EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02001L0020-20220101
Directive 2001/20/EC of the European Parliament and of the Council of 4 April 2001 on the approximation of the laws, regulations and administrative provisions of the Member States relating to the implementation of good clinical practice in the conduct of clinical trials on medicinal products for human use
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/20/EK (2001. gada 4. aprīlis) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz labas klīniskās prakses ieviešanu klīniskās izpētes veikšanā ar cilvēkiem paredzētām zālēm
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/20/EK (2001. gada 4. aprīlis) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz labas klīniskās prakses ieviešanu klīniskās izpētes veikšanā ar cilvēkiem paredzētām zālēm
Šajā konsolidētajā versijā, iespējams, nav iekļauti šādi grozījumi:
Akts, ar kuru izdara grozījumus | Grozījuma veids | Attiecīgā pakārtotā sadaļa | Spēkā stāšanās datums |
---|---|---|---|
32022L0642 | Grozīts ar | pants 13 punkts 1 nenumurēts punkts | 20/04/2022 |
02001L0020 — LV — 01.01.2022 — 003.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2001/20/EK (2001. gada 4. aprīlis) (OV L 121, 1.5.2001., 34. lpp) |
Grozīta ar:
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1901/2006 (2006. gada 12. decembris), |
L 378 |
1 |
27.12.2006 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 596/2009 (2009. gada 18. jūnijs), |
L 188 |
14 |
18.7.2009 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2022/642 (2022. gada 12. aprīlis), |
L 118 |
4 |
20.4.2022 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2001/20/EK
(2001. gada 4. aprīlis)
par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz labas klīniskās prakses ieviešanu klīniskās izpētes veikšanā ar cilvēkiem paredzētām zālēm
1. pants
Darbības joma
Šos principus un sīki izstrādātos noteikumus publicē Komisija.
2. pants
Definīcijas
Šajā direktīvā izmanto šādas definīcijas:
“klīniskā izpēte”: jebkura cilvēka izmeklēšana ar mērķi atklāt vai pārbaudīt viena vai vairāku izpētei pakļauto zāļu klīnisko, farmakoloģisko un/vai citu ietekmi, un/vai noteikt viena vai vairāku izpētei pakļauto zāļu jebkuras nelabvēlīgas blakusiedarbības, un/vai izpētīt viena vai vairāku izpētei pakļauto zāļu absorbciju, sadalījumu, metabolismu un izdalīšanos izpētei pakļautajā personā ar mērķi pārliecināties par tā (to) drošību un/vai iedarbīgumu.
Tas ietver klīniskās izpētes, ko veic vienā vai vairākās vietās vienā vai vairākās dalībvalstīs;
“daudzcentru klīniskā izpēte”: klīniska izpēte, ko veic saskaņā ar vienotu izpētes protokolu, bet vairākās vietās, tādējādi to veicot vairākiem pētniekiem, un kurā izpētes vietas var atrasties vienā dalībvalstī, vairākās dalībvalstīs un/vai dalībvalstīs un trešās valstīs;
“zāļu lietošanas novērojums”: pētījums, kurā zāļu receptes paraksta parastajā veidā saskaņā ar tirdzniecības atļaujas noteikumiem. Par pacienta norīkošanu uz attiecīgu terapeitisko stratēģiju nenolemj iepriekš ar izpētes protokolu, bet tā notiek saskaņā ar esošo praksi, un zāļu recepšu parakstīšana ir skaidri nodalīta no lēmuma pacientu iekļaut izpētē. Pacientiem nepiemēro papildu diagnostikas un pārraudzības procedūras, un ievākto datu analīzei izmanto epidemioloģiskas metodes;
“pētāmais preparāts”: tādas aktīvas vielas vai nekaitīgas vielas farmaceitisks veids, kuru pārbauda vai izmanto kā atsauci klīniskā izpētē, iekļaujot produktus, kuriem jau ir tirdzniecības atļauja, bet ko izmanto vai savieno (izstrādā vai iepako) veidā, kurš ir atšķirīgs no atļautā, vai kad to izmanto, lai iegūtu tālāku informāciju par atļauto veidu;
