27.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 280/66

—

uzsver, ka Komisijas priekšlikumu nevar īstenot tikai ar izmaiņām transporta sistēmās, bet jāizmanto arī valstu enerģētikas politika, jo dalībvalstīm būs jāīsteno ilgākam laikposmam paredzēta investīciju politika, lai izveidotu alternatīvo degvielu infrastruktūru;

—

iesaka Komisijai, nosakot vietējās infrastruktūras izveidošanas termiņus, ņemt vērā ne tikai attiecīgā reģiona ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļus, bet arī pašreizējo tehnikas attīstības līmeni un darbu pētniecības un izstrādes jomā un noteikt atbilstošu grafiku, lai varētu izstrādāt kopēju standartu un vienoties par to;

—

uzsver, ka lēmumu par turpmāko politisko virzību pieņemšanā ir jāņem vērā, ka arī turpmāk degviela iedzīvotājiem jānodrošina par pieejamām izmaksām un ka mājsaimniecību ienākumi daudzās dalībvalstīs turpina sarukt;

—

aicina, lai vietējās un reģionālās pašvaldības tiktu iesaistītas savas valsts transporta politiskas stratēģisko pamatnostādņu, kā arī administratīvo aktu un tiesību aktu izstrādē, lai nodrošinātu to atbilstošu piemērošanu vietējā līmenī un vietējo apstākļu ņemšanu vērā;

—

aicina valstu stratēģiskajās pamatnostādnēs iekļaut dažādu enerģijas veidu līdzsvarotu izmantošanu. Nekādā gadījumā nedrīkst no vienas atkarības (nafta no trešām valstīm) nonākt citā atkarībā (dabasgāze no trešām valstīm);

—

mudina, nosakot standartus attiecībā uz infrastruktūru, izmantot ES standartus, kas pilnībā atbilst starptautiskajiem standartiem. Ir svarīgi izvairīties no nepieciešamības šos standartus pārskatīt;

—

uzskata, ka patērētāju ieradumu maiņa ir nozīmīga vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuras ar saviem līdzekļiem var ietekmēt patērētāju lēmumus un izvēli, patērētāju interesēs ieviešot savus atvieglojumus;

—

uzsver, ka pilsētām un piepilsētām izvirzītās prasības attiecībā uz infrastruktūras izveidi būtu jāaizstāj ar dalībvalstu prasībām, ko tās nosaka, iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības.

Ziņotāja:

Saima KALEV kdze (EE/EA), Jõgeva vietējās pašvaldības locekle

Atsauces dokumenti

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Nepiesārņojoša enerģija transportam – Eiropas alternatīvo degvielu stratēģija”

COM(2013) 17 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu

COM(2013) 18 final

1.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumā “Nepiesārņojoša enerģija transportam” iekļautos priekšlikumus, jo tie paver iespēju sasniegt pamatiniciatīvā “Resursu ziņā efektīva Eiropa” (1) un Baltajā grāmatā par transporta politiku (2) izvirzītos mērķus. Komiteja tomēr uzsver, ka šie mērķi sasniedzami ne tikai ar izmaiņām transporta sistēmās, bet arī ar valstu īstenoto enerģētikas politiku, jo dalībvalstīm būs jāīsteno ilgākam laikposmam paredzēta investīciju politika, lai izveidotu alternatīvo degvielu infrastruktūru;

2.

piekrīt Komisijas viedoklim, ka saistībā ar ieviešanu tirgū ir jāatbild uz būtisku jautājumu, proti, vai var nodrošināt apjomradītus ietaupījumus un alternatīvo degvielu ieviešanu visā Eiropas Savienībā. Lai to izdarītu, ir vajadzīga vienota, stabila un visaptveroša stratēģija un ieguldījumiem labvēlīgs tiesiskais regulējums, kura joprojām trūkst. Tāpēc Komisijai, nosakot vietējās infrastruktūras izveidošanas termiņus, būs jāņem vērā ne tikai attiecīgā reģiona ģeogrāfiskie un klimatiskie apstākļi, bet arī pašreizējais tehnikas attīstības līmenis un darbs pētniecības un izstrādes jomā un jāizveido atbilstošs grafiks, lai varētu izstrādāt kopēju standartu un vienoties par to;

