8.7.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 184/50

A.

tā kā automatizētās jeb intelektiskās transporta sistēmas (ITS) ir modernas lietotnes, kurās izmantotas transporta informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), sniedzot novatoriskus pakalpojumus transporta veidu un satiksmes vadības jomā;

B.

tā kā ITS ir milzīgs potenciāls, lai efektīvāk izmantotu visus transporta veidus, kas var apmierināt Eiropas transporta politikā noteiktās vajadzības un izpildīt izvirzītos uzdevumus;

C.

tā kā ceļu satiksmes sastrēgumi skar 10 % no autoceļu tīkla un to gada izmaksas sasniedz 1 % no ES IKP, satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ir līdz pat 42 953 personām (2006. gadā), kas ievērojami pārsniedz vidusposma mērķi, proti, panākt samazinājumu līdz 25 000 negadījumiem 2010. gadā, un ceļu satiksme rada 72 % no kopējās transporta CO2 emisijas, savukārt 40 % no Eiropas CO2 autotransporta emisijas rada pilsētu satiksme;

D.

tā kā praksē ir apstiprināta ITS būtiskā nozīme enerģijas patēriņa samazināšanā un zaļāka transporta panākšanā;

E.

tā kā intelektiskās lietotnes ir izstrādātas dažādiem transporta veidiem, tādiem kā dzelzceļa transports (ERTMS un TAF–TSI), jūras un iekšzemes ūdensceļu transports (LRITS, SafeSeaNet, VTMIS, RIS), gaisa transports (SESAR) un sauszemes transports, piemēram, mājlopu transportēšanai,

1.

uzsver, ka ITS ir galvenais instruments, lai pašreizējās infrastruktūras izmantošana būtu rezultatīvāka un lai transports būtu efektīvāks, drošāks, uzticams un videi draudzīgāks, tādējādi veicinot ilgtspējīgas iedzīvotāju mobilitātes un ekonomikas attīstību;

2.

uzsver labvēlīgo ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību, kāda ITS ir visu reģionu, tostarp pilsētu teritoriju, ekonomiskās darbības uzlabošanā, radot nosacījumus savstarpējai pieejamībai, palielinot vietējo un starpreģionālo tirdzniecību un attīstot Eiropas Savienības iekšējo tirgu un sekmējot nodarbinātību saistībā ar pasākumiem, kas izriet no ITS ieviešanas;

3.

uzskata, ka ITS var uzlabot Eiropas iedzīvotāju dzīves apstākļus, jo īpaši to iedzīvotāju, kuri dzīvo pilsētu teritorijās, kā arī dot ieguldījumu ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, samazināt kaitīgo emisiju un vides piesārņojumu, paaugstināt satiksmes efektivitāti, uzlabot piekļuvi attālākos rajonos un īstenot prioritāti — samazināt satiksmes plūsmas intensitāti;

4.

pauž nožēlu par aizkavēšanos kopējās ITS īstenošanas struktūras izveidē ES un par nepietiekamu ITS ieviešanas koordināciju, ko galvenokārt rada sadarbspējas šķēršļi, nepietiekami efektīva visu iesaistīto pušu sadarbība un neatrisināti datu privātuma un saistību jautājumi;

5.

atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu par ITS (rīcības plānu) kā kopīgu pasākumu un programmu sistēmu ar skaidri noteiktiem termiņiem rezultātu sasniegšanai;

6.

ir stingri pārliecināts, ka ir jāievieš instruments, ar ko veicina ITS pielietojumu transporta politikā; atbalsta likumdošanas instrumenta izstrādi, ar ko nosaka pamatu ITS ieviešanai, un prasa Komisijai nodrošināt pilnvērtīgāku informāciju par pašreizējo situāciju attiecībā uz rīcības plāna pasākumiem, finansējumu un programmas izstrādi, lai nodrošinātu skaidra pasākumu kopuma un termiņu paredzēšanu direktīvā, ar ko nosaka pamatu ITS ieviešanai;

7.

apzinās, ka ir piešķirts ierobežots Kopienas finanšu atbalsts (2008. gadā) iniciatīvai EasyWay, kas ir Eiropas mēroga projekts ITS ieviešanai galvenajos Eiropas ceļu tīkla (TERN) koridoros 21 ES dalībvalstī un kuru pārvalda valsts autoceļu iestādes un operatori sadarbībā ar iesaistītajiem partneriem no valsts un privātā sektora;

