EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32006D1720

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1720/2006/EK ( 2006. gada 15. novembris ), ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā

OV L 327, 24.11.2006, p. 45–68 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (BG, RO, HR)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2013; Atcelts ar 32013R1288

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2006/1720/oj

24.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/45


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS 2006/1720/EK

(2006. gada 15. novembris),

ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 149. panta 4. punktu un 150. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Ar Padomes Lēmumu 1999/382/EK (4) ir ieviests otrais posms Kopienas profesionālās izglītības darbības programmai “Leonardo da Vinci”.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 253/2000/EK (5) ir ieviests otrais posms Kopienas darbības programmai izglītības jomā “Socrates”.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2318/2003/EK (6) ir izveidota daudzgadu programma efektīvai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) integrācijai izglītības un apmācību sistēmā Eiropā (e-mācību programma).

(4)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 791/2004/EK (7) ir ieviesta Kopienas rīcības programma, lai atbalstītu Eiropas līmeņa organizācijas un konkrētas darbības izglītības un apmācības jomā.

(5)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2241/2004/EK (8) ir izveidota vienota Kopienas sistēma kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass).

(6)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2317/2003/EK (9) ir izveidota programma, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti un veicinātu kultūru savstarpēju sapratni, sadarbojoties ar trešām valstīm (Erasmus Mundus) (2004.–2008.).

(7)

Ar Boloņas Deklarāciju, ko 1999. gada 19. jūnijā parakstīja 29 Eiropas valstu izglītības ministri, ir uzsākts starpvaldību process ar mērķi līdz 2010. gadam izveidot “Eiropas augstākās izglītības telpu”, kam nepieciešams atbalsts Kopienas līmenī.

(8)

Eiropadomes Lisabonas sanāksmē 2000. gada 23. un 24. martā tika izvirzīts stratēģisks mērķis – Eiropas Savienībai kļūt par viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, ar stabilu ekonomikas izaugsmi, ar vairāk un labākām darba vietām un labāku sociālo kohēziju – kā arī aicināja Izglītības padomi kopumā apsvērt konkrētus izglītības sistēmas nākotnes mērķus, liekot uzsvaru uz kopīgām problēmām un prioritātēm, vienlaikus respektējot nacionālo dažādību.

(9)

Augstākas izaugsmes un nodarbinātības pamatā ir augsti izglītota sabiedrība. Izglītība un apmācība ir būtiskas Eiropas Savienības prioritātes, lai sasniegtu Lisabonas mērķus.

(10)

Padome 2001. gada 12. februārī pieņēma ziņojumu par konkrētiem turpmākiem izglītības un apmācību sistēmu mērķiem. Pēc tam 2002. gada 14. jūnijā tā pieņēma sīki izstrādātu darba programmu kā papildinājumu šiem mērķiem, kuru izpildei ir nepieciešams Kopienas līmeņa atbalsts.

(11)

Eiropadomes Gēteborgas sanāksmē 2001. gada 15. un 16. jūnijā tika panākta vienošanās par stratēģiju ilgtspējīgai attīstībai, pievienojot arī vides aspektu Lisabonas procesam par nodarbinātību, ekonomisko reformu un sociālo kohēziju.

(12)

Eiropadomes Barselonas sanāksmē 2002. gada 15. un 16. martā tika izvirzīts mērķis līdz 2010. gadam Eiropas Savienības izglītības un apmācību sistēmu padarīt par pasaules kvalitātes standartu un tika izteikts aicinājums rīkoties, lai uzlabotu pamata prasmes, jo īpaši jau no agras bērnības mācot vismaz divas svešvalodas.

(13)

Komisijas paziņojumā un Padomes 2002. gada 27. jūnija Rezolūcijā (10) par mūžizglītību apstiprināts, ka mūžizglītība būtu jāveicina ar pasākumiem un politiku, ko izveido saistībā ar Kopienas programmām šajā jomā.

(14)

Ar Padomes 2002. gada 19. decembra Rezolūciju (11) ir uzsākts ciešākas Eiropas sadarbības process arodizglītības un apmācību jomā, kam nepieciešams Kopienas atbalsts. Ar Kopenhāgenas Deklarāciju, par ko 2002. gada 30. novembrī vienojās 31 Eiropas valsts izglītības ministri, šajā procesā iesaistīja sociālos partnerus un kandidātvalstis.

(15)

Komisijas paziņojumā par darbības plānu attiecībā uz prasmēm un mobilitāti ir atzīmēts, ka ir vajadzīga nepārtraukta darbība Eiropas līmenī, lai uzlabotu izglītības un apmācību kvalifikācijas atzīšanu.

(16)

Komisijas paziņojumā par darbības plānu, lai veicinātu valodu apguvi un valodu dažādību, izklāstītas darbības, kas jāveic Eiropas līmenī laikposmā no 2004. gada līdz 2006. gadam un kam nepieciešamas turpmākas darbības.

(17)

Valodu mācīšanai un apguvei un valodu dažādības veicināšanai vajadzētu būt prioritārai Kopienas darbībai izglītības un apmācību jomā. Valodu mācīšanai un apguvei ir īpaša nozīme kaimiņu dalībvalstu attiecībās.

(18)

Starpposma izvērtējuma ziņojumos par pašreizējām Socrates un Leonardo Da Vinci programmām un sabiedrisko apspriešanu par Kopienas turpmākām darbībām izglītības un apmācību jomā norādīta liela un dažos gadījumos pieaugoša vajadzība turpināt sadarbību un mobilitāti šajā jomā Eiropas līmenī. Ziņojumos uzsvērts, cik svarīgi ir izveidot Kopienas programmu ciešāku saikni ar izglītības un apmācību politikas attīstības tendencēm, un izteikta vēlme attiecībā uz to, ka Kopienas darbības būtu jāstrukturizē tā, lai tās labāk atbilstu mūžizglītības modelim, kā arī ierosināts ieviest vienkāršāku, lietotājiem draudzīgāku un elastīgāku pieeju šo darbību īstenošanā.

(19)

Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu programmas īstenošanu var vienkāršot, izmantojot vienreizēju visas summas piešķīrumu, vai nu attiecībā uz programmas dalībniekiem piešķirto atbalstu, vai arī attiecībā uz Kopienas atbalstu struktūrām, ko valstu līmenī izveido programmas pārvaldībai.

(20)

Ja vienā programmā integrētu Kopienas atbalstu starptautiskai sadarbībai un mobilitātei izglītības un apmācību jomā, tam būtu nozīmīgas priekšrocības, kas radītu lielāku dažādu darbības jomu sinerģiju un atbrīvotu resursus, lai atbalstītu mūžizglītības attīstību un tās saskaņotāku, modernāku un efektīvāku vadību. Vienota programma arī veicinātu labāku sadarbību starp dažādiem izglītības un apmācību līmeņiem.

(21)

Tādēļ būtu jāizveido mūžizglītības programma, lai ar mūžizglītību sekmētu augsti izglītotas sabiedrības attīstību Eiropas Savienībā ar ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, ar vairāk un labākām darba vietām un augstāku sociālo kohēziju.

(22)

Ņemot vērā skolu, augstākās izglītības, arodmācību un pieaugušo izglītības specifiku un no tās izrietošo nepieciešamību Kopienas darbību balstīt uz tām paredzētajiem mērķiem, darbības veidiem un organizāciju struktūrām, ir lietderīgi saglabāt individuālas programmas, kas saistībā ar mūžizglītības programmu attiecas uz katru no šiem četriem sektoriem, vienlaikus maksimāli palielinot to saskanību un kopējo pamatojumu.

(23)

Paziņojumā “Mūsu kopīgās nākotnes veidošana: politiski izaicinājumi un budžeta līdzekļi paplašinātajā Savienībā 2007.–2013.” Komisija ir izvirzījusi vairākus kvantitātes mērķus, kas jāsasniedz ar jaunām Kopienas izglītības un apmācību programmām, kurās ir nepieciešams būtiski palielināt mobilitātes un sadarbības pasākumus.

(24)

Ņemot vērā starpvalstu mobilitātes pierādīto pozitīvo ietekmi uz personām un uz izglītības un apmācību sistēmām, lielo nepiepildīto mobilitātes pieprasījumu visos sektoros un tās nozīmīgumu saistībā ar Lisabonas mērķi, ir nepieciešams būtiski palielināt atbalstu starpvalstu mobilitātei visās četrās sektoru apakšprogrammās.

(25)

Lai atbilstīgāk segtu faktiskās papildu izmaksas, kas rodas ārzemēs studējošiem studentiem, studentu mobilitātes standarta mērķfinansējums faktiski visā programmas laikā būtu jāsaglabā vidēji EUR 200 mēnesī.

(26)

Ieviešot jaunus mobilitātes pasākumus Comenius programmā un Grundtvig programmā, būtu jāizstrādā vairāki noteikumi par to apmācībās iesaistīto atsevišķu vidusskolēnu un atsevišķu pieaugušo mobilitātes vajadzībām, uz kuriem līdz šim Kopienas programmas neatteicās. Tāpat būtu pilnīgāk jāizmanto iespējas, ko rada atsevišķu skolotāju mobilitāte, attiecībā uz ilgtermiņa sadarbību starp skolām dalībvalstu kaimiņu reģionos.

(27)

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir būtiska nozīme Eiropas ekonomikā. Tomēr līdz šim šo uzņēmumu dalība Leonardo da Vinci programmā bijusi ierobežota. Būtu jāveic pasākumi, lai Kopienas darbība būtu pievilcīgāka šādiem uzņēmumiem, jo īpaši nodrošinot vairākas mobilitātes iespējas mācekļiem. Būtu jāizstrādā piemērota kārtība, līdzīga Erasmus kārtībai, lai atzītu šādas mobilitātes rezultātus.

(28)

Ņemot vērā īpašas grūtības izglītībā, ar ko Eiropā saskaras mobilo darba ņēmēju un tādu personu bērni, kuru nodarbošanās saistīta ar pastāvīgu ceļošanu, būtu pilnībā jāizmanto iespējas, kas pieejamas saskaņā ar Comenius programmu, lai atbalstītu starptautiskas darbības, kuru mērķis ir šo personu vajadzības.

(29)

Pieaugošajai mobilitātei Eiropā vajadzētu būt saistītai ar arvien augstākiem standartiem.

(30)

Lai reaģētu uz pieaugošo vajadzību atbalstīt tās darbības Eiropas līmenī, kas veicina šo politikas mērķu sasniegšanu, lai sniegtu atbalsta līdzekļus starpnozaru darbībām valodu un IKT jomā, un lai stiprinātu programmas rezultātu popularizēšanu un izmantošanu, ir lietderīgi četras nozaru apakšprogrammas papildināt ar transversālo programmu.

(31)

Lai reaģētu uz pieaugošo vajadzību pēc zināšanām un dialoga par Eiropas integrācijas procesu un tā attīstību, ir svarīgi stimulēt izglītošanas, pētniecības un ideju kvalitāti šajā jomā, atbalstot augstākās izglītības iestādes, kas specializējas Eiropas integrācijas procesa izpētē, Eiropas izglītības un apmācību apvienības un Jean Monnet darbības programmu.

(32)

Ir nepieciešams nodrošināt pietiekamu elastību šā lēmuma formulējumā, pieļaujot attiecīgas korekcijas mūžīzglītības programmas pasākumos, lai reaģētu uz izmaiņām vajadzībās laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam un lai izvairītos no nevajadzīgi detalizētiem Socrates un Leonardo Da Vinci programmu iepriekšējo fāžu noteikumiem.

(33)

Visās savās darbībās Kopienai jātiecas novērst nevienlīdzību un jāveicina vīriešu un sieviešu līdztiesība, kā noteikts Līguma 3. panta 2. punktā.

(34)

Saskaņā ar Līguma 151. pantu Kopienai savā darbībā atbilstīgi Līguma noteikumiem ir jāņem vērā kultūras aspekti, jo īpaši lai respektētu un veicinātu tās kultūru dažādību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sinerģijai starp kultūru, izglītību un apmācībām. Būtu arī jāveicina kultūru savstarpējs dialogs.

