1)

“telpu apsildes sezonas energoefektivitāte” (ηs ) ir % izteikta attiecība starp telpu apsildes pieprasījumu, ko nodrošina lokāls telpu sildītājs, un gada energopatēriņu, kas nepieciešams šā pieprasījuma apmierināšanai;

2)

“pārrēķina koeficients” (CC) ir koeficients, kas atspoguļo aplēstos 40 % no vidējās ES elektroenerģijas ražošanas efektivitātes un kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/27/ES (1); pārrēķina koeficients ir CC = 2,5;

3)

“slāpekļa oksīdu emisijas” ir slāpekļa oksīdu emisijas pie nominālās siltuma jaudas, ko izsaka mg/kWhinput, pamatojoties uz gāzveida vai šķidrā kurināmā lokālo telpu sildītāju un komerciālo lokālo telpu sildītāju augstāko siltumspēju (GCV);

4)

“zemākā siltumspēja” (NCV) ir kopējais siltuma daudzums, kas izdalās, vienai kurināmā vienībai, kuras mitruma saturs atbilst kurināmā mitrumam, pilnībā sadegot skābeklī, un kad sadegšanas produkti netiek atdzesēti līdz apkārtējās vides temperatūrai;

5)

“sausās masas augstākā siltumspēja” (GCV) ir kopējais siltuma daudzums, kas izdalās, vienai kurināmā vienībai, no kuras izkaltēts saistītais mitrums, pilnībā sadegot skābeklī, un kad sadegšanas produkti tiek atdzesēti līdz apkārtējās vides temperatūrai; šis siltuma daudzums ietver arī kurināmajā esošā ūdeņraža sadegšanas procesā radušos ūdens tvaiku kondensācijas siltumu;

6)

“lietderības koeficients pie nominālās vai minimālās siltuma jaudas” (attiecīgi ηth,nom vai ηth,min ) ir % izteikta attiecība starp lietderīgo siltuma jaudu un kopējo enerģiju, kas pievadīta lokālajam telpu sildītājam, kur:

7)

“nepieciešamā elektriskā jauda pie nominālās siltuma jaudas” (elmax ) ir lokālā telpu sildītāja elektriskās jaudas patēriņš, kad tas nodrošina nominālo siltuma jaudu. Elektriskās jaudas patēriņu izsaka kW un nosaka, neņemot vērā cirkulācijas sūkņa jaudas patēriņu, ja ražojumam ir arī netiešas sildīšanas funkcija un ja tajā ir integrēts cirkulācijas sūknis;

8)

“nepieciešamā elektriskā jauda pie minimālās siltuma jaudas” (elmin ) ir lokālā telpu sildītāja elektriskās jaudas patēriņš, kad tas nodrošina minimālo siltuma jaudu. Elektriskās jaudas patēriņu izsaka kW un nosaka, neņemot vērā cirkulācijas sūkņa jaudas patēriņu, ja ražojumam ir arī netiešas sildīšanas funkcija un ja tajā ir integrēts cirkulācijas sūknis;

9)

“nepieciešamā elektriskā jauda gaidstāves režīmā” (elsb ) ir kW izteikts ražojuma elektriskās jaudas patēriņš gaidstāves režīmā;

10)

“pastāvīgajai dežūrliesmai nepieciešamā jauda” (Ppilot ) ir kW izteikts ražojumā izmantotā gāzveida vai šķidrā kurināmā patēriņš, kad ilgāk nekā piecas minūtes pirms galvenā degļa ieslēgšanas tiek uzturēta liesma, kura kalpo kā aizdedzes avots spēcīgākam sadegšanas procesam, kas nepieciešams, lai nodrošinātu nominālo vai daļējas slodzes siltuma jaudu;

11)

“manuāls siltumpadeves regulators ar integrētu termostatu” ir ražojumā iebūvēta, manuāli darbināma sensorierīce, kas mēra un regulē tā akumulācijas elementa temperatūru, lai mainītu akumulēto siltuma daudzumu;

12)

“manuāls siltumpadeves regulators ar informācijas pievadi par telpas un/vai ārtelpu temperatūru” ir ražojumā iebūvēta, manuāli darbināma sensorierīce, kas mēra tā akumulācijas elementa temperatūru un maina akumulēto siltuma daudzumu atkarībā no telpas temperatūras un/vai ārtelpu temperatūras;

13)

“elektronisks siltumpadeves regulators ar informācijas pievadi par telpas un/vai ārtelpu temperatūru vai ko regulē enerģijas piegādātājs” ir ražojumā iebūvēta, automātiski darbināma sensorierīce, kas mēra tā akumulācijas elementa temperatūru un maina akumulēto siltuma daudzumu atkarībā no telpas temperatūras un/vai ārtelpu temperatūras, vai ierīce, kuras padeves režīmu var regulēt enerģijas piegādātājs;

