15.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/125

1.1

EESK atzinīgi vērtē šo priekšlikumu. Neatrisināti palikuši tikai nedaudzi aspekti, kas tomēr ir svarīgi. Pirmā prioritāte ir panākt, ka jauno regulu pieņem bez kavēšanās.

2.1

Pārskatīt ilgtermiņa plānu mencu krājumiem (1) ir ārkārtīgi svarīgi ne tikai no attiecīgo zivju krājumu labklājības viedokļa, bet arī tāpēc, ka tas ir pamats, pēc kura vairākām flotēm veic zvejas piepūles (jūrā pavadīto dienu skaita) kontroli. Tajā ietverti gadskārtējie automātiskie samazinājumi, ko zināmos bioloģiskos apstākļos piemēro gan zvejas piepūlei, gan kopējai pieļaujamajai nozvejai (KPN). Tos nosaka neatkarīgi no tā, vai krājumu stāvoklis uzlabojas vai neuzlabojas, un piemēro, ja uzlabojumi kaut vai pavisam nedaudz neatbilst plānā paredzētajam. Zvejas piepūles samazinājumi ir bijuši ārkārtīgi bargi: Skotijas sīgu piemērs rāda, ka 2014. gadā salīdzinājumā ar 2011. gada līmeni jūrā pavadāmo dienu skaits uz vienu kuģi būs samazinājies par 50 %. Zvejas piepūles samazinājumu mērķis ir panākt, ka proporcionāli samazinās mencu mirstība, taču divreiz mazāks jūrā pavadāmais laiks nozīmē arī uz pusi samazinātu zvejas darbību.

3.1

Sākotnējais mencu krājumu atjaunošanas plāns stājās spēkā 2004. gada sākumā (2), un 2009. gadā tam sekoja pašreizējais ilgtermiņa plāns mencu krājumiem. Lai sasniegtu mērķi — mazinātu zivju mirstību, ko izraisa zveja —, plānos tika paredzēti tādi pārvaldības instrumenti kā KPN samazinājumi (tos mēra pēc izkrautā loma) un pašreizējā plāna svarīgākais instruments — automātiski zvejas piepūles samazinājumi ik gadu. Vēlreiz atgriežoties pie iepriekš minētā piemēra, jānorāda, ka Skotijas floti mencu atjaunošanas pasākumi kopumā ietekmējuši ļoti smagi. Īpašu kaitējumu tautsaimniecībai nodarījuši plānā paredzētie automātiskie zvejas piepūles samazinājumi, kas vienlaikus nav devuši gaidīto labumu zivju krājumiem.

3.2

Spēkā esošā plāna 34. pantā noteikts, ka plāns ir jāpārskata “vēlākais trešajā gadā pēc [tā] piemērošanas”. Tādējādi uzsāktā pārskatīšana jau ir aizkavējusies. Pēc atsevišķiem mulsinošiem komisāres paziņojumiem, kas izskanēja 2012. gada beigās, Komisija tagad ir nolēmusi mencu krājumu plānu aizstāt ar daudzgadu plānu, kas attiektos uz daudzām sugām. Nav šaubu, ka tam vajadzēs laiku, — jo vairāk tāpēc, ka vēl nav pieejami nepieciešamie zinātniskie dati. Tomēr dalībvalstīs, kur nodarbojas ar zivsaimniecību, tagad valda samērā stingra vienprātība par to, ka automātiskie zvejas piepūles samazinājumi ir nepieņemami.

3.3

Tā kā tuvākajā laikā nav domāts plānu pārskatīt visā pilnībā, Komisija ir ierosinājusi īstermiņa izmaiņas. Procesu sarežģī tas, ka pašreizējais plāns pēc iespējas ātrāk ir jāpielāgo Līgumam par Eiropas Savienības darbību, jo Padomei vairs nav tiesisku pilnvaru pašai lemt par plānā paredzētajām darbībām. Tādējādi 2012. gada beigās ar juridiskām grūtībām saskarsies jebkādi tūlītēji Padomes centieni mazināt pārmērīgo zvejas piepūles samazinājumu ietekmi.