(35)

Ir nepieciešams veicināt pilsonisku aktivitāti un cilvēktiesību un demokrātijas ievērošanu un pastiprināt cīņu pret jebkādu atstumtību, tostarp rasismu un ksenofobiju.

(36)

Ir nepieciešams paplašināt apmācību pieejamību personām no nelabvēlīgākām grupām un aktīvi pievērsties tam, ka personām ar īpašām vajadzībām ir īpašas mācību vajadzības, īstenojot visas programmas daļas, tostarp izmantojot lielākus mērķfinansējumus, lai segtu papildu izdevumus, kas rodas personām ar īpašām vajadzībām, un nodrošinot atbalstu Braila raksta un zīmju valodu apgūšanai un izmantošanai.

(37)

Būtu jāņem vērā sasniegumi saistībā ar Eiropas Izglītības sporta gadu (2004.) un iespējamie izglītības guvumi saistībā ar sadarbību starp izglītības iestādēm un sporta organizācijām, kas bija uzsvērti šajā gadā.

(38)

Eiropas Savienības kandidātvalstis un EBTA valstis, kas ir EEZ dalībvalstis, var piedalīties Kopienas programmās saskaņā ar nolīgumiem, ko paraksta starp Kopienu un šīm valstīm.

(39)

Eiropadomes Saloniku sanāksmē 2003. gada 19. un 20. jūnijā tika apstiprināti Padomes 2003. gada 16. jūnija secinājumi par Rietumbalkāniem, tostarp to pielikums “Saloniku plāns Rietumbalkāniem: virzoties uz Eiropas integrāciju”, kas paredz, ka Kopienas programmām vajadzētu jābūt atvērtām stabilizācijas un asociācijas procesa valstīm, pamatojoties uz pamatnolīgumiem, ko paraksta starp Kopienu un šīm valstīm.

(40)

Kopiena un Šveices Konfederācija ir paziņojušas savu nodomu sākt sarunas, lai noslēgtu nolīgumus kopējas ieinteresētības jomās, piemēram, par Kopienas izglītības, apmācību un jaunatnes programmām.

(41)

Mūžizglītības programma būtu regulāri jāpārrauga un jāizvērtē, sadarbojoties Komisijai un dalībvalstīm, lai nodrošinātu pielāgojumus, jo īpaši attiecībā uz pasākumu īstenošanas prioritātēm. Izvērtēšanai vajadzētu ietvert ārēju izvērtēšanu, ko veic neatkarīgas, neieinteresētas struktūras.

(42)

Eiropas Parlaments savā 2002. gada 28. februāra Rezolūcijā par Socrates programmas īstenošanu (12) tika vērsa uzmanību uz to, ka programmas otrajā fāzē mērķfinansējuma pieprasītājiem ir neproporcionāli apgrūtinātas administratīvās procedūras.

(43)

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (13), un Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar kuru paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (14), kas aizsargā Kopienas finanšu intereses, ir jāpiemēro, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principus budžeta instrumentu izvēlē, to gadījumu skaita ierobežošanu, kuros Komisija ir tieši atbildīga par to īstenošanu un pārvaldību, un nepieciešamo samērīgumu starp resursu apjomu un administratīvo apgrūtinājumu, kas saistīts ar to izmantošanu.

(44)

Ļoti svarīgi ir radikāli un administratīvi vienkāršot pieteikšanās procedūru, lai sekmīgi īstenotu programmu. Administratīvajām un grāmatvedības prasībām vajadzētu būt proporcionālām mērķfinansējuma apjomam.

(45)

Būtu jāveic arī atbilstīgi pasākumi, lai novērstu nelikumības un krāpšanu, un būtu jāveic attiecīgas darbības, lai atgūtu zaudētos, kļūdaini izmaksātos vai nepareizi izmantotos līdzekļus.

(46)

Ir lietderīgi nodrošināt mūžizglītības programmas pareizu slēgšanu, jo īpaši attiecībā uz tās pārvaldībai paredzēto daudzgadu pasākumu turpināšanu, piemēram, attiecībā uz tehnisko un administratīvo palīdzību. No 2014. gada 1. janvāra tehniskajai un administratīvajai palīdzībai vajadzības gadījumā būtu jānodrošina to darbību pārvaldība, kas nav pabeigtas līdz 2013. gada beigām, tostarp pārraudzības un revīzijas darbības.

(47)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi – proti, Eiropas sadarbības ieguldījumu kvalitatīvā izglītībā un apmācībā – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir vajadzīgas daudzpusīgas partnerības, starptautiska mobilitāte un informācijas apmaiņa Kopienas mērogā, un to, ka nepieciešamo darbību un pasākumu iedabas dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(48)

Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (15).

(49)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (16),

IR NOLĒMUŠI ŠĀDI.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

I NODAĻA

Mūžizglītības programma

1. pants

Mūžizglītības programmas izveide

1.   Ar šo lēmumu izveido programmu Kopienas darbībai mūžizglītības jomā, turpmāk – “mūžizglītības programma”.

2.   Mūžizglītības programmas pamatmērķis ir, izmantojot mūžizglītību, veicināt Kopienas kā augsta līmeņa uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstību ar stabilu ekonomikas izaugsmi, ar vairāk un labākām darbavietām un augstāku sociālo kohēziju, vienlaikus nodrošinot labu vides aizsardzību nākamām paaudzēm. Tās mērķis ir jo īpaši veicināt savstarpēju apmaiņu, sadarbību un mobilitāti starp izglītības un apmācību sistēmām Kopienā, lai tās kļūtu par pasaules kvalitātes standartiem.

3.

a)

veicināt kvalitatīvas mūžizglītības attīstību un šīs jomas sistēmās un praksē sekmēt augstu kvalitāti, jauninājumus un Eiropas dimensiju;

b)

atbalstīt Eiropas mūžizglītības telpas izveidi;

c)

palīdzēt uzlabot dalībvalstīs pieejamo mūžizglītības iespēju kvalitāti, pievilcīgumu un piekļuvi tām;

d)

stiprināt mūžizglītības ieguldījumu sociālajā kohēzijā, pilsoniskā aktivitātē, starpkultūru dialogā, dzimumu līdztiesībā un personības pilnīgošanā;

e)

palīdzēt sekmēt radošo darbību, konkurētspēju, nodarbinātības iespējas un uzņēmību;

f)

sekmēt visu vecumu cilvēku aktīvu dalību mūžizglītībā, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām un to, kas atrodas nelabvēlīgā situācijā, neatkarīgi no viņu sociālekonomiskā stāvokļa;

g)

veicināt valodu apguvi un valodu dažādību;

h)

atbalstīt inovatīva uz IKT balstīta satura, pakalpojumu, pedagoģijas un prakses attīstīšanu mūžizglītības jomā;

i)

stiprināt nozīmi, kāda mūžizglītībai ir Eiropas pilsonības apziņas radīšanā, pamatojoties uz cilvēktiesību un demokrātijas izpratni un ievērošanu, un tolerances un cieņas pret citām tautām un kultūrām sekmēšanā;

j)

sekmēt sadarbību kvalitātes nodrošināšanai visās Eiropas izglītības un apmācību nozarēs;

k)

veicināt rezultātu, inovatīvu produktu un procesu optimālu izmantošanu un veikt paraugprakses apmaiņu mūžizglītības programmas darbības jomās, lai uzlabotu izglītības un apmācību kvalitāti.

4.   Saskaņā ar pielikumā izklāstītajiem administratīvajiem noteikumiem mūžizglītības programma atbalsta un papildina dalībvalstu veiktās darbības, vienlaikus pilnībā respektējot dalībvalstu atbildību par izglītības un apmācību sistēmu saturu, kā arī to kultūru un valodu dažādību.

5.   Kā izklāstīts 3. pantā, mūžizglītības programmas mērķus sasniedz, īstenojot četras nozaru programmas, vienu transversālo programmu un Jean Monnet programmu, turpmāk visas kopā – “apakšprogrammas”.

6.   Šo lēmumu īsteno laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim. Tomēr sagatavošanās pasākumus, tostarp Komisijas lēmumus saskaņā ar 9. pantu, var īstenot no šā lēmuma stāšanās spēkā.

2. pants

Definīcijas

1)

“pirmskola” ir organizēta izglītības darbība pirms obligātās pamatskolas izglītības sākuma;

2)

“skolnieks” ir persona, kas ir reģistrēta mācībām skolā;

3)

“skola” ir jebkura iestāde, kas sniedz vispārējo (pirmsskolas, pamata vai vidējo) izglītību, arodizglītību un tehnisko izglītību, un, izņēmuma gadījumā, saistībā ar valodu apguves veicināšanas pasākumiem – iestāde, kas nav skola, bet kas nodrošina apmācību mācekļiem;

4)

“skolotāji/izglītības darbinieki” ir personas, kas sakarā ar saviem darba pienākumiem ir tieši iesaistīti izglītības procesā dalībvalstīs;

5)

“apmācību instruktori” ir personas, kas sakarā ar saviem darba pienākumiem ir tieši iesaistīti arodizglītības un apmācību procesā dalībvalstīs;

6)

“students” ir persona, kas ir reģistrēta augstākās izglītības iestādē neatkarīgi no studiju virziena, lai veiktu augstākās izglītības mācības, kuru rezultāts ir atzīts grāds vai cita atzīta augstākās izglītības līmeņa kvalifikācija līdz doktora līmenim, ieskaitot;

7)

“māceklis” ir persona, kas apgūst arodapmācību vai nu apmācību iestādē vai apmācību organizācijā, vai darbavietā;

8)

“pieaugušais, kas mācās” ir persona, kas piedalās pieaugušo izglītībā;

9)

“cilvēki darba tirgū” ir darbinieki, pašnodarbinātie vai cilvēki, kurus var nodarbināt;

10)

“augstākās izglītības iestāde” ir:

a)

jebkāda augstākās izglītības iestāde, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai praksi piedāvā iegūt atzītu grādu vai citu atzītu augstākās izglītības līmeņa kvalifikāciju, neatkarīgi no tā, kā šādu iestādi sauc attiecīgajā dalībvalstī;

b)

jebkāda iestāde saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai praksi, kura piedāvā arodizglītību vai apmācību augstākās izglītības līmenī;

11)

“kopīga maģistrantūra” ir maģistra kurss augstākajā izglītībā:

a)

kuru organizē vismaz trīs augstākās izglītības iestādes no trīs dažādām dalībvalstīm;

b)

kurš īsteno studiju programmu, kas ietver studiju periodus vismaz divās no šīm trim iestādēm;

c)

kurā ietverts mehānisms, lai atzītu tos studiju posmus partneru iestādēs, pamatojoties uz Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmu vai saderībā ar to;

d)

kuru pabeidzot, piešķir iesaistīto iestāžu piešķirtu kopīgu grādu, divaugstskolu grādu vai vairākaugstskolu grādu, kas atzīts vai akreditēts dalībvalstīs;

12)

“arodapmācība” ir jebkāda primārā arodizglītība vai apmācība, tostarp tehniskās mācības un arodmācības un stažēšanās mācekļa statusā, kas ir daļa no tādas profesionālās kvalifikācijas iegūšanas, kuru atzīst kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā tā iegūta, kā arī arodizglītības vai apmācību turpināšana, ko persona sāk savas profesionālās darbības laikā;

13)

“pieaugušo izglītība” ir jebkādas pieaugušo mācības, kas nav arodizglītība, neatkarīgi no tā, vai tā iegūta oficiālā izglītības sistēmā, ārpus tās vai neoficiāli;

14)

“studiju vizīte” ir īslaicīga vizīte citā dalībvalstī, lai iepazītos ar kādu konkrētu mūžizglītības aspektu;

15)

“mobilitāte” ir uzturēšanās citā dalībvalstī kādu laikposmu, lai studētu, gūtu darba pieredzi, veiktu citas mācīšanās vai mācīšanas darbības vai ar to saistītas administratīvas darbības, un ko vajadzības gadījumā papildina sagatavošanās vai zināšanu atsvaidzināšanas kursi uzņēmēja valodā vai darba valodā;

