3.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/123

1.1.

EESK vēršas pie Eiropas Savienības, lai pieņemtu integrētu pieeju labākai salu integrācijai iekšējā tirgū kā galveno faktoru, kas veicinātu ES kohēziju un izaugsmi un pilnībā sasniegtu pārskatītās Lisabonas stratēģijas mērķus. Šāda integrētā pieeja ir pamatota, ciktāl, neraugoties uz atšķirībām (jo īpaši attiecībā uz lielumu), salās ir sastopamas kopīgas pamatproblēmas.

1.2.

EESK iesaka Kopienas politiku vienotu sistēmu, kas saskaņoti aptvertu visas Eiropas salu problēmas.

1.3.

EESK uzsver stabilas pārvaldības nepieciešamību, lai atrisinātu tādas problēmas kā, piemēram, informācija un saziņa, datu kvantitatīva noteikšana un kvalifikācija, kopējs stratēģiskais redzējums, tīklu un klasteru veidošana un grupēšana vai pilsoniskās sabiedrības līdzdalība. Tādēļ, lai sasniegtu minēto mērķi, ir svarīgi radīt atbilstošus nosacījumus, lai salu vietējas iestādes varētu novērtēt insulārā stāvokļa izmaksas. Tieši tādēļ salās ir jābūt statistikas dienestiem un cenu indeksiem. Visbeidzot, būtu jāizveido Eiropas salu visiem vietējiem statistikas dienestiem kopīga novērtējuma metodoloģija.

1.4.

Īstenošanas līmenī EESK ierosina veikt ietekmes uz salām novērtējumu katrai Eiropas Savienības iniciatīvai, kas paredzēta iekšējam tirgum, ieskaitot “salu jautājumu” visās Eiropas Savienības politikās, un administratīvo uzdevumu vienkāršošanu, jo īpaši MVU (mazajiem un vidējiem uzņēmumiem).

1.5.

Tā kā pieejamība ir salu galvenā problēma, EESK vēlētos uzsvērt teritoriālās nepārtrauktības kvalitāti. Minētais instruments ES būtu vairāk jāattīsta. Tā izmantošana būtu vadāma no salām uz kontinentu, nevis otrādi.

1.6.

EESK lūdz Komisiju iesniegt gada pārskatu Eiropas Parlamentam, Padomei, Reģionu komitejai un EESK, uzraugot un novērtējot attiecīgo pasākumu, kas tika veikti Eiropas salu problēmu atrisināšanas nolūkā, efektivitāti. Šajā sakarā minētajā gada pārskatā būtu iekļaujami arī Komisijas izvirzītie pasākumu priekšlikumi. Līdz ar to jāatzīst, ka ar šo atzinumu tiek uzsākts ilgtermiņa dinamisks process.

2.1.

Saskaņā ar Eurostat definīciju

2.2.

Minētā definīcija tomēr būtu jāpārskata un jāaktualizē, sākot ar vienkāršo faktu, ka sala ir teritorija, kurai nevar piekļūt bez transporta līdzekļiem. Bez tam 2.1. punktā iekļautajai definīcijai nav juridiskā pamata un to lieto tikai kā atsauci un tāpēc, ka nav labākas definīcijas, kurā ievērota paplašinātās ES jaunā realitāte, iekļaujot Eiropas salu dalībvalstis.

2.2.1.

Izstrādājot salu definīciju, jāņem vērā arī Lisabonas līguma 33. deklarācija, kurā paredzēts, ka “[Starpvaldību] konference uzskata, ka 174. pantā iekļautā norāde uz salu reģioniem var attiekties arī uz salu valstīm pilnībā, ja tās atbilst nepieciešamajiem kritērijiem”.

2.3.

