(1)

Kopš pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (4), ar ko izveidoja Atveseļošanas un noturības mehānismu (“mehānisms”), līdz šim nepieredzēti ģeopolitiski notikumi, ko izraisījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, un to izraisītā tiešā un netiešā Covid-19 krīzes seku pasliktināšanās ir būtiski ietekmējuši Savienības sabiedrību un ekonomiku, tās iedzīvotājus un ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Konkrētāk, skaidrāks nekā jebkad agrāk ir tas, ka Savienības enerģētiskā drošība un enerģētiskā neatkarība, būdamas arī svarīgi Savienības ekonomikas noturību veicinoši faktori, ir neaizstājamas sekmīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Savienības atveseļošanai no Covid-19 krīzes.

(2)

Ņemot vērā tiešās saiknes starp ilgtspējīgu atveseļošanu, Savienības noturības veidošanu un enerģētisko drošību, atkarības mazināšanu no fosilā kurināmā, īpaši no Krievijas importētā, un Savienības loma taisnīgas un iekļaujošas pārkārtošanās nodrošināšanā, mehānisms ir labi piemērots instruments, lai palīdzētu Savienībai reaģēt uz minētajām briestošajām problēmām. Tas attiecas arī uz Savienības tiesību aktiem klimata un vides jomā un Savienības starptautiskajām saistībām, jo īpaši saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (5).

(3)

Valstu un valdību vadītāju 2022. gada 10. un 11. marta Versaļas deklarācija aicināja Komisiju līdz tā paša gada maija beigām ierosināt REPowerEU plānu, kura uzdevums būtu pakāpeniski izbeigt Savienības atkarību no Krievijas fosilā kurināmā importa, un vēlāk šis aicinājums tika atkārtots Eiropadomes 2022. gada 24. un 25. marta secinājumos. Minētais mērķis būtu jāsasniedz krietni pirms 2030. gada un tādā veidā, kas atbilst Eiropas zaļajam kursam, kurš izklāstīts Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā, un 2030. un 2050. gadam izvirzītajiem klimata mērķiem, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 (6).

(4)

Būtu jāuzlabo mehānisma spēja atbalstīt reformas un investīcijas, kas vērstas uz enerģijas avotu, jo īpaši fosilā kurināmā, diversifikāciju, kā arī palielināt Savienības energosistēmas noturību, drošību un ilgtspēju, tādējādi veicinot cenu ziņā pieejamu enerģiju un līdztekus ekonomikas atvērtībai stiprinot Savienības stratēģisko autonomiju. Lai sasniegtu minētos mērķus, Savienībai ir jāpalielina pārvades un sadales tīklu energoefektivitāte un uzticamība un noturība, jāveicina sistēmas elastība, līdz minimumam jāsamazina pārslodzes, tostarp palielinot tīkla un elektroenerģijas uzkrāšanas jaudu, jāveicina digitalizācija, kā arī jānodrošina noturīgas piegādes ķēdes, kiberdrošība un visas infrastruktūras aizsardzība un pielāgošanās klimata pārmaiņām, vienlaikus mazinot stratēģisko energoatkarību.

(5)

Lai maksimāli palielinātu to rīcībpolitiku un darbību papildināmību, konsekvenci un saskaņotību, ko Savienība un dalībvalstis īsteno Savienības energoapgādes neatkarības, drošības un ilgtspējas veicināšanas nolūkā, minētās ar enerģētiku saistītās reformas un investīcijas būtu jānosaka īpaši REPowerEU veltītā atveseļošanas un noturības plānu nodaļā.

(6)

Attiecībā uz reālu pārkārtošanos uz zaļo enerģiju un strauju atkarības no fosilā kurināmā enerģijas samazināšanu iekļaujošā veidā ir vajadzīgi pasākumi, lai palielinātu energoefektivitāti un ietaupījumus ēkās un saistītajā kritiskajā energoinfrastruktūrā un ātrāk dekarbonizētu nozares. Ir ļoti svarīgi ātri palielināt investīcijas energoefektivitātes pasākumos, piemēram, ilgtspējīgu un efektīvu siltumapgādes un aukstumapgādes risinājumu ieviešanā, kas ir efektīvs veids, kā risināt dažas no visneatliekamākajām problēmām saistībā ar energoapgādi un enerģijas izmaksām. Tāpēc būtu jāatbalsta arī reformas un investīcijas, kas palielina energoefektivitāti, dekarbonizē rūpniecību, tostarp, izmantojot mazoglekļa degvielas, piemēram, mazoglekļa ūdeņradi, un ieviešot atjaunīgo ūdeņradi un citas nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas, un palielinot dalībvalstu ekonomiku enerģijas ietaupījumus saskaņā ar Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un tiesisko regulējumu. Komisijai jo īpaši būtu jāmudina dalībvalstis to REPowerEU nodaļās iekļaut pasākumus, kas atbalsta rūpniecības dekarbonizāciju.

