27.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 378/32

(1)

Ar Līgumu ir izveidota Savienības pilsonība, kas papildina attiecīgo dalībvalstu pilsonību. Tā ir būtisks elements Eiropas integrācijas procesa stiprināšanā un nodrošināšanā.

(2)

Kopienai būtu jāpanāk, ka pilsoņi pilnībā izprot savu Eiropas pilsonību, tās priekšrocības, kā arī tiesības un pienākumus, kas jāveicina, pienācīgi ņemot vērā subsidiaritāti un kohēzijas vajadzības.

(3)

Sevišķi svarīgi ir panākt, lai Eiropas pilsoņi pilnīgi apzinātos savu Eiropas Savienības pilsonību saistībā ar plašajām pārdomām par Eiropas nākotni, ko uzsāka Eiropadome Briseles sanāksmē 2005. gada 16. un 17. jūnijā. Tādēļ programmai “Eiropa pilsoņiem” būtu jāpapildina citas šajā saistībā sāktās ierosmes, bet tās nedrīkstētu pārklāties.

(4)

Lai pilsoņi pilnīgi atbalstītu Eiropas integrāciju, lielāka uzmanība tālab būtu jāpievērš to kopējām vērtībām, vēsturei un kultūrai, kas ir būtiski faktori pilsoņu līdzdalībai sabiedrībā, kura balstīta uz brīvību, demokrātiju un cilvēktiesībām, kultūras daudzveidību, toleranci un solidaritāti, saskaņā ar 2000. gada 7. decembrī izsludināto Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (4).

(5)

Aktīva pilsoniskuma iedrošināšanai ir ļoti liela nozīme, lai stiprinātu ne tikai cīņu pret rasismu, ksenofobiju un neiecietību, bet arī kohēziju un demokrātijas attīstību.

(6)

Saistībā ar ES informācijas un saziņas stratēģiju būtu jānodrošina, ka par programmā atbalstītajiem pasākumiem ir plaša informācija un ka tie ir iedarbīgi.

(7)

Lai tuvinātu Eiropu tās pilsoņiem un veicinātu to pilnīgu līdzdalību aizvien saliedētākas Eiropas veidošanā, būtu jāvēršas pie visiem dalībvalstu valstspiederīgajiem un likumīgajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem un tie jāiesaista starptautiskos apmaiņas un sadarbības pasākumos, veicinot piederības izjūtas kopīgiem Eiropas ideāliem attīstību.

(8)

Eiropas Parlaments 1988. gadā pieņemtajā Rezolūcijā, uzskatīja par vēlamu pastiprināt centienus veicināt sakarus starp dažādu dalībvalstu pilsoņiem un paziņoja, ka īpašs Eiropas Savienības atbalsts sadraudzības shēmu pilnveidošanai starp dažādu dalībvalstu pašvaldībām ir gan racionāls, gan vēlams.

(9)

Eiropadome vairākkārt ir atzinusi vajadzību Eiropas Savienību un tās iestādes tuvināt dalībvalstu pilsoņiem. Tā ir iedrošinājusi Savienības iestādes uzturēt un sekmēt atvērtu, pārskatāmu un regulāru dialogu ar organizēto pilsonisko sabiedrību, tādējādi veicinot iedzīvotāju līdzdalību sabiedriskajā dzīvē un lēmumu pieņemšanā, vienlaikus uzsverot Eiropas iedzīvotājiem kopīgās nozīmīgās vērtības.

(10)

Padome ar Lēmumu 2004/100/EK (2004. gada 26. janvāris), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu aktīvas Eiropas pilsonības (sabiedriskās līdzdalības) veicināšanai (5) izveidoja rīcības programmu, kurā apstiprināta vajadzība sekmēt nepārtrauktu dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pašvaldībām un atbalstīt iedzīvotāju aktīvu iesaistīšanos.

(11)

Pilsoņu projekti ar starptautisku un starpnozaru dimensiju ir nozīmīgi mehānismi, lai uzrunātu iedzīvotājus un veicinātu izpratni par Eiropu, Eiropas politisko integrāciju, sociālo iekļaušanu un savstarpēju saprašanos.

