībā ar ĀTI jaunos projektos no ĀTI saistībā ar pārņemšanu.

3. Līdz 2018. gada 20. jūlijam Komisija (Eurostat) nosaka, kādi izmēģinājuma pētījumi dalībvalstīm jāveic saistībā ar ĀTI gada statistiku, pamatojoties uz galīgo īpašumtiesību jēdzienu un ĀTI statistiku, nošķirot darījumus saistībā ar ĀTI jaunos projektos no ĀTI saistībā ar pārņemšanu. Šādu pētījumu nolūks ir izveidot nosacījumus, tostarp metodoloģisko pamatu, ieviest jaunu datu vākšanu par ĀTI gada statistiku un novērtēt ar attiecīgo datu vākšanu saistītās izmaksas, gaidāmo statistikas kvalitāti, kā arī salīdzināmību starp valstīm.

4. Lai veicinātu 3. punktā minēto pētījumu veikšanu, Savienība dalībvalstīm var sniegt finansiālu atbalstu dotāciju veidā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 ( 2 ).

5. Līdz 2019. gada 20. jūlijam Komisija (Eurostat) sagatavo ziņojumu par secinājumiem, kas gūti 3. punktā minētajos pētījumos. Minēto ziņojumu pārsūta Eiropas Parlamentam un Padomei un attiecīgā gadījumā apzina atlikušos nosacījumus, kas jāizpilda, lai izstrādātu 2. punktā minēto metodoloģiju.

6. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10. pantu, lai par 12 mēnešiem pagarinātu šā panta 5. punktā minēto termiņu, kādā iesniedzams ziņojums, ja Komisijas novērtējums par minētajā punktā minētajiem izmēģinājuma pētījumiem norāda, ka nepieciešama atlikušo nosacījumu apzināšana.

Īstenojot minētās pilnvaras, Komisija nodrošina, ka deleģētie akti nerada būtisku papildu slogu dalībvalstīm vai respondentiem.

Turklāt Komisija pienācīgi pamato minētajos deleģētajos aktos paredzētās darbības, vajadzības gadījumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 14. panta 3. punktu apsverot izmaksu lietderību, tostarp respondentiem uzlikto slogu un izstrādes izmaksas.

7. Ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc 5. punktā minētā ziņojuma izdošanas Komisija attiecīgā gadījumā un jo īpaši atkarībā no Komisijas novērtējuma par 3. punktā minētajiem izmēģinājuma pētījumu rezultātiem ierosina šīs regulas grozījumus, lai definētu metodoloģiskās un datu prasības attiecībā uz ĀTI gada statistiku par galīgo īpašumtiesību jēdzienu un par ĀTI gada statistiku, nošķirot darījumus saistībā ar ĀTI jaunos projektos no ĀTI saistībā ar pārņemšanu.

▼B

6. pants

Pārskata periods un periodiskums

Dalībvalstis apkopo datu plūsmas saskaņā ar I pielikumā norādīto pirmo pārskata periodu un periodiskumu.

7. pants

Datu nosūtīšana

Dalībvalstis nosūta Komisijai (Statistikas birojam) šajā regulā prasītos datus, ievērojot formu un kārtību, ko noteikusi Komisija saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru.

8. pants

Konfidenciālu datu nosūtīšana un apmaiņa

1. Neatkarīgi no Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1588/90 5. panta 4. punkta noteikumiem, konfidenciālu datu pārsūtīšana starp Statistikas biroju un Eiropas Centrālo banku drīkst notikt gadījumos, kad šī pārsūtīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu saskaņotību starp Eiropas Savienības maksājumu bilances rādītājiem un rādītājiem, kas attiecas uz to dalībvalstu ekonomisko teritoriju, kas pieņēmušas vienotu valūtu.

2. Pirmo punktu piemēro ar nosacījumu, ka ECB ievēro Regulas (EK) Nr. 322/97 10. pantā noteiktos principus un rīkojas atbilstīgi tās pašas regulas 14. pantā izklāstītajiem noteikumiem.

3. Konfidenciālu datu apmaiņu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 322/97 13. pantā, atļauj starp dalībvalstīm, kur šāda apmaiņa ir vajadzīga, lai nodrošinātu Eiropas Savienības maksājumu bilances rādītāju kvalitāti.

Dalībvalstis, kas saņem konfidenciālu informāciju no citām dalībvalstīm, rīkojas ar to, ievērojot tās konfidencialitāti.

▼M6

9. pants

Informācijas izplatīšana

1. Komisija (Eurostat) izplata Eiropas statistiku, kas sagatavota saskaņā ar šo regulu, ievērojot periodiskumu, kas ir līdzīgs I pielikumā noteiktajam. Minētā statistika tiek darīta pieejama Komisijas (Eurostat) tīmekļa vietnē.

2. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 18. pantu un neskarot statistiskās konfidencialitātes nodrošināšanu, dalībvalstis un Komisija (Eurostat) nodrošina šajā regulā prasīto datu un metadatu izplatīšanu, kā arī precīzu metodoloģiju, ko izmanto to apkopošanai.

10. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 2. panta 3. punktā un 5. panta 6. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2016. gada 19. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 3. punktā un 5. panta 6. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ( 3 ).

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 2. panta 3. punktu un 5. panta 6. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

11. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē ( 4 ).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

12. pants

Ziņojumi par īstenošanu

Līdz 2018. gada 28. februārim un pēc tam reizi piecos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu.

Ar minēto ziņojumu jo īpaši:

izvērtē datu kvalitāti attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ĀTI;

novērtē to ieguvumu un izmaksu attiecību, kuri Savienībai, dalībvalstīm un sagatavotās statistikas informācijas sniedzējiem un izmantotājiem radušies saistībā ar statistikas sagatavošanu;

apzina jomas, kurās būtu vajadzīgi iespējami uzlabojumi un grozījumi, ņemot vērā iegūtos rezultātus.

▼M6

12.a pants

Sadarbība ar citām komitejām

Visos jautājumos, kas ietilpst ar Padomes Lēmumu 2006/856/EK ( 5 ) izveidotās Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komitejas kompetencē, Komisija saskaņā ar minēto lēmumu pieprasa minētās komitejas atzinumu.

▼B

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

▼M4

I PIELIKUMS

1. tabula.

Mēneša Maksājumu Bilance

	Kredīts	Debets	Saldo
1. Tekošais konts
Preces	Geo 3	Geo 3
Pakalpojumi	Geo 3	Geo 3
Sākotnējie ienākumi
Atlīdzība nodarbinātajiem	Geo 3	Geo 3
Investīciju ienākumi
Tiešās investīcijas
Pašu kapitāls	Geo 3	Geo 3
t.sk.: reinvestētā peļņa atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Parāda instrumenti	Geo 3	Geo 3
Portfeļieguldījumi
Akcijas un ieguldījumu fondu daļas	Geo 3	Geo 1
Parāda vērtspapīri	Geo 3	Geo 1
Citi ieguldījumi	Geo 3	Geo 3
t.sk.: procenti	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Rezerves aktīvi	Geo 3	Geo 3
t.sk.: procenti	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Citi sākotnējie ienākumi	Geo 3	Geo 3
Otrreizējie ienākumi	Geo 3	Geo 3
2. Kapitāla konts
Kapitāla konts	Geo 3	Geo 3
	Finanšu aktīvu neto iegāde	Neto radušās saistības	Neto
3. Finanšu konts
Tiešās investīcijas
Pašu kapitāls atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Parāda instrumenti atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Portfeļieguldījumi
Akcijas un ieguldījumu fondu daļas
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1)	Geo 2 (1)	Geo 1 (1)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 1)	Geo 2 (1)
Parāda vērtspapīri
Īstermiņa
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1)	Geo 2 (1)	Geo 1 (1)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 1)	Geo 2 (1)
Ilgtermiņa
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1)	Geo 2 (1)	Geo 1 (1)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 1)	Geo 2 (1)
Atvasinātie finanšu instrumenti (izņemot rezerves aktīvus) un darbinieku akciju iespējas līgumi			Geo 2 (1)
Citi ieguldījumi
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
t.sk.: nauda un noguldījumi	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Rezerves aktīvi
Monetārais zelts
Zelts	Geo 1 (1)
Neasignēta zelta konti	Geo 1 (1)
Speciālās aizņēmuma tiesības (SDR)	Geo 1 (1)
Rezerves pozīcija Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF)	Geo 1 (1)
Citi rezerves aktīvi
Nauda un noguldījumi
Prasības pret monetārajām iestādēm, SVF un Starptautisko norēķinu banku (SNB)	Geo 1 (1)
Prasības pret citām iestādēm (bankām)	Geo 1 (1)
Vērtspapīri
Parāda vērtspapīri
Īstermiņa	Geo 1 (1)
Ilgtermiņa	Geo 1 (1)
Akcijas un ieguldījumu fondu daļas	Geo 1 (1)
Atvasinātie finanšu instrumenti (neto)	Geo 1 (1)
Pārējās prasības	Geo 1 (1)
(1) Nav obligāti dalībvalstīm, kas nav monetārajā savienībā.

tabula.

Ceturkšņa maksājumu bilance un starptautisko investīciju bilance

▼M6

Periodiskums : reizi ceturksnī

Pirmais pārskata periods : 2014. gada pirmais ceturksnis

Termiņš : T + 85 no 2014. gada līdz 2016. gadam; T + 82 no 2017. gada (7)

▼M4

	Kredīts	Debets	Saldo
A. Tekošais konts
Preces	Geo 4	Geo 4
Vispārējās nozīmes preces saskaņā ar maksājumu bilances principu	Geo 3	Geo 3
Preču tirdzniecības starpniecības apstākļos neto eksports	Geo 3
Tirdzniecības starpniecības darījumos iegūtās preces (negatīvais kredīts)	Geo 3
Tirdzniecības starpniecības darījumos pārdotās preces	Geo 3
Nemonetārais zelts	Geo 3	Geo 3
Ar zīmolradi saistītā kvazitranzīttirdzniecības korekcija	Geo 4	Geo 4
Pakalpojumi	Geo 4	Geo 4
Ražošanas pakalpojumi, apstrādājot citiem piederošus izejmateriālus	Geo 4	Geo 4
Citur neiekļauti apkopes un remonta pakalpojumi	Geo 4	Geo 4
Pārvadājumi	Geo 4	Geo 4
Braucieni	Geo 4	Geo 4
Būvniecība	Geo 4	Geo 4
Apdrošināšanas un pensiju pakalpojumi	Geo 4	Geo 4
Finanšu pakalpojumi	Geo 4	Geo 4
Finanšu pakalpojumi, par kuriem maksā tieši, un citi finanšu pakalpojumi	Geo 3	Geo 3
Netieši novērtētie finanšu starpniecības pakalpojumi (NNFSP)	Geo 3	Geo 3
Citur neiekļauta maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu	Geo 4	Geo 4
Telekomunikāciju pakalpojumi, datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi	Geo 4	Geo 4
Citi saimnieciskās darbības pakalpojumi	Geo 4	Geo 4
Pētniecības un attīstības pakalpojumi	Geo 3	Geo 3
Profesionālie un vadībzinību pakalpojumi	Geo 3	Geo 3
Tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi	Geo 3	Geo 3
Individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi	Geo 4	Geo 4
Citur neiekļautas valdības preces un pakalpojumi	Geo 4	Geo 4
Sākotnējie ienākumi
Atlīdzība nodarbinātajiem	Geo 4	Geo 4
Investīciju ienākumi
Ienākumi no tiešajām investīcijām
Pašu kapitāls	Geo 4	Geo 4
Dividendes un izmaksas no kvazisabiedrību ienākumiem
Tiešo investīciju uzņēmumos	Geo 3	Geo 3
Tiešajos investoros (reversais ieguldījums)	Geo 3	Geo 3
Starp saistītajiem uzņēmumiem	Geo 3	Geo 3
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Reinvestētā peļņa	Geo 4	Geo 4
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Parāda instrumenti	Geo 4	Geo 4
Tiešo investīciju uzņēmumos	Geo 3	Geo 3
Tiešajos investoros (reversais ieguldījums)	Geo 3	Geo 3
Starp saistītajiem uzņēmumiem	Geo 3	Geo 3
t.sk.: procenti
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Ienākumi no portfeļieguldījumiem
Akcijas un ieguldījumu fondu daļas	Geo 4	Geo 1
Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri
Dividendes
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3	Geo 1 (4)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (1)
Ieguldījumu fondu daļas
Dividendes
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3	Geo 1 (4)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (1)
Reinvestētā peļņa
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3	Geo 1 (4)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (1)
Parāda vērtspapīri
Īstermiņa	Geo 4	Geo 1
Procenti
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3	Geo 1 (4)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (1)
Ilgtermiņa	Geo 4	Geo 1
Procenti
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3	Geo 1 (4)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (1)
Citi ienākumi no ieguldījumiem	Geo 4	Geo 4
Izmaksas no kvazisabiedrību ienākumiem	Geo 3	Geo 3
Procenti	Geo 3	Geo 3
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
t.sk.: procenti par speciālajām aizņēmuma tiesībām (SDR)		Geo 1
t.sk.: procenti pirms NIFSP	Geo 3	Geo 3
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Ieguldījumu ienākumi, kas saistīti ar polišu turētājiem apdrošināšanā, pensiju shēmās un standartizētajās garantiju shēmās	Geo 3	Geo 3
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Ienākumi no rezerves aktīviem	Geo 3
t.sk.: procenti	Geo 3
Citi sākotnējie ienākumi	Geo 4	Geo 4
Valdība	Geo 3	Geo 3
Ražošanas un importa nodokļi	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Nodokļi par precēm	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Citi ražošanas nodokļi	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Subsīdijas	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Subsīdijas par precēm	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Pārējās ražošanas subsīdijas	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Rente	Geo 3	Geo 3
Citi sektori	Geo 3	Geo 3
Ražošanas un importa nodokļi	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Nodokļi par precēm	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Citi ražošanas nodokļi	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Subsīdijas	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Subsīdijas par precēm	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Pārējās ražošanas subsīdijas	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Rente	Geo 3	Geo 3
Otrreizējie ienākumi	Geo 4	Geo 4
Valdība	Geo 3	Geo 3
Ienākuma, īpašuma u.c. nodokļi	Geo 3	Geo 3
Sociālās iemaksas	Geo 3	Geo 3
Sociālie pabalsti	Geo 3	Geo 3
Pašreizējā starptautiskā sadarbība (D74)	Geo 3	Geo 3
t.sk.: ar Savienības iestādēm (izņemot ECB)	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Dažādi kārtējie pārvedumi (D75)	Geo 3	Geo 3
Pievienotās vērtības nodokļa un bruto nacionālā ienākuma Savienības pašu resursi (D76)	Savienības iestādes	Savienības iestādes
Citi sektori	Geo 3	Geo 3
Ienākumu, īpašuma u.c. nodokļi	Geo 3	Geo 3
Sociālās iemaksas	Geo 3	Geo 3
Sociālie pabalsti	Geo 3	Geo 3
Neto nedzīvības apdrošināšanas prēmijas	Geo 3	Geo 3
Neto nedzīvības apdrošināšanas atlīdzības	Geo 3	Geo 3
Dažādi kārtējie pārvedumi (D75)	Geo 3	Geo 3
t.sk.: personiskie pārvedumi (starp rezidentu un nerezidentu mājsaimniecībām)	Geo 3	Geo 3
t.sk.: nodarbināto naudas pārvedumi	Geo 4	Geo 4
Pensiju tiesību pārmaiņu korekcija	Geo 3	Geo 3
B. Kapitāla konts
Kapitāla konts	Geo 4	Geo 4
Neproducēto nefinanšu aktīvu bruto iegāde/realizācija	Geo 3	Geo 3
Kapitāla pārvedumi	Geo 3	Geo 3
Valdība	Geo 3	Geo 3
Kapitāla nodokļi	Geo 3	Geo 3
Ieguldījumu pārvedumi	Geo 3	Geo 3
Citi kapitāla pārvedumi	Geo 3	Geo 3
t.sk.: parādu atlaišana	Geo 3	Geo 3
Citi sektori	Geo 3	Geo 3
Kapitāla nodokļi	Geo 3	Geo 3
Ieguldījumu pārvedumi	Geo 3	Geo 3
Citi kapitāla pārvedumi	Geo 3	Geo 3
t.sk.: parādu atlaišana	Geo 3	Geo 3