(7)

Ir sagaidāms, ka, pakāpeniski likvidējot atkarību no Krievijas fosilā kurināmā importa, tiks samazināta Savienības vispārējā energoatkarība. REPowerEU nodaļām būtu jāpalīdz palielināt un stiprināt Savienības stratēģisko autonomiju, pārmērīgi nepalielinot tās atkarību no izejvielu importa no trešām valstīm.

(8)

Sagatavojot atveseļošanas un noturības plānus, kā arī REPowerEU nodaļas, dalībvalstīm sava ekonomikas politika būtu jākoordinē tā, lai sasniegtu Līguma 174. pantā noteiktos ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus, tiecoties mazināt dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, īpašu uzmanību pievēršot attāliem, perifēriem un izolētiem apgabaliem un salām, kas jau saskaras ar papildu apgrūtinājumiem.

(9)

Lai maksimāli paplašinātu Savienības reakcijas tvērumu, būtu jāprasa, lai visas dalībvalstis, kas pēc šīs regulas stāšanās spēkā iesniedz atveseļošanas un noturības plānu, kurā pieprasīts izmantot papildu finansējumu aizdevumu veidā vai, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, kuri jāizveido ar šo grozošo regulu, no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas kvotu izsolēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (7), vai no pārvietojumiem no Brexit korekcijas rezerves, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1755 (8), savā atveseļošanas un noturības plānā iekļauj REPowerEU nodaļu. Atbilstoši Regulā (ES) 2021/241 paredzētajai iespējai iesniegt atveseļošanas un noturības plāna projektu un lai nodrošinātu REPowerEU nodaļu pienācīgu sagatavošanu, dalībvalstis pirms grozīta atveseļošanas un noturības plāna iesniegšanas var iesniegt REPowerEU nodaļas projektu. Būtu jāizvairās no nevajadzīga administratīvā sloga.

(10)

REPowerEU nodaļās būtu jāiekļauj jaunas reformas un investīcijas, sākot no 2022. gada 1. februāra, kas palīdz sasniegt REPowerEU mērķus un novērst neseno ģeopolitisko notikumu izraisītās krīzes ietekmi. Tomēr pasākumus, kas ir iekļauti jau pieņemtajā Padomes īstenošanas lēmumā un veicina REPowerEU mērķu sasniegšanu, var iekļaut REPowerEU nodaļā, ja pēc maksimālās finansiālās iemaksas atjaunināšanas attiecīgajai dalībvalstij tiek samazināta tās maksimālā finansiālā iemaksa. Šādā gadījumā dalībvalstij būtu jāspēj šādus pasākumus iekļaut tās REPowerEU nodaļā līdz aplēsto izmaksu summai, kas ir vienāda ar maksimālās finansiālās iemaksas samazinājumu.

(11)

Dalībvalstij būtu jāspēj tās REPowerEU nodaļā iekļaut jau pieņemtajā Padomes īstenošanas lēmumā ietverto pasākumu paplašināto daļu kopā ar atbilstošajiem starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem. Šādai paplašināšanai būtu jāievieš būtisks uzlabojums pasākumu vērienīgumā, ko atspoguļotu atbilstošo starpposma rādītāju un mērķrādītāju struktūra vai līmenis, vienlaikus papildinot pasākumus, kas iekļauti jau pieņemtajā Padomes īstenošanas lēmumā.

(12)

Dalībvalstīm savas REPowerEU nodaļas būtu jāiesniedz kā savu atveseļošanas un noturības plānu papildinājums. REPowerEU nodaļā būtu jāietver arī skaidrojums par to, kā tajā iekļautie pasākumi saskan ar attiecīgās dalībvalsts centieniem sasniegt REPowerEU mērķus, ņemot vērā pasākumus, kas iekļauti jau pieņemtajā Padomes īstenošanas lēmumā, kā arī skaidrojums par minēto pasākumu un citu valsts un Savienības finansēto papildu vai papildinošo pasākumu vispārējo ieguldījumu REPowerEU mērķu sasniegšanā.

(13)

REPowerEU nodaļām cita starpā būtu jāpalīdz palielināt ilgtspējīgas un atjaunīgās enerģijas īpatsvaru energoresursu struktūrā un novērst energoinfrastruktūras nepietiekamo caurlaides spēju. Attiecībā uz dabasgāzes infrastruktūru REPowerEU nodaļās aprakstītās reformas un investīcijas, kuru mērķis ir diversificēt energoapgādi un pakāpeniski atteikties no Krievijas gāzes, būtu jābalsta uz vajadzībām, kas patlaban apzinātas novērtējumā, kuru veicis un apstiprinājis Eiropas Gāzes pārvades sistēmu operatoru tīkls, kas solidaritātes garā izveidots attiecībā uz apgādes drošību, un būtu jāņem vērā attiecīgās dalībvalsts stratēģiskās enerģētiskās drošības vajadzības un pastiprinātie sagatavotības pasākumi, tostarp enerģijas uzkrāšana, kas veikti, lai pielāgotos jauniem ģeopolitiskiem apdraudējumiem, neapdraudot ilgtermiņa ieguldījumu zaļās pārkārtošanās procesā.