(12)

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas Eiropas, valsts, reģionālajā un vietējā līmenī ir nozīmīgas pilsoņu aktīvai līdzdalībai sabiedrībā, un tās palīdz veicināt visus sabiedriskās dzīves aspektus. Šīs organizācijas ir arī starpnieki starp Eiropu un tās pilsoņiem. Tāpēc būtu jāveicina un jāiedrošina šo organizāciju starptautiska sadarbība.

(13)

Eiropas sabiedrības politikas pētniecības organizācijas var sniegt idejas un apsvērumus, lai uzturētu debates Eiropas mērogā. Tādēļ ir arī ieteicams atbalstīt — kā saikni starp Eiropas iestādēm un Eiropas pilsoņiem — pasākumus, kas atspoguļo šo organizāciju apņemšanos izveidot Eiropas identitāti un pilsoniskumu, izstrādājot procedūras ar pārskatāmiem kritērijiem, lai veicinātu informācijas tīklus un informācijas apmaiņu.

(14)

Ir lietderīgi arī turpināt darbu, ko Eiropas Savienība ir uzsākusi saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 792/2004/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko ievieš Kopienas rīcības programmu, kas vajadzīga, lai atbalstītu Eiropas līmeņa organizācijas kultūras jomā (6), to galveno vietu un arhīvu saglabāšanai un tās vēsturiskās piemiņas kopšanai, kas ir saistīta ar deportācijām. Tā ir iespējams saglabāt iedzīvotāju informētību par otro pasaules karu pilnā apmērā un par tā traģiskajām sekām, kā arī sekmēt vispārēju piemiņu, tādējādi atstājot aiz sevis pagātni un veidojot nākotni.

(15)

Eiropadomes Nicas sanāksmē, kas notika 2000. gada 7. līdz 9. decembrī, pieņemtajā Deklarācijā par sportu ir norādīts, ka “Kopienai, kaut arī tai nav šajā jomā tiešu pilnvaru, rīkojoties saskaņā ar dažādajiem Līguma noteikumiem, ir jāņem vērā sportam raksturīgās sociālās, izglītības un kultūras funkcijas.”

(16)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš visu dalībvalstu pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzsvarotai integrācijai starptautiskos projektos un pasākumos.

(17)

Kandidātvalstis un EBTA valstis, kas ir EEZ līguma dalībvalstis, ir atzītas par potenciālām dalībniecēm Kopienas programmās saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti ar šīm valstīm.

(18)

Saloniku Eiropadome 2003. gada 19. un 20. jūnijā pieņēma “Darba kārtību Rietumbalkānu valstīm: virzība uz Eiropas integrāciju”, ar ko uzaicināja Rietumbalkānu valstis piedalīties Kopienas programmās un aģentūrās; tāpēc Rietumbalkānu valstis būtu jāatzīst par potenciālām dalībniecēm Kopienas programmās.

(19)

Programma sadarbībā ar Komisiju un dalībvalstīm būtu pastāvīgi jāuzrauga un neatkarīgi jāizvērtē, lai varētu veikt atkārtotus pielāgojumus, kuri ir nepieciešami pasākumu pareizai īstenošanai.

(20)

Programmas uzraudzības un izvērtēšanas procedūrās būtu jāizmanto mērķi un indikatori, kas ir konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstīgi un ar konkrētiem termiņiem.

(21)

Ir jāpiemēro Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (7) (turpmāk — “Finanšu regula”), un Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 19. novembrī), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8), ar ko tiek aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principus budžeta instrumentu izvēlē, to gadījumu skaita ierobežojumu, kad Komisija saglabā tiešu atbildību par to īstenošanu un pārvaldību, un vajadzīgo samērīgumu starp resursu apjomu un ar to izmantošanu saistīto administratīvo slogu.

(22)

Būtu jāveic arī atbilstīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu un lai atgūtu zaudētus vai nepareizi izmaksātus vai izmantotus līdzekļus.

(23)

Ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu, programmas īstenošanu var vienkāršot, izmantojot finansēšanu ar vienreizēju maksājumu, attiecībā vai nu uz atbalstu, ko piešķir programmas dalībniekiem, vai uz Kopienas atbalstu struktūrām, kas programmas pārvaldīšanai izveidotas valsts mērogā.

(24)

Šis lēmums visam programmas īstenošanas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (9) 37. punkta nozīmē.