16)

“norīkojums” ir uzturēšanās citas dalībvalsts uzņēmumā vai organizācijā kādu laikposmu, lai palīdzētu personām pielāgoties Kopienas darba tirgus prasībām, apgūtu īpašas prasmes un uzlabotu izpratni par attiecīgās valsts ekonomisko un sociālo kultūru, iegūstot darba pieredzi, un ko vajadzības gadījumā papildina sagatavošanās vai zināšanu atsvaidzināšanas kursi uzņēmēja valodā vai darba valodā;

17)

“vienpusējs” ir tāds, kurā iesaistīta tikai viena iestāde;

18)

“divpusējs” ir tāds, kurā iesaistīti partneri no divām dalībvalstīm;

19)

“daudzpusējs” ir tāds, kurā ir iesaistīti partneri no vismaz trīs dalībvalstīm. Komisija par daudzpusējām var uzskatīt apvienības vai citas struktūras, kuru locekļi ir no trīs vai vairāk dalībvalstīm;

20)

“partnerība” ir divpusējs vai daudzpusējs nolīgums starp iestāžu vai organizāciju grupu dažādās dalībvalstīs, lai veiktu kopīgas darbības Eiropas mūžizglītības jomā;

21)

“tīkls” ir formāla vai neformāla tādu struktūru grupēšanās, kas ir aktīvas konkrētā mūžizglītības jomā, disciplīnā vai nozarē;

22)

“projekts” ir sadarbības darbība, kam ir konkrēts iznākums un ko kopīgi izstrādājusi formāla vai neformāla organizāciju vai iestāžu grupa;

23)

“projekta koordinators” ir organizācija vai iestāde, kas ir atbildīga par daudzpusējas grupas projekta īstenošanu;

24)

“projekta partneri” ir organizācijas vai iestādes, kas nav koordinatori un kas veido daudzpusēju grupu;

25)

“uzņēmums” ir jebkāds uzņēmums, kas iesaistīts saimnieciskajā darbībā publiskajā vai privātajā sektorā, neatkarīgi no tā lieluma, juridiskā statusa vai ekonomikas nozares, kurā tas darbojas, tostarp sociālekonomikas nozarē;

26)

“sociālie partneri” ir: valstu līmenī – darba devēju un darba ņēmēju organizācijas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un/vai praksi, un Kopienas līmenī – darba devēju un darba ņēmēju organizācijas, kas piedalās sociālajā dialogā Kopienas līmenī;

27)

“virzība un konsultācijas” ir darbību loks, piemēram, informēšana, izvērtēšana, orientēšana un konsultācijas, lai palīdzētu mācību dalībniekiem, mācību instruktoriem un citam personālam izdarīt izvēli, kas saistīta ar izglītības vai apmācību programmām vai nodarbinātības iespējām;

28)

“rezultātu popularizēšana un izmantošana” ir darbības, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka mūžizglītības programmas un pirms tās īstenoto programmu rezultātus atbilstīgi atzīst, demonstrē un plaši ievieš;

29)

“mūžizglītība” ir jebkāda vispārēja izglītība, arodizglītība un apmācības, neformāla izglītība un neformālas apmācības, ko veic jebkurā dzīves posmā un kas nodrošina zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošanu saistībā ar personīgajām, pilsoniskajām, sociālajām un/vai ar nodarbinātības vajadzībām. Tā ietver konsultāciju un virzības pakalpojumu sniegšanu.

3. pants

Apakšprogrammas

1.

a)

Comenius programma, kas attiecas uz mācīšanas un mācīšanās vajadzībām, kādas ir personām, kas iegūst pirmskolas un skolas izglītību līdz vidējās izglītības beigām, un uz iestādēm un organizācijām, kas sniedz šādu izglītību;

b)

Erasmus programma, kas attiecas uz mācīšanas un mācīšanās vajadzībām, kādas ir personām, kas iegūst formālu augstāko izglītību un arodizglītību, un apmācības augstākās izglītības līmenī, neatkarīgi no mācību kursu ilguma un iegūstamās kvalifikācijas un ietverot doktorantūras studijas, un uz iestādēm un organizācijām, kas sniedz vai sekmē šādu izglītību un apmācības;

c)

Leonardo da Vinci programma, kas attiecas uz mācīšanas un mācīšanās vajadzībām, kādas ir personām, kas iegūst arodizglītību un apmācību, kura nav augstākās izglītības līmeņa izglītība un apmācība, un uz iestādēm un organizācijām, kas sniedz vai sekmē šādu izglītību un apmācību;

d)

Grundtvig programma, kas attiecas uz mācīšanas un mācīšanās vajadzībām, kādas ir personām, kas iegūst jebkādu pieaugušo izglītību, un uz iestādēm un organizācijām, kas sniedz vai sekmē šādu izglītību.

2.

a)

sadarbību politikas jomā un jauninājumus mūžizglītības jomā;

b)

valodu apguves veicināšanu;

c)

inovatīva uz IKT balstīta satura, pakalpojumu, pedagoģijas un prakses attīstīšanu mūžizglītības jomā;

d)

programmas un iepriekšējo saistīto programmu atbalstīto darbību rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, un paraugprakses apmaiņu.

Jean Monnet

a)

Jean Monnet darbību;

b)

mērķfinansējuma piešķiršanu, lai atbalstītu konkrētas iestādes, kas nodarbojas ar Eiropas integrācijas jautājumiem;

c)

mērķfinansējuma piešķiršanu, lai atbalstītu citas Eiropas iestādes un apvienības izglītības un apmācību jomā.

4. pants

Piekļuve mūžizglītības programmai

a)

skolniekiem, studentiem, mācekļiem un pieaugušajiem, kas mācās;

b)

skolotājiem, apmācību instruktoriem un citu personālu, kas iesaistīts jebkurā mūžizglītības aspektā;

c)

cilvēkiem darba tirgū;

d)

iestādēm un organizācijām, kas piedāvā mācību iespējas saistībā ar mūžizglītības programmu vai tās apakšprogrammām;

e)

personām un struktūrām, kas vietējā, reģionālajā un valsts līmenī atbildīgas par sistēmām un politiku saistībā ar jebkādiem mūžizglītības aspektiem;

f)

uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un to organizācijām visos līmeņos, tostarp tirdzniecības organizācijām un tirdzniecības un rūpniecības palātām;

g)

struktūrām, kas sniedz vadības, konsultāciju un informācijas pakalpojumus saistībā ar jebkādiem mūžizglītības aspektiem;

h)

apvienībām, kas darbojas mūžizglītības jomā, tostarp studentu, mācekļu, skolnieku, skolotāju, vecāku un pieaugušo, kuri mācas, apvienībām;

i)

pētniecības centriem un struktūrām, kas nodarbojas ar mūžizglītības jautājumiem;

j)

bezpeļņas organizācijām, brīvprātīgo struktūrām, nevalstiskajām organizācijām (“NVO”).

5. pants

Kopienas darbības

1.

a)

mūžizglītībā iesaistīto personu mobilitātei;

b)

divpusējām un daudzpusējām partnerībām;

c)

daudzpusējiem projektiem, kas ir īpaši paredzēti, lai veicinātu kvalitāti izglītības un apmācību sistēmās, izplatot jauninājumus starptautiskā mērogā;

d)

vienpusējiem un valstu projektiem;

e)

daudzpusējiem projektiem un tīkliem;

f)

politikas un sistēmu novērošanai un analīzei mūžizglītības jomā, atsauces materiāla radīšanai un regulāra uzlabošanai, tostarp aptaujām, statistikai, analīzei un rādītājiem, darbībai nolūkā atbalstīt kvalifikācijas un iepriekšējās mācīšanās pārskatāmību un atzīšanu, kā arī darbībai nolūkā atbalstīt sadarbību kvalitātes nodrošināšanā;

g)

mērķfinansējuma piešķiršanai, lai segtu dažas darbības un administratīvas izmaksas iestādēm un apvienībām, kas darbojas jomā, uz kuru attiecas mūžizglītības programma;

h)

citām iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt mūžizglītības programmas mērķu sasniegšanu (“papildpasākumi”).

2.   Kopienas atbalstu var piešķirt sagatavošanās vizītēm saistībā ar jebkuru darbību, kas minēta šajā pantā.

3.   Komisija var organizēt seminārus, kolokvijus vai sanāksmes, kas varētu atvieglināt mūžizglītības programmas īstenošanu, un veikt attiecīgas informēšanas, publicēšanas un izplatīšanas darbības un darbības nolūkā veicināt sabiedrības informētību par programmu, kā arī programmas pārraudzību un izvērtēšanu.

4.   Šajā pantā minētās darbības var īstenot, organizējot priekšlikumu vai pieteikumu konkursu, vai arī Komisija tās var īstenot nepastarpināti.

6. pants

Komisijas un dalībvalstu uzdevumi

1.   Komisija nodrošina mūžizglītības programmā paredzēto Kopienas darbību faktisku un efektīvu īstenošanu.

2.

a)

veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu mūžizglītības programmas efektīvu darbību dalībvalsts līmenī, iesaistot visas puses, kas saistītas ar mūžizglītības aspektiem, saskaņā ar attiecīgās valsts praksi vai tiesību aktiem;

b)

izveido vai norīko un pārrauga atbilstīgu struktūru, lai attiecīgās valsts līmenī nodrošinātu mūžizglītības programmas darbību īstenošanu (valstu aģentūras), tostarp budžeta pārvaldību, saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 38. pantu un atbilstīgi šādiem kritērijiem:

i)

organizācija, ko izveido vai norīko kā valsts aģentūru, ir juridiska persona vai daļa no struktūras, kas ir juridiska persona, un to reglamentē attiecīgās dalībvalsts tiesību akti. Kā valsts aģentūru nedrīkst norīkot ministriju;

ii)

lai pildītu uzdevumus, katrai valsts aģentūrai ir jābūt pietiekamam personālam ar profesionālām un valodu zināšanām, kas ir atbilstīgas, lai izglītības un apmācību jomā strādātu starptautiskas sadarbības vidē;

iii)

tai ir jābūt ar piemērotu infrastruktūru, jo īpaši attiecībā uz informācijas tehnoloģijām un komunikācijām;

iv)

tai jādarbojas administratīvajā kontekstā, kas tai ļauj apmierinoši veikt savus uzdevumus un izvairīties no interešu konfliktiem;

v)

tai jāspēj piemērot finanšu pārvaldības noteikumus un līgumu nosacījumus, kas noteikti Kopienas līmenī;

vi)

tai jānodrošina atbilstīgas finanšu garantijas, ko vēlams sniedz valsts iestāde, un tās pārvaldības spējām jābūt atbilstīgām tam Kopienas līdzekļu apjomam, kas tai būs jāpārvalda;

c)

uzņemas atbildību par to, lai b) apakšpunktā minētās valsts aģentūras pareizi pārvaldītu līdzekļus, kas valsts aģentūrām nodoti projektu atbalstīšanai, un jo īpaši par to, lai valsts aģentūras ievērotu pārskatāmības, vienlīdzības principus un izvairītos no paralēlas finansēšanas no citiem Kopienas līdzekļiem un lai tās izpildītu pienākumu pārraudzīt projektus un atgūt līdzekļus, kas saņēmējiem jāatmaksā;

d)

veic vajadzīgās darbības, lai nodrošinātu b) apakšpunktā minēto valsts aģentūru atbilstīgu revīziju un finanšu pārraudzību, un jo īpaši:

i)

pirms valsts aģentūra sāk darboties, iesniedz Komisijai vajadzīgos apliecinājumus, ka saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības noteikumiem tai ir un atbilstīgi un pareizi darbojas piemērojamās procedūras, kontroles sistēmas, grāmatvedības sistēmas un iepirkumu un mērķfinasējuma piešķiršanas procedūras;

ii)

katru gadu iesniedz Komisijai apliecinājuma deklarāciju par valsts aģentūru finanšu sistēmu un procedūru uzticamību un to pārskatu pareizību;

e)

atbild par neatgūtiem līdzekļiem nelikumību, nolaidības vai krāpšanas gadījumā, kur vainīga saskaņā ar b) apakšpunktu izveidotā vai norīkotā valsts aģentūra, un gadījumā, ja tāpēc Komisija vēršas pret valsts aģentūru par nepilnīgi atgūtiem līdzekļiem;

f)

pēc Komisijas lūguma norīko iestādes vai organizācijas, kas nodrošina mācību iespējas, vai šādu iestāžu vai organizāciju veidus, ko uzskatīt par atbilstīgiem, lai to attiecīgajās teritorijās piedalītos mūžizglītības programmā;

g)

cenšas pieņemt visus attiecīgos pasākumus, lai likvidētu juridiskus un administratīvus šķēršļus mūžizglītības programmas pareizai darbībai;

h)

veic darbības, lai nodrošinātu, ka valsts līmenī īstenojas iespējama sinerģija ar citām Kopienas programmām un finanšu instrumentiem, kā arī ar citām attiecīgām programmām, kas darbojas attiecīgajā dalībvalstī.