8.

norāda, ka ITS ir jāievieš visos transporta veidos un attiecībā uz visiem ceļotājiem Eiropā, izmantojot koordinētu pieeju un Galileo lietotnes; stingri atbalsta to tūlītēju ieviešanu, lai veicinātu vairākveidu pārvadājumus starp valsts un privāto sektoru un sabiedriskā transporta sistēmā, uzlabojot vispārējo informētību un nostiprinot veiktspējas pārvaldību;

9.

mudina Komisiju un dalībvalstis risināt saistību jautājumu, kas rada lielus šķēršļus raitai un saskaņotai ITS attīstībai Eiropā;

10.

uzskata, ka ITS izstrādē izšķiroša nozīme ir sadarbspējai, lai Eiropā nodrošinātu saskaņotu un efektīvu ITS ieviešanu; uzsver, ka gadījumā, ja tiek veikti ieguldījumi TERN (ceļu būve vai uzturēšana), jācenšas ieviest arī nepieciešamos ITS pakalpojumus;

11.

tā kā Eiropas ITS tirgū jau ir plašs piedāvājums, aicina Komisiju noteikt prasības attiecībā uz ITS izmantošanas un pakalpojumu sniegšanas obligāto līmeni, kāds būtu jānodrošina visās dalībvalstīs un kāds ir nepieciešams ITS efektīvai ieviešanai, īstenošanai un darbībai;

12.

uzskata, ka ir būtiski sagatavot tirgus pieprasījuma novērtējumu, iekļaujot arī faktiskās vajadzības, kuras pārsniedz ITS lietotņu un pakalpojumu obligāto līmeni, kā arī lielāku uzmanību pievērst ITS iekšējā tirgus aspektiem, izmantojot standartizāciju un izstrādājot atbilstīgu regulējumu;

13.

uzsver, cik svarīga ir pārrobežu sadarbība gan pie ES ārējām robežām, gan arī tehniskajā un administratīvajā līmenī, jo tai ir izšķiroša nozīme ITS efektīvā ieviešanā ES;

14.

uzsver, ka ir jānodrošina datu un informācijas kritiskais apjoms vismaz šādās piecās pamatjomās, kas ir prasību minimums efektīvai ITS ieviešanai: satiksmes un ceļošanas informācija reālajā laikā; ceļu tīkla dati; digitālo karšu publiskie dati; dati par vispārējās satiksmes informācijas pakalpojumu minimumu un vairākveidu tiešo ceļojumu plānotāji;

15.

aicina noteikt vispārējās satiksmes informācijas pakalpojumu minimumu, lai aptvertu Eiropas tīklu (TEN-T);

16.

uzsver, ka nolūkā pieņemt un ieviest ITS plašā mērogā ir jāņem vērā gan informācija par transporta pakalpojumiem, gan dažādiem transporta līdzekļiem noteiktais grafiks;

17.

uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt reālā laika informāciju ceļotājiem un infrastruktūras pārvaldītājiem un padarīt šo informāciju precīzāku, uzticamāku un vienotāku, vienlaikus ievērojot Eiropas specifiskās (ģeogrāfiskās, kultūras un valodas) iezīmes un nodrošinot ģeogrāfisku nepārtrauktību;

18.

uzskata, ka attiecībā uz ITS izstrādi ir būtiski garantēt privātā sektora piekļuvi ceļu, satiksmes un ceļošanas datiem, vienlaikus ievērojot privātumu un risinot intelektuālā īpašuma tiesību jautājumu;

19.

uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt saskaņotas, sadarbspējīgas un uzticamas ITS, saglabājot lietotāju tiesības brīvi izvēlēties ITS;

20.

aicina Komisiju un dalībvalstis koordinēt un sasaistīt ITS ar ES pilsētu mobilitātes iniciatīvām, lai panāktu efektīvāku transporta mobilitāti un pārvaldības vienmērību un samazinātu sastrēgumus uz ceļiem, TEN-T koridoros, kravu pārvadājumu koridoros un konurbācijās;

21.