4.1

Mencu krājumu plānu 2011. gadā oficiāli izskatīja ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) un ZZTEK (Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja). Savu ieguldījumu deva arī Ziemeļjūras RKP un Ziemeļrietumu ūdeņu RKP (reģionālās konsultatīvās padomes), un zinātniskās organizācijas ar abām RKP vienojās par šādiem secinājumiem:

5.1

Priekšlikums kopumā ir atzinīgi vērtējams. Pašreizējā plāna grozījumi, ja tos pienācīgi īstenos, varētu palīdzēt sasniegt izvirzītos mērķus un turpmāk nepieļaut kaitējumu tautsaimniecībai, kurš bioloģiskā ziņā nedod nekādu labumu.

6.1.1

Izmaiņas 4. pantā veiktas ar mērķi novērst neplānoto iespēju dalībvalstīm īstenot lielāku zvejas piepūli, nekā iecerēts atļaut plānā, zvejas piepūles sākuma līmeņa noteikšanai izmantojot vienu aprēķina metodi un zvejas piepūles izmantojuma aprēķināšanai — citu.

6.1.2

Neatkāpjoties no viedokļa, ka zvejas piepūles kontrole kā instruments ir izrādījusies primitīva un ne visai efektīva, EESK uzskata, ka pamatoti un loģiski būtu noteikt dalībvalstīm pienākumu zvejas piepūles izmantojuma aprēķinos lietot to pašu metodi, ko izmanto zvejas piepūles sākuma līmeņa noteikšanai.

6.2.1

Priekšlikuma 9. pantā (procedūra KPN noteikšanai, ja 7. vai 8. panta piemērošanai trūkst vajadzīgās informācijas) automātisku 25 % samazinājumu vietā ierosināts katru gadījumu vērtēt atsevišķi (un tātad elastīgāk), vienlaikus joprojām stingri pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem.

6.2.2

Pārdomāts un proporcionāls ir ierosinājums dot Padomei iespēju gadījumos, kad nav pieejami analītiskie novērtējumi, krājumiem piemērot zvejas piepūles un KPN samazinājumus, kas mazāki par pašreizējā plānā paredzētajiem 25 %; tādējādi Padome varēs risināt katru situāciju atsevišķi, ņemot vērā visplašāko pieejamo zinātnisko ieteikumu.

6.3.1

Kādreizējais 11. pants ir sadalīts 11. pantā, 11.a pantā un 11.b pantā. Tā vietā, lai no režīma piemērošanas atbrīvotu kuģu grupas, ko norādījusi katra dalībvalsts, atbrīvojumi tagad pamatojas uz kritērijiem, kuri ir vispārēji piemērojami ikvienam kuģim, kas tiem atbilst, neatkarīgi no tā piederības dalībvalsts. Grozītais pants arī novērš vajadzību Padomei nemitīgi pielāgot sākuma līmeni.

6.3.2

Lai iegūtu izņēmumus kuģiem, kas mencas nozvejo nenozīmīgā daudzumā, līdz šim bija jāpārvar pārlieku lieli administratīvie šķēršļi, kuri iedragāja šī noteikuma jēgu. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē to, ka izņēmumu noteikšanas kārtība tiek vienkāršota.

6.3.3

Ir vajadzīgi daži precizējumi par to, kā jaunie izņēmumi darbosies attiecībā uz tādu aspektu iespējamo summēšanos kā zvejas rīku selektivitāte, nozvejas teritoriālais sadalījums un dziļums. Piemēram, ar noteiktiem rīkiem zvejojot vietās, kur ir daudz mencu, to nozveja var būt ļoti maza, un otrādi — ar citiem rīkiem apgabalos, kur mencu ir salīdzinoši maz, tās tomēr var nozvejot ievērojamā daudzumā.

6.3.4

Izraugoties kritērijus, pēc kuriem definēt apgabalus ar lielu mencu blīvumu, un apsverot, kā jauno pieeju īstenot praksē, būtu jāiesaista reģionālās konsultatīvās padomes.

6.3.5

Ir paredzēti pārejas pasākumi, kas nodrošinās to, ka uz kuģu grupām, kuras jau ir izslēgtas no režīma, tiek attiecināti izslēgšanas laikā spēkā esošie kritēriji.

6.3.6

Attiecībā uz tām kuģu grupām, kas jau atbilst spēkā esošajiem atbrīvojuma kritērijiem, būtu vēlams nodrošināt nepārtrauktību.

6.4.1

Ir ieviests jauns 11.c pants. No zvejas piepūles režīma ir izslēgti kuģi, kas iesaistījušies pilnībā dokumentētas zvejniecības izmēģinājumos, kuros visas nozvejas tiek uzskaitītas attiecībā pret kvotu.