3.

a)

pāreju no darbībām, ko veic saistībā ar iepriekšējām programmām izglītības, apmācību un mūžizglītības jomā, uz programmām, ko īsteno saskaņā ar mūžizglītības programmu;

b)

Kopienas finanšu interešu atbilstīgu aizsardzību, jo īpaši ieviešot faktiskus, samērīgus un preventīvus pasākumus, administratīvas pārbaudes un sankcijas;

c)

plašu informācijas izplatīšanu, publicitāti un turpmākus pasākumus attiecībā uz darbībām, ko atbalsta saskaņā ar mūžizglītības programmu;

d)

to pieejamo datu vākšanu, analīzi un apstrādi, kas vajadzīgi, lai izvērtētu programmas rezultātus un ietekmi, un pārraudzītu un izvērtētu darbības, kā minēts 15. pantā;

e)

iepriekšējo izglītības un apmācību programmu un mūžizglītības programmas rezultātu izplatīšanu.

7. pants

Trešo valstu dalība

1.

a)

EBTA valstīm, kas ir EEZ dalībvalstis, saskaņā ar EEZ līguma nosacījumiem;

b)

kandidātvalstīm, uz kurām attiecas pirmspievienošanās stratēģija, saskaņā ar vispārīgiem principiem un vispārīgiem noteikumiem, kas paredzēti pamatnolīgumos, ko ar šīm valstīm noslēdz par to dalību Kopienas programmās;

c)

Rietumbalkānu valstīm saskaņā ar noteikumiem, par ko ar šīm valstīm vienojas pēc tam, kad noslēgti pamatnolīgumi, kur paredz to dalību Kopienas programmās;

d)

Šveices Konfederācijai, pamatojoties uz divpusēju nolīgumu, ko noslēdz ar minēto valsti;

2.   Šā lēmuma 3. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētā Jean Monnet programmas pirmā galvenā darbība ir atvērta arī jebkuras citas trešās valsts augstākās izglītības iestādēm.

3.   Uz trešām valstīm, kas piedalās mūžizglītības programmā, attiecas visas saistības un uzdevumi, kas šajā lēmumā izklāstītas attiecībā uz dalībvalstīm.

8. pants

Starptautiskā sadarbība

Saskaņā ar mūžizglītības programmu un atbilstīgi 9. pantam Komisija var sadarboties ar trešām valstīm un ar kompetentām starptautiskām organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju (UNESCO).

II NODAĻA

Mūžizglītības programmas īstenošana

9. pants

Īstenošanas pasākumi

1.

a)

gada darba plānu, tostarp prioritātēm;

b)

gada piešķīrumus un līdzekļu sadalījumu pa apakšprogrammām un apakšprogrammās;

c)

vispārīgām pamatnostādnēm apakšprogrammu īstenošanai (tostarp lēmumiem par darbību veidu, ilgumu un finansējuma apjomu), izvēles kritērijiem un procedūrām;

d)

Komisijas priekšlikumiem par daudzpusēju projektu un tīklu pieteikumu izvēli, kā minēts 33. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā;

e)

Komisijas priekšlikumiem par pieteikumu izvēli attiecībā uz darbībām, kuras izklāstītas 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, uz ko neattiecas šā punkta d) apakšpunkts, un 5. panta 1. punkta f), g) un h) apakšpunktā un kurām paredzētais Kopienas atbalsts pārsniedz EUR 1 miljonu;

f)

attiecīgu uzdevumu un atbildības noteikšanu Komisijai, dalībvalstīm un valsts aģentūrām saistībā ar pielikumā izklāstīto “valsts aģentūras procedūru”;

g)

līdzekļu sadalījumu starp dalībvalstīm saistībā ar darbībām, ko pārvalda saskaņā ar pielikumā izklāstīto “valsts aģentūru procedūru”;

h)

pasākumiem, lai nodrošinātu konsekvenci mūžizglītības programmā;

i)

pasākumiem, lai pārraudzītu un izvērtētu mūžizglītības programmu un apakšprogrammas un lai popularizētu un izplatītu rezultātus;

2.   Pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu visus jautājumus, kuri nav šā panta 1. punktā minētie jautājumi, pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto procedūru.

10. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja, turpmāk – “Komiteja”.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir divi mēneši.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

5.   Dalībvalstu pārstāvji nedrīkst būt personas, kas ir nodarbinātas 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajās valsts aģentūrās vai kas ir atbildīgas par to darbu.

11. pants

Sociālie partneri

1.   Ja ar Komiteju apspriežas par jautājumu, kas attiecas uz šā lēmuma piemērošanu saistībā ar arodizglītību un apmācībām, Komitejas darbā kā novērotāji var piedalīties sociālo partneru pārstāvji, kurus pēc Eiropas sociālo partneru priekšlikumiem ieceļ Komisija.

Šādu novērotāju skaits ir vienāds ar dalībvalstu pārstāvju skaitu.

2.   Šādiem novērotājiem ir tiesības lūgt, lai viņu nostāju iekļauj Komitejas sanāksmes protokolā.

12. pants

Horizontālā politika

a)

veicinot izpratni par kultūru un valodu dažādību un kultūras daudzveidību Eiropā, kā arī par nepieciešamību apkarot rasismu, aizspriedumus un ksenofobiju;

b)

paredzot pasākumus audzēkņiem ar īpašām vajadzībām un jo īpaši palīdzot sekmēt viņu iekļaušanos konvencionālajā izglītībā un apmācībās;

c)

veicinot vīriešu un sieviešu līdztiesību un sekmējot jebkura veida tādas diskriminācijas apkarošanu, kas balstīta uz dzimumu, rasi vai etnisko izcelsmi, reliģiju vai ticību, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju.

13. pants

Saskaņotība un papildināmība ar citām politikas jomām

1.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina vispārēju saskaņotību un papildināmību ar darba programmu “Izglītība un apmācība 2010” un citu attiecīgu Kopienas politiku, instrumentiem un darbībām, jo īpaši ar tām, ko īsteno tādās jomās kā kultūra, mediji, jaunatne, pētniecība un attīstība, nodarbinātība, kvalifikāciju atzīšana, uzņēmumi, vide, IKT, un ar Kopienas Statistikas programmu.

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina efektīvu saikni starp mūžizglītības programmu un programmām un darbībām izglītības un apmācību jomā, ko īsteno saskaņā ar Kopienas pirmspievienošanās instrumentiem, kā arī citu sadarbību ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām.

2.   Komisija regulāri informē Komiteju par citām attiecīgām Kopienas ierosmēm mūžizglītības jomā, tostarp par sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

3.   Īstenojot darbības saskaņā ar mūžizglītības programmu, Komisija un dalībvalstis ņem vērā prioritātes, kas izklāstītas nodarbinātības integrētajās pamatnostādnēs, ko Padome pieņēmusi kā daļu no Lisabonas Partnerības izaugsmei un darbavietām.

4.   Partnerībā ar Eiropas sociālajiem partneriem Komisija tiecas attīstīt atbilstīgu koordināciju starp mūžizglītības programmu un sociālo dialogu Kopienas līmenī, tostarp dažādos ekonomikas sektoros.

5.   Īstenojot mūžizglītības programmu, Komisija vajadzības gadījumā nodrošina Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) palīdzību jomās, kas saistītas ar tā kompetenci un saskaņā ar Padomes Regulā (EEK) Nr. 337/75 (17) izklāstītajiem pasākumiem. Vajadzības gadījumā Komisija var arī nodrošināt Eiropas Izglītības fonda atbalstu atbilstīgi tā pilnvarām un saskaņā ar Padomes Regulā (EEK) Nr. 1360/90 (18) izklāstītajiem pasākumiem.

6.   Komisija regulāri informē Arodmācību padomdevēju komiteju par attiecīgu attīstību arodizglītības un apmācību jomā.

III NODAĻA

Finanšu noteikumi – izvērtējums

14. pants

Finansējums

1.   Ar šo indikatīvais finansējums šā lēmuma īstenošanai 7 gadu laikposmam no 2007. gada 1. janvāra tiek noteikts EUR 6 970 000 000. Atbilstīgi šim finansējumam Comenius programmai, Erasmus programmai, Leonardo da Vinci programmai un Grundtvig programmai piešķiramie līdzekļi nav mazāki par pielikuma B. iedaļas 11. punktā paredzētajiem. Komisija šos piešķīrumus var grozīt saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru.

2.   Līdz 1 % no mūžizglītības programmas piešķīruma var izmantot, lai partnerībās, projektos un tīklu darbībās, ko organizē saskaņā ar mūžizglītības programmu, atbalstītu to partneru dalību, kuri ir no trešām valstīm un kuri nepiedalās mūžizglītības programmā saskaņā ar 7. pantu.

3.   Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ievērojot finanšu shēmu.

15. pants

Pārraudzība un izvērtēšana

1.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm regulāri pārrauga un izvērtē mūžizglītības programmu, ņemot vērā to, kā sasniegti programmas mērķi.

2.   Komisija nodrošina to, ka regulāri tiek veikta neatkarīga ārējie mūžizglītības programmas izvērtēšana, un regulāri publicē statistiku, lai pārraudzītu panākumus.

3.   Īstenojot programmu, ņem vērā mūžizglītības programmas un iepriekšējo izglītības un apmācību programmu pārraudzības un izvērtējumu secinājumus.

4.   Dalībvalstis, attiecīgi, līdz 2010. gada 30. jūnijam un 2015. gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai ziņojumus par mūžizglītības programmas īstenošanu un ietekmi.

5.

a)

vēlākais, 2011. gada 31. martā – starpposma izvērtējuma ziņojumu par kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem mūžizglītības programmas īstenošanā, tostarp sasniegto rezultātu analīzi;

b)

vēlākais, 2011. gada 31. decembrī – paziņojumu par mūžizglītības programmas turpināšanu;

c)

vēlākais, 2016. gada 31. martā – nobeiguma izvērtējuma ziņojumu.

II SADAĻA

APAKŠPROGRAMMAS

I NODAĻA

Comenius programma

16. pants

Dalība Comenius programmā

Comenius

a)

skolniekiem, kas apgūst skolas izglītību līdz vidējās izglītības beigām;

b)

skolām, kā nosaka dalībvalstis;

c)

skolotājiem un citiem darbiniekiem šajās skolās;

d)

apvienībām, bezpeļņas organizācijām, NVO un skolu izglītībā iesaistīto pārstāvjiem;

e)

personām un struktūrām, kas ir atbildīgas par izglītības organizēšanu un sniegšanu vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

f)

pētniecības centriem un struktūrām, kas pēta mūžizglītības jautājumus;

g)

augstākās izglītības iestādēm;

h)

struktūrām, kas sniedz vadības, konsultāciju un informācijas pakalpojumus saistībā ar jebkādiem mūžizglītības aspektiem.

17. pants

Comenius programmas mērķi

Comenius

a)

attīstīt jauniešu un izglītības darbinieku zināšanas un izpratni par Eiropas kultūru un valodu dažādību un to vērtību;

b)

palīdzēt jauniešiem apgūt dzīves pamatiemaņas un personīgajai attīstībai vajadzīgās kompetences, kas saistītas ar nākotnes nodarbinātību un aktīvu Eiropas pilsonību.

