Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 32006D1718

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1718/2006/EK ( 2006. gada 15. novembris ), par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007)

OV L 327, 24.11.2006, p. 12–29 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

⏵Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (BG, RO, HR)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2013; Atcelts ar 32013R1295

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2006/1718/oj

24.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/12

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 1718/2006/EK

(2006. gada 15. novembris)

par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 150. panta 4. punktu un 157. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā minēto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Eiropas audiovizuālajai nozarei ir vadošā loma Eiropas pilsonības izveidē, jo eiropiešu un it īpaši jauniešu vidū tā ir viena no galvenajiem Savienības vispārējo un kopīgo pamatvērtību un sociālo, kā arī kultūras vērtību nodošanas instrumentiem. Kopienas atbalsts ir paredzēts tam, lai Eiropas audiovizuālā nozare veicinātu starpkultūru dialogu, palielinātu Eiropas kultūru savstarpēju izpratni un attīstītu tās politisko, kultūras, sociālo un ekonomikas potenciālu, kas veido patiesu papildu vērtību Eiropas pilsonības realizēšanas uzdevumā. Šāda atbalsta mērķis ir stiprināt konkurētspēju, un jo īpaši palielināt citu Eiropas valstu darbu daļu Eiropas tirgū.

(2)

Svarīgi ir arī veicināt aktīvu pilsonību un vairāk strādāt pie tā, lai nodrošinātu cilvēka cieņas principa ievērošanu, veicinātu vīriešu un sieviešu līdztiesību un cīnītos pret visa veida diskrimināciju un atstumtību, tostarp rasismu un ksenofobiju.

(3)

Visām darbībām, kas pieņemtas saskaņā ar šo programmu, vajadzētu būt saderīgām ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, un jo īpaši tās 11. pantu par vārda brīvību un viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos.

(4)

Minētās hartas 22. pantā ir noteikts, ka Savienībai jāciena kultūru un valodu daudzveidība. Tādējādi ir nepieciešams pievērst uzmanību mazāko dalībvalstu īpašajām vajadzībām un tām valstīm, kurās ir vairāk nekā viena valodas lietojuma zona.

(5)

Kopienas atbalstu audiovizuālajā jomā piešķir saskaņā ar Līguma 151. pantu.

(6)

Kopienas atbalsts audiovizuālajai nozarei ir iekļauts arī jaunajā stratēģiskajā mērķī, kas noteikts Savienībai 2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas Eiropadomes sanāksmes laikā, proti, atbalstīt apmācības, nodarbinātību un ekonomikas reformas un sociālo kohēziju uz zināšanām balstītā ekonomikā. Eiropadome savos secinājumos konstatēja, ka “satura nozares rada papildu vērtību, izmantojot Eiropas kultūru dažādību un izveidojot to tīklu”. Šo pieeju apstiprināja 2003. gada 20. un 21. marta Briseles Eiropadomes secinājumos.

(7)

Kopienas atbalstu audiovizuālajā nozarē piešķir, pamatojoties uz vērā ņemamu pieredzi, kas iegūta, īstenojot programmas MEDIA I, MEDIA II, MEDIA Plus un MEDIA-Training  (4), kas palīdzējušas attīstīt Eiropas audiovizuālo industriju kopš 1991. gada, kā tas skaidri redzams iepriekš minēto programmu novērtējumā.

(8)

Iegūtie rezultāti parādīja, ka Kopienas darbībai būtu galvenokārt jākoncentrējas uz:

—

audiovizuālās produkcijas tapšanas fāzē – Eiropas audiovizuālo darbu izstrādi, kā arī iemaņu apgūšanu un uzlabošanu audiovizuālajā jomā, to uzskatot par neatņemamu sastāvdaļu audiovizuālo darbu sagatavošanas procesā;

—

fāzē pēc audiovizuālo darbu producēšanas – Eiropas audiovizuālo darbu produkcijas izplatīšanu, demonstrēšanu kinoteātros un popularizēšanu;

—

uz digitalizāciju, kas sniedz izšķirošu ieguldījumu, lai stiprinātu audiovizuālo nozari, un uz to, lai tā būtu programmas MEDIA 2007 centrālais elements. Atbalsts digitālajiem pakalpojumiem un Eiropas katalogiem ir viena no programmas prioritātēm, lai pārvarētu Eiropas audiovizuālā tirgus sadrumstalošanos.

(9)

MEDIA programmai būtu jāatbalsta autori (scenāristi un režisori) radošajā procesā un jāmudina tos attīstīt un pieņemt jaunus radošus paņēmienus, kas stiprinās Eiropas audiovizuālās nozares novatoriskās spējas.

(10)

Pastāv vairāk nekā viena digitalizācijas platforma filmu projekcijām atkarībā no dažādiem izmantošanas veidiem, lietotājiem un to vajadzībām. MEDIA programmas eksperimentālie projekti ir audiovizuālās nozares nākotnes attīstības izmēģinājumu pamatā.

(11)

Sagatavošanās darbība “Izaugsme un audiovizuālā māksla: i2i Audiovisual”, kas papildināja programmas MEDIA Plus un MEDIA-Training, iezīmēja jaunu posmu Kopienas audiovizuālās nozares atbalsta politikas īstenošanā. Tā bija īpaši paredzēta tam, lai risinātu šīs nozares mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) problēmas saistībā ar piekļuvi finansējumam. “Izaugsmes un audiovizuālās mākslas: i2i Audiovisual” novērtējums apstiprināja, ka šī darbība atbilda nozares vajadzībām, kā arī apstiprināja nepieciešamību izvērst šāda veida Kopienas darbības, tomēr ar piebildi, ka to būtu vairāk jāvirza uz nozares īpašajām vajadzībām.

(12)

Eiropas audiovizuālajai nozarei ir raksturīgs ievērojams izaugsmes, jauninājumu un dinamikas potenciāls, tirgus sadrumstalošanās kultūru un valodu daudzveidības dēļ un attiecīgi arī liels skaits MVU un ļoti mazu uzņēmumu ar nepietiekamu kapitalizāciju. Kopienas atbalsta īstenošanas nolūkos būtu jāņem vērā audiovizuālās nozares specifiskās iezīmes un būtu jānodrošina, lai administratīvās un finanšu procedūras saistībā ar atbalsta apmēru vienkāršotu, ciktāl tas iespējams, un piemērotu noteiktajiem mērķiem un prasībām, kā arī praksei.

(13)

Visā ES viens no galvenajiem konkurences šķēršļiem ir gandrīz absolūts tādu uzņēmumu trūkums, kas specializējas aizdevumos audiovizuālās nozares finansēšanai.

(14)

Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpārskata to atbalsts audiovizuālajai nozarei, jo īpaši sagatavošanās darbības “Izaugsme un audiovizuālā māksla: i2i Audiovisual” rezultāti, lai noteiktu, kādā mērā turpmāks atbalsts varētu vienkāršot speciālistu piedāvājumus maziem un vidējiem uzņēmumiem aizdevumu finansēšanas izteiksmē.

(15)

Aizdevumu finansēšanas sistēmas, kas dalībvalstīs ir izveidotas, lai veicinātu valstu audiovizuālos projektus un mobilizētu privātā sektora kapitālu, būtu jāizvērtē, lai konstatētu, vai šādu kapitālu varētu padarīt pieejamu citu Eiropas valstu projektiem.

(16)

Ar Eiropas audiovizuālo tirgu saistītās informācijas lielāka pārskatāmība un izplatīšana var vairot nozares dalībnieku, jo īpaši MVU, konkurētspēju. Tas varētu mudināt privātā sektora investoru uzticību, uzlabojot izpratni par nozares potenciālu. Tas arī atvieglo Kopienas darbību novērtēšanu un kontroli. Eiropas Savienībai dalībai Eiropas Audiovizuālajā observatorijā būtu jāpalīdz šos mērķus sasniegt.

(17)

Kopienā, kurā ir 25 dalībvalstis, sadarbība aizvien vairāk kļūst par stratēģisku reakciju, lai stiprinātu Eiropas kino industrijas konkurētspēju. Tādēļ pastāv vajadzība pēc lielāka atbalsta projektiem, kas paredzēti ES aptverošiem tīkliem visos MEDIA programmas līmeņos – apmācībās, izstrādē, izplatīšanā un popularizēšanā. Tas jo īpaši attiecas uz sadarbību ar iesaistītajiem dalībniekiem no dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojās pēc 2004. gada 30. aprīļa. Būtu jāuzsver, ka visās audiovizuālās nozares dalībnieku sadarbības stratēģijās vajadzētu ievērot Kopienas konkurences tiesības.