Šobrīd ES salu teritorijas pieder 14 ES dalībvalstīm. Eiropas Savienības salās dzīvo aptuveni 21 miljons salu iedzīvotāju. Šīs salu teritorijas nodrošina Eiropas Savienības ekonomisku un ģeopolitisku klātbūtni gandrīz visos pasaules okeānos, kā arī veido aktīvu robežu ar vairākiem kontinentiem.

2.4.

Salas, tāpat kā dalībvalstis, ir daudzveidīgas. Tādēļ EESK vēlētos ierosināt šādu tipoloģiju.

2.4.1.

Salas ir atšķirīgas strukturālajā aspektā, jo dažas no tām ir perifērās salas, bet citas ir attālinātās salas, kuru specifika ir noteikta Eiropas Savienības Līgumā (299. panta 2. punkts), un dažas ir nelielas (daudzās iedzīvotāju skaits nepārsniedz 50), turpretī citas — lielas.

2.4.2.

Salas atšķiras arī no institucionālā viedokļa, jo dažas no tām ir salu valstis, dažām ir reģionāls statuss un dažas, kas ir piekrastes salas, ietilpst kontinentālajā reģionālajā pašvaldībā.

2.5.

Neraugoties uz visām minētajām atšķirībām, salām tomēr ir kopīgas iezīmes, ar ko tās būtiski atšķiras no citām sauszemes teritorijām, piemēram, attiecībā uz kultūru, izglītību, transportu, vidi u.c. Šie aspekti ir jāpēta dziļāk, lai izstrādātu tādu politiku attiecībā uz minētajām teritorijām, kurā vienlaikus ņemtas vērā gan to kopīgās iezīmes, gan īpatnības, kas var ietekmēt katras salas iespējas un problēmas. EESK vēlas turpmāk vēlreiz pievērsties šim tematam.

2.6.

Salām ir kopīgas iezīmes, piemēram, attiecībā uz kultūru, izglītību, transportu (papildizmaksu problēma) un vidi.

2.7.

Eiropas Komisija uzsāka debates par turpmāko iekšējo tirgu ar jaunu paziņojumu “Vienots tirgus 21. gadsimta Eiropā” (2007. gada 20. novembris) (1). Šajā atspoguļojumā ir nepieciešams apsvērt salu nozīmi.

3.1.

Tā kā tiek izmantota jauna pārvaldības metodoloģija, ko raksturo integrēta pieeja (jo īpaši, izmantojot Zaļo grāmatu un Zilo grāmatu par turpmāko ES jūrniecības politiku), iekšējā tirgus jautājumi ir jāizskata kopā ar reģionālajiem jautājumiem. Iekšējais tirgus nav pašmērķis, tas ir instruments, ko izmanto reģioni un cilvēki.

3.2.

Salas nepārtraukti cenšas attīstīt iekšējo tirgu un šajā sakarā tām ir jāprognozē turpmākās izmaiņas.

3.3.

Reģionālā politika ir instruments, ko var lietderīgi piemērot salās. Tomēr tas ir arī instruments, kas ir jāizstrādā un jāpilnveido integrētā Eiropas Savienības sistēmā, lai ļautu salām būt ne tikai par likumīgu iekšējā tirgus daļu, bet arī īstenot aktīvāku saimniecisko un sociālo līdzdalību. Ņemot vērā turpmāko politiku teritoriālās kohēzijas jomā, kas ir jāizstrādā Komisijai pēc Lisabonas līguma, tās apsvērumos ir jāietver arī šis aspekts.

3.4.

Integrētā Kopienas politiku struktūra ietver ne tikai reģionālo un kohēzijas politiku, bet arī šādas politikas jomas: transports, enerģija un ūdens; izglītība un nodarbinātība; izpēte, tehnoloģiju attīstība un inovācijas; konkurence; rūpniecības politika; vide; lauksaimniecība un zivsaimniecība.

3.5.

Šajā sakarā jautājums par salām vispirms ir jāapskata, ņemot vērā Ceturto kohēzijas ziņojumu.

3.5.1.

