19.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/1

(1)

Padome 2000. gada 30. novembrī ar Regulu (EK) Nr. 2603/2000 (2) noteica galīgos kompensācijas maksājumus dažu, inter alia, Indijas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes polietilēntereftalātu importam (“sākotnējā izmeklēšana”).

(2)

Pēc pārskatīšanas sakarā ar pasākumu termiņa beigšanos Padome ar Regulu (EK) Nr. 193/2007 (3) (“antisubsidēšanas regula”) vēl uz pieciem gadiem piemēroja galīgo kompensācijas maksājumu dažu Indijas izcelsmes polietilēntereftalātu importam. Attiecīgais ražojums atbilst KN kodam 3907 60 20. Maksājuma likmi noteica robežās no EUR 0 līdz EUR 106,5 par tonnu atsevišķi nosauktiem eksportētājiem, un visu pārejo eksportētāju veiktam importam noteica maksājuma likmi EUR 41,3 par tonnu.

(3)

Turklāt Padome tam pašam Indijas izcelsmes ražojumam piemēroja galīgo antidempinga maksājumu ar Regulu (EK) Nr. 192/2007 (4) (“antidempinga regula”). Saskaņā ar šo regulu noteiktā maksājuma likme atsevišķi nosauktiem eksportētājiem ir EUR 88,9 līdz EUR 200,9 par tonnu un pārējo eksportētāju veiktam importam maksājuma likme ir noteikta EUR 181,7 par tonnu.

(4)

Atbilstoši principam, kas saskaņā ar pamatregulas 14. panta 1. punktu paredz, ka nevienam ražojumam nepiemēro abus – gan antidempinga, gan kompensācijas – maksājumus, lai labotu vienu un to pašu situāciju, kas izriet no dempinga vai no eksporta subsidēšanas, nosakot antidempinga maksājumu līmeni antidempinga regulā, ņem vērā kompensācijas maksājuma lielumu, kas noteikts ar antisubsidēšanas regulu.

(5)

Pēc galīgā kompensācijas maksājuma noteikšanas Indijas valdība apgalvoja, ka ir mainījušies apstākļi attiecībā uz divām subsīdiju shēmām (piešķīrumu shēma ievedmuitas maksājumiem un ienākuma nodokļa atbrīvojuma shēma atbilstīgi Ienākuma nodokļa likuma 80.HHC pantam) un ka šīs pārmaiņas ir ilglaicīgas. Attiecīgi tika apgalvots, ka subsidēšanas līmenis, iespējams, ir samazinājies un ka tādēļ būtu jāpārskata pasākumi, kas bija noteikti, daļēji balstoties uz šīm shēmām.

(6)

Komisija pārbaudīja Indijas valdības sniegtos pierādījumus un atzina tos par pietiekamiem, lai pamatotu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 19. pantu, pārbaudot tikai dažu Indijas izcelsmes polietilēntereftalātu importam piemērojamo subsidēšanas līmeni. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju Komisija publicēja paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5) (“paziņojums par izmeklēšanas sākšanu”) un sāka Regulas (EK) Nr. 193/2007 ex officio daļēju starpposma pārskatīšanu.

(7)

Daļējās starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas mērķis ir novērtēt, vai spēkā esošie pasākumi attiecībā uz uzņēmumiem, kuri izmantoja priekšrocības, ko piedāvā viena vai abas izmainītās subsīdiju shēmas, ir jāturpina, jāatceļ vai jāgroza, ja ir sniegts pietiekami daudz pierādījumu atbilstīgi attiecīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu. Atkarībā no pārskatīšanā izdarītajiem secinājumiem daļējās starpposma pārskatīšanas izmeklēšanā tiks novērtēts arī tas, vai ir jāpārskata pasākumi, kuri piemērojami citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās izmeklēšanā, kurā noteica spēkā esošo pasākumu un/vai atlikušā pasākuma līmeni, kas piemērojams visiem pārējiem uzņēmumiem.

(8)

Izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2006. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas laikposms” jeb “PIL”).

(9)

Komisija oficiāli informēja par daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu Indijas valdību un tos Indijas ražotājus eksportētājus, kuri bija sadarbojušies iepriekšējā izmeklēšanā, kuri saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 193/2007 bija minēti kā ražotāji eksportētāji, kuri izmanto priekšrocības, ko piedāvā jebkura no abām mainītajām subsīdiju shēmām, un kuri bija minēti izmeklēšanas sākšanas paziņojuma pielikumā, kā arī Kopienas ražotājus. Ieinteresētajām personām bija iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Personu rakstiski un mutiski sniegtie komentāri tika izskatīti un attiecīgā gadījumā ņemti vērā.

(10)

Ņemot vērā šajā pārskatīšanā iesaistīto personu skaitu, subsidēšanas izmeklēšanā saskaņā ar pamatregulas 27. pantu bija paredzēts izmantot paraugu ņemšanas metodes.

(11)

Pieteicās divi ražotāji eksportētāji, kuri sniedza pārbaudei izlases veidā nepieciešamo informāciju. Tādēļ tika uzskatīts, ka izlases veida pārbaudes izmantošana nav nepieciešama. Tomēr viens no abiem ražotājiem eksportētājiem, kuri bija iesnieguši izlases veida pārbaudes veidlapu, vēlāk paziņoja Komisijai, ka tas neplāno atbildēt uz visiem anketas jautājumiem un sniegt izmeklēšanai nepieciešamās ziņas.

(12)

Tāpēc Komisija nosūtīja anketu tikai vienam ražotājam eksportētājam, kurš atbilda šīs pārskatīšanas kritērijiem, proti, uzņēmumam Pearl Engineering Polymers Ltd (“uzņēmums”), no kura tā saņēma atbildes uz anketas jautājumiem. Anketu nosūtīja arī Indijas valdībai. Gan uzņēmums, gan Indijas valdība sniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(13)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu subsidēšanas noteikšanai. Pārbaudes nolūkā tika apmeklēti šādu ieinteresēto personu uzņēmumi:

(14)

Par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, balstoties uz kuriem bija iecerēts ierosināt koriģēt maksājuma likmi, kas piemērojama vienīgajam Indijas ražotājam, kurš sadarbojās, un arī ražotājam eksportētājam, kurš nesadarbojās, bet kurš bija minēts izmeklēšanas sākšanas paziņojuma pielikumā, kā arī par nodomu spēkā esošos pasākumus saglabāt arī attiecībā uz visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri nesadarbojās šajā daļējā izmeklēšanas pārskatīšanā, informēja Indijas valdību un pārējās ieinteresētās personas. Tām bija dots pietiekami daudz laika komentāru sniegšanai. Visu iesniegto informāciju un komentārus attiecīgi ņēma vērā, kā tas apliecināts turpmāk.

(15)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir ražojums, uz kuru attiecās Regula (EK) Nr. 193/2007, t. i., PET, kura viskozitāte atbilstīgi ISO standartam 1628-5 ir 78 ml/g vai lielāka un kura izcelsme ir attiecīgajā valstī. To patlaban klasificē ar KN kodu 3907 60 20.

(16)

Pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza Indijas valdība un vienīgais ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, un atbildēm uz Komisija anketas jautājumiem, izmeklēja šādas shēmas, kuras, kā tika apgalvots, ietver subsīdiju piešķiršanu:

(17)

Iepriekš a), b), c), e) un f) punktā norādītās shēmas ir izstrādātas, balstoties uz 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (Nr. 22, 1992), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ārējās tirdzniecības likums pilnvaro Indijas valdību sniegt paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tās ir apkopotas “Eksporta un importa politikas” dokumentos, kurus Komerclietu ministrija izdod ik pēc pieciem gadiem un kuri tiek regulāri atjaunināti. Viens eksporta un importa politikas dokuments ir saistīts ar šajā gadījumā minēto PIL, t. i., ar piecgadu plānu, kas attiecas uz laikposmu no 2004. gada 1. septembra līdz 2009. gada 31. martam (“EXIM politika 04–09”). Turklāt Indijas valdība arī nosaka EXIM politiku 04–09 regulējošās procedūras “Procedūru rokasgrāmatas laikposmam no 2004. gada 1. septembra līdz 2009. gada 31. martam” I sējumā (“HOP I 04–09 dokuments”). Arī Procedūras rokasgrāmatas saturs tiek regulāri atjaunināts.

(18)

Iepriekš d) punktā minētās ienākuma nodokļa atbrīvojuma shēmas ir sagatavotas, balstoties uz 1961. gada Ienākuma nodokļa likumu, ko katru gadu groza ar Finanšu likumu.

(19)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 10. punktu uzaicināja Indijas valdību uz papildu konsultācijām gan par grozītajām, gan negrozītajām shēmām, lai noskaidrotu faktisko situāciju attiecībā uz minētajām shēmām un rastu savstarpēji saskaņotu risinājumu. Pēc šīm konsultācijām, ņemot vērā to, ka netika panākts savstarpēji saskaņots risinājums attiecībā uz šīm shēmām, Komisija visas šīs shēmas iekļāva subsidēšanas izmeklēšanā.

(20)

Viena ieinteresētā persona, kura pārstāvēja Kopienas ražošanas nozari, apgalvoja, ka Indijas eksportētājiem joprojām ir pieejamas vairākas citas subsīdijas un shēmas. Tomēr no informācijas netika gūti galīgi pierādījumi tam, ka ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, izmanto šīs shēmas. Tāpēc šajā konkrētajā procedūrā šie jautājumi netiek aplūkoti sīkāk.

(21)

Detalizēts shēmas apraksts ir ietverts EXIM politikas 04–09 4.1.1.–4.1.14. punktā un HOP I 04–09 dokumenta 4.1.–4.30. nodaļā. Iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšanā, kuras rezultātā ar Regulu (EK) Nr. 193/2007 piemēroja patlaban spēkā esošo galīgo kompensācijas maksājumu, šo shēmu dēvēja par iepriekšēju licenču shēmu.

(22)

AAS ir sešas apakšshēmas, kas sīkāk aprakstītas 23. apsvērumā. Minētās apakšshēmas, cita starpā, atšķiras izmantošanas iespēju ziņā. AAS fiziskā eksporta un AAS ikgadējā pieprasījuma iespējas var izmantot ražotāji eksportētāji un eksporta produkcijas tirgotāji, kas “sasaistīti” ar palīgražotājiem. AAS starpproduktu piegādēm var izmantot ražotāji eksportētāji, kas ražojumu piegādā galīgajam eksportētājam. AAS nosacīto eksportu var izmantot galvenie darbuzņēmēji, kuri veic piegādes EXIM politikas 04–09 8.2. punktā minētajām “nosacītā eksporta” kategorijām, piemēram, piegādātājiem uz eksportu orientētām ražotnēm (“EOR”). Visbeidzot, “nosacītā eksporta” priekšrocības atbilstīgi iepriekšēja izlaides pasūtījuma (“ARO”) apakšshēmām un kompensācijas iekšzemes akreditīvam var izmantot starpproduktu piegādātāji, kas apgādā ražotājus eksportētājus.

(23)

Iepriekšējas atļaujas var izsniegt šādiem mērķiem:

(24)

Tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā tikai viens eksportētājs, kurš sadarbojās, saņēma koncesijas atbilstīgi divām ar attiecīgo ražojumu saistītajām apakšshēmām, t. i., i) AAS fiziskajam eksportam, iv) AAS nosacītajam eksportam. Tāpēc nav jānosaka atlikušo neizmantoto apakšshēmu kompensēšana.

(25)

Pēc tam, kad ar Regulu (EK) Nr. 193/2007 bija piemērots patlaban spēkā esošais galīgais kompensācijas maksājums, Indijas valdība mainīja AAS piemērojamo pārbaudes sistēmu. Tādas pārbaudes vajadzībām, ko veic Indijas iestādes, atļaujas īpašniekam ir juridisks pienākums norādītajā veidā uzturēt “patiesu un pareizu pārskatu par importētu/vietējā tirgū iepirktu, ar muitas nodokļiem neapliekamu preču patēriņu un izmantošanu” (sk. HOP I 04–09 dokumenta 4.26., 4.30. nodaļu un 23. papildinājumu), t. i., faktiskā patēriņa reģistru. Šis reģistrs ir jāpārbauda neatkarīgam zvērinātam grāmatvedim/darbu un izmaksu grāmatvedim, kurš izsniedz sertifikātu, kas apliecina, ka noteiktie reģistri un attiecīgie ieraksti ir pārbaudīti un ka atbilstīgi 23. papildinājumam sniegtā informācija visos aspektos ir patiesa un pareiza. Tomēr iepriekšminētie noteikumi attiecas tikai uz iepriekšējām atļaujām, kas izsniegtas no 2005. gada 13. maija. Visu to iepriekšējo atļauju vai iepriekšējo licenču īpašniekiem, kas izsniegtas pirms minētās dienas, ir jāievēro iepriekš piemērojamie pārbaudes noteikumi, t. i., jāuztur patiess un pareizs pārskats par importētu preču patēriņu un izmantošanu, kas saistās ar atļaujas izmantošanu, 18. papildinājumā norādītajā veidā, kā noteikts HOP I 02–07 dokumenta 4.30. nodaļā un 18. papildinājumā).

(26)

Attiecībā uz apakšshēmām, ko pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā izmantoja vienīgais ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, t. i., fiziskā eksporta un nosacītā eksporta shēmām, Indijas valdība nosaka gan ievedmuitas atvieglojumu, gan eksportēšanas saistību apjomu un vērtību, ko norāda atļaujā. Turklāt importēšanas un eksportēšanas laikā valsts amatpersonas attiecīgos darījumus apstiprina atļaujā. Šajā shēmā atļauto importa apjomu Indijas valdība nosaka, pamatojoties uz izejmateriālu/saražotās produkcijas standartnormām (“SION”). SION ir noteiktas vairumam ražojumu, tostarp attiecīgajam ražojumam, un tās ir publicētas HOP II 04–09 dokumentā.

(27)

Šajā ziņā jānorāda, ka SION regulāri pārskata. Tā kā viens eksportētājs, kurš sadarbojās, izmantoja dažādos laikos izsniegtas atļaujas, tas nozīmēja arī to, ka šis uzņēmums pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā piemēroja dažādas SION.

(28)

Importētās izejvielas nav nododamas citiem, un tās izmantojamas, lai ražotu eksporta galaproduktu. Eksportēšanas pienākums jāizpilda paredzētajā termiņā pēc atļaujas saņemšanas (24 mēnešos ar iespēju termiņu divreiz pagarināt vēl uz sešiem mēnešiem).

(29)

Pārskatīšanas izmeklēšanā konstatēja, ka, lai gan ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, bija apgalvojis, ka izejmateriāli ir izmantoti pilnībā, attiecīgajam ražojumam nebija faktiskā patēriņa reģistra. Tika vienīgi pieņemts, ka patēriņš atbilst SION. Tāpēc nebija iespējams noteikt, vai konkrētās atļaujās/licencēs noteiktās SION prasības attiecībā uz izejmateriāliem, kurus ieveda bez ievedmuitas, nepārsniedz materiālu daudzumu, kāds vajadzīgs, lai saražotu eksporta galaprodukta references daudzumu.

(30)

Turklāt pārskatīšanas izmeklēšanā konstatēja, ka izejvielas ir importētas atbilstīgi trim dažādām atļaujām/licencēm un dažādām SION normām un ka tad tās ir kopā fiziski izmantotas vienas un tās pašas eksportētās preces ražošanas procesā. Tas, ka ir trīs dažādas SION un dažādas katram izejmateriālam noteiktās patēriņa normas, vēl vairāk apgrūtina faktiskā patēriņa noteikšanu eksportētājam, kurš sadarbojās. Šajā ziņā ir skaidrs, ka faktiskā patēriņa reģistrs ir par pamatu tam, lai varētu pārbaudīt, vai beznodokļa izejmateriāli nepārsniedz materiāla daudzumu, kāds vajadzīgs, lai saražotu eksporta galaprodukta references daudzumu.

(31)

Pārskatīšanas izmeklēšanā arī konstatēja, ka Indijas iestāžu noteiktās pārbaudes prasības netika ievērotas vai arī netika pārbaudītas praksē. Attiecībā uz iepriekšējām atļaujām, kas bija izdotas pirms 2005. gada 13. maija, attiecīgās iestādes nesaņēma nepieciešamos faktiskā patēriņa un krājumu reģistrus (18. papildinājums), tāpēc Indijas valdība tos nevarēja kontrolēt. Attiecībā uz iepriekšējām atļaujām, kas bija izdotas no 2005. gada 13. maija, ir jāsagatavo nepieciešamie faktiskā patēriņa un krājumu reģistri, taču Indijas valdība vēl nav pārbaudījusi, vai tie atbilst EXIM politikas prasībām. Šos reģistrus pārbaudīja neatkarīgi zvērināti grāmatveži, kā to nosaka attiecīgie 25. apsvērumā minētie Indijas tiesību akti, taču ne uzņēmums, ne zvērinātais grāmatvedis neveica nekādus ierakstus par to, kā šī sertifikācija ir notikusi. Nebija ne revīzijas plāna vai kādu citu papildmateriālu par veikto revīziju, ne reģistrētas informācijas par izmantoto metodiku un konkrētajām prasībām, kas vajadzīgas, lai veiktu šādu detalizētu darbu, kas prasa sīkas tehniskās zināšanas par ražošanas procesu, ne EXIM politikas prasību, ne grāmatvedības procedūru. Ņemot vērā šo situāciju, jāuzskata, ka eksportētājs, par kuru veikta izmeklēšana, nespēja apliecināt attiecīgo EXIM noteikumu ievērošanu.

(32)

Eksportētājs, kurš sadarbojās, apstrīdēja iepriekšminētos konstatējumus, it īpaši secinājumus par zvērināto grāmatvedi, kā izklāstīts 31. apsvērumā. Tālab tika apgalvots, ka nav valsts vai starptautiskas tiesību normas, kas uzņēmumam, kurā tika veikta revīzija, noteiktu pienākumu protokolēt, kā revīzija tika veikta. Tieši pretēji – saskaņā ar Indijas tiesību aktiem revīzijā izmantotie dokumenti ir revidenta īpašums. Šādos apstākļos un uzskatot, ka pirms pārbaudes apmeklējuma netika pieprasīts tikties ar zvērinātu grāmatvedi, fakts, ka apmeklējuma laikā uzņēmumā, kurā tika veikta revīzija, nebija šādu attaisnojošu dokumentu, nebūtu izmantojams pret to. Turklāt tika arī apgalvots, ka pamatregula nekādā gadījumā nedotu Komisijas dienestiem tiesības pārbaudīt dokumentus, kuri neatrodas uzņēmumā, kurā veikta izmeklēšana, kā tas būtu gadījumā ar neatkarīgu grāmatvedi. Tika arī iebilsts, ka vienīgā ražotāja, kurš sadarbojās, visu izejvielu faktiskais patēriņš bija lielāks nekā SION normas un ka nebija pārmērīga atbrīvojuma no muitas nodokļiem.

(33)

Šajā ziņā jāatgādina, ka zvērinātā grāmatveža veiktā pārbaude un attiecīgās apliecības izsniegšana ir pārbaudes sistēmas elementi, ko EXIM politikā ir ieviesusi Indijas valdība. Tālab saskaņā ar EXIM politiku zvērināts grāmatvedis ir šīs sistēmas īstenošanas dalībnieks, un Komisijai bija jāpārbauda, vai iepriekšminētā pārbaudes sistēma ir efektīvi piemērota. Tas, ka uzņēmums nevarēja apliecināt, ka tas pats vai tā ieceltais zvērinātais grāmatvedis reģistrē pārbaudes, kas veiktas EXIM politikā noteiktās apliecības izsniegšanai, liecina, ka uzņēmums nevarēja pierādīt, ka ir ievēroti attiecīgie EXIM politikas noteikumi. Attiecībā uz uzņēmuma apgalvojumu par to, ka nekādā gadījumā nebija pārmērīga atbrīvojuma no muitas nodokļiem, jāatgādina, ka faktiskais stāvoklis uz vietas (proti, izejvielu maisījums un izgatavotie ražojumi, atšķirīgu SION normu izmantošana, EXIM politikā noteikto dokumentu trūkums par faktisko patēriņu), kamēr Indijas valdība nav veikusi nepieciešamo galīgo pārbaudi, liecināja, ka aprēķini attiecībā uz faktisko patēriņu un tādējādi uz pārmērīgu atbrīvojumu no nodokļiem par atļauju/licenci un SION normu nav ticami.

(34)

Atbrīvojums no ievedmuitas ir subsīdija pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē, t. i., Indijas valdības finansiāls atbalsts, kas piešķir priekšrocības eksportētājam, par kuru veikta izmeklēšana.

(35)

Turklāt AAS fiziskais eksports un AAS nosacītais eksports acīmredzot pēc likuma ir atkarīgs no eksporta rezultātiem, tādēļ saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu to uzskata par īpašu un kompensējamu. Uzņēmums var izmantot šīs shēmas piedāvātās priekšrocības tikai tad, ja tas apņemas ražojumu eksportēt.

(36)

Nevienu no abām šajā gadījumā izmantotajām apakšshēmām nevar uzskatīt par atļautu nodokļa atmaksājuma sistēmu vai nodokļu atmaksājuma aizvietotāju sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tās neatbilst pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi) izklāstītajiem noteikumiem. Indijas valdība neefektīvi piemēroja savu pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai apstiprinātu, vai eksportētā ražojuma ražošanā tika patērētas izejvielas un kāds bija to apjoms (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas gadījumā – pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts). Pašas SION nav uzskatāmas par faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo ar muitas nodokļiem neapliekami izejmateriāli, kas importēti atbilstīgi atļaujām/licencēm ar dažādiem SION etalonkritērijiem, ir kopā izmantoti vienā un tai pašā eksportējamās preces ražošanas procesā. Šāds process neļauj Indijas valdībai pietiekami precīzi pārbaudīt, kāds daudzums izejmateriālu tika patērēts eksporta produkcijas ražošanā un ar kādiem SION etalonkritērijiem tas ir jāsalīdzina. Turklāt Indijas valdība neveica efektīvu kontroli, balstoties uz pareizi reģistrētu faktisko patēriņu, vai arī vēl nav to pabeigusi. Indijas valdība arī neveica turpmāku pārbaudi, pamatojoties uz faktiski izmantoto izejmateriālu apjomu, lai gan parasti tas būtu vajadzīgs, ja nav efektīvas pārbaudes sistēmas (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts). Turklāt jāatgādina, ka attiecīgajam uzņēmumam nebija patēriņa reģistra, kas ļautu pārbaudīt izejmateriālu reālo patēriņu pa ražojumu veidiem. Tāpēc pat tad, ja būtu ieviesta efektīva kontroles sistēma, Indijas valdība nevarētu pārbaudīt, kādi izejvielu daudzumi ir tikuši patērēti eksportētā ražojuma izgatavošanai. Visbeidzot, zvērinātu grāmatvežu iesaistīšana pārbaudes procesā nav uzlabojusi pārbaudes sistēmu, jo nav detalizētu noteikumu par to, kā zvērinātiem grāmatvežiem būtu jāveic tiem uzticētie uzdevumi, un izmeklēšanas laikā sniegtā informācija nevarēja garantēt atbilstīgi pamatregulai izklāstīto iepriekšminēto noteikumu izpildi.

(37)

Tādēļ šīs divas apakšsistēmas ir kompensējamas.

(38)

Ja nav atļautas nodokļu atmaksāšanas sistēmas vai nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma sistēmas, kompensējamais labums ir atbrīvojums no ievedmuitas kopumā, kas parasti jāmaksā, importējot izejvielas. Šajā ziņā jānorāda, ka pamatregula ne tikai paredz to, ka tiek kompensēta maksājumu “pārsniegtā” atmaksa. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un I pielikuma i) punktu ievedmuitas pārmaksājumu var kompensēt tikai tad, ja ir izpildīti pamatregulas II un III pielikuma nosacījumi. Tomēr šajā gadījumā šie nosacījumi nebija izpildīti. Tādējādi, ja konstatē, ka nav atbilstoša uzraudzības procesa, iepriekšminēto izņēmumu attiecībā uz nodokļu atmaksāšanas shēmu nepiemēro, bet piemēro parasto noteikumu par to, ka kompensē nesamaksāto maksājumu summu (nesaņemtie ieņēmumi), nevis kādu apliecinātu pārmērīgu nodokļu atlaišanu. Kā izklāstīts pamatregulas II pielikuma II daļā un III pielikuma II daļā, izmeklēšanas iestādei nav jāaprēķina šāda pārmērīga nodokļu atlaišana. Tai, gluži otrādi, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu tikai jāatrod pietiekami pierādījumi tam, lai atspēkotu šķietamās pārbaudes sistēmas atbilstību.

(39)

Subsīdijas summu eksportētājam, kurš izmantoja AAS, aprēķināja, pamatojoties uz neuzlikto ievedmuitu (muitas pamatnodoklis un īpašais muitas papildnodoklis) par materiāliem, kas importēti saskaņā ar abām apakšshēmām, kuras pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā izmantoja attiecīgajam ražojumam (skaitītājs). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu maksas, kas neizbēgami bija radušās, lai saņemtu subsīdiju, atskaitīja no subsīdijas summas, ja par to tika saņemti pamatoti pieprasījumi. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu kā atbilstošu saucēju pieskaitīja attiecīgajam eksporta apgrozījumam, ko PIL sasniedza attiecīgais ražojums, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(40)

Subsīdijas likme, ko pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā attiecībā uz šo shēmu noteica vienīgajam ražotājam, kurš sadarbojās, bija 12,8 %.

(41)

Sīkāks DEPS apraksts sniegts EXIM politikas 04–09 4.3. punktā un HOP I 04–09 dokumenta 4. nodaļā.

(42)

Tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, nesaņēma kompensējamas priekšrocības atbilstīgi DEPS. Tādēļ uzskatīja, ka turpmāka šīs shēmas analīze šīs izmeklēšanas darbības jomā nav nepieciešama.

(43)

Detalizētāks EPCGS apraksts ir iekļauts EXIM politikas 04–09 5. nodaļā un HOP I 04–09 dokumenta 5. nodaļā.

(44)

Ražotājiem eksportētājiem, eksporta produkcijas tirgotājiem, kas ir “sasaistīti” ar palīgražotājiem, un pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības izmantot šo shēmu.

(45)

Saskaņā ar nosacījumu par pienākumu eksportēt uzņēmumam ir atļauts ar samazinātu nodokļa likmi importēt ražošanas līdzekļus (jaunus un – kopš 2003. gada aprīļa – arī lietotus ražošanas līdzekļus, kas nav vecāki par 10 gadiem). Šim nolūkam Indijas valdība pēc iesnieguma saņemšanas un maksājuma veikšanas izdod EPCGS atļauju. Šī shēma kopš 2000. gada aprīļa paredz 5 % ievedmuitas likmes samazinājumu, kas piemērojams visiem ražošanas līdzekļiem, kas importēti saskaņā ar šo shēmu. Līdz 2000. gada 31. martam piemēroja spēkā esošo nodokļa likmi 11 % apjomā (ieskaitot 10 % piemaksu) un augstas vērtības importa gadījumos piemēroja nulles nodokļa likmi. Lai izpildītu eksportēšanas pienākumu, importētie ražošanas līdzekļi noteiktā laikposmā ir jāizmanto noteikta daudzuma eksportpreču ražošanai.

(46)

EPCGS atļaujas īpašnieks var iegūt ražošanas līdzekļus arī iekšzemes tirgū. Šādā gadījumā ražošanas līdzekļu vietējais ražotājs var izmantot priekšrocību veikt tādu ar muitas nodokli neapliekamu sastāvdaļu importu, kuras vajadzīgas minēto ražošanas līdzekļu izgatavošanai. Vai arī vietējais ražotājs var pieprasīt nosacītā eksporta piedāvātās priekšrocības saistībā ar ražošanas līdzekļu piegādi EPCGS atļaujas īpašniekam.

(47)

Pēc konstatējumu izpaušanas komentāri par EPCGS netika iesniegti.

(48)

EPCGS nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa samazinājums ir Indijas valdības finansiāls atbalsts, jo šī koncesija samazina Indijas valdības nodokļu ieņēmumus, kuri citādi būtu jāsamaksā. Turklāt nodokļa samazinājums dod labumu eksportētājam, jo nodokļi, kas tiek uzkrāti importējot, uzlabo tā likviditāti.

(49)

Turklāt pēc likuma EPCGS shēma ir atkarīga no eksporta rezultātiem, jo šādas atļaujas var saņemt tikai tad, ja ir apņemšanās veikt eksportu. Tādēļ tā ir uzskatāma par specifisku un kompensējamu pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(50)

Visbeidzot, šo shēmu nevar uzskatīt par atļautu nodokļu atmaksāšanas sistēmu vai nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Šādas pieļaujamas sistēmas nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, kā norādīts pamatregulas I pielikuma i) punktā, jo ražošanas līdzekļi netiek patērēti eksporta produkcijas ražošanā.

(51)

Viens eksportētājs, kurš sadarbojās, izmeklēšanas laikposmā nebija iepircis ražošanas līdzekļus. Tomēr uzņēmums joprojām saņēma atbrīvojumu no nodokļa par ražošanas līdzekļiem, kuri par sākotnējā izmeklēšanā konstatēto summu bija iepirkti pirms izmeklēšanas laikposma. Saskaņā ar sākotnējā izmeklēšanā konstatēto pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā iegūto subsīdijas summu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu aprēķināja, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli par importētiem ražošanas līdzekļiem, sadalot subsīdiju uz laikposmu, kas atspoguļo šādu ražotāja eksportētāja ražošanas līdzekļu faktisko amortizācijas atskaitījumu periodu. Atbilstīgi ieviestajai praksei tādā veidā aprēķinātā summa, ko var attiecināt uz PIL, ir pielāgota, pieskaitot šajā laikposmā gūtos procentus, lai atspoguļotu laika gaitā gūto priekšrocību pilno vērtību. No šīs summas saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu atskaitīja maksājumus, kas neizbēgami bija radušies, lai saņemtu subsīdiju, iegūstot subsīdijas lielumu kā skaitītāju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdijas summu kā atbilstīgu saucēju iedalīja visam eksporta apgrozījumam pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem, un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem. Subsīdijas likme, kas bija noteikta attiecībā uz priekšrocībām, ko uzņēmums guva pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā, bija 0,3 %.

(52)

Eksportētāji saskaņā ar šo shēmu varēja izmantot priekšrocības, ko piedāvāja daļējs atbrīvojums no ieņēmuma nodokļa par eksporta tirdzniecībā iegūtu peļņu. Juridiskais pamats šim atbrīvojumam bija noteikts Ienākuma nodokļa likuma 80.HHC pantā.

(53)

Šo noteikumu atcēla 2005.–2006. gada novērtējumā (t. i., par finanšu gadu, kas sākās 2004. gada 1. aprīlī un beidzās 2005. gada 31. martā) un turpmāk, tādējādi ITA 80.HHC pants neparedz nekādas priekšrocības pēc 2004. gada 31. marta. Vienīgais ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā neguva nekādas priekšrocības saskaņā ar šo shēmu. Tādējādi, tā kā šī shēma ir atcelta, priekšrocību izmantošana netiks kompensēta, kā noteikts pamatregulas 15. panta 1. punktā.

(54)

Detalizēts FMS apraksts ir ietverts EXIM politikas 04–09 3.9. nodaļā un HOP I 04–09 dokumenta 3.20. nodaļā. Lai gan uzņēmums ziņoja par šo shēmu, izmeklēšanā atklājās, ka pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā netika gūtas nekādas priekšrocības. Tā kā tika konstatēts, ka ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, nav guvis kompensējamas priekšrocības atbilstoši šai shēmai, šīs izmeklēšanas darbības jomā tam nebija nepieciešama turpmāka analīze.

(55)

Detalizēts TPS apraksts ir iekļauts EXIM politikas 04–09 3.7. nodaļā un HOP I 04–09 dokumenta 3.2. nodaļā.

(56)

Jebkurš ražotājs eksportētājs var pieteikties uz šo shēmu.

(57)

Šīs shēmas mērķis ir piešķirt piemaksu uzņēmumiem, kuri palielina savu eksporta apgrozījumu. Šajā ziņā shēma ļauj attiecīgajiem uzņēmumiem izmantot kredītu 5–15 % apmērā no summas, kas noteikta, pamatojoties uz starpību starp tā eksporta FOB vērtībām, kas veikts divus pēdējos finanšu gadus pēc kārtas.

(58)

Uzņēmumiem, kuri vēlas izmantot šo shēmu, ir jāiesniedz pieteikums Komerclietu un rūpniecības ministrijai. Pēc pieteikuma apstiprināšanas attiecīgās iestādes izsniedz atļauju, kurā norādīts kredīta lielums.

(59)

Šīs shēmas darbība 2006. gada martā tika pārtraukta, un laika gaitā to aizstāja ar divām jaunām shēmām – mērķa tirgus shēmu un mērķa ražojumu shēmu. Tomēr uz TPS atļauju varēja pieteikties vēl līdz 2007. gada martam, un uzņēmumi, kuri izmanto šo shēmu, drīkst izmantot attiecīgos kredītus līdz 2009. gada martam.

(60)

Ražotājs, kurš sadarbojās, uzskatīja, ka uzņēmums šīs shēmas PIL laikā nav izmantojis priekšrocības un ka shēma 2006. gadā bija atcelta, tāpēc tā nav jākompensē. Tomēr, kā izklāstīts iepriekš, izmeklēšanā atklājās, ka uzņēmums PIL laikā ir izmantojis priekšrocības, tāpēc, lai gan shēma patiesi vairs netiek izmantota, uzņēmumi arī turpmāk līdz 2009. gadam to var izmantot.

(61)

TPS nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē. TPS kredīts ir Indijas valdības finansiāls atbalsts, jo šo kredītu, iespējams, izmantos, lai kompensētu ievedmuitu, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāmaksā. Turklāt TPS kredīts sniedz labumu eksportētājam, jo tas uzlabo tā likviditāti.

(62)

Turklāt pēc likuma TPS ir atkarīga no eksporta rezultātiem, tādēļ minētā shēma uzskatāma par īpašu un kompensējamu atbilstīgi pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktam.

(63)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksāšanas sistēmu vai nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietojumu atmaksāšanas definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma faktiski ražošanas procesā patērēt ar muitas nodokli neapliktās importētās preces, un kredīta apjoms netiek aprēķināts atkarībā no faktiski izmantotajām izejvielām. Nav sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuras izejvielas ir patērētas, ražojot eksportēto ražojumu, vai bija vērojams ievedmuitas pārmaksājums pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Eksportētājs ir tiesīgs izmantot TPS piedāvātās priekšrocības neatkarīgi no tā, vai tas importē kādas izejvielas vai ne. Lai izmantotu priekšrocības, eksportētājam vienkārši jāpalielina eksporta apgrozījums, nepierādot, ka izejmateriāli tika importēti. Tātad TPS piedāvātās priekšrocības var izmantot pat tie eksportētāji, kas visas vajadzīgās izejvielas sagādā uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot kā izejvielas.

(64)

Kompensējamo subsīdiju lielumu aprēķināja kā priekšrocības, ko izmantoja saņēmējs un kas tika konstatētas pārskatīšanas izmeklēšanas laikā, ko ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, bija iegrāmatojis uzkrājumu veidā kā ienākumus eksporta darījuma posmā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdijas summu (skaitītājs) kā atbilstīgu saucēju iedalīja visam eksporta apgrozījumam pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem, un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(65)

Subsīdijas likme, ko pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā attiecībā uz šo shēmu noteica vienīgajam ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, bija 0,7 %.

(66)

Jāatgādina, ka subsīdijas norma, kas sākotnējā izmeklēšanā tika noteikta vienīgajam ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās šajā daļējā starpposma pārskatīšanā, bija 5,8 %.

(67)

Šīs daļējās starpposma pārskatīšanas laikā tika konstatēts, ka kompensējamo subsīdiju lielums, kas izteikts ad valorem izteiksmē, ir 13,8 %, kā norādīts turpmāk:

(68)

Ņemot vērā iepriekšminēto, jāsecina, ka vienīgā ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, subsidēšanas līmenis ir palielinājies.

(69)

Saskaņā ar pamatregulas 19. pantu un šīs daļējās starpposma pārskatīšanas pamatojumu, kas minēts izmeklēšanas sākšanas paziņojuma 3. punktā, ir konstatēts, ka vienīgā ražotāja, kurš sadarbojās, subsidēšanas norma ir palielinājusies no 5,8 % līdz 13,8 %, tāpēc ir attiecīgi jākoriģē kompensācijas maksājuma likme, kas šim ražotājam eksportētājam noteikta ar Regulu (EK) Nr. 193/2007.

(70)

Otram uzņēmumam, uz kuru attiecās šī daļējā starpposma pārskatīšana, Reliance Industries Ltd, sākotnējā izmeklēšanā bija visaugstākā subsīdijas norma, taču tas šajā izmeklēšanā nesadarbojās. Tā kā šis uzņēmums nesadarbojās, novērtējums saskaņā ar pamatregulas 28. pantu bija jāveic, balstoties uz pieejamajiem faktiem. Šajā ziņā, ņemot vērā konstatējumus attiecībā uz vienu eksportētāju, kurš sadarbojās, ļoti iespējams, ka šis ražotājs eksportētājs, kurš nesadarbojās, arī turpmāk gūs labumu, ko sniedz izmeklētās subsidēšanas shēmas, vismaz tādā pašā mērā, kāds konstatēts attiecībā uz eksportētāju, kurš sadarbojās. Tādējādi jāsecina, ka subsidēšanas līmenis attiecībā uz vienu ražotāju eksportētāju, uz kuru attiecās šī pārskatīšana un kurš nesadarbojās, arī ir palielinājies līdz 13,8 %, tāpēc ir attiecīgi jākoriģē kompensācijas maksājuma likme, kas šim ražotājam eksportētajam noteikta ar Regulu (EK) Nr. 193/2007.

(71)

Attiecībā uz uzņēmumiem, kuri sākotnējā izmeklēšanā sadarbojās, bet kuri izmeklēšanas sākšanas paziņojuma pielikumā nebija norādīti kā uzņēmumi, uz kuriem attiecas izmeklēšana, nebija nekādu norāžu par to, ka būtu jāpārrēķina šiem uzņēmumiem piemērojamās kompensācijas un antidempinga maksājuma likmes. Tāpēc individuālās maksājuma likmes, kas piemērojamas visām pārējām personām, izņemot Regulas (EK) Nr. 193/2007 1. panta 2. punktā minētos uzņēmumus Pearl Engineering un Reliance Industries, nemainās.

(72)

Taču attiecībā uz uzņēmumiem, kuri nesadarbojās ne šajā pārskatīšanā, ne arī sākotnējā izmeklēšanā, jāuzskata, ka tie arī turpmāk izmantos priekšrocības, ko piedāvā izmeklētās subsidēšanas shēmas, vismaz tādā pašā mērā, kāds konstatēts attiecībā uz vienīgo eksportētāju, kurš sadarbojās. Lai izvairītos no veicināšanas maksājuma noteikšanas par nesadarbošanos, ir lietderīgi “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo subsidēšanas līmeni noteikt kā visaugstāko likmi, kas piemērojama jebkuram uzņēmumam, kurš sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā, t. i., 13,8 % apmērā.

(73)

Koriģētā kompensācijas maksājuma likmes jānosaka tādā līmenī, kādā ir jaunās subsidēšanas likmes, kas tika konstatētas šīs pārskatīšanas laikā, jo sākotnējā antisubsidēšanas izmeklēšanā aprēķinātā kaitējuma starpība joprojām ir lielāka.

(74)

Uzņēmumiem individuāli noteiktās kompensācijas maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, atspoguļo daļējā starpposma pārskatīšanā konstatēto situāciju. Tādējādi tās ir vienīgi piemērojamas attiecīgā produkta importam no šiem uzņēmumiem. Labumu no šīm maksājuma likmēm nevar gūt attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu, ja to ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti norādīts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp struktūras, kuras saistītas ar tajā īpaši minētajiem, un tam piemērojama maksājuma likme, kas attiecas uz “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(75)

Lai izvairītos no PET cenu svārstībām, ko izraisa jēlnaftas cenu izmaiņas, kā rezultātā tiek iekasēti lielāki nodokļi, jāatgādina, ka spēkā esošie pasākumi ir noteikti kā konkrētais maksājums par tonnu. Šī summa izriet no kompensācijas maksājuma likmes piemērošanas CIF eksporta cenām, ko izmantoja kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķināšanā sākotnējā izmeklēšanā. Šī pati metode ir izmantota, lai noteiktu konkrētā maksājuma koriģētos līmeņus saistībā ar šo pārskatīšanu.

(76)

Tāpēc piemērojamās normas un maksājuma likmes jāaprēķina atbilstoši turpmāk tabulā norādītajam:

(77)

Jebkura prasība piemērot šīs individuālās kompensācijas maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunas ražotnes vai pārdošanas struktūras izveides) nekavējoties adresējama Komisijai (6) kopā ar visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par visām pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū un eksporta pārdošanu, kas, piemēram, saistās ar minēto nosaukuma maiņu vai pārmaiņām ražošanas un pārdošanas struktūrās. Vajadzības gadījumā un pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju regula tiks grozīta, attiecīgi atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem noteiktas individuālās maksājumu likmes.

(78)

Kompensācijas maksājuma likmes koriģēšana ietekmēs galīgo antidempinga maksājumu, kas Indijas ražotājiem piemērots ar Regulu (EK) Nr. 192/2007.

(79)

Sākotnējā antidempinga izmeklēšanā antidempinga maksājumu koriģēja, lai izvairītos no tā, ka no eksporta subsīdijām gūtais labums tiktu uzskaitīts divreiz. Šajā ziņā saskaņā ar 14. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (7), un 24. panta 1. punktu antisubsidēšans pamatregulā nepiemēro abus – gan antidempinga, gan kompensācijas – maksājumus, lai labotu vienu un to pašu situāciju, kas izriet no dempinga vai no eksporta subsidēšanas. Sākotnējā antisubsidēšanas izmeklēšanā, kā arī šajā daļējā starpposma pārskatīšanā tika konstatēts, ka dažas izmeklēšanā aplūkotās subsīdiju shēmas, par kurām tika konstatēts, ka tās ir kompensējamas, veido eksporta subsīdijas antisubsidēšanas pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Šīs subsīdijas ietekmēja Indijas ražotāju eksportētāju eksporta cenu, tādējādi izraisot dempinga starpības palielināšanos. Citiem vārdiem sakot, sākotnējā antidempinga izmeklēšanā noteiktā galīgā dempinga starpība daļēji bija radusies eksporta subsīdiju esamības dēļ.

(80)

Tāpēc galīgā antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, tagad ir jākoriģē, ņemot vērā no eksporta subsīdijām pārskatīšanas izmeklēšanas laikposmā gūtā labuma pārskatīto līmeni, kas noteikts šajā daļējā starpposma pārskatīšanā, lai atspoguļotu faktisko dempinga starpību, kas palikusi pēc koriģētā galīgā kompensācijas maksājuma kompensēšanas ar eksporta subsīdiju ietekmi.

(81)

Citiem vārdiem sakot, lai koriģētu iepriekš noteiktās dempinga starpības, būs jāņem vērā jaunie subsīdiju līmeņi.

(82)

Tāpēc attiecīgajiem uzņēmumiem piemērojamās dempinga starpības un kompensācijas maksājumu likmes jāaprēķina tā, kā norādīts turpmākajā tabulā.

(83)

Lai nodrošinātu pareizu kompensācijas un antidempinga maksājumu piemērošanu, atlikušo maksājuma likmi nepiemēro ne vien eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī tiem uzņēmumiem, kuri PIL neveica eksportu. Tomēr šie uzņēmumi, ja tie atbilst pamatregulas 20. panta prasībām, ir aicināti iesniegt pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi minētajam pantam, lai to situāciju izskatītu individuāli,