(18)

Sabiedriskais atbalsts kino industrijai Eiropas valstu, reģionālā un vietējā līmenī ir būtisks, lai pārvarētu nozares strukturālās grūtības un ļautu Eiropas audiovizuālajai nozarei stāties pretī globalizācijas izaicinājumam.

(19)

Valstis, kas pievienojas Eiropas Savienībai, un tās EBTZ valstis, kas ir EEZ līguma puses, saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti ar šīm valstīm, ir atzītas par potenciāliem Kopienas programmu dalībniekiem.

(20)

Nepieciešams stiprināt MEDIA programmas un Eurimages fonda sadarbību, tomēr bez to integrācijas finanšu un administratīvos jautājumos.

(21)

2003. gada 19. un 20 jūnijā Saloniku Eiropadome pieņēma “Darba kārtību Rietumbalkāniem: ceļā uz Eiropas integrāciju”, paredzot to, ka Kopienas darbībām vajadzētu būt atvērtām tām valstīm, kurās notiek stabilizācijas vai asociācijas process, saskaņā ar pamatnolīgumiem, kas jānoslēdz starp Kopienu un šīm valstīm.

(22)

Pārējās Eiropas valstis, kas ir puses Eiropas Padomes Konvencijai par pārrobežu televīziju, ir būtiska Eiropas audiovizuālās jomas daļa, un tāpēc tām būtu jādod iespēja, ja tās to vēlas, un ievērojot budžeta apsvērumus vai to audiovizuālo industriju prioritātes, piedalīties šajā programmā vai izmantot tās priekšrocības ierobežotā apmērā, pamatojoties uz papildu apropriācijām un īpašiem pasākumiem saskaņā ar nosacījumiem, kas jāparedz nolīgumos starp iesaistītajām pusēm.

(23)

Sadarbība ar trešām ārpuseiropas valstīm, ko attīsta, pamatojoties uz savstarpējām un līdzsvarotām interesēm, Eiropas audiovizuālajai rūpniecības nozarei var radīt papildu vērtību, Eiropas audiovizuālo darbu popularizēšanas, tirgus pieejamības, izplatīšanas, apraides un izrādīšanas jomā šajās valstīs. Šādu sadarbību būtu jāattīsta, pamatojoties uz papildu apropriācijām un īpašiem noteikumiem, par kuriem jāvienojas iesaistītajām pusēm.

(24)

Būtu jāīsteno piemēroti pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, un atgūtu pazaudētus, piešķirtus vai nepiemēroti izlietotus līdzekļus.

(25)

Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (5).

(26)

Vajadzīgie pasākumi šā lēmuma īstenošanai būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (6).

(27)

Pasākumos darbības pārraudzībai un novērtēšanai būtu jāietver sīki izstrādāti gada pārskati, kā arī konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstīgi un noteiktā laikā izpildāmi mērķi un rādītāji.

(28)

Ir jāizstrādā noteikums, ar ko reglamentē pāreju no programmām MEDIA Plus un MEDIA–Training uz programmu, kas izveidota ar šo lēmumu.

(29)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka minētās rīcības mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠĀDU LĒMUMU.

I NODAĻA

VISPĀRĒJIE MĒRĶI UN BUDŽETS

1. pants

Programmas vispārējie mērķi un prioritātes

1.   Ar šo lēmumu izveido atbalsta programmu Eiropas audiovizuālajai nozarei, turpmāk “programma”, laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2.   Audiovizuālā nozare ir būtisks instruments, lai nodotu tālāk un attīstītu Eiropas kultūras vērtības un radītu augsti kvalificētas, uz nākotni orientētas darba vietas. Tā radošā būtība ir pozitīvs faktors attiecībā uz konkurētspēju un kultūras rezonansi sabiedrībā. Ar programmu ir paredzēts ekonomiski stiprināt audiovizuālo nozari, lai tā efektīvāk pildītu savas kultūras funkcijas, izveidojot rūpniecības nozari ar spēcīgu un daudzveidīgu saturu, kā arī vērtīgu un pieejamu kultūrvēsturisko mantojumu, un palielinātu vērtību valsts sniegtajam atbalstam.

Programmas vispārējie mērķi ir šādi:

a)

aizsargāt un stiprināt Eiropas kultūru un valodu daudzveidību, kā arī kinematogrāfisko un audiovizuālo mantojumu, nodrošināt sabiedrībai šā mantojuma pieejamību un sekmēt starpkultūru dialogu;

b)

veicināt Eiropas audiovizuālo darbu apriti un palielināt to auditoriju Eiropas Savienībā un ārpus tās, tostarp palielinot sadarbību starp iesaistītajām personām;

c)

palielināt Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspēju atvērtā un konkurētspējīgā Eiropas tirgū, kas ir labvēlīgs attiecībā uz nodarbinātību, tostarp stiprinot saiknes starp profesionāļiem audiovizuālajā nozarē.

3.

a)

audiovizuālās produkcijas tapšanas fāzē – prasmju apgūšanu un uzlabošanu audiovizuālajā nozarē un Eiropas audiovizuālo darbu izstrādi;

b)

fāzē pēc audiovizuālo darbu producēšanas – Eiropas audiovizuālo darbu izplatīšanu un popularizēšanu;

c)

eksperimentālus projektus, lai nodrošinātu programmas piemērošanu tirgus attīstības tendencēm.

4.

a)

sekmēt jaunradi audiovizuālajā nozarē, kā arī zināšanas par Eiropas kinematogrāfisko un audiovizuālo mantojumu un tā apraides nodrošināšanu;

b)

stiprināt Eiropas audiovizuālās nozares struktūru, jo īpaši MVU;

c)

mazināt Eiropas audiovizuālā tirgus nelīdzsvarotību starp valstīm ar augstu audiovizuālās ražošanas jaudu un valstīm vai reģioniem ar zemu audiovizuālās ražošanas jaudu un/vai ierobežotu ģeogrāfisku teritoriju, vai valodas lietojuma ziņā ierobežotu teritoriju;

d)

sekot tirgus attīstības tendencēm attiecībā uz digitalizāciju un atbalstīt to, tostarp digitālās platformās popularizējot pievilcīgus digitālus katalogus par Eiropas filmām.

2. pants

Finansējums

1.   Šīs programmas īstenošanas finansējums, kas paredzēts 1. panta 1. punktā noteiktajam laikposmam, ir EUR 754 950 000. Šīs summas sadalījums atbilstīgi nozarēm atspoguļots pielikuma II nodaļas 1.4 punktā.

2.   Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējiestāde, ņemot vērā finanšu shēmā paredzētos ierobežojumus.

II NODAĻA

ĪPAŠI MĒRĶI AUDIOVIZUĀLĀS PRODUKCIJAS TAPŠANAS FĀZĒ

3. pants

Prasmju apgūšana un uzlabošana audiovizuālajā nozarē

1.

 Uzlabot Eiropas audiovizuālās nozares profesionāļu prasmes izstrādes, producēšanas, izplatīšanas/apraides un popularizēšanas jomā, lai celtu Eiropas audiovizuālo darbu kvalitāti un palielinātu to potenciālu. Programma īpaši veicina darbību šādās jomās:

a)

scenāriju rakstīšanas paņēmieni, lai palielinātu Eiropas audiovizuālo darbu kvalitāti un to iespējamo apriti;

b)

audiovizuālo darbu producēšanas, izplatīšanas un popularizēšanas ekonomiskā, finanšu un komerciālā pārvaldība, lai Eiropas stratēģijas varētu noteikt jau izstrādes fāzē;

c)

pēc iespējas laicīga digitālo tehnoloģiju ieviešana Eiropas audiovizuālo programmu producēšanā, pēcproducēšanā, izplatīšanā, tirgdarbībā un arhivēšanā.

Būtu arī jāveic pasākumi, lai nodrošinātu profesionāļu un instruktoru dalību no citām valstīm, ne tikai tām, kurās notiek saskaņā ar 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu atbalstītās apmācības.

2.

 Izcelt Eiropas aspektu audiovizuālajās apmācībās ar šādām darbībām:

a)

 atbalstot Eiropas apmācību profesionāļu kontaktu dibināšanu un mobilitāti, jo īpaši ar:

—

Eiropas kino skolām;

—

mācību iestādēm;

—

partneriem profesionālajā jomā;

b)

pedagogu izglītošana;

c)

atbalsts kino skolām;

d)

pieņemot tādu struktūru koordinācijas un popularizēšanas pasākumus, kuras saņem atbalstu saistībā ar 1. punktā izklāstītajām darbībām.

