—

atbilst pieteikuma iesniedzēja darbības riskiem, veidam un apjomam,

—

pamatojas uz atzinumiem par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vispārējo spēju darboties droši, kā aprakstīts tā drošības pārvaldības sistēmā;

a)

precīzi norāda attiecīgos kritērijus un pārliecinās, ka pieteikuma iesniedzējs ir skaidri sapratis, kurās jomās konstatētas neatbilstības;

b)

norāda saistīto normatīvo aktu, noteikumu un standartu attiecīgās daļas;

c)

norāda, kāpēc attiecīgais novērtēšanas kritērijs nav ievērots;

d)

vienojas par papildu saistībām, informāciju un apstiprinošiem pierādījumiem, kas jāsniedz atbilstoši kritērija detalizētības pakāpei, un norāda tiklab pasākumus, kas pieteikuma iesniedzējam jāveic, lai novērstu nepilnību, kā arī atbilstības panākšanas termiņu;

e)

norāda jomas, kurās, pēc sertifikāta piešķiršanas veicot uzraudzību, varētu notikt papildu pārbaudes.

A.1.

Pastāv procedūras, lai apzinātu ar dzelzceļa ekspluatāciju saistītos riskus, tostarp ar darba procesu, darba procesa plānošanu vai darba slodzi un citu organizāciju/personu darbību tieši saistītos riskus.

A.2.

Pastāv riska kontroles pasākumu izstrādes un ieviešanas procedūras.

A.3.

Pastāv procedūras, lai uzraudzītu riska kontroles pasākumu efektivitāti un vajadzības gadījumā īstenotu pārmaiņas.

A.4.

Pastāv procedūras, lai atzītu, ka jāsadarbojas ar citām struktūrām (piemēram, infrastruktūras pārvaldītājiem, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, ražotājiem, tehniskās apkopes pakalpojumu sniedzējiem, par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrām, dzelzceļa ritekļu turētājiem, pakalpojumu sniedzējiem un iepirkuma struktūrām), ja šāda sadarbība ir lietderīga gadījumos, kad pastāv kopējas saskarnes, kas var ietekmēt atbilstošu riska kontroles pasākumu ieviešanu saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 4. panta 3. punktu.

A.5.

Pastāv procedūras, kas attiecas uz dokumentācijas saskaņošanu un saziņu ar attiecīgajām struktūrām, tostarp katras iesaistītās organizācijas funkciju un atbildības noteikšanu un informācijas apmaiņas specifikācijām.

A.6.

Pastāv procedūras, lai uzraudzītu šo pasākumu efektivitāti un vajadzības gadījumā īstenotu pārmaiņas.

B.1.

Pastāv procedūras tehniskās apkopes prasību/standartu/procedūru atvasināšanai no drošības datiem un no ritošā sastāva sadalījuma.

B.2.

Pastāv procedūras tehniskās apkopes intervālu pielāgošanai atbilstoši sniedzamo pakalpojumu veidam un apjomam un/vai ritošā sastāva datiem.

B.3.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka atbildība par tehnisko apkopi ir skaidri noteikta, un ir iespējams noskaidrot tehniskās apkopes amatiem vajadzīgo kompetences līmeni un sadalīt atbilstošus pienākumu līmeņus.

B.4.

Pastāv procedūras informācijas vākšanai par atteicēm un defektiem, kas rodas ikdienas ekspluatācijā, un to paziņošanai par tehnisko apkopi atbildīgajām personām.

B.5.

Pastāv procedūras, lai apzinātu riskus, ko rada defekti un konstrukciju neatbilstības vai atteices visā aprites ciklā, un paziņotu par tiem ieinteresētajām personām.

B.6.

Pastāv procedūras, lai pārbaudītu un kontrolētu tehniskās apkopes līmeni un rezultātus, nodrošinot to atbilstību uzņēmuma standartiem.

C.1.

Pastāv darbuzņēmēju (tostarp apakšuzņēmēju) un piegādātāju kompetences pārbaudes procedūras.

C.2.