3.

uzskata, ka direktīvā (3) Komisijas noteiktie termiņi ir pārāk īsi, jo pirms dalībvalstu stratēģisko pamatnostādņu un attiecīgo administratīvo aktu un tiesību aktu pieņemšanas dalībvalstīs ir jāveic rūpīga analīze, jārīko debates un jāizstrādā finansēšanas risinājumi;

4.

uzsver, ka lēmumu par turpmāko politisko virzību pieņemšanā ir jāņem vērā, ka arī turpmāk degviela iedzīvotājiem jānodrošina par pieejamām cenām un ka mājsaimniecību ienākumi daudzās dalībvalstīs turpina sarukt. Tas pats attiecas arī uz infrastruktūras un alternatīvo degvielu izmaksām;

5.

atzīmē, ka alternatīvo degvielu stratēģija ir vērsta uz transporta politikas mērķi visās ES dalībvalstīs ieviest alternatīvās degvielas, un šī ieviešana arī būtiski ietekmēs transporta organizāciju un lietošanu vietējā un reģionālajā līmenī. Tāpēc izšķiroša nozīme transporta nozarē izmantojamo alternatīvo degvielu attīstībā izšķiroša nozīme būs spēcīgākai vietējai un reģionālajai rīcībpolitikai;

6.

tāpēc vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāpiedalās savas valsts transporta politiskas stratēģisko pamatnostādņu, kā arī administratīvo aktu un tiesību aktu izstrādē, lai nodrošinātu to atbilstošu piemērošanu vietējā līmenī un vietējo apstākļu ņemšanu vēra un tādā veidā panāktu, ka minētajos dokumentos saskaņā ar Komisijas ieceri tiek īstenota alternatīvo degvielu politika. Vienlaikus jāizmanto ES līdzšinējās iniciatīvas, kas pilsētās jau tiek īstenotas, piemēram, Pilsētu mēru pakts, lai virzītu un nostiprinātu ilgtspējīgu energoresursu jomā pieņemtajos rīcības plānos ietvertās saistības attiecībā uz vietējām alternatīvo energoresursu sistēmām transporta jomā;

7.

uzskata: tā kā RK pārstāv vietējo un reģionālo līmeni, tai būtu jācenšas rosināt un atbalstīt apspriešanos un pieredzes apmaiņu par alternatīvajām degvielām, lai nodrošinātu, ka pilsētas un reģioni kļūst tīrāki un videi draudzīgāki. Komitejai būtu vienlaikus jārosina debates par to, kā vietējās un reģionālās pašvaldības varētu ietekmēt iedzīvotāju rīcību un mudināt viņus vairāk izmantot transportlīdzekļus, kurus darbina ar alternatīvām degvielām;

8.

vērš uzmanību uz Komisijas viedokli, ka, Eiropas Savienībai enerģiski rīkojoties kā līderim novatorisku alternatīvo degvielu risinājumu jomā, Eiropas rūpniecībai pavērsies jaunas tirgus iespējas, tiks nodrošināta ES konkurētspēja pasaules tirgos un radīti aptuveni 700 000 jaunu darba vietu (4). Tās tiks radītas vietējā līmenī, proti, pašvaldībās, un tāpēc būtu jānodrošina, ka pašvaldības var piedalīties attiecīgo valsts stratēģiju izstrādē;

9.

uzskata, ka atbalsts pašvaldību lomas stiprināšanai palielinātu sinerģiju un optimizētu infrastruktūras attīstības izmaksas. Piemēram, lemšanas tiesību paplašināšana un dažāda veida pārrobežu sadarbība pavērtu šo struktūru kopējas izmantošanas iespējas;