3.

Ar īpašām stipendijām dot iespēju profesionāļiem no dalībvalstīm, kuras pievienojās Eiropas Savienībai pēc 2004. gada 30. aprīļa, piedalīties šā panta 1. punktā paredzētajās apmācībās.

Šā panta 1., 2. un 3. punktā paredzētos pasākumus īsteno saskaņā ar pielikumu.

4. pants

Izstrāde

1.

a)

atbalstīt Eiropas un starptautiskam tirgum domātu, neatkarīgu producentu sabiedrību iesniegtu producēšanas projektu izstrādi;

b)

atbalstīt finanšu plānu izstrādi Eiropas producentu sabiedrībām un projektiem, jo īpaši kopražojumu finansēšanu.

2.   Komisija veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka profesionālo iemaņu uzlabošanas jomā atbalstītās darbības un šā panta 1. punktā paredzētās darbības papildina viena otru.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā paredzētos pasākumus īsteno saskaņā ar pielikumu.

III NODAĻA

ĪPAŠI MĒRĶI FĀZEI PĒC AUDIOVIZUĀLO DARBU PRODUCĒŠANAS

5. pants

Izplatīšana un apraide

a)

stiprināt Eiropas izplatīšanas jomu, mudinot izplatītājus investēt kopražojumos, citu Eiropas valstu filmu iegādē un popularizēšanā, un veidot saskaņotas tirgdarbības stratēģijas;

b)

uzlabot citu Eiropas valstu filmu apriti Eiropas un starptautiskajos tirgos, veicinot pasākumus saistībā ar eksportu, izplatīšanu visos formātos un izrādīšanu kinoteātros;

c)

sekmēt neatkarīgu producentu sabiedrību producētu Eiropas audiovizuālo darbu apraidi pāri valstu robežām, veicinot sadarbību starp raidorganizācijām, no vienas puses, un neatkarīgiem producentiem un izplatītājiem, no otras puses;

d)

sekmēt Eiropas audiovizuālo darbu digitalizāciju un konkurētspējīga tirgus veidošanos;

e)

mudināt kinoteātrus izmantot digitālas izplatīšanas piedāvātās iespējas.

Šā panta a) līdz e) apakšpunktā paredzētos pasākumus īsteno saskaņā ar pielikumu.

6. pants

Popularizēšana

a)

uzlabot Eiropas audiovizuālo darbu apriti, nodrošinot Eiropas audiovizuālajam sektoram piekļuvi Eiropas un starptautiskiem tirgiem;

b)

atvieglot Eiropas un starptautiskās sabiedrības piekļuvi Eiropas audiovizuālajiem darbiem;

c)

veicināt kopīgas attiecīgu valstu filmu un audiovizuālo programmu popularizēšanas organizāciju darbības;

d)

veicināt Eiropas kinematogrāfijas un audiovizuālā mantojuma popularizēšanu un tā publisko pieejamību gan Eiropas, gan starptautiskā mērogā.

Šā panta a) līdz d) apakšpunktā paredzētos pasākumus īsteno saskaņā ar pielikumu.

IV NODAĻA

EKSPERIMENTĀLIE PROJEKTI

7. pants

Eksperimentālie projekti

1.   Programma var atbalstīt eksperimentālos projektus, lai nodrošinātu programmas pielāgošanu tirgus attīstības tendencēm, īpašu uzsvaru liekot uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijas iesaistīšanu un izmantošanu.

2.   Šā panta 1. punkta īstenošanai Komisiju konsultē tehnisku konsultantu grupas, kuras veido pēc Komisijas priekšlikuma izvirzīti dalībvalstu eksperti.

V NODAĻA

PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI UN FINANŠU NOTEIKUMI

8. pants

Noteikumi attiecībā uz trešām valstīm

1.

a)

EBTA valstis, kas saskaņā ar EEZ līgumu ir EEZ dalībvalstis;

b)

valstis, kas pievienojas, kuras izmanto pirmspievienošanās stratēģiju Eiropas Savienībai – saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem nosacījumiem un pasākumiem, lai šīs valstis varētu piedalīties Kopienas programmās, kā attiecīgi paredzēts pamatnolīgumā un Asociācijas padomju lēmumos;

c)

Rietumbalkānu valstis – saskaņā ar nolīgumiem, ko noslēgs ar šīm valstīm pēc pamatnolīgumu noslēgšanas, kas reglamentēs to līdzdalību Kopienas programmās.

2.   Programmā var piedalīties arī tās valstis, kas ir Eiropas Padomes Konvencijas par pārrobežu televīziju puses, kas nav minētas 1. punktā, pieņemot, ka ir piešķirtas papildu apropriācijas saskaņā ar nosacījumiem, par ko jāvienojas attiecīgajām pusēm.

3.   Programmā iesaistot Eiropas trešās valstis, kas minētas 1. un 2. punktā, var iepriekš pārbaudīt šo valstu tiesību aktu atbilstību Kopienas tiesību aktiem, tostarp 6. panta 5. punktam Padomes Direktīvā 89/552/EEK (1989. gada 3. oktobris) par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (7). Šo noteikumu nepiemēro šā lēmuma 3. pantā minētajām darbībām.

4.   Programmā var piedalīties arī citas trešās valstis, kas noslēgušas asociācijas vai sadarbības nolīgumus ar Eiropas Savienību, kuros ietverti noteikumi par audiovizuālo nozari, un pamatojoties uz papildu apropriācijām un īpašiem pasākumiem, par ko jāvienojas. Tās 1. punktā minētās Rietumbalkānu valstis, kas nevēlas pilnībā piedalīties programmā, var izmantot programmu saskaņā ar šajā punktā paredzētajiem nosacījumiem.

9. pants

Finanšu noteikumi

1.   Programmas atbalsta saņēmēji var būt juridiskas un fiziskas personas.

Neskarot nolīgumus vai konvencijas, kuros Kopiena ir līgumslēdzēja puse, uzņēmumi, kas izmanto programmu – tieši vai to kontrolpakete – pieder dalībvalstīm un/vai to valstspiederīgajiem, un tie nepāriet cita īpašumā.

2.   Atkarībā no tā, kas ir saņēmēji un kāda ir to darbības specifika, Komisija var pieņemt lēmumu par to, vai tos var atbrīvot no profesionālu prasmju un kvalifikāciju pārbaudes, kas vajadzīgas, lai sekmīgi pabeigtu darbības vai darba programmu. Komisija var ņemt vērā arī atbalstītās darbības specifiku, attiecīgās audiovizuālās nozares mērķa grupas īpašo profilu un programmas mērķus.

3.   Atkarībā no darbības specifikas finansiālo atbalstu var piešķirt dotāciju vai stipendiju vai jebkura cita ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8) atļauta instrumenta veidā. Par programmas darbībām vai projektiem Komisija var piešķirt godalgas. Atkarībā no darbības specifikas var atļaut vienības izmaksu apmēru izmantošanu vai vienoti fiksētas likmes finansējumu ieguldījumiem, kas nepārsniedz Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (9), ar ko paredz īstenošanas kārtību Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 181. pantā minēto summu.

4.   Piešķirot attiecīga lieluma dotācijas, Komisija ievēro proporcionalitātes principu attiecībā uz tādām administratīvajām un finanšu prasībām kā pieļaujamības kritēriji un finanšu iespējas.

5.   Programmas sniegtais finanšu atbalsts nevar pārsniegt 50 % no atbalstītās darbības kopējām izmaksām. Tomēr pielikumā īpaši paredzētajos gadījumos finanšu atbalsts var sasniegt 75 %. Turklāt šādu atbalstu sniedz, nodrošinot, ka piešķiršanas procedūras ir pārskatāmas un objektīvas.

6.   Ņemot vērā atbalstāmo darbību specifiku un saskaņā ar 112. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, Komisija var pieņemt lēmumu piešķirt atbalstu izmaksām, kas ir tieši saistītas ar atbalstītās darbības īstenošanu, arī gadījumos, ja saņēmējs izmaksas daļēji sedzis jau pirms atlases procedūras.

7.   Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 113. panta 1. punktu un saistībā ar Regulas (EK, Euratom) Regulas Nr. 2342/2002 172. pantu līdzfinansējumu pilnībā vai daļēji var piešķirt natūrā, ja piešķirtais atbalsts nepārsniedz nedz attiecīgi ar grāmatvedības dokumentiem pierādāmās faktiskās izmaksas, nedz izmaksas, kas attiecīgā tirgū uzskatāmas par pieņemamām. Līdzfinansējumā var paredzēt arī telpu piešķiršanu apmācībām vai popularizēšanai.