14)

“siltuma jaudas regulēšana ar ventilatoru” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar iebūvētu un regulējamu ventilatoru (vai ventilatoriem), lai mainītu siltuma jaudu atkarībā no siltuma pieprasījuma;

15)

“vienpakāpes siltuma jauda bez telpas temperatūras regulēšanas” nozīmē, ka ražojums nevar automātiski mainīt siltuma jaudu un ka netiek saņemta informācija par telpas temperatūru, lai varētu automātiski pielāgot siltuma jaudu;

16)

“manuāla divpakāpju vai daudzpakāpju siltuma jauda bez telpas temperatūras regulēšanas” nozīmē, ka var manuāli mainīt ražojuma siltuma jaudu, t. i., ir vismaz divi siltuma jaudas iestatījumi, taču tas nav aprīkots ar ierīci, kas automātiski regulē siltuma jaudu atkarībā no vēlamās iekštelpu temperatūras;

17)

“ar mehānisku termostatu un telpas temperatūras regulēšanu” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar analogu ierīci, kas ļauj ražojumam automātiski mainīt siltuma jaudu noteiktā laika periodā atkarībā no tā, kāds ir nepieciešamais iekštelpu apsildes līmenis komforta nodrošināšanai;

18)

“ar elektronisku telpas temperatūras regulēšanu” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar iebūvētu vai ārēju elektronisku ierīci, kas ļauj ražojumam automātiski mainīt siltuma jaudu noteiktā laika periodā atkarībā no tā, kāds ir nepieciešamais iekštelpu apsildes līmenis komforta nodrošināšanai;

19)

“ar elektronisku telpas temperatūras regulēšanu un diennakts taimeri” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar iebūvētu vai ārēju elektronisku ierīci, kas ļauj ražojumam automātiski mainīt siltuma jaudu noteiktā laika periodā atkarībā no tā, kāds ir nepieciešamais iekštelpu apsildes līmenis komforta nodrošināšanai, un ļauj iestatīt laikus un temperatūras 24 stundas ilgam taimera periodam;

20)

“ar elektronisku telpas temperatūras regulēšanu un nedēļas taimeri” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar iebūvētu vai ārēju elektronisku ierīci, kas ļauj ražojumam automātiski mainīt siltuma jaudu noteiktā laika periodā atkarībā no tā, kāds ir nepieciešamais iekštelpu apsildes līmenis komforta nodrošināšanai, un ļauj iestatīt laikus un temperatūru visai nedēļai. Jābūt iespējai septiņu dienu periodā noteikt atšķirīgus iestatījumus katrai dienai;

21)

“telpas temperatūras regulēšana ar klātbūtnes detektēšanu” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar iebūvētu vai ārēju elektronisku ierīci, kas automātiski samazina iestatīto telpas temperatūru, ja telpā nav cilvēku;

22)

“telpas temperatūras regulēšana ar atvērta loga detektēšanu” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar iebūvētu vai ārēju elektronisku ierīci, kas samazina siltuma jaudu, ja ir atvērts logs vai durvis. Ja izmanto sensoru loga vai durvju atvēršanas detektēšanai, tas var būt uzstādīts vai nu kopā ar ražojumu, vai ārpusē pie ražojuma, iebūvēts ēkā, vai arī tā var būt visu šo variantu kombinācija;

23)

“ar tālvadības funkciju” nozīmē, ka ir iespējama attālināta saziņa ar ražojuma vadības sistēmu, atrodoties ārpus ēkas, kurā uzstādīts ražojums;

24)

“ar adaptīvu palaišanas vadību” nozīmē funkciju, kas prognozē un ierosina optimālu apsildes palaišanu, lai iestatītā temperatūra tiktu sasniegta vēlamajā laikā;

25)

“ar darbības laika ierobežojumu” nozīmē, ka ražojumam ir funkcija, kas automātiski deaktivē ražojumu pēc iepriekš noteikta perioda;

26)

“ar siltuma starojuma sensoru melnas lodes formā” nozīmē, ka ražojums ir aprīkots ar iebūvētu vai ārēju elektronisku ierīci, kas mēra gaisa temperatūru un siltuma starojuma temperatūru;

27)

“vienpakāpes” nozīmē, ka ražojums nespēj automātiski mainīt siltuma jaudu;

28)