6.4.2

Tos kuģus, kuri var uzrādīt pilnībā dokumentētu nozveju, ir visnotaļ loģiski izslēgt no zvejas piepūles režīma, jo to ietekme uz mencu mirstību tiek precīzi dokumentēta un nepārsniedz noteikto kvotu. Tāpēc to turpmākai iekļaušanai nav pamata. Tomēr EESK neizprot, kāpēc ir aizliegts pārcelt kvotas no viena šāda kuģa uz citu. Svarīgākais arguments: var pierādīt, ka kopš PDZ ieviešanas izmēģinājumu izmetumi Ziemeļjūrā ir būtiski mazinājušies. Pēc EESK domām, ļaunākajā gadījumā šis nepietiekami pārdomātais pasākums var kavēt kuģu iesaistīšanos nozvejas kvotu izmēģinājumos un tātad radīt pilnīgi pretēju efektu, nekā cerēts. EESK uzskata, ka nostājas precizēšanai vajadzīga diskusija un papildu informācija no dalībvalstīm, taču kopumā kvotu pārvaldība ir valsts kompetences joma, un tādai tai būtu arī jāpaliek.

6.5.1

Grozījumi 12. panta 4. punktā ir izdarīti to pašu iemeslu dēļ kā 9. pantā.

6.5.2

Spēkā esošās regulas 12. pantā ir iekļauts jauns 6. punkts. Tajā paredzēta iespēja Padomei lemt par turpmāku zvejas piepūles samazinājumu nepiemērošanu gadījumos, kad maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle ir samazināta četrus gadus pēc kārtas.

6.5.3

Lai netiktu nodarīts smags un neatgriezenisks sociālekonomisks kaitējums zivsaimniecības uzņēmumiem un zvejnieku kopienām, ārkārtīgi nozīmīga ir liberālā iespēja atļaut Padomei “iesaldēt” plānā paredzētos zvejas piepūles samazinājumus. Gan dalībvalstis, gan RKP, gan ZZTEK ir norādījuši, ka minētā pieeja ir rudimentāra un neproporcionāla un ka tās sekas bieži ir pretējas gaidītajām. Svarīgākais šāda “jauna” elastīguma rezultāts, domājams, būs izmetumu mazināšanās.

6.6.1

Lai novērstu atšķirības starp valodu versijām, 13. pants ir pārformulēts. Tagad ir skaidri noteikts, ka nosacījums, ka mencu nozveja veido mazāk par 5 % no kopējās nozvejas, attiecas uz nozvejas sastāvu pārvaldības periodā, nevis zvejas reisā.

6.6.2

Ņemot vērā patlaban notiekošo KZP reformu un iespējamību, ka tiks noteikta prasība izkraut visas nozvejas, ierosinātās izmaiņas, kuru rezultātā var mazināties pieaugušu mencu izmetumi, ir atbalstāmas. Šajā saistībā pozitīva nozīme var būt arī elastīgajam nosacījumam, ka 5 % nozvejas sastāva prasība attiecas uz visu pārvaldības periodu.

6.7.1

Priekšlikumā paredzēts papildināt 14. pantu, pastiprinot dalībvalstu pienākumu risināt izmetumu problēmu, jo tas netiek darīts saskaņā ar pašreizējo regulējumu, un kontroles un uzraudzības intensitāte ir noteikta atbilstīgi uz riska izvērtējumu balstītai pārvaldībai.

6.7.2

EESK ir cieši pārliecināta, ka mencu krājumu atjaunošanas pamats nākotnē būs gan dažādi pasākumi, ar kuriem zvejas kuģiem izvairīties no mencu nozvejošanas, gan nozares ekonomikas stimulu pielāgošana pārvaldības mērķiem. Iniciatīvas, kas domātas mencu nozvejas novēršanai, lielā mērā summējas ar izmetumu mazināšanu. Ņemot vērā neatbilstību starp Ziemeļjūras mencu KPN un faktisko zvejas vietu pārpilnību, galvenie faktori, kas ļāvuši mazināt zvejas spiedienu uz mencu krājumiem, ir zvejas liegumi reāllaikā, nozvejas kvotas, selektīvi zvejas rīki un sezonāla vai īslaicīga izvairīšanās no mencu nozvejas. Nav šaubu, ka uzraudzības un uz riska analīzi balstītas pieejas pamatā būs šis pats modelis.