8.   Jebkādas summas, kas atlīdzinātas saskaņā ar MEDIA programmu (1991-2006) un summas, ko izvēlētie projekti nav izmantojuši – atvēl MEDIA 2007 programmas vajadzībām.

10. pants

Šā lēmuma īstenošana

1.   Komisija ir atbildīga par šīs programmas īstenošanu saskaņā ar pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

2.

a)

visu pielikumā aprakstīto pasākumu vispārējās pamatnostādnes;

b)

uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, projektu izvēles kritēriju un procedūru definēšana;

c)

jautājumi, kas saistīti ar gadskārtējo iekšējo programmas līdzekļu sadalījumu, tostarp sadalījumu starp pasākumiem profesionālo prasmju, izstrādes, izplatīšanas/apraides nodrošināšanas un popularizēšanas jomā;

d)

darbību pārraudzības un novērtēšanas pasākumi;

e)

priekšlikumi par Kopienas līdzekļu piešķiršanu, ja summa uz katru saņēmēju gadā pārsniedz EUR 200 000 apmācībām un popularizēšanai, EUR 200 000 izstrādei un EUR 300 000 izplatīšanai;

f)

lēmuma 7. pantā minēto eksperimentālo projektu izvēle.

3.   Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgos pasākumus attiecībā uz visiem citiem jautājumiem paredz saskaņā ar procedūru, kas minēta 11. panta 3. punktā.

11. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

3.   Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laikposms ir divi mēneši.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

5.   Komiteja pieņem savu reglamentu.

12. pants

MEDIA Desks

1.   MEDIA Desks Eiropas tīkls darbojas kā īstenošanas struktūra, kas valsts mērogā izplata informāciju par programmu, jo īpaši pārrobežu projektiem, uzlabojot programmas redzamību un veicinot tās izmantošanu, vienlaikus ievērojot Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 3. punktu, kā noteikts pielikuma II nodaļas 2.2 punktā.

2.   Veicina sadarbību starp MEDIA desks, izmantojot tīklus, jo īpaši tuvumā esošos tīklus, lai atvieglotu apmaiņu un saziņu starp profesionāļiem, sabiedrības informētību par galvenajiem programmas atbalstītajiem notikumiem, kā arī par dotācijām un godalgām.

MEDIA Desks

a)

atbilstīgs darbinieku skaits, kuriem ir attiecīgas profesionālās un valodu prasmes, kas piemērotas darbam vidē, kurā notiek starptautiska sadarbība;

b)

piemērota infrastruktūra, jo īpaši informātikas un sakaru infrastruktūra;

c)

darbojas tādā administratīvā vidē, kas ļauj apmierinoši veikt uzdevumus un novērst interešu konfliktus.

13. pants

Konsekvence un savstarpēja papildināmība

1.   Īstenojot programmu, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina vispārēju konsekvenci un savstarpēju papildināmību ar citām attiecīgām Kopienas stratēģijām, programmām un darbībām apmācību un audiovizuālajā nozarē.

2.   Komisija arī nodrošina koordināciju starp šo programmu un citām Kopienas programmām izglītības, apmācību, pētniecības un informācijas sabiedrības jomā.

3.   Komisija nodrošina šīs programmas efektīvu saikni ar programmām un darbībām, ko apmācību un audiovizuālajā nozarē īsteno Kopiena sadarbībā ar trešām valstīm un attiecīgām starptautiskajām organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi (Eurimages un Eiropas Audiovizuālā observatorija, turpmāk “Observatorija”).

14. pants

Pārraudzība un novērtēšana

1.   Komisija nodrošina, ka darbībām, ko īsteno saskaņā ar šo lēmumu, veic iepriekšēju novērtēšanu, pārraudzību un novērtēšanu pēc to pabeigšanas. Īstenojot programmu, ņem vērā pārraudzības un novērtējuma rezultātus.

Komisija nodrošina regulāru, ārēju un neatkarīgu programmas novērtējumu. Lai efektīvi novērtētu programmu, Komisija var apkopot datus, lai pārraudzītu visas programmas atbalstītās darbības. Novērtējumā būtu jāņem vērā Komitejas veiktie pārraudzības un novērtēšanas pasākumi, kas minēti 10. panta 2. punkta d) apakšpunktā.

Pārraudzība ietvers 2. punkta a) un c) apakšpunktā minēto ziņojumu sastādīšanu un īpašas darbības.

2.   Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai iesniedz:

a)

ne vēlāk ka trīs gadus pēc programmas uzsākšanas – starpposma novērtējuma ziņojumu par tās īstenošanas rezultātiem, kā arī kvantitātes un kvalitātes aspektiem;

b)

ne vēlāk kā četrus gadus pēc programmas uzsākšanas – paziņojumu par tās turpināšanu;

c)

noslēdzot programmas īstenošanu, līdz 2015. gada 31. decembrim – sīki aprakstītu paveiktā novērtējuma ziņojumu par programmas īstenojumu un rezultātiem.

Komisija publicē un, izmantojot Media Desks, izplata jebkādu atbilstīgu statistiku un analīzes.

3.   Ziņojumos, kas izstrādāti saskaņā ar šā panta 2. punkta a) un c) apakšpunktu, norāda programmas papildu vērtību.

15. pants

Pārejas noteikumi

Pamatojoties uz Padomes Lēmumu 2000/821/EK (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 163/2001/EK (11), darbības, kas uzsāktas pirms 2006. gada 31. decembra, turpina līdz to izbeigšanai saskaņā ar šajos lēmumos minētajiem noteikumiem.

Komiteju, kas paredzēta ar Lēmuma 2000/821/EK 8. pantu un Lēmuma Nr. 163/2001/EK 6. pantu, aizstāj ar šā lēmuma 11. pantā noteikto komiteju.

VI NODAĻA

INFORMĀCIJA PAR EIROPAS AUDIOVIZUĀLO NOZARI UN LĪDZDALĪBU EIROPAS AUDIOVIZUĀLAJĀ OBSERVATORIJĀ

16. pants

Informācija par Eiropas audiovizuālo nozari

Eiropas Savienība palīdz izplatīt informāciju par Eiropas audiovizuālo nozari un vairot šīs informācijas pārskatāmību.

17. pants

Līdzdalība Eiropas Audiovizuālajā observatorijā

Lai īstenotu 16. pantu, Eiropas Savienība visu programmas darbības laiku ir Observatorijas dalībniece.

Attiecībās ar Observatoriju Eiropas Savienību pārstāv Komisija.

18. pants

Programmas mērķu sasniegšana

a)

izmantojot uzlabotu dažādās valstīs ievākto datu salīdzināšanu, veicina tirgus pārskatāmību un nodrošina apsaimniekotājiem finanšu un juridiskās informācijas un statistikas pieejamību, jo īpaši par dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojās pēc 2004. gada 30. aprīļa, tādējādi palielinot Eiropas audiovizuālās nozares attīstības spēju un konkurētspēju;

b)

dodot iespēju programmu pārraudzīt efektīvāk un vienkāršot tās izvērtēšanu.

19. pants

Pārraudzība un novērtējums

Eiropas Savienības dalību Observatorijā pārrauga un novērtē, veicot 14. pantā paredzēto programmas pārraudzību un novērtēšanu.

VII NODAĻA

STĀŠANĀS SPĒKĀ

20. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Strasbūrā, 2006. gada 15. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

P. LEHTOMÄKI

(1)  OV C 255, 14.10.2005., 39. lpp.

(2)  OV C 164, 5.7.2005., 76. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2005. gada 25. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2006. gada 24. jūlija Kopējā nostāja (OV C 251 E, 17.10.2006., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2006. gada 25. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4)  Programmas, kas attiecīgi izveidotas ar:

—

Padomes Lēmumu 90/685/EEK (1990. gada 21. decembris) par rīcības programmas īstenošanu, lai veicinātu Eiropas audiovizuālās nozares attīstību (MEDIA) (1991.–1995. gads) (OV L 380, 31.12.1990., 37. lpp.) (MEDIA I),

—

Padomes Lēmumu Nr. 95/563/EK (1995. gada 10. jūlijs) par Eiropas audiovizuālo darbu izstrādes un izplatīšanas veicināšanas programmas īstenošanu (MEDIA II-Izstrāde un izplatīšana (1996.–2000. gads) (OV L 321, 30.12.1995., 25. lpp.) un Padomes Lēmumu  95/564/EK (1995. gada 22. decembris) par to, kā īstenot Eiropas audiovizuālo programmu nozares speciālistiem domāto mācību programmu (MEDIA II-Training) (2001. – 2005. gads) (OV L 321, 30.12.1995., 33. lpp.) (MEDIA II),

—

Padomes Lēmumu 2000/821/EK (2000. gada 20. decembris) par Eiropas audiovizuālo darbu izstrādes, izplatīšanas un popularizēšanas veicināšanas programmas īstenošanu (MEDIA Plus-Izstrāde, izplatīšana un popularizēšana) (2001.–2005. gads) (OV L 336, 30.12.2000., 82. lpp.) Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.) (MEDIA Plus) un

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 163/2001/EK (2001. gada 19. janvāris) par to, kā īstenot Eiropas audiovizuālo programmu nozares speciālistiem domāto mācību programmu (MEDIA-Training) (2001.–2005. gads) (OV L 26, 27.1.2001., 1. lpp.) Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 885/2004 (MEDIA-Training).