Comenius

a)

uzlabot mobilitātes kvalitāti un palielināt apjomu, iesaistot skolniekus un izglītības darbiniekus dažādās dalībvalstīs;

b)

uzlabot dažādu dalībvalstu skolu partnerības kvalitāti un palielināt apjomu tā, lai programmas laikā kopīgās izglītības darbībās iesaistītu vismaz 3 miljonus skolnieku;

c)

veicināt moderno svešvalodu apguvi;

d)

atbalstīt inovatīvu, uz IKT balstīta satura, pakalpojumu, pedagoģiju un prakses attīstību mūžizglītībā;

e)

uzlabot skolotāju mācību kvalitāti un Eiropas dimensiju tajās;

f)

atbalstīt pedagoģisko pieeju un skolu pārvaldes uzlabojumus.

18. pants

Comenius programmas darbības

Comenius

a)

personu mobilitāti, kā minēts 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Organizējot šādu mobilitāti vai atbalstot tās organizēšanu, pieņem nepieciešamos sagatavošanas pasākumus un rūpējas, lai mobilitātē iesaistītām personām nodrošinātu piemērotu pārraudzību, konsultācijas un atbalstu.

Šāda mobilitāte var būt:

i)

skolnieku un personāla apmaiņa;

ii)

skolnieku mobilitāte skolās un izglītojošā personāla apmācību prakse skolās vai uzņēmumos;

iii)

skolotāju un citu izglītības darbinieku dalība apmācību kursos;

iv)

studijas un sagatavošanas vizītes mobilitātei, partnerattiecībām, projektam vai sadarbības tīkla aktivitātēm;

v)

palīdzība skolotājiem un potenciāliem skolotājiem;

b)

5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto partnerību veidošana starp:

i)

skolām ar mērķi attīstīt kopīgus mācību projektus skolniekiem un viņu skolotājiem (“Comenius skolu partnerības”);

ii)

organizācijām, kas atbildīgas par jebkādiem skolu izglītības aspektiem, ar mērķi stiprināt starpreģionu sadarbību, tostarp pierobežas reģionu sadarbību (“Comenius-Regio partnerības”);

c)

daudzpusējus projektus, kas minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā. Tajos var iekļaut projektus, kuru mērķis ir:

i)

labas prakses izglītības jomā, tostarp jaunu mācību metožu vai materiālu izstrāde, veicināšana un popularizēšana;

ii)

pieredzes gūšana vai apmaiņa par informācijas sniegšanas sistēmām vai par speciāli ar Comenius programmu saistītiem mācībspēkiem, skolotājiem un citiem darbiniekiem piemērotām konsultācijām;

iii)

mācībspēku jaunu kursu vai to satura izstrāde, veicināšana un popularizēšana;

d)

daudzpusējus tīklus, kā minēts 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā. Tas var ietvert tīklus, kuru mērķis ir:

i)

savās interesēs un izglītības kā tādas interesēs attīstīt izglītību disciplīnā vai specialitātē, kurā šie tīkli darbojas;

ii)

apkopot un izplatīt atbilstīgu labu praksi un inovācijas;

iii)

sniegt satura atbalstu citu uzsāktiem projektiem un partnerībām;

iv)

veicināt vajadzību analīzes izstrādi un tās praktisku pielietojumu skolu izglītībā;

e)

citas ierosmes, kuru mērķis ir veicināt Comenius programmas mērķus, kas noteikti 5. panta 1. punkta h) apakšpunktā (“papildpasākumi”).

2.   Šā panta 1. punktā izklāstīto pasākumu darbības elementus nosaka saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru.

19. pants

Comenius programmai piešķirtie līdzekļi

Ne mazāk kā 80 % no Comenius programmai piešķirtajiem līdzekļiem paredz, lai atbalstītu mobilitāti, kā minēts 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un Comenius partnerībām, kā izklāstīts 18. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

II NODAĻA

Erasmus programma

20. pants

Dalība Erasmus programmā

Erasmus

a)

studentiem un mācekļiem, kas studē jebkādu augstskolas līmeņa izglītību un šajā līmenī apmeklē mācības;

b)

augstākās izglītības iestādēm, ko nosaka dalībvalstis;

c)

skolotājiem, mācību instruktoriem un citiem darbiniekiem šajās iestādēs;

d)

augstākajā izglītībā iesaistīto personu apvienībām un pārstāvjiem, tostarp nozīmīgām studentu, universitāšu un skolotāju/mācību instruktoru apvienībām;

e)

uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un citiem profesionālās darbības pārstāvjiem;

f)

valsts un privātajām struktūrām, tostarp bezpeļņas organizācijām un NVO, kas ir atbildīgas par izglītības un apmācību organizēšanu un sniegšanu vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

g)

izpētes centriem un struktūrām, kas pēta mūžizglītības jautājumus;

h)

struktūrām, kas sniedz vadības, konsultāciju un informācijas pakalpojumus saistībā ar jebkādiem mūžizglītības aspektiem.

21. pants

Erasmus programmas mērķi

Erasmus

a)

atbalstīt Eiropas augstākās izglītības telpas īstenošanu;

b)

stiprināt augstākās izglītības un augstākās profesionālās izglītības ieguldījumu inovācijas procesos.

Erasmus

a)

uzlabot kvalitāti un palielināt apjomu studentu un izglītojošā personāla mobilitātei Eiropā, lai līdz 2012. gadam individuālo dalībnieku skaits studentu mobilitātē Erasmus programmās un programmās, kas darbojās pirms tās, sasniegtu vismaz 3 miljonus;

b)

uzlabot kvalitāti un palielināt apjomu daudzpusējai sadarbībai starp augstākās izglītības iestādēm Eiropā;

c)

palielināt pārskatāmības un atbilstības līmeni starp augstākās izglītības un augstākās profesionālās izglītības kvalifikācijām, kas iegūtas Eiropā;

d)

uzlabot kvalitāti un palielināt apjomu sadarbībai starp augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem;

e)

atvieglināt jauninājumu attīstību izglītības un augstākās izglītības jomā un tās nodošanu, tostarp no vienas dalībvalsts uz citām;

f)

atbalstīt novatoriska, uz IKT balstīta satura, pakalpojumu, pedagoģiju un prakses attīstību mūžizglītībā.

22. pants

Erasmus programmas darbības

Erasmus

a)

personu mobilitāti, kas minēta 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Šāda mobilitāte var ietvert:

i)

studentu mobilitāti, lai tie studētu vai mācītos dalībvalstu augstākās izglītības iestādēs, kā arī lai veiktu apmācību praksi uzņēmumos, mācību centros, izpētes centros vai citās organizācijās;

ii)

augstākās izglītības iestāžu mācībspēku mobilitāti, lai tie partneriestādē ārzemēs mācītu vai apmeklētu mācības;

iii)

cita augstākās izglītības iestāžu personāla un uzņēmumu personāla mobilitāti, lai mācītos vai mācītu;

iv)

Erasmus intensīvās programmas, kas organizētas daudzpusēji.

Atbalstu var piešķirt arī nosūtītājām vai uzņēmējām augstākās izglītības iestādēm vai uzņēmumiem par darbībām, lai nodrošinātu kvalitāti visos mobilitātes pasākumu posmos, tostarp sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas valodu kursos;

b)

daudzpusējus projektus, kā minēts 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kuri, inter alia, vērsti uz jauninājumiem, eksperimentēšanu un labas prakses apmaiņu jomās, kas minētas īpašajos un darbības mērķos;

c)

daudzpusējus tīklus, kā minēts 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, ko vada augstākās izglītības iestāžu konsorciji un kas pārstāv disciplīnu vai saistīto disciplīnu jomu (“Erasmus tematiskie tīkli”), kam ir mērķis izstrādāt jaunas apmācību koncepcijas un kompetences. Šādas sistēmas var ietvert arī pārstāvjus no citām valsts struktūrām vai uzņēmumiem, vai apvienībām;

d)

citas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt Erasmus programmas mērķus, kā minēts 5. panta 1. punkta h) apakšpunktā (“papildpasākumi”).

Erasmus

a)

augstākās izglītības iestāžu vismaz otrā gada studenti, kas, izmantojot Erasmus programmas mobilitātes darbības, pavada studiju periodu citā dalībvalstī, neatkarīgi no tā, vai tiem šajā programmā piešķir finansiālu atbalstu. Šādus periodus pilnībā atzīst ar iestāžu nolīgumu starp sūtītāju un uzņēmēju iestādi. Uzņēmēja iestāde nevar iekasēt mācību maksu no šādiem studentiem;

b)

studenti, kas ir uzņemti kopīgās maģistrantūras programmās un piedalās mobilitātē;

c)

studenti augstākās izglītības iestādēs, kas piedalās mācību praksē.

3.   Šā panta 1. punktā izklāstīto darbību elementus nosaka saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru.

23. pants

Erasmus programmai piešķirtie līdzekļi

Ne mazāk kā 80 % no Erasmus programmai piešķirtajiem līdzekļiem paredz, lai atbalstītu mobilitāti, kā minēts 22. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

III NODAĻA

Leonardo da Vinci programma

24. pants

Dalība Leonardo da Vinci programmā

Leonardo da Vinci

a)

personām, kas apgūst jebkādu arodizglītību un apmācības, izņemot augstāko izglītību;

b)

cilvēkiem darba tirgū;

c)

iestādēm vai organizācijām, kas piedāvā iespējas mācīties jomās, uz ko attiecas Leonardo da Vinci programma;

d)

skolotājiem, mācību instruktoriem un citiem darbiniekiem šajās iestādēs vai organizācijās;

e)

profesionālās izglītības un apmācību jomā iesaistītajām apvienībām un pārstāvjiem, tostarp mācekļu, vecāku un skolotāju apvienībām;

f)

uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un citiem profesionālās darbības pārstāvjiem, tostarp tirdzniecības palātām un citām arodorganizācijām;

g)

struktūrām, kas sniedz vadības, konsultāciju un informācijas pakalpojumus saistībā ar jebkādiem mūžizglītības aspektiem;

h)

personām un struktūrām, kas vietējā, reģionālā un valsts līmenī ir atbildīgas par jebkāda arodizglītības un apmācību aspekta sistēmām un politiku;

i)

izpētes centriem un struktūrām, kas pēta mūžizglītības jautājumus;

j)

augstākās izglītības iestādēm;

k)

bezpeļņas organizācijām, brīvprātīgo organizācijām, nevalstiskām organizācijām.

25. pants

Leonardo da Vinci programmas mērķi

Leonardo da Vinci

a)

palīdzēt apmācību un papildu apmācību darbību dalībniekiem iegūt un izmantot zināšanas, prasmes un kvalifikāciju, lai veicinātu personīgo attīstību, spējas atrast darbu un dalību Eiropas darba tirgū;

b)

atbalstīt arodizglītības un apmācību sistēmu, iestāžu un prakses kvalitātes uzlabojumus un jauninājumus;

c)

palielināt profesionālās izglītības un apmācību pievilcīgumu un darba devēju un personu mobilitāti, kā arī atvieglināt strādājošo mācekļu mobilitāti.

Leonardo da Vinci

a)

uzlabot to personu, kas iesaistītas profesionālajā pamatizglītībā un apmācībās, un tālākizglītībā, Eiropas mobilitātes kvalitāti un palielināt apjomu tā, lai līdz mūžizglītības programmas beigām palielinātu personu mācību prakšu skaitu uzņēmumos līdz vismaz 80 000 gadā;

b)

uzlabot kvalitāti un palielināt apjomu sadarbībai starp iestādēm vai organizācijām, kas sniedz izglītības pakalpojumus, uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un citām nozīmīgām struktūrām Eiropā;

c)

atvieglot jauninājumu attīstību arodizglītības un to mācību jomā, kas nav augstākās izglītības mācības, un jauninājumu tālāku nodošanu, tostarp no vienas dalībvalsts citām;

d)

uzlabot kvalifikāciju un kompetenču pārredzamību un atpazīstamību, tostarp attiecībā uz tām, kas iegūtas mācībās ārpus oficiālās izglītības sistēmas un neoficiāli;

e)

veicināt moderno svešvalodu apguvi;

f)

atbalstīt novatoriska uz IKT balstīta satura, pakalpojumu, pedagoģijas un prakses attīstību mūžizglītībā.