	Finanšu aktīvu neto iegāde	Neto radušās saistības	Neto
C. Finanšu konts
Finanšu konts	Geo 1	Geo 1
Tiešās investīcijas	Geo 4	Geo 4
Pašu kapitāls	Geo 4	Geo 4
Pašu kapitāls, izņemot reinvestēto peļņu
Tiešo investīciju uzņēmumos	Geo 3	Geo 3
Tiešajos investoros (reversais ieguldījums)	Geo 3	Geo 3
Starp saistītajiem uzņēmumiem	Geo 3	Geo 3
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Biržā kotēti	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Biržā nekotēti	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Pārējais (piemēram, nekustamais īpašums)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Reinvestētā peļņa	Geo 4	Geo 4
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Parāda instrumenti	Geo 4	Geo 4
Tiešo investīciju uzņēmumos	Geo 3	Geo 3
Tiešajos investoros (reversais ieguldījums)	Geo 3	Geo 3
Starp saistītajiem uzņēmumiem	Geo 3	Geo 3
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Portfeļieguldījumi	Geo 4	Geo 1
Akcijas un ieguldījumu fondu daļas	Geo 4	Geo 1
Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3	Geo 1 (4)
Biržā kotēti	Geo 2 (1)	Geo 1 (1)
Biržā nekotēti	Geo 2 (1)	Geo 1 (1)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2)
Biržā kotēti	Geo 2 (1)
Biržā nekotēti	Geo 2 (1)
Ieguldījumu fondu daļas
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3	Geo 1 (4)
t.sk.: reinvestētā peļņa	Geo 3	Geo 1 (4)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (1)
t.sk.: reinvestētā peļņa	Geo 2 (1)
Parāda vērtspapīri
Īstermiņa	Geo 4	Geo 1
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3	Geo 1 (4)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (1)
Ilgtermiņa	Geo 4	Geo 1
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3	Geo 1 (4)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (1)
Atvasinātie finanšu instrumenti (izņemot rezerves aktīvus) un darbinieku akciju iespējas līgumi
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)			Geo 3
Citi ieguldījumi	Geo 4	Geo 4
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1)	Geo 4	Geo 4
Cits kapitāls	Geo 3	Geo 3
Nauda un noguldījumi
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)
Īstermiņa	Geo 3	Geo 3
Ilgtermiņa	Geo 3	Geo 3
Aizņēmumi/aizdevumi
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)
Īstermiņa	Geo 3, SVF	Geo 3, SVF
Ilgtermiņa	Geo 3, SVF	Geo 3, SVF
Apdrošināšana, pensiju shēmas un standartizētās garantiju shēmas
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3	Geo 3
Tirdzniecības kredīti un avansi
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)
Īstermiņa	Geo 3	Geo 3
Ilgtermiņa	Geo 3	Geo 3
Citi aktīvi/pasīvi
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)
Īstermiņa	Geo 3	Geo 3
Ilgtermiņa	Geo 3	Geo 3
Speciālās aizņēmuma tiesības		Geo 1
Rezerves aktīvi	Geo 3
D. Balansposteņi
Preču un pakalpojumu bilance			Geo 4
Tekošā konta bilance			Geo 1
Neto kreditēšana (+)/neto aizņemšanās (–) (tekošā un kapitāla konta bilance)			Geo 1
Neto kreditēšana (+)/neto aizņemšanās (–) (no finanšu konta)			Geo 1
Neto novirze			Geo 1

	Aktīvi			Pasīvi
	Pozīcijas	Pārvērtēšana atbilstoši valūtas kursa svārstībām	Pārvērtēšana atbilstoši citām pārmaiņām un cenu pārmaiņām	Pozīcijas	Pārvērtēšana atbilstoši valūtas kursa svārstībām	Pārvērtēšana atbilstoši citām pārmaiņām un cenu pārmaiņām
E. Starptautisko investīciju bilance
Finanšu konts	Geo 1			Geo 1
Tiešās investīcijas	Geo 4 (3)			Geo 4 (3)
Pašu kapitāls	Geo 4 (1)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)	Geo 4 (1)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Tiešo investīciju uzņēmumos	Geo 2 (1)			Geo 2 (1)
Tiešajos investoros (reversais ieguldījums)	Geo 2 (1)			Geo 2 (1)
Starp saistītajiem uzņēmumiem	Geo 2 (1)			Geo 2 (1)
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (1)			Geo 2 (1)
Biržā kotēti	Geo 2 (1)			Geo 2 (1)
Biržā nekotēti	Geo 2 (1)			Geo 2 (1)
Pārējais (piemēram, nekustamais īpašums)	Geo 2 (1)			Geo 2 (1)
Parāda instrumenti	Geo 4 (3)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)	Geo 4 (3)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Tiešo investīciju uzņēmumos	Geo 2 (1)			Geo 2 (1)
Tiešajos investoros (reversais ieguldījums)	Geo 2 (1)			Geo 2 (1)
Starp saistītajiem uzņēmumiem	Geo 2 (1)			Geo 2 (1)
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (1)			Geo 2 (1)
Portfeļieguldījumi	Geo 4 (3)			Geo 1
Akcijas un ieguldījumu fondu daļas	Geo 4 (3)			Geo 1
Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3 (3)			Geo 1 (4)
Biržā kotēti	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)	Geo 1 (1)	Geo 1 (1)	Geo 1 (1)
Biržā nekotēti	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)	Geo 1 (1)	Geo 1 (1)	Geo 1 (1)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2)
Biržā kotēti	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Biržā nekotēti	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Ieguldījumu fondu daļas
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)	Geo 1 (1)	Geo 1 (1)	Geo 1 (1)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Parāda vērtspapīri
Īstermiņa	Geo 4 (3)			Geo 1
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3 (3)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)	Geo 1 (4)	Geo 1 (1)	Geo 1 (1)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Valūtu dalījumā:
Euro	Geo 2 (1)			Geo 1 (1)
ASV dolārs	Geo 2 (1)			Geo 1 (1)
Citas valūtas	Geo 2 (1)			Geo 1 (1)
Ilgtermiņa	Geo 4 (3)			Geo 1
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3 (3)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)	Geo 1 (4)	Geo 1 (1)	Geo 1 (1)
Ar dzēšanas termiņu līdz 1 gadam (ieskaitot)				Geo 1 (1)
Ar dzēšanas termiņu ilgāku par 1 gadu				Geo 1 (1)
Atbilstoši emitenta sektoram (Sec 2)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Ar dzēšanas termiņu līdz 1 gadam (ieskaitot)	Geo 2 (1)
Ar dzēšanas termiņu ilgāku par 1 gadu	Geo 2 (1)
Valūtu dalījumā
Euro	Geo 2 (1)			Geo 1 (1)
ASV dolārs	Geo 2 (1)			Geo 1 (1)
Citas valūtas	Geo 2 (1)			Geo 1 (1)
▼M6
Atvasinātie finanšu instrumenti (izņemot rezerves aktīvus) un darbinieku akciju iespējas līgumi	Geo 2 (1)			Geo 2 (1)		Geo 2 (1)
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)
▼M4
Citi ieguldījumi	Geo 4 (3)			Geo 4 (3)
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 1)	Geo 4 (3)			Geo 4 (3)
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)		Geo 2 (1)	Geo 2 (1)		Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Cits kapitāls	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Nauda un noguldījumi	Geo 4 (3)	Geo 2 (1)		Geo 4 (3)	Geo 2 (1)
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)
Īstermiņa	Geo 3 (3)			Geo 3 (3)
Ilgtermiņa	Geo 3 (3)			Geo 3 (3)
Aizņēmumi/aizdevumi	Geo 4 (3)	Geo 2 (1)		Geo 4 (3)	Geo 2 (1)
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)
Īstermiņa	Geo 3 (3), SVF			Geo 3 (3), SVF
Ilgtermiņa	Geo 3 (3), SVF			Geo 3 (3), SVF
Apdrošināšana, pensiju shēmas un standartizētās garantiju shēmas		Geo 2 (1)	Geo 2 (1)		Geo 2 (1)	Geo 2 (1)
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)	Geo 3 (3)			Geo 3 (3)
Tirdzniecības kredīti un avansi	Geo 4 (3)	Geo 2 (1)		Geo 4 (3)	Geo 2 (1)
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)
Īstermiņa	Geo 3 (3)			Geo 3 (3)
Ilgtermiņa	Geo 3 (3)			Geo 3 (3)
Citi aktīvi/pasīvi		Geo 2 (1)			Geo 2 (1)
Atbilstoši rezidenta sektoram (Sec 2)
Īstermiņa	Geo 3 (3)			Geo 3 (3)
Ilgtermiņa	Geo 3 (3)			Geo 3 (3)
Speciālās aizņēmuma tiesības				Geo 1	Geo 1 (1)

(1) Nav obligāti dalībvalstīm, kas nav monetārajā savienībā.

(2) ►M6 Pāreja uz T + 82 nav obligāta dalībvalstīm, kas nav monetārajā savienībā. ◄

(3) Ģeogrāfiskais iedalījums ir obligāts dalībvalstīm, kas nav monetārajā savienībā, no 2019. gada.

(4) Institucionālo sektoru iedalījums 1. līmenī (Sec 1), nevis Sec 2, ir obligāts dalībvalstīm, kas nav monetārajā savienībā.

3. tabula.

Starptautiskā pakalpojumu tirdzniecība

	Kredīts	Debets	Saldo
Atlīdzība nodarbinātajiem	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Personiskie pārvedumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Nodarbināto naudas pārvedumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
PAKALPOJUMI	Geo 6	Geo 6	Geo 6
Ražošanas pakalpojumi, apstrādājot citiem piederošus izejmateriālus	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citur neiekļauti apkopes un remonta pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Pārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Jūras pārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Jūras pasažieru pārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Jūras kravu pārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Aviopārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Pasažieru aviopārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Kravu aviopārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi pārvadājumu veidi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Pasažieru	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Kravas	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
“Citu pārvadājumu veidu” plašāka klasifikācija ir šāda
Kosmosa pārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Dzelzceļa pārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Dzelzceļa pasažieru pārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Dzelzceļa kravu pārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Autopārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Pasažieru autopārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Kravu autopārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Iekšējo ūdensceļu pārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Iekšējo ūdensceļu pasažieru pārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Iekšējo ūdensceļu kravu pārvadājumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Cauruļvadu transports	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Elektroenerģijas pārvade	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi atbalsta un pārvadājumu papildpakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Pasta un kurjeru pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Braucieni
Darījumu braucieni	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Pakalpojumu un preču iegāde, ko veic pārrobežu, sezonālie vai citi nodarbinātie	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi darījumu braucieni	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Personiskie braucieni	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Ar veselību saistītie izdevumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Ar izglītību saistītie izdevumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi personiskie braucieni	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Būvniecība	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Būvniecība ārvalstīs	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Būvniecība ekonomikā, par kuru ziņo	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Apdrošināšanas un pensiju pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Tiešā apdrošināšana	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Dzīvības apdrošināšana	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Kravu apdrošināšana	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Cita veida tiešā apdrošināšana	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Pārapdrošināšana	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Apdrošināšanas papildpakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Pensiju un standartizētie garantiju pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Pensiju pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Standartizētie garantiju pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Finanšu pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Finanšu pakalpojumi, par kuriem maksā tieši, un citi finanšu pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Netieši novērtētie finanšu starpniecības pakalpojumi (NNFSP)	Geo 3	Geo 3	Geo 3
Citur neiekļauta maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Telekomunikāciju pakalpojumi, datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Telekomunikāciju pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Datorpakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Informācijas pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Ziņu aģentūru pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi informācijas pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi saimnieciskās darbības pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Pētniecības un attīstības pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Sistemātisks darbs, ko veic, lai palielinātu uzkrātās zināšanas	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Pielāgotu un nepielāgotu pētniecības un attīstības pakalpojumu sniegšana	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Pētniecībā un attīstībā iegūto īpašumtiesību pārdošana	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Profesionālie un vadībzinību pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Juridiskie, grāmatvedības, vadībzinību un sabiedrisko attiecību pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Juridiskie pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Grāmatvedības, revīzijas, uzskaites pakalpojumi, konsultācijas nodokļu jomā	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Konsultācijas saimnieciskās darbības un vadībzinību jomā un sabiedrisko attiecību pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Reklāmas, tirgus un sabiedriskās domas izpēte	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Arhitektūras, inženiertehniskie, zinātniskie un citi tehniskie pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Arhitektūras pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Inženiertehniskie pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Zinātniskie un citi tehniskie pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Atkritumu pārstrāde un attīrīšana, lauksaimniecības un ieguves rūpniecības pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
t.sk.: atkritumu pārstrāde un attīrīšana	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Operatīvās nomas pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Ar tirdzniecību saistītie pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citur neiekļautie saimnieciskās darbības pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Audiovizuālie un ar tiem saistītie pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Veselības aprūpes pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Izglītības pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Kultūras mantojuma un atpūtas pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citi individuālie pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citur neiekļautās valdības preces un pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Vēstniecības un konsulāti	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Militārās vienības un aģentūras	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Citas valdības preces un pakalpojumi	Geo 5	Geo 5	Geo 5

tabula.

Ārvalstu tiešo investīciju darījumi (ieskaitot ienākumus)

4.1. tabula. Ārvalstu tiešo investīciju darījumi

	Neto	Finanšu aktīvu neto iegāde	Neto radušās saistības
VISAS REZIDENTU VIENĪBAS
▼M6
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA) – Darījumi	Geo 6	Geo 6 (2)	Geo 6 (2)
▼M4
DIA pašu kapitāls, izņemot reinvestēto peļņu	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA pašu kapitāls, izņemot reinvestēto peļņu (izņemot pašu kapitālu starp saistītajiem uzņēmumiem)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA pašu kapitāls, izņemot reinvestēto peļņu starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents valstī, par kuru ziņo)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA reinvestētā peļņa	Geo 5	Geo 5
DIA parāda instrumenti	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA parāda instrumenti (izņemot parādus starp saistītajiem uzņēmumiem)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA parāda instrumenti starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents valstī, par kuru ziņo)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
▼M6
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE) – Darījumi	Geo 6	Geo 6 (2)	Geo 6 (2)
▼M4
DIRE pašu kapitāls, izņemot reinvestēto peļņu	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIRE pašu kapitāls, izņemot reinvestēto peļņu (izņemot pašu kapitālu starp saistītajiem uzņēmumiem)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIRE pašu kapitāls, izņemot reinvestēto peļņu starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums nav rezidents valstī, par kuru ziņo)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
t.sk.: augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents citā euro zonas valstī	Geo 5
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ES, bet ārpus euro zonas	Geo 5
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ārpus ES	Geo 5
DIRE reinvestētā peļņa	Geo 5		Geo 5
DIRE parāda instrumenti	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIRE parāda instrumenti (izņemot parādus starp saistītajiem uzņēmumiem)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIRE parāda instrumenti starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums nav rezidents valstī, par kuru ziņo)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
t.sk.: Augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents citā euro zonas valstī	Geo 5
Augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ES, bet ārpus euro zonas	Geo 5
Augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ārpus ES	Geo 5
ĪPAŠAM MĒRĶIM IZVEIDOTI SUBJEKTI, KAS IR REZIDENTI
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA) — Darījumi (1)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE) — Darījumi (1)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
(1) Obligāti no 2015. pārskata gada. (2) Geo 6: Geo 6 treknrakstā, obligāti no 2015. pārskata gada.

4.2. tabula. Ienākumi no tiešajām investīcijām

	Saldo	Kredīts	Debets
VISAS REZIDENTU VIENĪBAS
▼M6
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA) – Ienākumi	Geo 6	Geo 6 (2)	Geo 6 (2)
▼M4
DIA Dividendes	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA dividendes (izņemot dividendes starp saistītajiem uzņēmumiem)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA dividendes starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents valstī, par kuru ziņo)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA reinvestētā peļņa	Geo 5	Geo 5
DIA ienākumi no parāda	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA ienākumi no parāda (izņemot ienākumus no parāda starp saistītajiem uzņēmumiem)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA ienākumi no parāda starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents valstī, par kuru ziņo)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
▼M6
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE) – Ienākumi	Geo 6	Geo 6 (2)	Geo 6 (2)
▼M4
DIRE dividendes	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIRE dividendes (izņemot dividendes starp saistītajiem uzņēmumiem)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIRE dividendes starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums nav rezidents valstī, par kuru ziņo)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
t.sk.: augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents citā euro zonas valstī	Geo 5
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ES, bet ārpus euro zonas	Geo 5
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ārpus ES	Geo 5
DIRE reinvestētā peļņa	Geo 5		Geo 5
DIRE ienākumi no parāda	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIRE ienākumi no parāda (izņemot ienākumus no parāda starp saistītajiem uzņēmumiem)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIRE ienākumi no parāda starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums nav rezidents valstī, par kuru ziņo)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
t.sk.: augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents citā euro zonas valstī	Geo 5
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ES, bet ārpus euro zonas	Geo 5
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ārpus ES	Geo 5
ĪPAŠAM MĒRĶIM IZVEIDOTI SUBJEKTI, KAS IR REZIDENTI
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA) — Ienākumi (1)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE) — Ienākumi (1)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
(1) Obligāti no 2015. pārskata gada. (2) Geo 6: Geo 6 treknrakstā, obligāti no 2015. pārskata gada.

4.3. tabula. Darbību un ģeogrāfiskais iedalījums

	Datu veids	Ģeogrāfiskais iedalījums	Darbību iedalījums NACE 2 red.
VISAS REZIDENTU VIENĪBAS
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA)	Neto	Geo 5	1. līmenis
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA)	Neto	Geo 4	2. līmenis
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE)	Neto	Geo 5	1. līmenis
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE)	Neto	Geo 4	2. līmenis
Ienākumi no tiešajām investīcijām	Kredīts, debets, saldo	Geo 5	1. līmenis
Ienākumi no tiešajām investīcijām	Kredīts, debets, saldo	Geo 4	2. līmenis
ĪPAŠAM MĒRĶIM IZVEIDOTI SUBJEKTI, KAS IR REZIDENTI
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA) (1)	Neto	Geo 5	1. līmenis
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE) (1)	Neto	Geo 5	1. līmenis
Ienākumi no tiešajām investīcijām (1)	Kredīts, debets, saldo	Geo 5	1. līmenis
(1) Obligāti no 2015. pārskata gada.

tabula.