(5)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(6)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(7)  OV L 298, 17.10.1989., 23. lpp.

(8)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(9)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

(10)  OV L 13, 17.1.2001., 82. lpp.

(11)  OV L 26, 27.1.2001., 1. lpp.

PIELIKUMS

I NODAĻA

DARBĪBAS MĒRĶI UN ĪSTENOJAMĀS DARBĪBAS

1.   Prasmju apgūšana un uzlabošana audiovizuālajā nozarē.

1.1.   Vairot Eiropas audiovizuālās nozares profesionāļu prasmes izstrādes, producēšanas, izplatīšanas/apraides nodrošināšanas un popularizēšanas jomā, lai celtu Eiropas audiovizuālo darbu kvalitāti un uzlabotu potenciālu.

1.1.1.   Scenāriju rakstīšanas paņēmieni:

Darbības mērķis

—

Dot iespēju pieredzējušiem scenāristiem uzlabot spējas un attīstīt jaunus paņēmienus, izmantojot parastas un interaktīvas rakstīšanas metodes.

Īstenojamās darbības

—

Atbalstīt tādu apmācību moduļu izstrādi, īstenošanu un atjaunināšanu, ar ko noteikt mērķauditoriju, rediģēt un izstrādāt scenārijus starptautiskai auditorijai un uzlabot scenāristu, scenāriju redaktoru, režisoru, producentu, izplatītāju u.c. attiecības.

—

Atbalstīt neklātienes mācības, veicināt kadru apmaiņu un partnerattiecības, asociējot valstis un reģionus, kuros ir mazas audiovizuālās producēšanas jaudas un/vai ierobežots valodu lietojums, vai ierobežota teritorija.

1.1.2.   Audiovizuālo darbu producēšanas, izplatīšanas un popularizēšanas ekonomiskā, finanšu un komerciālā pārvaldība.

Darbības mērķis

—

Attīstīt profesionāļu spējas apgūt un integrēt Eiropas aspektu audiovizuālo programmu izstrādes, producēšanas, tirgdarbības, izplatīšanas/apraides nodrošināšanas un popularizēšanas jomā.

Īstenojamās darbības

—

Atbalstīt vadības apmācību moduļu izstrādi, īstenošanu un atjaunināšanu, ņemot vērā Eiropas aspektu.

—

Atbalstīt neklātienes mācības, veicināt kadru apmaiņu un partnerattiecības, asociējot valstis un reģionus, kuros ir mazas audiovizuālās producēšanas jaudas un/vai ierobežots valodu lietojums, vai ierobežota teritorija.

1.1.3.   Digitālu tehnoloģiju pastiprināts izmantojums Eiropas audiovizuālo programmu producēšanā, pēcproducēšanā, izplatīšanā, tirgdarbībā un arhivēšanā.

Darbības mērķis

—

Attīstīt profesionāļu spējas izmantot digitālas tehnoloģijas, jo īpaši producēšanas, pēcproducēšanas, izplatīšanas, tirgdarbības, arhivēšanas un multivides jomā.

Īstenojamās darbības

—

Atbalstīt apmācību moduļu izstrādi, īstenošanu un atjaunināšanu digitālu audiovizuālu tehnoloģiju jomā.

—

Atbalstīt neklātienes mācības, veicināt kadru apmaiņu un partnerattiecības, asociējot valstis un reģionus, kuros ir mazas audiovizuālās producēšanas jaudas un/vai ierobežots valodu lietojums, vai ierobežota teritorija.

1.2.   Eiropas aspekta uzlabošana audiovizuālās apmācībās.

1.2.1.   Atbalsts Eiropas apmācību profesionāļu, jo īpaši Eiropas kino skolu, mācību iestāžu un aroda partneru savstarpējiem kontaktiem un mobilitātei.

Darbības mērķis

—

Sekmēt apmaiņas un sadarbību starp pastāvošajām mācību iestādēm un/vai darbībām.

Īstenojamās darbības

—

Mudināt programmas atbalsta saņēmējus pastiprināti koordinēt to ar apmācībām saistītas darbības, jo īpaši tādas, kas paredz turpināt apmācības, lai veidotu Eiropas tīklu, kas var saņemt Kopienas atbalstu, jo īpaši sadarbībai starp iesaistītajām personām, tostarp televīziju raidorganizācijām.

1.2.2.   Pedagogu izglītošana.

Darbības mērķis

—

Nodrošināt kompetentus pedagogus.

Īstenojamās darbības

—

Sekmēt pedagogu izglītošanu, jo īpaši neklātienes mācības.

1.2.3.   Atbalsts kino mācību iestādēm.

Darbības mērķis

—

Sekmēt kino studentu mobilitāti Eiropā.

Īstenojamās darbības

—

Veicināt ar apmācību projektiem saistītas mobilitātes stipendijas.

—

Veicināt jaunu talantu un profesionāļu attīstību, izveidojot apbalvojumu jaunajiem talantiem.

1.2.4.   Koordinācijas un popularizēšanas pasākumi, ko ievieš 1.2.1. apakšpunktā paredzētās struktūras.

Darbības mērķis

—

Popularizēt programmas atbalstīto projektu koordināciju un popularizēšanu.

Īstenojamās darbības

—

Veicināt mērķtiecīgu darbību pieņemšanu, lai koordinētu un popularizētu programmas atbalstītās apmācības.

1.2.5.   Piešķirot stipendijas, nodrošināt to dalībvalstu profesionāļiem, kas Eiropas Savienībai pievienojās pēc 2004. gada 30. aprīļa, iespēju piedalīties 1.1. apakšpunktā paredzētajās apmācībās.

Darbības mērķis

—

Atvieglināt to dalībvalstu profesionāļu, kas Eiropas Savienībai pievienojās pēc 2004. gada 30. aprīļa, līdzdalību programmas atbalstītajos projektos.

Īstenojamās darbības

—

Sekmēt dotāciju mehānisma izveidi.

2.   Izstrāde.

2.1.   Atbalsts Eiropas un starptautiskam tirgum domātu, neatkarīgu producentu sabiedrību, jo īpaši MVU iesniegtu producēšanas projektu izstrādei.

Darbības mērķi

—

Atbalstīt Eiropas audiovizuālos darbus, kas pieder šādiem žanriem: aktiermāksla, animācija, dokumentālā filma, multivides joma.

—

Mudināt uzņēmumus producēt kvalitatīvus darbus ar starptautisku potenciālu.

—

Mudināt uzņēmumus jau izstrādes fāzē izmantot digitālas producēšanas un izplatīšanas tehnoloģijas.

—

Mudināt uzņēmumus jau izstrādes fāzē radīt stratēģijas starptautiskām demonstrācijām, tirdzniecības veicināšanai un izplatīšanai.

—

Nodrošināt MVU piekļuvi izstrādes atbalstam un pielāgot darbības, lai tās atbilstu to vajadzībām.

—

Uzlabot papildināmību ar MEDIA atbalstītajiem pasākumiem, lai uzlabotu audiovizuālo profesionāļu iemaņas.

Īstenojamās darbības

—

Sekmēt audiovizuālo projektu vai projektu katalogu izstrādi.

—

Jau izstrādes fāzē veicināt Eiropas audiovizuālo darbu digitalizāciju.

2.2.   Atbalsts Eiropas producentu sabiedrību un projektu, arī kopražojuma projektu finansējuma plānu izstrādei.

Darbības mērķi

—

Sekmēt producēšanas finansējuma plānu izstrādi producentu sabiedrībām, kas darbojas aktiermākslas, animācijas, dokumentālo filmu un multivides jomā.

