16.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/8

1)

Vai Direktīvas 2014/40/ES (1) 2. panta 8) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar “izstrādājumiem, kas paredzēti košļāšanai,” ir jāsaprot tikai košļājamās tabakas izstrādājumi klasiskajā izpratnē?

2)

Vai Direktīvas 2014/40/ES 2. panta 8) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “izstrādājumi, kas paredzēti košļāšanai,” nozīmē to pašu, ko “košļājama tabaka” 2. panta 6) punkta izpratnē?

3)

Vai, atbildot uz jautājumu, vai tabakas izstrādājums Direktīvas 2014/40/ES 2. panta 8) punkta izpratnē “ir paredzēts košļāšanai”, ir jābalstās uz objektīvo izstrādājuma izpratni un nevis uz ražotāja sniegto informāciju vai veidu, kā to faktiski izmanto patērētāji?

4)

Vai Direktīvas 2014/40/ES 2. panta 8) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai tiktu izpildīts nosacījums “paredzēts košļāšanai”, ir jākonstatē, ka tabakas izstrādājums, ņemot vērā tā konsistenci un cietību, ir objektīvi piemērots košļāšanai un, košļājot tabakas izstrādājumu, izdalās tajā ietilpstošās sastāvdaļas?

5)

Vai Direktīvas 2014/40/ES 2. panta 8) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai tiktu izpildīts nosacījums “paredzēts košļāšanai”, ir jāizpilda šāds papildu, taču arī pašpietiekams nosacījums: ar vieglu atkārtotu spiediena izdarīšanu ar zobiem vai mēli uz tabakas izstrādājumu izdalās vairāk izstrādājuma sastāvdaļu, nekā tad, ja tas tiek turēts tikai mutē?

6)

Vai arī, lai tiktu izpildīts nosacījums “paredzēts košļāšanai”, ir jākonstatē, ka tikai turēšanas mutē vai sūkāšanas rezultātā sastāvdaļas neizdalās?

7)

Vai tabakas izstrādājuma piemērotību “košļāšanai” Direktīvas 2014/40/ES 2. panta 8) punkta izpratnē var secināt arī no tādas pasniegšanas formas, kas pastāv neatkarīgi no pārstrādātās tabakas, kā, piemēram, no celulozes maisiņa?