Ārvalstu tiešo investīciju pozīcijas

5.1. tabula. Tiešo investīciju pozīcijas

▼M6

▼M4

	Neto	Aktīvi	Pasīvi
VISAS REZIDENTU VIENĪBAS
▼M6
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA)	Geo 6	Geo 6 (1)	Geo 6 (1)
▼M4
DIA pašu kapitāls	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA pašu kapitāls (izņemot pašu kapitālu starp saistītajiem uzņēmumiem)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA pašu kapitāls starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents valstī, par kuru ziņo)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA parāda instrumenti	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA parāda instrumenti (izņemot parādus starp saistītajiem uzņēmumiem)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIA parāda instrumenti starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents valstī, par kuru ziņo)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
▼M6
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE)	Geo 6	Geo 6 (1)	Geo 6 (1)
▼M4
DIRE pašu kapitāls	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIRE pašu kapitāls (izņemot pašu kapitālu starp saistītajiem uzņēmumiem)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIRE pašu kapitāls starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums nav rezidents valstī, par kuru ziņo)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
t.sk.: augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents citā euro zonas valstī	Geo 5
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ES, bet ārpus euro zonas	Geo 5
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ārpus ES	Geo 5
DIRE parāda instrumenti	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIRE parāda instrumenti (izņemot parādus starp saistītajiem uzņēmumiem)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
DIRE parāda instrumenti starp saistītajiem uzņēmumiem (augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums nav rezidents valstī, par kuru ziņo)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
t.sk.: augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents citā euro zonas valstī	Geo 5
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ES, bet ārpus euro zonas	Geo 5
augstākais kontrolējošais mātes uzņēmums ir rezidents ārpus ES	Geo 5
ĪPAŠAM MĒRĶIM IZVEIDOTI SUBJEKTI, KAS IR REZIDENTI
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE)	Geo 5	Geo 5	Geo 5
(1) Geo 6: Geo 6 treknrakstā, obligāti no 2015. pārskata gada.

5.2. tabula. Tiešo investīciju pozīcijas: darbību un ģeogrāfiskais iedalījums

	Datu veids	Ģeogrāfiskais iedalījums	Ģeogrāfiskais iedalījums NACE 2. RED.
VISAS REZIDENTU VIENĪBAS
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA)	Neto pozīcijas	Geo 5	1. līmenis
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA)	Neto pozīcijas	Geo 4	2. līmenis
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE)	Neto pozīcijas	Geo 5	1. līmenis
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE)	Neto pozīcijas	Geo 4	2. līmenis
ĪPAŠAM MĒRĶIM IZVEIDOTI SUBJEKTI, KAS IR REZIDENTI
Tiešās investīcijas ārvalstīs (DIA)	Neto pozīcijas	Geo 5	1. līmenis
Tiešās investīcijas ekonomikā, par kuru ziņo (DIRE)	Neto pozīcijas	Geo 5	1. līmenis

tabula.

▼M7

Ģeogrāfiskā iedalījuma līmeņi

GEO 1	GEO 2	GEO 3
PĀRĒJĀ PASAULE	PĀRĒJĀ PASAULE	PĀRĒJĀ PASAULE
	Euro zonā	SAVIENĪBĀ
	Ārpus euro zonas	ĀRPUS SAVIENĪBAS
		Euro zonā
		Ārpus euro zonas

GEO 4	GEO 5	GEO 6
PĀRĒJĀ PASAULE	PĀRĒJĀ PASAULE	PĀRĒJĀ PASAULE
	EIROPA	EIROPA
Savienības dalībvalstis ārpus euro zonas (1)	Beļģija	Beļģija
	Bulgārija	Bulgārija
	Čehijas Republika	Čehijas Republika
	Dānija	Dānija
	Vācija	Vācija
	Igaunija	Igaunija
	Īrija	Īrija
	Grieķija	Grieķija
	Spānija	Spānija
	Francija	Francija
	Horvātija	Horvātija
	Itālija	Itālija
	Kipra	Kipra
	Latvija	Latvija
	Lietuva	Lietuva
	Luksemburga	Luksemburga
	Ungārija	Ungārija
	Malta	Malta
	Nīderlande	Nīderlande
	Austrija	Austrija
	Polija	Polija
	Portugāle	Portugāle
	Rumānija	Rumānija
	Slovēnija	Slovēnija
	Slovākija	Slovākija
	Somija	Somija
	Zviedrija	Zviedrija
	Islande	Islande
	Lihtenšteina	Lihtenšteina
	Norvēģija	Norvēģija
Šveice	Šveice	Šveice
	CITAS EIROPAS VALSTIS	CITAS EIROPAS VALSTIS
		Albānija
		Andora
		Baltkrievija
		Bosnija un Hercegovina
		Fēru Salas
		Gibraltārs
		Gērnsija
		Svētais Krēsls (Vatikāna pilsētvalsts)
		Menas Sala
		Džērsija
		bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika
		Moldova
		Melnkalne
Krievija	Krievija	Krievija
		Serbija
		Sanmarīno
	Turcija	Turcija
		Ukraina
Apvienotā Karaliste	Apvienotā Karaliste	Apvienotā Karaliste
	ĀFRIKA	ĀFRIKA
	ZIEMEĻĀFRIKA	ZIEMEĻĀFRIKA
		Alžīrija
	Ēģipte	Ēģipte
		Lībija
	Maroka	Maroka
		Tunisija
	CITAS ĀFRIKAS VALSTIS	CITAS ĀFRIKAS VALSTIS
		Angola
		Benina
		Botsvāna
		Britu Indijas Okeāna Teritorija
		Burkinafaso
		Burundi
		Kamerūna
		Kaboverde
		Centrālāfrikas Republika
		Čada
		Komoru Salas
		Kongo
		Kotdivuāra
		Kongo Demokrātiskā Republika
		Džibutija
		Ekvatoriālā Gvineja
		Eritreja
		Etiopija
		Gabona
		Gambija
		Gana
		Gvineja
		Gvineja-Bisava
		Kenija
		Lesoto
		Libērija
		Madagaskara
		Malāvija
		Mali
		Mauritānija
		Maurīcija
		Mozambika
		Namībija
		Nigēra
	Nigērija	Nigērija
	Dienvidāfrika	Dienvidāfrika
		Ruanda
		Svētās Helēnas, Debesbraukšanas un Tristana da Kuņas Salas
		Santome un Prinsipi
		Senegāla
		Seišelas
		Sjerraleone
		Somālija
		Sudāna
		Dienvidsudāna
		Svazilenda
		Tanzānija
		Togo
		Uganda
		Zambija
		Zimbabve
	ZIEMEĻAMERIKAS VALSTIS	ZIEMEĻAMERIKAS VALSTIS
	ZIEMEĻAMERIKAS VALSTIS	ZIEMEĻAMERIKAS VALSTIS
Kanāda	Kanāda	Kanāda
		Grenlande
Amerikas Savienotās Valstis	Amerikas Savienotās Valstis	Amerikas Savienotās Valstis
	CENTRĀLAMERIKAS VALSTIS	CENTRĀLAMERIKAS VALSTIS
		Angilja
		Antigva un Barbuda
		Aruba
		Bahamu Salas
		Barbadosa
		Beliza
		Bermudu salas
		Bonaire, Sintēstatiusa un Saba
		Britu Virdžīnu Salas
		Kaimanu Salas
		Kostarika
		Kuba
		Kirasao
		Dominika
		Dominikānas Republika
		Salvadora
		Grenāda
		Gvatemala
		Haiti
		Hondurasa
		Jamaika
	Meksika	Meksika
		Montserrata
		Nikaragva
		Panama
		Sentkitsa un Nevisa
		Sentlūsija
		Senmartīna
		Sentvinsenta un Grenadīnas
		Trinidāda un Tobāgo
		Tērksas un Kaikosas Salas
		ASV Virdžīnu Salas
	DIENVIDAMERIKAS VALSTIS	DIENVIDAMERIKAS VALSTIS
	Argentīna	Argentīna
		Brazīlija
Brazīlija	Brazīlija	Brazīlija
	Čīle	Čīle
		Kolumbija
		Ekvadora
		Folklenda Salas
		Gajāna
		Paragvaja
		Peru
		Surinama
	Urugvaja	Urugvaja
	Venecuēla	Venecuēla
	ĀZIJA	ĀZIJA
	TUVO UN VIDĒJO AUSTRUMU VALSTIS	TUVO UN VIDĒJO AUSTRUMU VALSTIS
	PERSIJAS LĪČA ARĀBU VALSTIS	PERSIJAS LĪČA ARĀBU VALSTIS
		Bahreina
		Irāka
		Kuveita
		Omāna
		Katara
		Saūda Arābija
		Apvienotie Arābu Emirāti
		Jemena
	CITAS TUVO UN VIDĒJO AUSTRUMU VALSTIS	CITAS TUVO UN VIDĒJO AUSTRUMU VALSTIS
		Armēnija
		Azerbaidžāna
		Gruzija
		Izraēla
		Jordānija
		Libāna
		Palestīnas teritorija
		Sīrija
	CITAS ĀZIJAS VALSTIS	CITAS ĀZIJAS VALSTIS
		Afganistāna
		Bangladeša
		Butāna
		Bruneja Darusalama
		Birma/Mjanma
		Kambodža
Ķīna	Ķīna	Ķīna
Honkonga	Honkonga	Honkonga
Indija	Indija	Indija
	Indonēzija	Indonēzija
		Irāna
Japāna	Japāna	Japāna
		Kazahstāna
		Kirgizstāna
		Laosa
		Makao
	Malaizija	Malaizija
		Maldīvija
		Mongolija
		Nepāla
		Ziemeļkoreja
		Pakistāna
	Filipīnas	Filipīnas
	Singapūra	Singapūra
	Dienvidkoreja	Dienvidkoreja
		Šrilanka
	Taivāna	Taivāna
		Tadžikistāna
	Taizeme	Taizeme
		Austrumtimora
		Turkmenistāna
		Uzbekistāna
		OKEĀNIJA UN POLĀRIE REĢIONI
	OKEĀNIJA UN POLĀRIE REĢIONI	OKEĀNIJA UN POLĀRIE REĢIONI
		ASV Samoa
		Guama
		ASV mazās aizjūras teritorijas
	Austrālija	Austrālija
		Kokosu (Kīlinga) Salas
		Ziemsvētku Sala
		Hērda Sala un Makdonalda Salas
		Norfolkas Sala
		Fidži
		Franču Polinēzija
		Kiribati
		Māršala Salas
		Mikronēzija
		Nauru
		Jaunkaledonija
	Jaunzēlande	Jaunzēlande
		Kuka Salas
		Niue
		Tokelau
		Ziemeļu Marianas Salas
		Palau
		Papua-Jaungvineja
		Pitkērna
		Antarktika
		Buvē Sala
		Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas
		Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes
		Zālamana Salas
		Tonga
		Tuvalu
		Vanuatu
		Samoa
		Volisa un Futunas Salas
SAVIENĪBĀ	SAVIENĪBĀ	SAVIENĪBĀ
ĀRPUS SAVIENĪBAS	ĀRPUS SAVIENĪBAS	ĀRPUS SAVIENĪBAS
Euro zonā	Euro zonā	Euro zonā
Ārpus euro zonas	Ārpus euro zonas	Ārpus euro zonas
Savienības iestādes (izņemot ECB)	Savienības iestādes (izņemot ECB)	Savienības iestādes (izņemot ECB)
Eiropas Investīciju banka	Eiropas Investīciju banka	Eiropas Investīciju banka
	Eiropas Centrālā banka (ECB)	Eiropas Centrālā banka (ECB)
	SAVIENĪBĀ NAV IEDALĪJUMA	SAVIENĪBĀ NAV IEDALĪJUMA
	ĀRPUS SAVIENĪBAS NAV IEDALĪJUMA	ĀRPUS SAVIENĪBAS NAV IEDALĪJUMA
Ārzonas finanšu centri Ārzonas finanšu centri	Ārzonas finanšu centri Ārzonas finanšu centri	Ārzonas finanšu centri Ārzonas finanšu centri
Starptautiskās organizācijas (izņemot Savienības iestādes)	Starptautiskās organizācijas (izņemot Savienības iestādes)	Starptautiskās organizācijas (izņemot Savienības iestādes)
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF)	Starptautiskais Valūtas fonds (SVF)	Starptautiskais Valūtas fonds (SVF)
(1) Savienības dalībvalstis ārpus euro zonas: iedalījums pa atsevišķām valstīm.

▼M4

7. tabula.

Institucionālo sektoru iedalījuma līmeņi

Sec 1	Sec 2
Centrālā banka (S.121)	Centrālā banka (S.121)
Citas monetārās finanšu iestādes (citas MFI)	Citas monetārās finanšu iestādes (citas MFI)
Noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku (S.122)	Noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku (S.122)
Naudas tirgus fondi (S.123)	Naudas tirgus fondi (S.123)
Valdība (S.13)	Valdība (S.13)
Citi sektori	Citi sektori
	Finanšu sabiedrības, kas nav MFI (S.124+S.125+S.126+S.127+S.128+S.129)
	Nefinanšu sabiedrības, mājsaimniecības, mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.11+S.14+S.15)

8. tabula.

Ekonomisko darbību iedalījuma līmeņi

1. līmenis	2. līmenis	NACE 2. red.
	LAUKSAIMNIECĪBA, MEŽSAIMNIECĪBA UN ZIVSAIMNIECĪBA	A sadaļa
IEGUVES RŪPNIECĪBA UN KARJERU IZSTRĀDE	IEGUVES RŪPNIECĪBA UN KARJERU IZSTRĀDE	B sadaļa
	Jēlnaftas un dabasgāzes ieguve un ar ieguves rūpniecību saistītās palīgdarbības	06., 09. nodaļa
RŪPNIECĪBA	RŪPNIECĪBA	C sadaļa
	Pārtikas produkti, dzērieni un tabakas izstrādājumi	10., 11., 12. nodaļa
	Tekstilpreces un koksnes darbības nozare KOPĀ	13., 14., 16., 17., 18. nodaļa
	Tekstilizstrādājumi un apģērbi	13., 14. nodaļa
	Koksne, papīrs, poligrāfija un ierakstu reproducēšana	16., 17., 18. nodaļa
Nafta, ķīmiskās vielas, farmaceitiskie preparāti, gumijas un plastmasas izstrādājumi	Nafta, ķīmiskās vielas, farmaceitiskie preparāti, gumijas un plastmasas izstrādājumi KOPĀ	19., 20., 21., 22. nodaļa
	Kokss un naftas pārstrādes produkti	19. nodaļa
	Ķīmiskas vielas un ķīmiskie produkti	20. nodaļa
	Gumijas un plastmasas izstrādājumi	22. nodaļa
Datori, elektroniskās un optiskās ierīces	Metāli un mašīnas KOPĀ	24., 25., 26. un 28. nodaļa
	Metāli un gatavie metālizstrādājumi	24., 25. nodaļa
	Datori, elektroniskās un optiskās ierīces	26. nodaļa
	Citur neklasificēti mehānismi un iekārtas	28. nodaļa
Automobiļi un citi transportlīdzekļi	Automobiļi un citi transportlīdzekļi KOPĀ	29., 30. nodaļa
	Automobiļi, piekabes un puspiekabes	29. nodaļa
	Citi transportlīdzekļi	30. nodaļa
	Cita rūpniecība KOPĀ	15., 23., 27., 31., 32., 33. nodaļa
ELEKTROENERĢIJA, GĀZES APGĀDE, SILTUMAPGĀDE UN GAISA KONDICIONĒŠANA	ELEKTROENERĢIJA, GĀZES APGĀDE, SILTUMAPGĀDE UN GAISA KONDICIONĒŠANA	D sadaļa
ŪDENS APGĀDE; NOTEKŪDEŅU, ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA UN SANĀCIJA	ŪDENS APGĀDE; NOTEKŪDEŅU, ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA UN SANĀCIJA	E sadaļa
	Notekūdeņu savākšana, attīrīšana un apgāde	36. nodaļa
	Notekūdeņu savākšana un attīrīšana, atkritumu apsaimniekošana, sanitārija	37., 38., 39. nodaļa
BŪVNIECĪBA	BŪVNIECĪBA	F sadaļa
PAKALPOJUMI KOPĀ	PAKALPOJUMI KOPĀ	G, H, I, J, K, L, M, N O, P, Q, R, S, T, U sadaļa
VAIRUMTIRDZNIECĪBA UN MAZUMTIRDZNIECĪBA; AUTOMOBIĻU UN MOTOCIKLU REMONTS	VAIRUMTIRDZNIECĪBA UN MAZUMTIRDZNIECĪBA; AUTOMOBIĻU UN MOTOCIKLU REMONTS	G sadaļa
	Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts	45. nodaļa
	Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus	46. nodaļa
	Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus	47. nodaļa
PĀRVADĀJUMI UN UZGLABĀŠANA	PĀRVADĀJUMI UN UZGLABĀŠANA	H sadaļa
	Pārvadājumi un uzglabāšana KOPĀ	49., 50., 51., 52. nodaļa
	Sauszemes pārvadājumi un cauruļvadu transports	49. nodaļa
	Ūdens pārvadājumi	50. nodaļa
	Aviopārvadājumi	51. nodaļa
	Uzglabāšanas un pārvadājumu palīgdarbības	52. nodaļa
	Pasta un kurjeru darbība	53. nodaļa
IZMITINĀŠANA UN ĒDINĀŠANAS PAKALPOJUMI	IZMITINĀŠANA UN ĒDINĀŠANAS PAKALPOJUMI	I sadaļa
INFORMĀCIJA UN KOMUNIKĀCIJA	INFORMĀCIJA UN KOMUNIKĀCIJA	J sadaļa
	Kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu producēšana, citas izklaides darbības	59., 60. nodaļa
	Telekomunikācijas	61. nodaļa
	Citas informācijas un komunikācijas darbības	58., 62., 63. nodaļa
FINANŠU UN APDROŠINĀŠANAS DARBĪBAS	FINANŠU UN APDROŠINĀŠANAS DARBĪBAS	K sadaļa
	Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu	64. nodaļa
	Holdingkompāniju darbība	64.2 grupa
	Apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu	65. nodaļa
	Citas finanšu darbības	66. nodaļa
	OPERĀCIJAS AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU	L sadaļa
PROFESIONĀLIE, ZINĀTNISKIE UN TEHNISKIE PAKALPOJUMI	PROFESIONĀLIE, ZINĀTNISKIE UN TEHNISKIE PAKALPOJUMI	M sadaļa
	Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi	69. nodaļa
	Juridiskie pakalpojumi	69.1 grupa
	Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos	69.2 grupa
	Centrālo biroju darbība; vadības konsultāciju pakalpojumi	70. nodaļa
	Centrālo biroju darbība	70.1 grupa
	Vadības konsultāciju pakalpojumi	70.2 grupa
	Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze	71. nodaļa
Zinātniskās pētniecības darbs	Zinātniskās pētniecības darbs	72. nodaļa
	Reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumi	73. nodaļa
	Reklāma	73.1 grupa
	Tirgus un sabiedriskās domas izpēte	73.2 grupa
	Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, veterinārie pakalpojumi	74., 75. nodaļa
	ADMINISTRATĪVO UN APKALPOJOŠO DIENESTU DARBĪBA	N sadaļa
	Iznomāšana un ekspluatācijas līzings	77. nodaļa
	Citi administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumi	78., 79., 80., 81., 82. nodaļa
	IZGLĪTĪBA	P sadaļa
	VESELĪBA UN SOCIĀLĀ APRŪPE	Q sadaļa
MĀKSLA, IZKLAIDE UN ATPŪTA	MĀKSLA, IZKLAIDE UN ATPŪTA	R sadaļa
	Radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības	90. nodaļa
	Bibliotēku, arhīvu, muzeju un citu kultūras iestāžu darbība	91. nodaļa
	Sporta nodarbības, izklaides un atpūtas darbības; azartspēles un derības	92., 93. nodaļa
	CIT PAKALPOJUMI	S sadaļa
	Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība	94. nodaļa
	Datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonts, citi individuālie pakalpojumi	95., 96. nodaļa
	Nav iedalījuma
	Privāti nekustamā īpašuma pirkumi un pārdevumi
KOPĒJĀ EKONOMISKĀ DARBĪBA	KOPĒJĀ EKONOMISKĀ DARBĪBA

II PIELIKUMS

10. pantā minētās DEFINĪCIJAS

Turpmāk minētās definīcijas balstās uz IMF Balance of Payments and International Investment Positions Manual, Sixth Edition (SVF rokasgrāmata par maksājumu bilanci un starptautisko ieguldījumu posteņiem, sestais izdevums) (BPM6), Eiropas kontu sistēmu, Manual on Statistics on International Trade in Services 2010 (Starptautiskās pakalpojumu tirdzniecības statistikas rokasgrāmata), OECD Benchmark Definition of Foreign Direct Investment (BD4) (ESAO Ārvalstu tiešo investīciju etalondefinīcija (BD4).