(14)

Būtu jāpievieno pienācīgs vērtēšanas kritērijs, uz kura pamata Komisija varētu novērtēt REPowerEU nodaļās iekļautās reformas un investīcijas un nodrošināt, ka minētās reformas un investīcijas ir piemērotas REPowerEU konkrēto mērķu sasniegšanai. Lai attiecīgā atveseļošanas un noturības plāna novērtējums, ko Komisija veiks, vadoties pēc minētā jaunā vērtēšanas kritērija, būtu labvēlīgs, plānam jāsaņem reitings A.

(15)

Lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā, ar investēšanu infrastruktūrā un tehnoloģijās vien nepietiek, ņemot vērā pašreizējo darbaspēka un prasmju trūkumu. Šajā sakarā jau tagad ir iespējams atvēlēt resursus cilvēku pārkvalifikācijai un prasmju pilnveidei, lai vairotu darbaspēka zaļās prasmes, kā arī ar zaļo pārkārtošanos saistītu inovatīvu risinājumu pētniecībai un izstrādei. Dalībvalstis tiek mudinātas turpināt ieguldīt pārkvalifikācijā un prasmju pilnveidē, jo īpaši attiecībā uz zaļajām un saistītajām digitālajām prasmēm un tehnoloģijām, lai nodrošinātu, ka zaļās pārkārtošanās laikā neviens netiks atstāts novārtā. Ja dalībvalsts savā REPowerEU nodaļā ietver pasākumus, kas saistīti ar cilvēku pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi, Komisijai būtu jāapsver, vai šādi pasākumi ievērojami veicina atbalstu darbaspēka pārkvalifikācijai uz zaļo un ar tām saistīto digitālo prasmju apguvi.

(16)

Ņemot vērā pašreizējās enerģētiskās krīzes ekonomisko un sociālo ietekmi, kurā pastāvīgi augstas un svārstīgas enerģijas cenas saasina Covid-19 krīzes ietekmi, vēl vairāk palielinot finansiālo slogu patērētājiem, jo īpaši visneaizsargātākajiem patērētājiem, tostarp mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, un neaizsargātiem uzņēmumiem, tostarp mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, un atzīstot Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktos principus, vajadzētu būt iespējamam REPowerEU nodaļās iekļaut pasākumus, ar ko strukturāli palīdz pievērsties enerģētiskās nabadzības situācijām, veicot ilgstoši noturīgas reformas un investīcijas. Reformām un investīcijām, kuru mērķis ir novērst enerģētisko nabadzību, būtu jānodrošina lielāks finansiālais atbalsts energoefektivitātes shēmām, tostarp izmantojot īpašus finanšu instrumentus, tīras enerģijas politiku un shēmas, lai samazinātu enerģijas pieprasījumu tām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, tostarp mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas saskaras ar nopietnām grūtībām lielu enerģijas rēķinu dēļ.

(17)

Dalībvalstu veiktajiem enerģijas pieprasījuma samazināšanas pasākumiem būtu jāstimulē investīcijas enerģijas ietaupījumos.

(18)

Ja vien nav paredzēts citādi, jauna režīma piemērošanai REPowerEU nodaļām nebūtu jāskar pārējās juridiskās prasības, kas noteiktas Regulā (ES) 2021/241.

(19)

Atveseļošanas un noturības plānam, tostarp tā REPowerEU nodaļai, būtu jāpalīdz efektīvi risināt visas problēmas vai ievērojamu daļu problēmu, kas konstatētas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, arī tajos, kas pieņemti 2022. gada Eiropas pusgada cikla ietvaros un cita starpā attiecas uz dalībvalstu piedzīvotajām enerģētikas problēmām.

(20)

Reāla pārkārtošanās uz zaļo enerģiju un energoatkarības samazināšana ir saistīta ar ievērojamām digitālajām investīcijām. Saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241 dalībvalstīm būtu jāsniedz skaidrojums par to, kādā veidā sagaidāms, ka atveseļošanas un noturības plānā paredzētie pasākumi, tostarp tie, kas iekļauti REPowerEU nodaļā, veicinās digitālo pārkārtošanos un no tās izrietošo jautājumu risināšanu, un vai tie ietilpst summā, kas ar digitālās izsekojamības metodi palīdzēs sasniegt digitalizācijas mērķrādītājus. Tomēr, ņemot vērā Savienības piedzīvoto enerģētikas problēmu ārkārtējo steidzamību un mērogu, REPowerEU nodaļā iekļautās reformas un investīcijas nebūtu jāņem vērā, kad tiek aprēķināts plāna kopējais piešķīrums, ko izmantos, lai piemērotu Regulā (ES) 2021/241 noteikto prasību par digitalizācijas mērķrādītāju. Tomēr dalībvalstīm būtu jācenšas, cik vien tas iespējams, REPowerEU nodaļās iekļaut pasākumus, kas veicina digitālā mērķrādītāja sasniegšanu, pamatojoties uz digitālās izsekojamības metodi.