Pastāv procedūras, lai pārbaudītu un kontrolētu visu darbuzņēmēju un piegādātāju nolīgto pakalpojumu un ražojumu drošības līmeni un rezultātus, nodrošinot to atbilstību līgumā noteiktajām prasībām.

C.3.

Ar dzelzceļa drošības jautājumiem saistītie pienākumi un uzdevumi ir skaidri noteikti, zināmi un sadalīti līgumslēdzēju partneru starpā un starp visām pārējām ieinteresētajām personām.

C.4.

Pastāv procedūras ar drošību saistītu dokumentu un līgumu izsekojamības nodrošināšanai.

C.5.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka darbuzņēmēji un piegādātāji veic drošības uzdevumus, tostarp ar drošību saistītas informācijas apmaiņu, saskaņā ar attiecīgām līgumā noteiktām prasībām.

D.1.

Pastāv procedūras, lai atbilstošos un pamatotos gadījumos apzinātu potenciālus riskus, ko var radīt ar dzelzceļa sistēmu nesaistītas personas.

D.2.

Pastāv procedūras, lai noteiktu kontroles pasākumus D.1. punktā apzināto risku mazināšanai, ciktāl tas skar tā atbildības jomu.

D.3.

Pastāv procedūras, lai uzraudzītu saskaņā ar D.2. punktu noteikto pasākumu efektivitāti un vajadzības gadījumā īstenotu pārmaiņas.

E.1.

Pastāv darbības apraksts, kurā skaidri norādīts darbības veids, apjoms un risks.

E.2.

Pastāv drošības pārvaldības sistēmas struktūras apraksts, tostarp informācija par funkciju un pienākumu sadalījumu.

E.3.

Pastāv sniedzamo pakalpojumu veidam un apjomam atbilstošs Direktīvas 2004/49/EK 9. pantā un III pielikumā paredzēto drošības pārvaldības sistēmas procedūru apraksts.

E.4.

Ir norādīti un īsi aprakstīti ar darbības/pakalpojumu veidu saistītie kritiskie drošības procesi un uzdevumi.

F.1.

Pastāv apraksts, kurā norādīts, kā organizācijā tiek nodrošināta drošības pārvaldības sistēmas darbību koordinācija, pamatojoties uz pierādītām zināšanām un galveno atbildību vadības līmenī.

F.2.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka darbiniekiem, kam organizācijā ir uzticēti pienākumi, ir šo pienākumu izpildei vajadzīgās pilnvaras, kompetence un atbilstoši resursi.

F.3.

Ir skaidri noteiktas ar drošību saistītās atbildības jomas un pienākumu sadalījums īpašajām funkcijām, kas attiecas uz šīm jomām, kopā ar to saskarnēm.

F.4.

Pastāv procedūra, lai nodrošinātu, ka drošības uzdevumi ir skaidri noteikti un uzticēti darbiniekiem, kam ir atbilstoša kompetence.

G.1.

Pastāv apraksts, kurā norādīts pienākumu sadalījums organizācijā attiecībā uz katru ar drošību saistīto procesu.

G.2.

Pastāv procedūra uzdevumu izpildes regulārai uzraudzībai, ko nodrošina tiešās vadības ķēdes amatpersonas, kas iesaistās, ja uzdevumi netiek pienācīgi pildīti.

G.3.

Pastāv procedūras, lai apzinātu un pārvaldītu citu vadības darbību ietekmi uz drošības pārvaldības sistēmu.

G.4.

Pastāv procedūras, lai no drošības pārvaldībā iesaistītām personām prasītu atbildību par viņu darbību.

G.5.

Pastāv procedūras, lai piešķirtu resursus ar drošības pārvaldības sistēmu saistīto uzdevumu izpildei.

H.1.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka darbinieki un viņu pārstāvji ir pienācīgi pārstāvēti un ar viņiem konsultējas, nosakot, ierosinot, pārskatot un izstrādājot tādu ekspluatācijas procedūru drošības aspektus, kurās var būt iesaistīti darbinieki.

H.2.