“sponsors”: persona, uzņēmums, iestāde vai organizācija, kas uzņemas atbildību par klīniskas izpētes uzsākšanu, vadību un/vai finansēšanu;
“pētnieks”: ārsts vai persona, kas darbojas profesijā, kura dalībvalstī nolīgta izpētei sakarā ar nepieciešamo zinātnisko izglītību un pieredzi pacientu aprūpē. Pētnieks ir atbildīgs par klīniskās izpētes veikšanu izpētes vietā. Ja izpēti veic cilvēku komanda izpētes vietā, pētnieks ir vadītājs, kas ir atbildīgs par komandu, un to var saukt par atbildīgo pētnieku;
“pētnieka brošūra”: klīniskās un neklīniskās informācijas apkopojums par izpētei pakļautām zālēm, kas ir atbilstīgas zāļu izpētei pakļautajā personā;
“protokols”: dokuments, kurā aprakstīts izpētes mērķis, plāns, metodika, statistiskie apsvērumi un organizēšana. Termins “protokols” attiecas uz protokolu, protokola turpmākām versijām un protokola grozījumiem;
“izpētes subjekts”: persona, kas piedalās klīniskā izpētē vai nu kā izpētei pakļauto zāļu saņēmējs, vai kā pārbaudītājs;
“informētas personas piekrišana”: lēmums, kam jābūt rakstiskam, ar datumu un parakstu, par dalību klīniskā izpētē, ko brīvi pēc pienācīgas informācijas par tā būtību, nozīmīgumu, sekām un risku, kā arī attiecīgas dokumentācijas saņemšanas pieņēmusi jebkura persona, kas var sniegt juridisku piekrišanu vai, ja šī persona nevar sniegt piekrišanu, personas juridiskais pārstāvis; ja attiecīgā persona nespēj rakstīt, izņēmuma gadījumā tā var sniegt mutisku piekrišanu vismaz viena liecinieka klātbūtnē, kā noteikts valsts tiesību aktos un citos normatīvajos aktos;
“ētikas komiteja”: neatkarīga iestāde dalībvalstī, kas sastāv no veselības aprūpes profesionāļiem un ar medicīnu nesaistītiem locekļiem, kuru uzdevums ir aizsargāt izpētei pakļauto personu tiesības, drošību un labklājību un nodrošināt sabiedrības pārliecību par šo drošību, cita starpā izsakot atzinumu par izpētes protokolu, pētnieku un telpu piemērotību un par metodēm un dokumentiem, kas izmantojami, informējot izpētei pakļautās personas un saņemot informētas personas piekrišanu;
“inspekcija”: darbība, ko veic kompetenta iestāde, gatavojot oficiālu dokumentu, telpu, protokolu, kvalitāti apliecinošu pasākumu un jebkuru citu tādu resursu pārskatu, ko kompetentā iestāde uzskata par saistītu ar klīnisko izpēti un kas var atrasties izpētes vietā, sponsora un/vai izpētes organizācijas, ar ko noslēgts līgums, telpās, vai citās iestādēs, kuras kompetentā iestāde uzskata par piemērotām pārbaudei;
“nevēlams notikums”: jebkurš nelabvēlīgs medicīnisks gadījums pacientam vai klīniskai izpētei pakļautai personai, kas izmanto zāles, un kuram var nebūt cēloņsakarība ar šīm zālēm;
“blakne”: visas nelabvēlīgas un neparedzētas reakcijas uz izpētei pakļautām zālēm, kas saistītas ar jebkuru izmantoto devu;
“nopietns nevēlams notikums vai nopietna blakne”: jebkurš nelabvēlīgs medicīnisks gadījums vai ietekme, kas pie jebkuras devas izraisa nāvi, apdraud dzīvību, vai prasa pacienta hospitalizāciju vai esošās hospitalizācijas pagarināšanu, izraisa pastāvīgas vai nozīmīgas disfunkcijas vai invaliditāti, vai ir kongenitāla anomālija vai iedzimts defekts;
“neparedzēta blakne”: nelabvēlīga reakcija, kuras būtība vai smagums nav atbilstīgs piemērojamo zāļu informācijai (t.i., pētnieka brošūra neatļautam izpētei pakļautām zālēm vai zāļu īss raksturojums atļautām zālēm).
