14.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 119/1

(1)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 1130/2008 (2008. gada 14. novembris), ar ko uzliek antidempinga pagaidu maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes sveču, vaska sveču un līdzīgu ražojumu importam (2) (“pagaidu regula”), ir noteikusi pagaidu antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes sveču, vaska sveču un līdzīgu ražojumu importam.

(2)

Pēc tam, kad atklātībā tika nodoti būtiski fakti un apsvērumi, uz kuru pamata ieviesa antidempinga pagaidu pasākumus (“pagaidu paziņojuma sniegšana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstisku informāciju, kurā izteica savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas lūdza iespēju tās uzklausīt, tādu iespēju deva. Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem konstatējumiem.

(3)

Komisija turpināja izmeklēšanu saistībā ar Kopienu interesējošiem aspektiem un pēc pagaidu antidempinga pasākumu noteikšanas veica importētāju, mazumtirgotāju un tirdzniecības asociāciju Kopienā sniegtās informācijas analīzi.

(4)

Ņēma vērā ieinteresēto personu mutiskos un rakstiski iesniegtos komentārus un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīja pagaidu konstatējumus. Šajā nolūkā veica papildu pārbaudes apmeklējumus šādos uzņēmumos:

nesaistīti importētāji Kopienā:

Pārbaudes apmeklējumi tika veikti arī 31. apsvērumā minēto uzņēmumu telpās.

(5)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata plānoja ieteikt galīgo antidempinga maksājumu noteikšanu konkrētu ĶTR izcelsmes sveču, vaska sveču un līdzīgu ražojumu importam un to summu galīgo iekasēšanu, kas nodrošinātas ar pagaidu maksājumu. Tika noteikts arī termiņš, kurā ieinteresētās personas varēja sniegt iebildumus pēc minētās informācijas saņemšanas.

(6)

Jāatgādina, ka dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Attiecībā uz tendencēm saistībā ar kaitējuma novērtējumu Komisija analizēja datus par laikposmu no 2004. gada līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(7)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka 2007. gada izvēle par izmeklēšanas periodu ir nepareiza, jo kaitējuma analīzi ietekmēja vairāki 2007. un 2008. gada notikumi, piemēram, ĶTR mainīgā eksporta subsīdija un nodarbinātības politika, kā arī valūtas maiņas kursa svārstības.

(8)

Jāatzīmē, ka saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu izmeklēšanas periodam ir jābūt tieši pirms lietas izskatīšanas sākuma. Jāatgādina, ka šī izmeklēšana uzsākta 2008. gada 16. februārī. Kas attiecas uz kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaudi, tad tā parasti aptver trīs vai četrus gadus pirms izmeklēšanas sākuma un beidzas līdz ar dempinga izmeklēšanas periodu. Tāpēc šo argumentu noraidīja.

(9)

Viena ieinteresētā persona apstrīdēja pagaidu regulas 2. apsvērumā minēto ražošanas procentuālo attiecību, kādā sūdzības iesniedzējs pārstāv kopējo Kopienas produkciju.

(10)

Pēc apgalvojuma izskatīšanas jāatzīmē, ka pagaidu regulas 2. apsvērumā minētais skaitlis 60 % attiecas nevis uz Kopienas produkciju, ko ražo tikai sūdzības iesniedzēji, bet gan uz vispārējo atbalstu izmeklēšanai, ieskaitot sūdzības iesniedzējus un Kopienas ražotājus, kuri atbalstīja sūdzību un piekrita sadarboties izmeklēšanā. To apstiprina pagaidu regulas 92. apsvērums. Kas attiecas uz pagaidu regulas 2. apsvērumā minēto procentu attiecību, tā jālasa “34 %”.

(11)

Attiecīgo ražojumu provizoriski definēja kā konkrētas sveces, vaska sveces un līdzīgus ražojumus, izņemot kapu sveces un citus ārpus telpām lietojamus gaismekļus, ko eksportē uz Kopienu un kuru izcelsme ir ĶTR (“sveces” vai “attiecīgais ražojums”).

(12)

Pagaidu pasākumu noteikšanai uzskatīja, ka, lai gan dažādi sveču veidi var atšķirties pēc lieluma, formas, krāsas, tā, vai svece ir vai nav smaržīga, utt., visiem definīcijā iekļautajiem sveču veidiem ir vienādas galvenās ķīmiskās un tehniskās īpašības un pielietojums un tās lielā mērā ir savstarpēji aizstājamas.

(13)

Toreiz ieinteresēto personu sniegtie komentāri nepamatoja konkrētu sveču veidu izslēgšanu no izmeklēšanas jomas, jo īpaši “modernās” vai “dekoratīvās” sveces. Ieinteresētās personas nesniedza pierādījumus, kuros norādītas atšķirošās pazīmes, kuras ļautu skaidri nošķirt dažādus sveču veidus, kuri ir vai nav jāiekļauj izmeklēšanas darbības jomā. Turklāt pretēji apgalvotajam izmeklēšanas izlasē iekļautajos uzņēmumos netika konstatēts dempings vai kaitējums, kas būtiski atšķirtos pēc sveču veidiem. Tādēļ provizoriski uzskatīja, ka visi šajā izmeklēšanā iekļautie sveču veidi ir viena un tā paša ražojuma daļa un ka tie ir jāiekļauj izmeklēšanā.

(14)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas no jauna tika apgalvots, ka ĶTR ražotāji eksportētāji lielākoties ražo ar rokām veidotas vai dekoratīvas sveces, izdarot papildu uzlabošanas darbības. Tika atkārtots, ka tās ir darbietilpīgas un ka Kopienas ražotāji tās ražo ierobežotos daudzumos. Tika arī atkārtoti norādīts, ka patērētāju attieksme pret dekoratīvajām svecēm salīdzinājumā ar klasiskajām un standarta veida svecēm ir atšķirīga. Piemēram, tika apgalvots, ka – atšķirībā no klasiskajām svecēm – dekoratīvie veidi nav paredzēti dedzināšanai vai siltuma radīšanai, bet gan pēc iespējas ilgai lietošanai kā nemainīgi dekoratīvi priekšmeti.

(15)

Tika arī apgalvots, ka dekoratīvās sveces ir salīdzinoši viegli atšķirt no citiem sveču veidiem, piemēram, tējas svecēm un konusveidīgajām svecēm, ņemot vērā, ka dekoratīvajām svecēm ir vismaz viena no šīm pazīmēm: i) tās ir daudzkrāsainas, un tām ir vairāki slāņi; ii) tām ir īpašas formas; iii) uz to virsmas ir izgriezti rotājumi un iv) tām ir papildu dekorācijas no materiāla, kas nav vasks/parafīns.

(16)

Citas ieinteresētās personas apgalvoja, ka “dzimšanas dienas” sveces Kopienā netiek ražotas un ka tās ražo gandrīz vienīgi ĶTR, tādēļ arī tās ir jāizslēdz no šīs procedūras.

(17)

Tika arī apgalvots, ka tā sauktās tējas sveces varētu aizstāt sveces, lai radītu gaismu, bet citi sveču veidi nevar aizstāt tējas sveces, lai radītu siltumu. Tādēļ šie abi ražojuma veidi nav savstarpēji aizstājami tāpat kā kapu sveču un citu ārpus telpām lietojamu gaismekļu, kas nepieder pie attiecīgā ražojuma, un citu sveču veidu, tostarp tējas sveču, gadījumā. Līdz ar to tika prasīts, ka no šīs procedūras jāizslēdz arī tējas sveces.