“divpakāpju” nozīmē, ka ražojums spēj automātiski regulēt siltuma jaudu divos atšķirīgos līmeņos atkarībā no faktiskās iekštelpu gaisa temperatūras un vēlamās iekštelpu gaisa temperatūras; to regulē, izmantojot temperatūras sensorierīces un saskarni, kam nav noteikti jābūt integrētai ražojumā;

29)

“modulējošs” nozīmē, ka ražojums spēj automātiski regulēt siltuma jaudu vismaz trijos atšķirīgos līmeņos atkarībā no faktiskās iekštelpu gaisa temperatūras un vēlamās iekštelpu gaisa temperatūras; to regulē, izmantojot temperatūras sensorierīces un saskarni, kam nav noteikti jābūt integrētai ražojumā;

30)

“gaidstāves režīms” ir stāvoklis, kad ražojums ir pieslēgts elektrotīklam, ir atkarīgs no enerģijas, kas saņemta caur elektrotīklu, lai darbotos, kā paredzēts, un nodrošina tikai šādas funkcijas, kas var ilgt nenoteiktu laiku: reaktivācijas funkcija vai reaktivācijas funkcija un tikai norāde uz iespējotu reaktivācijas funkciju, un/vai informācijas vai statusa rādījums;

31)

“cauruļveida sistēmas siltuma jauda” ir kW izteikta visu caurules segmentu kopējā siltuma jauda attiecīgā konfigurācijā, kādā sistēma laista tirgū;

32)

“caurules segmenta siltuma jauda” ir kW izteikta siltuma jauda vienam caurules segmentam, kas kopā ar citiem caurules segmentiem ir cauruļveida sistēmas konfigurācijas daļa;

33)

“starošanas koeficients pie nominālās vai minimālās siltuma jaudas” (attiecīgi RFnom vai RFmin ) ir % izteikta ražojuma infrasarkanā starojuma jaudas attiecība pret kopējo pievadīto enerģiju, kad tiek nodrošināta nominālā vai minimālā siltuma jauda; to aprēķina, infrasarkanā starojuma jaudu dalot ar kopējo pievadīto enerģiju, balstoties uz kurināmā zemāko siltumspēju (NCV), kad tiek nodrošināta nominālā vai minimālā siltuma jauda;

34)

“apvalka izolācija” ir ražojuma apvalka vai apšuvuma siltumizolācijas līmenis, ko izmanto, lai mazinātu siltuma zudumus gadījumos, kad ražojumu drīkst izvietot ārpus telpām;

35)

“apvalka zudumu koeficients” ir % izteikti siltuma zudumi no tās ražojuma daļas, kas uzstādīta ārpus apsildāmās slēgtās telpas; tos nosaka pēc minētās daļas attiecīgā apvalka siltuma caurlaides;

36)

“modeļa identifikators” ir kods, parasti burtciparu kods, ar kuru konkrētu lokālā telpu sildītāja modeli atšķir no citiem modeļiem ar tādu pašu preču zīmi vai ražotāja nosaukumu;

37)

“mitruma saturs” ir ūdens masa lokālajā telpu sildītājā izmantotajā degvielā attiecībā pret degvielas kopējo masu.

a)

No 2018. gada 1. janvāra lokālie telpu sildītāji atbilst šādām prasībām:

a)

No 2018. gada 1. janvāra šķidrā un gāzveida kurināmā lokālo telpu sildītāju slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas nepārsniedz šādas vērtības:

a)

No 2018. gada 1. janvāra attiecībā uz lokālajiem telpu sildītājiem sniedz šādu informāciju par ražojumu:

b)

No 2018. gada 1. janvāra attiecībā uz lokālajiem telpu sildītājiem sniedz šādu informāciju par ražojumu:

a)

Nominālās siltuma jaudas un telpu apsildes sezonas energoefektivitātes deklarētās vērtības noapaļo līdz vienam ciparam aiz komata.

b)

Emisiju deklarētās vērtības noapaļo līdz veselam skaitlim.

a)

Telpu apsildes sezonas energoefektivitāti (ηS ) aprēķina kā telpu apsildes sezonas energoefektivitāti darba režīmā (ηS,on ), piemērojot korekcijas, lai ņemtu vērā siltuma akumulāciju un siltuma jaudas regulēšanu, papildu elektroenerģijas patēriņu un pastāvīgās dežūrliesmas energopatēriņu.

b)

Elektroenerģijas patēriņu reizina ar pārrēķina koeficientu CC = 2,5.

a)

Attiecībā uz gāzveida un šķidrā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem mērījumā ņem vērā slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas. Slāpekļa oksīdu emisijas aprēķina kā slāpekļa monoksīda un slāpekļa dioksīda summu, un tās izsaka kā slāpekļa dioksīdu.