Lai gan Eiropas iestādes atbalsta integrētu pieeju politiku jomā, tomēr jāatzīmē, ka Komisijai, šķiet, nav integrētas salu problēmu analīzes.

3.5.2.

Komisija uzskata, ka pieejamība ir “īpaša problēma”, kas salām ir jāatrisina.

3.5.3.

Komisija pamatoti uzsver, ka vēl viena problēma ir iedzīvotāju mazais skaits salās. Tā rezultātā salās ir mazi vietējie tirgi, kas ierobežo salu MVU izaugsmes iespēju, jo nav apjomradīto ietaupījumu. Tas jo īpaši ierobežo salu konkurētspēju Eiropas tirgū.

3.5.4.

Citas sekas ir tās, ka lielākā daļa salu nevar paļauties uz iekšējo tirgu (2), kas lielākoties ir pārāk mazs, lai nodrošinātu “reālu” un efektīvu ekonomiku. Šis vienkāršais fakts liek vietējiem MVU eksportēt: tas ir vienīgais risinājums.

3.5.5.

Jāņem vērā arī citas grūtības attiecībā uz salas nelabvēlīgajiem dabas apstākļiem, proti, izolētības izraisītās grūtības. Ievērojamās transporta papildizmaksas būtiski samazina salu konkurētspēju. Paradoksāli, taču situācija, kurā transporta izmaksas var “aizsargāt” salu tirgus, ierobežojot konkurenci no kontinenta, var faktiski izraisīt monopolsituācijas salās.

3.5.6.

Izolētībai ir raksturīgs arī šāds aspekts (problēmas, kas nosaka arī ilgtermiņa attīstības izredzes):

3.5.7.

Jo īpaši attiecībā uz pieejamības jautājumu:

3.6.

Visi minētie elementi izceļ salu vājās puses, lai tās integrētu iekšējā tirgū: salām nav visu nepieciešamo nosacījumu, lai izmantotu šā 500 miljonu patērētāju lielā tirgus piedāvātās priekšrocības.

3.6.1.

Eiropas Savienībai vajadzētu izvairīties no vienveidīgas politikas un veicināt iepriekš minēto integrēto pieeju. Salu problēma ir sarežģīta, jo tajās akumulējas dažāda veida nelabvēlīgi apstākļi. Salām tomēr ir jāizmanto arī pieejamie līdzekļi, kas varētu būt par pamatu integrētai sociāli ekonomiskai attīstībai. Piemēram: zvejniecības resursi, atjaunojamie enerģijas avoti, ar tūrismu saistīta saimnieciskā darbība, spēcīga kultūras identitāte, dabas un kultūras mantojums.

3.6.2.

Turklāt ir jāuzsver, ka dokumentā, kas papildina iepriekšminēto paziņojumu par “Vienotu tirgu 21. gadsimta Eiropā”, Komisija uzsver ideju par vispārējas nozīmes pakalpojumu (VNP) pieejamību visā Eiropas Savienības teritorijā. Komisija uzskata, ka, “tas ir būtiski svarīgi teritoriālās kohēzijas veicināšanai Eiropas Savienībā”. Tā piebilst: “Teritorijas ar nelabvēlīgiem ģeogrāfiskiem vai dabas apstākļiem, piemēram, attālinātie reģioni, salas, kalni, mazapdzīvotas vietas un ārējās robežas, bieži saskaras ar problēmām saistībā ar VNP pieejamību minēto teritoriju attālinātības no galvenajiem tirgiem vai palielināto sakaru izdevumu dēļ. Šīs īpašās vajadzības ir jāņem vērā.” Tāpēc šķiet, ka Komisija labi apzinās šo problēmu: minētajā jomā ir iespējamas iniciatīvas.

3.7.