—

Sagatavošanās darbības “Izaugsme un audiovizuālā māksla: i2i Audiovisual” turpmāki pasākumi, veicināt finansiālu partneru meklēšanu Eiropā, nodrošinot sabiedrisku un individuālu investoru sinerģiju un paredzot izplatīšanas stratēģijas jau izstrādes fāzē.

Īstenojamās darbības

—

Palīdzēt segt netiešās izmaksas MVU iesniegtu privāti producējamu un kopražojuma projektu finansējumā (piemēram, finanšu izdevumus, apdrošināšanas maksājumus un darbu pabeigšanas garantijas).

—

Atbalstīt MVU, jo īpaši neatkarīgu producentu sabiedrību piekļuvi sabiedrībām, kas sniedz finanšu pakalpojumus un darbojas, izstrādājot investīciju plānus, lai izstrādātu un kopražotu tādus audiovizuālos darbus, kam ir starptautiskas izplatīšanas potenciāls.

—

Mudināt finanšu starpniekus atbalstīt tādu audiovizuālo darbu izstrādi un kopražošanu, kam ir starptautiskas izplatīšanas potenciāls.

—

Atbalstīt valsts aģentūru sadarbību audiovizuālajā jomā.

3.   Izplatīšana un apraide.

Darbības horizontālais mērķis

—

Stiprināt kultūru un valodu daudzveidību izplatāmajos Eiropas audiovizuālajos darbos.

Īstenojamā darbība

—

Izmantojot visus iespējamos līdzekļus, jo īpaši digitālus kanālus, atbalstīt Eiropas audiovizuālo darbu dublēšanu un subtitrēšanu, lai producentu, izplatītāju un raidorganizāciju interesēs nodrošinātu to izplatīšanu un apraidi.

3.1.   Stiprināt izplatīšanu Eiropā, mudinot izplatītājus investēt kopražošanā, citu Eiropas valstu filmu demonstrācijas tiesību iegādē un popularizēšanā, un tirgdarbības koordinētas stratēģijas izveidē.

Darbības mērķis Nr. 1

—

Mudināt kinoizplatītājus investēt kopražojumos, citu Eiropas valstu filmu izmantošanas tiesību iegādē, un šādu filmu popularizēšanā.

Īstenojamās darbības

—

Izveidot automātisku atbalsta sistēmu izplatītājiem Eiropā, proporcionāli pārdoto vietu skaitam uz citu Eiropas valstu filmām tajās dalībvalstīs, kas piedalās programmā, līdz fiksētai summai par filmu, ko katrai valstij nosaka atsevišķi.

—

 Saņemto atbalstu izplatītāji var izmantot tikai investīcijām:

—

filmu kopražojumos ar citām Eiropas valstīm;

—

citu Eiropas valstu filmu demonstrācijas tiesību iegādei;

—

citu Eiropas valstu filmu apstrādei (kopēšanai, dublēšanai un subtitrēšanai), popularizēšanai un reklāmai.

Darbības mērķis Nr. 2

—

Veicināt izplatītāju sadarbību Eiropā, sekmējot vienotas stratēģijas izveidi Eiropas tirgum.

Īstenojamā darbība

—

Izveidot selektīvu atbalsta sistēmu Eiropas izplatītāju grupējumiem citu Eiropas valstu filmu izplatīšanai, un piešķirt tiem tiešu palīdzību, ja tie darbojas pastāvīgi.

Darbības mērķis Nr. 3

—

Sekmēt izplatītāju, producentu un tirdzniecības aģentu sadarbību, jau izstrādes fāzē paredzot stratēģiju starptautisku Eiropas filmu tirgdarbībai.

Īstenojamā darbība

—

Izveidot atbalsta sistēmu Eiropas kinematogrāfijas darbu popularizēšanas komplektu radīšanai (paredzot tajos ietvert subtitrētus eksemplārus, starptautisku ieskaņojumu – mūziku, efektus – un reklāmas materiālus).

Darbības mērķis Nr. 4

—

Sekmēt MVU piekļuvi finansējumam citu Eiropas valstu darbu starptautiskai izplatīšanai un tirdzniecībai.

Īstenojamā darbība

—

Palīdzēt netiešo izmaksu (piemēram, finanšu izdevumu un apdrošināšanas) segšanā, kuras ir saistītas ar izplatīšanas un/vai starptautiskām tirdzniecības darbībām, piemēram: iegādāties citu Eiropas valstu filmu katalogus, meklēt šīm filmām jaunus tirgus un izveidot pastāvīgu Eiropas izplatītāju grupējumu.

3.2.   Uzlabot citu Eiropas valstu filmu apriti Eiropas un starptautiskos tirgos, izmantojot stimulus to eksportam un izplatīšanai jebkuros medijos un kinoteātros.

Darbības mērķis Nr. 1

—

Sekmēt kinoizplatītāju investīcijas citu Eiropas valstu filmu publicēšanā un popularizēšanā.

Īstenojamās darbības

—

Izveidot selektīvu atbalsta sistēmu kinoizplatītājiem, sekmējot citu Eiropas valstu filmu popularizēšanu un tirdzniecību. Filmu izvēles kritērijos var ietilpt noteikumi, kas paredz nošķirt projektus atkarībā no to izcelsmes un tiem atvēlētā budžeta.

—

Piešķirt īpašu atbalstu filmām, kas rada ieinteresētību no Eiropas kultūru un valodu dažādības viedokļa.

—

Piešķirt atbalstu citās Eiropas valstīs radītu konkrēta laikposma darbu katalogu izdošanai.

Darbības mērķis Nr. 2

—

Eiropas tirgū sekmēt citu Eiropas valstu filmu izrādīšanu, jo īpaši atbalstot koordināciju kinoteātru tīklā.

Īstenojamās darbības

—

Veicināt to, lai kinoteātru īpašnieki un apsaimniekotāji kā nozīmīgu repertuāra daļu kinoteātros noteiktu obligātu laikposmu rādītu citu Eiropas valstu filmu pirmizrādes. Katram kinoteātrim piešķirto dotāciju apjomu noteiks saskaņā ar tā programmu, un ņemot vērā uz citu Eiropas valstu filmām pārdoto biļešu skaitu bāzes periodā.

—

Sekmēt jauniešu auditorijas izglītošanas un informēšanas pasākumus.

—

Atbalstīt tāda Eiropas kino īpašnieku tīklu izveidi un konsolidāciju, kuri izvērš šādas kopīgas darbības.

Darbības mērķis Nr. 3

—

Eiropā sekmēt Eiropas filmu, jo īpaši citu Eiropas valstu filmu pārdošanu starptautiskajā tirgū un to eksportēšanu.

Īstenojamās darbības

—

Izveidot atbalsta sistēmu tām Eiropas sabiedrībām, kas starptautiski izplata kinofilmas (darbojas kā tirdzniecības aģenti), ņemot vērā to darbības rādītājus konkrētā laikposmā. Šāds atbalsts būs jāinvestē, lai iegādātos jaunas citu Eiropas valstu filmas un popularizētu tās Eiropas un starptautiskos tirgos.

3.3.   Veicināt tādu Eiropas audiovizuālo darbu starptautisko apraidi, kuri ir producēti neatkarīgās producentu sabiedrībās, sekmējot sadarbību starp raidorganizācijām, no vienas puses, un starp neatkarīgiem producentiem un izplatītājiem, no otras puses.

Darbības mērķis Nr. 1

—

Sekmēt citu Eiropas valstu neatkarīgu producentu sabiedrību radītu audiovizuālo darbu apraidi.

Īstenojamās darbības

—

Sniegt atbalstu neatkarīgiem producentiem, veidojot darbus (aktiermākslas, dokumentālās filmas un animācijas jomā), kuros iesaistītas vismaz trīs raidorganizācijas no vairākām dalībvalstīm. Atbalsta saņēmēju izvēles kritērijos var ietilpt noteikumi par projektu veidiem un iedalījumu budžeta kategorijā. Piešķirt īpašu atbalstu filmām, kas paplašina Eiropas kultūru un valodu daudzveidību un audiovizuālo mantojumu.

Darbības mērķis Nr. 2

—

Atvieglināt Eiropas neatkarīgu producentu sabiedrību piekļuvi finansējumam.

Īstenojamā darbība

—

Palīdzēt segt netiešās izmaksas (piemēram, finanšu izdevumus, apdrošināšanas maksājumus un darbu pabeigšanas garantijas), kas saistītas ar darbu producēšanu (aktiermākslas, dokumentālās filmas un animācijas jomā), kuros iesaistītas vismaz trīs raidorganizācijas no dažādām dalībvalstīm, pārstāvot dažādas valodu lietojuma zonas.