(18)

Attiecībā uz prasību par dekoratīvajām svecēm ieinteresēto personu minētās atšķirošās pazīmes ir ļoti vispārējas, un tās neļautu skaidri nošķirt tos sveču veidus, kuri jāiekļauj izmeklēšanas darbības jomā un kuri no tās ir jāizslēdz, un kuriem attiecīgi nepiemēro pasākumus. Daudziem sveču standarta veidiem ir vairāk nekā viena krāsa, tiem var būt īpaša forma vai viens vai vairāki rotājumi, piemēram, konkrētu gada rituma svinību gadījumā. Turklāt ieinteresēto personu sniegtā un izmeklēšanā savāktā informācija, jo īpaši attiecībā uz ražojuma veidiem un ražojuma kontroles numuriem, kā tie definēti, neļautu skaidri nošķirt dažādos sveču veidus, pamatojoties uz iepriekšminētajām pazīmēm. Pirmkārt, jāatzīmē, ka tas, ka Kopienas ražotāji, iespējams, neražo konkrētus ražojuma veidus, automātiski neizslēdz šos veidus no attiecīgā ražojuma definīcijas. Otrkārt, nevar izslēgt, ka Kopienas ražotāji konkrētus sveču veidus neražo kaitējumu radošā dempinga dēļ. Tā saukto dzimšanas dienu sveču gadījumā attiecīgās personas nesniedza pierādījumus tam, ka šie sveču veidi pašlaik Kopienā netiek ražoti, kā arī neskaidroja iemeslus, kāpēc šādas sveces nevarētu ražot Kopienā. Turklāt tāpat kā dekoratīvo sveču gadījumā netika sniegta skaidra atšķirība starp dzimšanas dienas svecēm un citiem sveču veidiem, kas ļautu izslēgt šos ražojuma veidus. Šie komentāri attiecas arī uz tā sauktajām ar roku veidotajām svecēm. Jānorāda, ka 26. apsvērumā minētais apgalvojums, ka Kopienā ar roku veidotas sveces neražo, nav pareizs.

(19)

Attiecībā uz apgalvojumu par konkrētu sveču veidu izmantošanu, proti, lai radītu gaismu un/vai siltumu, jāatgādina, ka pagaidu regulas 26. apsvērumā tika minēts, ka dažādi veidi ir savstarpēji aizvietojami un ka sveces plaši izmanto iekštelpu dekorēšanai un nevis galvenajam mērķim, t. i., siltuma radīšanai. Ieinteresētās personas nesniedza informāciju, kas šo apgalvojumu apgāztu. Attiecībā uz prasībām, kas tika iesniegtas par kapu svecēm un ārpus telpām dedzināmajām svecēm, apstiprināts, ka šos ražojumus var atšķirt no citiem sveču veidiem, pamatojoties uz tehniskajiem un ķīmiskajiem kritērijiem, kas minēti pagaidu regulas 17. apsvērumā.

(20)

Minot tikai galveno, uzskata, ka ieinteresēto personu iesniegtās prasības nav pietiekami konkrētas un nav pamatotas ar pietiekamiem pierādījumiem, kas liecina, ka attiecīgais ražojums pagaidu regulā nav pareizi definēts. Jāatgādina, ka visiem attiecīgajā ražojumā iekļautajiem sveču veidiem ir vienādas galvenās ķīmiskās un tehniskās īpašības. Turklāt šajā gadījumā konstatēts, ka svecēm ir vienāds vai līdzīgs izmantojums un tās daudzos gadījumos ir savstarpēji aizvietojamas. Tās ražo ĶTR sveču ražotāji un eksportē pa vieniem un tiem pašiem tirdzniecības kanāliem, tādējādi tās ir viena un tā paša ražojuma daļa.

(21)

Tā kā par attiecīgā ražojuma definīciju citu komentāru nav, ar šo apstiprina pagaidu regulas 15. līdz 23. apsvērumu.

(22)

Dažas ieinteresētās personas apstrīdēja pagaidu regulas 28. apsvēruma konstatējumus, kurā “līdzīgā ražojuma” noteikšanai izmantotie kritēriji galvenokārt pamatojas uz tehniskajām un ķīmiskajām īpašībām, kā arī uz ražojuma galīgo pielietojumu vai funkcijām. Citi tādi faktori kā forma, smarža, krāsa vai citas raksturīgās īpašības, ko minēja ieinteresētā persona, netika uzskatīti par būtiskiem līdzīgā ražojuma definīcijā. Iespējamās atšķirības izmēra ziņā neietekmē attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma definīciju, jo īpaši tāpēc, ka ražojuma veidiem, kas pieder pie viena ražojuma, nevar skaidri nošķirt to tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības, galīgo pielietojumu un lietotāju uztveri.

(23)

Šajā saistībā jāuzsver, ka ieinteresētās personas neapstrīdēja to, ka visiem sveču veidiem ir vienādas galvenās ķīmiskās un tehniskās īpašības vai ka visus sveču veidus ražo no vienādas izejvielas, galvenokārt vaska, ka tos ražo tie paši ražotāji un eksportam tos pārdod pa tiem pašiem tirdzniecības kanāliem vai līdzīgiem klientiem Kopienas tirgū.

(24)

Galvenie ieinteresēto personu argumenti bija saistīti ar to, ka ĶTR ražotie un uz Kopienu eksportētie sveču veidi nav līdzīgi veidiem, ko Kopienā ražo Kopienas ražotāji. Visas prasības tika rūpīgi izskatītas, taču tās nesniedza jaunus svarīgus elementus salīdzinājumā ar prasībām, kas izteiktas un izskatītas pagaidu posmā.

(25)

Prasība, kas minēta 14. apsvērumā attiecībā uz attiecīgā ražojuma definīciju, sniegta arī saistībā ar līdzīgo ražojumu. Tika apgalvots, ka ĶTR ražotāji eksportētāji lielākoties ražo ar rokām veidotas vai darbietilpīgas dažādu formu dekoratīvās sveces, izdarot papildu uzlabošanas darbības, un ka šādas sveces Kopienas ražotāji neražo vai ražo ierobežotā daudzumā. Tādēļ apgalvots, ka šie sveču veidi nav līdzīgi Kopienas ražotāju ražotajiem.

(26)

Izmeklēšanā konstatēts, ka šis apgalvojums nav pareizs. Lai gan Kopienas ražošanas nozares definīcijā iekļautie ražotāji var būt pievērsušies tirgus standarta sveču segmentam, pieejamā informācija liecina, ka Kopienā dažās tādās valstīs kā Igaunija, Francija, Vācija, Grieķija, Itālija, Polija un Slovēnija ir daudz ražotāju, kas ražo dekoratīvās sveces, tostarp ar roku veidotas un darbietilpīgas sveces.

(27)

Ņemot vērā ieinteresēto personu izvirzītās prasības un iesniegtos pierādījumus, kā arī visu pārējo izmeklēšanā pieejamo informāciju, uzskata, ka attiecīgo ražojumu un sveces, ko ražo un tirgo ražotāji eksportētāji savā vietējā tirgū un ražotāji Kopienā, kuru izmantoja arī par analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību ĶTR ražojumiem, var uzskatīt par līdzīgiem ražojumiem saskaņā ar pamatregulas 1. panta 4. punktu. Šiem ražojumiem pamatā ir vienādas galvenās tehniskās un ķīmiskās īpašības un vienāds pamatpielietojums.

(28)

Tā kā par Kopienas ražotāju, importētāju un ĶTR ražotāju eksportētāju izlases veida pārbaudi nav tādu komentāru, kas mainītu pagaidu konstatējumus, ar šo apstiprina pagaidu regulas 31. līdz 40. apsvērumu.

(29)

Kā norādīts pagaidu regulas 41. līdz 43. apsvērumā, viena ražotāja eksportētāja prasību par individuālu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu pagaidu posmā nevarēja apmierināt, jo tā šajā posmā neļautu laikā pabeigt izmeklēšanu.

(30)

Taču, ņemot vērā šā gadījuma apstākļus, uzskatīja, ka pēc pagaidu pasākumu noteikšanas administratīvi ir iespējams apmierināt šo vienīgo pamatoto prasību.

(31)

Tādēļ veica pārbaudes apmeklējumu šāda ĶTR uzņēmuma telpās:

Turklāt tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādos saistīto importētāju uzņēmumos Kopienā:

(32)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas uzņēmums, kuram piemēroja pamatregulas 18. pantu, apstrīdēja Komisijas konstatējumus. Tas būtībā no jauna atkārtoja savas pagaidu posmā iesniegtās prasības, nesniedzot pamatotus pierādījumus, kas varētu attaisnot pagaidu konstatējumu grozījumus.

(33)

Ņemot vērā iepriekšminēto, ar šo apstiprina pagaidu regulas 44. līdz 47. apsvērumu.

(34)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas pieci ĶTR ražotāji eksportētāji, kuriem nepiešķīra TER, apstrīdēja pagaidu konstatējumus.