Tieši tādēļ jautājums par salu integrāciju iekšējā tirgū ir joprojām problemātisks jau kopš Vienotā Eiropas akta pieņemšanas. Salas joprojām ir mazāk aizsargātas teritorijas. Kā minēts iepriekš, lielākā daļa salu nevar paļauties uz iekšējo tirgu, salu MVU ir jāpārdod savas preces un pakalpojumi Eiropas kontinentā. Piekļuves grūtības un vienveidīga saimnieciskā darbība rada šķēršļus salu konkurētspējai.

3.8.

Ņemot vērā iepriekš minēto, EESK uzskata, ka turpmākajos tiesību aktos jāiekļauj visu uz salām attiecināmo priekšlikumu īpašs novērtējums. EESK uzsver vajadzību pēc integrētas pieejas salu problēmām, īpaši ņemot vērā proporcionalitātes un subsidiaritātes pamatprincipu, ko pieprasa salas.

4.1.

Kā jau norādīts, EESK pieprasa integrētu pieeju Eiropas salu problēmām līdz ar integrētu Kopienas politiku sistēmu.

4.2.

Salām ir jāatrod sava vieta iekšējā tirgus pārskatīšanā (8). Komisijas 2007. gada 20. novembra paziņojumā ir apstiprinātas MVU labvēlīgās vadlīnijas, kas norādītas 2007. gada februāra starpziņojumā.

4.3.

Jāatbalsta MVU iesaistīšanās pārrobežu pasākumos. Šāda ideja ietver teritoriālās nepārtrauktības mehānismu, kas palīdzēs Eiropas salu iedzīvotājiem izmantot tirgu gan ar kontinenta (dalīb)valsts, gan ar kaimiņ(dalīb)valsts starpniecību. Var minēt konkrētus un efektīvus piemērus: Dānijas sala Bornholma izmanto publiski subsidētos jūras sakarus ar Jistadi Zviedrijā. Teritoriālā nepārtrauktība pastāv arī starp cietzemi Francijā un Korsiku.

4.3.1.

Minētā subsidētā jūras sakaru sistēma ir uzlabojusi transportēšanas apstākļu kvalitāti starp šīm divām Francijas teritorijām, un noteikti būtu pelnījusi attīstību arī Itālijas virzienā (jo korsikāņiem ir vieglāk sasniegt Eiropas kontinentu caur Itāliju, nevis Franciju). Tādēļ EESK uzskata, ka būtu interesanti izpētīt iespējas attiecināt minēto praksi uz visām Eiropas salām un “eiropeizēt” tās izmantošanu. Pieredze arī rāda, ka šāda instrumenta ieviešana jāvada no salām uz kontinentu, nevis otrādi.

4.3.2.

Kā ir uzsvērts Komisijas paziņojumā “Vienots tirgus 21. gadsimta Eiropā”, šāda teritoriālās nepārtrauktības līdzekļa “eiropeizācija” būtu pārrobežu integrācijas konkretizēšana.

4.4.

Ar iekšējā tirgus koncentrēšanu uz zināšanu sabiedrību, ko cita starpā var īstenot, izplatot ES jaunas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Šāda ideja patiešām varētu dot iespēja salu ekonomikas dažādošanai.

4.5.

Jāatceras, ka salām ir dabiskā vide, kas ir labvēlīga inovācijām (piemēram: atjaunīgās enerģijas avoti, zilās biotehnoloģijas …). Zinot, ka saskaņā ar iepriekšminēto Ceturto kohēzijas ziņojumu saimnieciskās darbības rādītāji un inovāciju rezultāti ir saistīti, salām ir daudz rīcības iespēju.

4.6.

Ņemot vērā, ka lielākā daļa salu ir saistītas ar zivsaimniecību, zivaudzētājus vai zvejniekus un jūrniekus varētu interesēt bionerģija. Valstu rīcībpolitikām vajadzētu nodrošināt līdzekļus šādu iniciatīvu izstrādei. Valsts politikai ir jāpalīdz salām attīstīt atjaunīgos jūras resursus (piemēram, jūras viļņu enerģiju, jūras straumes enerģiju vai okeāna siltumenerģiju īpaši attālinātiem reģioniem).