3. pants
Klīniskai izpētei pakļauto personu aizsardzība
Klīnisku izpēti var veikt tikai tad, ja:
paredzamais risks un grūtības ir izsvērtas attiecībā uz paredzamo lietderīgumu izpētei pakļautajai personai vai citiem esošajiem vai nākamajiem pacientiem. Klīnisko izpēti var uzsākt tikai tad, ja ētikas komiteja un/vai kompetentā iestāde nonāk pie secinājuma, ka paredzētais terapeitiskais lietderīgums un lietderīgums sabiedrības veselībai attaisno risku, un var turpināt tikai, ja atbilstība šai prasībai tiek nepārtraukti pārraudzīta;
izpētei pakļautajai personai vai, ja persona nevar sniegt savu informētas personas piekrišanu, tās juridiskajam pārstāvim ir bijusi iespēja pirms tam notikušā intervijā ar pētnieku vai izpētes komandas locekli izprast izpētes mērķus, risku un grūtības, kā arī nosacījumus, saskaņā ar kādiem tā tiks veikta, un tā/tas ir informēta(-as) par tiesībām atteikties no izpētes jebkurā laikā;
izpētei pakļautās personas tiesības uz fizisku un garīgu veselību, privāto dzīvi un ar šo personu saistītas informācijas aizsardzību saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK ir nodrošinātas;
izpētei pakļautā persona vai, ja persona nevar sniegt savu informētas personas piekrišanu, tās juridiskais pārstāvis ir sniedzis rakstisku piekrišanu pēc tam, kad tas saņēmis informāciju par klīniskās izpētes būtību, nozīmīgumu, sekām un risku; ja persona nespēj rakstīt, izņēmuma gadījumā tā var sniegt mutisku piekrišanu vismaz viena liecinieka klātbūtnē, kā noteikts valsts tiesību aktos;
izpētei pakļautā persona var, atsaucot savu informētas personas piekrišanu, jebkurā laikā pārtraukt klīnisko izpēti bez jebkādām nelabvēlīgām sekām;
ir paredzēti noteikumi apdrošināšanai vai atlīdzinājumam, kas sedz pētnieka un sponsora saistības.
4. pants
Klīniskā izpēte ar nepilngadīgām personām
Papildus pārējiem attiecīgajiem ierobežojumiem, klīnisku izpēti ar nepilngadīgām personām var veikt tikai tad, ja:
ir iegūta informētas personas piekrišana no vecākiem vai juridiskā pārstāvja; piekrišanai jāatspoguļo nepilngadīgās personas pieņemto vēlmi un to var atsaukt bez jebkādām nelabvēlīgām sekām attiecībā uz nepilngadīgo personu;
nepilngadīgā persona no personāla, kam ir pieredze darbā ar nepilngadīgām personām, ir saņēmusi informāciju saskaņā ar tā sapratnes spējām attiecībā uz izpēti, risku un lietderību;
tādas nepilngadīgās personas tiešo vēlmi, kas ir spējīga izveidot savu viedokli un izvērtēt šo informāciju par atteikšanos no līdzdalības vai iespēju pārtraukt līdzdalību klīniskā izpētē jebkurā laikā, izskata pētnieks vai vajadzības gadījumā atbildīgais pētnieks;
netiek dots pamudinājums vai finansiāls stimuls, izņemot kompensāciju;
no klīniskās izpētes ir iegūts kāds tiešs lietderīgums pacientu grupai, un tikai tad, ja šāda izpēte ir būtiska, lai apstiprinātu datus, kas iegūti klīniskās izpētēs ar personām, kas ir spējīgas sniegt informētas personas piekrišanu, vai ar citām izpētes metodēm; papildus šādam izpētēm vajadzētu vai nu tieši attiekties uz klīnisko apstākli, no kura nepilngadīgā persona cieš, vai būt ar tādu iedabu, ka to var veikt tikai ar nepilngadīgām personām;
ir ievērotas aģentūras attiecīgās zinātniskās pamatnostādnes;
klīniskās izpētes ir paredzētas, lai mazinātu sāpes, diskomfortu, bailes un jebkuru citu paredzamu risku attiecībā uz slimību un attīstības stadiju; gan riska robežai, gan arī briesmu pakāpei jābūt īpaši noteiktai un nepārtraukti pārraudzītai;
ētikas komiteja ar zināšanām pediatrijā vai pēc padoma saņemšanas klīniskās, ētiskās un psiholoģiskās problēmās pediatrijas jomā ir indosējusi protokolu; un
pacienta intereses vienmēr ir svarīgākas par zinātni un sabiedrību.