Darbības mērķis Nr. 3

—

Sekmēt neatkarīgu producentu radītu Eiropas televīzijas programmu starptautisku izplatīšanu. Programmu izplatīšana prasīs neatkarīgo producentu piekrišanu, jo viņiem jāsaņem pienācīga daļa no pārdošanas ieņēmumiem.

Īstenojamā darbība

—

Izveidot atbalsta sistēmu Eiropas sabiedrībām, kas izplata audiovizuālos darbus starptautiskā tirgū (darbojas kā starptautiski izplatītāji), ņemot vērā to darbības rādītājus konkrētā laikposmā. Šādi izveidota finansiāla palīdzība starptautiskiem uzplatītājiem būs jāinvestē, lai iegādātos un popularizētu jaunus Eiropas darbus Eiropas un starptautiskos tirgos.

3.4.   Atbalstīt Eiropas audiovizuālo darbu digitalizāciju

Darbības mērķi Nr. 1

—

Uzlabot digitālā formātā veidotu, personīgai lietošanai (DVD) domātu citu Eiropas valstu darbu izplatīšanu, jo īpaši sekmējot izdevēju sadarbību, lai radītu daudzvalodu oriģinālmatricas visas Eiropas vajadzībām.

—

Atbalstīt digitālu tehnoloģiju izmantošanu Eiropas darbu producēšanā (digitālu oriģinālmatricu radīšana, ko var izmantot visi izplatītāji Eiropā).

—

Īpaši mudināt izdevējus investēt pienācīgā citu Eiropas valstu audiovizuālo darbu popularizēšanā un izplatīšanā.

—

Atbalstīt Eiropas darbu daudzvalodību (dublējot, subtitrējot un producējot tos daudzās valodās).

Īstenojamās darbības

—

Izveidot automātisku atbalsta sistēmu Eiropas kinematogrāfijas un audiovizuālo darbu izdevējiem, kas izdod darbus personiskai lietošanai domātos formātos (piemēram, DVD un DVD-Rom), ņemot vērā to tirgus darbības rādītājus noteiktā laikposmā. Šādi izveidota palīdzība izdevējiem būs jāinvestē Eiropas mēroga darbu izplatīšanā un izdošanā digitālā formātā.

—

Atbalstīt satura digitalizāciju izplatīšanas vajadzībām.

Darbības mērķi Nr. 2

—

Atbalstīt citu Eiropas valstu darbu piegādi izplatīšanai tiešsaistes režīmā, izmantojot progresīvus izplatīšanas pakalpojumus un jaunus medijus (internetu, video pēc pieprasījuma, programmaksu), reizē izstrādājot paņēmienus, lai tiešsaistes režīmā cīnītos pret pirātismu.

—

Atbalstīt Eiropas audiovizuālo programmu industrijas piemērošanos jaunumiem digitālās tehnoloģijas jomā, jo īpaši progresīvo tiešsaistes izplatīšanas pakalpojumu ziņā.

Īstenojamās darbības

—

Atbalstīt Eiropas sabiedrības (tiešsaistes pieejas nodrošinātājus, īpašu interešu kanālus u.c.) – ar pasākumiem, lai darbus pārveidotu digitālā formātā un veidotu popularizēšanas un preses materiālus digitālā formātā – lai radītu Eiropas darbu katalogus digitālā formātā lietošanai jaunajos medijos.

—

Atbalstīt tādu digitālu pakalpojumu radīšanu, kuri piedāvā Eiropas katalogus.

3.5.   Mudināt kinoteātrus, kas kā nozīmīgu repertuāra daļu demonstrē citu Eiropas valstu darbus, izmantot digitālā formāta piedāvātās izplatīšanas iespējas.

Darbības mērķis

—

Atbalstīt kinoteātrus, kas investē digitālās iekārtās, kinoteātru īpašniekiem atvieglinot kredītu pieejamību.

Īstenojamā darbība

—

Palīdzēt segt netiešās izmaksas (piemēram, finanšu izdevumus un apdrošināšanu), ko kinoteātru īpašniekiem rada investīcijas digitālā tehnoloģijā.

4.   Popularizēšana.

4.1.   Uzlabot Eiropas audiovizuālo darbu apriti, Eiropas audiovizuālai nozarei nodrošinot piekļuvi Eiropas un starptautiskiem profesionālajiem tirgiem.

Darbības mērķis Nr. 1

—

Profesionāļiem uzlabot apstākļus piekļuvei nozares pasākumiem un profesionāliem audiovizuāliem tirgiem Eiropā un ārpus tās.

Īstenojamās darbības

—

 Sniegt tehnisku un finansiālu atbalstu sakarā ar dažādiem pasākumiem, piemēram:

—

galvenie Eiropas un starptautiskie kino tirgi,

—

galvenie Eiropas un starptautiski televīzijas tirgi,

—

tematiski tirgi, īpaši multiplikācijas filmu, dokumentālo filmu, multivides un jaunu tehnoloģiju tirgi.

Darbības mērķis Nr. 2 un īstenojamā darbība

—

Mudināt un atbalstīt profesionāļiem domātu Eiropas darbu katalogu un Eiropas programmu katalogu datubāzes izveidi.

Darbības mērķis Nr. 3

—

Veicināt darbu popularizēšanu jau pirmsproducēšanas vai producēšanas fāzē.

Īstenojamās darbības

—

Atbalstīt forumu organizēšanu Eiropas (vai galvenokārt Eiropas) darbu un programmu izstrādei, finansēšanai, kopražošanai un izplatīšanai.

—

Eiropas kinematogrāfisko un audiovizuālo darbu producēšanas fāzē izstrādāt un izvērst tirgdarbības un pārdošanas veicināšanas kampaņas.

4.2.   Uzlabot Eiropas audiovizuālo darbu pieejamību Eiropas un starptautiskai sabiedrībai.

Darbības mērķi un īstenojamās darbības

—

Atbalstīt un veicināt audiovizuālos festivālus, kuros demonstrēto darbu lielākā daļa ir Eiropas darbi.

—

Par īpaši svarīgiem un atbalstāmiem uzskatīt festivālus, kas palīdz popularizēt darbus no dalībvalstīm vai reģioniem ar mazām audiovizuālu darbu producēšanas jaudām, kā arī jaunu Eiropas režisoru darbus, un sekmēt kultūru un valodu dažādību un starpkultūru dialogu.

—

Sekmēt un atbalstīt vizuālas izglītības ierosmes, ko organizē jauniešiem domātos festivālos, jo īpaši ciešā sadarbībā ar skolām un citām iestādēm.

—

Sekmēt un atbalstīt profesionāļu, jo īpaši kinoteātru īpašnieku, valsts televīzijas vai komerctelevīzijas kanālu, festivālu un kultūras iestāžu ierosmes, lai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un Komisiju organizētu Eiropas audiovizuālo un kinematogrāfisko darbu popularizēšanu plašā sabiedrībā.

—

Sekmēt un atbalstīt plaši informatīvu pasākumu organizēšanu, piemēram, balvu pasniegšanu un Eiropas Kino dienas.

4.3.   Sekmēt kopīgas valsts audiovizuālo programmu un filmu popularizēšanas organizāciju darbības.

Darbības mērķis

—

Sekmēt kontaktu dibināšanu un kopīgu Eiropas pasākumu un projektu koordināciju.

Īstenojamās darbības

—

Atbalstīt Eiropas popularizēšanas platformu izveidi.

—

Atbalstīt Eiropas grupējumus un jumta organizācijas attiecīgas valsts un/vai reģiona popularizēšanai Eiropas vai pasaules tirgos.

—

Atbalstīt festivālu tīkla izveidi, jo īpaši programmu un zināšanu apmaiņai.

—

Atbalstīt projektu grupējumus ar identiem, līdzīgiem un/vai savstarpēji papildināmiem mērķiem.

—

Atbalstīt datu bāžu un katalogu tīklu izveidi.

4.4.   Veicināt Eiropas kinematogrāfiskā un audiovizuālā mantojuma un tā pieejamības popularizēšanu.

Darbības mērķis un īstenojamā darbība

—

Sekmēt un atbalstīt pasākumu, jo īpaši jauniešiem domātu pasākumu organizēšanu, lai popularizētu Eiropas kinematogrāfisko un audiovizuālo mantojumu.

5.   Eksperimentālie projekti

Darbības mērķis

—

Nodrošināt programmas piemērošanu tirgus attīstības tendencēm, galvenokārt saistībā ar informācijas un saziņas tehnoloģiju ieviešanu.