a)

Visu lokālo telpu sildītāju, izņemot komerciālos lokālos telpu sildītājus, telpu apsildes sezonas energoefektivitāte ir definēta kā:

ηS = ηS,on – 10 % + F(1) + F(2) + F(3) – F(4) – F(5)

Komerciālo lokālo telpu sildītāju telpu apsildes sezonas energoefektivitāte ir definēta kā:

ηS = ηS,on – F(1) – F(4) – F(5)

kur:

b)

Telpu apsildes sezonas energoefektivitāti darba režīmā aprēķina šādi:

Visiem lokālajiem telpu sildītājiem, izņemot elektriskos lokālos telpu sildītājus un komerciālos lokālos telpu sildītājus:

ηS,on = ηth,nom

kur:

Elektriskajiem lokālajiem telpu sildītājiem:

kur:

Komerciālajiem lokālajiem telpu sildītājiem:

ηS,on = ηS,th · ηS,RF

kur:

Lokālajiem telpu kvēlsildītājiem ηS,th ir 85,6 %.

Cauruļveida lokālajiem telpu sildītājiem:

ηS,th = (0,15 · ηth,nom + 0,85 · ηth,min ) – Fenv

kur:

Ja ražotājs vai piegādātājs norādījis, ka cauruļveida lokālā telpu sildītāja siltumģenerators jāuzstāda apsildāmajā iekštelpā, apvalka zudumi ir 0 (nulle).

Ja ražotājs vai piegādātājs norādījis, ka cauruļveida lokālā telpu sildītāja siltumģenerators jāuzstāda ārpus apsildāmās zonas, apvalka zudumu koeficients ir atkarīgs no siltumģeneratora apvalka siltuma caurlaides atbilstīgi 4. tabulai.

4. tabula

Siltumģeneratora apvalka zudumu koeficients

Komerciālo lokālo telpu sildītāju emisiju efektivitāti aprēķina šādi:

kur:

RFS = 0,15 · RFnom + 0,85 · RFmin

kur:

Cauruļveida sistēmām:

kur:

Iepriekšējā vienādība ir spēkā tikai tad, ja caurules segmenta degļa, cauruļu un reflektoru konstrukcija, kāda izmantota cauruļveida sistēmā, ir identiska cauruļveida lokālajam telpu sildītājam, kam ir tikai viena caurule, un ja iestatījumi, kas nosaka caurules segmenta darbību, ir identiski viencaurules lokālā telpu sildītāja iestatījumiem.

c)

Korekcijas koeficients F(1) ir pozitīvais devums telpu apsildes sezonas energoefektivitātē, ņemot vērā koriģētu siltuma pievadīšanas un siltuma jaudas regulēšanas ietekmi, un ja elektriskajos siltumakumulācijas lokālajos telpu sildītājos siltumatdeve notiek, pateicoties dabiskai vai piespiedu (ar ventilatoru) konvekcijai, un – attiecībā uz komerciāliem lokālajiem telpu sildītājiem – negatīvais devums saistībā ar ražojuma spēju regulēt savu siltuma jaudu.

Elektriskajiem siltumakumulācijas lokālajiem telpu sildītājiem siltuma jaudas korekcijas koeficientu F(1) aprēķina šādi:

ja ražojums ir aprīkots ar vienu no (savstarpēji izslēdzošām) funkcijām, kas norādītas 5. tabulā, korekcijas koeficientu F(1) palielina par attiecīgajai funkcijai norādīto vērtību.

5. tabula

Korekcijas koeficients F(1) elektriskajiem siltumakumulācijas lokālajiem telpu sildītājiem

Ja elektriskais siltumakumulācijas lokālais telpu sildītājs ir aprīkots ar ventilatoru, F(1) pieskaita vēl 1,5 %.

Komerciālajiem lokālajiem telpu sildītājiem siltuma jaudas korekcijas koeficientu aprēķina šādi:

6. tabula

Korekcijas koeficients F(1) komerciālajiem lokālajiem telpu sildītājiem

Divpakāpju komerciālajiem lokālajiem telpu sildītājiem korekcijas koeficienta F(1) minimālā vērtība ir 2,5 %, bet modulējošiem komerciālajiem lokālajiem telpu sildītājiem – 5 %.

