Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 13 Sējums 061 Lpp. 191 - 198
EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Need more search options? Use the
Advanced search
You are here
Document 32009R1020
Commission Regulation (EC) No 1020/2009 of 28 October 2009 amending Regulation (EC) No 2003/2003 of the European Parliament and of the Council relating to fertilisers for the purposes of adapting Annexes I, III, IV and V thereto to technical progress (Text with EEA relevance)
Komisijas Regula (EK) Nr. 1020/2009 ( 2009. gada 28. oktobris ), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem ar mērķi pielāgot regulas I, III, IV un V pielikumu tehnikas attīstībai (Dokuments attiecas uz EEZ)
Komisijas Regula (EK) Nr. 1020/2009 ( 2009. gada 28. oktobris ), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem ar mērķi pielāgot regulas I, III, IV un V pielikumu tehnikas attīstībai (Dokuments attiecas uz EEZ)
OV L 282, 29.10.2009, p. 7–14
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV) Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os)
(HR)
No longer in force, Date of end of validity: 15/07/2022; Iesaist. atcelta ar 32019R1009
Language
HTML
PDF
Official Journal
|
29.10.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 282/7 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1020/2009
(2009. gada 28. oktobris),
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem ar mērķi pielāgot regulas I, III, IV un V pielikumu tehnikas attīstībai
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Regulu (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem (1) un jo īpaši tās 31. panta 1. un 3. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulas (EK) Nr. 2003/2003 3. pants nosaka, ka apzīmējumu “EK mēslošanas līdzeklis” var izmantot mēslošanas līdzeklim, kas atbilst kādam no I pielikumā uzskaitītajiem mēslošanas līdzekļu tipiem un minētās regulas noteikumiem. |
|
(2) |
Daļēji izšķīdināts fosfātiezis ir primāro barības vielu mēslošanas līdzekļa tips, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikumā. Regulas 16. pantā noteikts, ka visu tipu primāro barības vielu mēslošanas līdzekļiem var pievienot sekundārās barības vielas. Tomēr daļēji izšķīdināta fosfātieža mēslošanas līdzekļa tipam ir noteikts ļoti augsts minimālais fosfora pentoksīda saturs, tāpēc sekundāro barības vielu pievienošana nav iespējama. Lai daļēji izšķīdināta fosfātieža un sekundārās barības vielas – magnija – maisījumus varētu tirgot ar apzīmējumu “EK mēslošanas līdzeklis”, ir jāievieš jauns mēslošanas līdzekļa tips. |
|
(3) |
Sasmalcinātam fosfātiezim pievienojot magnija sulfātu vai magnija oksīdu, konkrētās lauksaimniecības zemēs var likvidēt fosfāta un magnija trūkumu. Daļēja izšķīdināšana nodrošina, ka fosfāts un magnijs nonāk augsnē ātri un uz neilgu laiku, savukārt neizšķīdinātas sastāvdaļas nodrošina lēnāku, bet ilglaicīgāku fosfāta un magnija piegādi augsnei. Lai lauksaimniekiem būtu ērti to lietot, fosfātam un magnijam jābūt pieejamam kā vienam mēslošanas līdzekļa tipam. |
|
(4) |
Magnija sulfāts ir sekundāro barības vielu mēslošanas līdzekļa tips, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikumā. Regulas 20. pantā noteikts, ka visu tipu sekundāro barības vielu mēslošanas līdzekļiem var pievienot mikroelementus. Tomēr patlaban magnija sulfāta mēslošanas līdzekļa tipam ir noteikts ļoti augsts sēra trioksīda un magnija oksīda minimālais saturs, tāpēc mikroelementu pievienošana nav iespējama. Pieaug interese par augu līdzsvarotu apgādi ar barības vielām, tāpēc palielinās arī mikroelementu izmantojums. Jaukts mēslošanas līdzeklis, kas satur magnija sulfātu un mikroelementus, lauksaimniekiem ļautu ērtāk lietot šādus mikroelementus. Lai magnija sulfāta un mikroelementu maisījumus varētu tirgot ar apzīmējumu “EK mēslošanas līdzeklis”, ir jāpārskata magnija sulfāta mēslošanas līdzekļa tips. |
|
(5) |
Regulas (EK) Nr. 2003/2003 III pielikumā doti tehniski norādījumi amonija nitrāta mēslošanas līdzekļu ar augstu slāpekļa saturu kontrolei. Jāpaskaidro, ka analīzes metodes var izmantot dažādiem amonija nitrāta mēslošanas līdzekļu veidiem (kristāliskiem vai granulās). Turklāt šajos analīzes metožu aprakstos izmantotas novecojušas spiediena vienības, nevis šobrīd izmantotās SI vienības. |
|
(6) |
Regulas (EK) Nr. 2003/2003 29. panta 2. punktā paredzēts, ka EK mēslošanas līdzekļiem, kuri atbilst I pielikumā minētajiem mēslošanas līdzekļu tipiem, kontroles jāveic saskaņā ar analīzes metodēm, kas sīki aprakstītas minētās regulas III un IV pielikumā. Šīs metodes nav starptautiski atzītas, tāpēc Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) tika pilnvarota izstrādāt līdzvērtīgus EN standartus, lai aizstātu līdzšinējās metodes. |