(35)

Eksportētājs, kas nevarēja pierādīt, ka ir izpildīts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 1. un 3. kritērijs, apgalvoja, ka minētā apakšpunkta 1. kritērijs esot izpildīts, jo no valsts saņemtais finansiālais ieguldījums, piemēram, maza un vidēja uzņēmuma tehnoloģiska centra celtniecībai, esot pieejams arī tirgus ekonomikas valstīs. Tas arī apgalvoja, ka citā antidempinga lietā subsīdiju dēļ, kuras saņēma kāds cits uzņēmums, uzņēmumam TER statuss netika liegts.

(36)

Attiecībā uz pirmo prasību jāatzīmē, ka Kopienas iestādes TER novērtējumu veic, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu, nevis vispārīgi salīdzinot to, kādi tirgus apstākļi attiecas uz uzņēmumiem, kas darbojas ĶTR un tirgus ekonomikas valstīs. Tādēļ šī prasība bija jānoraida. Attiecībā uz otro prasību jāuzsver, ka antidempinga lietu izmeklēšana tiek veikta atsevišķi un katras izmeklēšanas konstatējumi tiek veikti atkarībā no atsevišķās lietas situācijas un konteksta. Turklāt šajā lietā valsts finansējuma veids, biežums un ekonomiskā vide liecina, ka pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 1. kritērijs nav izpildīts. Tādēļ šī prasība bija jānoraida.

(37)

Tas pats eksportētājs attiecībā uz pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 3. kritēriju apgalvoja, ka visi attiecīgie dokumenti liecināja, ka par zemes izmantošanu maksātā cena noteikta, brīvi vienojoties ar vietējām iestādēm, un tādēļ cena ir pamatota ar tirgus vērtību.

(38)

Šajā saistībā jāatzīmē, ka attiecīgie zemes izmantošanas tiesību cenas pamatojuma dokumenti izdoti 1997. gadā un tie šim eksportētājam ļāva iegūt šīs tiesības uz nenoteiktu laikposmu par cenu, kas noteikta minētajā datumā. Ja neņem vērā cenas pieaugumu starp 1997. gadu un zemes izmantošanas tiesību faktiskās nodošanas dienu un to, ka nav zemes vērtības noteikšanas vai novērtējuma ziņojuma, šis eksportētājs nevarēja izskaidrot, uz kāda pamata noteikta zemes izmantošanas tiesību nodošanas cena.

(39)

No iepriekšminētā tiek secināts, ka šis eksportētājs nav izpildījis ne pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 1., ne 3. kritēriju, un tādējādi pagaidu posmā veiktie konstatējumi tiek apstiprināti.

(40)

Viens eksportētājs, kas neizpildīja pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 2. kritēriju, apgalvoja, ka tas šo kritēriju izpilda, jo diviem valdes locekļiem sniegtais finansiālais ieguldījums pretēji pagaidu posmā konstatētajam (pagaidu regulas 53. apsvērums) nav uzskatāms par “aizdevumu”. Tas apgalvoja, ka šis ieguldījums uzskatāms par rezerves fondu.

(41)

Šajā saistībā jāatzīmē, ka rezerves fonds ir bilances postenis, kas paredzēts ilgtermiņa kapitāla ieguldījuma projektiem vai jebkādiem citiem lieliem un sagaidāmiem izdevumiem, kas paredzēti nākotnē. Pēc ieraksta bilancē šos līdzekļus var lietot vienīgi kapitālizdevumu projektos, kam tie sākotnēji paredzēti, izslēdzot jebkādus neparedzētus izdevumus.

(42)

Direktoru valdes sanāksmes protokols skaidri liecina, ka šāds nolūks nebija paredzēts. Turklāt attiecīgie ieraksti bilancē iegrāmatoti kā “citi debitoru parādi”, ko parasti izmanto īpašnieka un darbinieka īstermiņa aizdevumiem un avansiem.

(43)

Tāpēc var secināt, ka divām personām sniegtie finanšu līdzekļi nebija paredzēti kā kapitāla rezerve, bet gan ir veids, kā nodrošināt līdzekļus bez pareiza tiesiskā pamata, un jo īpaši bez līguma, kurā minēti atmaksas datumi vai maksājamie procenti. Jebkurā gadījumā šāds darījums jāuzskata kā finanšu instruments 32. starptautiskā grāmatvedības standarta (“SGS”) nozīmē. Turklāt informācija par šiem darījumiem netika sniegta saskaņā ar 24. SGS, jo uzņēmuma finanšu pārskats nesniedz informāciju par: i) darījumu summu; ii) šo darījumu noteikumiem, tostarp – vai tie ir nodrošināti; un iii) sniedzamās atlīdzības veidu, kā arī sīkāku informāciju par sniegto vai saņemto garantiju.

(44)

No iepriekšminētā tiek secināts, ka šis eksportētājs nav izpildījis pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 2. kritēriju, un tādēļ ar šo pagaidu posmā veiktie konstatējumi tiek apstiprināti.

(45)

Otrs eksportētājs, kas neizpildīja pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 2. kritērija prasības, neapstrīdēja faktu, ka grāmatvedības dokumentos ir izdarītas kļūdas, taču uzskatīja, ka dažas no tām ir nesvarīgas un ka citas ir izdarītas iepriekšējos gados un neietekmē uzņēmuma pārskatu skaidrību.

(46)

Šajā saistībā jāatzīmē, ka kļūdas tika konstatētas pēc nejaušas izlases principa atlasītos grāmatvedības dokumentos un tās nebija minētas revīzijas ziņojumos, kas radīja nopietnas šaubas, vai grāmatvedības dokumentiem veiktā revīzija atbilst SGS. Turklāt kļūdainais pamatlīdzekļu iegrāmatojums iepriekšējos gados joprojām kropļo uzņēmuma izmaksu struktūru, un to nevar uzskatīt par atbilstošu 1. un 38. SGS.

(47)

Līdz ar to tiek apstiprināts pagaidu posmā veiktais konstatējums, ka šis ražotājs eksportētājs nav izpildījis pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 2. kritēriju.

(48)

Viens eksportētājs, kas sadarbojās un kura TER pieprasījumu noraidīja, jo tas nevarēja pierādīt, ka ir izpildīts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 1. kritērijs, iesniedza rakstisku apstiprinājumu, ko izdevušas Ķīnas vietējās iestādes un kas, pēc eksportētāja viedokļa, liecina, ka uzņēmums pirkšanas un pārdošanas darbībās nav pakļauts ierobežojumiem.

(49)

Taču, tā kā sniegtais apliecinājums ir pretrunā ar šā atsevišķā ražotāja eksportētāja statūtiem un sniegto pierādījumu vairs nav iespējams pārbaudīt, TER pieprasījums jānoraida arī galīgajā posmā.

(50)

Eksportētājs, kas sadarbojās un attiecībā uz kuru tika konstatēts, ka tas neizpilda pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 1. līdz 3. kritēriju, saistībā ar minētā apakšpunkta 1. kritēriju apgalvoja, ka uzņēmums statūtos noteiktos pirkšanas un pārdošanas ierobežojumus praksē neīsteno. Saistībā ar minētā apakšpunkta 2. kritēriju tas konstatējumus neapstrīdēja, taču apgalvoja, ka kļūdas uzņēmuma grāmatvedībā radušās grāmatvežu nepareizas darbības dēļ un/vai vietējo nodokļu iestāžu norādījumu rezultātā. Saistībā ar minētā apakšpunkta 3. kritēriju, lai gan uzņēmums sniedza sava veida skaidrojumu attiecībā uz valsts piešķirtajām atlaidēm, ko uzskatīja par nepareizu zemes izmantošanas tiesību novērtējumu, tas nesniedza pierādījumus par atbilstību atlaižu nosacījumiem.

(51)

Saistībā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 1. kritēriju jāatzīmē, ka Ķīnas uzņēmējdarbības tiesībās ir noteikts, ka uzņēmumu AS ir saistoši uzņēmumam, akcionāriem, direktoriem, pārraugiem un augstākā līmeņa vadībai, tāpēc uzņēmuma skaidrojumi tiek noraidīti. Turklāt uzņēmuma komentāri saistībā ar minētā apakšpunkta 2. un 3. kritēriju nebija pamatojums, lai veiktu izmaiņas attiecīgajos pagaidu konstatējumos. Tādēļ ar šo apstiprina pagaidu regulas 54. apsvērumu.