10.

norāda uz savu atzinumu par Balto grāmatu “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu” (5) un atbalsta Baltajā grāmatā izvirzīto mērķi līdz 2030. gadam uz pusi samazināt to automobiļu īpatsvaru, kurus darbina ar tradicionālajām degvielām, līdz 2050. gadam pilnībā pārtraukt šādu automobiļu izmantošanu pilsētās un līdz 2030. gadam panākt, ka satiksme lielpilsētās gandrīz nerada CO2 emisijas;

11.

rosina Komisiju priekšlikumā direktīvai uzsvērt, ka, cenšoties sasniegt vienu no tās pamatmērķiem, proti, nodrošināt neatkarību no naftas, valstu stratēģiskajās pamatnostādnēs būtu jāparedz dažādu enerģijas veidu līdzsvarota izmantošana. Nekādā gadījumā nedrīkst no vienas atkarības (nafta no trešām valstīm) nonākt citā atkarībā (dabasgāze no trešām valstīm). Priekšlikumā par alternatīvo degvielu enerģijas avotu dažādošanu uzmanība jāpievērš dažādām izejvielām, kas vajadzīgas alternatīvo degvielu ražošanai un ir pieejamas vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

12.

pauž bažas, ka priekšlikuma direktīvai piemērošanā radīsies finansiālas grūtības, pat tad, ja darbības daļēji finansēs no programmai “Apvārsnis 2020” un Eiropas transporta tīklam paredzētā budžeta vai to darīs privātie uzņēmumi. Būtu arī jānodrošina, ka turpmāk vietējā un reģionālā līmeņa politiskos pasākumus, kas veicina videi nekaitīgu transportu, var finansēt ar kohēzijas politikas līdzekļiem. Plānojot izdevumus nākamajam finansēšanas periodam, gan Eiropas, gan valstu līmenī būtu jāņem vērā, kādi ieguldījumu vajadzības;

13.

pauž bažas par pārrobežu savienojumu finansēšanu, jo Eiropadome 2013. gada 8. februārī vienojās par jauno daudzgadu finanšu shēmu (6), kurā noteiktas ES budžeta prioritātes laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam un paredzēts samazināt finansējumu pārrobežu sadarbībai;

14.

īpaša uzmanība jāvelta tam, lai nepieļautu situāciju, ka dalībvalstu īstenotie politikas pasākumi reģionālās nevienlīdzības dēļ rada “robežu efektu”. Tāpēc Komiteja iesaka paredzēt minimālos mehānismus tā mazināšanai (piemēram, kravu pārvadājumiem ar ES fondu palīdzību izveidot prioritārus koridorus alternatīvajām degvielām);

15.

norāda uz savu nostāju (7), ka arī attīstītākajos reģionos varētu būt nepieciešami ieguldījumi tādu jomu infrastruktūrā, kurās iedzīvotājiem nodrošina pamata sabiedriskos pakalpojumus, tostarp vides un transporta jomā, it īpaši saistībā ar Komisijas ieceri sekmēt alternatīvu degvielu izmantošanu transportā. Runājot par līdzekļiem un finansējumu, jānorāda, ka Eiropas Investīciju banka ir nozīmīgs partneris ieguldījumu iniciatīvās: tā sniedz tehnisku palīdzību un finansē ieguldījumus, izmantojot EIP aizdevumus;

16.

uzsver, ka jāsagatavo visaptverošas un reālas prognozes par vajadzīgajiem ieguldījumiem un skaidri un izsmeļoši jāinformē par finansēšanas iespējām no dažādiem ES fondiem un 2014.–2020. gada tematisko mērķu ietvaros, kā arī par saikni, kas jāveido ar turpmākajām pārdomātas specializācijas stratēģijām;

17.

atbalsta to, ka uzlādes un degvielas uzpildes infrastruktūru vidējā termiņā un ilgtermiņā finansē lietotāji. Publiskas subsīdijas izmantojamas tikai kā sākotnējs stimuls;