5. pants
Klīniskās izpētes ar invalīdiem pieaugušajiem, kas nav spējīgi sniegt juridisku informētas personas piekrišanu
Uz citām personām, kas nevar sniegt juridisku informētas personas piekrišanu, attiecas visas atbilstīgās prasības, kas uzskaitītas attiecībā uz personām, kuras nevar sniegt šādu piekrišanu. Papildus šīm prasībām, tādu invalīdu pieaugušo iekļaušana klīniskās izpētēs, kas nav snieguši vai nav atteikuši informētas personas piekrišanu pirms to invaliditātes sākšanās, ir atļauta tikai tad, ja:
ir iegūta informētas personas piekrišana no juridiskā pārstāvja; piekrišanai jāatspoguļo izpētei pakļautās personas pieņemto vēlmi un to var atsaukt bez jebkādām nelabvēlīgām sekām attiecībā uz izpētei pakļauto personu;
persona, kas nevar sniegt juridisku informētas personas piekrišanu, ir saņēmusi informāciju saskaņā ar tās sapratnes spējām attiecībā uz izpēti, risku un lietderīgumu;
tādas izpētei pakļautās personas tiešo vēlmi, kas ir spējīga izveidot savu viedokli un izvērtēt šo informāciju par atteikšanos no līdzdalības vai tās atcelšanu no līdzdalības klīniskā izpētē jebkurā laikā, izskata pētnieks vai, vajadzības gadījumā, atbildīgais pētnieks;
netiek dots pamudinājums vai finansiāls stimuls, izņemot kompensāciju;
šāds pētījums ir būtisks, lai apstiprinātu datus, kas iegūti klīniskās izpētēs ar personām, kuras var sniegt informētas personas piekrišanu, vai ar citām izpētes metodēm, un tieši attiecas uz dzīvību apdraudošu vai novājinošu klīnisko stāvokli, no kura cieš invalīds pieaugušais;
klīniskās izpētes ir paredzētas, lai mazinātu sāpes, diskomfortu, bailes un jebkuru citu paredzamu risku attiecībā uz slimību un attīstības stadiju; gan riska slieksnis, gan arī briesmu pakāpe ir īpaši noteikta un nepārtraukti pārraudzīta;
ētikas komiteja ar īpašām zināšanām par attiecīgo slimību un attiecīgo pacientu grupu vai pēc padoma saņemšanas klīniskās, ētiskās un psiholoģiskās problēmās attiecīgās slimības un attiecīgās pacientu grupas jomā ir indosējusi protokolu;
pacienta intereses vienmēr ir svarīgākas par zinātnes un sabiedrības interesēm; un
ir pamats domāt, ka pārbaudāmo zāļu lietošana būs lietderīga pacientam, atsverot risku vai neradot risku vispār.