(52)

Attiecībā uz pagaidu regulas 57. apsvērumu jāatzīmē, ka pēc TER konstatējumu sniegšanas saņemtās informācijas analīze nepamato izmaiņas to uzņēmumu sarakstā, kuriem piešķir TER.

(53)

Uzņēmums, kuram piešķīra individuālu pārbaudi, pierādīja, ka tas izpilda 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijus, un tādēļ tam varēja piešķirt TER.

(54)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka pret konkurenci vērstas prakses un valsts iejaukšanās pieļautu pasākumu apiešanu un tāpēc nevienam ĶTR ražotājam nevajadzētu piešķirt AR.

(55)

Šajā saistībā jāatzīmē, ka ieinteresētā persona attiecībā uz šo apgalvojumu nesniedza pamatotus pierādījumus. Taču, lai mazinātu apiešanas risku maksājumu summu būtiskās atšķirības dēļ, uzskata, ka šajā gadījumā ir vajadzīgi īpaši pasākumi, ar ko nodrošinātu pienācīgu antidempinga maksājumu piemērošanu (skatīt 149. un 150. apsvērumu).

(56)

Tā kā attiecībā uz AR citu komentāru nav, ar šo apstiprina pagaidu regulas 58. līdz 60. apsvērumu.

(57)

Attiecībā uz ĶTR uzņēmumu, kuram piešķīra individuālo pārbaudi un pēc tam TER (“IP uzņēmums”), konstatēts, ka tas neveic pārdevumus vietējā tirgū. Tādēļ šim uzņēmumam normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, piemērojot tādu pašu metodi kā eksportētājiem, kuri sadarbojās un kuriem nebija reprezentatīvu vietējo pārdevumu, kā aprakstīts pagaidu regulas 67. līdz 69. apsvērumā.

(58)

Tā kā attiecībā uz normālo vērtību eksportētājiem, kam piešķīra TER, citu komentāru nav, ar šo apstiprina pagaidu regulas 61. līdz 69. apsvērumu.

(59)

Dažas ieinteresētās personas apstrīdēja Kopienas ražošanas nozares izvēli par analogo valsti galvenokārt tāpēc, ka pastāv darba tirgus un līdz ar to darba izmaksu atšķirības. Kā skaidrots sīkāk pagaidu regulas 70. līdz 76. apsvērumā, tika pieliktas ievērojamas pūles, lai panāktu sadarbību ar analogo valsti. Tā kā sadarbība netika panākta, tika uzskatīts, ka normālās vērtības noteikšanai tirgus ekonomikas valstī var izmantot Kopienas ražošanas nozares pieejamos datus. Arguments par darba tirgus atšķirībām nav būtisks saistībā ar analogās valsts datiem. Turklāt šo ieinteresēto personu argumentiem un piezīmēm netika sniegts pamatojums vai kāds priekšlikums par konkrētu alternatīvu attiecībā uz analogās valsts izvēli. Tādēļ šos komentārus neņem vērā un var apstiprināt pagaidu konstatējumus.

(60)

Tā kā par analogo valsti citi komentāri netika saņemti, ar šo apstiprina pagaidu regulas 70. līdz 76. apsvērumu.

(61)

Tā kā IP uzņēmums eksporta pārdevumus uz Kopienu veica, izmantojot saistītus Kopienā esošus uzņēmumus, pārdevumu eksporta cenas noteica, pamatojoties uz tālākpārdošanas cenām pirmajiem neatkarīgajiem pircējiem Kopienā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(62)

Tā kā par eksporta cenu netika saņemti citi komentāri, kas mainītu pagaidu konstatējumus, ar šo apstiprina pagaidu regulas 77. un 78. apsvērumu.

(63)

IP uzņēmumam tika veiktas korekcijas, kas aprakstītas pagaidu regulas 81. līdz 83. apsvērumā, lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu.

(64)

Viens ražotājs eksportētājs pieprasīja eksporta cenas valūtas konvertēšanas korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktu. Tas šo korekciju aprēķināja pēc valūtas maiņas neto zaudējumiem (kas rodas valūtas maiņas peļņas un zaudējumu starpības rezultātā), kas tam izmeklēšanas periodā radušies attiecīgā ražojuma eksporta pārdevumiem Kopienā. Taču, tā kā šis eksportētājs nesniedza pierādījumus par valūtas maiņas kursu ilgstošām svārstībām IP laikā, prasība bija jānoraida.

(65)

Tā kā par salīdzinājumu netika saņemti citi komentāri, kas mainītu pagaidu konstatējumus, ar šo apstiprina pagaidu regulas 79. līdz 83. apsvērumu.

(66)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas vairāki ražotāji eksportētāji, kuriem piešķīra AR, apgalvoja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu to dempinga starpības noteikšanā bija jāizmanto visi to eksporta darījumi.

(67)

Ņemot vērā šos komentārus un lai nodrošinātu, ka lielākajai daļai no ĶTR eksportēto veidu var aprēķināt normālās vērtības, jo īpaši tāpēc, ka tika izmantoti analogās valsts dati, uzskatīja par atbilstīgu attiecīgi labot kritērijus, kurus izmantoja dažādu ražojuma veidu identifikācijai. Tādēļ, pamatojoties uz labotajiem kritērijiem, pārskatīja dempinga aprēķinu.

(68)

Vienam ražotājam eksportētājam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu piešķīra papildu korekciju attiecībā uz fiziskajām īpašībām, pamatojoties uz atšķirību starp izejvielu tirgus vērtību.

(69)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu uzņēmumiem, kam piešķirts AR, vidējo svērto normālo vērtību katram attiecīgā ražojuma veidam salīdzināja ar attiecīgā ražojuma veida, kas noteikts iepriekš, vidējo svērto eksporta cenu.

(70)

Tādējādi galīgā dempinga starpība, ko izsaka kā procentuālo daļu no CIF cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

(71)

Lai veiktu izmaiņas izlasē iekļauto uzņēmumu dempinga starpībā, eksportētāju, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, vidējā svērtā dempinga starpība tika pārrēķināta atbilstīgi pagaidu regulas 86. apsvērumā aprakstītajai metodei, un, kā norādīts iepriekš, to noteica 31,8 % apjomā no CIF cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas.

(72)

Pamatojums valsts mēroga dempinga starpības noteikšanai bija izklāstīts pagaidu regulas 87. un 88. apsvērumā, kura, ņemot vērā pārskatīto aprēķinu, kā skaidrots 67. apsvērumā, samazinājās no 66,1 % līdz 62,9 %.

(73)

Viena ieinteresētā persona apšaubīja juridisko pamatu, uz kura pamata eksportētājiem, kas nesadarbojās, noteikta augstāka dempinga starpība nekā ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē. Šajā saistībā jāpaskaidro, ka pagaidu regulas 87. apsvērumā aprakstītā metode, kas pamatojas uz pieejamiem datiem, tika piemērota saskaņā ar pamatregulas 18. panta noteikumiem.

(74)

Uz šī pamata valsts mēroga dempinga līmeni galīgi nosaka 62,9 % apjomā no CIF cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas.

(75)

Tā kā par Kopienas ražošanu komentāru nav un nav arī jaunu konstatējumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 90. un 91. apsvērumu.

(76)

Tā kā par Kopienas ražošanas nozari netika saņemti komentāri, kas mainītu pagaidu konstatējumus, ar šo apstiprina pagaidu regulas 92. apsvērumu.

(77)

Tā kā par Kopienas patēriņu, kas norādīts šajā tabulā, komentāru nav, ar šo apstiprina pagaidu regulas 93. un 94. apsvērumu.

(78)

Šajā tabulā norādīts Ķīnas ražotāju eksportētāju kopējais imports Kopienas tirgū attiecīgajā periodā.

Tabula

(79)

Kā norādīts pagaidu regulas 97. apsvērumā, veicot pārbaudi izlases veidā, lai noteiktu dempingu, Komisija pēc tam parasti pārbauda, vai var iegūt pozitīvus pierādījumus tam, vai visi tie uzņēmumi, kuri nav iekļauti izlasē, IP laikā importē savus ražojumus uz Kopienu par dempinga cenām vai arī to nedara.