26. pants

Leonardo da Vinci programmas darbības

Leonardo da Vinci

a)

personu mobilitāti, kas minēta 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Organizējot šādu mobilitāti vai atbalstot tās organizēšanu, veic vajadzīgos sagatavošanas pasākumus, tostarp sagatavošanu valodu zināšanu jomā, un rūpējas, lai mobilitātē iesaistītām personām nodrošinātu piemērotu pārraudzību un atbalstu. Šāda mobilitāte var ietvert:

i)

mācību praksi starptautiskos uzņēmumos vai mācību iestādēs;

ii)

mācību praksi un apmaiņu, kuras mērķis ir mācību instruktoru un vadības padomdevēju, un to cilvēku, kas ir atbildīgi par mācību iestādēm un mācību plānošanu, un profesionālo orientāciju uzņēmumos, turpmāka profesionālā izaugsme;

b)

partnerības, kas minētas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā un kas vērstas uz tēmām, par kurām iesaistītām organizācijām ir abpusēja interese;

c)

daudzpusējus projektus, kas minēti 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā, jo īpaši tos, kas vērsti uz apmācību sistēmu uzlabošanu ar jaunu ideju palīdzību, tostarp valodas, kultūras un tiesisko piemērošanos konkrētā valstī dažādos kontekstos attīstīto jauno produktu un procesu vajadzībām;

d)

daudzpusējus projektus, kas minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kas vērsti uz apmācību sistēmu uzlabošanu, koncentrējoties uz jauninājumu un pieredzes attīstību;

e)

tematiskos ekspertu un organizāciju tīklus, kas minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kas nodarbojas ar specifiskiem profesionālās izglītības un apmācību jautājumiem;

f)

citas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt Leonardo da Vinci programmas mērķus, kas minēti 5. panta 1. punkta h) apakšpunktā (“papildpasākumi”).

2.   Šādu darbību elementus nosaka saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru.

27. pants

Leonardo da Vinci programmai piešķirtie līdzekļi

Ne mazāk kā 60 % no Leonardo da Vinci programmai piešķirtajiem līdzekļiem paredz, lai atbalstītu mobilitāti un partnerības, kā minēts 26. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

IV NODAĻA

Grundtvig programma

28. pants

Dalība Grundtvig programmā

Grundtvig

a)

audzēkņiem pieaugušo izglītībā;

b)

iestādēm vai organizācijām, kas piedāvā iespējas mācīties pieaugušajiem;

c)

skolotājiem un citiem darbiniekiem šajās iestādēs vai organizācijās;

d)

iestādēm, kas iesaistītas pieaugušo izglītības izglītojošā personāla pamata vai tālākizglītībā;

e)

pieaugušo izglītībā iesaistīto personu apvienībām un pārstāvjiem, tostarp audzēkņu un skolotāju apvienībām;

f)

struktūrām, kas sniedz vadības, konsultāciju un informācijas pakalpojumus saistībā ar jebkādiem mūžizglītības aspektiem;

g)

personām un struktūrām, kas vietējā, reģionālā un valsts līmenī ir atbildīgas par jebkāda pieaugušo izglītības aspekta sistēmām un politiku;

h)

pētījumu centriem un struktūrām, kas saistītas ar pieaugušo izglītības jautājumiem;

i)

uzņēmumiem;

j)

bezpeļņas organizācijām, brīvprātīgo organizācijām, nevalstiskām organizācijām;

k)

augstākās izglītības iestādēm.

29. pants

Grundtvig programmas mērķi

Grundtvig

a)

risināt izglītības problēmu, kas saistīta ar lielas daļas Eiropas iedzīvotāju novecošanu;

b)

palīdzēt sniegt pieaugušajiem norādes uz iespējām, kā uzlabot savas zināšanas un kompetenci.

Grundtvig

a)

uzlabot kvalitāti un pieejamību pieaugušo izglītībā iesaistīto personu mobilitātei Eiropā un palielināt apjomu tā, lai saistībā ar mobilitāti līdz 2013. gadam sniegtu palīdzību vismaz 7 000 personām gadā;

b)

uzlabot kvalitāti un palielināt apjomu sadarbībai starp pieaugušo izglītībā iesaistītajām organizācijām Eiropā;

c)

palīdzēt personām no sociāli nestabilām grupām un personām no sociāli atstumtām grupām, it īpaši gados vecākiem cilvēkiem un tiem, kas ir pārtraukuši izglītošanos, nesaņemot pamata kvalifikācijas, lai sniegtu tiem alternatīvas iespējas izmantot pieaugušo izglītību;

d)

atvieglot jauninājumu attīstību pieaugušo izglītībā un to tālāku nodošanu, tostarp no vienas dalībvalsts citām;

e)

atbalstīt novatoriskas, uz IKT balstīta satura, pakalpojumu, pedagoģijas un prakses attīstību mūžizglītībā;

f)

uzlabot pedagoģiskās pieejas un pieaugušo izglītības organizāciju pārvaldību.

30. pants

Grundtvig programmas darbības

Grundtvig

a)

personu mobilitāti, kas minēta 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Organizējot šādu mobilitāti vai atbalstot tās organizēšanu, veic nepieciešamos sagatavošanas pasākumus un rūpējas, lai cilvēkiem mobilitātē nodrošinātu piemērotu pārraudzību un atbalstu. Šāda mobilitāte var ietvert vizītes, palīdzību un apmaiņas pieaugušo oficiālās un neoficiālās izglītības dalībniekiem, tostarp pieaugušo izglītības izglītojošā personāla apmācības un profesionālo izaugsmi, jo īpaši sinerģijā ar partnerībām un projektiem;

b)

partnerības, kas minētas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā un kas pazīstamas kā “Grundtvig programmas partnerības”, un kas vērstas uz abpusēju iesaistīto organizāciju interesēm;

c)

daudzpusējus projektus, kas minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kuru mērķis ir uzlabot pieaugušo izglītības sistēmu, nododot jauninājumus un labas prakses piemērus;

d)

tematiskos ekspertu un organizāciju tīklus, kas minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā un pazīstami kā “Grundtvig tīkli”, kas jo īpaši strādā pie:

i)

pieaugušo izglītības attīstīšanas tajā disciplīnā, tematiskajā laukā vai administratīvajā aspektā, kurā tie darbojas;

ii)

nozīmīgas labas prakses un jauninājumu apzināšanas, uzlabošanas un popularizēšanas;

iii)

satura atbalsta sniegšanas, projektiem un partnerībām, ko uzsākuši citi un sadarbības atvieglošana starp šādiem projektiem un partnerībām;

iv)

pieaugušo izglītības vajadzību analīzes un kvalitātes nodrošinājuma veicināšanas;

e)

citas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt Grundtvig programmas mērķus, kas minēti 5. panta 1. punkta h) apakšpunktā (“papildpasākumi”).

2.   Šādu pasākumu darbības elementus nosaka saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru.

31. pants

Grundtvig programmas budžets

Ne mazāk kā 55 % no Grundtvig programmai pieejamā budžeta paredz, lai atbalstītu mobilitāti un partnerības, kā minēts 30. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

V NODAĻA

Transversālā programma

32. pants

Transversālās programmas mērķi

1.

a)

veicināt Eiropas sadarbību jautājumos, kas skar divas vai vairākas sektoru apakšprogrammas;

b)

veicināt dalībvalstu izglītības un apmācību sistēmu kvalitāti un konverģenci.

2.

a)

atbalstīt mūžizglītības politikas izstrādi un sadarbību Eiropas līmenī, it īpaši Lisabonas Procesa un “Izglītība un apmācības 2010”, kā arī Boloņas un Kopenhāgenas Procesu un ar tiem saistītām nākamajām darbībām;

b)

nodrošināt atbilstīgu salīdzināmo datu, statistikas un analīzes nodrošinājumu, lai atbalstītu mūžizglītības politikas izstrādi, kā arī pārraudzīt panākumus, kas sasniegti saistībā ar mūžizglītības uzdevumiem un mērķiem, un apzināt sfēras, kam jāpievērš īpaša uzmanība;

c)

veicināt valodu apguvi un atbalstīt valodu dažādību dalībvalstīs;

d)

atbalstīt novatoriska uz IKT balstīta satura, pakalpojumu, pedagoģijas un prakses attīstību mūžizglītībā;

e)

nodrošināt to, ka mūžizglītības programmas rezultātus pienācīgi plaši atzīst, demonstrē un pielieto.

33. pants

Transversālās programmas darbības

1.

a)

personu mobilitāti, kas minēta 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā, tostarp mācību vizītes ekspertiem un oficiālajiem pārstāvjiem, kurus izraudzījušās valsts, reģionālas un vietējas iestādes, izglītības un apmācību iestāžu un vadības un akreditācijas pakalpojumu direktoriem un sociālajiem partneriem;

b)

daudzpusējus projektus, kas noteikti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kuru mērķis ir Kopienas līmenī izstrādātu politikas priekšlikumu sagatavošana un pārbaude un mūžizglītības jauninājumi;

c)

5. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētos daudzpusējos tādu ekspertu un/vai organizāciju tīklus, kas kopīgi strādā pie politikas jautājumiem. Šādos tīklos var būt:

i)

tematiskie tīkli, kas strādā pie mūžizglītības satura vai mūžizglītības metodoloģijas un politikas jautājumiem; Šādi tīkli var novērot, noteikt, analizēt labu praksi un jaunas idejas, apmainīties ar labu pieredzi un idejām un ieteikt labāku un plašāku šādas prakses pielietojumu dalībvalstīs;

ii)

mūžizglītības stratēģisko jautājumu forumi;

d)

politikas un mūžizglītības sistēmu novērošana un analīze, kas minētas 5. panta 1. punkta f) apakšpunktā, kas var ietvert:

i)

studijas un salīdzinošo pētniecību;

ii)

indikatoru un statistisko aptauju izstrādi, tostarp mūžizglītības jomā sadarbībā ar Eurostat uzsāktā darba atbalstīšanu;

iii)

Eurydice tīkla darbības atbalstīšanu un Komisijas izveidotās Eurydice Eiropas vienības finansēšanu;

e)

darbības, lai veicinātu kvalifikāciju un kompetenču pārredzamību un atzīšanu, tostarp gan oficiālās, gan neoficiālas izglītības ceļā iegūto kvalifikāciju un spējām, informēšanu un konsultācijas izglītības mobilitātes jautājumos un sadarbību kvalitātes nodrošināšanai, kā noteikts 5. panta 1. punkta f) apakšpunktā, kas var ietvert:

i)

organizāciju tīklus, kas veicina mobilitāti un atzīšanu, kā Euroguidance un Eiropas Savienības diploma atzīšanas tīkla centri (NARIC);

ii)

tādu starptautisku interneta projektu kā Ploteus atbalstīšana;

iii)

Europass ierosmes darbības saskaņā ar Lēmumu Nr. 2241/2004/EK;

f)

citas ierosmes, kas minētas 5. panta 1. punkta h) apakšpunktā (“papildpasākumi”), tostarp peer-learning darbības, kas vērstas uz 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikto pamatvirzienu uzdevumu veicināšanu.

2.

a)

daudzpusēji projekti, kas minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kas turklāt vērsti uz:

i)

jaunu valodas mācību materiālu, tostarp tiešsaistes kursu, un valodu pārbaudes instrumentu izstrādi;

ii)

valodu skolotāju, mācību instruktoru un citu mācībspēku mācību kursu un instrumentu izstrādi;

b)

daudzpusēji tīkli, kas minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kas darbojas valodu apguves un valodu dažādības jomā;

c)

citas ierosmes, kas sakrīt ar mūžizglītības programmas 5. panta 1. punkta h) apakšpunktā noteiktajiem uzdevumiem un kas valodu apguvi padarītu pievilcīgāku audzēkņiem, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un/vai tirgzinības, reklāmu un informatīvās kampaņas, kā arī konferences, pētījumus un statistisko rādītāju attīstīšanu valodu apguves un valodu dažādības jomā.