4.7.

Attiecībā uz lauksaimniecību KLP abu pīlāru īstenošanā jāpiemēro elastīgums, lai palielinātu priekšrocības salu lauksaimniekiem.

4.8.

Šādi enerģijas veidi ir būtiski svarīgi salām, kurās ir ļoti saspringta zemes izmantošana un kuru ģeogrāfiskā atkarība no fosilā kurināmā bremzē to attīstību. Tādēļ alternatīvas šādai atkarībai būtu jārod atjaunīgajā enerģijā, kas var būt citi avoti minētajām teritorijām. Līdz ar to salas ir izdevīga vieta eksperimentiem un izstrādei un var būt noderīgas Eiropai. Piemēram, Reinjona nesen paziņoja par vēlmi īstenot “visu atjaunīgo resursu” politiku, tās teritorijā jau ir atrasti ievērojami atjaunīgie jūras resursi. Vēl viens labs piemērs ir vēja enerģija. El Hierro sala Kanāriju salu arhipelāgā līdz 2009. gadam tiks pilnīgi apgādāta ar vēja turbīnu un hidroenerģijas iekārtu kombināciju.

4.9.

Lai iekšējais tirgus balstītos uz labu Eiropas līmeņa regulējumu (9), ir jāizpēta, kā tiek īstenoti spēkā esošie Eiropas likumi, un jāpārbauda, vai tiem ir sākotnēji paredzētā ietekme. Ņemot vērā iepriekš minētās normatīvās problēmas, šādai iniciatīvai noteikti būtu pozitīva ietekme uz salām. Varbūt šajā sakarā varētu uzsākt šādu eksperimentālu projektu: saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu Komisijai līdz 2011. gada 28. decembrim un pēc tam reizi trijos gados ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispusīgs ziņojums par minētās direktīvas piemērošanu. Šajā sakarā būtu jāizmanto teritoriālā pieeja un stāvokli salās varētu novērtēt salīdzinājumā ar citiem reģioniem.

4.10.

Visi minētie elementi veicina iespējamo risinājumu salu labākai integrācijai iekšējā tirgū atrašanu nākotnē. Šādas integrācijas pamatā ir divu mērķu sasniegšana: pievilcīgums un diversifikācija.

5.1.

Lai sasniegtu divus iepriekš minētos mērķus, EESK uzskata, ka politiku atbilstīga īstenošana ir atkarīga no šādām iniciatīvām.

5.1.1.

Labāku sakaru nodrošināšana starp salām un kontinentu, pateicoties transporta un inovācijas politikām.

5.1.1.1.

Daudzi uzņēmēji salās sūdzas par papildu izmaksām, kad viņu preces nonāk kontinenta ostā (transporta izmaksu dēļ). Daži pētījumi norāda uz 20 % papildu izmaksām. Tomēr, ņemot vērā, ka produkti viens no otra atšķiras, būtu jāveic precīzi pētījumi (kuru metodoloģija varētu balstīties uz to, kas izmantota saistībā ar attālinātajiem reģioniem). Tādēļ, lai sasniegtu minēto mērķi, ir svarīgi radīt atbilstošus nosacījumus, lai salu vietējās iestādes varētu novērtēt insulārā stāvokļa izmaksas. Tieši tādēļ salās ir jābūt statistikas dienestiem un cenu indeksiem. Visbeidzot, būtu jāizveido kopīga novērtējuma metodoloģija, kas paredzēta Eiropas salu visiem vietējiem statistikas dienestiem.

5.1.1.2.

Plašākā nozīmē salām ir nepieciešami efektīvi vispārējās nozīmes pakalpojumi.

5.1.2.