(80)

Lai veiktu galīgos konstatējumus par dempingu un ņemot vērā to, ka konstatēts, ka divi citi uzņēmumi Kopienas tirgū savus ražojumus nepārdod par dempinga cenu, bija no jauna jāpārvērtē importa par dempinga cenām kopējais apjoms un cena. Šajā nolūkā, pamatojoties uz Eurostat datiem, izlasē iekļauto ĶTR ražotāju eksportētāju atbildēm uz anketas jautājumiem un aptaujas veidlapām, ko iesniedza visi ĶTR uzņēmumi, kas sadarbojās, vēlreiz izskatīja eksporta cenas, ko pieprasīja ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās un kuri netika iekļauti izlasē, un eksporta cenas, ko pieprasīja eksportētāji, kuri nesadarbojās.

(81)

Saskaņā ar metodiku, kas tika izmantota pagaidu posmā, uzskatīja, ka dempinga neietekmēto eksporta cenu līmeni var noteikt, pieskaitot vidējo dempinga starpību, kas konstatēta, balstoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju datiem, vidējā eksporta cenām, kuras konstatētas tiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, par kuriem konstatēts, ka tie nodarbojas ar dempingu. Pēc tam to ražotāju eksportētāju, kas netika iekļauti izlasē, eksporta cenas salīdzināja ar dempinga neietekmētajām eksporta cenām.

(82)

Šis cenu salīdzinājums parādīja, ka gan i) to ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, bet nebija iekļauti izlasē, gan ii) to eksportētāju, kas nesadarbojās izmeklēšanā, vidējās eksporta cenas visos gadījumos bija zemākas par dempinga neietekmētajām vidējām cenām, kas noteiktas ražotājiem eksportētājiem, kuri bija iekļauti izlasē. Tā bija pietiekama norāde, ka visu izlasē neiekļauto uzņēmumu, proti, gan to, kas sadarbojās, gan to, kas nesadarbojās, imports uzskatāms par dempinga cenām.

(83)

Kā minēts 80. apsvērumā, konstatēts, ka trīs ĶTR ražotāji eksportētāji (divi bija iekļauti izlasē, bet vienam piešķirta individuālā pārbaude) savus ražojumus Kopienas tirgū nepārdeva par dempinga cenām. Līdz ar to šo uzņēmumu eksporta apjomi ir izslēdzami no analīzes par importa par dempinga cenām attīstību Kopienas tirgū.

(84)

Tabulā ir norādīts viss to ĶTR izcelsmes sveču imports, par kurām konstatēts vai uzskatāms, ka tās attiecīgajā periodā Kopienas tirgū pārdod par dempinga cenām.

Tabula

(85)

Kopumā attiecīgajā periodā importa par dempinga cenām apjoms no ĶTR ievērojami palielinājās no 137 754 tonnām 2004. gadā līdz 181 043 tonnām IP laikā, t. i., par 31 % jeb vairāk nekā par 43 000 tonnu attiecīgajā periodā. Atbilstīgās tirgus daļas pieaugums (+ 4,4 procenta punkti) bija mazāk izteikts sakarā ar patēriņa pieaugumu Kopienā. Turklāt, neskatoties uz kopējo patēriņa samazināšanos laikposmā no 2005. gada līdz 2006. gadam, imports par dempinga cenām nezaudēja nevienu tirgus daļu.

(86)

Vidējās cenas importam par dempinga cenām no ĶTR attiecīgajā periodā palielinājās par 10 %, bet bija pārliecinošas norādes, ka vidējās cenas veidoja ievērojamu dempingu, proti, IP laikā vidēji 40 %. Laikposmā no 2006. gada līdz IP importa par dempinga cenām vidējā cena samazinājās vairāk nekā par 3 % un, kā skaidrots tālāk, bija zemāka par Kopienas ražošanas nozares cenām šajā periodā.

(87)

Kopumā pagaidu regulas 97. līdz 105. apsvērumā minētie novērojumi joprojām ir spēkā, un tos var apstiprināt.

(88)

Tiek apstiprināta pagaidu regulas 106. apsvērumā aprakstītā cenu samazinājuma noteikšanas metode. Taču pēc pārbaudes apmeklējumiem nesaistīto importētāju uzņēmumu telpās, ko veica pēc pagaidu pasākumu noteikšanas, tika pārskatīta pēcimporta izmaksu korekcija, ņemot vērā no šiem importētājiem iegūtos pārbaudītos datus.

(89)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas vairāki eksportētāji, kuriem piešķīra AR, kā arī Kopienas ražošanas nozare apstrīdēja cenu salīdzināšanas zemo salīdzināmības pakāpi. Tāpat kā attiecībā uz dempinga aprēķinu ieinteresētās personas pieprasīja palielināt salīdzināmības pakāpi. Līdz ar to salīdzināmības palielināšanai uzskatīja par lietderīgu piemērot tādus pašus kritērijus, ko piemēroja dempinga aprēķinā un kas ir aprakstīti 67. apsvērumā. Līdz ar to attiecīgi pārskatīja samazinājuma aprēķinu.

(90)

Dažas ieinteresētās puses arī minēja, ka to pagaidu aprēķinā pieļautas dažas pārrakstīšanās kļūdas. Ja tas bija pamatoti, šīs kļūdas tika izlabotas.

(91)

Ņemot vērā iepriekšminēto, konstatēts, ka izmeklēšanas periodā vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība, izsakot procentuāli no Kopienas ražošanas nozares ražošanas cenām, bija 15,7 %.

(92)

Kā minēts pagaidu regulas 130. līdz 134. apsvērumā, tika konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta izpratnē.

(93)

Pagaidu analīze tiešām pierādīja, ka attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares sniegums attiecībā uz apjoma rādītājiem uzlabojās, taču krietni pasliktinājās visi rādītāji, kas attiecas uz Kopienas ražošanas nozares finansiālo situāciju. Lai gan Kopienas ražošanas nozare spēja piesaistīt kapitālu ieguldījumiem, to ienesīgums IP laikā kļuva negatīvs, un naudas plūsma attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās. Vidējās pārdošanas cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %, un IP tika konstatēti zaudējumi. Turklāt arī pārējie kaitējuma rādītāji attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari attiecīgajā periodā piedzīvoja negatīvas pārmaiņas, un Kopienas ražošanas nozare neguva labumu no tirgus pieauguma par 13 %, jo tās pārdošanas apjomi pieauga tikai par 3 %.

(94)

Saistībā ar Kopienas ražošanas nozares krājumiem viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka krājumi gada beigās un konstatētais kaitējums radās pārprodukcijas dēļ un ka šā paša iemesla dēļ Kopienas ražošanas nozare iesniedza sūdzību.

(95)

Atbilstoši pagaidu regulas 119. apsvērumā minētajiem faktiem absolūtā izteiksmē IP laikā krājumi palielinājās, taču procentuālā izteiksmē krājumu daudzums bija salīdzinoši stabils – aptuveni 25 % no Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoma. Turklāt, veicot analīzi, kuras rezultātā secināja, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums, krājumus neuzskatīja par nozīmīgu kaitējuma noteikšanas faktoru. Turklāt minētā ieinteresētā persona neiesniedza nekādus pierādījumus, lai pamatotu šo apgalvojumu, kā arī nekomentēja faktus un apsvērumus, kuru rezultātā tika secināts, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums, kā tas aprakstīts pagaidu regulas 130. līdz 134. apsvērumā. Ņemot vērā iepriekšminēto, prasību noraidīja.

(96)

Ņemot vērā to, ka par pagaidu konstatējumiem saistībā ar Kopienas ražošanas nozares ekonomisko situāciju nav saņemtas nekādas citas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 109. līdz 129. apsvērumu.

(97)

Tiek apstiprināts arī pagaidu regulas 130. līdz 134. apsvērumā izklāstītais secinājums, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums.

(98)

Pēc tam, kad konstatēja, ka vēl divi ĶTR ražotāji eksportētāji nepārdeva savu produkciju Kopienas tirgū par dempinga cenām, atkārtoti tika izvērtēts, vai joprojām ir spēkā konstatējumi un secinājumi, kas aprakstīti pagaidu regulas 136. līdz 142. apsvērumā.