18.

piekrīt viedoklim, ka alternatīvo degvielu infrastruktūras nesaskaņota veidošana neļauj panākt apjomradītus ietaupījumus piedāvājuma pusē un radīt ES mēroga mobilitāti pieprasījuma pusē. Lai izkļūtu no šī apburtā loka, Komisijai jaunu infrastruktūras tīklu veidošana jānosaka par savu prioritāti;

19.

atgādina, ka tā jau paudusi atzinīgu vērtējumu un atbalstu rīcības plānam, kas izklāstīts Baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (8). Tajā bija ierosināts noteikt atbilstošus CO2 emisiju standartus visiem transportlīdzekļiem, kurus darbina ar videi nekaitīgām degvielām, un izstrādāt pamatnostādnes un standartus, kas attiecas uz degvielas uzpildes staciju infrastruktūras izveidi videi nekaitīgu transportlīdzekļu vajadzībām;

20.

piekrīt Komisijas viedoklim, ka vajadzīgi vienoti tehniski standarti, lai panāktu alternatīvo degvielu ienākšanu tirgū, ekonomikas izaugsmi un plašu izmantošanu Eiropas Savienībā, un norāda, ka šādi risinājumi ir jāatrod ātri, taču izprotot katras dalībvalsts vajadzības. Komiteja uzsver, ka Komisijai, nosakot infrastruktūras izveides termiņus, kopēju standartu izstrādei, pieņemšanai un ieviešanai būtu jāatvēl vairāk laika, nekā paredzēts direktīvā;

21.

mudina, nosakot standartus attiecībā uz infrastruktūru, izmantot ES standartus, kas pilnībā atbilst starptautiskajiem standartiem. Ir svarīgi izvairīties no nepieciešamības šos standartus pārskatīt. Komiteja uzskata, ka Komisijai direktīvā piešķirtās tiesības pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza tehniskās prasības attiecībā uz uzlādes punktiem un degvielas uzpildes stacijām, rada investoriem, uzņēmumiem un patērētājiem nedrošību par iespējām finansēt ilgtermiņa ieguldījumus;

22.

norāda, ka standartiem attiecībā uz infrastruktūru jābūt orientētiem uz ekonomisko lietderību un saderīgiem ar jau veiktajiem ieguldījumiem un tirgū jau esošajiem transportlīdzekļiem, un vienlaikus atzīst, ka mazās dalībvalstīs, reģionos un apdzīvotās vietās apjomradīti ietaupījumi var nebūt tik lieli, lai vairāku alternatīvo degvielas veidu izmantošana kļūtu rentabla;

23.

norāda, ka stratēģiskajā satvarā jāparedz informēšanas prasības, kā arī rīcībpolitikas un regulējums zinātnisku pētījumu veikšanai un mērķu un noteikumu noteikšanai attiecībā uz sadarbību ar citām dalībvalstīm, lai nodrošinātu starptautiski vienotu infrastruktūru un iedzīvotāju un preču brīvu pārvietošanos visā Eiropas Savienībā;

24.

atzinīgi vērtē nodomu, ievērojot neitralitātes principu attiecībā uz dažādām tehnoloģijām, stratēģijā izskatīt visus iespējamos risinājumus, nedodot priekšroku nevienam konkrētam degvielas veidam, un noteikt, ka jānodrošina to kopējās tehniskās specifikācijas; Komiteja arī norāda, ka svarīgi ir izstrādāt un ievērot efektīvus biodegvielas ilgtspējas kritērijus; jānodrošina arī otrās paaudzes biodegvielas pieejamība tirdzniecībā, lai, kā RK jau uzsvērusi agrāk publicētos paziņojumos un pieņemtos atzinumos (9), netiktu apdraudēts ekoloģiskais līdzsvars dabā, pārtikas apgāde, tirgus ekonomika un sociālais taisnīgums;

25.

uzskata, ka prasības attiecībā uz kuģniecības jomu būtu jāsaskaņo ar IMO noteikumiem;