Attiecībā uz labāka regulējuma iniciatīvu būtu jānosaka ģeogrāfiska pieeja, kurai ir šāda nozīme:

5.1.3.

Eiropas Civildienesta ierēdņu būtu jāmudina īstenot dažādus apmācību kursus uz salām, lai spētu izprast šādu teritoriju realitāti. Tādēļ EESK stingri atbalsta “Uzņēmumu pieredzes apmaiņas programmu” un aicina MVU pieteikties uzņemt Eiropas Civildienesta ierēdņus. Tā viņiem ir arī iespēja tieši uz vietas diskutēt ar salu iedzīvotajiem par Eiropas jautājumiem. To ir pierādījusi izpētes grupas sanāksme, kas notika Ajaccio 2008. gada 7. un 8. aprīlī. Satiekoties ar ES iedzīvotājiem dalībvalstīs, daudz vairāk tiek izprasta un apspriesta ES un tās politikas.

5.1.4.

Būtu jāuzsver reģionālo valsts atbalsta politiku nozīmīgums nākotnē. Tieši šajā jautājumā EESK spēcīgi atbalstīja Musotto ziņojumā iekļautos priekšlikumus, jo īpaši šādus:

5.1.5.

Būtu jāpastiprina salu MVU ražotspēja:

5.1.5.1.

Atvieglot pētniecības un inovācijas pieejamību MVU, piemēram, izmantojot tādus instrumentus kā JEREMIE. Salās ļoti trūkst labu pētnieku, laboratoriju un patentu. Privātā sektora veiktā pētniecība ir tik vāja, ka būtu jāpastiprina publiskajā sektorā veiktā pētniecība. Būtu jāizpēta arī ideja par brīvajām zonām. Salīdzinot ar stāvokli kontinentā, salas atpaliek, izņemot gadījumus, kad tiek īstenota publisko iestāžu voluntāra politika, vai arī tad, ja nozare ir saimnieciski tik nozīmīga, ka iespējams sasniegt tādu robežvērtību, lai uzsāktu vai atbalstītu pētniecību. Turklāt šāda pieeja saglabā iepriekšējo zinātību, kas ir inovācijas dimensija, kuru nedrīkst aizmirst.

5.1.5.2.

Eksportēt uz trešām valstīm. Jāatceras, ka Komisija savā starpziņojumā par iekšējā tirgus pārskatīšanu (2007. gada februāris) uzskata, ka jaunajam iekšējam tirgum jābūt atvērtam visai pasaulei. Šāda attieksme tiek apstiprināta paziņojumā “Vienots tirgus 21. gadsimta Eiropā”, kurā Komisija aicina “paplašināt vienotā tirgus reglamentējošo telpu”. Šo ideju varētu konkretizēt Eiropas Savienības un tās dalībvalstu sadarbības programmās ar kaimiņvalstīm.

5.1.5.3.

Izmantot augsti izglītotu darbaspēku. Salas cieš no to jauniešu izceļošanas, kas dod priekšroku meklēt universitātes izglītību un lielus ienākumus kontinentālajos reģionos. Pat ja IKP nav ideāls rādītājs vai kritērijs, Ceturtajā kohēzijas ziņojumā ir uzsvērts, ka tā palielināšanās ir atkarīga no produktivitātes un nodarbinātajiem iedzīvotājiem. EESK pārliecinoši uzskata, ka ir jāveicina iniciatīvas attiecībā uz universitāšu un citām augstākās izglītības iestāžu izveidi salās. Tās ir salu iedzīvotāju profesionālās sagatavošanas nosacījums. Piemēram: pateicoties pieaugošajam studentu skaitam, kopš tās atvēršanas 1981. gadā Korsikas Universitāte ir spējusi kvantitatīvi un kvalitatīvi palielināt reģionālo cilvēkkapitālu. Šāda pilnveidošana ir samazinājusi dažas darba tirgus nelīdzsvarotības un ir atbalstījusi tautsaimniecības nozaru (piemēram, pārtikas pārstrādes rūpniecības, tūrisma, IKT …) un uzņēmumu paplašināšanos.