3.

a)

daudzpusējus projektus, kas minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kuru mērķis ir jaunu metožu, satura, pakalpojumu un vides, attiecīgi, attīstīšana un popularizēšana;

b)

daudzpusējus tīklus, kas minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kuru mērķis ir zināšanu, pieredzes un labas prakses sniegšana un apmaiņa;

c)

citas darbības, kuru mērķis ir uzlabot mūžizglītības politiku un praksi, kas minēta 5. panta 1. punkta f) apakšpunktā, kas var ietvert izvērtēšanas, pārraudzības, standartizēšanas, kvalitātes uzlabošanas mehānismus un virzienu analīzi, ņemot vērā tehnoloģijas un pedagoģiju.

4.

a)

vienpusējus un valsts projektus, kas minēti 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

b)

daudzpusējus projektus, kas minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā, kas turklāt vērsti uz:

i)

jaunu produktu un procesu izmantošanas un ieviešanas atbalstīšanu;

ii)

sadarbības veicināšanu starp projektiem, kas darbojas tajā pašā jomā;

iii)

labas prakses attīstīšanu par popularizēšanas metodēm;

c)

5. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto izziņas materiālu izveidi, kas var ietvert nozīmīgu statistikas datu apkopošanu un pētījumus popularizēšanas jomā, rezultātu izmantošanu un labas prakses apmaiņu.

VI NODAĻA

Jean Monnet programma

34. pants

Dalība Jean Monnet programmā

Jean Monnet

a)

studentiem un pētniekiem Eiropas integrācijas jomā visu veidu augstākajā izglītībā Kopienā un ārpus tās;

b)

tām augstākās izglītības iestādēm Kopienā un ārpus tās, kas ir apstiprinātas attiecīgajās valstīs;

c)

skolotājiem un citiem darbiniekiem šajās iestādēs;

d)

to personu apvienībām un pārstāvjiem, kas iesaistīti izglītībā un apmācībās Kopienā un ārpus tās;

e)

valsts un privātām struktūrām, kas ir atbildīgas par izglītības un apmācību organizēšanu un sniegšanu vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

f)

pētījumu centriem un struktūrām, kas saistīti ar Eiropas integrācijas jautājumiem Kopienā un ārpus tās.

35. pants

Jean Monnet programmas mērķi

Jean Monnet

a)

stimulēt mācīšanas, pētniecības un pārdomu pasākumus Eiropas integrācijas studijās;

b)

atbalstīt atbilstīgu skaitu iestāžu un apvienību, kuras nodarbojas ar problēmām, kas saistītas ar Eiropas integrāciju un izglītošanu un apmācībām Eiropas perspektīvā.

Jean Monnet

a)

stimulēt izcilību izglītošanā, pētniecībā un pārdomās Eiropas integrācijas studijās augstākās izglītības iestādēs Kopienā un ārpus tās;

b)

uzlabot akadēmisko speciālistu un Eiropas pilsoņu zināšanas un informētību ar Eiropas integrāciju saistītos jautājumos;

c)

atbalstīt galvenās Eiropas iestādes, kas nodarbojas ar Eiropas integrācijas jautājumu risināšanu;

d)

atbalstīt augstas kvalitātes Eiropas iestādes un apvienības, kas darbojas izglītības un apmācību jomās.

36. pants

Jean Monnet programmas darbības

1.

a)

vienpusējus un valsts projektus, kas minēti 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā un kas var ietvert:

i)

Jean Monnet katedras, izcilības centrus un apmācību modeļus;

ii)

profesoru, citu augstākās izglītības mācībspēku un to pētnieku apvienības, kas specializējušies Eiropas integrācijā;

iii)

to jauno pētnieku atbalsts, kas specializējušies Eiropas integrācijā;

iv)

informācijas un pētījumu darbības, kam ar Kopienu ir kopīgi mērķi diskusiju, pārdomu un zināšanu par Eiropas integrācijas procesu veicināšanā;

b)

daudzpusējus projektus un tīklus, kuri minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā un kuros var atbalstīt daudzpusīgu pētījumu grupu izveidi Eiropas integrācijas jomā.

2.

a)

Eiropas Koledža (Briges un Natolinas universitāšu pilsētiņas);

b)

Eiropas Universitātes institūts, Florence;

c)

Eiropas Valsts administrācijas institūts, Māstrihta;

d)

Eiropas Tiesību akadēmija, Trīre;

e)

Eiropas Aģentūra īpašo vajadzību izglītības attīstībai, Midlfārta;

f)

Starptautiskais Eiropas apmācību centrs, Nica.

3.   Saskaņā ar 3. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem pamatvirzieniem var piešķirt darbības mērķfinansējumu, kas paredzēts 5. panta 1. punkta g) apakšpunktā, lai segtu noteiktas izglītības un apmācību jomā aktīvo Eiropas iestāžu darbības un administratīvās izmaksas.

4.   Mērķfinansējumu var paredzēt uz vienu gadu vai šo termiņu pagarinot saskaņā ar partnerību vienošanos ar Komisiju.

37. pants

Jean Monnet programmas budžets

Ne mazāk kā 16 % no Jean Monnet programmai pieejamā budžeta paredz, lai atbalstītu 3. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto pamatvirzienu, ne mazāk kā 65 % – 3. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajam pamatvirzienam un ne mazāk kā 19 % – 3. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajam pamatvirzienam.

III SADAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

38. pants

Pārejas noteikumi

1.   Darbības, kas sāktas 2006. gada 31. decembrī vai pirms minētās dienas, pamatojoties uz Lēmumu 1999/382/EK, Lēmumu Nr. 253/2000/EK, Lēmumu Nr. 2318/2003/EK, Lēmumu Nr. 791/2004/EK vai Lēmumu Nr. 2241/2004/EK, pārvalda saskaņā ar minētajiem lēmumiem, izņemot, ja ar minētajiem lēmumiem izveidotās komitejas ir aizstātas ar komiteju, kas izveidota ar šā lēmuma 10. pantu.

2.   Kā paredzēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 18. pantā, apropriācijas, kas atbilst paredzamajiem ieņēmumiem, kurus veido atmaksātās summas, kas nepareizi izmaksātas saskaņā ar Lēmumu 1999/382/EK, Lēmumu Nr. 253/2000/EK, Lēmumu Nr. 2318/2003/EK, Lēmumu Nr. 791/2004/EK vai Lēmumu Nr. 2241/2004/EK, var darīt pieejamas mūžizglītības programmai.

39. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Strasbūrā, 2006. gada 15. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

P. LEHTOMÄKI


(1)  OV C 221, 8.9.2005., 134. lpp.

(2)  OV C 164, 5.7.2005., 59. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2005. gada 25. oktobrī sniegtais Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2006. gada 24. jūlijā pieņemtā Kopējā nostāja (OV C 251 E, 17.10.2006., 37. lpp.), Eiropas Parlamenta 2006. gada 25. oktobrī pieņemtā Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4)  OV L 146, 11.6.1999., 33. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

(5)  OV L 28, 3.2.2000., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 885/2004.

(6)  OV L 345, 31.12.2003., 9. lpp.

(7)  OV L 138, 30.4.2004., 31. lpp.

(8)  OV L 390, 31.12.2004., 6. lpp.

(9)  OV L 345, 31.12.2003., 1. lpp.

(10)  OV C 163, 9.7.2002., 1. lpp.

(11)  OV C 13, 18.1.2003., 2. lpp.

(12)  OV C 293 E, 28.11.2002., 103. lpp.

(13)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(14)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1248/2006 (OV L 227, 19.8.2006., 3. lpp.).

(15)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(16)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(17)  OJ L 39, 13.2.1975., 1. lpp.

(18)  OV L 131, 23.5.1990., 1. lpp.


PIELIKUMS

ADMINISTRATĪVIE UN FINANŠU NOTEIKUMI

A.   Administratīvie noteikumi

Mūžizglītības programmas darbību ieteikuma un izvēles procedūras ir šādas:

1.   Valsts aģentūras procedūra

1.1.

1. procedūra

Šādas darbības, par kurām izvēles lēmumus pieņem attiecīgās valsts aģentūras, pārvalda saskaņā ar “valsts aģentūru 1. procedūru”:

a)

mūžizglītībā iesaistīto personu mobilitāte, kā minēts 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)

divpusējas un daudzpusējas partnerības, kas noteiktas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

c)

vienpusēji un valsts projekti, kas minēti 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā, ja tos finansē saskaņā ar 33. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

Finansiāla atbalsta pieprasījumus šīm darbībām iesniedz attiecīgajām valsts aģentūrām, ko ir izraudzījušās dalībvalstis saskaņā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Valsts aģentūras izvēlas un piešķir finansiālu atbalstu pieteikuma iesniedzējiem, kas izvēlēti atbilstīgi vispārīgajām pamatnostādnēm, kuras nosaka atbilstīgi 9. panta 1. punkta c) apakšpunktam. Valsts aģentūras piešķir mērķfinansējumu saņēmējiem to attiecīgajā valstī. Katrs partneris divpusējās vai daudzpusējās partnerībās saņem līdzekļus tieši no savas attiecīgās valsts aģentūras.

1.2.

2. procedūra

Šādu darbību, kurā lēmumus pieņem Komisija, bet izvērtēšanas un līgumslēgšanas procedūras veic attiecīgās valsts aģentūras, pārvalda saskaņā ar “valsts aģentūru 2. procedūru”:

daudzpusēji projekti, kas minēti 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

Finansiāla atbalsta pieprasījumus, ko iesniedz saskaņā ar šo darbību, nosūta valsts aģentūrai, ko projekta koordinatora dalībvalsts norīkojusi saskaņā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Projekta koordinatora dalībvalsts valsts aģentūra veic pieteikumu izvērtēšanu un iesniedz Komisijai to pieteikumu sarakstu, kurus tā iesaka pieņemt. Komisija lemj par iesniegto sarakstu, un pēc tam valsts aģentūra piešķir atbilstīgu finansiālo atbalstu pieteikuma iesniedzējiem, kas izvēlēti atbilstīgi vispārīgajām pamatnostādnēm, ko nosaka atbilstīgi 9. panta 1. punkta c) apakšpunktam.

Pirms saraksta iesniegšanas Komisijai tās valsts aģentūra, kurā projektu koordinē, sazinās ar valsts aģentūrām citās projekta partneru valstīs. Valsts aģentūras izsniedz mērķfinansējumu izvēlētajiem projekta koordinatoriem to attiecīgajās dalībvalstīs, kas tālāk ir atbildīgi par līdzekļu sadali projektos iesaistītajiem partneriem.

2.   Komisijas procedūra

a)

vienpusēji un valsts projekti, kas minēti 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā, izņemot tos, kurus finansē atbilstīgi 33. panta 4. punkta a) apakšpunktam;

b)

daudzpusēji projekti un tīkli, kas minēti 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

c)

mūžizglītības jomas politiku un sistēmu novērošana un analīze, uzziņas materiālu veidošana, tostarp aptaujas, statistika, analīze un indikatori, kā arī darbības, ar kurām atbalsta kvalifikāciju un iepriekšējās izglītības pārredzamību un atzīšanu, kā minēts 5. panta 1. punkta f) apakšpunktā;

d)

mērķfinansējums, kas minēts 5. panta 1. punkta g) apakšpunktā;

e)

citas ierosmes, kuru mērķis ir sekmēt mūžizglītības programmas mērķu sasniegšanu, kā minēts 5. panta 1. punkta h) apakšpunktā (“papildpasākumi”).

Finansiāla atbalsta pieprasījumus, kas iesniegti šīm darbībām, iesniedz Komisijai, kas veic izvēli un piešķir finansiālo atbalstu pieteikuma iesniedzējiem, kuri izvēlēti saskaņā ar vispārīgajām pamatnostādnēm, ko nosaka atbilstīgi 9. panta 1. punkta c) apakšpunktam.