26.

uzsver, ka infrastruktūras finansēšanā steidzami jāiesaista privātais sektors, jo uzņēmumi būs starp tiem, kas no izskatāmā priekšlikuma direktīvai gūs vislielāko iespējamo labumu: tiem paveras izredzes ražot un pārdot jaunus produktus un tie vienlaikus varēs veidot un izmantot jaunu infrastruktūru alternatīvajām degvielām;

27.

norāda, ka, īstenojot Komisijas priekšlikumus, jānodrošina iespējami maza nelabvēlīgā ietekme uz brīvo tirgu un konkurenci. Jārada stimuli privātā sektora uzņēmumiem un jānovērš pastāvošais risks un nedrošība;

28.

lai novērstu šķēršļus un samazinātu izmaksas, iesaka panākt vienošanos starp publiskām struktūrām un degvielas uzpildes staciju operatoriem, lai palielinātu alternatīvo degvielu izmantošanu, un nodrošināt jau esošās piegādes infrastruktūras, piemēram, multienerģijas sistēmu, izmantošanu, tādējādi izvairoties no piegādes infrastruktūras dublēšanas;

29.

atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi regulēt dalībvalstu politiskos lēmumus, taču, tā kā izskatāmā priekšlikuma direktīvai galvenais mērķis ir mazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un atkarību no naftas, dalībvalstīm to īstenoto politisko pasākumu plānos būtu jānorāda ne tikai rādītāji, kas saistīti ar alternatīvo degvielu infrastruktūru, bet arī gaidāmie rezultāti gan emisijas samazināšanas jomā, gan atkarības no naftas mazināšanā un alternatīvo degvielu ieviešanā. Šie rezultāti būtu jāskata attiecīgo vietējo un reģionālo pašvaldību līmenī, lai novērtētu iespējamo iekšējo asimetriju katrā dalībvalstī;

30.

uzskata, ka rezultāti ir jāmēra, izmantojot salīdzināmus rādītājus, un šiem vērtējumiem iespējami plaši jāatspoguļo enerģijas ražošanas un patēriņa (degvielas dzīves cikls / dzīves laiks) efektivitāte/ilgtspēja;

31.

aicina Komisijas priekšlikumā direktīvai uzsvērt, ka, cenšoties sasniegt kopējo pamatmērķi, proti, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, būtu jānorāda, kuru enerģijas avotu izmantošana ir vislietderīgākā. Tas jādara, lai nepieļautu, ka transporta radīto emisiju samazināšanu panāk ar siltumnīcefekta gāzu emisijas palielināšanu elektroenerģijas ražošanā un/vai cita veida vides piesārņojumu;

32.

atzinīgi vērtē centienus ievērot neitralitātes principu attiecībā uz dažādām tehnoloģijām. Kaut arī stratēģijā uzmanība jāpievērš visām alternatīvajām degvielām, kā būtiski faktori ir jāņem vērā arī energoefektivitāte, ekoloģiskie raksturlielumi (atjaunojamie energoresursi), ekonomiskā (politiskā) neatkarība, piegādes drošība un sociālie aspekti;

33.

uzsver, ka pāreja no degvielas, kas ražota no naftas, uz alternatīvām degvielām ir nozīmīga arī lauku apvidiem, un, tā ka tie ir mazapdzīvoti, šī pāreja minētajiem apvidiem, iespējams, ir vēl jo nozīmīgāka. Tādēļ dalībvalstīm, plānojot valsts politiku, uzmanība jāvelta arī lauku rajoniem. Jāizstrādā stratēģijas, kas nodrošinās nepieciešamo infrastruktūru gan sekmīgai pārejai uz alternatīvo degvielu izmantošanu, gan apgādi ar vietējiem resursiem, no kuriem var ražot šādu degvielu. Lauku apvidiem raksturīgas problēmas var rasties arī reti apdzīvotos rajonos, tāpēc tiem jāpievērš īpaša uzmanība;