A. TEKOŠAIS KONTS

Tekošais konts uzrāda preču, pakalpojumu, sākotnējo un otrreizējo ienākumu plūsmas rezidentu un nerezidentu starpā.

1. PRECES

Šis komponents ietver pārvietojamas preces, attiecībā uz kurām notiek īpašumtiesību maiņa rezidentu un nerezidentu starpā.

1.1. Vispārējās nozīmes preces saskaņā ar maksājumu bilances principu

Vispārējās nozīmes preces saskaņā ar maksājumu bilances (MB) principu ietver preces, attiecībā uz kurām notiek ekonomisko īpašumtiesību maiņa rezidenta un nerezidenta starpā un kuras nav iekļautas citās specifiskās kategorijās, piemēram, preces tirdzniecības starpniecības apstākļos (sk. 1.2.) vai nemonetārais zelts (sk. 1.3.), vai ir daļa no pakalpojuma. Vispārējās nozīmes preces uzskaita tirgus vērtībā franko uz kuģa klāja (FOB) cenās. Valstīm sniedzot datus Savienības agregātu sagatavošanai, iekļauj preču kvazitranzīta tirdzniecības importu un eksportu un attiecībā uz tirdzniecību Savienībā partnervalsti nosaka saskaņā ar sūtījuma vietas principu.

1.2. Preču tirdzniecības starpniecības apstākļos neto eksports

Tirdzniecības starpniecību definē kā preču iegādi, ko veic rezidents (ekonomikā, par kuru apkopo datus) no nerezidenta, ja tās pašas preces vēlāk tiek tālāk pārdotas citam nerezidentam bez šo preču klātbūtnes ekonomikā, par kuru apkopo datus. Preču neto eksports tirdzniecības starpniecības rezultātā ir tirdzniecības starpniecībai nopirkto un pārdoto preču starpība. Šis postenis ietver tirgotāja peļņu, turējumu peļņu un zaudējumus un tirdzniecības starpniecības preču krājumu pārmaiņas.

1.2.1.

Tirdzniecības starpniecības rezultātā iegūtās preces uzrāda kā tirdzniecības starpnieka valsts negatīvu eksportu/kredītu.

1.2.2.

Preču pārdošanu uzrāda kā preces, kas pārdotas tirdzniecības starpniecības apstākļos, parādot kā attiecīgā tirgotāja ekonomikas pozitīvu eksportu/kredītu.

1.3. Nemonetārais zelts

Nemonetārais zelts ietver visu zeltu, kas nav monetārais zelts. Monetārais zelts ir monetāro iestāžu īpašumā un tiek turēts kā rezerves aktīvs (sk. 6.5.1.). Nemonetārais zelts var būt stieņu veidā (t.i. monētas vai stieņi, kuru tīrība ir vismaz 995 daļas no 1 000 , t.sk. zelts, kas tiek turēts asignētā zelta kontos), tas var būt zelta pulveris, ka arī zelts citā nekaltā vai daļēji apstrādātā veidā.

1.4. Ar zīmolradi saistītā kvazitranzīttirdzniecības korekcija

Kvazitranzīttirdzniecība ir termins, kas apzīmē preču importu dalībvalstī, tās atmuitojot brīvai apritei Savienībā (un pakļaujot ievedmuitai), ko veic struktūra, kas netiek uzskatīta par rezidentu institucionālu vienību, un vēlāku šo preču nosūtīšanu uz citu dalībvalsti. Zīmolradi uzrāda dalībvalstis, ko skar “kvazitranzīttirdzniecība”, lai sniegtu pārskatu par starpību starp vispārējās nozīmes preču vērtību, ko deklarēja, preces sākotnēji importējot no trešās valsts, un to vērtību, preces nosūtot uz citu dalībvalsti. Ģeogrāfisko iedalījumu sagatavo, pamatojoties uz mātesuzņēmuma rezidences valsti, kurš kontrolē uzņēmumu, kas valstī, par kuru ziņo, nodrošina muitas procedūru saistībā ar šīm precēm.

2. PAKALPOJUMI

Pakalpojumi ir tādas ražošanas darbības rezultāts, kas groza patērētāju vienību darbības apstākļus vai veicina preču vai finanšu aktīvu maiņu. Pakalpojumi parasti nav patstāvīgi objekti, kam var noteikt īpašumtiesības, un tos parasti nevar nošķirt no to sniegšanas darbības.

2.1. Ražošanas pakalpojumi, apstrādājot citiem piederošus izejmateriālus

Ražošanas pakalpojumi, apstrādājot citiem piederošus izejmateriālus, ietver apstrādi, montāžu, marķēšanu, saiņošanu utt., ko veic uzņēmumi, kam attiecīgās preces nepieder. Ražošanu veic struktūra, kas saņem atlīdzību no īpašnieka. Tā kā preču īpašnieks nemainās, netiek uzrādīts vispārējās nozīmes preču darījums starp apstrādes veicēju un īpašnieku. Atlīdzības apjoms par citiem piederošu izejmateriālu apstrādi ne vienmēr ir vienāds ar apstrādei nosūtīto preču vērtības un preču pēcapstrādes vērtības starpību. Neiekļauj iepriekš izgatavotu būvniecības objektu montāžu (iekļauts būvniecībā) un marķēšanu un saiņošanu, kas saistīta ar preču pārvadājumiem (iekļautas pārvadājumos).

2.2. Citur neiekļauti apkopes un remonta pakalpojumi

Citur neiekļauti apkopes un remonta pakalpojumi ietver rezidentu veiktos apkopes un remonta darbus attiecībā uz precēm, kas pieder nerezidentiem (un otrādi). Remontu var veikt remonta veicēja telpās vai citā vietā. Apkopes un remonta vērtība ietver detaļas un materiālus, ko nodrošina remonta veicējs un ko iekļauj maksā par remontu. Detaļas un materiālus, par kuriem maksā atsevišķi, iekļauj vispārējās nozīmes precēs. Šajā postenī iekļauj apkopi un remontu, ko veic uz kuģiem, lidmašīnām un citiem transportlīdzekļiem. Transporta aprīkojuma tīrīšanu neiekļauj, jo tā ir iekļauta pārvadājumu pakalpojumos. Būvniecības objektu apkopi un remontu neiekļauj, jo tas ir iekļauts būvniecībā. Datoru apkopi un remontu neiekļauj, jo tas ir iekļauts datorpakalpojumos.

2.3. Pārvadājumi

Pārvadājumi ir cilvēku un priekšmetu pārvadāšanas no vienas vietas uz otru process, kā arī saistītie atbalsta un papildu pakalpojumi. Pārvadājumi ietver arī pasta un kurjera pakalpojumus. Pārvadājumu pakalpojumus maksājumu bilancē iekļauj tad, ja tos vienas valsts rezidenti sniedz citas valsts rezidentiem. Pārvadājumus var klasificēt:

pēc pārvadājumu veida, t.i., jūras, aviopārvadājumi vai citi. “Citus” turpmāk var iedalīt dzelzceļa, auto, iekšējo ūdensceļu, cauruļvadu un kosmosa pārvadājumos, kā arī elektroenerģijas pārvadē;

pēc tā, kas tiek pārvadāts, t.i., pasažieri vai kravas vai cits (aptver atbalsta un palīgpakalpojumus, piemēram, konteineru uzkraušanu un izkraušanu, uzglabāšanu un noliktavu saimniecību, saiņošanu un pārsaiņošanu, transporta aprīkojuma tīrīšanu, ko veic ostās un lidostās).

2.3.1. Jūras pārvadājumi

Ietver visus jūras pārvadājumu pakalpojumus. Ir vajadzīgs iedalījums jūras pasažieru pārvadājumos, jūras kravu pārvadājumos un citos jūras pārvadājumos.

2.3.2. Aviopārvadājumi

Ietver visus aviopārvadājumu pakalpojumus. Ir vajadzīgs iedalījums pasažieru aviopārvadājumos, kravu aviopārvadājumos un citos aviopārvadājumos.

2.3.3. Citi pārvadājumu veidi

Ietver visus pārvadājumu pakalpojumus, kas nav jūras vai aviopārvadājumi. Ir vajadzīgs iedalījums pasažieru, kravu un citos pārvadājumos Citu pārvadājumu plašāka klasifikācija ir šāda:

2.3.3.1.

Kosmosa pārvadājumi ietver satelītu palaišanu, ko veic komercuzņēmumi pēc satelītu īpašnieku pasūtījuma (piemēram, telekomunikāciju uzņēmumi), un citas darbības, ko veic kosmosa iekārtu operatori, piemēram, preču un cilvēku pārvadājumi zinātnisko eksperimentu nolūkos. Šajā kategorijā ietverti arī kosmosa pasažieru pārvadājumi un valsts veikti maksājumi, lai tās rezidenti tiktu iekļauti citas valsts kosmosa transportlīdzekļa komandā.

2.3.3.2.

Dzelzceļa pārvadājumi ietver pārvadājumus ar vilcieniem. Ir vajadzīgs apakšiedalījums dzelzceļa pasažieru pārvadājumos, dzelzceļa kravu pārvadājumos un citos pārvadājumos.

2.3.3.3.

Autopārvadājumi ietver pārvadājumus ar kravas automobiļiem, smagkravas automobiļiem un autobusiem. Ir vajadzīgs apakšiedalījums pasažieru autopārvadājumos, kravu autopārvadājumos un citos autopārvadājumos.

2.3.3.4.

Iekšējo ūdensceļu pārvadājumi ietver starptautiskos pārvadājumus pa upēm, kanāliem un ezeriem. Šajā kategorijā ietilpst arī ūdensceļi, kas atrodas vienā valstī, un ūdensceļi, kurus savā starpā dala divas vai vairāk valstis. Ir vajadzīgs apakšiedalījums iekšējo ūdensceļu pasažieru pārvadājumos, iekšējo ūdensceļu kravu pārvadājumos un citos iekšējo ūdensceļu pārvadājumos.

2.3.3.5.

Cauruļvadu transports aptver preču starptautisko transportēšanu cauruļvados, piemēram, naftas un saistīto produktu, ūdens un gāzes transportēšanu. Nav iekļauti izplatīšanas pakalpojumi, kurus patērētājiem parasti nodrošina ar apakšstacijām (tie ir iekļauti kategorijā citi citur neiekļauti saimnieciskās darbības pakalpojumi), un transportēto preču vērtība (iekļauta kategorijā vispārējās nozīmes preces).

2.3.3.6.

Elektroenerģijas pārvade ietver elektroenerģijas pārvades pakalpojumus pie augsta sprieguma, izmantojot starpsavienotās elektrolīniju grupas un saistīto aprīkojumu starp piegādes punktiem un punktiem, kuros notiek transformēšana zemā spriegumā, lai nodrošinātu patērētāju apgādi vai citu elektroenerģijas sistēmu apgādi. Šajā kategorijā iekļauta maksa par elektroenerģijas pārvadi, ja tā tiek veikta atsevišķi no ražošanas un izplatīšanas procesa. Pati apgāde ar elektroenerģiju te neietilpst. Nav iekļauti arī elektroenerģijas izplatīšanas pakalpojumi (ietverti kategorijā citi saimnieciskās darbības pakalpojumi, citur neiekļauti saimnieciskās darbības pakalpojumi).

2.3.3.7.

Citi atbalsta un pārvadājumu papildpakalpojumi ietver visus pārvadājumu pakalpojumus, kurus nevar klasificēt kādā no minētajām pārvadājumu pakalpojumu kategorijām.

2.3.4. Pasta un kurjeru pakalpojumi

Pasta un kurjeru pakalpojumi ietver vēstuļu, avīžu, periodisko izdevumu, brošūru, citu drukāto materiālu, sīkpaku un paku savākšanu, transportēšanu un piegādi, ieskaitot pasta nodaļu pakalpojumus un pastkastīšu nomu.

2.4. Braucieni

Braucienu kredīts ietver preces un pakalpojumus, ko personīgai lietošanai vai kā dāvanas nerezidenti iegādājas kādā valstī, atrodoties vizītē šajā valstī. Braucienu debets ietver preces un pakalpojumus, ko personīgai lietošanai vai kā dāvanas rezidenti iegādājas kādā citā valstī, atrodoties vizītē šajā citā valstī. Braucieni ietver vietējos pārvadājumus (t.i., pārvadājumus apmeklētās valsts iekšienē, ko nodrošina šīs valsts rezidenti), bet neietver starptautiskos pārvadājumus (ko iekļauj pasažieru pārvadājumos). Tāpat neiekļauj preces, ko ceļotājs iegādājies tālākai pārdošanai savā valstī vai kādā citā valstī. Braucienu kategorija ir iedalīta divās galvenajās apakškategorijās: darījumu braucieni un personiskie braucieni.

2.4.1. Darījumu braucieni

Darījumu braucieni ietver preču un pakalpojumu iegādi, ko veic darījumu ceļotājs. Iekļauta arī preču un pakalpojumu iegāde personiskai lietošanai, ko veic sezonas, pārrobežu un citi nodarbinātie, kuri nav rezidenti valstī, kur tie ir nodarbināti. Darījumu braucienu kategoriju iedala apakškategorijās pakalpojumu un preču iegāde, ko veic pārrobežu, sezonālie vai citi nodarbinātie ar īstermiņa līgumiem, un citi darījumu braucieni.

2.4.1.1.

Kategorijā pakalpojumu un preču iegāde, ko veic pārrobežu, sezonālie vai citi nodarbinātie ar īstermiņa līgumiem iekļauta arī preču un pakalpojumu iegāde personiskai lietošanai, ko veic sezonas, pārrobežu un citi nodarbinātie, kuri nav rezidenti valstī, kur tie ir nodarbināti, un kuru darba devējs ir šīs valsts rezidents.

2.4.1.2.

Citi darījumu braucieni ietver visus darījumu braucienu izdevumus, kas nav radušies pārrobežu, sezonāliem vai citiem nodarbinātajiem ar īstermiņa līgumiem.

2.4.2. Personiskie braucieni

Personiskie braucieni ietver preces un pakalpojumus, ko pērk ceļotāji, kas dodas uz ārvalstīm tādos nolūkos, kas nav saistīti ar darījumiem, piemēram, brīvdienas, dalība atpūtas un kultūras pasākumos, draugu un radinieku apciemošana, svētceļojumi, kā arī izglītības iegūšana vai veselības uzlabošana. Personiskie braucienu kategorija ir iedalīta trijās apakškategorijās: ar veselību saistītie izdevumi, ar izglītību saistītie izdevumi un citi personiskie braucieni.

2.4.2.1.

Ar veselību saistītie izdevumi ir kopējie to cilvēku izdevumi, kas ceļo veselības uzlabošanas nolūkos.

2.4.2.2.

Ar izglītību saistītie izdevumi ir kopējie studējošo izdevumi.

2.4.2.3.

Citi personiskie braucieni ietver visus personiskos braucienus, kas nav iekļauti ar veselības saistītos izdevumos vai ar izglītību saistītos izdevumos.