(99)

Atkārtotā izvērtēšana apstiprināja, ka no ĶTR uz Kopienas tirgu eksportētās sveces IP pārdeva par ļoti zemām dempinga cenām. Kā minēts 71. apsvērumā, tika konstatēts, ka ĶTR ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, pārdeva attiecīgos ražojumus ar vidējo dempinga starpību 31,8 % apmērā. Tiek apstiprināts konstatējums, ka aptuveni 55 % Ķīnas eksportētāju izmeklēšanas laikā nesadarbojās. Kā minēts 82. apsvērumā, izmeklēšanā netika konstatētas pietiekamas pazīmes par to, ka arī šie ražotāji eksportētāji Kopienas tirgū pārdod savus ražojumus par dempinga cenām.

(100)

Attiecīgajā periodā Kopienas tirgū importa par dempinga cenām apjoms pieauga par 31 %. Pieaugumu izraisīja ļoti zemās dempinga cenas, kas IP laikā bija par 15,7 % zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas. Attiecīgi no aptuveni 27 % līdz aptuveni 31,4 % palielinājās to ražotāju eksportētāju tirgus daļa, par kuru importētajiem ražojumiem konstatēja vai uzskatīja, ka tos pārdod par dempinga cenām, tādējādi attiecīgajā periodā tirgus daļas pieaugums bija 4,4 procenta punkti.

(101)

Pamatojoties uz minētajiem faktiem un apsvērumiem, konstatēja, ka pagaidu regulas 136. līdz 142. apsvērumā aprakstīto analīzi neietekmē fakts, ka vēl divi ražotāji eksportētāji nepārdeva savus ražojumus Kopienas tirgū par dempinga cenām.

(102)

Tāpēc tiek apstiprināts, ka importa pieaugumam no ĶTR par zemām dempinga cenām bija būtiska negatīva ietekme uz Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli IP laikā.

(103)

Ņemot vērā to, ka nav komentāru par pieprasījuma pārmaiņām Kopienas tirgū, Kopienas ražošanas nozares importētām svecēm, importu no citām trešām valstīm vai par citu Kopienas sveču ražotāju darbību, tiek apstiprināts pagaidu regulas 143. līdz 151. apsvērums.

(104)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozare nevarēja apmierināt pieprasījuma pieaugumu Kopienas tirgū, jo IP laikā tā palielināja eksporta pārdošanas apjomus.

(105)

Saskaņā ar Eiropas Kopienu statistikas biroja datiem un atbildēm uz anketas jautājumiem, kas saņemtas no izlasē iekļautajiem Kopienas ražotājiem, Kopienas ražotāju veiktā sveču eksporta kopējais apjoms ārpus Kopienas laikposmā no 2006. gada līdz IP pieauga par 10 % jeb aptuveni 5 000 tonnām. Pagaidu konstatējumos bija minēts, ka šī salīdzinoši labā eksporta darbība bija īpaši izdevīga Kopienas ražošanas nozarei IP laikā.

(106)

Lai pilnībā pārbaudītu šo apgalvojumu, ir jāaplūko, cik lieli ir Kopienas ražošanas nozares krājumi, kāda ir ražošanas jauda un tās izmantojuma līmenis. Atbilstoši pagaidu regulas 118. apsvērumā minētajiem faktiem IP laikā Kopienas ražošanas nozarei bija pieejami krājumi vidēji aptuveni 25 % apmērā no saražotā jeb līdz pat 56 000 tonnu. Laikā no 2006. gada līdz IP krājumi palielinājās vēl aptuveni par 2 400 tonnām. Turklāt, kā attēlots pagaidu regulas 3. tabulā, Kopienas ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā tika nepārtraukti palielināta, un Kopienas ražošanas nozares jaudas izmantojums IP laikā bija 76 %, turpretī 2005. gadā – 82 %. Tādējādi Kopienas ražošanas nozare būtu varējusi saražot un pārdot Kopienas tirgū vairāk ražojumu.

(107)

Ņemot vērā minētos faktus un apsvērumus, tiek noraidīts apgalvojums, ar kuru Kopienas ražošanas nozares nespēju apmierināt patēriņa pieaugumu skaidroja ar eksporta pārdevumu palielinājumu. Līdz ar to apstiprina secinājumu pagaidu regulas 153. apsvērumā par to, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta darbība neietekmēja būtisko kaitējumu.

(108)

Ņemot vērā to, ka nav komentāru par Kopienas ražošanas nozares veiktu sveču importu un ražotņu pārvietošanu, ko īstenoja Kopienas ražošanas nozare, tiek apstiprināts pagaidu regulas 154. līdz 160. apsvērums.

(109)

Viena ieinteresētā persona atkārtoti pauda bažas par to, ka starp konkrētiem Kopienas parafīna vaska ražotājiem pastāv kartelis un ka Konkurences ģenerāldirektorāts to konstatēja 2005. gada sākumā uzsāktajā izmeklēšanā. Tomēr tā neiesniedza nekādus jaunus elementus, kuru dēļ varētu apšaubīt pagaidu secinājumu, ka kartelis nekādā veidā neietekmēja Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(110)

Jāatgādina, ka, balstoties uz pieejamo informāciju, tika konstatēts, ka šā karteļa ietekme uz Kopienas ražošanas nozares ekonomisko situāciju IP laikā (t. i., 2007. gadā) bija niecīga (vai tās nebija vispār). Lai gan IP laikā parafīna vaska cenas Kopienā pieauga, tika konstatēts, ka, Kopienas ražotājiem iepērkot identiskus parafīna veidus no karteļa dalībniekiem vai citiem piegādātājiem, netika novērotas būtiskas cenu atšķirības. Turklāt konstatēja, ka Kopienas ražotāju iepirkuma cenas atbilst to ĶTR ražotāju iepirkuma cenām, kuri sadarbojās ar izmeklēšanu. Visbeidzot, IP laikā nevarēja konstatēt nekādas atšķirības, kas liecinātu par 2004. un 2005. gada laikā notikušu vienošanos par cenu ilgtermiņa ietekmi.

(111)

Ņemot vērā minēto informāciju un to, ka netika saņemtas citas piezīmes vai izdarīti jauni konstatējumi, tiek apstiprināts pagaidu regulas 161. līdz 169. apsvērums.

(112)

Ņemot vērā minēto informāciju un to, ka netika saņemtas citas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 170. līdz 173. apsvērums.

(113)

Tā kā netika saņemtas nekādas piezīmes par Kopienas ražošanas nozares interesēm, tiek apstiprināts pagaidu regulas 175. līdz 178. apsvērums.

(114)

Saskaņā ar pagaidu regulas 179. apsvērumā minēto informāciju, lai novērtētu ierosināto pasākumu iespējamo ietekmi uz mazumtirgotāju un importētāju darbību, pavisam tika izsūtītas 32 aptaujas anketas, uz kurām tika saņemtas sešas atbildes anketas, no kurām savukārt tikai divas atbildes varēja uzskatīt par lietderīgām, lai analizētu Kopienas intereses. Divas minētās atbildes tika saņemtas no sveču importētājiem.

(115)

Jāatgādina, ka Kopienas tirgū darbojas lieli mazumtirdzniecības uzņēmumi, kuri visbiežāk importē sveces no ĶTR bez starpniekiem un pēc tam pārdod tās tālāk patērētājiem, kā arī importētāji, kuri lielākoties pārdod preces citiem izplatīšanas ķēdes starpniekuzņēmumiem (galvenokārt mazumtirgotājiem vai vairumtirgotājiem), pirms ražojums sasniedz galīgo patērētāju. Kopienas tirgus analīze atklāja, ka izplatīšanas ķēdē patēriņa cenu parasti nosaka lielie mazumtirdzniecības uzņēmumi. Taču tas nesniedza nekādu izmeklēšanas vajadzībām lietderīgu informāciju, kas ļautu precīzi novērtēt antidempinga pasākumu iespējamo ietekmi uz viņu darbību.

(116)

Konkrētas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Kopienā eksistē divi atsevišķi sveču mazumtirdzniecības tirgi un ka Kopienas ražotāji galvenokārt piegādā preces tirgus augšējam segmentam, savukārt no ĶTR importētās sveces galvenokārt tiek realizētas zemo cenu tirgus segmentā. Minētās personas apgalvoja, ka, ieviešot antidempinga maksājumus, zemo cenu tirgus segments pazudīs, jo mazumtirgotāji vairs neiekļaus sveces preču sortimentā.