(21)

Ilgstošas administratīvās procedūras ir viens no galvenajiem šķēršļiem atjaunīgo energoresursu izmantošanai. Minētie šķēršļi ietver sarežģītos noteikumus, kas piemērojami vietas izvēlei un projektu administratīvajām atļaujām, projektu ietekmes uz vidi novērtējuma sarežģītību un ilgumu, tīkla pieslēguma problēmas un ar atļauju izsniedzēju iestāžu vai tīklu operatoru personālu saistītas problēmas. Lai nodrošinātu, ka Savienība sasniedz savus enerģētikas un klimata mērķrādītājus, ir vēl vairāk jāvienkāršo un jāpaātrina administratīvie atļauju piešķiršanas procesi atjaunīgajiem energoresursiem un ar tiem saistītajai elektrotīkla infrastruktūrai. 2022. gada Eiropas pusgada kontekstā dalībvalstīm tika sniegti ieteikumi paātrināt atjaunīgās enerģijas apguvi. Kā paziņots Komisijas 2022. gada 18. maija paziņojumā “Plāns REPowerEU”, Komisija ir ierosinājusi grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 (9) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtu enerģiju, lai izveidotu ātrāku atļauju piešķiršanas procesu atjaunīgajiem energoresursiem. Turklāt ar Padomes Regulu (ES) 2022/2577 (10), ar ko nosaka satvaru atjaunīgās enerģijas apguves paātrināšanai, ir ieviesti pagaidu ārkārtas noteikumi.

(22)

Ievērojot Regulas (ES) 2021/241 18. panta 4. punkta q) apakšpunktu, dalībvalstīm būtu jāsniedz kopsavilkums par apspriešanās procesu, kas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu veikts ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, kuras iesaistītas to atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā. Minētā apspriešanās būtu jāpapildina, lai pievērstos reformām un investīcijām, kas jāiekļauj iespējamā REPowerEU nodaļā, tā lai ieinteresētajām personām dotu pietiekami daudz laika reaģēt, vienlaikus nodrošinot, ka attiecīgā dalībvalsts ātri pabeidz REPowerEU nodaļas izstrādi. Atjauninātajā kopsavilkumā būtu jānorāda ieinteresētās personas, ar kurām notikusi apspriešanās, jāizskaidro papildu apspriešanās rezultāti un jāizklāsta, kā no ieinteresētajām personām saņemtais ieguldījums ticis atspoguļots REPowerEU nodaļās.

(23)

Lai nodrošinātu to, ka reformas un investīcijas, kas veiktas kā daļa no atveseļošanās no Covid-19 krīzes, tiek īstenotas ilgtspējīgā veidā, ir būtiski piemērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (11) 17. panta nozīmē (princips “nenodari būtisku kaitējumu”). Šā principa piemērošana attiecībā uz mehānisma atbalstītajām reformām un investīcijām būtu jāturpina, taču jāparedz viens konkrēts atbrīvojums, kura mērķis ir kliedēt Savienības tūlītējās bažas par enerģētisko drošību. Ņemot vērā mērķi diversificēt enerģijas avotus un pakāpeniski atteikties no Krievijas piegādātājiem, REPowerEU nodaļās aprakstītajām reformām un investīcijām, kuras ir vajadzīgas, lai uzlabotu enerģētikas infrastruktūru un objektus un tādējādi apmierinātu tūlītējas gāzes piegādes drošības vajadzības, vajadzētu būt tiesīgām uz finansiālo atbalstu no mehānisma pat tad, ja tās neatbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu”. Naftas infrastruktūra un objekti parasti ir izslēgti no REPowerEU nodaļas. Atkāpes veidā dalībvalstij, uz kuru tās īpašās atkarības no jēlnaftas un ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ līdz šīs grozošās regulas spēkā stāšanās brīdim attiecās Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 (12) 3.m panta 4. punktā paredzētā ārkārtas pagaidu atkāpe, vajadzētu spēt REPowerEU nodaļā iekļaut naftas infrastruktūru un objektus, kas vajadzīgi, lai apmierinātu tūlītējas ar piegādes drošību saistītas vajadzības.

Komisijai būtu jānovērtē, vai pasākumi, ar kuriem paredzēts apmierināt tūlītējas energoapgādes drošības vajadzības, ir tiesīgas uz atkāpi no principa “nenodari būtisku kaitējumu”. Minētā novērtējuma vajadzībām Komisijai līdzās citiem nosacījumiem būtu jāņem vērā iesīkstes efekta risks un tādu tīrāku, tehnoloģiski un ekonomiski īstenojamu alternatīvu nepieejamība, ko varētu apgūt salīdzināmā termiņā. Šādam novērtējumam vajadzētu būt samērīgam, ņemot vērā REPowerEU mērķu sasniegšanas steidzamību. Šaubu gadījumā Komisijai būtu jāspēj pieprasīt dalībvalstīm sniegt attiecīgu informāciju novērtējuma pamatošanai. Tīrāku alternatīvu izvērtēšanai būtu jānotiek saprātīgās robežās.