2.5. Būvniecība

Būvniecība ietver pamatlīdzekļu radīšanu, renovāciju, remontu vai paplašināšanu ēku, inženiertehniska rakstura teritorijas uzlabojumu un citu inženiertehnisku konstrukciju veidā (t.sk. ceļi, tilti, aizsprosti utt.). Tā ietver instalācijas un montāžas darbus, būvlaukuma sagatavošanu un vispārējo būvniecību, specializētos pakalpojumus, piemēram, krāsošanu, santehnikas darbus un nojaukšanu, kā arī būvniecības projektu vadību. Būvniecības līgumi, kas ietverti starptautiskajā pakalpojumu tirdzniecībā, parasti ir īstermiņa. Liela apjoma būvniecības projekts, par ko līgumu noslēdzis uzņēmums nerezidents un kura pabeigšanai nepieciešams gads vai ilgāk, parasti ir iemesls rezidējošas filiāles nodibināšanai.

Būvniecību var iedalīt būvniecībā ārvalstīs un būvniecībā ekonomikā, par kuru apkopo datus.

2.5.1. Būvniecība ārvalstīs

Būvniecība ārvalstīs ietver būvniecības pakalpojumus, ko nerezidentiem sniedz uzņēmumi, kas ir rezidenti valstī, par kuru apkopo datus (kredīts/eksports), un preces un pakalpojumus, ko šie uzņēmumi pērk uzņēmējā valstī (debets/imports).

2.5.2. Būvniecība ekonomikā, par kuru apkopo datus

Būvniecība ekonomikā, par kuru apkopo datus, ietver būvniecības pakalpojumus, ko nerezidentu būvniecības uzņēmumi sniedz tās valsts rezidentiem, par kuru apkopo datus (debets), un preces un pakalpojumus, ko šie nerezidentu uzņēmumi pērk valstī, par kuru apkopo datus (kredīts).

2.6. Apdrošināšanas un pensiju pakalpojumi

Apdrošināšanas un pensiju pakalpojumi ietver: tiešo apdrošināšanu, pārapdrošināšanu, apdrošināšanas papildpakalpojumus, pensiju un standartizēto garantiju pakalpojumus. Tiešo apdrošināšanu iedala dzīvības, kravu un cita veida tiešajā apdrošināšanā. Pensijas un standartizētās garantijas turpmāk iedala pensiju un standartizēto garantiju pakalpojumos. Šo pakalpojumu vērtību aplēš vai novērtē, ņemot vērā kopējā prēmijā iekļautos maksājumus, nevis prēmijas kopējo vērtību.

2.6.1. Dzīvības apdrošināšana

Dzīvības apdrošināšanas polišu turētāji veic regulārus maksājumus apdrošinātājiem (var būt arī tikai viens maksājums), kā rezultātā apdrošinātājs garantē maksāt apdrošināšanas polises turētājam minimālo summu, par kuru ir vienošanās, vai anuitātes summu noteiktajā datumā vai apdrošināšanas polises turētāja nāves gadījumā, ja tas notiek pirms noteiktā datuma. Termiņa dzīvības apdrošināšana, kur pabalsts tiek izsniegts tikai nāves gadījumā, bet ne citos apstākļos, netiek ietverts šajā kategorijā un tiek iekļauts cita veida tiešajā apdrošināšanā.

2.6.2. Kravu apdrošināšana

Kravu apdrošināšanas pakalpojumi attiecas uz apdrošināšanas pakalpojumiem, kas tiek sniegti, veicot preču importu vai eksportu, un ir saskaņā ar preču novērtēšanu FOB cenās un kravu pārvadājumu novērtēšanu.

2.6.3. Cita veida tiešā apdrošināšana

Cita veida tiešā apdrošināšana ietver visus citus nelaimes gadījumu apdrošināšanas veidus. Ietverta ir termiņa dzīvības apdrošināšana; apdrošināšana pret negadījumiem un veselības apdrošināšana (ja vien tās nav paredzētas kā valdības sociālā nodrošināšanas shēmas sastāvdaļas); jūras, aviācijas un citu pārvadājumu veidu apdrošināšana; īpašuma apdrošināšana pret ugunsgrēka un citu nelaimes gadījumu radītiem zaudējumiem; finanšu zaudējumu apdrošināšana; vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana; un citi apdrošināšanas veidi, tādi kā ceļojumu apdrošināšana un apdrošināšana, kas saistīta ar aizdevumiem un kredītkartēm.

2.6.4. Pārapdrošināšana

Pārapdrošināšana ir apdrošināšanas riska sadalīšana daļās, jo īpaši, nododot to specializētiem operatoriem par samērīgu daļu no prēmijas ienākumiem. Pārapdrošināšanas darījumi var attiekties uz dažādu veidu riskiem.

2.6.5. Apdrošināšanas papildpakalpojumi

Ietver darījumus, kas cieši saistīti ar apdrošināšanas un pensiju fondu finansēšanu. Šajā kategorijā ietilpst aģentu komisijas, apdrošināšanas brokeru un aģentu pakalpojumi, apdrošināšanas un pensiju konsultācijas pakalpojumi, novērtēšanas un saskaņošanas pakalpojumi, aktuāru pakalpojumi, glābšanas pārvaldības pakalpojumi un kompensāciju izmaksas un piedziņas regulēšanas un pārraudzības pakalpojumi.

2.6.6. Pensiju pakalpojumi

Pensiju pakalpojumi ietver pakalpojumus, kurus sniedz fondi, kas izveidoti, lai valdība vai apdrošināšanas sabiedrības nodarbināto vārdā noteiktām nodarbināto grupām nodrošinātu ienākumus pensijā un izmaksātu pabalstus nāves vai invaliditātes gadījumā.

2.6.7. Standartizētie garantiju pakalpojumi

Standartizētie garantiju pakalpojumi ir pakalpojumi, kas saistīti ar standartizētajām garantiju shēmām. Tās ir saistības, kad viena puse (garantētājs) apņemas segt zaudējumus aizdevējam, ja aizņēmējs nepilda kredītsaistības. Kā piemērus var minēt eksporta kredītu garantijas un studiju kredītu garantijas.

2.7. Finanšu pakalpojumi

Finanšu pakalpojumi ietver starpniecības un papildu pakalpojumus, izņemot apdrošināšanu un pensijas fondu pakalpojumus, ko parasti sniedz bankas un citas finanšu sabiedrības.

2.7.1. Finanšu pakalpojumi, par kuriem maksā tieši, un citi finanšu pakalpojumi

Daudzu finanšu pakalpojumu gadījumā par tiem tiek maksāts tieši, un īpaši aprēķini nav vajadzīgi. Tas ietver maksu par noguldījumu pieņemšanu un kreditēšanu, maksu par vienreizēju garantiju, maksu vai naudas sodu par ātrāku vai vēlāku atmaksu, maksu par kontu, maksu saistībā ar akreditīvu, kredītkaršu pakalpojumiem, komisijas maksu un maksu saistībā ar finanšu līzingu, faktoringu, riska parakstīšanu un maksājumu klīringu. Iekļauti ir arī finanšu konsultāciju pakalpojumi, finanšu aktīvu vai zelta stieņu glabāšana, finanšu aktīvu pārvaldīšana, uzraudzības pakalpojumi, likviditātes nodrošināšanas pakalpojumi, riska uzņemšanās pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu), apvienošanās un pārņemšanas pakalpojumi, kredītreitinga pakalpojumi, biržas pakalpojumi un trasta pakalpojumi. Finanšu instrumentu dīleri maksu par saviem pakalpojumiem var pilnībā vai daļēji noteikt, kā pirkšanas un pārdošanas cenu starpību. Pirkšanas un pārdošanas darījumu cenu starpību iekļauj pakalpojumos, par kuriem maksā tieši, un pārējos finanšu pakalpojumos.

2.7.2. Netieši novērtētie finanšu starpniecības pakalpojumi (NNFSP)

Var uzskatīt, ka faktiskie procenti ietver gan ienākumu elementu, gan maksu par pakalpojumu. Aizdevēji un noguldījumu pieņēmēji saviem noguldītājiem nosaka procentu likmes, kas ir zemākas par likmēm, ko tie prasa aizņēmējiem. No tā izrietošo procentu likmju starpību finanšu sabiedrības izmanto savu izdevumu segšanai un ienesas gūšanai. Parasti šī netiešā maksa saistībā ar procentiem attiecas tikai uz kredītiem un noguldījumiem un tikai tad, ja šos kredītus vai noguldījumus sniedz vai nogulda finanšu sabiedrībās.

2.8. Citur neiekļauta maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu

Citur neiekļauta maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu ietver:

maksu par īpašumtiesību izmantošanu (piemēram, patenti, prečzīmes, autortiesības, ražošanas procesi un dizaini, kas ietver tirdzniecības noslēpumus un franšīzes). Šīs tiesības var rasties pētniecības un attīstības rezultātā, kā arī marketinga rezultātā; un

maksu par licencēm reproducēt vai izplatīt intelektuālo īpašumu, kas ietverts izstrādātajos oriģinālos vai prototipos (piemēram, autortiesības uz grāmatām vai manuskriptiem, programmatūru, kinematogrāfiskajiem darbiem un skaņu ierakstiem), un saistītās tiesības (piemēram, attiecībā uz uzstāšanos nepastarpināti un televīzijas, kabeļtelevīzijas un satelīta pārraidēm).

2.9. Telekomunikāciju pakalpojumi, datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi

Telekomunikāciju pakalpojumus un datorpakalpojumus definē, izmantojot pakalpojumu veidus, nevis sniegšanas metodes.

2.9.1. Telekomunikāciju pakalpojumi

Telekomunikāciju pakalpojumi ietver skaņas, attēlu vai citas informācijas pārraidi, izmantojot telefonu, teleksu, telegrāfu, radio un televīzijas kabeļu apraidi un virszemes apraidi, satelītsakarus, elektronisko pastu, faksimila pakalpojumus utt., t.sk. komerciālo tīklu pakalpojumus, telekonferenču organizēšanas un atbalsta pakalpojumus. To vērtība neietver pārvietojamās informācijas vērtību. Iekļauti ir arī mobilie telekomunikāciju pakalpojumi, interneta infrastruktūras nodrošināšanas pakalpojumi un tiešsaistes piekļuves pakalpojumi, t.sk. interneta piekļuves nodrošināšanas pakalpojumi. Netiek ietverti telefona tīkla aprīkojuma ierīkošanas pakalpojumi, jo tie ir iekļauti būvniecībā, un datubāzu pakalpojumi (ietverti informācijas pakalpojumos).

2.9.2. Datorpakalpojumi

Ietver ar aparatūru un/vai programmatūru saistītus pakalpojumus, kā arī datu apstrādes pakalpojumus. Iekļauti ir arī aparatūras un programmatūras konsultāciju un ieviešanas pakalpojumi, datoru un perifēro ierīču apkope un remonts, negadījumu seku novēršanas pakalpojumi, konsultāciju un palīdzības sniegšana jautājumos, kas saistīti ar datoru resursu pārvaldību, lietošanai gatavo sistēmu analīze, izstrāde un programmēšana (t.sk. tīmekļa vietņu izveidošana un dizainu), kā arī ar programmnodrošinājumu saistītās tehniskās konsultācijas, licences nespecializēta programmnodrošinājuma izmantošanai, specializēta programmnodrošinājuma izstrāde, sagatavošana, piegāde un dokumentācija, t.sk. operētājsistēmas, kas pēc pasūtījuma izstrādātas konkrētam lietotājam, sistēmu uzturēšana un citi atbalsta pakalpojumi, piemēram, konsultāciju ietvarā sniegta apmācība, datu apstrādes pakalpojumi, piemēram, datu ievade, tabulācija un apstrāde ar laikdalības palīdzību, tīmekļa vietņu mitināšanas pakalpojumi (t.i. servera vietas nodrošināšana internetā, lai mitinātu klienta tīmekļa vietnes), un datoru telpu pārvaldība. Neiekļauj maksu par licencēm reproducēt un/vai izplatīt programmatūru, kas iekļauta maksā par intelektuālā īpašuma izmantošanu. Datoru noma, nenodrošinot operatoru, tiek iekļauta operatīvajā nomā.

2.9.3. Informācijas pakalpojumi

Ietverti ziņu aģentūru pakalpojumi un citi informācijas pakalpojumi.

2.9.3.1.

Ziņu aģentūru pakalpojumi ietver ziņu, fotogrāfiju un pamatrakstu sniegšanu plašsaziņas līdzekļiem.

2.9.3.2.

Citi informācijas pakalpojumi ietver datubāzu pakalpojumus (datubāzu izveide, datu glabāšana un datu un datubāzu, t.sk. direktoriju un adresātu sarakstu, izplatīšana) gan tiešsaistē, gan izmantojot magnētiskos, optiskos vai drukātos medijus, kā arī tīmekļa meklēšanas portālus (meklētājprogrammu pakalpojumi, kas atrod interneta adreses klientiem, kuri ievada atslēgvārdus). Tāpat iekļauj tiešus, neliela apjoma avīžu un periodisko izdevumu abonentus pa pastu, elektroniski vai citādi, citus tiešsaistes satura sniegšanas pakalpojumus un bibliotēku un arhīvu pakalpojumus. Avīzes un periodiskie izdevumi vairumā tiek iekļauti vispārējās nozīmes precēs. Lejupielādēto saturu, kas nav programmatūra (iekļauj datorpakalpojumos) vai audio un video datnes (audiovizuālie un ar tiem saistītie pakalpojumi), iekļauj informācijas pakalpojumos.

2.10. Citi saimnieciskās darbības pakalpojumi

Tie ietver: pētniecības un attīstības pakalpojumus, profesionālos un vadībzinību pakalpojumus, tehniskos, ar tirdzniecību saistītos un citus saimnieciskās darbības pakalpojumus.

2.10.1. Pētniecības un attīstības pakalpojumi

Pētniecības un attīstības pakalpojumi ietver pakalpojumus, kas saistīti ar fundamentālajiem pētījumiem, lietišķajiem pētījumiem un jaunu produktu un procesu eksperimentālo izstrādi. Parasti šajā kategorijā iekļauj minētās aktivitātes dabaszinātnēs, sabiedriskajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs, t.sk. operētājsistēmu izstrādi, kas reprezentē tehnikas progresu. Tiek iekļauti arī komerciālie pētījumi, kas saistīti ar elektroniku, farmāciju un biotehnoloģiju.

Tas ietver: 1) sistemātisku darbu, ko veic, lai palielinātu uzkrātās zināšanas, un 2) citus pētniecības un attīstības pakalpojumus.

2.10.1.1.

Sistemātisks darbs, ko veic, lai palielinātu uzkrātās zināšanas ietver: a) pielāgotu un nepielāgotu pētniecības un attīstības pakalpojumu sniegšanu un b) pētniecībā un attīstībā iegūto īpašumtiesību pārdošanu.

2.10.1.1.a

Pielāgotu un nepielāgotu pētniecības un attīstības pakalpojumu sniegšana ietver pētniecības un attīstības pakalpojumu sniegšanu, izņemot īpašumtiesību pārdošanu (ietverta 2.10.1.1.b) un pārdevumus saistībā ar licencēm reproducēt vai izmantot intelektuālo īpašumu (ietverti citur neiekļautajā maksā par intelektuālā īpašuma izmantošanu).

2.10.1.1.b

Pētniecībā un attīstībā iegūto īpašumtiesību pārdošana ietver patentus, pētniecībā un attīstībā iegūtās autortiesības, ražošanas procesus un izstrādi (ietver tirdzniecības noslēpumus).

2.10.1.2.

Citi pētniecības un attīstības pakalpojumi ietver citas produktu/procesu izstrādes darbības.

2.10.2. Profesionālie un vadībzinību pakalpojumi

Profesionālie un vadībzinību pakalpojumi ietver: 1) juridiskos, grāmatvedības, vadībzinību, vadības un sabiedrisko attiecību pakalpojumus un 2) reklāmas, tirgus un sabiedriskās domas izpētes pakalpojumus.

2.10.2.1.

Juridiskie, grāmatvedības, vadībzinību un sabiedrisko attiecību pakalpojumi ietver:

a) juridiskos, b) grāmatvedības, revīzijas, uzskaites pakalpojumus un konsultācijas nodokļu jomā; c) konsultācijas saimnieciskās darbības un vadībzinību jomā un sabiedrisko attiecību pakalpojumus.

2.10.2.1.a

Juridiskie pakalpojumi ietver juridiskā padomdevēja un pārstāvības pakalpojumus jebkurā juridiskā, tiesvedības un ar tiesību aktiem noteiktajā procedūrā; juridisku dokumentu un instrumentu sagatavošanas pakalpojumus; sertificēšanas konsultācijas un glabāšanas un izlīgšanas pakalpojumus.

2.10.2.1.b

Grāmatvedības, revīzijas, uzskaites pakalpojumi, konsultācijas nodokļu jomā ietver komerciālo darījumu ierakstu veikšanu uzņēmumiem un citiem; grāmatvedības ierakstu un finanšu pārskatu pārbaudi, uzņēmējdarbības nodokļu plānošanu, konsultācijas par nodokļiem un nodokļu pārskatu sagatavošanu.

2.10.2.1.c

Konsultācijas saimnieciskās darbības un vadībzinību jomā un sabiedrisko attiecību pakalpojumi ietver konsultācijas, padomdevēja un operatīvās palīdzības sniegšanas pakalpojumus, kas tiek sniegti uzņēmumiem attiecībā uz to uzņēmējdarbības politiku un stratēģiju, organizācijas vispārējo plānošanu, tās struktūras izveidi un kontroli. Šajā kategorijā ietver vadības maksu, vadības auditu, tirgus, cilvēkresursu, ražošanas un projektu vadības konsultācijas, padomdevēja un operatīvās palīdzības sniegšanas pakalpojumus, kas saistīti ar klienta tēla pilnveidošanu un tā attiecībām ar sabiedrību un citām organizācijām.