Darbinieku iesaistīšanas un konsultāciju pasākumi ir dokumentēti.

a)

procedūras drošības pārvaldības sistēmas periodiskai pārskatīšanai, ja konstatēts, ka pārskatīšana ir nepieciešama;

b)

procedūras būtisku drošības datu uzraudzības un analīzes pasākumu aprakstīšanai;

c)

procedūras, lai aprakstītu, kā tiek novērsti konstatētie trūkumi;

d)

procedūras, lai aprakstītu jaunu drošības pārvaldības noteikumu īstenošanu, pamatojoties uz attīstību un gūto pieredzi;

e)

procedūras, lai aprakstītu, kā iekšējo revīziju atzinumus izmanto drošības pārvaldības sistēmas pilnveidošanā.

a)

par to ir paziņots un tas ir pieejams visam personālam, piemēram, ar organizācijas iekštīkla starpniecību;

b)

tas atbilst pakalpojumu veidam un apjomam;

c)

to ir apstiprinājis organizācijas vadītājs.

K.1.

Pastāv procedūras, lai noteiktu tiesiskajam regulējumam atbilstošus attiecīgus drošības mērķus, un dokuments, kurā šie mērķi norādīti.

K.2.

Pastāv procedūras, lai noteiktu attiecīgo dzelzceļa pakalpojumu veidam un apjomam un saistītajiem riskiem atbilstošus attiecīgus drošības mērķus.

K.3.

Pastāv procedūras, lai regulāri novērtētu vispārējo drošības līmeni salīdzinājumā ar organizācijas uzņēmuma drošības mērķiem un dalībvalstu līmenī noteiktajiem drošības mērķiem.

K.4.

Pastāv procedūras, lai regulāri uzraudzītu un pārskatītu ekspluatācijas režīmu:

K.5.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir ieviesis plānu izstrādes un mērķu sasniegšanas procedūras.

L.1.

Attiecībā uz pakalpojumu veidam un apjomam atbilstošām ar drošību saistītām prasībām pastāv procedūras, lai:

L.2.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka paredzētajiem nolūkiem izmanto atbilstošu personālu, procedūras, īpašus dokumentus, aprīkojumu un ritošo sastāvu.

L.3.

Drošības pārvaldības sistēmā ir ieviestas procedūras, lai nodrošinātu, ka tehniskā apkope tiek veikta saskaņā ar attiecīgajām prasībām.

M.1.

Pastāv pārvaldības procedūras pārmaiņām aprīkojumā, procedūrās, organizācijā, personāla jomā un saskarnēs.

M.2.

Pastāv riska novērtēšanas procedūras, lai vajadzības gadījumā pārvaldītu pārmaiņas un piemērotu kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai atbilstoši Komisijas Regulai (EK) Nr. 352/2009 (13).

M.3.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir ieviesis procedūras, lai riska novērtēšanas rezultātus iekļautu citās organizācijas procedūrās un pievērstu tiem attiecīgo darbinieku uzmanību.

N.1.

Pastāv kompetences pārvaldības sistēma, kurā ir vismaz šādi elementi:

N.2.

Kompetences pārvaldības sistēmā ir procedūras, kas paredz:

O.1.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka:

O.2.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka:

O.3.

Pastāv pasākumus informācijas apmaiņai starp dzelzceļa pārvadājumu organizācijām.

P.1.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka visa būtiskā drošības informācija ir precīza, pilnīga, konsekventa, viegli uztverama, atbilstoši atjaunināta un pienācīgi dokumentēta.

P.2.

Pastāv procedūras, lai:

P.3

Pastāv procedūra būtiski svarīgas drošības informācijas konfigurācijas kontrolei.

Q.1.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka par avārijām, negadījumiem, bīstamas tuvošanās gadījumiem un citiem bīstamiem notikumiem:

Q.2.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka

Q.3.

Pastāv procedūras, saskaņā ar kurām būtisku informāciju, kas attiecas uz avāriju, negadījumu, bīstamas tuvošanās gadījumu un citu bīstamu notikumu izmeklēšanu un cēloņiem, izmanto, lai gūtu pieredzi un vajadzības gadījumā pieņemtu preventīvus pasākumus.

R.1.