(117)

Pirmkārt, jāatzīmē, ka izmeklēšanā neguva konstatējumus, kas pierādītu minēto apgalvojumu, ka Kopienā eksistē divi atsevišķi mazumtirdzniecības tirgi vai ka minētais apsvērums ir būtisks faktors, kas jāņem vērā, jo tas būtiski ietekmē Kopienas interešu jautājuma analīzi. Otrkārt, pat pieļaujot to, ka zemāko cenu tirgus segments patiešām eksistē, pretēji izteiktajam apgalvojumam arī pēc antidempinga pasākumu ieviešanas mazumtirgotājiem joprojām būtu iespēja vismaz daļu no svecēm iepirkt bez antidempinga maksājumiem. Kopienas tirgū patiešām ir pieejami vairāki piegādes avoti, tomēr ir konkrēti Ķīnas ražotāji eksportētāji, uz kuriem antidempinga maksājumi neattiecas vai arī uz tiem attiecas tāda veida antidempinga maksājumi un likmes, kas visdrīzāk joprojām ļaus saglabāt konkurētspējīgu importu no ĶTR, vienlaikus likvidējot cenas, kas noved pie kaitējuma. Visbeidzot, pamatojoties uz pieejamo informāciju, attiecīgajam ražojumam tika izvērtēts mazumtirgotāju panāktās peļņas normas līmenis, un tika secināts, ka apgalvojums ir nepamatots, tāpēc to noraidīja.

(118)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas daži lielie mazumtirdzniecības uzņēmumi un arī dažas citas ieinteresētās personas apšaubīja metodi, kas izmantota, lai novērtētu mazumtirgotāju bruto peļņas normu attiecīgajam ražojumam, un tādējādi arī pagaidu regulas 185. apsvērumā minēto secinājumu, ka, ņemot vērā lielo bruto peļņas robežu, antidempinga pasākumiem attiecībā uz mazumtirgotājiem būtu neliela ietekme vai tās nebūtu vispār.

(119)

Pēc prasības izskatīšanas jāatzīmē, ka pagaidu regulas minētā apsvēruma teksts būtu jārediģē. Pagaidu regulas 185. apsvēruma pirmajā teikumā vārdi “bruto peļņa” būtu jāaizstāj ar vārdu “uzcenojums”. Tomēr teksta rediģēšana nemaina secinājumus par pasākumu iespējamo ietekmi uz mazumtirgotājiem. Pagaidu regulā veikto aprēķinu rezultāts paliek spēkā.

(120)

Turklāt šīs ieinteresētās personas savus apgalvojumus nepamatoja, kā arī neiesniedza nekādus pierādījumus, kas ļautu aprēķināt precīzākas peļņas normas galīgajiem secinājumiem par Kopienas interesēm. Turklāt šīs personas neierosināja nekādas alternatīvas metodes, lai novērtētu maksājumu ietekmi uz mazumtirgotājiem. Pamatojoties uz minēto, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 185. apsvērumā minētie aprēķini.

(121)

Citu piezīmju nav, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 183. līdz 187. apsvērums.

(122)

Saistībā ar pasākumu ietekmi uz importētājiem, kuri atbilstīgi 115. apsvērumā minētajam piegādā, inter alia, ĶTR izcelsmes sveces galvenokārt mazumtirgotājiem vai vairumtirgotājiem, izmeklēšanā konstatēja, ka sveces bieži tiek iepirktas vai importētas un pēc tam iepakotas kopā ar citiem saistītiem ražojumiem, piemēram, stikla un keramikas svečturiem. Izmeklēšana arī pierādīja, ka sveces var pārdot par salīdzinoši zemām cenām, lai sekmētu citu ražojumu tirdzniecību, kas saistīti ar svecēm un kam piemēro lielāku peļņas normu. Ņemot vērā šos apstākļus, izrādījās sarežģīti novērtēt, kā pasākumi ietekmēs uzņēmējdarbību tikai ar svecēm.

(123)

Tomēr, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, ko sniedza divi importētāji, kas sadarbojās ar izmeklēšanu, tika konstatēts, ka šo uzņēmumu kopējās bruto peļņas robežas vienīgi attiecīgajam ražojumam nebija zemas (krietni virs 25 %). Peļņas robeža ražojumu kategorijai, kas ietver ar svecēm saistītus ražojumus, būtu vēl augstāka. Turklāt tiek uzskatīts, ka jebkāds cenu palielinājums vai vismaz daļa no iespējamā cenu palielinājuma, kas saistīts ar antidempinga pasākumu ieviešanu svecēm, varētu tikt novirzīts tālāk uz izplatīšanas ķēdi. Tāpēc uzskatīja, ka jebkāda ietekme, ko izraisītu antidempinga pasākumu ieviešana, nebūtu būtiska attiecībā uz kopējo ar svecēm saistīto uzņēmējdarbību.

(124)

Importētāju sniegto datu sīkāka analīze apstiprināja, ka attiecīgais ražojums vidēji veido tikai 3,4 % no importētāju kopējā apgrozījuma. Vienam no diviem importētājiem šī daļa bija nedaudz augstāka, un tāpēc nevar izslēgt, ka pasākumu ieviešana varētu negatīvi ietekmēt šo importētāju. Tomēr, apsverot visas intereses, kas šajā lietā ir jāņem vērā, tika secināts, ka kopumā antidempinga pasākumu ietekmi uz importētāju uzņēmumu kopējo darbību nevar uzskatīt par būtisku.

(125)

Pamatojoties uz minētajiem faktiem, ar šo apstiprina secinājumu, kas izklāstīts pagaidu regulas 182. apsvērumā.

(126)

116. apsvērumā minētājā apgalvojumā, ka eksistē divi atsevišķi mazumtirdzniecības tirgi un ka antidempinga pasākumu dēļ zemo cenu tirgus segments varētu izzust, bija pieminēta arī ietekme uz patērētājiem, jo tādējādi tiktu ierobežota patērētāja iespēja izvēlēties zemākas kvalitātes sveces.

(127)

Tomēr šis apgalvojums netika pamatots. Ņemot vērā mazumtirdzniecības tirgus struktūru, mazumtirgotāju sasniegtās peļņas robežas un antidempinga maksājumu veidu un likmes, tika uzskatīts, ka ir pamatoti sagaidīt, ka zemo cenu tirgus segmenta izzušanas riska nebūs, jo importētāji un mazumtirgotāji būs spējīgi uzņemties maksājumu, nenovirzot to uz patērētājiem.

(128)

Turklāt jāatgādina, ka 131. apsvērumā minēto antidempinga pasākumu mērķis ir atjaunot efektīvus tirdzniecības nosacījumus Kopienas tirgū, kas būtu visu tirgus dalībnieku, tostarp patērētāju, interesēs. Minētie fakti un apsvērumi un visa šajā lietā pieejamā informācija nenorāda uz to, ka ietekme uz patērētājiem būs būtiska.

(129)

Pēc pagaidu antidempinga maksājumu ieviešanas no patērētāju asociācijām netika saņemti nekādi komentāri, tāpēc tiek apstiprināts pagaidu regulas 191. apsvērumā minētais secinājums, ka antidempinga pasākumiem nav būtiskas ietekmes uz patērētājiem.

(130)

Viena persona apgalvoja, ka, pamatojoties uz pagaidu regulā sniegtajiem datiem, pieprasījumu pēc svecēm Kopienā nevarētu apmierināt ar Kopienas produkciju vien. Tādējādi, lai apmierinātu pieprasījumu Kopienā, būtu vajadzīgas no ĶTR importētās sveces, un, ieviešot pasākumus, iespējams, tiktu novērsta šo sveču iekļūšana tirgū.

(131)

Lai gan Kopienas kopējais produkcijas apjoms vien var būt nepietiekams, lai apmierinātu pieprasījumu pēc svecēm Kopienas tirgū, tiek atgādināts, ka ir imports no trešām valstīm un ka uz dažiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem pasākumi neattiecas. Turklāt būtu arī jāuzsver, ka antidempinga pasākumu mērķis ir atjaunot efektīvus tirdzniecības apstākļus, nevis slēgt tirgu importam. Tādējādi Kopienas tirgu arī turpmāk apgādātu visi uzņēmumi, kas pašreiz darbojas Kopienas tirgū, un ar to vajadzētu pietikt, lai apmierinātu pieprasījumu tirgū, kurā ir novērsta kaitējumu radoša dempinga negatīvā ietekme. Tādējādi uzskata, ka šis apgalvojums nav pamatots.

(132)

Ņemot vērā iepriekšminēto un tā kā netika saņemtas citas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 194. un 195. apsvērums.

(133)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā konkrētajā gadījumā liktu atteikties no antidempinga maksājumu piemērošanas.

(134)

Ņemot vērā secinājumus, kas gūti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, jāievieš galīgi antidempinga pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko imports par dempinga cenām var radīt Kopienas ražošanas nozarei.

(135)

Tā kā pēc provizoriskas informācijas publiskošanas turpmākas atsauksmes netika saņemtas, lai noteiktu cenas, kas nerada kaitējumu, izmantoja 199. apsvērumā minēto metodiku. Tomēr kaitējuma robežvērtību aprēķinā izmantoja 89. un 90. apsvērumā minētās korekcijas un šo robežvērtību attiecīgi pielāgoja.

(136)

Ņemot vērā iepriekšminēto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, galīgais antidempinga maksājums jānosaka tādā līmenī, kas ir pietiekams, lai novērstu importa par dempinga cenām radīto kaitējumu, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību.

(137)

Ņemot vērā piezīmes, ko pēc provizoriskās publiskošanas iesniedza dažas ieinteresētās personas, un šajā regulā minēto pārskatīšanu, dažas robežvērtības tika grozītas.

(138)

Konstatētās dempinga un kaitējuma likmes ir šādas:

(139)

Kā norādīts pagaidu regulas 203. apsvērumā, ņemot vērā to, ka sveces ļoti bieži importē komplektos kopā ar turētājiem, svečturiem vai citiem priekšmetiem, tika uzskatīts par atbilstīgu noteikt maksājumus fiksētu summu veidā, pamatojoties uz degvielas saturu svecēs, tostarp daktī.

(140)

Dažas personas apgalvoja, ka pasākumiem jābalstās uz ad valorem maksājumu, jo pasākums sveču degvielas svara noteikšanas veidā apgrūtinātu importētājus un radītu neskaidrības un būtiskus traucējumus tirgū.

(141)

Šajā sakarā jāatgādina, ka komplektus, kuri satur sveces, pirms importēšanas klasificē kā sveces. Tas nozīmē, ka iespējamo ad valorem maksājumu piemērotu komplekta kopējai vērtībai. Šajā nolūkā par atbilstošāku uzskatīja noteikt fiksētus maksājumu apjomus, pamatojoties uz sveču degvielas svaru, lai izvairītos no antidempinga maksājumu nepamatotas piemērošanas importētām precēm, kuras patlaban klasificē kā sveces, bet kurās sveces var būt daļa no importētā ražojuma svara vai vērtības. Tādēļ apgalvojumu noraidīja.

(142)

Antidempinga maksājuma likmes, kas šajā regulā norādītas atsevišķiem uzņēmumiem, tika noteiktas, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas secinājumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli šajos uzņēmumos. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi ir piemērojamas vienīgi tādu attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi un tādējādi – konkrētās minētās juridiskās personas. Uz importētiem ražojumiem, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp personas, kas saistītas ar konkrēti norādīto uzņēmumu, nevar attiecināt šo likmi, un tām piemēro maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(143)

Visas prasības piemērot uzņēmumam individuālo antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc vienības nosaukuma pārmaiņām vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību darbības sākšanas) nekavējoties jāadresē Komisijai (3), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par visām pārmaiņām uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū vai eksportu saistībā, piemēram, ar tā nosaukuma pārmaiņām vai ražošanas un tirdzniecības vienību pārmaiņām. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi groza, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes.

(144)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata paredzēja ieteikt galīgo antidempinga maksājumu noteikšanu. Tika noteikts arī termiņš, kurā ieinteresētās personas varēja sniegt iebildumus pēc minētās informācijas saņemšanas. Personu iesniegtās piezīmes pienācīgi ņēma vērā un vajadzības gadījumā izdarīja izmaiņas konstatējumos.

(145)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret jaunajiem ražotājiem eksportētājiem un šīs regulas I pielikumā minētajiem uzņēmumiem, kas izmeklēšanas periodā sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, būtu jāiekļauj noteikums, ka pēdējiem piemērojamā vidējā svērtā maksājuma likme jāpiemēro arī visiem jaunajiem eksportētājiem, jo pretējā gadījumā tiem saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu nebūtu tiesību uz pārskatīšanu, jo minēto punktu nepiemēro, kad ir izmantota izlases veida pārbaude.

(146)

Pēc būtisko faktu un apsvērumu publiskošanas, uz kuriem pamatojoties paredzēja ieteikt galīgo antidempinga maksājumu noteikšanu, viens ĶTR ražotājs eksportētājs, kuru neiekļāva izlasē, piedāvāja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu.

(147)

Šajā saistībā tiek atzīmēts, ka attiecīgo ražojumu raksturo vairāki simti ražojuma veidu, kuriem ir atšķirīgas īpašības, un to cenu līmenis ievērojami svārstās. Ražotājs eksportētājs piedāvāja vienu minimālo importa cenu (MIP) visiem ražojumiem tādā līmenī, kas negarantētu kaitējumu radošā dempinga likvidēšanu visiem ražojumiem. Turklāt tiek atzīmēts, ka, ņemot vērā ražojuma veidu nozīmīgo skaitu, faktiski nav iespējams noteikt atbilstošas minimālās cenas katram ražojuma veidam, kuras Komisija varētu pienācīgi uzraudzīt, pat ja ražotājs eksportētājs piedāvātu dažādas MIP katram no tiem. Ievērojot minētos apstākļus, tika secināts, ka saistību piedāvājums ir noraidāms tā nepraktiskuma dēļ.

(148)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību lielumu un Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, uzskata par vajadzīgu atbilstīgi galīgā antidempinga maksājuma līmenim galīgi iekasēt summas, kuras nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, kas noteikts ar pagaidu regulu. Tā kā galīgie maksājumi ir zemāki par pagaidu maksājumiem, anulē provizoriski nodrošinātās summas, kas pārsniedz galīgo antidempinga maksājumu apmēru. Ja galīgie maksājumi pārsniedz pagaidu maksājumus, galīgi iekasē tikai summas, kas nodrošinātas pagaidu maksājumu apmērā.

(149)

Lai samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājumu summu lielo atšķirību dēļ, tika izlemts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu antidempinga maksājumu piemērošanu. Īpašie pasākumi ietver to, ka dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs rēķins, kurš atbilst II pielikumā izklāstītajām prasībām. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem.

(150)

Gadījumā, ja tā uzņēmuma eksporta apjoms, kas gūst labumu no zemākām individuālām maksājumu likmēm, pēc attiecīgo pasākumu piemērošanas būtiski palielinās, tad šādu apjoma palielinājumu varētu uzskatīt par tirdzniecības modeļa izmaiņām, ko radījusi pasākumu piemērošana pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir ievēroti nosacījumi, var sākt izmeklēšanu, lai novērstu pasākumu apiešanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājumu likmes un attiecīgo valsts mēroga maksājuma piemērošanu.

(151)

Saņemot piezīmes un atbilstošo informāciju no attiecīgiem uzņēmumiem, uzskatīja, ka ir vajadzīgi daži labojumi uzņēmumu nosaukumos, kas ir uzskaitīti pagaidu regulas pielikumā. Attiecīgi šīs izmaiņas ir iekļautas I pielikumā uzskaitīto uzņēmumu sarakstā,

a)

to degviela satur vairāk nekā 500 ppm toluola;

b)

to degviela satur vairāk nekā 100 ppm benzola;

c)

to dakts diametrs ir vismaz pieci milimetri;

d)

tie ir atsevišķi ievietoti plastmasas traukā ar vismaz 5 cm augstām vertikālām sienām.

a)

nav eksportējusi 1. panta 1. punktā minētās preces (ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā) izmeklēšanas periodā, proti, laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim;

b)

nav saistīta ar eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi; un

c)

ir faktiski eksportējusi attiecīgās preces vai ir uzņēmusies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Kopienu ievērojamu ražojumu daudzumu pēc izmeklēšanas perioda beigām,