uzskata, ka ir jānodrošina pārrobežu sadarbība un jāizstrādā programmas, lai efektīvi īstenotu un ieviestu ITS, piemēram, EasyWayprojektu;

22.

aicina Komisiju noteikt svarīgāko informāciju, transporta aprīkojumu un transportlīdzekļu standartus straujākai ITS ieviešanai, kā arī pasākumus, kas veicina saskaņotākas lielceļu infrastruktūras izveidi;

23.

uzskata par svarīgu, ka katra transportlīdzekļa un infrastruktūras, kas atvasināta no ITS ieviešanas, ekonomisko izmaksu novērtējums tiek balstīts uz izmaksu un ieguvumu analīzi, aptverot visas saistītās (ekonomiskās, sabiedriskās un vides) izmaksas;

24.

atbalsta tādu procedūru un sistēmu attīstību, ar kurām lietotājus informē par pilsētas transporta pakalpojumiem un attiecīgo tīklu stāvokli, izmantojot, piemēram, GSM tehnoloģijas;

25.

aicina izpētīt vienotā tarifa sistēmas, ko koordinētu attiecīgā reģiona iestādes, un jo īpaši aicina apzināt attiecīgos tehniskos aspektus;

26.

mudina izstrādāt vairākveidu satiksmes tehnoloģijas, lai cilvēkiem ar kustību traucējumiem atvieglotu piekļuvi transportam un uzlabotu pārvietošanos pilsētā;

27.

aicina Komisiju un dalībvalstis sagatavoties saskaņotai eCall lietotnes ieviešanai un integrācijai visās ES dalībvalstīs līdz 2010. gadam, līdzko būs pabeigtas standartizācijas pārbaudes;

28.

uzskata, ka ITS lietotnēm un to ieviešanai:

29.

mudina Komisiju turpināt komunikācijas izmaksu samazināšanu, lai plašāk varētu izmantot komunikācijas un informācijas iekārtas, kuru pamatā ir telekomunikācijas;

30.

atzinīgi vērtē “e-kravas” iniciatīvu un mudina Komisiju ieviest “viedkravas” principu, lai kravu pārvadājumiem piemērotu vairākveidu ITS pakalpojumu pieeju, īpašu uzmanību pievēršot bīstamo preču pārvadāšanai;

31.

aicina Komisiju un dalībvalstis pievērst vienlīdz lielu uzmanību gan pasažieru, gan kravas pārvadājumiem, lai nepieļautu pasažieru pārvadājumu diskrimināciju, kas ļoti nelabvēlīgi ietekmē iedzīvotāju mobilitāti;

32.

atbalsta atbilstīgus reglamentējošos noteikumus par cilvēka–mašīnas saskarni (HMI) un citiem ITS protokoliem un uzsver vajadzību risināt jautājumus par saistībām;

33.

aicina Komisiju risināt jautājumu saistībā ar mazāk aizsargātiem transporta lietotājiem, tostarp cilvēkiem ar kustību traucējumiem, un aicina pilnveidot pasākumus, kas attiecas uz ADAS un citu sistēmu, piemēram, ITS un HMI, straujāku ieviešanu, piemērojot tās divriteņu transportlīdzekļiem saskaņā ar rīcības plānā ietvertajām apakšdarbībām;

34.

aicina Komisiju pilnībā izmantot ITS potenciālu, lai, īstenojot profilaktiskus pasākumus, novērstu smoga un augstu ozona koncentrāciju, kā arī mazinātu trokšņa, cieto daļiņu, NOx un CO2 emisiju;

35.

uzsver, ka ir svarīgi noteikt vienotu platformas arhitektūru attiecībā uz standartizētām saskarnēm un protokoliem, kas atvieglotu ITS, kooperatīvo sistēmu un infrastruktūras–infrastruktūras (I2I), transportlīdzekļa–infrastruktūras (V2I) un transportlīdzekļa–transportlīdzekļa (V2V) specifikāciju lietošanu;

36.

aicina Komisiju īstenot ITS plānu, izmantojot vienotas platformas attiecībā uz ITS lietotnēm un ieviešanu un piedaloties privātajam un valsts sektoram, un aicina izveidot atbilstīgu sistēmu, lai risinātu ITS saistību jautājumus;

37.

norāda, ka jāmudina rīkot mācības par ITS lietotnēm, lai uzlabotu lietotāju veiktspēju transporta jomā un atvieglotu cilvēka–mašīnas mijiedarbību;

38.