Lokālajiem telpu sildītājiem, kas nav elektriskie siltumakumulācijas sildītāji vai komerciālie lokālie telpu sildītāji, korekcijas koeficients F(1) ir 0 (nulle).

d)

Korekcijas koeficients F(2) ir pozitīvais devums telpu apsildes sezonas energoefektivitātē, ņemot vērā korekcijas saistībā ar iekštelpu apsildes komforta līmeņa regulēšanu, kuru vērtības ir savstarpēji izslēdzošas vai nav summējamas; koeficientu aprēķina šādi:

visiem lokālajiem telpu sildītājiem korekcijas koeficients F(2) ir vienāds ar vienu no koeficientiem 7. tabulā atkarībā no tā, kādi ir esošie regulēšanas parametri. Var izvēlēties tikai vienu vērtību.

7. tabula

Korekcijas koeficients F(2)

F(2) korekcijas koeficientu nepiemēro komerciāliem lokālajiem telpu sildītājiem.

e)

Korekcijas koeficients F(3) ir pozitīvais devums telpu apsildes sezonas energoefektivitātē, ņemot vērā korekcijas saistībā ar iekštelpu apsildes komforta līmeņa regulēšanu, kuru vērtības var summēt; koeficientu aprēķina šādi:

visiem lokālajiem telpu sildītājiem korekcijas koeficients F(3) ir 8. tabulā norādīto vērtību summa atkarībā no tā, kādi ir esošie regulēšanas parametri.

8. tabula

Korekcijas koeficients F(3)

f)

Papildu elektroenerģijas izmantošanas korekcijas koeficientu F(4) aprēķina šādi:

šajā korekcijas koeficientā ir ņemta vērā papildu elektroenerģijas izmantošana ieslēgtā režīmā un gaidstāves režīmā.

Elektriskajiem lokālajiem telpu sildītājiem korekciju aprēķina šādi:

Papildu elektroenerģijas izmantošanas korekcijas koeficientu F(4) aprēķina šādi:

kur:

Lokālajiem telpu sildītājiem, kuros izmanto gāzveida vai šķidro kurināmo, papildu elektroenerģijas izmantošanas korekciju aprēķina šādi:

kur:

Komerciālajiem lokālajiem telpu sildītājiem papildu elektroenerģijas izmantošanas korekcijas koeficientu aprēķina šādi:

g)

Korekcijas koeficientu F(5), kas saistīts ar pastāvīgās dežūrliesmas enerģijas patēriņu, aprēķina šādi:

šis korekcijas koeficients ņem vērā pastāvīgajai dežūrliesmai nepieciešamo jaudu.

Lokālajiem telpu sildītājiem, kuros izmanto gāzveida vai šķidro kurināmo, to aprēķina šādi:

kur:

Komerciālajiem lokālajiem telpu sildītājiem korekcijas koeficientu aprēķina šādi:

Ja ražojumam nav pastāvīgās dežūrliesmas, Ppilot ir 0 (nulle).

kur:

1.

Dalībvalstu iestādes testē vienu katra modeļa ierīci.

2.

Modeli uzskata par atbilstīgu šīs regulas II pielikumā noteiktajām prasībām, ja:

3.

Ja 2. punkta a) vai b) apakšpunktā norādītais rezultāts netiek sasniegts, modeli un visus ekvivalentos modeļus uzskata par šīs regulas prasībām neatbilstīgiem. Ja netiek sasniegts kāds no 2. punkta c) līdz i) apakšpunktā norādītajiem rezultātiem, dalībvalsts iestādes nejaušas izlases veidā pārbauda vēl trīs tā paša modeļa iekārtas. Izvēlētās trīs papildu iekārtas var būt arī viena vai vairāku ekvivalentu modeļu iekārtas, kas ražotāja tehniskajā dokumentācijā norādīti kā ekvivalenti ražojumi.

4.

Modeli uzskata par atbilstīgu šīs regulas II pielikumā noteiktajām prasībām, ja:

5.

Ja 4. punktā norādītais rezultāts netiek sasniegts, modeli uzskata par šīs regulas prasībām neatbilstīgu.

Dalībvalsts iestādes sniedz testa rezultātus un citādu atbilstošu informāciju pārējo dalībvalstu iestādēm un Komisijai viena mēneša laikā pēc lēmuma par modeļa neatbilstību pieņemšanas.

6.

Dalībvalstu iestādes izmanto III pielikumā noteiktās mērījumu un aprēķinu metodes.

Šajā pielikumā noteiktās verifikācijas pielaides attiecas tikai uz dalībvalstu iestāžu izmērīto parametru verifikāciju, un piegādātājs tās neizmanto kā pieļaujamo pielaidi, lai noteiktu vērtības tehniskajā dokumentācijā.

1.

Īpaši kritēriji lokālo telpu sildītāju telpu apsildes sezonas energoefektivitātei:

2.

Īpaši kritēriji lokālo telpu sildītāju slāpekļa oksīdu (NOx) emisijām: