30.8.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 226/30

---

EUROJUST PIEMĒROJAMA FINANŠU REGULA

EUROJUST KOLĒĢIJA,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 28. februāra lēmumu par Eurojust izveidi nolūkā pastiprināt smagu noziegumu apkarošanu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas Lēmumu par Eurojust pieprasīto atkāpju piemērošanu attiecībā uz Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam,

tā kā:

(1)	Eurojust ir tiesībsubjektība un pilna atbildība par sava budžeta sastādīšanu un izpildi.

(2)	Ir jānosaka Eurojust budžeta sastādīšanas un izpildes noteikumi, kā arī noteikumi par atskaišu uzrādīšanu un auditēšanu.

(3)	Ir arī nepieciešams noteikt Eurojust Kolēģijas, kredītrīkotāja, grāmatveža, avansu pārziņa un iekšējā revidenta atbildību un pilnvaras.

(4)	Ir jāizveido efektīvas kontroles sistēmas, lai aizsargātu Eiropas Kopienas finanšu intereses.

(5)	Tā kā Kopienas budžets ar ikgadējām dotācijām finansē Eurojust, budžeta sastādīšanas, pārskatu uzrādīšanas un izpildes apstiprinājuma grafikam ir jābūt pieskaņotam vispārējās Finanšu regulas ekvivalentajiem noteikumiem.

(6)	Tā paša iemesla dēļ Eurojust ir jāievēro tādas pašas prasības kā Kopienas institūcijām attiecībā uz valsts līgumu un dotāciju piešķiršanu; šai ziņā pietiks ar atsaukšanos uz attiecīgajiem noteikumiem vispārējā Finanšu regulā.

(7)	Finanšu regulai ir jāatspoguļo Eurojust kā tiesiskas sadarbības struktūras īpašās vajadzības. Tai ir pilnībā jāņem vērā Eurojust veiktās paaugstināta riska operācijas, it īpaši saistībā ar izmeklēšanu un apsūdzību izvirzīšanu.

(8)	Eurojust budžetam piemērojamo Finanšu regulu Kolēģijai ir vienbalsīgi jāpieņem pēc konsultēšanās ar Komisiju.

(9)	Komisija ir saskaņojusi šo regulu, tostarp arī atkāpi no Regulas par finanšu struktūrām.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   SADAĻA

PRIEKŠMETS

1. pants

Šī regula izklāsta galvenos principus un noteikumus, kas attiecas uz Eurojust budžeta izveidi un izpildi.

2. pants

Šajā regulā:

1)	“Eurojust lēmums” ir Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmums 2002/187/TI par Eurojust izveidi nolūkā pastiprināt smagu noziegumu apkarošanu (1).

2)	“Eurojust” ir tiesu iestāžu sadarbības institūcija, kuru Lēmums par Eurojust izveido kā Eiropas Savienības struktūru.

3)	“Kolēģija” ir institūcija, kas minēta 10. panta 1. punktā Lēmumā par Eurojust.

4)	“Administratīvais direktors” persona, kas minēta 29. pantā un 36. panta 1. punktā Lēmumā par Eurojust.

5)	“Personāls” ir administratīvais direktors, kā arī personāls, kas minēts 30. pantā Lēmumā par Eurojust.

6)	“Budžets” ir Eurojust budžets saskaņā ar 34. pantu Lēmumā par Eurojust.

7)	“Budžeta lēmējinstitūcija” ir Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome.

8)	“Vispārējā Finanšu regula” ir Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2).

9)	“Regula par pamata Finanšu regulu struktūrām” ir Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam (3).

10)	“Vispārējās Finanšu regulas noteikumu īstenošana” ir detalizētie noteikumi par to, kā īstenot Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 saskaņā ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (4).

11)	“Eurojust Finanšu regulas īstenošanas noteikumi” ir šīs Finanšu regulas īstenošanas kārtība.

12)	“Eurojust Finanšu noteikumi” ir Lēmuma par Eurojust, šīs Finanšu regulas un Eurojust Finanšu regulas īstenošanas kārtība.

13)	“Regulas par personālu” ir regulas un noteikumi, kas piemērojami Eiropas Kopienu amatpersonām un citiem ierēdņiem.

II   SADAĻA

BUDŽETA PRINCIPI

3. pants

Budžeta izveide un īstenošana atbilst vienotības un budžeta precizitātes, gada pārskata, līdzsvara, norēķinu vienības, universāluma, specifikācijas, pareizas finanšu vadības un pārredzamības principiem, kā noteikts šajā regulā.

1.   NODAĻA

Vienotības un budžeta precizitātes principi

4. pants

Budžets ir akts, ar kuru katram saimnieciskajam gadam prognozē un akceptē ieņēmumus un izdevumus, ko uzskata par nepieciešamiem, lai īstenotu Lēmumu par Eurojust.

5. pants

Budžets ietver:

a)	pašu ieņēmumus, ko veido visas maksas un atlīdzība un, neskarot 51. pantu, procenti, kurus Eurojust var saņemt par pakalpojumiem, kas veikti papildus tam piešķirtajiem pienākumiem, un jebkādus citus ienākumus;

b)	ieņēmumus, kurus veido jebkādas finanšu iemaksas, ko maksā dalībvalsts, kurā Eurojust struktūra atrodas;

c)	Eiropas Kopienu piešķirto dotāciju;

d)	ieņēmumus, kas piešķirti konkrētiem izdevumu posteņiem saskaņā ar 19. panta 1. punktu;

e)	Eurojust izdevumus, tostarp administratīvos izdevumus.

6. pants

1.   Ieņēmumus neiekasē un izdevumus neapmaksā, ja tie nav iegrāmatoti kādā no budžeta pozīcijām.

2.   Apropriāciju nedrīkst iekļaut budžetā, ja tā nav paredzēta izdevumu postenim, kurš tiek uzskatīts par nepieciešamu.

3.   Nevar uzņemties saistības vai dot rīkojumus par izdevumiem, pārsniedzot budžetā piešķirtās apropriācijas.

2.   NODAĻA

Gada pārskata princips

7. pants

Apropriācijas, kuras iekļauj budžetā, ir piešķirtas vienam saimnieciskajam gadam, kas ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

8. pants

1.   Budžetā iekļauj diferencētas apropriācijas un nediferencētas apropriācijas, ko veido saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas.

2.   Saistību apropriācijas sedz visas to juridisko saistību izmaksas, kas radušās kārtējā saimnieciskā gada laikā.

3.   Maksājumu apropriācijas sedz maksājumus, ko izdara, lai pildītu kārtējā saimnieciskajā gadā un/vai iepriekšējos saimnieciskajos gados radušās juridiskās saistības.

4.   Administratīvās apropriācijas ir nediferencētas. Administratīvus izdevumus, kuri jāizdara saskaņā ar līgumiem, kas attiecas uz laikposmiem, kuri pārsniedz saimniecisko gadu saskaņā ar vietējām paražām vai praksi attiecībā uz iekārtu piegādēm, maksā no tā saimnieciskā gada budžeta, kurā tie tiek izdarīti.

9. pants

1.   Eurojust ieņēmumus, kas minēti 5. pantā, iekļauj saimnieciskā gada kontos, pamatojoties uz summām, kas iekasētas saimnieciskā gada laikā.

2.   Eurojust ieņēmumi rada pamatu līdzvērtīga lieluma maksājumu apropriācijām.

3.   Apropriācijas, kas budžetā piešķirtas attiecīgajam gadam, var izlietot tikai tādu izdevumu segšanai, par kuriem radušās saistības un kuri apmaksāti šajā saimnieciskajā gadā, un, lai samaksātu summas, kas maksājamas saskaņā ar iepriekšējos saimnieciskajos gados radītām saistībām.

4.   Saistības iegrāmato kontos, pamatojoties uz juridiskajām saistībām, par kurām līgumi noslēgti līdz 31. decembrim.

5.   Maksājumus iegrāmato saimnieciskā gada kontos, pamatojoties uz maksājumiem, kurus grāmatvedis izdarījis ne vēlāk kā attiecīgā gada 31. decembrī.

10. pants

1.   Apropriācijas, kas nav izlietotas līdz tā saimnieciskā gada beigām, kuram tās bijušas iekļautas budžetā, atceļ.

Tomēr ar Kolēģijas lēmumu, kas pieņemts ne vēlāk kā 15. februārī, tos var pārgrāmatot uz nākamo saimniecisko gadu, bet tikai saskaņā ar 2.–7. punktu.

2.   Apropriācijas, kas attiecas uz personāla izdevumiem, nevar pārgrāmatot.

3.   Apropriācijas, kas paredzētas, lai uzņemtos saistības diferencētām apropriācijām, un nediferencētas apropriācijas, par kurām saimnieciskā gada beigās vēl nav radušās saistības, var pārgrāmatot par summām, kas atbilst saistību apropriācijām, par kurām lielākā daļa sagatavošanas posmu, kas noteikti saistību uzņemšanas procedūrā, kura jāparedz noteikumos, ar kuriem īsteno Eurojust finanšu noteikumus, ir pabeigti līdz 31. decembrim; tādā gadījumā par šīm summām var uzņemties saistības līdz nākamā gada 31. martam.

4.   Apropriācijas diferencētu apropriāciju apmaksai var pārgrāmatot par summām, kas vajadzīgas, lai segtu esošās saistības vai saistības, kuras saistītas ar pārgrāmatotajām saistību apropriācijām, ja apropriācijas, kas paredzētas attiecīgajām pozīcijām nākamā saimnieciskā gada budžetā, nenosedz pieprasījumus. Eurojust vispirms izlieto apropriācijas, kas piešķirtas kārtējam saimnieciskajam gadam, un neizmanto pārgrāmatotās apropriācijas, pirms pirmās minētās nav izlietotas.

5.   Nediferencētās apropriācijas, kas atbilst saistībām, par kurām līgumi ir pienācīgi noslēgti saimnieciskā gada beigās, automātiski pārgrāmato vienīgi uz nākamo saimniecisko gadu.

6.   Pārgrāmatotās apropriācijas, par kurām nav radušās saistības līdz n + 1 gada 31. martam, automātiski atceļ.

Tādā veidā pārgrāmatotās apropriācijas kontos iezīmē.

7.   Apropriācijas, kas 31. decembrī ir pieejamas no 19. pantā minētajiem piešķirtajiem ieņēmumiem, pārgrāmato automātiski.

Pieejamās apropriācijas, kas atbilst pārgrāmatotajiem piešķirtajiem ieņēmumiem, ir jāizlieto vispirms.

11. pants

Ja summas, par kurām radušās saistības, atceļ tādēļ, ka darbības, kurām tās paredzētas, nav izpildītas pilnīgi vai daļēji jebkurā saimnieciskajā gadā, kas ir pēc tā gada, kurā par apropriācijām radušās saistības, attiecīgās apropriācijas atceļ.

12. pants

Par budžetā iekļautajām apropriācijām var uzņemties saistības no 1. janvāra, ja budžets ir pieņemts galīgajā variantā.

13. pants

1.   Katru gadu no 15. novembra parasto administratīvo izdevumu saistības var uzņemties iepriekš no apropriācijām, kas paredzētas nākamajam saimnieciskajam gadam. Tādas saistības tomēr nevar pārsniegt vienu ceturtdaļu no apropriācijām attiecīgajai budžeta pozīcijai par kārtējo saimniecisko gadu. Tās nevar attiecināt uz tāda veida jauniem izdevumiem, kas pēdējā pieņemtajā budžetā vēl nav bijuši apstiprināti principā.

2.   Izdevumi, kas jāmaksā avansā, piemēram, nomas maksa, var būt par pamatu tam, ka maksājumus no 1. decembra un vēlāk maksā no budžeta apropriācijām nākamajam saimnieciskajam gadam.

14. pants

1.   Ja saimnieciskā gada sākumā budžets nav pieņemts galīgajā variantā, tad tādu izdevumu saistību radīšanai un apmaksai, kuras bijis iespējams iegrāmatot konkrētā budžeta pozīcijā, īstenojot pēdējo pienācīgi pieņemto budžetu, piemēro turpmāk izklāstītos noteikumus.

2.   Saistības par vienu nodaļu var uzņemties ne vairāk kā vienas ceturtdaļas apmērā no kopējās apropriācijas, kas attiecīgajai nodaļai piešķirta par iepriekšējo saimniecisko gadu, plus vienas divpadsmitdaļas apmērā par katru aizritējušo mēnesi.

Maksājumus par katru nodaļu ik mēnesi var izdarīt ne vairāk kā vienas divpadsmitdaļas apmērā no apropriācijas, kas attiecīgajai nodaļai bijusi piešķirta iepriekšējā saimnieciskajā gadā.

Nevar pārsniegt apropriāciju limitu, kas noteikts ieņēmumu un izdevumu tāmē.

3.   Pēc administratīvā direktora pieprasījuma Kolēģija var vienlaikus piešķirt vienu vai vairākas provizoriskās divpadsmitdaļas gan saistībām, gan maksājumiem, pārsniedzot summas, kas automātiski ir pieejamas saskaņā ar 1. un 2. punktu, ja tas nepieciešams Eurojust darbības turpināšanai un pārvaldes vajadzībām.

Papildu divpadsmitdaļas apstiprina pilnīgi, un tās nav dalāmas.

3.   NODAĻA

Līdzsvara princips

15. pants

1.   Budžeta ieņēmumiem un maksājumu apropriācijām jābūt līdzsvarā.

2.   Saistību apropriācijas nevar pārsniegt Kopienas dotācijas summu plus pašu ieņēmumus un jebkādus citus ieņēmumus, kas minēti 5. pantā.

3.   Eurojust nedrīkst izdarīt aizņēmumus.

4.   Līdzekļi, kurus maksā Eurojust, veido tā budžeta līdzsvarojošo dotāciju, kuru uzskata par iepriekšēju finansējumu vispārējās Finanšu regulas 81. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta nozīmē.

16. pants

1.   Ja budžeta izlietojuma pārskatā 81. panta nozīmē ir pozitīvs saldo, to atmaksā Komisijai līdz pat gada laikā samaksātās Kopienas dotācijas apmēram. Saldo daļu, kas pārsniedz Kopienas dotācijas summu, kura samaksāta gada laikā, iekļauj nākamā saimnieciskā gada budžetā kā ieņēmumu.

Starpību starp Kopienas dotāciju, kas iekļauta vispārējā budžetā, un institūcijai faktiski samaksāto summu atceļ.

2.   Ja 81. pantā noteiktā budžeta izlietojuma pārskata saldo ir negatīvs, to iekļauj nākamā saimnieciskā gada budžetā.

3.   Ieņēmumu vai maksājumu apropriācijas iekļauj budžetā budžeta procedūras gaitā, izmantojot labojumu procedūru, vai arī budžeta izpildes laikā, izdarot budžetā grozījumus.

4.   NODAĻA

Norēķinu vienības princips

17. pants

Budžetu izstrādā un izpilda euro, un pārskatus veido euro.

Tomēr, lai nodrošinātu naudas plūsmu, grāmatvedim un avansa kontu gadījumā – avansu pārzinim – ir atļauts veikt operācijas valstu valūtās, kā noteikts Eurojust finanšu noteikumos.

5.   NODAĻA

Universāluma princips

18. pants

Kopējie ieņēmumi nosedz kopējās maksājumu apropriācijas saskaņā ar 19. pantu. Saskaņā ar 21. pantu visus ieņēmumus un izdevumus iegrāmato pilnā apmērā, neizdarot to starpā nekādas korekcijas.

19. pants

1.   Šādus ieņēmumu posteņus izmanto, lai finansētu īpašus izdevumu posteņus:

a)	ieņēmumus, kas atvēlēti īpašiem mērķiem, piemēram, ienākumus no fondiem, subsīdijas, dāvanas un novēlējumus;

b)	dalībvalstu, trešo valstu vai dažādu organizāciju iemaksas Eurojust darbībām, ciktāl tas paredzēts nolīgumā, kas noslēgts starp Eurojust un dalībvalstīm, trešām valstīm vai attiecīgajām organizācijām.

2.   Visi ieņēmumu posteņi 1. punkta nozīmē nosedz visus tiešos vai netiešos izdevumus, kas rodas sakarā ar attiecīgo darbību vai mērķi.

3.   Budžetā izveido pozīcijas, kur kārtot piešķirtos ieņēmumus, kas minēti 1. punktā, un, kur vien iespējams, norāda summas.

20. pants

1.   Administratīvais direktors var pieņemt jebkādus ziedojumus Eurojust, piemēram, fondu līdzekļus, subsīdijas, dāvinājumus un novēlējumus.

2.   Lai pieņemtu ziedojumus, kas saistīti ar zināmiem finansiāliem maksājumiem, nepieciešams, lai to vispirms būtu atļāvusi Kolēģija, kas pieņem lēmumu divu mēnešu laikā no dienas, kad tai iesniegts pieprasījums. Ja Kolēģija šajā termiņā nepieņem lēmumu, ziedojumu uzskata par pieņemtu.

21. pants

1.   Eurojust finanšu noteikumos precizē, kādos gadījumos konkrētas summas var ieturēt no maksājumu pieprasījumiem, faktūrām vai deklarācijām, ko pēc tam nodod tīrās summas apmaksai.

Atlaides, atmaksājumus un rabatus par faktūrām un maksājumu pieprasījumiem nereģistrē kā Eurojust ieņēmumus.

2.   Samaksu par precēm, citiem produktiem vai pakalpojumiem, ko piegādā vai sniedz Eurojust, sedz no budžeta pilnā apmērā par summu bez nodokļiem, ja minētajā summā iekļauti nodokļi, kurus atmaksā:

a)	dalībvalstis saskaņā ar Protokolu par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti, uzņemšanas valsts, pamatojoties uz Nolīgumu par vietu sadalījumu vai pamatojoties uz citiem attiecīgiem nolīgumiem,

b)	vai dalībvalsts vai trešā valsts, pamatojoties uz attiecīgiem nolīgumiem.

Jebkādus valstu nodokļus, kurus Eurojust ir pagaidām samaksājis saskaņā ar pirmo daļu, iekļauj pagaidu kontā, līdz attiecīgā dalībvalsts tos atmaksā.

3.   Negatīvu saldo iekļauj budžetā kā izdevumus.

4.   Korekcijas var izdarīt par atšķirībām, kas, izpildot budžetu, rodas valūtas apmaiņas rezultātā. Galīgos ieņēmumus vai zaudējumus iekļauj gada saldo.

6.   NODAĻA

Specifikācijas princips

22. pants

Apropriācijas pilnīgi atvēl konkrētiem mērķiem, iedalot pa sadaļām un nodaļām; nodaļas sīkāk iedala pantos un posteņos.

23. pants

1.   Direktors katras nodaļas ietvaros var izdarīt pārvietojumus no viena panta uz citu.

Viņš, cik vien drīz iespējams, informē Kolēģiju par pārvietojumiem, kas izdarīti saskaņā ar pirmo apakšpunktu.

2.   Administratīvais direktors var izdarīt pārvietojumus no vienas sadaļas uz citu un no vienas nodaļas uz citu kopumā 10 % apmērā no saimnieciskā gada apropriācijām. Viņš, cik vien drīz iespējams, informē Kolēģiju par pārvietojumiem, kas veikti starp sadaļām un nodaļām. Nepārsniedzot apropriāciju 10 % ierobežojumu, viņš Kolēģijai var ierosināt veikt pārvietojumus vai apropriācijas no vienas sadaļas uz otru vai no vienas nodaļas uz otru vienas sadaļas ietvaros. Kolēģija mēneša laikā var izteikt iebildumus pret tādu pārvietošanu; pēc šā termiņa pārvietojumus uzskata par pieņemtiem.

3.   Pārvietošanas priekšlikumiem un pārvietojumiem, ko izdara saskaņā ar šo pantu, pievieno attiecīgus sīki izstrādātus apliecinošus dokumentus, kur norādīta apropriāciju izmantošana un pieprasījumu tāmes līdz saimnieciskā gada beigām gan par kreditējamām pozīcijām, gan pozīcijām, no kurām apropriācijas saņem.

24. pants

1.   Apropriācijas drīkst pārvietot tikai uz tām budžeta pozīcijām, kurām budžetā ir piešķirtas apropriācijas vai pielikti atgādinājumi (p. m. [= pro memoria]).

2.   Apropriācijas, kas atbilst piešķirtajiem ieņēmumiem, drīkst pārvietot vienīgi tad, ja tās izlieto mērķim, kuram ieņēmumi piešķirti.

7.   NODAĻA

Pareizas finanšu vadības princips

25. pants

1.   Budžeta apropriācijas izlieto saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu, tas ir, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus.

2.   Saimnieciskuma princips prasa, lai resursi, ko Eurojust lieto savas darbības veikšanai, būtu pieejami noliktajā laikā, pienācīgā apjomā un kvalitātē un par labāko cenu.

Lietderības princips saistīts ar labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem un sasniegto rezultātu.

Efektivitātes princips ir saistīts ar konkrētu nosprausto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu.

3.   Visām darbības nozarēm, uz kurām attiecas budžets, nosaka konkrētus, izmērāmus, sasniedzamus, atbilstīgus mērķus ar noteiktiem termiņiem. Šo mērķu sasniegšanu uzrauga pēc darbības rādītājiem katrai darbībai, un administratīvais direktors sniedz informāciju Kolēģijai. Informāciju sniedz katru gadu vēlākais līdz ar dokumentiem, kas pievienoti provizoriskajam budžeta projektam.

4.   Lai uzlabotu lēmumu pieņemšanu, Eurojust regulāri izdara programmu vai darbību iepriekšēju novērtēšanu un paveiktā novērtēšanu. Tādu vērtēšanu piemēro visām programmām un darbībām, kas saistītas ar lieliem izdevumiem, un novērtēšanas rezultātus nosūta Kolēģijai.

5.   Mērķi un darbības, kas paredzēti 3. un 4. punktā, neattiecas uz darbu, kas saistīts ar lietām.

8.   NODAĻA

Pārredzamības princips

26. pants

1.   Budžetu veido un izpilda un pārskatus izklāsta, ievērojot pārredzamības principu.

2.   Budžetu un budžeta grozījumus, kad tie pieņemti galīgajā variantā, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī divu mēnešu laikā pēc to pieņemšanas.

III   SADAĻA

BUDŽETA IZVEIDE UN UZBŪVE

1.   NODAĻA

Budžeta izveide

27. pants

1.   Budžeta izveide notiek saskaņā ar Lēmumu par Eurojust.

2.   Katru gadu administratīvais direktors izveido un Kolēģijas apstiprināšanai iesniedz nākamā saimnieciskā gada ienākumu un izdevumu aprēķina projektu.

3.   Pamatojoties uz administratīvā direktora izveidoto projektu, Kolēģija izveido Eurojust ienākumu un izdevumu aprēķinu, tajā ietverot vispārīgas vadlīnijas, uz kurām balstās šis aprēķins. Kolēģija vēlākais līdz 31. martam šo aprēķinu un vadlīnijas nodod Komisijai.

4.   Eurojust ienākumu un izdevumu aprēķins satur:

a)	štata plānu, nosakot pastāvīgo un pagaidu amatu skaitu budžeta apropriācijas ietvaros, iedalot tos pēc pakāpēm un kategorijām;

b)	ja ir pieaudzis amatu skaits, paziņojumu, kas izskaidro jaunu amatu nepieciešamību;

c)	skaidras naudas izmaksu un saņemšanas ceturkšņa tāmi.

5.   Pamatojoties uz šo aprēķinu, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta provizoriskajā projektā ierosina ikgadējās dotācijas lielumu, kā arī pastāvīga vai īslaicīga rakstura amatus un iesniedz šo priekšlikumu budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma 272. pantu.

6.   Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Eurojust štata plānu un jebkādus turpmākus grozījumus tajā saskaņā ar 32. panta 1. punktu.

7.   Pirms budžeta gada sākuma Kolēģija apstiprina budžetu, tostarp štata plānu atbilstīgi 34. panta 1. punkta trešajam teikumam Lēmumā par Eurojust, pamatojoties uz ikgadējo dotāciju un amatiem, kurus apstiprinājusi budžeta lēmējinstitūcija saskaņā ar 6. punktu, pielāgojot to dažādajām Eurojust piešķirtajām iemaksām un līdzekļiem no citiem avotiem.

28. pants

Jebkādi grozījumi budžetā, ieskaitot štata plānu, ir izdarāmi ar budžeta grozījumiem, kurus pieņem ar tādu pašu procedūru kā sākotnējo budžetu saskaņā ar noteikumiem Lēmumā par Eurojust un 27. panta noteikumiem.

2.   NODAĻA

Budžeta uzbūve un izklāsts

29. pants

Budžetā ietver ieņēmumu pārskatu un izdevumu pārskatu.

30. pants

Ciktāl tas pamatots ar Eurojust darbību raksturu, izdevumu pārskats jāizklāsta, pamatojoties uz nomenklatūru, kas paredz klasifikāciju pēc mērķa. Šo nomenklatūru nosaka Eurojust, un tā skaidri nošķir administratīvās apropriācijas no darbības apropriācijām.

31. pants

Budžetā uzrāda:

1)	ieņēmumu tāmē: a) Eurojust paredzamos ieņēmumus attiecīgajā saimnieciskajā gadā; b) paredzētos ieņēmumus iepriekšējā saimnieciskajā gadā un ieņēmumus n – 2 gadā; c) attiecīgas piezīmes par katru ieņēmumu posteni.

2)

izdevumu tāmē: a) saistību un maksājumu apropriācijas attiecīgajam saimnieciskajam gadam; b) saistību un maksājumu apropriācijas iepriekšējam saimnieciskajam gadam, kā arī radušās izdevumu saistības un izdarītos maksājumus n – 2 gadā; c) kopsavilkuma pārskatu par grafiku maksājumiem, kas jāizdara turpmākos saimnieciskajos gados, lai izpildītu budžeta saistības, kas noslēgtas agrākos saimnieciskajos gados; d) attiecīgas piezīmes par katru apakšnodalījumu.

32. pants

1.   Štata plānā, kas minēts 27. pantā, līdzās amatu skaitam, kāds atļauts saimnieciskajam gadam, norāda amatu skaitu, kāds bijis atļauts iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un faktiski ieņemto amatu skaitu.

Tas sastāda absolūto Eurojust limitu; nevienu nevar iecelt amatā, pārsniedzot šo limitu. Tomēr Kolēģija var mainīt štata plānu līdz 10 % apmērā no atļautajiem amatiem, izņemot attiecībā uz A*16, A*15, A*14 un A*13 pakāpēm, ievērojot divus nosacījumus:

a)	ka netiek skarts personāla apropriāciju apjoms, kas atbilst visam saimnieciskajam gadam;

b)	ka netiek pārsniegts kopējais amatu skaita limits, kas atļauts štata plānā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta otrās daļas, sekas, ko izraisa nepilnas slodzes darbinieku nodarbināšana, ko atļāvusi iestāde, kas kompetenta iecelt amatā saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, var kompensēt, ieceļot amatā citus darbiniekus.

IV   SADAĻA

BUDŽETA IZPILDE

1.   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

33. pants

Kredītrīkotāja pienākumus pilda administratīvais direktors. Viņš izpilda budžeta ieņēmumus un izdevumus saskaņā ar Eurojust finanšu noteikumiem uz savu atbildību un piešķirto apropriāciju ietvaros.

34. pants

1.   Administratīvais direktors var deleģēt savas budžeta izpildes pilnvaras Eurojust personālam, uz kuru attiecas “Civildienesta noteikumi”, saskaņā ar Eurojust Finanšu noteikumiem. Pilnvarotie var rīkoties tikai tiem nepārprotami doto pilnvaru robežās.

2.   Deleģētā persona var tālāk deleģēt saņemtās pilnvaras atbilstīgi Eurojust Finanšu noteikumiem. Katram tālākas delegācijas aktam nepieciešama administratīvā direktora skaidra piekrišana.

35. pants

1.   Visiem finanšu dalībniekiem šīs sadaļas 2. nodaļas nozīmē aizliegts veikt jebkādus budžeta izpildes pasākumus, kas var radīt konfliktu starp viņu pašu un Eurojust interesēm. Ja izveidojas tāda situācija, attiecīgajam dalībniekam jāatturas no tādu darbību veikšanas un jānodod jautājums kompetentajai iestādei.

2.   Interešu konflikts ir tad, ja dalībnieka funkciju objektīvu īstenošanu budžeta izpildē vai iekšējā revidenta funkciju izpildi negatīvi ietekmē iemesli, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi, politisko vai valstisko piederību, mantiskajām vai jebkādām citām interesēm, kas tam ir kopīgas ar labuma saņēmēju.

3.   Kompetentā iestāde, kas minēta 1. punktā, ir attiecīgā darbinieka tiešais priekšnieks. Ja darbinieks ir administratīvais direktors, tad kompetentā iestāde ir Kolēģija.

36. pants

1.   Administratīvais direktors izpilda budžetu struktūrvienībās, kas nodotas viņa pakļautībā.

2.   Tehniskās ekspertīzes uzdevumus un administratīvus, sagatavošanas vai papildu uzdevumus, kuros neietilpst valsts varas realizēšana vai lēmumu pieņemšana pēc saviem ieskatiem, ar līguma starpniecību var uzticēt ārējiem privātā sektora uzņēmumiem vai institūcijām, ja tas nepieciešams.

2.   NODAĻA

Finanšu dalībnieki

1. iedaļa –   Pienākumu nošķiršanas princips

37. pants

Kredītrīkotāja un grāmatveža pienākumi ir nošķirti un nav savstarpēji savienojami.

2. iedaļa –   Kredītrīkotājs

38. pants

1.   Kredītrīkotājs atbild par ieņēmumu un izdevumu izpildi saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem, kā arī par to, lai būtu nodrošināts, ka tiek ievērotas prasības attiecībā uz likumību un pareizību.

2.   Lai izpildītu izdevumus, kredītrīkotājs uzņemas budžeta saistības un juridiskās saistības, apzina izdevumus un apstiprina maksājumus, kā arī veic priekšdarbus, lai izpildītu apropriācijas.

3.   Ieņēmumu izpilde izpaužas kā debitoru parādu tāmju sastādīšana, atgūstamo prasījumu konstatēšana un iekasēšanas rīkojumu izdošana. Tā saistīta ar konstatēto prasījumu atcelšanu, ja nepieciešams.

4.   Kredītrīkotājs iedibina minimālus standartus atbilstīgi Eurojust Finanšu noteikumiem. Šie minimālie standarti tiek noteikti, pamatojoties uz standartiem, kurus Komisija noteikusi savai struktūrvienībai, un pienācīgi ņemot vērā riskus, kas saistīti ar vadības vidi un finansējamās darbības raksturu, organizācijas struktūru, iekšējās vadības un kontroles sistēmas un procedūras, kas pielāgotas viņa pienākumiem, tostarp, kad piemērojams, paveiktās pārbaudes.

Kredītrīkotājs savās struktūrvienībās izveido amatu, kas paredzēts speciālo zināšanu un konsultāciju sniegšanai, lai palīdzētu viņam kontrolēt riskus, kas saistīti ar viņa darbību.

5.   Pirms darbības apstiprināšanas tās darbības un finansiālos aspektus pārbauda darbinieki, kuri nav uzsākuši šo darbību. Darbības uzsākšana, tās iepriekšēja pārbaude un paveiktā pārbaude ir atsevišķi amatpienākumi.

6.   Kredītrīkotājs piecus gadus no dienas, kad pieņemts lēmums par budžeta izpildes apstiprināšanu, saglabā apstiprinošus dokumentus, kuri attiecas uz veiktajām darbībām.

39. pants

1.   Ar darbības uzsākšanu, kas minēta 38. panta 5. punktā, saprot visas darbības, ar kurām sagatavo to aktu pieņemšanu, ar kuriem atbildīgie kredītrīkotāji, kas minēti 33. un 34. pantā, izpilda budžetu.

2.   Ar darbības iepriekšēju pārbaudi, kas minēta 38. panta 5. punktā, saprot visas iepriekšējās pārbaudes, ko ieviesis atbildīgais kredītrīkotājs, lai pārbaudītu darbības un finansiālos aspektus.

3.   Katrai darbībai izdara vismaz vienu iepriekšēju pārbaudi. Šīs pārbaudes mērķis ir pārliecināties, ka:

a)	izdevumi ir pareizi un atbilst attiecīgajiem noteikumiem;

b)	ir piemērots 25. pantā minētais pareizas finanšu vadības princips.

4.   Dokumentu pārbaudi pēc paveiktā un vajadzības gadījumā arī pārbaudes uz vietas izdara ar nolūku pārbaudīt, vai darbības, kuras finansē no budžeta, ir pareizi īstenotas, jo īpaši – vai ir ievēroti kritēriji, kas noteikti 3. punktā. Tādas pārbaudes var rīkot izlases veidā, izmantojot risku analīzi.

5.   Ierēdņi vai citi darbinieki, kas atbild par 2. un 4. punktā noteiktajām pārbaudēm, nav tie paši, kuri veic 1. punktā minētos uzdevumus, nedz arī viņu padotie.

6.   Visiem darbiniekiem, kas atbild par finanšu operāciju vadības kontroli, jābūt nepieciešamajai profesionālajai kvalifikācijai. Viņi ievēro īpašu profesionālo standartu kodeksu, ko pieņēmis Eurojust un kas pamatojas uz standartiem, kādus Komisija noteikusi savām struktūrvienībām.

40. pants

1.   Kredītrīkotājs ziņo Kolēģijai par savu pienākumu izpildi gada darbības pārskata veidā (turpmāk “kredītrīkotāja pārskats”) kopā ar finanšu un vadības informāciju. Šajā pārskatā izklāsta viņa veikto darbību rezultātus, atsaucoties uz mērķiem, kas nosprausti attiecībā uz darbībām, kas nav saistītas ar lietām, ar šīm darbībām saistītajiem riskiem, piešķirto resursu izlietojumu un veidu, kā darbojas iekšējās kontroles sistēma. Iekšējais revidents 71. panta nozīmē pieņem zināšanai gada darbības pārskatu un citus materiālus, kuros ietverta noteikta informācija.

2.   Kolēģija ik gadu ne vēlāk kā līdz 15. jūnijam iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai un Revīzijas palātai atbildīgā kredītrīkotāja gada darbības pārskata analīzi un novērtējumu par iepriekšējo saimniecisko gadu. Šo analīzi un novērtējumu ietver Eurojust gada pārskatā saskaņā ar noteikumiem šīs struktūras izveides aktos.

41. pants

Jebkurš darbinieks, kas iesaistīts finanšu vadībā un darījumu kontrolē, uzskatot, ka lēmums, kuru viņa priekšnieks liek viņam piemērot vai par kuru pieprasa, lai viņš tam piekristu, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu vadības principiem vai dienesta noteikumiem, kas viņam jāievēro, rakstveidā informē par to administratīvo direktoru un, ja tas pieņemamā termiņā neveic nekādus pasākumus, tad informē par to komisiju, kas minēta 47. panta 4. punktā, kā arī Kolēģiju. Ja ir nelikumīgas darbības, krāpšana vai korupcija, kas var kaitēt Kopienas interesēm, viņš informē par to iestādes un struktūras, kas šādam nolūkam izveidotas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

42. pants

Ja budžeta izpildes pilnvaras ir deleģētas vai pastarpināti deleģētas saskaņā ar 34. pantu, tad kredītrīkotājiem, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, pēc analoģijas piemēro 38. panta 1., 2. un 3. punktu.

3. iedaļa –   Grāmatvedis

43. pants

1.   Kolēģija ieceļ grāmatvedi, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi un kurš Eurojust atbild par:

a)	pienācīgu maksājumu veikšanu, ieņēmumu iekasēšanu un konstatēto debitoru parādu summu atgūšanu;

b)	pārskatu sagatavošanu un izklāstu saskaņā ar VII sadaļu;

c)	uzskaites kārtošanu saskaņā ar VII sadaļu;

d)	grāmatvedības noteikumu un metožu, kā arī kontu plāna izpildi saskaņā ar VII sadaļu, ievērojot noteikumus, ko pieņēmis Komisijas grāmatvedis;

e)	uzskaites sistēmu izveidi un apstiprināšanu un, ja nepieciešams, to sistēmu apstiprināšanu, ko izveidojis kredītrīkotājs, lai sniegtu vai pamatotu uzskaites informāciju;

f)	finanšu līdzekļu pārvaldīšanu.

2.   Visu informāciju, kas nepieciešama, lai izveidotu pārskatus, kuri dod patiesu priekšstatu par Eurojust aktīviem un budžeta izpildi, grāmatvedis iegūst no kredītrīkotāja, kas galvo par tās ticamību.

3.   Saskaņā ar šā panta 4. punktu un 44. pantu vienīgi grāmatvedis ir pilnvarots pārvaldīt naudas līdzekļus un citus aktīvus. Grāmatvedis atbild par to drošību.

4.   Grāmatvedis, ja tas nepieciešams viņa pienākumu izpildei, var deleģēt konkrētus uzdevumus saviem padotajiem, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi. Grāmatvedis paziņo kredītrīkotājam iepriekš, ja šis ir paredzētais rīcības plāns.

5.   Deleģēšanas dokumentā nosaka uzdevumus, ko uztic deleģētajiem, kā arī viņu tiesības un pienākumus.

4. iedaļa –   Avansu pārzinis

44. pants

Ja tas nepieciešams nelielu summu apmaksai un tādu citu ieņēmumu iekasēšanai, kas minēti 5. pantā, var izveidot avansu kontus, kuriem līdzekļus piešķir grāmatvedis un par kuriem atbild grāmatveža iecelti avansu pārziņi.

Maksimālā summa, kādu avansu pārzinis var maksāt trešām personām par katru izdevumu vai ieņēmumu posteni, nedrīkst pārsniegt noteiktu apmēru, kuru nosaka Eurojust Finanšu noteikumi katram izdevumu un ieņēmumu postenim.

3.   NODAĻA

Finanšu dalībnieku atbildība

1. iedaļa –   Vispārīgi noteikumi

45. pants

1.   Neskarot disciplināro atbildību, kredītrīkotāju pilnvaras, kas tiem tieši vai pastarpināti deleģētas, attiecīgā iestāde jebkurā brīdī var uz laiku vai galīgi atsaukt.

Kredītrīkotājs var jebkurā brīdī atsaukt savu piekrišanu konkrētai tālākai deleģēšanai.

2.   Neskarot disciplināro atbildību, Kolēģija var jebkurā laikā atstādināt grāmatvedi no pienākumu pildīšanas uz laiku vai galīgi.

Kolēģija ieceļ pagaidu grāmatvedi.

3.   Neskarot disciplināro atbildību, grāmatvedis var jebkurā laikā atstādināt avansu pārziņus no pienākumu pildīšanas uz laiku vai galīgi.

46. pants

1.   Šīs nodaļas noteikumi neskar krimināltiesisko atbildību, pie kuras var saukt kredītrīkotāju un personas, kas minētas 45. pantā, saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem un spēkā esošajiem noteikumiem par Kopienu finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Kopienu vai dalībvalstu amatpersonas.

2.   Ikviens kredītrīkotājs, grāmatvedis vai avansu pārzinis saucams pie disciplināras atbildības, un tam jāmaksā kompensācija, kā paredzēts Civildienesta noteikumos, neskarot 47., 48. un 49. pantu. Ja ir nelikumīgas darbības, krāpšana vai korupcija, kas var kaitēt Kopienas interesēm, jautājumu nodod iestādēm un struktūrām, kas šādam nolūkam izveidotas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

2. iedaļa –   Noteikumi par kredītrīkotājiem, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras

47. pants

1.   Kredītrīkotājam jāmaksā kompensācija tā, kā noteikts Civildienesta noteikumos. Kredītrīkotājam attiecīgi var pieprasīt pilnīgi vai daļēji izlabot kaitējumu, kas Kopienai nodarīts nopietnu amatpārkāpumu dēļ, pildot pienākumus vai saistībā ar šiem pienākumiem, jo īpaši, ja viņš nosaka atgūstamos prasījumus vai izdod iekasēšanas rīkojumus, uzņemas izdevumu saistības vai paraksta maksāšanas rīkojumu, neievērojot šo Finanšu regulu un tās īstenošanas noteikumus.

Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad nopietnu pārkāpumu dēļ viņš nesagatavo dokumentu, ar kuru konstatē debitoru parādu, vai neizdod iekasēšanas rīkojumu vai bez attaisnojoša iemesla nokavē tā izdošanu, vai neizdod maksājuma rīkojumu vai nokavē tā izdošanu, tādējādi radot pamatu trešo personu civilprasībai pret šo dienestu.

2.   Kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, kurš uzskata, ka lēmums, kura pieņemšana ietilpst viņa pienākumos, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu vadības principiem, rakstveidā par to informē deleģētāju iestādi. Ja tādā gadījumā deleģētāja iestāde kredītrīkotājam, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, rakstveidā dod pamatotu norādījumu īstenot minēto lēmumu, kredītrīkotājam tas jāīsteno un viņu nevar saukt pie atbildības.

3.   Deleģēšanas gadījumā kredītrīkotājs aizvien atbild par izveidotās iekšējās vadības un kontroles sistēmu efektivitāti, kā arī par to, kāda persona ir izraudzīta par deleģēto kredītrīkotāju.

4.   Komisija, kuru Komisija saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 66. panta 4. punktu izveidojusi, lai noteiktu, vai bijuši pieļauti finanšu pārkāpumi un kādām būtu jābūt sekām, var izmantot attiecībā pret Eurojust tādas pašas pilnvaras kā attiecībā pret Komisijas struktūrvienībām, ja tā nolemj Kolēģija.

Ja Kolēģija nepieņem tādu lēmumu, tā var izveidot komisiju, kas specializējas šajā jomā un savā darbībā ir neatkarīga.

Administratīvais direktors izlemj, vai uzsākt disciplinārlietu vai lietvedību par kompensācijas samaksu, pamatojoties uz šīs komisijas atzinumu. Ja komisija atklāj sistemātiskas problēmas, tā iesniedz kredītrīkotājam un Komisijas iekšējam revidentam ziņojumu ar ieteikumiem. Ja atzinumā norādīts, ka pārkāpumos iesaistīts administratīvais direktors, komisija nosūta šo atzinumu Kolēģijai un Komisijas iekšējam revidentam.

5.   Jebkuram darbiniekam var pieprasīt, lai viņš pilnīgi vai daļēji atlīdzinātu jebkurus zaudējumus, kas Eurojust radušies smaga pārkāpuma rezultātā, ko viņš nodarījis savu pienākumu izpildes gaitā vai to sakarā atbilstīgi Civildienesta noteikumiem.

Amatpersona, kas iecēlusi šo darbinieku amatā, pieņem pamatotu lēmumu pēc tam, kad izpildītas formalitātes, kas Civildienesta noteikumos paredzētas attiecībā uz disciplinārlietām.

3. iedaļa –   Grāmatvedim un avansu pārzinim piemērojamie noteikumi

48. pants

Grāmatvedis saucams pie disciplināratbildības un kompensācijas samaksas tā, kā noteikts Civildienesta noteikumos, jo īpaši gadījumos, kad:

a)	viņš pazaudē naudas līdzekļus, aktīvus un dokumentus, kas ir viņa glabāšanā, vai nodara tiem kaitējumu, vai nolaidības dēļ izraisa situāciju, ka tie tiek nozaudēti vai tiem tiek nodarīts kaitējums;

b)	viņš maina bankas kontus vai pasta žiro kontus, iepriekš par to nepaziņojot kredītrīkotājam;

c)	viņš atgūst vai samaksā summas, kas neatbilst attiecīgajiem iekasēšanas vai maksājumu rīkojumiem;

d)	pienācīgi neiekasē ieņēmumus.

49. pants

Avansu pārzinis saucams pie disciplināratbildības un kompensācijas samaksas tā, kā noteikts Civildienesta noteikumos, jo īpaši gadījumos, kad:

a)	viņš pazaudē naudas līdzekļus, aktīvus un dokumentus, kas ir viņa glabāšanā, vai nodara tiem kaitējumu, vai nolaidības dēļ izraisa situāciju, ka tie tiek nozaudēti vai tiem tiek nodarīts kaitējums;

b)	nespēj iesniegt pienācīgus pavaddokumentus par viņa izdarītajiem maksājumiem;

c)	izdara maksājumus personām, kam tie nepienākas;

d)	pienācīgi neiekasē ieņēmumus.

4.   NODAĻA

Ieņēmumu operācijas

1. iedaļa –   Vispārīgi noteikumi

50. pants

Eurojust saskaņā ar tādiem noteikumiem un tādos termiņos, par kādiem ir vienošanās ar Komisiju, iesniedz Komisijai maksājuma pieprasījumus par visu vai daļu no Kopienas dotācijas, pievienojot naudas plūsmas prognozi, kas pamato šos pieprasījumus.

51. pants

Līdzekļi, kurus Eurojust Komisija maksā kā dotāciju, nes procentus vispārējā budžeta labā.

2. iedaļa –   Debitoru parādu tāme

52. pants

Debitoru parādu tāmi vispirms sagatavo atbildīgais kredītrīkotājs attiecībā uz katru pasākumu vai situāciju, kuras dēļ rodas parāds Eurojust vai kuras dēļ šis parāds mainās.

3. iedaļa –   Debitoru parādu konstatēšana

53. pants

1.   Debitoru parādu konstatēšana ir darbība, ar kuru kredītrīkotājs vai kredītrīkotājs, kam deleģētas pilnvaras:

a)	apzina parāda esību;

b)	nosaka vai pārbauda parāda ticamību un apjomu;

c)	pārbauda nosacījumus, kuriem iestājoties parāds jāatmaksā.

2.   Ikviens debitoru parāds, kas atzīts par drošu, noteikta lieluma un kuram pienācis atmaksas termiņš, ir jākonstatē ar iekasēšanas rīkojumu, ko iesniedz grāmatvedim, pievienojot parādzīmi, kas iesniegta parādniekam. Abus šos dokumentus sastāda un iesniedz atbildīgais kredītrīkotājs.

3.   Neskarot noteikumus, kas ietverti piemērojamos noteikumos, līgumā vai nolīgumā, ikviens parāds, kurš nav atmaksāts noteiktajā laikā, kas norādīts parādzīmē, nes procentus saskaņā ar sīki izstrādātajiem noteikumiem par vispārējās Finanšu regulas īstenošanas kārtību.

4.   Attiecīgi pamatotos izņēmuma gadījumos dažus regulāros ieņēmumu posteņus var konstatēt provizoriski.

Provizoriskie konstatējumi nosedz dažu atsevišķu summu atgūšanu, kas līdz ar to nav jākonstatē atsevišķi.

Kredītrīkotājs līdz saimnieciskā gada beigām izlabo provizoriski konstatētās summas, lai nodrošinātu, ka tās atbilst faktiski konstatētajiem debitoru parādiem.

4. iedaļa –   Atgūšanas pilnvarojums

54. pants

Atgūšanas pilnvarojums ir darbība, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs, izdodams iekasēšanas rīkojumu, dod norādījumu grāmatvedim atgūt debitoru parādu, kuru konstatējis kredītrīkotājs.

5. iedaļa –   Atgūšana

55. pants

1.   Nepareizi samaksātās summas ir atgūstamas.

2.   Grāmatvedis rīkojas, pamatojoties uz iekasēšanas rīkojumiem attiecībā uz debitoru parādiem, ko pienācīgi konstatējis kredītrīkotājs vai atbildīgais kredītrīkotājs. Viņš visiem spēkiem cenšas nodrošināt, lai Eurojust saņemtu savus ieņēmumus, un raugās, lai tiktu aizsargātas tā tiesības.

3.   Ja atbildīgais kredītrīkotājs gatavojas atcelt konstatēta debitoru parāda atgūšanu, viņš nodrošina, ka tāda atcelšana ir pareiza un atbilst pareizas finanšu vadības principam.

Tādu atcelšanu izdara ar kredītrīkotāja lēmumu, kuram jābūt pamatotam. Kredītrīkotājs nevar deleģēt tāda lēmuma pieņemšanu.

Atcelšanas lēmumā norāda, kāda darbība veikta, lai nodrošinātu atgūšanu, un likuma pantus un faktus, uz kuriem tas pamatojas.

4.   Atbildīgais kredītrīkotājs atceļ konstatētu debitoru parādu, ja atklāta kļūda attiecībā uz likuma pantu vai faktu liecina, ka summa nav konstatēta pareizi. Tādu atcelšanu izdara ar atbildīgā kredītrīkotāja lēmumu un attiecīgi pamato.

5.   Atbildīgais kredītrīkotājs koriģē konstatētā debitoru parāda summu uz augšu vai uz leju, ja faktu kļūdas atklāšanas rezultātā mainās parāda summa, ar noteikumu, ka Eurojust šīs korekcijas dēļ nezaudē konstatēto prasījumu. Tādu koriģēšanu izdara ar atbildīgā kredītrīkotāja lēmumu un attiecīgi pamato.

56. pants

1.   Faktiski atgūstot pienākošos summu, grāmatvedis to iegrāmato uzskaitē un informē par to atbildīgo kredītrīkotāju.

2.   Par visām grāmatveža saņemtajām skaidras naudas iemaksām izraksta kvītis.

57. pants

1.   Ja atgūšana nav notikusi līdz parādzīmē norādītajam samaksas datumam, grāmatvedis par to informē atbildīgo kredītrīkotāju un nekavējoties uzsāk procedūru atgūšanas īstenošanai jebkādiem likumā pieļautiem līdzekļiem, tostarp attiecīgos gadījumos izmantojot kompensēšanu un, ja tas nav iespējams, piespiedu atgūšanu.

2.   Grāmatvedis atgūst summas, kompensējot Eurojust noteikta lieluma drošus prasījumus pret parādniekiem, kuru atmaksai pienācis termiņš, ar tādiem noteikta lieluma drošiem prasījumiem, kuru atmaksai pienācis termiņš, kas šiem parādniekiem pašiem ir pret Eurojust, ja tāda kompensēšana ir likumīgi iespējama.

58. pants

Grāmatvedis, sadarbojoties ar atbildīgo kredītrīkotāju, var piešķirt maksājuma termiņa pagarinājumu vienīgi pēc parādnieka rakstiska pieprasījuma, kurā pienācīgi norādīti iemesli, ja ir ievēroti šādi divi nosacījumi:

a)	parādnieks apņemas maksāt procentus par visu piešķirto termiņa pagarinājumu, sākot no sākotnējā atmaksas termiņa, atbilstoši likmei, kāda paredzēta sīki izstrādātajos noteikumos par vispārējās Finanšu regulas īstenošanas noteikumiem;

b)	lai aizsargātu Eurojust tiesības, parādnieks dod finansiālu nodrošinājumu, kas nosedz gan pamatparādu, gan procentus.

6. iedaļa –   Īpaši noteikumi par maksu un atlīdzību

59. pants

Ja Eurojust iekasē maksu un atlīdzību, kas minētas 5. panta a) apakšpunktā, katra saimnieciskā gada sākumā sastāda kopēju provizorisku tāmi par tādu maksu un atlīdzību. Debitoru parādu konstatēšana un atgūšana notiek saskaņā ar 53.–58. pantu.

5.   NODAĻA

Izdevumu operācijas

60. pants

1.   Par ikkatru izdevumu posteni uzņemas saistības, izdevumus apzina, tos akceptē un apmaksā.

2.   Pirms katras izdevumu saistības uzņemšanās pieņem lēmumu par finansējumu. Tas neattiecas uz darbībām, kas saistītas ar lietām.

3.   Eurojust darba programma ir līdzvērtīga lēmumam par finansējumu attiecībā uz darbībām, kuras tā aptver, ja tās ir skaidri noteiktas un ir precīzi aprakstīti to pamatā esošie kritēriji.

4.   Administratīvās apropriācijas var īstenot bez iepriekšēja lēmuma par finansējumu.

1. iedaļa –   Izdevumu saistības

61. pants

1.   Saistību uzņemšanās budžetā ir darbība, ar kuru rezervē apropriāciju, kas nepieciešama, lai segtu turpmākus maksājumus, pildot juridiskas saistības.

2.   Juridiska saistība ir dokuments, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs noslēdz vai nodibina saistību, kas rada maksājumu no budžeta.

3.   Budžeta saistība ir atsevišķa, ja saņēmējs un izdevumu summa ir zināmi.

4.   Budžeta saistība ir vispārēja, ja vismaz viens no elementiem, kas nepieciešams, lai noteiktu atsevišķu saistību, joprojām nav zināms.

5.   Budžeta saistība ir provizoriska, ja tā paredzēta, lai segtu regulārus administratīvos izdevumus, un vai nu summa, vai galīgie ieguvēji nav zināmi galīgi.

Provizorisku budžeta saistību izpilda, noslēdzot vienu vai vairākas atsevišķas juridiskas saistības, kas rada tiesības uz turpmākiem maksājumiem, vai arī izņēmuma gadījumos, kas attiecas uz personāla vadības izmaksām, tieši samaksājot.

62. pants

1.   Attiecībā uz pasākumiem, kas var būt par pamatu izdevumiem, ko maksā no budžeta, atbildīgajam kredītrīkotājam ir vispirms jāuzņemas budžeta saistības pirms juridisku saistību noslēgšanas ar trešām personām.

2.   Atsevišķas juridiskas saistības, kas attiecas uz atsevišķām vai provizoriskām budžeta saistībām, noslēdz līdz n gada 31. decembrim.

Pirmajā daļā minētā termiņa beigās atbildīgais kredītrīkotājs šo budžeta saistību neizlietoto atlikumu atceļ.

3.   Juridiskajām saistībām, kas noslēgtas par darbībām, kuras ilgst vairāk nekā vienu saimniecisko gadu, un atbilstošajām budžeta saistībām, izņemot attiecībā uz personāla izdevumiem, ir galīgais izpildes termiņš, kas noteikts saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu.

Jebkuru tādu saistību daļu, kas nav izlietota sešus mēnešus pēc šā galīgā termiņa, atceļ saskaņā ar 11. pantu.

63. pants

Pieņemot budžeta saistības, atbildīgais kredītrīkotājs nodrošina, ka:

a)	izdevumus sedz no pareizā budžeta posteņa;

b)	apropriācijas ir pieejamas;

c)	izdevumi atbilst Eurojust Finanšu noteikumiem;

d)	ir ievērots pareizas finanšu vadības princips.

2. iedaļa –   Izdevumu apzināšana

64. pants

Izdevumu apzināšana ir darbība, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs:

a)	pārliecinās par kreditora prasījuma esību;

b)	pārbauda nosacījumus, kuriem iestājoties ir jāizdara maksājums;

c)	nosaka vai pārbauda prasījuma īstumu un tā apjomu.

65. pants

1.   Jebkuru izdevumu apzināšana pamatojas uz apstiprinošiem dokumentiem, kuri apliecina kreditora prasījumu, pamatojoties uz pārskatu par faktiski sniegtajiem pakalpojumiem, faktiski izpildītajām piegādēm vai faktiski veiktajiem būvdarbiem vai pamatojoties uz citiem dokumentiem, kas pamato maksājumu.

2.   Lēmumu par apzināšanu pieņem, atbildīgajam kredītrīkotājam parakstot vīzu “nodots samaksai”.

3.   Ja izmanto sistēmu, kas nav datorizēta, vīzu “nodots samaksai” pieņem, uzspiežot zīmogu, kurā iekļauts atbildīgā kredītrīkotāja paraksts. Ja izmanto datorizētu sistēmu, izdevumu apzināšanu ar vīzu “nodots samaksai” izdara, izmantojot atbildīgā kredītrīkotāja personisko paroli.

3. iedaļa –   Izdevumu akceptēšana

66. pants

1.   Izdevumu akceptēšana ir darbība, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs, izdodot maksājuma rīkojumu, uzdod grāmatvedim apmaksāt izdevumu posteni, ko atbildīgais kredītrīkotājs ir apzinājis.

2.   Maksājuma rīkojumu datē, to paraksta atbildīgais kredītrīkotājs un pēc tam to nosūta grāmatvedim. Atbildīgais kredītrīkotājs glabā apliecinošos dokumentus saskaņā ar 38. panta 6. punktu.

3.   Attiecīgos gadījumos maksājuma rīkojumam, kas nosūtīts grāmatvedim, pievieno dokumentu, kurš apliecina, ka preces iekļautas inventāra sarakstos, kas minēti 90. panta 1. punktā.

4. iedaļa –   Izdevumu apmaksa

67. pants

1.   Maksājumu izdara, ja tiek uzrādīti pierādījumi, ka attiecīgā darbība ir veikta saskaņā ar pamatdokumenta noteikumiem vispārējās Finanšu regulas 49. panta nozīmē vai arī saskaņā ar līgumu vai dotācijas nolīgumu, un tas nosedz vienu no šādām operācijām:

a)	visas pienākošās summas apmaksu;

b)	tādas summas apmaksu, kas pienākas kā: i) iepriekšējs finansējums, ko var sadalīt vairākos maksājumos; ii) viens vai vairāki starpposma maksājumi; iii) atlikušo pienākošos summu apmaksa.

Iepriekšējo finansējumu pilnīgi vai daļēji ieskaita starpposma maksājumos.

Visu iepriekšējo finansējumu un visus starpposma maksājumus ieskaita atlikušo summu maksājumos.

2.   Izdarot maksājumus, kontos izdara atzīmi par dažādajiem maksājuma veidiem, kas minēti 1. punktā.

68. pants

Izdevumu apmaksu izdara grāmatvedis pieejamo līdzekļu robežās.

5. iedaļa –   Izdevumu operāciju termiņi

69. pants

Izdevumu apzināšana, akceptēšana un apmaksa jāizdara termiņos, kas noteikti vispārējās Finanšu regulas īstenošanas kārtības noteikumos un saskaņā ar šiem noteikumiem.

6.   NODAĻA

Informācijas tehnoloģiju sistēmas

70. pants

Ja ieņēmumu un izdevumu operācijas vada, izmantojot datorsistēmas, dokumentus var parakstīt, izmantojot datorizētu vai elektronisku procedūru.

7.   NODAĻA

Iekšējais revidents

71. pants

Eurojust ir iekšējas revīzijas funkcija. Iekšējā revidenta iecelšana un pilnvaru īstenošana notiek saskaņā ar 38. panta 2. un 3. punktu Lēmumā par Eurojust.

72. pants

1.   Iekšējais revidents neatkarīgi konsultē Eurojust par risku pārvaldīšanu, izsakot neatkarīgus atzinumus par vadības un kontroles sistēmu kvalitāti, kā arī sniedzot ieteikumus, kā uzlabot darbību izpildes nosacījumus un veicināt pareizu finanšu vadību.

Viņš atbild par:

a)	iekšējās vadības sistēmu piemērotības un efektivitātes un struktūrvienību snieguma novērtējumu programmu un darbību izpildē, minot ar tām saistītos riskus; un

b)	to iekšējās kontroles sistēmu piemērotības un kvalitātes novērtējumu, kuras piemēro visām budžeta izpildes darbībām.

2.   Iekšējais revidents pilda savus pienākumus attiecībā uz visām Eurojust darbībām un tā struktūrvienībām. Viņam ir pilnīga un neierobežota piekļuve visai informācijai, kas nepieciešama viņa pienākumu izpildei.

3.   Iekšējais revidents ziņo Kolēģijai un administratīvajam direktoram par saviem atzinumiem un ieteikumiem. Tie nodrošina, ka tiek veikti pasākumi atbilstoši ieteikumiem, kas sniegti pēc iekšējās revīzijas.

4.   Iekšējais revidents iesniedz Eurojust iekšējās revīzijas gada pārskatu, cita starpā norādot izdarīto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtos ieteikumus, kā arī sakarā ar tiem veiktos pasākumus. Šajā gada pārskatā min arī sistēmu problēmas, kuras atklājusi specializētā komisija, kas izveidota saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 66. panta 4. punktu.

5.   Eurojust katru gadu iesniedz iestādei, kas atbild par budžeta izpildes apstiprināšanu, ziņojumu, ko sastādījis tās administratīvais direktors, apkopojot iekšējā revidenta izdarīto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtos ieteikumus un sakarā ar tiem veiktos pasākumus.

6.   Šis pants neattiecas uz darbībām, kas saistītas ar lietām, un dokumentiem.

73. pants

Iekšējā revidenta atbildību par viņa rīcību, pildot savus pienākumus, nosaka Eurojust Finanšu noteikumi saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 87. pantu.

V   SADAĻA

PUBLISKAIS IEPIRKUMS

74. pants

1.   Attiecībā uz publisko iepirkumu piemēro attiecīgos vispārējās Finanšu regulas noteikumus, kā arī attiecīgos noteikumus sīki izstrādātajos noteikumos par minētās regulas īstenošanu.

2.   Neskarot iepriekš minētos noteikumus, Eurojust ir tiesīgs piedalīties vai izmantot publisko iepirkumu procedūras, ko veic uzņemošā valsts vai Kopienas institūcija, vai starptautiska organizācija, ar nosacījumu, ka tās savās publisko iepirkumu procedūrās ievieš standartus, kuri sniedz starptautiski pieņemtiem standartiem līdzvērtīgas garantijas, it īpaši attiecībā uz pārredzamību, nediskrimināciju un interešu konfliktu novēršanu.

3.   Tikai administratīvajam direktoram ir pilnvaras atzīt garantiju līdzvērtīgumu starptautiski pieņemtajiem standartiem.

VI   SADAĻA

EUROJUST PIEŠĶIRTĀS DOTĀCIJAS

75. pants

Ja Eurojust valsts iestādēm piešķir dotācijas Eurojust uzdevumu veikšanai saskaņā ar 3. pantu Lēmumā par Eurojust vai Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla uzdevumu veikšanai saskaņā ar 26. panta 2. punkta b) apakšpunktu Lēmumā par Eurojust, ir piemērojami attiecīgi vispārējās Finanšu regulas principi.

VII   SADAĻA

PĀRSKATU UN UZSKAITES IZKLĀSTS

1.   NODAĻA

Pārskatu izklāsts

76. pants

Eurojust ikgadējos pārskatos ir:

a)	Eurojust finanšu pārskati;

b)	pārskati par budžeta izpildi. Eurojust pārskatiem pievieno ziņojumu par budžeta un finanšu vadību gada laikā.

77. pants

Pārskatiem ir jāatbilst noteikumiem, tiem jābūt precīziem un visaptverošiem un jāsniedz patiess un godīgs ieskats:

a)	finanšu pārskatiem – par aktīviem un pasīviem, maksājumiem un ieņēmumiem, prasījumiem un saistībām, kas nav uzrādīti kā aktīvi un pasīvi, kā arī par naudas plūsmu;

b)	pārskatiem par budžeta izpildi – par ieņēmumu un izdevumu operācijām.

78. pants

Finanšu pārskatus sastāda, ievērojot vispārpieņemtos grāmatvedības principus, kas norādīti vispārējās Finanšu regulas īstenošanas kārtības noteikumos, proti:

a)	nepārtraukta darbība;

b)	piesardzība;

c)	viendabīga uzskaites metode;

d)	datu salīdzināmība;

e)	būtiskums;

f)	saldo neaprēķināšana;

g)	būtības atspoguļojums;

h)	uzkrājumu grāmatvedība.

79. pants

1.   Saskaņā ar uzkrājumu grāmatvedības principu finanšu pārskatos uzrāda izdevumus un ieņēmumus par saimniecisko gadu neatkarīgi no to maksāšanas vai iekasēšanas datuma.

2.   Aktīvu un pasīvu vērtību nosaka saskaņā ar novērtēšanas noteikumiem, ko paredz uzskaites metodes, kas noteiktas vispārējās Finanšu regulas 132. pantā.

80. pants

1.   Finanšu pārskatus izsaka euro, un tie ietver:

a)

bilanci un ekonomisko rezultātu pārskatu, kurā uzrāda aktīvus un pasīvus, finansiālo situāciju un ekonomiskos rezultātus iepriekšējā gada 31. decembrī; tos izklāsta, ievērojot struktūru, kas noteikta Padomes direktīvā par noteikta veida uzņēmumu gada pārskatiem, tomēr ņemot vērā Eurojust darbību īpašo raksturu;

b)	naudas plūsmas tabulu, kurā uzrāda gada laikā iekasētās un izmaksātas summas un kases galīgo stāvokli;

c)	pārskatu par kapitāla izmaiņām, kurā sīki izklāsta palielinājumus un samazinājumus ikvienā kapitāla konta postenī gada laikā.

2.   Finanšu pārskatu pielikumā iekļauj papildinājumus un piezīmes par informāciju, kas ietverta pārskatos, kuri minēti 1. punktā, un sniedz visas papildu ziņas, kas jāsniedz saskaņā ar starptautiski atzītu grāmatvedības praksi, ja tādas ziņas ir būtiskas attiecībā uz Eurojust darbībām.

81. pants

Budžeta izpildes pārskatus izsaka euro. Tie ietver:

a)	budžeta izlietojuma pārskatu, kurā uzrāda visas budžeta darbības gada laikā ieņēmumu un izdevumu izteiksmē; šā pārskata izklāsta uzbūve ir tāda pati kā budžeta uzbūve;

b)	budžeta izlietojuma pārskata pielikumu, kurā iekļauj papildinājumus un piezīmes par informāciju, kas ietverta šajā pārskatā.

82. pants

Grāmatvedis ne vēlāk kā līdz nākamā gada 1. martam iesniedz Komisijas grāmatvedim savus provizoriskos pārskatus līdz ar ziņojumu par budžeta un finanšu vadību šā saimnieciskā gada laikā, lai Komisijas grāmatvedis var konsolidēt pārskatus tā, kā noteikts vispārējās Finanšu regulas 128. pantā.

83. pants

1.   Revīzijas palāta ne vēlāk kā līdz 15. jūnijam izsaka savus apsvērumus par Eurojust provizoriskajiem pārskatiem.

2.   Kad ir saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par Eurojust provizoriskajiem pārskatiem, administratīvais direktors uz savu atbildību izveido Eurojust galīgo pārskatu un nosūta to Kolēģijai, kura sniedz atzinumu par šiem pārskatiem.

3.   Administratīvais direktors vēlākais līdz nākamā gada 1. jūlijam nosūta Komisijas grāmatvedim, Revīzijas palātai, Eiropas Parlamentam un Padomei galīgos pārskatus līdz ar Kolēģijas atzinumu; iepriekš minētos dokumentus nosūta divu nedēļu laikā, ja Revīzijas palātas apsvērumi tiek saņemti vēlāk par 15. jūniju.

4.   Eurojust galīgos pārskatus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nākamā saimnieciskā gada 31. oktobrī.

5.   Administratīvais direktors vēlākais līdz 30. septembrim iesniedz Revīzijas palātai atbildi par apsvērumiem, kas izteikti par gada pārskatu.

2.   NODAĻA

Uzskaite

1. iedaļa –   Kopīgi noteikumi

84. pants

1.   Eurojust grāmatvedības sistēma ir sistēma, ar kuru budžeta un finanšu informāciju kārto tā, lai rādītājus var ievadīt, iekļaut lietās un reģistrēt.

2.   Uzskaiti veido vispārējā uzskaite un budžeta uzskaite. Šo uzskaiti kārto euro, pamatojoties uz kalendāro gadu.

3.   Rādītājus, ko iekļauj vispārējā uzskaitē un budžeta uzskaitē, pieņem neilgi pirms budžeta gada beigām, lai varētu sastādīt 1. nodaļā minētos pārskatus.

4.   Neatkarīgi no 2. un 3. punkta kredītrīkotājs var kārtot analītisko uzskaiti.

85. pants

Grāmatvedības noteikumus un metodes, kā arī saskaņoto kontu plānu, kas Eurojust jāpiemēro, pieņem Komisijas grāmatvedis saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 133. pantu.

2. iedaļa –   Vispārējā uzskaite

86. pants

Vispārējā uzskaite, izmantojot divkāršā ieraksta metodi, hronoloģiskā secībā iegrāmato visus notikumus un operācijas, kas iespaido Eurojust saimniecisko un finansiālo stāvokli un tā aktīvus un pasīvus.

87. pants

1.   Kontu apgrozījumu un atlikumus iegrāmato norēķinu grāmatās.

2.   Visus grāmatvedības ierakstus, ieskaitot kontu korekcijas, izdara, pamatojoties uz apstiprinošiem dokumentiem, uz kuriem tajos ir norāde.

3.   Grāmatvedības sistēmai jābūt tādai, lai tajā varētu izsekot visiem uzskaites grāmatojumiem.

88. pants

Eurojust grāmatvedis pēc budžeta gada beigām līdz galīgā pārskata iesniegšanas dienai izdara jebkādas korekcijas, kas nav saistītas ar līdzekļu izmaksu vai iekasēšanu par šo gadu, bet ir nepieciešamas, lai patiesi un godīgi atspoguļotu uzskaiti atbilstoši noteikumiem.

3. iedaļa –   Budžeta uzskaite

89. pants

1.   Budžeta uzskaite detalizēti iegrāmato budžeta izpildi.

2.   Šā panta 1. punkta vajadzībām budžeta uzskaitē iegrāmato visas budžeta ieņēmumu un izdevumu operācijas, kas norādītas šīs regulas IV sadaļā.

3.   NODAĻA

Īpašuma uzskaite

90. pants

1.   Eurojust, ievērojot paraugu, ko sastādījis Komisijas grāmatvedis, kārto inventāra sarakstus, kuros norādīts visu to materiālo, nemateriālo un finanšu aktīvu daudzums un vērtība, kas veido Eurojust īpašumu.

Eurojust pārbauda, vai ieraksti inventāra sarakstā atbilst faktiskajai situācijai.

2.   Kustamas mantas pārdošanu izsludina pienācīgā veidā.

VIII   SADAĻA

ĀRĒJĀ REVĪZIJA UN APSTIPRINĀŠANA

1.   NODAĻA

Ārējā revīzija

91. pants

Revīzijas palāta pārbauda Eurojust pārskatus saskaņā EK Līguma 248. pantu.

92. pants

1.   Eurojust iesniedz Revīzijas palātai budžetu, kad tas pieņemts galīgajā variantā. Tā, cik drīz vien iespējams, informē Revīzijas palātu par visiem lēmumiem un aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 10., 14., 19. un 23. pantu.

2.   Eurojust nosūta Revīzijas palātai pieņemtos iekšējos finanšu noteikumus.

3.   Revīzijas palātu informē par kredītrīkotāju, grāmatvežu un avansu pārziņu iecelšanu un deleģēšanas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 34. pantu, 43. panta 1. un 4. punktu un 44. pantu.

93. pants

Uz pārbaudēm, ko izdara Revīzijas palāta, attiecas vispārējās Finanšu regulas 139. līdz 144. pants. Šīs pārbaudes tiek veiktas veidā, kas nodrošina jutīgu, ar lietām saistītu datu aizsardzību.

2.   NODAĻA

Budžeta izpildes apstiprināšana

94. pants

1.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma līdz n + 2 gada 30. aprīlim sniedz administratīvajam direktoram apstiprinājumu par n gada budžeta izpildi.

2.   Ja nav iespējams ievērot 1. punktā noteikto termiņu, Eiropas Parlaments vai Padome informē administratīvo direktoru par termiņa pagarināšanas iemesliem.

3.   Ja Eiropas Parlaments atliek lēmumu par izpildes apstiprinājuma sniegšanu, administratīvais direktors veic vajadzīgos pasākumus, lai iespējami drīz novērstu šķēršļus šā lēmuma pieņemšanai vai atvieglotu šo šķēršļu novēršanu.

95. pants

1.   Lēmums par izpildes apstiprināšanu attiecas uz pārskatiem par visiem Eurojust ieņēmumiem un izdevumiem, summas atlikumu un Eurojust aktīviem un pasīviem, kas atspoguļoti finanšu pārskatā.

2.   Nolūkā sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu Eiropas Parlaments pārbauda Eurojust pārskatus un finanšu pārskatus pēc tam, kad tādu pārbaudi veikusi Padome. Tas arī pārbauda gada pārskatu, ko sastādījusi Revīzijas palāta, līdz ar Eurojust administratīvā direktora atbildēm, jebkādiem atbilstošiem Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem par attiecīgo saimniecisko gadu un Revīzijas palātas apliecinājumu par pārskatu ticamību un to pamatā esošo darījumu likumību un pareizumu.

3.   Administratīvais direktors tādā veidā, kā noteikts vispārējās Finanšu regulas 146. panta 3. punktā, iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma jebkādu informāciju, kas nepieciešama, lai netraucēti piemērotu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru par attiecīgo saimniecisko gadu.

96. pants

1.   Administratīvais direktors veic attiecīgus pasākumus, lai rīkotos, ņemot vērā apsvērumus, kas pievienoti Eiropas Parlamenta lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, kā arī piezīmes, kas pievienotas Padomes pieņemtajam ieteikumam apstiprināt budžeta izpildi, ņemot vērā Eurojust uzdevumus.

2.   Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma administratīvais direktors ziņo par pasākumiem, kas veikti, ņemot vērā šos apsvērumus un piezīmes. Direktors iesniedz ziņojuma kopiju Komisijai un Revīzijas palātai.

IX   SADAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

97. pants

1.   40. pants un 72. panta 5. punkts pirmo reizi ir attiecināms uz 2003. budžeta gadu.

2.   Termiņus, kas minēti 83. pantā, pirmo reizi piemēro attiecībā uz 2005. gada saimniecisko gadu.

Agrākiem gadiem šie termiņi ir:

a)	attiecībā uz 83. panta 3. punktu – 15. septembris;

b)	attiecībā uz 83. panta 4. punktu – 30. novembris;

c)	attiecībā uz 83. panta 5. punktu – 31. oktobris.

98. pants

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir pilnvaroti saņemt jebkādu nepieciešamu informāciju vai paskaidrojumus par to kompetences jomā esošajiem budžeta jautājumiem.

99. pants

Kolēģija pēc nepieciešamības un pēc Eurojust administratīvā direktora priekšlikuma pieņem detalizētus noteikumus par Eurojust Finanšu regulas īstenošanu.

100. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2003/659/TI (OV L 245, 29.9.2003., 44. lpp.).

(2)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(3)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(4)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

---