(24)

Visi atveseļošanas un noturības plānos paredzētie pasākumi būtu jāveic saskaņā ar piemērojamo Savienības un valstu vides acquis, jo īpaši attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējumu un dabas aizsardzību. Attiecībā uz pasākumiem, kuros izmanto atkāpi no principa “nenodari būtisku kaitējumu”, dalībvalstij būtu jāīsteno pietiekami centieni, lai, ja iespējams, ierobežotu iespējamo kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē un mazinātu kaitējumu, īstenojot citus pasākumus, tostarp REPowerEU nodaļā iekļautos pasākumus.

(25)

REPowerEU nodaļām būtu jāatbilst attiecīgās dalībvalsts nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem un Regulā (ES) 2021/1119 noteiktajiem Savienības klimata mērķrādītājiem.

(26)

Atspoguļojot Eiropas zaļo kursu kā Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju un to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, mehānismam jāveicina klimata politikas integrēšana un vides ilgtspēja, kā arī jāpalīdz sasniegt vispārējo mērķi, kas paredz 30 % no Savienības budžeta izdevumiem izlietot, atbalstot klimata mērķu sasniegšanu. Minētajā nolūkā ar mehānismu atbalstītajiem un dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānos ietvertajiem pasākumiem būtu jāveicina zaļā pārkārtošanās, tostarp bioloģiskā daudzveidība, vai ar to saistīto jautājumu risināšana, un tiem būtu jāatbilst summai, kas ir vismaz 37 % no atveseļošanas un noturības plānā paredzētā kopējā piešķīruma un veido vismaz 37 % no REPowerEU nodaļā iekļauto pasākumu kopējām aplēstajām izmaksām, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā izklāstīto klimatrīcības izsekojamības metodiku. Minētā metodika attiecīgi būtu jāizmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu no minētajā pielikumā uzskaitītajām intervences jomām. Ja attiecīgā dalībvalsts un Komisija par to vienojas, vajadzētu būt iespējai palielināt koeficientus klimata pārmaiņu mērķu atbalstam līdz 40 % vai 100 % atsevišķām investīcijām, kā izskaidrots atveseļošanas un noturības plānā, lai ņemtu vērā papildu reformu pasākumus, kas ticami palielina to ietekmi uz klimata mērķiem. Minētajā nolūkā vajadzētu būt iespējai palielināt koeficientus klimata mērķu atbalstam līdz kopējai summai 3 % apmērā no atveseļošanas un noturības plāna piešķīruma atsevišķām investīcijām. Ar mehānismu būtu jāatbalsta darbības, kurās pilnībā ievēroti Savienības klimata un vides standarti un prioritātes un princips “nenodari būtisku kaitējumu”.

(27)

Attiecīgā gadījumā dalībvalstīm REPowerEU nodaļās būtu jāiekļauj pasākumi ar pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju vai ietekmi, kā noteikts Komisijas jaunākajā vajadzību novērtējumā, kas cita starpā veicina Eiropas pievienotās vērtības radīšanu. Būtu arī jāņem vērā, ka vienā dalībvalstī veiktiem pasākumiem varētu būt plašāka ietekme uz citām dalībvalstīm. Komisijai pēc iespējas agrāk būtu jāveicina sadarbība starp dalībvalstīm, lai izstrādātu pasākumus ar pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju vai ietekmi, kas iekļaujami REPowerEU nodaļās. Dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt, lai minētie pasākumi veidotu summu, kas ir vismaz 30 % no REPowerEU nodaļā iekļauto pasākumu aplēstajām izmaksām. Papildus pasākumiem ar pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju vai ietekmi, par pasākumiem ar pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju vai ietekmi būtu jāuzskata valsts līmeņa pasākumi, kas palīdz nodrošināt energoapgādi Savienībā kopumā saskaņā ar REPowerEU mērķiem, jo īpaši attiecībā uz esošo sastrēgumposmu novēršanu enerģijas pārvades, sadales un uzglabāšanas jomā, kā konstatēts Komisijas jaunākajā vajadzību novērtējumā, tādējādi palielinot pārrobežu plūsmu potenciālu starp dalībvalstīm. Pasākumi, kas samazina atkarību no fosilā kurināmā un samazina enerģijas pieprasījumu, arī būtu jāuzskata par tādiem, kam ir pozitīva pārrobežu ietekme, jo tie vēl vairāk atbrīvo jaudu vai piegādi citām dalībvalstīm.

(28)

Būtu jāpievieno pienācīgs vērtēšanas kritērijs, uz kura pamata Komisija novērtētu REPowerEU nodaļās iekļauto reformu un investīciju pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju vai ietekmi.