34.

uzsver, ka būtisks pilsētas transporta aspekts (10), kā Komiteja uzsvērusi iepriekš pieņemtos atzinumos, ir pāreja uz ilgtspējīgāku transporta politiku;

35.

norāda, ka ar alternatīvām degvielām darbināmus transportlīdzekļus pilsētās un aglomerācijās nedrīkstētu izmantot uz sabiedriskā transporta rēķina. Mērķim jābūt nevis privātu transportlīdzekļu skaita palielināšanai, bet gan papildu piedāvājuma radīšanai ar nolūku stimulēt pāreju uz videi nekaitīgiem transportlīdzekļiem, it īpaši, lai papildinātu sabiedriskā transporta pakalpojumus;

36.

ierosina, ka RK varētu rosināt un atbalstīt apspriešanos un pieredzes apmaiņu par alternatīvajām degvielām, lai nodrošinātu, ka pilsētas un reģioni kļūst tīrāki un videi draudzīgāki;

37.

norāda, ka tā jau ir atbalstījusi plānu izstrādi mobilitātes veicināšanai pilsētās, un to īstenošanai turpmāk varētu saņemt finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) (11);

38.

norāda, ka Eiropas alternatīvo degvielu stratēģija ir laba iespēja atbalstīt kā velotransportu, tā arī vietējos sabiedriskos pasažieru pārvadājumus. Tāpēc elektromobilitātes attīstības stratēģijās noteikti jābūt iekļautam velotransportam un sabiedriskajam transportam;

39.

ir pārliecināta, ka hibrīdtransportlīdzekļiem un it īpaši elektrotransportlīdzekļiem pilsētās ir vislielākais tūlītējais izmantošanas potenciāls, neaizmirstot par transportlīdzekļiem, kurus darbina uz ūdeņradi balstītas tehnoloģijas sistēmas. Tāpēc būtu jāpiešķir pilsētām tiesības pašām īstenot pasākumus un noteikt stimulus, kuru mērķis ir regulēt šo transportlīdzekļu izmantošanu (zaļais vilnis, tiesības izmantot sabiedriskajam transportam paredzētās braukšanas joslas, mazāka maksa par transportlīdzekļu novietošanu utt.). Pilsētām būtu jāapmainās ar labas prakses piemēriem, lai varētu paaugstināt dzīves kvalitāti pilsētās un tādā veidā mudinātu patērētājus vairāk izmantot transportlīdzekļus, ko darbina ar alternatīviem enerģijas avotiem;

40.

prognozē, ka, pieaugot transportlīdzekļu, kurus darbina ar alternatīvām degvielām, izmantošanai, palielināsies arī minēto transportlīdzekļu ražošana un šajā nozarē tiks izveidotas jaunas darbavietas; šajā saistībā atsaucas uz savu atzinumu par “CARS 2020”;

41.

atzinīgi vērtē intelektisku transporta sistēmu un tehnoloģiju izstrādes turpināšanos Eiropas līmenī un to izmantošanu vietējā līmenī, lai nodrošinātu dažādo sistēmu sinerģiju visā Eiropas Savienībā, novērstu nepilnības un nodrošinātu arī, ka sistēmas aptver visu teritoriju, tostarp nodrošina iespējas izmantot alternatīvās degvielas;

42.

norāda, ka, Eiropas Savienībā cenšoties ieviest alternatīvas degvielas, jāmaina arī patērētāju ieradumi un iedzīvotāji jārosina vairāk izmantot transportlīdzekļus, ko darbina ar alternatīvām degvielām. Tāpēc ir jārīko izpratnes veicināšanas kampaņas, lai patērētājus informētu par izmaiņām un to iespējamo ietekmi;

43.