Pastāv dokuments, kurā norādīti visi avārijas situāciju veidi, tostarp traucēts ekspluatācijas režīms, un ir ieviestas procedūras jaunu avārijas situāciju apzināšanai.

R.2.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka ikvienā apzinātā avārijas situācijā:

R.3.

Visu personu funkcijas un pienākumi ir noteikti un izklāstīti attiecīgā dokumentā.

R.4.

Pastāv rīcības, brīdināšanas un informēšanas plāni, kas ietver:

R.5.

Pastāv dokuments, kurā aprakstīts, kā sadalīti resursi un līdzekļi un kā noskaidrotas mācību vajadzības.

R.6.

Pastāv procedūras, lai pēc iespējas drīzāk atjaunotu normālu ekspluatācijas režīmu.

R.7.

Pastāv procedūras avārijas situāciju plānu izmēģināšanai sadarbībā ar citām personām, lai apmācītu personālu, izmēģinātu procedūras, apzinātu vājās vietas un pārbaudītu, kā tiek pārvaldītas potenciālas avārijas situācijas.

R.8.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka infrastruktūras pārvaldītājs viegli un bez kavēšanās var sazināties ar kompetentiem atbildīgajiem darbiniekiem (jo īpaši ar bīstamām kravām saistītu pakalpojumu gadījumā), kam ir pietiekamas valodu prasmes.

R.9.

Pastāv procedūra, lai avārijas gadījumos būtu sasniedzama par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra vai dzelzceļa ritekļu turētājs.

S.1.

Pastāv iekšējo revīziju sistēma, kas ir neatkarīga un objektīva un darbojas pārredzami.

S.2.

Pastāv plānoto iekšējo revīziju grafiks, ko atkarībā no iepriekšējo revīziju rezultātiem un darbības uzraudzības pasākumiem var pārskatīt.

S.3.

Pastāv procedūras, lai apzinātu un izvēlētos atbilstoši kompetentus revidentus.

S.4.

Pastāv procedūras, lai

S.5.

Pastāv procedūras, lai nodrošinātu, ka vadības ķēdes augstākā līmeņa amatpersonas ir informētas par revīziju rezultātiem un uzņemas vispārēju atbildību par pārmaiņu ieviešanu drošības pārvaldības sistēmā.

S.6.

Pastāv dokuments, kurā norādīts, kā tiek plānotas revīzijas attiecībā uz regulārajiem uzraudzības pasākumiem, lai nodrošinātu atbilstību iekšējām procedūrām un standartiem.

A.1.

Pastāv dokumenti, kuros norādītā informācija apliecina, ka tas ir ņēmis vērā īpašos noteikumus un īpašos riskus, kas attiecas uz darbību tīklā, kuram tas vēlas saņemt B daļas sertifikātu, un apliecina, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums spēj ievērot visus tīkla noteikumus, kā arī visus izņēmumus un atkāpes no šiem noteikumiem.

A.2.

Ir apzinātas tīkla saskarnes ar citām personām, kas darbojas attiecīgajā dzelzceļa tīklā.

A.3.

Pastāv dokumenti, kuros norādīts, kā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums sadarbosies ar tīkla infrastruktūras pārvaldītāju un citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas darbojas attiecīgajā tīklā, tostarp, kā tiks nodrošināta informācijas apmaiņa.

A.4.

Pastāv dokumenti, kuros norādīts, kā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums risinās avārijas situācijas, tostarp, kā tas nodrošinās koordinētu rīcību ar infrastruktūras pārvaldītāju un attiecīgajām publiskajām iestādēm.

A.5.

Pastāv dokumenti, kuros ir norādīti īpaši avāriju/negadījumu izmeklēšanas noteikumi un apliecināts, ka tas spēj tos ievērot.

B.1.

Dokumentācija apliecina, ka pieteikuma iesniedzēja drošības pārvaldības sistēmā ietilpst kompetences pārvaldības sistēma, lai:

B.2.

Dokumentācija apliecina, ka ir ieviesti pasākumi personāla ikdienas darba organizēšanai tā, lai nodrošinātu drošības uzdevumu izpildi, un ka darbinieki tiek norīkoti atbilstošu uzdevumu veikšanai.