2.10.2.2.

Reklāmas, tirgus un sabiedriskās domas izpēte ietver reklāmas dizainu, izstrādi un tirgvedības pakalpojumus, ko veic reklāmas aģentūras; reklāmas ievietošanu plašsaziņas līdzekļos, tostarp reklāmas vietas pirkšanu un pārdošanu; tirdzniecības izstāžu pakalpojumus; produktu popularizēšanu ārvalstīs; tirgus izpēti; telemārketingu un sabiedriskās domas izpēti par dažādiem jautājumiem.

2.10.3. Tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi

Tie ietver: 1) arhitektūras, inženierzinības, zinātniskos un citus tehniskos pakalpojumus, 2) atkritumu pārstrādāšanas un attīrīšanas, lauksaimniecības un ieguves nozares pakalpojumus, 3) operatīvā līzinga pakalpojumus, 4) ar tirdzniecību saistītos pakalpojumus un 5) citus citur neiekļautus saimnieciskās darbības pakalpojumus.

2.10.3.1 Arhitektūras, inženiertehniskie, zinātniskie un citi tehniskie pakalpojumi

Ietver: a) arhitektūras pakalpojumus, b) inženiertehniskos pakalpojumus, c) zinātniskos un citus tehniskos pakalpojumus.

2.10.3.1.a

Arhitektūras pakalpojumi ietver darījumus, kas saistīti ar būvju projektēšanu.

2.10.3.1.b

Inženiertehniskie pakalpojumi ietver mašīnu, materiālu, instrumentu, struktūru, procesu un sistēmu projektēšanu, izstrādi un izmantošanu. Šādi pakalpojumi ietver projektēšanu, plānošanu un pētījumus, kas saistīti ar inženiertehniskajiem projektiem. Inženiertehniskos pakalpojumus ieguves rūpniecībā neiekļauj (iekļauti pakalpojumos, kas ir saistīti ar ieguves rūpniecību un naftas un gāzes ieguvi).

2.10.3.1.c

Zinātniskie un citi tehniskie pakalpojumi ietver zemes mērīšanu, kartogrāfijas pakalpojumus, produktu testēšanu un sertificēšanu; un tehnisko inspekciju veikšanu.

2.10.3.2. Atkritumu pārstrāde un attīrīšana, lauksaimniecības un ieguves rūpniecības pakalpojumi

Ietver: a) atkritumu pārstrādi un attīrīšanu, b) pakalpojumus, kas ir saistīti ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, c) pakalpojumus, kas ir saistīti ar ieguves rūpniecību un naftas un gāzes ieguvi.

2.10.3.2.a

Atkritumu pārstrāde un attīrīšana ietver atkritumu savākšanu un apglabāšanu, sanāciju, sanitāriju un citus vides aizsardzības pakalpojumus. Tie arī ietver vides pakalpojumus, piemēram, oglekļa emisiju nodarītā kaitējuma kompensēšanu vai oglekļa sekvestrāciju, kas nav klasificēti specifiskākā kategorijā.

2.10.3.2.b

Pakalpojumi, kas ir saistīti ar lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, ietver lauksaimniecības pakalpojumus, kas ir saistīti ar lauksaimniecības darbiem, piemēram, lauksaimniecības tehnikas nodrošināšana ar apkalpi, labības novākšana, augkopības kultūru apstrāde, kaitēkļu apkarošana, dzīvnieku uzturēšana, dzīvnieku kopšana un audzēšana. Medniecības, slazdošanas, mežniecības, mežistrādes un zvejniecības pakalpojumi arī ietverti šajā kategorijā, tāpat veterinārie pakalpojumi.

2.10.3.2.c

Pakalpojumi, kas ir saistīti ar ieguves rūpniecību un naftas un gāzes ieguvi, ietver ieguves rūpniecības pakalpojumus, kas tiek nodrošināti naftas un gāzes atradnēs, ieskaitot urbšanas, urbjtorņa būvēšanas, remonta un demontāžas pakalpojumus, kā arī naftas un gāzes dziļurbumu bloka cementēšanas pakalpojumus. Pakalpojumi, kas ir saistīti ar derīgo izrakteņu izlūkošanu un izpēti, kā arī tehniskie pētījumi ieguves rūpniecībā un ģeoloģiskā izpēte, arī ir iekļauti šajā kategorijā.

2.10.3.3. Operatīvās nomas pakalpojumi

Operatīvā noma ir darbība, kas ir saistīta ar ražoto aktīvu iznomāšanu saskaņā ar vienošanos, kas paredz materiālo aktīvu izmantošanas nodrošināšanu nomniekam, bet neietver risku un īpašumtiesību atlīdzības nodošanu nomniekam. Operatīvo nomu var saukt par īri saistībā ar būvēm un aprīkojumu. Operatīvās nomas pakalpojumi ietver kuģu, lidmašīnu un transporta aprīkojuma nomu (īri) un fraktēšanu bez apkalpes. Iekļauti ir arī operatīvās nomas maksājumi saistībā ar citiem aprīkojuma veidiem bez operatora, ieskaitot datoru un telekomunikāciju iekārtas. Licences maksājumus par nemateriālo aktīvu izmantošanas tiesībām, piemēram programmatūru, intelektuālo īpašumu utml. ietver specifiskos posteņos (datorpakalpojumi, citur neiekļautā maksā par intelektuālā īpašuma izmantošanu utt.), nevis operatīvajā nomā. Operatīvajā nomā neietver telekomunikāciju līnijas vai pārraides kapacitāti (ietverti telekomunikāciju pakalpojumos); kuģu un lidmašīnu īre ar apkalpi (ietverta pārvadājumu pakalpojumos); un īri, kas saistīta ar braucieniem (iekļauta braucienos).

2.10.3.4. Ar tirdzniecību saistītie pakalpojumi

Ar tirdzniecību saistītie pakalpojumi ietver tādas komisijas par preču un pakalpojumu darījumiem, kas maksājamas tirdzniecības starpniekiem, preču brokeriem, dīleriem, ūtrupniekiem un komisijas aģentiem. Ar tirdzniecību saistītie pakalpojumi neietver franšīzes maksas (ietver citur neiekļautajā maksā par intelektuālā īpašuma izmantošanu); finanšu instrumentu brokeru pakalpojumus (ietverta finanšu pakalpojumos); apdrošināšanas brokeru pakalpojumus (ietverta apdrošināšanas papildpakalpojumos) un ar pārvadājumiem saistītās maksas, piemēram, aģenta komisijas (ietverta pārvadājumos).

2.10.3.5. Citur neiekļautie saimnieciskās darbības pakalpojumi

Citur neiekļautie saimnieciskās darbības pakalpojumi ietver ūdens, siltumapgādes, gāzes un citu naftas produktu izplatīšanu, gaisa kondicionēšanas nodrošināšanu, ja to nošķir no izplatīšanas pakalpojumiem, personāla izvietošanu, apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumus, rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumus, fotografēšanas pakalpojumus, izdevējdarbību, ēku uzkopšanas pakalpojumus, ar nekustamo īpašumu saistītos pakalpojumus.

2.11. Individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi

Tie ietver audiovizuālos un ar tiem saistītos pakalpojumus un citus individuālos, kultūras un atpūtas pakalpojumus.

2.11.1. Audiovizuālie un ar tiem saistīti pakalpojumi

Var iedalīt audiovizuālos un ar mākslu saistītos pakalpojumos. Ietver pakalpojumus un attiecīgās maksas, kas saistītas ar filmu (uz filmas vai video), radio un televīzijas programmu (tiešajā ēterā vai ierakstītu) un mūzikas ierakstu izgatavošanu. Tiek iekļauta audiovizuālo un saistīto preču noma un piekļuve šifrētajiem televīzijas kanāliem (piemēram, kabeļtelevīzijas vai satelīttelevīzijas pakalpojumiem), tādu audiovizuālo produktu masveida ražošana, kas tiek pirkti vai pārdoti vairākkārtējai lietošanai un tiek piegādāti elektroniski (lejupielādēti), tēlotājmākslas mākslinieku (aktieru, mūziķu, dejotāju), autoru, komponistu u.c. honorāri. Netiek iekļautas maksas vai licences reproducēt un/vai izplatīt audiovizuālos produktus (tiek iekļauti citur neiekļautā maksā par intelektuālā īpašuma izmantošanu).

2.11.2. Citi individuālie, kultūras un atpūtas pakalpojumi

Iekļauti: a) izglītības pakalpojumi, b) veselības pakalpojumi, c) kultūrvēstures un atpūtas pakalpojumi, d) citi individuālie pakalpojumi.

2.11.2.a

Izglītības pakalpojumi ietver pakalpojumus, kas tiek nodrošināti starp rezidentiem un nerezidentiem saistībā ar izglītības iegūšanu, tādus kā tālmācības kursi un apmācība, izmantojot televīziju vai internetu, kā arī pasniedzēju nodrošināta apmācība, kad pakalpojumi tiek sniegti tieši uzņēmējā valstī.

2.11.2.b

Veselības aprūpes pakalpojumi ietver pakalpojumus, ko nodrošina ārsti, medicīnas māsas un vidējais medicīniskais personāls, un līdzīgus pakalpojumus, kā arī laboratoriju un līdzīgus pakalpojumus, kas var tikt sniegti gan no attāluma, gan uz vietas. Šajā kategorijā neietilpst visi ceļotāju izdevumi ar izglītības iegūšanu un ar veselības uzlabošanu saistītu braucienu laikā (ietverti braucienos).

2.11.2.c

Kultūras mantojuma un atpūtas pakalpojumi ietver pakalpojumus, kas ir saistīti ar muzejiem un citām kultūras, sporta, azartspēļu un atpūtas darbībām, izņemot tos pakalpojumus, kas ietver personas ārpus viņu rezidences valsts (ietverti braucienos).

2.11.2.d

Citi individuālie pakalpojumi ietver sociālos un mājas pakalpojumus utt.

2.12. Citur neklasificēti valdības pakalpojumi

Šī ir atlikuma kategorija, ka ietver valdības (t.sk. starptautisko organizāciju) darījumus ar precēm un pakalpojumiem, ko nav iespējams klasificēt citos posteņos. Iekļauj visus anklāvu, piemēram, vēstniecību, konsulātu, militāro bāzu un starptautisko organizāciju darījumus (ar precēm un pakalpojumiem) ar to valstu rezidentiem, kurās atrodas šie anklāvi. Neiekļauj anklāvu darījumus ar piederības valsts rezidentiem. Atkarībā no valdības vienības, kura veic darījumu, šo posteni turpmāk var iedalīt precēs un pakalpojumos, par kuriem noslēgti darījumi ar vēstniecībām un konsulātiem, militārajām vienībām un aģentūrām un citām valdības precēm un pakalpojumiem.

3. SĀKOTNĒJIE IENĀKUMI

Sākotnējie ienākumi ir peļņa, kas institucionālajām vienībām uzkrājas par to investīciju ražošanas procesā vai finanšu aktīvu nodrošināšanu, vai dabas resursu iznomāšanu citām institucionālajām vienībām. Tā ietver atlīdzību nodarbinātajiem, ieguldījumu ienākumus un citus sākotnējos ienākumus.

3.1. Atlīdzība nodarbinātajiem (D1)

Atlīdzību nodarbinātajiem ieraksta, ja darba devējs (ražojošā vienība) un nodarbinātais ir dažādu valstu rezidenti. Valstij, kurā rezidē ražojošās vienības, atlīdzība nodarbinātajiem ir kopējā atlīdzība (t.sk. darba devēju iemaksas sociālās nodrošināšanas shēmās vai privātos apdrošināšanas vai pensiju fondos) naudā vai natūrā, ko rezidējošie uzņēmumi maksā nerezidējošiem nodarbinātajiem par darbu, ko tie paveikuši uzskaites periodā. Valstij, kurā rezidē nodarbinātie, atlīdzība ir kopējā atlīdzība naudā vai natūrā, ko nodarbinātie saņem no nerezidējošiem uzņēmumiem par uzskaites periodā paveikto darbu. Ir svarīgi noteikt vai pastāv darba devēja un nodarbinātā darba attiecības; pretējā gadījumā maksājumu uzskata par pakalpojumu pirkšanu.

3.2. Ieguldījumu ienākumi

Ieguldījumu ienākumi tiek gūti no rezidenta īpašumā esoša ārējā finanšu aktīva (kredīts) un, attiecīgi, nerezidenta īpašumā esoša vietējā finanšu aktīva (debets). Ieguldījumu ienākumi ietver ienākumus no pašu kapitāla (dividendes, izmaksas no kvazisabiedrību ienākumiem, reinvestēto peļņu) un parāda (procenti), un ieguldījumu ienākumiem, kas saistīti ar polišu turētājiem apdrošināšanā, pensiju shēmās un standartizētajās garantiju shēmās.

Maksājumu bilancē ieguldījumu ienākumus saskaņā ar to pamatā esošo investīciju funkciju klasificē arī kā tiešās investīcijas, portfeļieguldījumus, citus ieguldījumus un rezerves aktīvus, sadalot tos sīkāk saskaņā ar investīciju veidu. Definīcijas investīciju dalījumam atbilstoši funkcijām sk. finanšu kontu.

Ja peļņa un zaudējumi no (kapitāla) turējuma ir atsevišķi identificējami, tos neklasificē kā ieguldījumu ienākumus, bet kā investīciju vērtības pārmaiņas tirgus cenas attīstības dēļ. Neto plūsmas, kas saistītas ar procentu likmju atvasinātajiem instrumentiem, uzrāda tikai finanšu kontā pie “atvasinātajiem finanšu instrumentiem”.

3.2.1. Procenti (D41)

Procenti ir ieguldījumu ienākumi, ko dažu finanšu aktīvu īpašnieki, proti, noguldījumu (AF2), parāda vērtspapīru (AF3), aizņēmumu/aizdevumu (AF4) un citu aktīvu īpašnieki (AF8), saņem par finanšu aktīvu nodošanu citas institucionālās vienības rīcībā. Procentos iekļauj arī ienākumu no speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) turējumiem un SDR sadales. Sākotnējo ienākumu kontā uzrāda “tīros procentus”, no “faktiskajiem procentiem” atskaitot NNFSP komponenti. Procentu ienākumus uzrāda saskaņā ar uzkrājumu principu.

3.2.2. Sabiedrību sadalītais ienākums (D42)

3.2.2.1. Dividendes (D421)

Dividendes ir sadalītā peļņa, kas līdzdalību apstiprinošo vērtspapīru īpašniekiem (AF5) piešķirta par līdzekļu nodošanu sabiedrību rīcībā. Dividendes uzrāda brīdī, kad akcijas kļūst par akcijām bez dividendēm.

3.2.2.2. Izmaksas no kvazisabiedrību ienākumiem (D422)

Izmaksas no kvazisabiedrību (uzņēmumu bez neatkarīga juridiska statusa, kas rīkojas tā, it kā tie būtu sabiedrības, piemēram, filiāļu, nosacīto rezidenšu vienību zemes un citu dabas resursu iegādei, kuras pieder nerezidentiem, kopuzņēmumu, trastu utt.) ienākumiem ir summas, ko kvazisabiedrību īpašnieki savai lietošanai izmaksā no tiem piederošo kvazisabiedrību peļņas. Izmaksas no kvazisabiedrību ienākumiem uzrāda atbilstoši to faktiskās veikšanas brīdim.

3.2.3. Reinvestētā peļņa no ārvalstu tiešajām investīcijām (D43)

Reinvestētā peļņa (RP) ir tiešo investoru daļa, ņemot vērā viņu īpašumā esošo pašu kapitālu, no peļņas, ko ārvalstu meitasuzņēmumi, saistītie uzņēmumi un filiāles nav sadalījušas kā dividendes. To definē kā tiešā investora daļu kopējā konsolidētajā peļņā, ko nopelnījis tiešo investīciju uzņēmums attiecīgajā pārskata periodā (pēc nodokļu, procentu un amortizācijas atskaitīšanas) mīnus dividendes, kas jāmaksā pārskata periodā, pat ja minētās dividendes attiecas uz peļņu, kas nopelnīta iepriekšējos periodos.

Reinvestēto peļņu uzrāda tajā periodā, kurā nesadalītā peļņa tiek uzkrāta.

3.2.4. Investīciju fondu daļu ienākumi (D443)

Ieguldījumu ienākumi, kas saistīti ar kolektīvo ieguldījumu fondu, t.sk. kopieguldījumu fondu un trastu, daļu īpašniekiem sastāv no diviem posteņiem: dividendes (D4431) un reinvestētā peļņa (D4432).

Investīciju fondu peļņu var uzskatīt par tādu, kas tiek nodota tālāk to akcionāriem (vai apliecību turētajiem), jo tā tiek nopelnīta pašu kapitāla ieguldījumu ienākumu veidā. Investīciju fondi gūst ienākumus, ieguldot no akcionāriem saņemtos līdzekļus. Akcionāru ienākumu no investīciju fondiem definē kā ieguldījumu ienākumu, kas par fonda investīciju portfeli nopelnīts pēc darbības izdevumu atskaitīšanas. Investīciju fondu tīrā peļņa pēc darbības izdevumu atskaitīšanas pieder akcionāriem. Ja akcionāriem kā dividendes tiek sadalīta tikai daļa no neto peļņas, atlikušo peļņu uzskata par tādu, kas tika sadalīta akcionāriem un tad reinvestēta.

3.2.5. Ieguldījumu ienākumi, kas saistīti ar polišu turētājiem apdrošināšanā, pensiju shēmās un standartizētajās garantiju shēmās

Lai definētu šo pozīciju, mēs atsevišķi aplūkojam tās sastāvdaļas; tās neietilpst MB datu prasībās.

3.2.5.1.

