15.2.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/109

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) savos atzinumos vienmēr ir atbalstījusi visus Komisijas pasākumus saistībā ar CO2 emisiju samazināšanu, lai līdz 2050. gadam sasniegtu mērķi par Eiropu bez oglekļa dioksīda emisijām, kurā transporta nozares radītās emisijas būtu samazinātas par 60 %.

1.2.

EESK atgādina, ka Eiropadome 2011. gada februārī ir apstiprinājusi ES mērķi līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 80–95 % salīdzinājumā ar 1990. gadu (1). Saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes nostāju attīstītajām valstīm, ņemot vērā attīstības valstu nepieciešamos pūliņus, emisiju samazināšanas mērķi ir jāīsteno kopīgi. Tādējādi līdz 2050. gadam kopējās emisijas pasaulē varētu samazināties par 50 %, īstenojot pēc Kioto protokola termiņa beigām noteikto emisijas samazināšanas mērķi vispārējā tiesiskajā regulējumā, kas jāpieņem līdz 2015. gadam un jāīsteno no 2020. gada.

1.3.

EESK piekrīt, ka cīņā pret klimata pārmaiņām ir jāizvirza arvien stingrāki mērķi, galvenokārt autotransporta nozarē, kas rada 24 % no ES kopējās oglekļa dioksīda (CO2) jeb galvenās SEG emisijas, kas no 1990. līdz 2010. gadam ir palielinājusies gandrīz par 23 %. Ņemot vērā Eiropas Savienības klimata politiku, šī tendence nav ilgtspējīga.

1.4.

EESK atbalsta ar abiem priekšlikumiem ieviešamos grozījumus, tomēr norāda, ka būtu jārīkojas efektīvi un saskaņoti, lai nodrošinātu resursu drošu un konkurētspējīgu izmantošanu, tādējādi novēršot visus šķēršļus transporta iekšējā tirgū, veicinot “tīrās” tehnoloģijas un modernizējot transporta tīklus. Komiteja mudina nekavējoties pieņemt izskatāmās regulas un ņemt vērā tās ierosinātos priekšlikumus.

1.5.

EESK uzskata, ka īpaši svarīgi ir noteikt ilgtermiņa mērķus arī pēc 2020. gada, lai nezaudētu vienotā tirgus konkurētspēju. EESK atbalsta priekšlikumu līdz 2014. gadam noteikt jaunus mērķus laikposmam pēc 2020. gada ar nosacījumu, ka tiks veikts rūpīgs un padziļināts ietekmes novērtējums. EESK iesaka līdz 2017. gadam mērķus pārskatīt, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, prognozes par tirgus tendencēm un prasības ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas. Uzņēmumi pamatoti pieprasa stabilu un savlaicīgu tiesisko regulējumu apvienojumā ar reālu iespēju īstenot ļoti vērienīgus mērķus.

1.6.

Tāpat kā kā iepriekšējos atzinumos EESK ierosina izstrādāt modeli, kurā CO2 aprēķinā būtu iekļautas visas ar automobiļu ražošanu saistītās emisijas. CO2 pēda ir jāņem vērā, jo tā skar visu automobiļa dzīves ciklu.

1.7.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu līdz 2014. gadam izvērtēt, kurš kritērijs kalpos par lietderības parametru, kas jāpieņem. Komiteja jau labu laiku rosina iespēju ņemt vērā balstvirsmu nevis masu, lai atbalstītu tādu transportlīdzekļu attīstību, kuriem ir mazāka ietekme uz vidi, kuri ir vieglāki un mazāk patērē.

1.8.

EESK lūdz Komisijai vēlreiz izvērtēt priekšlikumu par lineāro funkciju (līknes slīpumu %), atgādinot, ka 60 % slīpums transportlīdzekļiem pieļauj 4,6 g virsnormas CO2 emisiju. Jo vairāk procentuālā daļa pietuvojas 100, jo lielākas priekšrocības ir smagajiem transportlīdzekļiem.

1.9.

Attiecībā uz vieglajiem kravas automobiļiem (VKA) Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu par slīpumu 100 %, kā rezultātā lielas masas vieglo kravas automobiļu ražotāju izdevumi būs mazāki.

1.10.

EESK atbalsta ierosināto politiku attiecībā uz soda maksu pēc 2020. gada, saskaņojot to EUR 95 apmērā par CO2 gramu vieglajiem automobiļiem un VKA, un uzskata, ka iekasētā maksā jāizmanto veicināšanas pasākumiem automobiļu ražošanas nozarē.