6. pants
Ētikas komiteja
Sagatavojot savu atzinumu, ētikas komiteja jo īpaši ņem vērā:
klīniskās izpētes svarīgumu un izpētes nolūku;
vai paredzētā lietderīguma un riska novērtējums, kā pieprasīts saskaņā ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ir apmierinošs un vai secinājumi ir pamatoti;
protokolu;
pētnieka un personāla atbilstību;
pētnieka brošūru;
telpu/iekārtu kvalitāti;
sniedzamās rakstiskās informācijas atbilstību un pilnību, kā arī kārtību, kuru ievēro, lai iegūtu informētas personas piekrišanu un pamatojumu izpētēm ar personām, kas nevar sniegt informētas personas piekrišanu attiecībā uz īpašiem ierobežojumiem, kuri noteikti 3. pantā;
noteikumus par atlīdzību un kompensāciju ievainojuma vai nāves gadījumā, ko izraisījusi klīniskā izpēte;
jebkādu apdrošināšanu vai atlīdzību, kas sedz pētnieka un sponsora saistības;
summas un, attiecīgos gadījumos, noteikumus atlīdzības un kompensācijas piešķiršanai pētniekiem un izpētēm pakļautajām personām, un attiecīgos jebkura tāda līguma aspektus, kas noslēgts starp sponsoru un izpētes vietu;
noteikumus izpētei pakļauto personu izvēlei.
Kad dalībvalsts pieņem šo noteikumu, tā par to paziņo Komisijai, pārējām dalībvalstīm un aģentūrai.
7. pants
Vienotais atzinums
Daudzcentru klīniskajām izpētēm, kas aprobežojas tikai ar vienu dalībvalsti, dalībvalstis paredz kārtību, kas neatkarīgi no ētikas komiteju skaita nodrošina vienota atzinuma pieņemšanu šai dalībvalstij.
Gadījumā, kad daudzcentru klīniskās izpētes veic vairāk nekā vienā dalībvalstī vienlaikus, vienotu atzinumu sniedz katrai attiecīgajai dalībvalstij, kurā izpēte tiek veikta.
8. pants
Sīki izstrādātas pamatnostādnes
Komisija, konsultējoties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm, izveido un publicē sīki izstrādātas pamatnostādnes par pieteikuma formātu un dokumentiem, kas pievienojami pieteikumam par ētikas komitejas atzinumu, jo īpaši attiecībā uz informāciju, kas sniegta izpētei pakļautajām personām, un par atbilstīgiem drošības pasākumiem personīgo datu aizsardzībai.
9. pants
Klīniskās izpētes uzsākšana
Sponsors nevar uzsākt klīnisko izpēti, kamēr ētikas komiteja nav sniegusi labvēlīgu atzinumu un kamēr attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde nav informējusi sponsoru par jebkādiem pamatojumiem uzsākšanas liegšanai. Procedūras šo lēmumu pieņemšanai var veikt paralēli vai nē, atkarībā no sponsora.
Pirmajā daļā minētajam laikposmam pagarinājums nav pieļaujams, izņemot gadījumu, kad izpēte ietver zāles, kas uzskaitīti 6. punktā, kad ir pieļaujams, ilgākais, 30 dienu pagarinājums. Šiem produktiem šo 90 dienu pagarinājumu var pagarināt vēl par 90 dienām gadījumā, ja notiek grupas vai komitejas apspriešanās saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts noteikumiem un kārtību. Ksenogēno šūnu terapijas gadījumā atļaujas izsniegšanas laikposmam ierobežojumu nav.
Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, izveido un publicē sīki izstrādātas pamatnostādnes par:
2. punktā minētā pieprasījuma formātu un saturu, kā arī par iesniedzamajiem dokumentiem, kas pamato šo pieprasījumu, par izpētei pakļauto zāļu kvalitāti un ražošanu, jebkādiem toksikoloģiskiem un farmakoloģiskiem testiem, protokolu un klīnisko informāciju par izpētei pakļautām zālēm, to skaitā par pētnieka brošūru;
piedāvāto grozījumu iesniegšanu un saturu, kas minēti 10. panta a) punktā par protokolā veiktiem būtiskiem grozījumiem;
klīniskās izpētes beigu deklarāciju.
10. pants
Klīniskās izpētes veikšana
Klīniskās izpētes veikšanā var veikt grozījumus, ievērojot turpmāk izklāstīto kārtību:
pēc klīniskās izpētes uzsākšanas sponsors var veikt grozījumus protokolā. Ja šie grozījumi ir būtiski un tiem, iespējams, ir ietekme uz izpētei pakļauto personu drošību, vai tie var mainīt izpētes veikšanai nepieciešamo zinātnisko dokumentu interpretāciju, vai ja tie ir būtiski citādi, sponsors informē attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu kompetentās iestādes par iemeslu un saturu grozījumiem un informē attiecīgo ētikas komiteju vai komitejas saskaņā ar 6. un 9. pantu.