Ieguldījumu ienākumi, kas saistīti ar apdrošināšanas polišu turētājiem (D441), atbilst kopējiem sākotnējiem ienākumiem, kas saņemti no apdrošināšanas tehnisko rezervju ieguldīšanas. Rezerves ir tās, attiecībā uz kurām apdrošināšanas sabiedrība atzīst atbilstošo saistību pret polišu turētajiem.

3.2.5.2.

Pensiju tiesību turētāju ieguldījumu ienākumi (D442)

Pensiju tiesības rodas ar definētu iemaksu sistēmu vai definētu pabalstu sistēmu palīdzību.

3.3. Citi sākotnējie ienākumi

Tiek klasificēti saskaņā ar datu sagatavošanas valsts institucionālo sektoru (valdība vai citi sektori), un ietver šādas sastāvdaļas: ražošanas un importa nodokļi, subsīdijas un rente.

3.3.1. Ražošanas un importa nodokļi (D2)

Ietver šādas sastāvdaļas:

3.3.1.1.

Nodokļus par precēm (D21) maksā par preces vai pakalpojuma vienību, kas izgatavota vai tiek tirgota pāri robežām. Piemēram, PVN, importa nodevas, akcīzes nodevas un patēriņa nodokļi.

3.3.1.2.

Citus ražošanas nodokļus (D29) veido visi nodokļi, ko uzņēmumiem rada iesaistīšanās ražošanā, un nodokļi, ko maksā par uzņēmējdarbības un profesionālajām licencēm.

3.3.2. Subsīdijas (D3)

Tās veido šādas sastāvdaļas:

3.3.2.1.

Subsīdijas par precēm (D31) ir subsīdijas, kuras maksā par saražoto preces vai pakalpojuma vienību.

3.3.2.2.

Pārējās ražošanas subsīdijas (D39) veido subsīdijas, izņemot preču subsīdijas, kuras rezidentražotāju vienības var saņemt tāpēc, ka iesaistās ražošanā.

3.3.3. Rente (D45)

Rente ietver ienākumus, ko saņem par dabas resursu nodošanu nerezidenta institucionālās vienības rīcībā. Rentes piemēri ietver summas, kas jāmaksā par zemes izmantošanu izrakteņu un citu pazemes aktīvu iegūšanai, ka arī makšķerēšanu, mežsaimniecību un ganībām. Dabas resursu, piemēram, pazemes aktīvu nomātāju regulārie maksājumi bieži tiek raksturoti kā honorāri, bet tie tomēr ir rente.

4. OTRREIZĒJIE IENĀKUMI

Otrreizējo ienākumu konts uzrāda kārtējos pārvedumus rezidentu un nerezidentu starpā. Pārvedums ir ieraksts, kas atbilst preču, pakalpojumu, finanšu aktīvu vai citu neražotu aktīvu nodošanai no vienas institucionālās vienības otrai institucionālajai vienībai, ja nenotiek atbilstoša cita objekta ar ekonomisku vērtību nodošana. Kārtējie pārvedumi ir visi pārvedumi, kas nav kapitāla pārvedumi.

Kārtējos pārvedumus klasificē saskaņā ar institucionālo sektoru, kas veic vai saņem pārvedumu pārskata sniedzējā valstī (valdība vai citi sektori).

Valdības kārtējie pārvedumi ietver ienākuma, īpašuma u.c. nodokļus, sociālās iemaksas, sociālos pabalstus, kārtējo starptautisko sadarbību, dažādus kārtējos pārvedumus, pievienotās vērtības nodokļa un bruto nacionālā ienākuma pašu resursus.

Citu sektoru kārtējie pārvedumi ietver ienākuma, īpašuma u.c. nodokļus, sociālās iemaksas, sociālos pabalstus, neto nedzīvības apdrošināšanas prēmijas, nedzīvības apdrošināšanas atlīdzības un pensiju tiesību pārmaiņu korekcijas. Dažādi kārtējie pārvedumi (D75) ietver personiskos pārvedumus starp rezidentu un nerezidentu mājsaimniecībām (t.sk. strādājošo naudas pārvedumus).

4.1. Ienākuma, īpašuma u.c. nodokļi (D5)

Ienākuma, īpašuma u.c. nodokļi starptautiskajos kontos galvenokārt ietver nodokļus, kas uzlikti ienākumiem, ko nerezidenti guvuši no sava darba vai finanšu aktīviem. Nodokļi kapitāla pieaugumam, kas rodas no nerezidentu aktīviem, arī tiek iekļauti. Nodokļus par ienākumu un finanšu aktīvu kapitāla pieaugumu parasti maksā citi sektori (indivīdi, sabiedrības un bezpeļņas iestādes) un saņem valdība.

4.2. Sociālās iemaksas (D61)

Sociālās iemaksas ir faktiskās vai netieši noteiktās iemaksas, ko mājsaimniecības veic sociālās apdrošināšanas sistēmās, lai veiktu uzkrājumus izmaksājamiem sociālajiem pabalstiem.

4.3. Sociālie pabalsti (D62+D63)

Sociālie pabalsti ietver pabalstus, ko izmaksā no sociālās nodrošināšanas un pensiju shēmām. Tie ietver pensijas un nepensiju pabalstus tādos gadījumos kā slimība, bezdarbs, mājoklis un izglītība, un tie var būt naudā vai natūrā.

4.4. Neto nedzīvības apdrošināšanas prēmijas (D71)

Nedzīvības apdrošināšanas prēmijas ietver gan bruto prēmijas, ko uzskaites periodā maksā polišu turētāji, lai iegūtu apdrošināšanu (saņemtās prēmijas) un prēmiju piemaksas, ko izmaksā no uz apdrošināšanas polišu turētājiem attiecināmiem ieguldījumu ienākumiem pēc tam, kad atskaitītas apdrošināšanu nokārtojušo uzņēmumu apkalpošanas maksas. Apkalpošanas maksas ir pakalpojuma pirkšana, ko veic polišu turētāji, un tās uzrāda kā apdrošināšanu. Neto prēmijas par standartizētām garantijām tiek iekļautas šajā postenī.

4.5. Nedzīvības apdrošināšanas atlīdzības (D72)

Nedzīvības apdrošināšanas atlīdzības ir summas, ko izmaksā, norēķinoties par prasībām, kuru termiņš pienācis kārtējā uzskaites perioda laikā. Prasību termiņš pienāk brīdī, kad notiek notikums, kas dod pamatu spēkā esošai prasībai. Atlīdzības, ko maksā saskaņā ar standartizētām garantijām, tiek iekļautas šajā postenī

4.6. Pašreizējā starptautiskā sadarbība (D74)

Pašreizējā starptautiskā sadarbība ietver kārtējos pārvedumus naudā vai natūrā dažādu valstu valdību starpā vai valdību un starptautisko organizāciju starpā. Daļa no starptautiskās sadarbības notiek ar Savienības iestādēm.

4.7. Dažādi kārtējie pārvedumi (D75)

Dažādi kārtējie pārvedumi naudā vai natūrā ietver: kārtējos pārvedumus mājsaimniecības apkalpojošām bezpeļņas iestādēm (D751), kārtējos pārvedumus mājsaimniecību starpā (D752), citus dažādus kārtējos pārvedumus (D759), t.sk. naudas sodus, daļu no maksājumiem par loterijas biļetēm un azartspēlēm, kompensāciju izmaksas un citus.

4.7.1. Personiskie pārvedumi starp rezidentu un nerezidentu mājsaimniecībām

Personiskie pārvedumi starp rezidentu un nerezidentu mājsaimniecībām ietver visus kārtējos pārvedumus naudā vai natūrā, ko rezidentu mājsaimniecības veic uz vai no nerezidentu mājsaimniecībām. Personiskie pārvedumi ietver “t.sk.”strādājošo naudas pārvedumus.

4.7.1.1. Strādājošo naudas pārvedumi

Strādājošo naudas pārvedumi ietver personiskos pārvedumus, ko veic migrējušie rezidenti, kas jaunajās valstīs strādā nerezidentu mājsaimniecībās. Personas, kas jaunajās valstīs strādā un uzturas mazāk par vienu gadu, tiek uzskatītas par nerezidentiem, un to atlīdzība tiek uzrādīta nodarbināto atlīdzībā.

4.8. Pievienotās vērtības nodokļa un bruto nacionālā ienākuma Savienības pašu resursi (D76)

Pievienotās vērtības nodokļa un bruto nacionālā ienākuma Savienības trešie un ceturtie pašu resursi ir kārtējie pārvedumi, ko katras dalībvalsts valdība maksā Savienības iestādēm.

4.9. Pensiju tiesību pārmaiņu korekcija (D8)

Pensiju tiesību pārmaiņu korekcija ir nepieciešama, lai izskaidrotu pensiju uzskaiti pie kārtējiem pārvedumiem ar pensijas tiesību uzskaiti pie finanšu aktīviem. Pēc korekcijas tekošā konta bilance ir tāda pati, kāda tā būtu bijusi, ja sociālās iemaksas un pensiju saņemšana netiktu uzskaitīta kā kārtējie pārvedumi.

B. KAPITĀLA KONTS

Kapitāla konts ietver neražoto nefinanšu aktīvu iegādi/realizāciju un kapitāla pārvedumus.

5.1. Neproducēto nefinanšu aktīvu bruto iegāde un realizācija

Neproducētie nefinanšu aktīvi ietver: a) dabas resursus, b) līgumus, nomas līgumus un licences, un c) marketinga aktīvus (zīmolus, tirdzniecības zīmes) un nemateriālo vērtību. Neproducēto nefinanšu aktīvu iegādi un realizāciju uzrāda atsevišķi, bruto nevis neto. Šajā kapitāla konta postenī ir jāreģistrē tikai attiecīgo aktīvu iegādāšanās/pārdošana, bet ne to izmantošana.

5.2. Kapitāla pārvedumi (D99)

Kapitāla pārvedumi sastāv no i) pamatlīdzekļu īpašumtiesību tālāknodošanas; ii) līdzekļu tālāknodošanas, kas ir saistīta ar pamatlīdzekļu iegādāšanos vai realizāciju vai ir no tās atkarīga; un iii) kreditoru veiktas saistību dzēšanas, nesaņemot pretī nekādu atlīdzību. Kapitāla pārvedumi var būt naudā vai natūrā (tādi kā parāda atlaišana). Atšķirība starp kārtējiem pārvedumiem un kapitāla pārvedumiem praksē ir atkarīga no tā, kā pārvedumu izmanto saņēmēja valsts. Kārtējos pārvedumus klasificē saskaņā ar institucionālo sektoru, kas veic vai saņem pārvedumu pārskata sniedzējā valstī (valdība vai citi sektori).

Kapitāla pārvedumi ietver: kapitāla nodokļus, investīciju grantus un citus kapitāla pārvedumus.

5.2.1. Kapitāla nodokļi (D91)

Kapitāla nodokļi ietver nodokļus, ko neregulāri un reti uzliek institucionālām vienībām piederošo aktīvu vērtībai vai neto īpašumam, vai iestāžu starpā pārvesto aktīvu vērtībai. Tie ietver mantojuma nodokļus un nodokļus dāvanām personu starpā, ko uzliek labuma saņēmēja kapitālam.

5.2.2. Ieguldījumu pārvedumi(D92)

Ieguldījumu pārvedumi ietver kapitāla pārvedumus naudā vai natūrā, ko veic lai pilnībā vai daļēji finansētu pamatlīdzekļu iegādes izmaksas. Saņēmējiem ir pienākums naudā saņemtos ieguldījumu pārvedumus izmantot bruto pamatlīdzekļu veidošanai, un granti bieži ir saistīti ar konkrētiem investīciju projektiem, piemēram, lieliem būvniecības projektiem.

5.2.3. Citi kapitāla pārvedumi (D99)

Tie ietver lielus vienreizējus maksājumus, kas kompensē plašus postījumus vai smagus ievainojumus, ko nesedz apdrošināšanas polises, lielas dāvanas, mantojumus un ziedojumus, t.sk. bezpeļņas iestādēm. Šajā kategorijā iekļauj parādu atlaišanu.

5.2.3.1. Parādu atlaišana

Parādu atlaišana ir brīvprātīga visu parādsaistību vai to daļas atcelšana kreditora un debitora līguma ietvaros.

C. FINANŠU KONTS UN STARPTAUTISKO INVESTĪCIJU BILANCE

Parasti finanšu kontā uzrāda darījumus, kas saistīti ar finanšu aktīviem un pasīviem un kas notiek rezidentu un nerezidentu starpā. Finanšu kontā darījumus uzrāda neto: finanšu aktīvu neto iegāde atbilst aktīvu iegādes un aktīvu samazinājuma starpībai.

Starptautisko investīciju bilance (SIB) katra ceturkšņa beigās atspoguļo rezidentu finanšu aktīvus, kas ir prasības pret nerezidentiem, un rezidentu saistības pret nerezidentiem, kā arī zeltu, kas tiek turēts kā rezerves aktīvs. Aktīvu un pasīvu starpība ir SIB neto pozīcija, un tā uzrāda neto prasību vai neto saistību pret pārējo pasauli.

SIB vērtība perioda beigās izriet no pozīcijām iepriekšējā perioda beigās, darījumiem kārtējā periodā un citām pārmaiņām, kas rodas no rezidentu un nerezidentu darījumiem atšķirīgu iemeslu dēļ un kas var būt saistītas ar citām apjoma pārmaiņām un pārmaiņām (valūtas kursa svārstību vai cenu pārmaiņu dēļ).

Atbilstoši funkcionālajam dalījumam pārrobežu finanšu darījumi un pozīcijas tiek klasificētas kā tiešās investīcijas, portfeļieguldījumi, atvasinātie finanšu instrumenti (izņemot rezerves aktīvus) un darbinieku akciju iespējas līgumi, citi ieguldījumi un rezerves aktīvi. Pārrobežu finanšu darījumus un pozīcijas klasificē arī pēc instrumenta veida un institucionālā sektora, kā definēts 7. tabulā.

Darījumu un pozīciju novērtēšanas pamatā ir tirgus cenas. Novērtēšana atbilstoši nominālvērtībai tiek izmantota netirgojamu instrumentu pozīcijās, proti, aizdevumiem, noguldījumiem un citiem aktīviem/pasīviem. Tomēr jebkādi darījumi ar šiem instrumentiem tiek vērtēti pēc tirgus cenas. Lai ņemtu vērā darījumu novērtēšanas pēc tirgus cenas un pozīciju novērtēšanas pēc nominālvērtības neatbilstību, pārdevējs ieraksta citas pārmaiņas un cenu pārmaiņas pārdošanas periodā, kas atbilst nominālvērtības un darījuma vērtības starpībai, bet pircējs ieraksta pretēju summu kā citas pārmaiņas un cenu pārmaiņas.

Maksājumu bilances finanšu konts un starptautisko investīciju pozīcija ietver kompensējošos ierakstus uzkrātajiem procentiem par attiecīgajās funkcionālajās kategorijās klasificētajiem instrumentiem.

6.1. Tiešās investīcijas

Tiešās investīcijas ir saistītas ar kādas valsts rezidentu (tiešo investoru), kurš kontrolē vai ievērojami ietekmē tāda uzņēmuma pārvaldību, kas ir rezidents citā valstī (tiešo investīciju uzņēmums). Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem šādas attiecības apliecina tas, ka investoram, kas ir rezidents vienā valstī, uzņēmumā, kas ir rezidents citā valstī, tieši vai netieši pieder 10 % vai vairāk balsstiesību. Pamatojoties uz šo kritēriju, tiešo investīciju sakarība var pastāvēt starp vairākiem radniecīgiem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai saistība iekļauj vienu ķēdi vai vairākas ķēdes. Tā var paplašināties un attiekties uz tiešajām investīcijām uzņēmuma filiālēs, apakšfiliālēs un saistītajos uzņēmumos. Ja tiešās investīcijas ir noteiktas, visas turpmākās finanšu pārmaiņas/turējumus starp saistītajām vienībām reģistrē kā tiešo investīciju darījumus/pozīcijas.

Pašu kapitāls iekļauj pašu kapitālu meitasuzņēmumos, kā arī visas kapitāla daļas filiālēs un saistītajos uzņēmumos. Reinvestētā peļņa sastāv no kompensējoša ieraksta tiešā investora peļņas daļā, ko filiāles vai saistītie uzņēmumi nav sadalījuši kā dividendes, un meitasuzņēmumu peļņas, kas nav pārskaitīta tiešajam investoram un kas ir reģistrēta kā ieguldījumu ienākumi (sk. 3.2.3.).

Tiešo investīciju pašu kapitāls un parāda instrumenti tiek tālāk sadalīti atbilstoši attiecībām iestāžu starpā, kā arī saskaņā ar investīciju virzību. Tiek nošķirti trīs tiešo investīciju attiecību veidi:

tiešo investoru investīcijas tiešo investīciju uzņēmumos. Šajā kategorijā iekļauj investīciju plūsmas (un uzkrātos lielumus) no tiešā investora uz tā tiešo investīciju uzņēmumiem (neatkarīgi no tā, vai tie ir tieši vai netieši kontrolēti vai ietekmēti);

reversais ieguldījums. Šis attiecību veids attiecas uz investīciju plūsmām (un uzkrātajiem lielumiem) no tiešo investīciju uzņēmumiem uz tiešo investoru;

starp saistītajiem uzņēmumiem. Tas attiecas uz plūsmām (un uzkrātajiem lielumiem) tādu uzņēmumu starpā, kas nekontrolē un neietekmē viens otru, bet kas abi ir viena tiešā investora kontrolē vai ietekmē.