Īstenojamās darbības

—

Atbalstīt eksperimentālus projektus jomās, ko uzskata par tādām, ko visdrīzāk ietekmēs jauno informācijas un saziņas tehnoloģiju ieviešana un izmantojums.

—

Plaši izplatīt eksperimentālu projektu rezultātus, organizējot konferences vai tiešsaistes un nesaistes pasākumus, lai veicinātu labākās prakses izplatību.

II NODAĻA

ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI

1.   Kopienas atbalsts.

1.1.   Kopienas atbalsta daļa, sedzot darbību izmaksas

MEDIA sniegtais finanšu atbalsts nevar pārsniegt 50 % no atbalstīto darbību izmaksām, izņemot turpmāk norādītos gadījumus.

MEDIA

a)

apmācībām, kas notiek valstīs vai reģionos, kuros ir mazas audiovizuālās producēšanas jaudas un/vai ierobežots valodu lietojums, vai ierobežota teritorija;

b)

projektiem, kas iesniegti kā atbilstīgi izstrādes, izplatīšanas/apraides nodrošināšanas un popularizēšanas tematikai, izceļot Eiropas valodu un kultūru dažādības vērtību;

c)

darbībām, kas aprakstītas šā pielikuma I nodaļas 3. punktā (izplatīšana un apraides nodrošināšana), kuras atzītas par atbilstīgām 11. panta 2. punktā izklāstītajai procedūrai.

MEDIA sniegtais finanšu atbalsts var sasniegt 75 % no atbalstīto darbību izmaksām gadījumos, ja apmācības notiek dalībvalstīs, kas Eiropas Savienībai pievienojās pēc 2004. gada 30. aprīļa. Īpašu uzmanību šim noteikumam pievērsīs programmas starpposma novērtējumā.

1.2.   Kopienas sniegtā atbalsta noteikumi.

Komisija nodrošina to, lai programma būtu pieejama un tās īstenošana notiktu pārskatāmā veidā.

Kopienas atbalstu piešķir dotāciju vai stipendiju veidā.

Apmācību nozarē pietiekami liela piešķirto līdzekļu summa ik gadu cik vien tas iespējams jāatvēl jaunām darbībām.

1.3.   Projektu atlase.

—

šim lēmumam un tā pielikumam;

—

Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un Regulai (EK, Euratom) Nr. 2342/2002.

1.4.   Resursu sadalījums.

Atvēlētos finanšu līdzekļus sadalīs saskaņā ar šādām pamatnostādnēm:

Prasmju iegūšana un papildināšana

aptuveni 7 %

Izstrāde

vismaz 20 %

Izplatīšana

vismaz 55 %

Popularizēšana

aptuveni 9 %

Eksperimentālie projekti

aptuveni 4 %

Horizontālie jautājumi

vismaz 5 %

Visi norādītie skaitļi ir aptuveni, un tos var mainīt saskaņā ar procedūru, kas minēta 11. panta 2. punktā.

Lai nodrošinātu 1. pantā minēto programmas mērķu vispārēju efektivitāti un piemērotu īstenošanu, Kopienas darbības būtu jākoncentrē uz to darbību attīstību, ko veic saskaņā ar 7. apsvērumā minētajām iepriekšējām programmām.

Lai Kopienai dotu iespēju reaģēt uz vajadzībām un sektora attīstību, visas darbības pārskatīs, pamatojoties uz gada rādītājiem saskaņā ar 10. panta 2. punktā noteikto procedūru.

Lai nodrošinātu programmas vispārējos kultūras un ražošanas mērķus, lēmums par ikgadēju finansējuma sadalījumu būtu jāpamato ar programmas darbības līniju rezultativitātes uzraudzību.

2.   Saziņa.

2.1.   Komisija.

Komisija var organizēt seminārus, simpozijus vai sanāksmes, lai palīdzētu īstenot programmu, un var paredzēt piemērotus informācijas, publikācijas un apraides nodrošināšanas pasākumus, jo īpaši programmas pārraudzībā un izvērtēšanā. Tādas darbības var finansēt ar dotācijām vai izsludinot konkursus, vai arī Komisija tās var organizēt un finansēt tieši.

2.2.   MEDIA desks un MEDIA antennae pasākumi.

MEDIA desks MEDIA antennae Euratom

a)

informētu audiovizuālās nozares profesionāļus par iespējām saņemt dažāda tipa atbalstu saskaņā ar Eiropas Savienības politikas jomām;

b)

publiskotu un popularizētu programmu;

c)

veicinātu iespējami plašu profesionāļu iesaisti programmas darbībās;

d)

palīdzētu profesionāļiem iesniegt projektus konkursos;

e)

sekmētu dažādu valstu profesionāļu, iestāžu un tīklu sadarbību;

f)

atbalstītu Komisiju, uzturot dažādu atbalsta struktūru sakarus dalībvalstīs, lai nodrošinātu, ka programmas darbības papildina attiecīgu valstu veiktos atbalsta pasākumus;

g)

darītu ieinteresētām personām pieejamus datus par attiecīgu valstu audiovizuālajiem tirgiem.

3.   Informācija par Eiropas audiovizuālo tirgu un piedalīšanos Observatorijā un iespējamā sadarbība ar Eiropas Padomes Eurimages atbalsta fondu.

Programma ir likumīgs pamats izdevumiem, kas vajadzīgi Kopienas audiovizuālās politikas pasākumu pārraudzībai.

Programma paredz Eiropas Savienības turpmāku dalību Observatorijā. Tā atvieglos informācijas pieejamību nozares dalībniekiem, kā arī tās izplatīšanu attiecīgajā nozarē. Tā arī palīdz nodrošināt lielāku producēšanas procesa pārskatāmību. Tāpat programma varētu dot iespēju Eiropas Savienībai izpētīt sadarbības iespējas ar Eurimages atbalsta fondu (izņemot sadarbību finanšu un administratīvos jautājumos), lai veicinātu Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspēju starptautiskā tirgū.

4.   Vadības uzdevumi.

Programmas finansiālais segums var ietvert arī izmaksas, kas attiecas uz sagatavošanu, pārraudzību, kontroli, revīziju un novērtēšanu, kas tieši vajadzīgas programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši pētījumiem, sanāksmēm, informācijai un publikācijām, izmaksām, kas saistītas ar informācijas centriem, kuri īpaši pievēršas informācijas apmaiņai, līdz ar visām citām izmaksām, ko Komisija var izmantot, sniedzot tehnisku vai administratīvu palīdzību programmas vadībai. Eksperti no tehnisko konsultantu grupām vai citas novērtējuma un atlases procedūras var tikt pienācīgi kompensēti.

Īstenojot programmu Komisija nodrošinās saderību ar 1. pantā izklāstītajiem mērķiem un prioritātēm, un nodrošinās to, ka profesionāļu līdzdalība programmā līdzsvaroti atspoguļos Eiropas kultūru daudzveidību.

5.   Pārbaudes un revīzijas.

Projektiem, ko izraudzīs saskaņā ar 9. pantā aprakstīto procedūru, izveido izlases revīzijas sistēmu.

Dotāciju saņēmēji uzglabā Komisijas vajadzībām visus dokumentāros pierādījumus par izdevumiem piecus gadus kopš pēdējā maksājuma. Vajadzības gadījumā dotāciju saņēmēji nodrošina, ka visi dokumentārie pierādījumi, ko saglabājuši viņu partneri vai biedri, ir darīti pieejami Komisijai.

Komisijai ir tiesības veikt revīziju par dotāciju izmantojumu tieši, izmantojot savu personālu vai izmantojot citu kvalificētu pieaicinātu aģentūru. Revīzijas var veikt visu līguma laiku un vēl piecus gadus pēc dotācijas izmaksas datuma. Pamatojoties uz revīziju rezultātiem, Komisija var pieņemt lēmumu par līdzekļu atmaksu.

Lai revīzijas noritētu sekmīgi, Komisijas personālam, kā arī Komisijas pilnvarotām pieaicinātām personām nodrošina attiecīgu pieeju, jo īpaši saņēmēja birojiem un visai citai vajadzīgai informācijai, arī elektroniskā formā.

Revīzijas tiesai un Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojam ir tādas pašas tiesības, jo īpaši piekļuves tiesības, kā Komisijai.

Turklāt, lai aizsargātu Eiropas Kopienas finanšu intereses no krāpšanas un citiem pārkāpumiem, Komisija īsteno šīs programmas kontroles un revīzijas saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (1). Vajadzības gadījumā izmeklēšanu veic Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (2).

(1)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(2)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

Top