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt atklātu forumu, lai apmainītos ar informāciju un risinātu ITS jautājumus;

39.

uzsver, ka ir jāievēro privātums, un uzskata, ka privātuma un datu drošības un aizsardzības jautājumi ir būtiski jau ITS izstrādes sākuma posmā, kas būtu jāņem vērā arhitektūras un izpildes pasākumu izstrādes gaitā (tā dēvētais “privacy by design” princips (likuma par privātumu ievērošana plānošanā));

40.

aicina visas ITS lietotnēs iesaistītās puses ievērot EK direktīvas par personas datu aizsardzību un saziņas privātumu (Direktīva 95/46/EK (11) un Direktīva 2002/58/EK (12)) un aicina Komisiju nodrošināt datu pienācīgu izmantošanu ITS lietotnēs un ieviešanā;

41.

uzskata, ka ITS lietotnēs ir jāizmanto anonīmi dati, lai netraucēti ieviestu ITS, vienlaikus nodrošinot privātumu un atbilstību EK tiesiskajam regulējumam par datu aizsardzību;

42.

aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt spēcīgu vadību un īstenu pārvaldību attiecībā uz ITS ieviešanu Eiropā;

43.

mudina sekmēt valsts un Eiropas mēroga tiešo ceļojumu maršrutu plānotāju izstrādi, pienācīgi ņemot vērā sabiedriskā transporta sniegtās iespējas, kā arī mudina nodrošināt šādu plānotāju savstarpēju savienošanu visā Eiropā;

44.

mudina Komisiju labāk izmantot ES iespējas, ko sniedz globālās satelītu navigācijas sistēmas (GNSS) programmas EGNOS un Galileo, un mudina uzlabot vairākveidu transporta savienojamību;

45.

uzsver, ka šīs tehnoloģijas vajadzētu piemērot tā, lai novērstu transporta veidu savietojamības problēmas un lai nodrošinātu izvēles brīvību attiecībā uz šo tehnoloģiju izmantošanu;

46.

aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā, ka ITS plānošanas un ieviešanas procesā aktīvi jāiesaista vietējās un reģionālās varas iestādes un ieinteresētās puses, kas darbojas Eiropas teritorijā;

47.

uzsver valsts un privātā sektora partnerības nozīmi ITS īstenošanā un aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi rīkoties, lai veicinātu un atvieglotu to izmantošanu;

48.

aicina Komisiju sniegt pilnīgu paskaidrojumu par rīcības plāna finansējumu un tā programmu un aicina Padomi nodrošināt pietiekamu finansējumu;

49.

mudina dalībvalstis, veicot struktūrfondu līdzekļu izmantošanas vidusposma pārskatīšanu, novērtēt pilsētu mobilitāti un satiksmes sastrēgumu mazināšanu, izmantojot ITS, un iekļaut šos jautājumus prioritāšu sarakstā laika posmam no 2010. līdz 2013. gadam;

50.

norāda, ka ir labāk jāapzina un jāizmanto pilsētu teritoriju nozīmīgais potenciāls, un uzsver, cik būtiska ir lauku un attālāko rajonu nozīme līdzsvarotas attīstības un vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķu sasniegšanā;

51.

uzskata, ka izšķiroša nozīme ir tam, lai intelektiskos transporta tīklus ieviestu apvidos, kuros ir augsts tūrisma potenciāls, nolūkā atvieglot satiksmes plūsmu, samazināt negadījumu skaitu un palielināt drošību; uzskata, ka ITS sekmē reģionu, tostarp attālāku reģionu, ekonomikas attīstību;

52.

uzsver to nozīmi, kāda ir starpreģionu, pārrobežu un starpvalstu sadarbībai, izstrādājot un ieviešot ITS, un mudina Komisiju izstrādāt labas prakses apmaiņas sistēmu, kas būtu plaši pieejama visās ES valodās, taču mudina dalībvalstis nodrošināt, ka reģioni apmainās ar informāciju par labāko praksi, lai sasniegtu divvirzienu mērķi, proti, nodrošinātu ITS tehnoloģijas nodošanu un novērstu sistēmas iekšēju fragmentāciju;

53.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.