Balstoties uz 6. panta 3. punktā minēto informāciju, un saskaņā ar 7. pantu ētikas komiteja sniedz atzinumu, ilgākais, 35 dienu laikā kopš labā un pienācīgā formā piedāvāto grozījumu saņemšanas. Ja šis atzinums ir nelabvēlīgs, sponsors nedrīkst ieviest grozījumus protokolā.
Ja ētikas komitejas atzinums ir labvēlīgs un dalībvalstu kompetentās iestādes nav atradušas pamatojumu iepriekšminēto būtisko grozījumu nepieņemšanai, sponsors turpina veikt klīnisko izpēti, ievērojot grozīto protokolu. Pretējā gadījumā sponsors vai nu ņem vērā pamatojumu nepieņemšanai un attiecīgi pieņem piedāvātos grozījumus protokolā, vai atsauc piedāvātos grozījumus;
neskarot a) punktu, ņemot vērā apstākļus, jo īpaši jaunu gadījumu rašanos attiecībā uz izpētes veikšanu vai izpētei pakļauto zāļu attīstību, ja šis jaunais gadījums, iespējams, ietekmē izpētei pakļautās personas drošību, sponsors un pētnieks veic attiecīgus steidzamus drošības pasākumus, lai aizsargātu izpētei pakļautās personas pret tiešām briesmām. Sponsors turpmāk informē kompetentās iestādes par šiem jaunajiem gadījumiem un veiktajiem pasākumiem, un nodrošina, ka ētikas komiteja tiek informēta tajā pašā laikā;
90 dienu laikā pēc klīniskās izpētes beigām sponsors informē attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu kompetentās iestādes un ētikas komiteju par to, ka klīniskā izpēte ir pabeigta. Ja izpēte jāpārtrauc agrāk, šo laikposmu samazina līdz 15 dienām un iemeslus skaidri paskaidro.
11. pants
Informācijas apmaiņa
Dalībvalstis, kuru teritorijā notiek klīniskā izpēte, ievada Eiropas datubāzē, kas pieejama tikai dalībvalstu kompetentajām iestādēm, aģentūrai un Komisijai:
izrakstus no 9. panta 2. punktā minētās atļaujas piešķiršanas pieprasījuma;
jebkurus grozījumus, kas izdarīti pieprasījumā, kā noteikts 9. panta 3. punktā;
jebkurus grozījumus, kas izdarīti protokolā, kā noteikts 10. panta a) apakšpunktā;
ētikas komitejas labvēlīgo atzinumu;
klīniskās izpētes beigu deklarāciju; un
atsauci uz inspekciju par atbilstību labai klīniskajai praksei.
12. pants
Izpētes pārtraukšana un pārkāpumi
Pirms dalībvalsts pieņem savu lēmumu, tā, izņemot gadījumus, kad pastāv nopietns risks, prasa sponsoram un/vai pētniekam sniegt savu atzinumu nedēļas laikā.
Šajā gadījumā attiecīgā kompetentā iestāde tālāk informē citas kompetentās iestādes, attiecīgo ētikas komiteju, aģentūru un Komisiju par savu lēmumu pārtraukt vai aizliegt izpēti un par šā lēmuma iemesliem.
13. pants
Izpētei pakļauto zāļu ražošana un imports
Komisija paredz minimālās prasības, kuras pretendentam un, sekojoši, atļaujas turētājam jāievēro, lai saņemtu atļauju.
Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 21. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
Atkāpjoties no pirmās daļas, Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes attiecībā uz Ziemeļīriju un – līdz 2024. gada 31. decembrim – Kipras, Īrijas un Maltas kompetentās iestādes atļauj importēt izpētei pakļautās zāles no Apvienotās Karalistes daļām, kas nav Ziemeļīrija, bez šādas atļaujas, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
izpētei pakļautajām zālēm, kas importētas Kiprā, Īrijā, Maltā vai Ziemeļīrijā, ir veikta partijas izlaišanas sertifikācija vai nu Savienībā, kā paredzēts 3. punkta a) apakšpunktā, vai Apvienotās Karalistes daļās, kas nav Ziemeļīrija, saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktā noteiktajām prasībām;
izpētei pakļautās zāles ir pieejamas tikai izpētei pakļautām personām tajā dalībvalstī, kurā minētās izpētei pakļautās zāles importē, vai, ja tās tiek importētas Ziemeļīrijā, tās ir pieejamas tikai izpētei pakļautām personām Ziemeļīrijā.
Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Direktīvas 75/319/EEK 21. pantā minētā kvalificētā persona, neskarot tās attiecības ar ražotāju vai importētāju, saistībā ar šīs direktīvas 25. pantā minētajām procedūrām ir atbildīga par to, lai tiktu nodrošināts:
tādu izpētei pakļautu zāļu gadījumā, kas ražoti attiecīgajā dalībvalstī — ka zāļu katra partija ir ražota un pārbaudīta saskaņā ar prasībām, kas minētas Komisijas 1991. gada 13. jūnija Direktīvā 91/356/EEK, ar ko nosaka cilvēku lietošanai paredzētu zāļu labas ražošanas prakses principus un pamatnostādnes ( 5 ), produkta specifikāciju dokumentu un informāciju, kas paziņota saskaņā ar šīs direktīvas 9. panta 2. punktu;
tādu izpētei pakļautu zāļu gadījumā, kas ražoti trešā valstī — ka ikviena zāļu partija ir ražota un pārbaudīta saskaņā ar labas ražošanas prakses standartiem, kas ir vismaz ekvivalenti tiem, kuri noteikti Komisijas Direktīvā 91/356/EEK, un saskaņā ar produkta specifikāciju dokumentu, un ka ikviena produkcijas partija ir pārbaudīta saskaņā ar informāciju, kas paziņota saskaņā ar šīs direktīvas 9. panta 2. punktu;
tāda izpētei pakļautu zāļu gadījumā, kas ir salīdzināms produkts no trešās valsts un kam ir tirdzniecības atļauja, ja dokumentus, kas apliecina, ka katra produkcijas partija ir ražota apstākļos, kuri ir vismaz ekvivalenti iepriekšminētajiem labas ražošanas prakses standartiem, nevar iegūt — ka ikvienai produkcijas partijai ir veiktas visas attiecīgās analīzes, testi vai pārbaudes, kas vajadzīgas, lai apstiprinātu tās kvalitāti saskaņā ar informāciju, kura paziņota saskaņā ar šīs direktīvas 9.panta 2.punktu.
Sīki izstrādātas pamatnostādnes par elementiem, kas jāņem vērā, novērtējot produktus ar mērķi izlaist partijas Kopienā, pieņem saskaņā ar labas ražošanas prakses pamatnostādnēm un jo īpaši ar minēto pamatnostādņu 13. pielikumu. Šādas pamatnostādnes pieņems saskaņā ar kārtību, kas minēta šīs direktīvas 21. panta 2. punktā, un publicēs saskaņā ar Direktīvas 75/319/EEK 19. panta a) punktu.
Ja a), b) un c) apakšpunktā minētie noteikumi ir ievēroti, izpētei pakļautajām zālēm nav jāveic tālākas pārbaudes, ja tie ir importēti citā dalībvalstī kopā ar partijas izlaišanas sertifikātu, ko parakstījusi kvalificētā persona.
14. pants
Marķējums
Informāciju, kas jānorāda vismaz oficiālajā dalībvalsts valodā vai valodās uz izpētei pakļauto zāļu ārējā iepakojuma vai, ja ārējā iepakojuma nav, uz tiešā iepakojuma, Komisija publicē labas ražošanas prakses pamatnostādnēs par izpētei pakļautām zālēm, kas pieņemtas saskaņā ar Direktīvas 75/319/EEK 19.a pantu.