|
(7) |
Daļēji izpildot CEN uzdevumu Nr. M/335 saistībā ar mēslošanas līdzekļu un kaļķošanas materiālu analītisko metožu modernizāciju, ir izstrādāti 20 EN standarti, kuri jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 2003/2003 IV pielikumā. Daži no šiem standartiem aizstās līdzšinējās analītiskās metodes, savukārt citi standarti ir pilnīgi jauni. |
|
(8) |
Apstiprinātajās metodēs, ko publicē kā EN standartus, parasti iekļauj starplaboratoriju salīdzinošo testu, lai pārbaudītu analītisko metožu reproducējamību dažādās laboratorijās. Tomēr sākotnējs uzdevumā iekļaujamo metožu novērtējums liecina, ka dažas metodes izmanto reti. Šādā gadījumā uzskata, ka ir pietiekami veikt redakcionālu pārskatīšanu un nav nepieciešams starplaboratoriju salīdzinošais tests. Tāpēc jānošķir apstiprinātie EN standarti un neapstiprinātas metodes, lai varētu identificēt EN standartus, kuriem veikts starplaboratoriju salīdzinošais tests, tādējādi precīzi informējot kontrolierus par EN standartu statistisko uzticamību. |
|
(9) |
Lai vienkāršotu tiesību aktus un atvieglotu to turpmāku pārskatīšanu, ir lietderīgi visu tekstu attiecībā uz standartiem Regulas (EK) Nr. 2003/2003 IV pielikumā aizstāt ar atsaucēm uz EN standartiem, ko publicēs CEN. |
|
(10) |
Regulas (EK) Nr. 2003/2003 30. pantā noteikts, ka laboratorijām jābūt kompetentām un dalībvalstu apstiprinātām, ja tās veic mēslošanas līdzekļu paraugu analīzi oficiālās kontroles vajadzībām. Apstiprinātajām laboratorijām jāatbilst akreditācijas standartiem, kas minēti V pielikuma B iedaļā. Praksē pierādījies, ka akreditācija aizņem ilgāku laiku, nekā sākotnēji plānots, tāpēc V pielikums ir jāgroza, lai nodrošinātu efektīvus kontroles pasākumus, atļaujot dalībvalstīm apstiprināt oficiālās kontroles veikšanai piemērotas laboratorijas, kuras vēl nav akreditētas. |
|
(11) |
Tādēļ attiecīgi ir jāgroza Regula (EK) Nr. 2003/2003. |
|
(12) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (EK) Nr. 2003/2003 32. pantu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 2003/2003 groza šādi:
|
1) |
Regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu. |
|
2) |
Regulas III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu. |
|
3) |
Regulas IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu. |
|
4) |
Regulas V pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2009. gada 28. oktobrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja vietnieks
Günter VERHEUGEN
(1) OV L 304, 21.11.2003., 1. lpp.
I PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikumu groza šādi.
|
1. |
A.2. tabulu papildina ar šādu 3. a) ierakstu:
|
|
2. |
D tabulā 5. ierakstu aizstāj ar šādu:
|
II PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 2003/2003 III pielikuma 3. iedaļu groza šādi.
|
1. |
2. metodes 6.2. punktu aizstāj ar šādu tekstu: 6.2. Atdalīt daļiņas, kas mazākas par 0,5 mm, izmantojot laboratorijas sietu (5.4.). Ar precizitāti līdz 0,01 gramam nosvērt vārglāzē (5.2.) aptuveni 50 gramu parauga. Pievienot pietiekamu daudzumu gāzeļļas (4. iedaļa), lai pilnībā nosegtu kristāliņus vai granulas, un rūpīgi samaisīt, lai viscaur samitrinātu katra kristāla vai granulas virsmu. Nosegt vārglāzi ar pulksteņstikliņu un atstāt 25 °C (± 2 °C) temperatūrā uz vienu stundu.” |
|
2. |
3. metodes 4.3.5. punktu aizstāj ar šādu tekstu: 4.3.5. Drekseļa skalotne D skābes pārpalikuma uztveršanai, kas var destilēties pāri.” |
|
3. |
3. metodes 5.2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu: “Analizējamo paraugu ievieto reakcijas kolbā B. Pievieno 100 ml H2SO4 (3.2.). Kristāli vai granulas istabas temperatūrā izšķīst aptuveni 10 minūšu laikā. Samontē iekārtu, kā norādīts shēmā: pievieno vienu absorbcijas caurules galu (A) pie slāpekļa padeves avota (4.2.), izmantojot vienvirziena plūsmu nodrošinošu ierīci ar 667 līdz 800 Pa spiedienu, un otru galu pie padeves caurules, kura ieiet reakcijas kolbā. Pievieno Vigrē deflegmatoru (C′) un dzesinātāju (C) ar dzesējošā ūdens padevi. Pieregulē slāpekļa padevi, lai nodrošinātu mērenu plūsmu caur šķīdumu, uzkarsē šķīdumu līdz viršanas temperatūrai un karsē divas minūtes. Pēc šā laika šķīdumā vairs nevajadzētu novērot burbuļošanu. Ja burbuļošana tomēr notiek, karsēšanu turpina 30 minūtes. Šķīdumu vismaz 20 minūtes atdzesē, pūšot cauri slāpekli.” |
III PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 2003/2003 IV pielikuma B daļu groza šādi.
