1)

Vai Direktīvas 94/19 (1) 7. panta 2. punkta noteikumi kopā ar tās I pielikuma 12. punkta noteikumiem ir jāsaprot un jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja dalībvalsts no iespējas saņemt kompensāciju izslēdz personas, kas veikušas noguldījumus kredītiestādē, kurai pieder tās izdoti parāda vērtspapīri (noguldījumu sertifikāti), šo izņēmumu var piemērot tikai tad, ja minētie noguldījumu sertifikāti pilnībā atbilst (tiem piemīt) visām finanšu instrumenta iezīmēm Direktīvas 2004/39 (2) izpratnē (ņemot vērā arī citus Eiropas Savienības tiesību aktus, piemēram, Eiropas Centrālās bankas Regulu Nr. 25/2009), tostarp apgrozāmība sekundārajā tirgū?

2)

Ja attiecīgā dalībvalsts izvēlas transponēt Direktīvas 94/19 un 97/9 (3) valsts tiesībās tādējādi, ka noguldītāju un ieguldītāju aizsardzības sistēmas tiek paredzētas vienā tiesību aktā (vienā likumā), vai Direktīvas 94/19 7. panta 2. punkta noteikumi kopā ar I pielikuma 12. punkta noteikumiem un Direktīvas 97/9 2. panta 2. punkts, ņemot vērā Direktīvas 97/9 2. panta 3. punktu, ir jāsaprot un jāinterpretē tādējādi, ka nav iespējams, ka pastāv tāda situācija, ka uz noguldījuma sertifikātu un obligāciju īpašniekiem neattiecas neviena aizsardzības (garantiju) sistēma iepriekš minēto direktīvu izpratnē?

3)

Ņemot vērā faktu, ka saskaņā ar valsts tiesību regulējumu neviena no Direktīvās 94/19 un 97/9 paredzētajām iespējamām aizsardzības sistēmām nav piemērojama kredītiestādes emitētu noguldījumu sertifikātu un obligāciju īpašniekiem:

4)

Vai Direktīvas 97/9 2. panta 2. punkta un 4. panta 2. punkta noteikumi (kopā ar minētās direktīvas I pielikumu) ir jāsaprot un jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz tādu valsts tiesību aktu pastāvēšanu, saskaņā ar kuriem ieguldītāju kompensācijas sistēma nav piemērojama ieguldītājiem, kuriem pieder parāda vērtspapīri, ko emitējusi kredītiestāde, finanšu instrumenta veida dēļ (parāda vērtspapīri), un ņemot vērā faktu, ka apdrošinātais uzņēmums (kredītiestāde) nav pārskaitījis vai izmantojis ieguldītāju līdzekļus vai vērtspapīrus bez viņu piekrišanas? Vai, interpretējot iepriekš minētos Direktīvas 97/9 noteikumus par ieguldītāju aizsardzību nozīme ir tam, ka kredītiestāde, kura ir emitējusi konkrētos parāda vērtspapīrus (emitents) vienlaikus ir arī šo finanšu instrumentu turētājs (starpnieks) un ka ieguldītāju līdzekļi netiek nošķirti no pārējiem kredītiestādes līdzekļiem?