1.11.

EESK uzskata, ka ir svarīgi saglabāt ilgtspējīgas mobilitātes līderpozīciju pasaulē; tādēļ novēlota un neizlēmīga jauno tehnoloģiju ieviešana varētu nozīmēt Eiropas Savienības transporta nozares neatgriezenisku lejupslīdi starptautiskajā tirgū, kas strauji attīstās.

1.12.

EESK iesaka ieviest dažādu modeļu emisiju tehnisko parametru marķējumu, kurā būtu salīdzināmi, skaidri un visaptveroši dati par visām kaitīgajām emisijām. Jāmaina pašreizējā sistēma, kas ļauj dalībvalstīm izvēlēties marķējumu pēc saviem ieskatiem. Eiropā ir vajadzīga vienota marķējuma sistēma, kas vajadzības gadījumā būtu saskaņota ar citiem starptautiskajiem partneriem. Pašlaik viens tas pats automobilis var tikt apzīmēts ar dažādiem emisiju marķējumiem atkarībā no tā, vai dalībvalsts pieņēmusi, piemēram, “relatīvā marķējuma” vai arī “absolūtā marķējuma” sistēmu, kuru izvēlētos saprātīgi domājoši cilvēki, jo tās pamatā ir saražoto emisiju absolūtā vērtība, nevis salīdzinājums ar konkurentiem attiecīgajā tirgus segmentā.

1.13.

VKA jomā EESK iesaka nākotnes mērķus ieviest pakāpeniski (phase in) laikposmā, kas atbilst sagatavošanās laikam (lead time) nozarē (7–10 gadi, nevis 5–7 gadi vieglajiem automobiļiem). VKA ražošanas īpatnību dēļ nav iespējama dizaina ātra pielāgošana, sevišķi tirgus krīzes apstākļos, kas ir ļoti akūta vairākās valstīs.

2.1.

Eiropas Komisija 2012. gada 11. jūlijā pieņēma divus priekšlikumus par to, kādus grozījumus attiecīgi izdarīt Regulā (EK) Nr. 443/2009 un Regulā (ES) Nr. 510/2011, lai noteiktu kārtību, kādā jāsasniedz vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu radīto CO2 emisiju samazināšanas mērķis 2020. gadam.

2.2.

Komisijas uzdevums ir sasniegt šādus mērķus līdz 2020. gadam:

2.3.

Lai īstenotu mērķi līdz 2020. gadam, Komisija ir noteikusi šādus noteikumus attiecībā uz jauniem vieglajiem automobiļiem:

2.4.

Lai īstenotu mērķi līdz 2020. gadam, Komisija ir noteikusi šādus noteikumus attiecībā uz jauniem vieglajiem kravas automobiļiem:

2.5.

Noteiktie mērķi ļaus jaunu vieglo automobiļu radīto vidējo emisiju samazināt no 135,7 g CO2/km 2011. gadā līdz 95 g 2020. gadā, 130 g 2015. gadā nosakot kā obligātu mērķi. Vieglo kravas automobiļu radītās emisijas samazināsies no 181,4 g CO2/km 2010. gadā (pēdējais gads, par kuru pieejami dati) līdz 147 g 2020. gadā, 175 g 2017. gadā nosakot kā obligātu mērķi.

3.1.

T'āpat kā iepriekšējos atzinumos par tiesību aktu priekšlikumiem saistībā ar antropogēnām darbībām, kas izraisa CO2 emisiju palielināšanos, EESK atzīst, ka ir svarīgi īstenot arvien stingrākus mērķus attiecībā uz SEG samazināšanu, un uzskata, ka ir svarīgi pielāgot ražotāju un patērētāju rīcību, lai mazinātu klimata pārmaiņas. Šajā saistībā nevar atstāt novārtā jebkurus saprātīgus pasākumus, kuri konkrēti samazinātu vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu radītās emisijas, kas ES kopumā rada aptuveni 15 % CO2 emisiju, ieskaitot degvielas piegādes radītās emisijas.

3.1.1.

EESK uzskata, ka ir svarīgi nostiprināt Eiropas tiesību aktus pēc 2020. gada, lai saglabātu tās līderpozīcijas tehnoloģiju jomā pasaulē galvenokārt saistībā ar lielajiem ieguldījumiem inovācijās un prasīgu iekšzemes tirgu.

3.1.2.