uzskata, ka patērētāju ieradumu maiņa ir nozīmīga vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuras ar saviem līdzekļiem var ietekmēt patērētāju lēmumus un izvēli, papildus, atvieglojumiem, ko piešķirs dalībvalstis, ieviešot savus atvieglojumus (patērētāju labā) par ilgtspējīgāku transporta veidu izmantošanu. Jānodrošina, lai patērētājiem būtu konkrēti redzams, kādas priekšrocības viņi iegūst no šādām pārmaiņām;

44.

norāda: vairāki pētījumi (12) liecina, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu var sekmēt degvielas patēriņa ziņā efektīvu dzinēju un hibrīddzinēju vienlaicīga izmantošana. Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas tālejošos un būtiskos centienus panākt pārmaiņas un veicināt jaunu degvielas veidu izmantošanu. Tomēr būtu vērts apsvērt minēto dzinēju izmantošanu pārejas periodā;

45.

piekrīt Komisijas viedoklim, ka nemitīgai transportlīdzekļu energoefektivitātes paaugstināšanai un alternatīvajām degvielām jāpilda būtiska loma izmaksu efektivitātes nodrošināšanā visās ar alternatīvajām degvielām saistītās politikas jomās un CO2 emisiju novēršanā;

46.

uzsver: tā kā trūkst vispārēji pieņemama risinājuma, būtu izmantojami dažādi līdzekļi, lai attīstītu alternatīvo degvielu izmantošanu. Piemēram, patērētāju iesaistīšana enerģētikas tīklā (enerģijas ražošana, uzkrāšana, patēriņš) varētu būt (juridisks) līdzeklis, lai, pirmkārt, apmierinātu pieaugošo enerģijas pieprasījumu un, otrkārt, varētu veikt pāreju no tādu enerģijas avotu izmantošanas, kas rada oglekļa dioksīdu, uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu;

47.

atzinīgi vērtē Komisijas ciešo sadarbību ar uzņēmumiem, iestādēm un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem izskatāmā tiesību akta izstrādes gaitā un ES ilglaicīgos ieguldījumus pētniecības un izstrādes pasākumos alternatīvo degvielu jomā. Komiteja uzskata, ka konsultācijas tomēr ir jāturpina un ka arī turpmāk ir vajadzīgi ieguldījumi pētniecībā, jo daudzi jautājumi ir jāatrisina noteiktāk, efektīvāk un ātrāk, ja vēlamies sasniegt izvirzītos mērķus;

48.

uzsver, ka jau pieņemtajā atzinumā par atjaunojamajiem energoresursiem (13) tā norādījusi, ka pētniecības un izstrādes pasākumu finansēšana ir ļoti svarīga, lai paātrinātu inovāciju un tehnoloģiju attīstību. Saistībā ar videi nekaitīgu enerģiju un transportu īpaši svarīgi ir arī izstrādāt jaunus materiālus enerģijas ražošanai un uzkrāšanai;

49.

atzīst, ka jaunās tehnoloģijas, kas vienlaicīgi ir tehnoloģijas videi nekaitīgam transportam, ir kapitālietilpīgas. Tāpēc pasākumiem ES līmenī jābūt vērstiem uz minimālās infrastruktūras izveidi un tirgus sadrumstalotības novēršanu; tādējādi Komisijas iesniegtais priekšlikums tiesību aktu kopumam, kurš attiecas uz nepiesārņojošu enerģiju un kurā noteiktas ES mērogā piemērojamas kopējās tehniskās specifikācijas un obligātās prasības attiecībā uz infrastruktūru, visā Eiropas Savienībā veidojot alternatīvo degvielu aprites ekonomiku, atbilst subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam;

50.

uzsver, ka pilsētām un piepilsētām izvirzītās prasības attiecībā uz infrastruktūras izveidi (uzlādes staciju un degvielas uzpildes staciju minimālais skaits) būtu jāaizstāj ar dalībvalstu prasībām, ko tās nosaka, iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības, jo pašlaik nekas neliecina par skaidru attīstības politiku alternatīvo degvielu jomā, patērētāju rīcības maiņu un infrastruktūras izveides finansēšanas iespējām.