|
1. |
Tekstu attiecībā uz 1. metodi aizstāj ar šādu tekstu: “1. Parauga sagatavošana analīzei EN 1482-2: Mēslošanas līdzekļi un kaļķošanas materiāli. Paraugošana un parauga gatavošana. 2. daļa: Parauga gatavošana”. |
|
2. |
Tekstu attiecībā uz 2. metodi aizstāj ar šādu tekstu:
|
|
3. |
Tekstu attiecībā uz 4.1. metodi aizstāj ar šādu tekstu: “4.1. Ūdenī šķīstošā kālija satura noteikšana EN 15477: Mēslošanas līdzekļi. Ūdenī šķīstošā kālija satura noteikšana. Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.” |
|
4. |
Pievieno šādas metodes: “11. Helātus veidojošie aģenti 11.1. Helatētu mikroelementu satura un mikroelementu helatētās frakcijas satura noteikšana EN 13366: Mēslošanas līdzekļi. Katjonītapstrāde helatētu mikroelementu satura un mikroelementu helatētās frakcijas satura noteikšanai. Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu. 11.2. EDTA, HEDTA un DTPA noteikšana EN 13368-1: Mēslošanas līdzekļi. Helātveidīgo vielu jonhromatogrāfiska noteikšana mēslošanas līdzekļos. 1. daļa: EDTA, HEDTA un DTPA. Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu. 11.3. Ar o,o-EDDHA un o,o-EDDHMA helatētas dzelzs satura noteikšana EN 13368-2: 2007. Mēslošanas līdzekļi. Helātveidīgo vielu hromatogrāfiska noteikšana mēslošanas līdzekļos. 2. daļa: Ar o,o-EDDHA un o,o-EDDHMA helatēta Fe satura noteikšana ar jonu pāru hromatogrāfiju. Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu. 11.4. Ar EDDHSA helatētas dzelzs satura noteikšana EN 15451: Mēslošanas līdzekļi. Helātveidojošo vielu satura noteikšana. Ar EDDHSA helatētas dzelzs satura noteikšana ar jonu pāru hromatogrāfiju. Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu. 11.5. Ar o,p-EDDHA helatētas dzelzs satura noteikšana EN 15452: Mēslošanas līdzekļi. Helātveidojošo vielu satura noteikšana. Ar o,p-EDDHA helatētas dzelzs satura noteikšana ar apgrieztas fāzes augsti izšķirtspējīgo šķidrumhromatogrāfiju. Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu. 12. Nitrifikācijas un ureāzes inhibitori 12.1. Diciāndiamīda satura noteikšana EN 15360: Mēslošanas līdzekļi. Diciāndiamīda satura noteikšana. Metode, kurā izmanto augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfiju (HPLC). Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu. 12.2. NBPT noteikšana EN 15688: Mēslošanas līdzekļi. Ureāzes inhibitora N-(n-butil)tiofosfortriamīda (NBPT) noteikšana ar metodi, kurā izmanto augstas izšķirtspējas šķidrumhromatogrāfiju (HPLC). Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu. 13. Smagie metāli 13.1. Kadmija satura noteikšana EN 14888: Mēslošanas līdzekļi un kaļķošanas materiāli. Kadmija satura noteikšana. Šī analīzes metode ir pārbaudīta, veicot starplaboratoriju salīdzinošo testu.” |
IV PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 2003/2003 V pielikuma B iedaļu aizstāj ar šādu tekstu:
“B. PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO, LAI APSTIPRINĀTU LABORATORIJAS, KAS IR KOMPETENTAS SNIEGT VAJADZĪGOS PAKALPOJUMUS ATTIECĪBĀ UZ EK MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU ATBILSTĪBAS PĀRBAUDI ŠĪS REGULAS UN TĀS PIELIKUMU PRASĪBĀM
|
1. |
Laboratoriju līmenī jāievēro šādi standarti:
|
|
2. |
Akreditācijas iestāžu līmenī jāievēro šādi standarti: EN ISO/IEC 17011 “Atbilstības novērtēšana”. Vispārējās prasības akreditācijas institūcijām, kuras akreditē atbilstības novērtēšanas institūcijas.” |