Papildus šīs pamatnostādnes nosaka piemērotos pasākumus attiecībā uz tādu izpētei pakļautu zāļu marķēšanu, kas paredzēti klīniskajai izpētei ar šādām īpašībām:
15. pants
Izpētei pakļauto zāļu atbilstības labai klīniskajai un ražošanas praksei pārbaude
Inspekcijas veic attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde, kas informē aģentūru; tās veic Kopienas vārdā, un rezultātus atzīst visas pārējās dalībvalstis. Šīs inspekcijas saskaņo aģentūra atbilstīgi tās pilnvarām, kā paredzēts Regulā (EEK) Nr. 2309/93. Dalībvalsts šajā jautājumā var pieprasīt citas dalībvalsts palīdzību.
16. pants
Nevēlamu notikumu paziņošana
17. pants
Nopietnu blakņu paziņošana
Sponsors nodrošina, ka visu attiecīgo informāciju par varbūtējām nopietnām neparedzētām blaknēm, kas ir fatālas vai dzīvību apdraudošas, cik drīz vien iespējams, reģistrē un paziņo visu attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ētikas komitejai, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā septiņas dienas pēc tam, kad sponsors uzzinājis par šādu gadījumu, un ka attiecīgu turpmāku informāciju sekojoši paziņo papildu astoņu dienu laikā.
Par visām pārējām varbūtējām nopietnām neparedzētām blaknēm ziņo attiecīgajām kompetentajām iestādēm un attiecīgajai ētikas komitejai, cik vien drīz iespējams, bet, vēlākais, piecpadsmit dienu laikā kopš sponsors par tām uzzinājis.
Katra dalībvalsts nodrošina, ka visas varbūtējas nopietnas neparedzētas blaknes izpētei pakļautajām zālēm, par ko tā ir informēta, tiek reģistrētas.
Sponsors informē arī visus pētniekus.
Katra dalībvalsts rūpējas par to, ka tās visas varbūtējas nopietnas neparedzētas blaknes izpētei pakļautajām zālēm, par ko tā ir informēta, ievada Eiropas datubāzē, kurai pieeja saskaņā ar 11. panta 1. punktu ir tikai dalībvalsts kompetentajām iestādēm, aģentūrai un Komisijai.
Aģentūra sponsora paziņoto informāciju dara pieejamu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
18. pants
Pamatnostādnes attiecībā uz ziņojumiem
Komisija, konsultējoties ar aģentūru, dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm, izveido un publicē sīki izstrādātas pamatnostādnes par nevēlamu notikumu/blakņu ziņojumu vākšanu, pārbaudi un formu kopā ar varbūtēju nopietnu neparedzētu nelabvēlīgu blakusparādību dekodēšanas procedūrām.
19. pants
Vispārīgi noteikumi
Šī direktīva neierobežo sponsora vai pētnieka civilo un kriminālo atbildību. Šajā sakarā sponsoram vai sponsora juridiskajam pārstāvim jābūt reģistrētam Kopienā.
Ja dalībvalstis nav paredzējušas precīzus nosacījumus izņēmuma gadījumiem, izpētei pakļautās zāles un attiecīgi to lietošanai izmantotās ierīces sponsors padara pieejamas bez maksas.
Dalībvalstis informē Komisiju par šādiem nosacījumiem.
20. pants
Komisija šo direktīvu pielāgo, lai ņemtu vērā zinātnisko un tehnisko progresu.
Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 21. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.
21. pants
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.
22. pants
Piemērošana
Tās piemēro šos tiesību aktus, vēlākais, sākot ar 2004. gada 1. maiju.
Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.
23. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
24. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
( 1 ) OV L 117, 8.5.1990., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/81/EK (OV L 330, 5.12.1998., 13. lpp.).
( 2 ) OV L 117, 8.5.1990., 15. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 97/35/EK (OV L 169, 27.6.1997., 72. lpp.).
( 3 ) OJ L 378, 27.12.2006, p. 1.
( 4 ) OV L 147, 9.6.1975., 13. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 93/39/EK (OV L 214, 24.8.1993., 22. lpp.).
( 5 ) OV L 193, 17.7.1991., 30. lpp.
( 6 ) OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.