5.1.5.4.

Paļauties uz savām īpatnībām, lai atrastu visatbilstošāko pilnveidošanu. Šajā sakarā Eiropas Komisija Zaļajā grāmatā par jūrniecības politiku pareizi uzsver to, ka “tūrisma produktu un pakalpojumu dažādošana var veicināt piekrastes un salu galamērķu konkurētspēju”. Tā kā šāda diversifikācija atbilst inovācijas (ne)tehnoloģiskajai dimensijai un saskan arī ar salu saimnieciskās darbības vispārējas diversifikācijas nepieciešamību (daudzas salas cieš no vienpusējas darbības tūrismā), to nosaka šādi priekšnoteikumi:

6.1.

EESK ierosina šādu priekšlikumu īstenošanu likumdošanas procesā:

6.1.1.

Labākas informācijas iegūšana par salu stāvokli. Nepārtraukti ir jāuzsver statistikas datu par salām atjaunināšanas un apstrādes svarīgums. Šie ir nepieciešamie līdzekļi precīzai sabiedriskai politikai (Eiropas, valstu un reģionālajā līmenī). Šādai pieejai vispirms ir jāpamatojas uz individuālo novērtējumu, kurā cita starpā ņemts vērā arī salu īpašais sociāli ekonomiskais stāvoklis. Tā būtu arī iespēja padomāt par IKP kritēriju svarīgumu reģionālo grūtību novērtēšanā.

6.1.1.1.

Līdz ar to ikvienas Kopienas politikas koncepcijas un īstenošanas attiecībā uz salām priekšnoteikums ir pietiekami un ticami statistikas dati un attiecīgie rādītāji. Lai nodrošinātu pietiekamu izpratni par salu teritoriju realitātēm un sarežģītajiem mehānismiem, kas padara tās atšķirīgas no Kopienas pārējās daļas, IKP kritēriji, kā arī bezdarba līmenis, ir vispārzināmi neatbilstošs, vismaz aplūkojot to atsevišķi.

6.1.1.2.

Šāda situācija nav nekas jauns, bet to ilgi ir aizēnojis fakts, ka, ņemot vērā to, ka lielākā daļa Eiropas Savienības salu iedzīvotāju saņem maksimālo palīdzības līmeni (1. mērķis), šāda sarežģīta jautājuma risināšanai bija maza praktiska nozīme. Tomēr paplašināšanas process un tam sekojošais “statistiskais efekts” (t.i., relatīva kādreizējo nelabvēlīgo teritoriju bagātināšana), ir izvirzījis nepieciešamību raksturot salu teritoriju stāvokli un vajadzības ar labākiem un mērķtiecīgākiem statistikas rādītājiem.

6.1.1.3.

Musotto ziņojumā ir ierosināts: “Turpmākais darbs ir jāorientē uz piemērotāku statistikas rādītāju definēšanu, kas var sniegt skaidru statistisku priekšstatu par attīstības līmeni un pietiekamu izpratni par reģioniem ar nelabvēlīgiem ģeogrāfiskiem un dabas apstākļiem, un jo īpaši, kur ir akumulējušās grūtības, piemēram, kalnu grēdas, salu grupējumi, un dubultas izolētības gadījumi […] Šiem rādītājiem jāsniedz arī labāks novērtējums atšķirībām starp minētajiem reģioniem un pārējo Eiropas Savienības daļu, kā arī novērtējums par šo reģionu būtiskajām atšķirībām.”

6.1.2.

Salu starppakalpojumu grupas organizēšana Komisijā, lai nodrošinātu integrētu pieeju salu grūtību risināšanā.

6.1.3.

EESK aicina vietējās pašvaldības un pilsonisko sabiedrību sadarboties (vai turpināt sadarbību), lai izstrādātu kopīgas attīstības stratēģijas. Salās ir nepieciešama plānota pieeja lietišķām partnerattiecībām.