(25)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka programmas pasākumu starptautiskā un daudzpusējā rakstura dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(26)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (10).

(27)

Saskaņā ar Lēmumu 2004/100/EK būtu jāpieņem pārejas pasākumi, lai pārraudzītu darbības, kas uzsāktas pirms 2006. gada 31. decembra.

a)

dot pilsoņiem iespēju sadarboties un piedalīties arvien saliedētākas Eiropas izveidē, kas ir demokrātiska un orientēta uz pasauli un kuru vieno un bagātina kultūras daudzveidība, tādējādi attīstot Eiropas Savienības pilsonību;

b)

izkopt Eiropas identitātes apziņu, kuras pamatā ir kopīgas vērtības, vēsture un kultūra;

c)

veicināt pilsoņu vidū piederības apziņu Eiropas Savienībai;

d)

stiprināt toleranci un savstarpēju sapratni starp Eiropas pilsoņiem, cienot un veicinot kultūru un valodu daudzveidību, vienlaikus sekmējot dialogu starp kultūrām.

a)

tuvināt vietējo kopienu iedzīvotājus visā Eiropā, lai dalītos pieredzē un apmainītos ar pieredzi, viedokļiem un vērtībām, kā arī lai mācītos no vēstures un plānotu nākotni;

b)

atbalstīt rīcību, debates un atziņas, kas saistītas ar Eiropas pilsonību un demokrātiju, kopīgām vērtībām, vēsturi un kultūru, sadarbojoties pilsoniskās sabiedrības organizācijās Eiropas mērogā;

c)

tuvināt Eiropu tās pilsoņiem, cildinot Eiropas vērtības un sasniegumus, vienlaikus saglabājot piemiņu par tās pagātni;

d)

iedrošināt mijiedarbību starp visu iesaistīto valstu pilsoņiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sekmējot dialogu starp kultūrām un izceļot gan Eiropas daudzveidību, gan vienotību, īpašu uzmanību pievēršot pasākumiem, kas veicinātu ciešāku sakaru veidošanu starp to dalībvalstu pilsoņiem, kuras bija Eiropas Savienībā pirms 2004. gada 1. maija, un to dalībvalstu pilsoņiem, kuras pievienojušās pēc minētās dienas.

a)

“Aktīvi iedzīvotāji Eiropai”, ko veido:

b)

“Aktīva pilsoniskā sabiedrība Eiropā”, ko veido:

c)

“Kopīgi Eiropai”, ko veido:

d)

“Aktīvi piemiņas pasākumi Eiropā”, ko veido:

a)

dalībvalstis;

b)

EBTA valstis, kas ir EEZ līguma dalībvalstis, saskaņā ar šā līguma noteikumiem;

c)

kandidātvalstis, kas gūst labumu no pirmspievienošanās stratēģijas, saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem un nosacījumiem šo valstu līdzdalībai Kopienas programmās, kas noteikti ar šīm valstīm noslēgtajos pamatnolīgumos;

d)

Rietumbalkānu valstis saskaņā ar kārtību, kas jāizveido ar šīm valstīm, pamatojoties uz pamatnolīgumiem par vispārējiem principiem šo valstu līdzdalībai Kopienas programmās.

a)

programmas īstenošanas kārtība, tostarp gada darba plāns, atlases kritēriji un atlases procedūras;

b)

vispārējais līdzsvars starp dažādām programmas darbībām;

c)

procedūras programmas uzraudzībai un izvērtēšanai;

d)

finansiālais atbalsts (apjoms, ilgums, sadalījums un atbalsta saņēmēji), ko sniedz Kopiena attiecībā uz visām darbības dotācijām, daudzgadīgiem sadraudzības līgumiem saskaņā ar 1. darbību un plašas ievērības pasākumiem saskaņā ar 3. darbību.

a)

starpposma novērtējuma ziņojumu par iegūtajiem rezultātiem un par programmas izpildes kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem — ne vēlāk kā 2010. gada 31. decembrī;

b)

paziņojumu par programmas turpināšanu — ne vēlāk kā 2011. gada 31. decembrī;

c)

ex-post izvērtējuma ziņojumu — ne vēlāk kā 2015. gada 31. decembrī.