(29)

Būtu jāparedz papildu stimuli dalībvalstīm pieprasīt aizdevumu atbalstu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis izmanto pieejamo finansējumu, vienlaikus ievērojot vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, proporcionalitātes un pārredzamības principus. Šajā nolūkā vismaz 30 dienās pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstīm būtu pēc iespējas skaidrāk jāpaziņo Komisijai, vai tās ir iecerējušas pieprasīt aizdevuma atbalstu. Komisijai būtu Eiropas Parlamentam un Padomei vienlaikus, ar vienādiem noteikumiem un bez liekas kavēšanās jāiesniedz dalībvalstu pausto nodomu pārskats un ierosinātā turpmākā rīcība attiecībā uz pieejamo resursu sadali. Paziņojumam par nodomu nebūtu jāskar dalībvalstu spēja pieprasīt aizdevuma atbalstu līdz 2023. gada 31. augustam saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 14. pantu, tostarp tādu pieprasījumu gadījumā, kas pārsniedz 6,8 % no to nacionālā kopienākuma (NKI), ja ir piemērojami attiecīgie nosacījumi. Tam nebūtu jāskar tas, ka Komisija noslēdz atbilstošo aizdevuma līgumu pēc attiecīgā Padomes īstenošanas lēmuma pieņemšanas.

(30)

Dalībvalstis tiek mudinātas iesniegt REPowerEU nodaļas pēc iespējas ātrāk un, vēlams, divu mēnešu laikā pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā. Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 1. punktā, Komisijai divu mēnešu laikā būtu jānovērtē dalībvalsts iesniegtie grozītie atveseļošanas un noturības plāni un jāiesniedz priekšlikumi Padomes īstenošanas lēmumam. Ņemot vērā to problēmu steidzamību, ar ko saskaras dalībvalstis, Komisijai būtu jācenšas bez liekas kavēšanās pabeigt grozīto atveseļošanas un noturības plānu novērtējumu.

(31)

Turklāt, lai stimulētu REPowerEU nodaļā iekļaujamo reformu un investīciju vērienīguma palielināšanu, būtu jānodrošina jauni īpaši finansējuma avoti.

(32)

Ar Padomes Regulu (ES) 2022/1854 (13) Savienības uzņēmumiem un pastāvīgiem iedibinājumiem, kas darbojas jēlnaftas, dabasgāzes, ogļu un rafinēšanas nozarēs, ievieš pagaidu solidaritātes iemaksu, kura ir piemērojama visās dalībvalstīs. Dalībvalstis tiek aicinātas daļu no ieņēmumiem, kas gūti no minētās pagaidu iemaksas, izmantot, lai saskaņotā veidā veicinātu sinerģiju un papildināmību ar reformām un investīcijām savās REPowerEU nodaļās nolūkā finansēt pasākumus, kuri jāīsteno valsts līmenī saskaņā ar REPowerEU mērķiem.

(33)

Pašreizējās ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas dēļ Savienībai ir jāmobilizē pieejamie resursi, lai pirms 2030. gada strauji diversificētu Savienības enerģijas avotus un samazinātu atkarību no fosilajiem kurināmajiem. Šajā kontekstā ar Direktīvu 2003/87/EK izņēmuma kārtā būtu jāļauj monetizēt izsolē daļu kvotu no Inovāciju fonda un daļu no dalībvalstīm piešķirtajām kvotām, izņemot kvotas, kuras sadalītas Savienības solidaritātes, izaugsmes un starpsavienojumu nolūkā, un būtu jānovirza ieņēmumi mehānisma satvarā paredzētajām reformām un investīcijām, kas veicina REPowerEU mērķu sasniegšanu. Inovāciju fonda kvotu un dalībvalstīm piešķirto kvotu izsolīšana arī būtu jāīsteno agrāk. Daļa no tirgus stabilitātes rezerves kvotām, kas pretējā gadījumā tiktu anulētas, būtu jāizmanto Inovāciju fonda papildināšanai.

(34)

Saistībā ar Savienības ārkārtas intervenci nolūkā risināt augsto enerģijas cenu problēmu, kas radusies kā sekas Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, mērķtiecīgiem ārkārtas pagaidu pasākumiem saskaņā ar 2014.–2020. gada kohēzijas politikas satvaru, kas ir izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 (14), elastīgi izmantojot resursus no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda, būtu jāpalīdz no 2022. gada 1. februāra segt enerģijas izmaksas tādiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kurus enerģijas cenu pieaugums skāris īpaši smagi, kā arī mazaizsargātām mājsaimniecībām. Šāds atbalsts pilnībā atbilst REPowerEU mērķiem.