6.2.

EESK uzskata, ka labas pārvaldības interesēs būtu jāveic salu stāvokļa regulāra pārskatīšana un aicina Komisiju iesniegt gada pārskatu Eiropas Parlamentam, Padomei, Reģionu komitejai un EESK, uzraugot un novērtējot attiecīgo pasākumu, kas tika veikti Eiropas salu problēmu atrisināšanas nolūkā, efektivitāti. Šajā sakarā minētajā gada pārskatā būtu iekļaujami arī Komisijas izvirzītie pasākumu priekšlikumi. Līdz ar to jāatzīst, ka ar šo atzinumu tiek uzsākts ilgtermiņa dinamisks process.

7.1.

Nobeigumā jautājums par salu labāku integrāciju iekšējā tirgū varbūt varētu ieinteresētajām pusēm likt izpētīt divus dažādus veidus, salīdzinājumā ar tiem, kas tika izteikti iepriekš.

7.2.

Pastiprinātas sadarbības izmantošana dalībvalstīs, kurām ir salas vai kuras ir salu dalībvalstis (Portugāle, Spānija, Francija, Itālija, Grieķija, Malta, Kipra, Apvienotā Karaliste, Īrija, Nīderlande, Dānija, Igaunija, Somija un Zviedrija). Attiecībā uz noteikumiem, kas ir jāapkopo, lai sasniegtu mērķi izveidot Eiropas salu politiku, šķiet, ka šo risinājumu ir neiespējami īstenot. Tā kā priekšlikumi ir jāierosina valstīm, ir jāizvēlas augšupējā pieeja. Tādēļ, kā jau minēts, ir nepieciešamas attīstības stratēģijas vietējā līmenī. Šajā perspektīvā darbības programmas (struktūrfondu sistēmā no 2007. līdz 2013. gadam) var uzskatīt par labu pamatu turpmākajam periodam no 2014. līdz 2020. gadam.

7.3.

Turpmākais Eiropas tiesiskais regulējums var uzlabot pašreizējos risinājumus, pateicoties Lisabonas līgumam un EK Līguma 158. panta pārrakstīšanai.

7.3.1.

Turpmākais jaunais 158. pants, kurā ir izdarīti grozījumi ar Lisabonas līgumu, ir lasāms šādi:

7.3.2.

Šāda pārrakstīšana atbilst tam, ka, pateicoties Lisabonas līgumam (kas vispirms jāratificē), teritoriālā dimensija ir jauns Eiropas kohēzijas elements. Šis atzinums uzsver Eiropas Savienības nodomu ņemt vērā visas realitātes savā teritorijā. Līdz ar to turpmākais jaunais 158. pants ir šādas vēlmes konkretizēšana.

7.3.3.

Teritoriālās kohēzijas definēšana nav viegls uzdevums. Zaļā grāmata noteikti būs interesanta iespēja iegūt informāciju par dažādām esošajām pieejām. Šajā sakarā EESK uzskata, ka teritoriālā kohēzija nav tikai saimnieciskā statistika, bet tajā ir ņemta vērā arī attiecīgās teritorijas acīmredzamā ģeogrāfiskā realitāte un no tās izrietošās vājās vietas, kas dažās teritorijās var nopietni apdraudēt sociāli ekonomisko kohēziju. Teritoriālā kohēzija var būt arī līdzeklis, lai pastiprinātu sadarbību attiecīgās salas teritorijā, kā arī starp visām teritorijām (struktūrfondu palielināšana šim mērķim noteikti tiks atbalstīta nākamajā programmā pēc 2013. gada) un lai veicinātu partnerattiecības starp visām ieinteresētajām pusēm (iestādēm un pilsonisko sabiedrību) attiecīgo politiku izstrādāšanā un īstenošanā.