B.   Finanšu noteikumi

Komisija nodrošina, lai finansiālās un administratīvās prasības, kas noteiktas mūžizglītības programmas mērķfinansējuma saņēmējiem, ir proporcionālas saņemtā mērķfinansējuma līmenim. Komisija īpaši nodrošina, lai finansiālie noteikumi un izpildes un atskaitīšanās prasības individuālajai mobilitātei un partnerībām ir viegli lietojamas un pietiekami vienkāršas, lai neliegtu pieeju mazāk izdevīgā stāvoklī esošiem indivīdiem vai organizācijām, kas ar tiem strādā.

līgumslēdzējas puses,

līguma termiņš, kas ir vienāds ar laikposmu, kurā atļauts izmantot piešķirtos līdzekļus,

maksimālā piešķirtā summa,

attiecīgās darbības īss kopsavilkums,

prasības par ziņošanu un piekļuvi revīzijai.

Tāpat, šādos kritērijos paredz, ka valsts aģentūras nodrošina, ka saņēmēju līdzfinansējums var būt ieguldījums natūrā. Tiem jābūt faktiski pārbaudāmiem, taču tiem nav obligāti jāveic finanšu izvērtējums.

1.   Darbības, ko pārvalda saskaņā ar valsts aģentūru procedūru

1.1.

Kopienas līdzekļi, kas domāti finansiāla atbalsta sniegšanai saskaņā ar valsts aģentūru procedūru, darbībām, ko pārvalda atbilstīgi šā pielikuma A iedaļas 1.1. punktam, ir jāsadala starp dalībvalstīm saskaņā ar formulu, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 10. panta 2. punktu un kurā var būt šādi elementi:

a)

minimālā katrai valstij piešķiramā summa, kas jānosaka saskaņā ar budžeta pieejamību saistītajai darbībai;

b)

pārējais tiek piešķirts dažādām valstīm, pamatojoties uz:

i)

katras dalībvalsts:

skolnieku un skolotāju skaitu skolu izglītības sistēmā skolu partnerību un Comenius programmas mobilitātes darbībām, kas noteiktas 18. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā,

studentu un/vai absolventu skaitu augstākās izglītības sistēmā studentu mobilitātes un intensīvās programmas darbībām Erasmus programmā, kas noteikta 22. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un iv) punktā,

mācībspēku skaitu augstākās izglītības sistēmā mācībspēku mobilitātes un cita personāla mobilitātes darbībām Erasmus programmā, kas noteikta 22. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) punktā,

iedzīvotāju skaitu kopumā attiecībā pret iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 35 gadiem mobilitātes, partnerību un daudzpusēju projektu darbībām Leonardo da Vinci programmā, kas noteikta 26. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā,

pieaugušo skaitu mobilitātes un partnerību darbībām Grundtvig programmā, kas noteikta 30. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā;

ii)

dzīves dārdzības atšķirību starp dažādām dalībvalstīm;

iii)

attālumiem starp dažādu dalībvalstu galvaspilsētām;

iv)

konkrētās darbības pieprasījuma un/vai uzsākšanas līmeni.

1.2.

Šiem formulējumiem jābūt cik iespējams neitrāliem, lai respektētu atšķirīgās dalībvalstu izglītības un apmācību sistēmas.

1.3.

Šādi sadalītus Kopienas līdzekļus pārvalda valsts aģentūras, kas paredzētas 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

1.4.

Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, veic nepieciešamos pasākumus, lai atbalstītu sabalansētu piedalīšanos Kopienas, valsts un, nepieciešamības gadījumā, reģionālā līmenī, un atbilstīgā gadījumā, skarot vairākas pētījumu jomas. Šiem pasākumiem piešķiramo līdzekļu apjoms nevar pārsniegt 5 % no katras attiecīgās darbības gada budžeta.

2.   Saņēmēju noteikšana

Šā lēmuma 36. panta 2. punktā uzskaitītās iestādes ar šo tiek noteiktas kā mūžizglītības programmas mērķfinansējuma saņēmējas saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 168. pantu.

NARIC tīkla, Eurydice tīkla, Euroguidance tīkla, valstu atbalsta dienesti e-tīklošanai un Europass valsts centru valsts vienības darbojas kā instrumenti, lai īstenotu programmu valsts līmenī saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 38. pantu.

3.   Saņēmēju veidi

Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 114. panta 1. punktu mērķfinansējumu var piešķirt juridiskām vai fiziskām personām. Ja saņēmēji ir fiziskas personas, tas var būt stipendijas veidā.

4.   Vienotas likmes mērķfinansējums, vienības izmaksu salīdzināšana un prēmijas

Vienotas likmes mērķfinansējumu un/vai vienības izmaksu salīdzināšanu, kā noteikts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 181. panta 1. punktā, var izmantot attiecībā uz darbībām, kas noteiktas 5. pantā.

Vienotas likmes mērķfinansējumu var izmantot, piešķirot, ne vairāk kā EUR 25 000 katram mērķfinansējumam. Tos var apvienot līdz EUR 100 000 un/vai izmantot saistībā ar vienības izmaksu salīdzināšanu.

Komisija var piešķirt prēmijas saistībā ar uzsāktajām mūžizglītības programmas darbībām.

5.   Iepirkums

Ja saskaņā ar šo programmu atbalstītu darbību īstenošana prasa, lai saņēmējs veic iepirkuma procedūras, piemēro neliela apjoma līgumiem paredzētās procedūras, kas izklāstītas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 129. pantā.

6.   Partnerības nolīgumi

Ja saskaņā ar šo programmu darbības atbalsta, izmantojot pamata partnerības mērķfinansējumu, kā noteikts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 163. pantā, šādas partnerības var izraudzīties un finansēt četru gadu laikposmā, ievērojot atvieglinātu atjaunošanas procedūru.

7.   Sabiedriskās iestādes vai organizācijas, kas sniedz izglītības iespējas

Visas dalībvalstu noteiktās skolas un augstākās izglītības iestādes, kā arī visas iestādes vai organizācijas, kas sniedz izglītības iespējas un kas saņēmušas vairāk par 50 % no saviem ieņēmumiem no valsts avotiem pēdējo divu gadu laikā, vai kurus pārrauga valsts struktūras vai to pārstāvji, Komisija uzskata par tādām, kurām ir nepieciešamie finanšu, profesionālie un administratīvie resursi, kā arī nepieciešamā finanšu stabilitāte, lai īstenotu šīs programmas projektus; tām nav jāuzrāda papildu dokumentācija, lai to pierādītu. Šādas iestādes vai organizācijas var atbrīvot no Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 173. panta 4. punkta prasībām.

8.   Struktūras, kas darbojas Eiropas vispārējās interesēs

Ja darbības mērķfinansējumu piešķir struktūrām, kas darbojas Eiropas vispārējās interesēs, kā noteikts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 162. pantā, uz tām saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 113. panta 2. punktu neattiecas pakāpeniskas samazināšanas princips, atjaunojot piešķīrumu.

9.   Pieteikumu iesniedzēju profesionālā kompetence un kvalifikācijas

Komisija saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 176. panta 2. punktu var nolemt, ka noteiktas saņēmēju kategorijas ir atbilstīgi profesionāli kompetentas un kvalificētas, lai realizētu piedāvāto darbību vai darba programmu.

10.   Partneru piedalīšanās no trešajām valstīm

Partneri no trešām valstīm var piedalīties daudzpusējos projektos, tīklos vai partnerībās saskaņā ar 14. panta 2. punkta nosacījumiem pēc Komisijas vai attiecīgās valsts aģentūras ieskatiem. Lēmums par atbalstu šādiem partneriem ir atkarīgs no Eiropas līmenī gūtā labuma, kas varbūtēji rastos no dalības šādā projektā, tīklā vai partnerībās.

11.   Minimāli piešķīrumi

 

Comenius – 13 %

 

Erasmus – 40 %

 

Leonardo da Vinci – 25 %

 

Grundtvig – 4 %.

12.   Valsts aģentūras

Kopienas finansiālais atbalsts tiek piešķirts, lai atbalstītu valsts aģentūru darbību, ko ir izveidojušas vai norīkojušas dalībvalstis saskaņā ar 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 38. panta 1. punktu valsts aģentūras funkcijas trešās valstīs, kas mūžizglītības programmā piedalās saskaņā ar šā lēmuma 7. panta 1. punktu, var pildīt publiskas struktūras vai publiskā dienesta uzdevumus pildošas struktūras, kas ir privāttiesību subjekti, ko reglamentē ar attiecīgās valsts tiesību akti.

Saskaņā ar proporcionalitātes principu sertifikācijas un ziņošanas prasības paredzēs minimālajā nepieciešamajā līmenī.

13.   Tehniskā palīdzība

No mūžizglītības programmas finansējuma var segt arī izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas pasākumiem, pārraudzību, kontroli, auditu un izvērtēšanu, kas tieši nepieciešams programmas realizēšanai vai tās mērķu sasniegšanai. Tas jo īpaši var ietvert pētījumus, sanāksmes, informatīvas darbības, publikācijas, izdevumus informātikas tīklu izveidei informācijas apmaiņai un jebkādiem citiem izdevumiem tehniskai vai administratīvai palīdzībai, pēc kādas Komisijai būtu jāvēršas programmas realizēšanai.

14.   Krāpšanas novēršanas pasākumi

Komisijas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 9. pantu, līgumiem un nolīgumiem, kas izriet no šiem lēmumiem, kā arī nolīgumiem ar iesaistītajām trešām valstīm, ir jābūt pieejamiem pārraudzības un finanšu kontroles vajadzībām, ko veic Komisija (vai jebkāds cits pilnvarots pārstāvis), tostarp Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Revīzijas palāta, vajadzības gadījumā šīs kontroles veicot uz vietas. Šādas kontroles var veikt arī valsts aģentūrām, kā arī vajadzības gadījumā mērķfinansējuma saņēmējiem.

Mērķfinansējuma saņēmējs glabā visus apliecinošos dokumentus, tostarp revidējamo finanšu pārskatu par izdevumiem mērķfinansējuma gada laikā, Komisijai pieejamā veidā piecus gadus pēc pēdējā maksājuma. Mērķfinansējuma saņēmējs nodrošina, ka dokumenti, kas atrodas pie locekļiem vai partneriem, ja tādi ir, ir pieejami Komisijai.

Komisija mērķfinansējuma izmantojuma revīziju var veikt tieši, izmantojot savu personālu vai jebkuru citu kvalificētu neatkarīgu iestādi pēc savas izvēles. Šādas revīzijas var veikt visā vienošanās spēkā esamības laikā un piecu gadu laikā pēc bilances maksājuma. Attiecīgā gadījumā revīzijas rezultāti var būt pamatā tam, lai Komisija pieņemtu lēmumus par atmaksāšanu.

Komisijas personālam un ārpus komisijas pilnvarotam personālam jābūt attiecīgām piekļuves tiesībām, it īpaši saņēmēju birojiem un visai informācijai, tostarp informācijai elektroniskā formātā, kas nepieciešama, lai veiktu šādas revīzijas.

Revīzijas palātai un OLAF ir tādas pašas tiesības kā Komisijai, jo īpaši piekļuves tiesības.

Turklāt saskaņā ar šo programmu Komisija var veikt pārbaudes un inspekcijas uz vietas atbilstīgi Regulai (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (1).

Attiecībā uz Kopienas darbībām, kas finansētas atbilstīgi šim lēmumam, “pārkāpuma” jēdzienu, kurš minēts 1. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (2), saprot kā Kopienas tiesību aktu pārkāpšanu vai jebkādu līgumsaistību pārkāpšanu, kas radusies saimnieciskās darbības subjekta darbības vai bezdarbības rezultātā, un kas ir radījusi vai būtu varējusi radīt kaitējumu Eiropas Kopienu kopējam budžetam vai to pārvaldītajiem budžetiem, veicot nepamatotus izdevumus.


(1)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(2)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.


Top