B.3.

Dokumentācija apliecina, ka pieteikuma iesniedzējs spēj izstrādāt attiecīgo darbinieku izglītošanai vajadzīgos dokumentus un spēj nodrošināt, ka šie dokumenti ir precīzi un atjaunināti un to valoda un terminoloģija ir saprotama darbiniekiem, kam tie jāizmanto.

C.1.

Dokumentācijā ir skaidri norādīti konkrētajā tīklā izmantojamā ritošā sastāva veidi un veicamo darbību veidi.

C.2.

Dokumentācijā ir īsumā izklāstīts, kā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ievēro ekspluatācijas ierobežojumus, kas attiecas uz tīklā izmantojamā ritošā sastāva veidu.

C.3.

Dokumentācijā ir norādītas papildu prasības attiecībā uz tehnisko apkopi konkrētajā tīklā, un ir ieviestas atbilstošas tehniskās apkopes procedūras.

C.4.

Dokumentācijā ir norādītas papildu prasības attiecībā uz ritošā sastāva negadījumu pārvaldību konkrētajā tīklā, un ir ieviestas atbilstošas procedūras.

1.

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu atbilstības uzraudzībai, kā minēts Direktīvas 2004/49/EK 4. panta 1. punktā un 16. panta 2. punkta e) apakšpunktā valstu drošības iestādes izmanto pieeju, kuras pamatā ir turpmāk izklāstītie principi. Šie principi attiecas uz uzraudzības pasākumu sistēmu kopumā un uz atsevišķiem gadījumiem šajā sistēmā.

2.

Valstu drošības iestādes piemēro noteikumu izpildes nodrošināšanas un riska samērīguma principu. Valstu drošības iestāžu rīcība, lai panāktu atbilstību vai sauktu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumus pie atbildības par to tiesisko pienākumu nepildīšanu, ir samērīga ar jebkuriem drošības riskiem un neatbilstības potenciālajām nopietnajām sekām, tostarp jebkādu faktisku vai potenciālu kaitējumu.

3.

Valstu drošības iestādes piemēro konsekventas pieejas principu, lai nodrošinātu, ka ikviena valsts drošības iestāde vienādos apstākļos ievēro vienādu pieeju, lai sasniegtu vienādus rezultātus.

4.

Valstu drošības iestāžu uzraudzības darbība pirmām kārtām ir vērsta uz tām darbībām, kuras, pēc valstu drošības iestāžu ieskatiem, rada visnopietnākos riskus vai kuru bīstamības kontrole ir visvājākā. Šajā nolūkā valstu drošības iestādēm ir metodes un pilnvaras dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu ikdienas darbības novērtēšanai.

5.

Valstu drošības iestādes lemj par prioritātēm, lai efektīvi izmantotu resursus, tomēr lēmumi par šajā nolūkā piemērotāko rīcību būtu jāpieņem katrai valsts drošības iestādei atsevišķi. Galvenokārt jārīkojas personām, kas atbild par attiecīgo risku un spēj to vislabāk kontrolēt.

6.

Valstu drošības iestādes piemēro pārredzamības principu, lai palīdzētu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem izprast, kāda rīcība no tiem tiek gaidīta (tostarp, kas tiem būtu vai nebūtu jādara) un kādu rīcību tie var gaidīt no valstu drošības iestādēm.

7.

Valstu drošības iestādes atbild par saviem lēmumiem saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 17. panta 3. punktu. Tāpēc valstu drošības iestādēm ir politika un principi to novērtēšanai. Turklāt valstu drošības iestādēm ir sūdzību izskatīšanas kārtība.

8.

Valstu drošības iestādes izstrādā savstarpējas sadarbības mehānismu, lai savstarpēji apmainītos ar informāciju un koordinētu to rīcību drošības pārkāpumu gadījumos. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz B daļas drošības sertifikātiem. Turklāt valstu drošības iestādes izstrādā mehānismu sadarbībai ar citām kompetentajām iestādēm, lai apmainītos ar informāciju un izstrādātu vienotu pieeju attiecībā uz problēmām, kas apdraud dzelzceļa drošību.