6.2. Portfeļieguldījumi

Portfeļieguldījumi ietver pozīcijas un darījumus ar parāda vērtspapīriem vai līdzdalību apstiprinošajiem vērtspapīriem, izņemot tiešajās investīcijās vai rezerves aktīvos iekļautos vērtspapīrus. Portfeļieguldījumi ietver līdzdalību apstiprinošos vērtspapīrus, ieguldījumu fondu daļas un parāda vērtspapīrus, kas nav klasificēti kā tiešās investīcijas vai rezerves aktīvi. Portfeļieguldījumos neiekļauj darījumus, kas ir repo līgumi un vērtspapīru aizdošana.

6.2.1. Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri (F51/AF51)

Līdzdalību apstiprinošos vērtspapīrus veido visi instrumenti, kas apliecina tiesības uz sabiedrību vai kvazisabiedrību atlikušo vērtību, kad apmierinātas visas kreditoru prasības. Atšķirībā no parāda vērtspapīriem līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri parasti nenodrošina īpašniekam tiesības uz iepriekš noteiktu summu vai summu, ko nosaka, izmantojot noteiktu formulu. Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri ir kotētās akcijas un nekotētās akcijas.

Kotētās akcijas (F511/AF511) ir līdzdalību apstiprinoši vērtspapīri, kas tiek kotēti atzītā fondu biržā vai cita veida otrreizējā tirgū. Nekotētās akcijas (F512/AF512) ir līdzdalību apstiprinoši vērtspapīri, kas netiek kotēti fondu biržā.

6.2.2. Ieguldījumu fondu daļas (F52/AF52)

Ieguldījumu fondu daļas emitē ieguldījumu fondi. Ja fonds ir trasta fonds, tās sauc par “apliecībām”. Ieguldījumu fondi ir kolektīvo investīciju uzņēmumi, ar kuru palīdzību investori apkopo līdzekļus ieguldīšanai finanšu un/vai nefinanšu aktīvos. Ieguldījumu fondu daļām ir īpaša loma finanšu starpniecībā, jo tās ir sava veida kolektīva investīcija citos aktīvos, un tādēļ tās norāda atsevišķi no citiem līdzdalību apstiprinošajiem vērtspapīriem. Turklāt atšķiras arī no tām gūtā ienākuma uzskaite, jo reinvestētā peļņa ir jānosaka netieši.

6.2.3. Parāda vērtspapīri (F3/AF3)

Parāda vērtspapīri ir tirgojami instrumenti, kas ir parāda apliecinājums. Tās ir vekseļi, obligācijas, parādzīmes, tirgojami noguldījumu sertifikāti, īstermiņa parāda vērtspapīri, nenodrošinātas parādzīmes, ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, naudas tirgus instrumenti, kā arī līdzīgi instrumenti, kas parasti tiek tirgoti finanšu tirgos. Parāda vērtspapīru darījumus un pozīcijas atbilstoši to sākotnējam termiņam iedala īstermiņa un ilgtermiņa vērtspapīros.

6.2.3.1. Īstermiņa parāda vērtspapīri (F31/AF31)

Īstermiņa parāda vērtspapīri ir tādi, kas jāatmaksā pēc pieprasījuma, vai arī tie tiek emitēti ar sākotnējo termiņu līdz vienam gadam (ieskaitot). Tie parasti turētājam dod beznosacījumu tiesības saņemt noteiktu nemainīgu naudas summu norādītā datumā. Minētie instrumenti parasti ir tirgojami ar atlaidi organizētos tirgos; atlaide ir atkarīga no procentu likmes un laika, kas palicis līdz maksājuma termiņam.

6.2.3.2. Ilgtermiņa parāda vērtspapīri (F32/AF32)

Ilgtermiņa parāda vērtspapīri tiek emitēti ar sākotnējo termiņu ilgāku par vienu gadu vai bez noteikta termiņa (izņemot vērtspapīrus ar atmaksu pēc pieprasījuma, kuri iekļauti īstermiņa vērtspapīros). Tie parasti turētājam dod a) beznosacījumu tiesības saņemt nemainīgu monetāro ienākumu vai līgumā noteiktu mainīgu monetāro ienākumu (procentu maksai esot neatkarīgai no debitora peļņas), un b) beznosacījumu tiesības norādītā datumā vai datumos saņemt nemainīgu naudas summu, kas ir pamatsummas atmaksa.

Darījumu reģistrācija maksājumu bilancē notiek, kad kreditori un debitori ierakstījuši prasību vai saistību. Darījumu reģistrē ar faktisko saņemto vai samaksāto cenu, atņemot komisijas naudu un izdevumus. Tātad vērtspapīru ar kuponu gadījumā iekļauj pēc pēdējās procentu izmaksas uzkrātos procentus, un ar diskontu emitēto vērtspapīru gadījumā iekļauj kopš emisijas uzkrātos procentus. Uzkrāto procentu iekļaušana ir nepieciešama maksājumu bilances un starptautisko investīciju pozīcijas finanšu kontā; šiem ierakstiem vajag kompensējošus ierakstus attiecīgajos ienākumu kontos.

6.3. Atvasinātie finanšu instrumenti (izņemot rezerves aktīvus) un darbinieku akciju iespējas līgumi (F7/AF7)

Atvasināto finanšu instrumentu līgums ir finanšu instruments, kas saistīts ar citu konkrētu finanšu instrumentu, rādītāju, vai preci un ar kura palīdzību konkrēti finanšu riski (piemēram, procentu likmes risks, valūtas risks, kapitāla un preču cenu risks, kredītrisks utt.) var finanšu tirgos tikt tirgots atsevišķi. Šī kategorija tiek norādīta atsevišķi no citām kategorijām, jo tā saistīta ar riska nodošanu, nevis līdzekļu vai citu resursu nodrošināšanu. Atšķirībā no citām funkcionālajām kategorijām no atvasinātajiem finanšu instrumentiem negūst sākotnējo ienākumu. Neto plūsmas, kas saistītas ar procentu likmju atvasinātajiem instrumentiem, ieraksta kā atvasinātos finanšu instrumentus nevis kā ieguldījumu ienākumus. Atvasināto finanšu instrumentu darījumi un pozīcijas tiek uzskaitītas atsevišķi no ar šiem instrumentiem saistīto pamatā esošo aktīvu vērtības. Iespējas līgumu gadījumā ieraksta pilnu prēmiju (t.i., iespējas līgumu pirkšanas/pārdošanas cenu un iekļauto maksu par pakalpojumu). Atmaksājamās drošības iemaksas ir nauda vai cits nodrošinājums, kas tiek noguldīts, lai aizsargātu darījuma partneri pret saistību neizpildes risku. Tās kā noguldījumi tiek klasificētas pie citiem ieguldījumiem (ja debitora saistības tiek iekļautas plašajā naudā) vai citos aktīvos/pasīvos. Neatmaksājamās drošības iemaksas (sauktas arī par starpību līdz tirgus vērtībai) samazina ar atvasināto instrumentu radīto finansiālo saistību;. tādēļ tās klasificē kā darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem.

Darbinieku akciju iespējas līgumi ir iespējas līgumi iegādāties uzņēmuma pašu kapitālu, kas uzņēmuma darbiniekiem tiek piedāvāti kā atlīdzība. Ja darbiniekiem piešķirtais akciju iespējas līgums var tikt tirgots bez ierobežojumiem finanšu tirgos, to klasificē kā atvasināto finanšu instrumentu.

6.4. Citi ieguldījumi

Citi ieguldījumi ir atlikuma kategorija, kurā iekļauj pozīcijas un darījumus, ko neiekļauj tiešajās investīcijās, portfeļieguldījumos, atvasinātajos finanšu instrumentos un darbinieku akciju iespējas līgumos vai rezerves aktīvos. Ciktāl šādas finanšu aktīvu un pasīvu klases nav iekļautas tiešajās investīcijās vai rezerves aktīvos, citi ieguldījumi ir: a) cits kapitāls; b) nauda un noguldījumi; c) aizņēmumi/aizdevumi (ieskaitot SVF kredīta un SVF aizdevumu izmantošanu); d) apdrošināšana, pensiju shēmas un standartizētās garantiju shēmas; e) tirdzniecības kredīti un avansi; f) citi aktīvi/pasīvi; un g) SDR sadale (SDR turējumi ir iekļauti rezerves aktīvos).

Attiecībā uz aizņēmumiem/aizdevumiem, noguldījumiem un citiem aktīviem/pasīviem, kas pārdoti ar diskontu, finanšu kontā uzrādītās darījumu vērtības var atšķirties no SIB uzrādītajām nominālvērtībām. Šādas atšķirības ieraksta kā citas pārmaiņas un cenu pārmaiņas.

6.4.1. Cits kapitāls (F519/AF519)

Cits kapitāls ietver pašu kapitālu, kas nav vērtspapīru veidā, un tādēļ nav iekļauts portfeļieguldījumos. Dalība dažu starptautisko organizāciju kapitālā nav vērtspapīru veidā un tādēļ tiek klasificēta kā cits kapitāls.

6.4.2. Nauda un noguldījumi (F2/AF2)

Nauda un noguldījumi ietver naudu apgrozībā un noguldījumus. Noguldījumi ir standartizēti, netirgojami līgumi, ko parasti piedāvā noguldījumu pieņēmējas iestādes, kas kreditoram ļauj noguldīt un vēlāk izņemt mainīgu naudas daudzumu. Noguldījumi parasti ir saistīti ar debitora garantiju atdot ieguldītājam pamatsummu.

Atšķirība starp aizņēmumiem/aizdevumiem un valūtu un noguldījumiem pamatojas uz to, kas ir aizdevējs. Tas nozīmē to, ka aktīvu pusē nauda, ko rezidentu naudas tirgus sektors piešķīris nerezidentu bankām, jāklasificē kā noguldījumi, bet nauda, ko rezidentu naudas tirgus sektors piešķīris nerezidentu nebankām (proti, institucionālajām vienībām, kas nav bankas), jāklasificē kā aizņēmumi/aizdevumi. Pasīvu pusē nauda, ko saņēmušas rezidentu nebankas, proti, nemonetārās finanšu iestādes (nemonetārās FI), vienmēr jāklasificē kā aizņēmumi/aizdevumi. Šī atšķirība nozīmē to, ka visi darījumi, kuros iesaistītas rezidentu MFI un nerezidentu bankas, jāklasificē kā noguldījumi.

6.4.3. Aizņēmumi/aizdevumi (F4/AF4)

Aizņēmumi/aizdevumi ir finanšu aktīvi, kas a) rodas, kreditoram aizdodot līdzekļus tieši debitoram, un ko b) apliecina dokumenti, kas nav tirgojami. Šī kategorija ietver visus aizņēmumus/aizdevumu, t.sk. hipotēkas, finanšu līzingu un repo veida darījumus. Ar visiem repo veida darījumiem, t.i., pārdošanas ar atpirkšanu līgumiem, pārdošanas/atpirkšanas darījumiem un vērtspapīru aizdošanu (ar naudu kā nodrošinājumu), rīkojas kā ar nodrošinātiem aizdevumiem, nevis kā ar tiešu vērtspapīru pirkšanu/pārdošanu, un tos ieraksta pozīcijā citi ieguldījumi rezidenta sektorā, kas veic darījumu. Šāda rīcība, kas arī atbilst banku un citu finanšu sabiedrību praksei, ir paredzēta, lai precīzāk atspoguļotu aiz šiem finanšu instrumentiem esošos ekonomiskos motīvus.

6.4.4. Apdrošināšana, pensiju shēmas un standartizētās garantiju shēmas (F6/AF6)

Tas ietver: a) nedzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves (F61); b) tiesības, kas izriet no dzīvības apdrošināšanas līgumiem un anuitātēm (F62) c) tiesības uz pensiju, pensiju fondu prasības pensiju pārvaldītājiem un tiesības uz nepensiju fondiem (F63+F64+F65); un f) rezerves prasībām saskaņā ar standarta garantijām (F66).

6.4.5. Tirdzniecības kredīti un avansi (F81/AF81)

Tirdzniecības kredīti un avansi ir finanšu prasības, kas rodas preču un pakalpojumu sniedzējiem izsniedzot kredītu saviem klientiem tieši, un avansi par vēl nepabeigtu vai vēl neuzsāktu darbu, klientiem veicot priekšapmaksu par precēm un pakalpojumiem, kas vēl nav sniegti. Tirdzniecības kredīti un avansi rodas, ja samaksa par precēm un pakalpojumiem netiek veikta reizē ar preces īpašumtiesību maiņu vai pakalpojuma sniegšanu.

6.4.6. Citi aktīvi/pasīvi (F89/AF89)

Šajā kategorijā ir aktīvi vai pasīvi, kas netiek iekļauti tirdzniecības kredītos un avansos vai citos instrumentos. Tā ietver finanšu aktīvus un pasīvus, kas atbilstošie posteņi darījumos, kuros atšķiras darījumu noslēgšanas un attiecīgo maksājumu veikšanas laiks. Tas ietver nodokļu saistības, vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu, vērtspapīru aizdošanas maksu, zelta aizdevumu maksu, darba samaksu, dividendes, uzkrātās, bet vēl nesamaksātās sociālās iemaksas.

6.4.7. Speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) sadale (F12/AF12)

SDR sadali SVF dalībvalstīm kā saņēmēja saistības uzrāda pie SDR citos ieguldījumos ar atbilstošo ierakstu pie SDR rezerves aktīvos.

6.5. Rezerves aktīvi

Rezerves aktīvi ir ārējie aktīvi, ko kontrolē monetārās iestādes un kas tām viegli pieejami, lai nodrošinātu maksājumu bilances finansēšanas vajadzības, intervences valūtas tirgū kursa pārvaldības nolūkā un citiem mērķiem (piemēram, stiprinātu uzticību valūtai un tautsaimniecībai, vai būtu par pamatu ārvalstu aizņēmumiem). Rezerves aktīviem jābūt aktīviem ārvalstu valūtā, prasībām pret nerezidentiem un tiem jābūt reāli esošiem aktīviem. Rezerves aktīvos neietver iespējamos aktīvus. Rezerves aktīvu jēdziena pamatā ir tas, ka monetārās iestādes tos “kontrolē” un ka tie šīm iestādēm “ir viegli pieejami”.

6.5.1. Monetārais zelts (F11/AF11)

Monetārais zelts ir zelts, attiecībā uz kuru monetārajām iestādēm (vai citām iestādēm, kuras pakļautas monetāro iestāžu efektīvai kontrolei) ir īpašumtiesības, un kas tiek uzglabāts kā rezerves aktīvs. Tas ietver zeltu un nerezidentu neasignētā zelta kontus, kas dod tiesības pieprasīt zelta piegādi.

6.5.1.1.

Zelts var būt monētu, stieņu vai lietņu formā, un tā tīrība ir vismaz 995 daļas no 1 000 , tostarp tāds zelts, ko tur asignēta zelta kontos.

6.5.1.2.

Neasignēta zelta konti atspoguļo prasību konta operatoram piegādāt zeltu. Attiecībā uz šiem kontiem konta nodrošinātājam ir īpašumtiesības uz (asignētā) materiālā zelta rezervju bāzi, un tas kontu turētājiem piešķir zeltā denominētas prasījuma tiesības. Neasignētā zelta kontus, kas nav klasificēti kā monetārais zelts, iekļauj kā naudu un noguldījumus citos ieguldījumos.

6.5.2. Speciālās aizņēmuma tiesības (F12/AF12)

Speciālās aizņēmuma tiesības (SDR) ir SVF radīti starptautiski rezerves aktīvi, ko tas piešķīris saviem dalībniekiem esošo rezerves aktīvu papildināšanai. SDR turējumi ir tikai SVF dalībvalstu monetārajām iestādēm un ierobežotam skaitam starptautisko finanšu iestāžu, kas ir SDR pilnvarotās turētājas.

6.5.3. Rezerves pozīcija SVF

Šeit iekļauta a) “rezerves kvota”, t.i., ārvalstu valūtas, t.sk. SDR, summas, ko dalībvalsts var īsā laikā saņemt no SVF; un b) SVF parādi saskaņā Vispārējo resursu konta kredīta līgumu, kas brīvi pieejami dalībvalstij.

6.5.4. Citi rezerves aktīvi

Tie ietver: naudu un noguldījumus, vērtspapīrus, atvasinātos finanšu instrumentus un pārējās prasības. Noguldījumi ir noguldījumi, kas pieejami pēc pieprasījuma. Vērtspapīri ietver nerezidentu emitētas likvīdas un tirgojamas akcijas un parāda vērtspapīrus, t.sk. ieguldījumu fondu daļas vai apliecības. Atvasinātos finanšu instrumentus rezerves aktīvos iekļauj tikai tad, ja rezerves aktīvu pārvaldību saistītie atvasinātie instrumenti ir šādu aktīvu novērtēšanas neatņemama sastāvdaļa. Pārējās prasības ir kredīti nerezidentu nebankām, ilgtermiņa aizdevumi SVF Trasta kontam un citi finanšu aktīvi, kas nav iekļauti iepriekšējos posteņos, bet kas atbilst rezerves aktīvu definīcijai.

( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

( 3 ) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

( 5 ) Padomes Lēmums 2006/856/EK (2006. gada 13. novembris), ar ko izveido Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteju (OV L 332, 30.11.2006., 21. lpp.).

( 6 ) Nav obligāti dalībvalstīm, kas nav monetārajā savienībā.

( 7 ) ►M6 Pāreja uz T + 82 nav obligāta dalībvalstīm, kas nav monetārajā savienībā. ◄

( 8 ) Ģeogrāfiskais iedalījums ir obligāts dalībvalstīm, kas nav monetārajā savienībā, no 2019. gada.

( 9 ) Institucionālo sektoru iedalījums 1. līmenī (Sec 1), nevis Sec 2, ir obligāts dalībvalstīm, kas nav monetārajā savienībā.

Top