(35)

Konkrēti, ERAF izņēmuma kārtā būtu jāizmanto, lai sniegtu apgrozāmā kapitāla atbalstu tādiem MVU, kurus enerģijas cenu pieaugums skāris īpaši smagi. Atbalstam tādiem MVU, kurus enerģijas cenu pieaugums skāris īpaši smagi, vajadzētu būt samērīgam un būtu jāatbilst piemērojamajiem valsts atbalsta noteikumiem. Turklāt ESF izņēmuma kārtā būtu jāizmanto, lai sniegtu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām, kā definēts valsts noteikumos, lai palīdzētu tām segt enerģijas patēriņa izmaksas pat tad, ja netiek veikti pasākumi, ar ko palielinātu to cilvēku nodarbināmību, kas saņem atbalstu, t. i., aktīvi pasākumi. Tie ir ārkārtas pasākumi, kas ir absolūti nepieciešami, lai novērstu enerģētisko krīzi, kas radusies kā sekas Krievijas agresijas karam pret Ukrainu. Tie nodrošina, ka cilvēkiem, kas saņem atbalstu, ir pieejami pamatpakalpojumi, tādējādi arī veicinot apstākļus, kas sekmē labu veselību, kura vajadzīga, lai piedalītos darba tirgū. Atbalstu savstarpēji aizstājoši var sniegt ERAF, ESF un Kohēzijas fonds. Turklāt papildus ESF vajadzētu spēt izmantot ERAF un Kohēzijas fondu, lai atbalstīt darbvietu saglabāšanas pasākumus, izmantojot saīsinātu darba laiku un līdzvērtīgas shēmas, tostarp atbalstu pašnodarbinātām personām. Šādu shēmu mērķis ir aizsargāt darbiniekus un pašnodarbinātas personas pret bezdarba risku. Resursi, ko piešķir šādām shēmām, ir jāizmanto vienīgi darba ņēmēju un pašnodarbināto personu atbalstam. Savienības atbalsts minētajām saīsinātā darbalaika shēmām un līdzvērtīgām shēmām būtu jāparedz uz ierobežotu laiku. Turklāt vajadzētu būt iespējai REACT-EU resursus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 92.a pantā, izmantot minētajiem trim atbalsta veidiem, lai pastiprinātu dalībvalstu pastāvīgos centienus panākt noturīgu savu ekonomiku atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes.

(36)

Īpašai plānošanas kārtībai būtu jāļauj resursus plānot tikai un vienīgi īpašajos prioritārajos virzienos un veicināt konkrētu investīciju prioritāšu īstenošanu. Lai dalībvalstīm to centienos ierobežot enerģētiskās krīzes sekas sniegtu ievērojamu atbalstu, dalībvalstīm izņēmuma kārtā līdz 2014.–2020. gada plānošanas perioda beigām būtu jāsaņem līdzfinansējuma likme 100 % apmērā tādu darbības programmu īpašajiem prioritārajiem virzieniem, kas sniedz vienīgi šādu atbalstu. Ar minētajiem ierobežota apmēra un mērķtiecīgajiem pasākumiem būtu jāpapildina kohēzijas politikas strukturālie intervences pasākumi, ar kuriem atbalsta tīras enerģijas ražošanu un energoefektivitātes veicināšanu. Lai ņemtu vērā Savienības budžeta ierobežojumus, Komisijas maksājumi šādām darbībām saskaņā ar īpašajām prioritātēm 2023. gadā būtu jāierobežo līdz 5 000 000 000 EUR.

(37)

Lai dalībvalstīm un reģioniem nodrošinātu pietiekamu elastību jauno problēmu risināšanā, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2021/1060 (15) būtu dalībvalstīm jādod iespēja REPowerEU mērķu sasniegšanai pieprasīt līdz 7,5 % no ERAF, Eiropas Sociālā fonda Plus un Kohēzijas fonda līdzekļiem. Vajadzētu būt iespējamam, ka minētie fondi sniedz atbalstu REPowerEU mērķu sasniegšanā, ja šāds atbalsts ietilpst attiecīgā fonda darbības jomā, veicina tā konkrēto mērķu sasniegšanu un atbilst noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) 2021/1060 un attiecīgajās konkrētu fondu regulās, tostarp principam “nenodari būtisku kaitējumu”.

(38)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pārvest visu vai daļu no to provizoriskā piešķīruma no Brexit korekcijas rezerves uz mehānismu. Covid-19 krīze, kuru saasināja apdraudējums Savienības enerģētiskajai drošībai, ir pastiprinājusi Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības negatīvās sekas dalībvalstīs, tostarp to reģionos un vietējās kopienās, un arī nozarēs, jo īpaši tajās, kuras minētā izstāšanās ir skārusi vissmagāk. Pasākumi, ko paredzēts finansēt no Brexit korekcijas rezerves, un reformas un investīcijas, ko paredzēts finansēt no mehānisma, mērķu un satura ziņā var būt līdzīgi. Gan Brexit korekcijas rezerve, gan mehānisms būtībā ir vērsti uz to, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Šajā kontekstā, kaut arī reformām un investīcijām saskaņā ar mehānismu primārais mērķis ir pievērsties pandēmijas ekonomiskajām sekām, tās var arī palīdzēt vērsties pret neparedzētām un nelabvēlīgām sekām dalībvalstīs un nozarēs, kuras Brexit skāris vissmagāk. Visbeidzot, saistības un maksājumu apropriācijas gan saskaņā ar Brexit korekcijas rezervi, gan ar mehānismu, tiek veiktas virs daudzgadu finanšu shēmas maksimālajiem apjomiem. Šajā scenārijā un ņemot vērā globālā enerģijas tirgus traucējumus, ko izraisījušas nesenākās ģeopolitiskās norises, ir lietderīgi dalībvalstīm paredzēt elastību, atļaujot pārvietojumus no Brexit korekcijas rezerves uz mehānismu, kas dos iespēju aptvert abu instrumentu mērķus un galu galā panākt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

(39)

Papildu līdzekļu izmaksas dalībvalstīm, kuras savā atveseļošanas un noturības plānā iekļauj REPowerEU nodaļu, būtu jāveic līdz 2026. gada beigām saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma noteikumiem.

(40)

Atveseļošanas un noturības plānā iesniegtais pieprasījums piešķirt īpašu finansējumu, tostarp piešķīrumu no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas kvotu izsolēm saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, resursu pārvietojumus no ERAF, Eiropas Sociālā fonda Plus un Kohēzijas fonda, ko reglamentē Regulas (ES) 2021/1060 26. pants, un resursu pārvietojumus no Brexit korekcijas rezerves, REPowerEU nodaļā iekļautiem pasākumiem, būtu jāatspoguļo lielāka finansiālā vajadzība, kas saistīta ar minētajā nodaļā iekļautajām reformām un investīcijām.

(41)

Lai nodrošinātu, ka finansiālais atbalsts tiek īstenots agrāk nolūkā labāk reaģēt uz pašreizējo enerģētisko krīzi, vajadzētu būt iespējamam, ka pēc dalībvalsts pieprasījuma, ko iesniedz kopā ar REPowerEU nodaļu grozītā atveseļošanas un noturības plānā, papildu finansējuma summu, kas vajadzīga REPowerEU nodaļas pasākumu finansēšanai, izmaksā divu priekšfinansējuma maksājumu veidā.

Komisijai, ciktāl tas ir iespējams, pirmais priekšfinansējuma maksājums būtu jāveic divu mēnešu laikā no brīža, kad Komisija ir uzņēmusies juridiskās saistības Regulas (ES) 2021/241 nolūkos, un otrais priekšfinansējuma maksājums – 12 mēnešu laikā pēc tam, kad ir stājies spēkā Padomes īstenošanas lēmums, ar ko apstiprina tāda atveseļošanas un noturības plāna novērtējumu, kurā ietverta REPowerEU nodaļa. Minētajiem maksājumiem vajadzētu būt atkarīgiem no pieejamajiem resursiem, jo īpaši no tā, vai ir pieejami līdzekļi no NextGenerationEU konta, Savienības gada budžetā apstiprinātie līdzekļi un ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas kvotu izsolēm saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, un no tā, ka iepriekš tiek efektīvi pārvietoti ieņēmumi saskaņā ar dalītās pārvaldības programmām, ja tas tiek pieprasīts.

(42)

Lai ievērotu daudzgadu finanšu shēmas maksimālos maksājumu apjomus, būtu jānosaka maksimālais maksājumu apjoms priekšfinansējumam attiecībā uz summām, kas pārvietotas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060.

(43)

Komisijai būtu jāuzrauga REPowerEU nodaļā izklāstīto reformu un investīciju īstenošana un to devums REPowerEU mērķu sasniegšanā un jāsniedz ar to saistītā informācija, jo īpaši ar apmaiņām atveseļošanas un noturības dialogā, ar ziņojumiem atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatā un ar speciālu iedaļu gada ziņojumā, kas jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

(44)

Nesenie ģeopolitiskie notikumi ir būtiski ietekmējuši enerģijas, pārtikas un celtniecības materiālu cenas, kā arī izraisījuši trūkumu globālajās piegādes ķēdēs, kā rezultātā ir pieaugusi inflācija un radušās jaunas problēmas, tostarp enerģētiskās nabadzības risks un lielāka dzīves dārdzība. Varētu rasties nepieciešamība reaģēt uz minētajām problēmām. Minētās norises varētu tiešā veidā ietekmēt spēju īstenot atveseļošanas un noturības plānos iekļautos pasākumus. Ja dalībvalstis spēj pierādīt, ka minētās norises konkrēta starpposma rādītāja vai mērķrādītāja sasniegšanu padara pilnībā vai daļēji neiespējamu, šādas situācijas varētu uzskatīt par Regulā (ES) 2021/241 paredzētajiem objektīvajiem apstākļiem. Turklāt, ciktāl dalībvalstis var pierādīt, ka konkrēta starpposma rādītāja vai mērķrādītāja sasniegšana ir pretrunā REPowerEU mērķu sasniegšanai, šādas situācijas varētu uzskatīt par objektīviem apstākļiem saskaņā ar minēto regulu. Turklāt neviens grozījumu pieprasījums nedrīkstētu apdraudēt atveseļošanas un noturības plānu vispārējo īstenošanu, tostarp dalībvalstu reformu un investīciju centienus.

(45)

Tāpēc Regulas (ES) 2021/241, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) 2021/1060 un (ES) 2021/1755 un Direktīva 2003/87/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(46)

Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, tai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,