EESK ar pārliecību atbalsta tādus grozījumus tiesību aktos par jaunu vieglo automobiļu un VKA radītā oglekļa dioksīda samazināšanu pēc 2020. gada, kas, pateicoties efektīvai likumdošanai, izvirzītu skaidrus mērķus un tādējādi nodrošinātu precīzas un stabilas vadlīnijas ieguldījumiem, kuri papildus veicinātu automobiļu ražotāju un detaļu piegādātāju inovācijas un vēl vairāk nostiprinātu Eiropas automobiļu nozares konkurētspēju.

3.1.3.

EESK uzskata, ka jaunu un vienotu noteikumu pieņemšana uzlabos tirgus uzraudzību, lai radītu veselīgas konkurences vidi starp Eiropas efektīvāko tehnoloģiju ražotājiem degvielas patēriņa un emisiju daudzuma ziņā.

3.1.4.

EESK norāda, ka paredzētie pasākumi nodrošinās patērētājiem neto ietaupījumus; Komisijas veiktā analīze liecina, ka 2020. gada mērķi ir sasniedzami un ekonomiski izdevīgi. Mērķi izmaksu ziņā ir novērtēti kā rentabli, tehnoloģijas jau ir viegli pieejamas tirgū, un to ieviešana varētu palielināt nodarbinātību, tādējādi tas nāktu par labu patērētājiem un nozarei.

4.1.1.

EESK atgādina, ka vieglo automobiļu radītā emisija ir aptuveni 12,5 % no visām Eiropas Savienības CO2 emisijām. Saražotā CO2 daudzums ir tieši proporcionāls patērētās degvielas daudzumam, tātad automobiļi ar zemu oglekļa dioksīda emisijas intensitāti efektīvāk patērē degvielu, un to uzturēšana ekspluatācijas laikā ir lētāka.

4.1.2.

Pēdējos piecos gados automobiļu tirgu smagi ietekmējusi ekonomiskā krīze. Jaunu automobiļu reģistrācija 2012. gada pirmajos deviņos mēnešos samazinājusies par 7,6 % un septembrī par 10,8 %, salīdzinot ar to pašu laikposmu 2011. gadā.

4.1.3.

EESK ar gandarījumu konstatē īstenotās politikas progresu un izmaiņas patērētāju izpratnes līmenī, kā to apliecina nesenie Eiropas vides aģentūras pētījumi. Jaunie reģistrētie automobiļi ir arvien efektīvāki emisijas rādītāju ziņā, un 2012. gadā ir gandrīz sasniegts starpposma mērķis 2015.

gadam. CO2 emisiju tendences jaunajiem automobiļiem, ņemot vērā degvielas veidu (ES27) (2)

4.1.4

EESK uzskata, ka ir svarīgi veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, lai noteiktu neto ietaupījumus patērētājiem. Katrs jauns vieglais automobilis degvielas izmaksu ziņā savam īpašniekam pirmajā gadā ļaus vidēji ietaupīt apmēram EUR 340, un visā automobiļa ekspluatācijas laikā (trīspadsmit gados) ietaupījums būs aptuveni EUR 2 904–3 836, salīdzinot ar starpposma mērķi 2015. gadam.

—

emisiju papildu samazināšana;

—

transportlīdzekļu masas samazināšana;

—

ievērojams degvielas ietaupījums;

—

materiālu izstrāde un pētniecība;

—

atturīgāka patēriņa veicināšana, kurā priekšroka tiktu dota funkcionalitātei un efektivitātei.

4.4.1.

EESK atgādina, ka vieglo kravas automobiļu (VKA) radītā emisija ir aptuveni 1,5 % no visām Eiropas Savienības CO2 emisijām. Saražotā CO2 daudzums ir tieši proporcionāls patērētās degvielas daudzumam, tātad automobiļi ar zemu oglekļa dioksīda emisijas intensitāti efektīvāk patērē degvielu, un to uzturēšana ekspluatācijas laikā ir lētāka.

4.4.1.1.

Aptuveni trešdaļa no vieglā kravas automobiļa īpašumtiesību izmaksām ir degvielas patēriņš, kas ir aptuveni EUR 2 400 gadā (dīzeļdegvielas gadījumā).

4.4.1.2.

No 1990. līdz 2010. gadam vieglo kravas automobiļu radīto emisiju apjoms ir palielinājies par 26 %.

4.4.2.

Ekonomikas krīze pēdējos gados ir smagi ietekmējusi vieglo kravas automobiļu tirgu; 2009. gadā tas piedzīvoja lielāko samazinājumu (– 29,5 %), bet atšķirībā no vieglo automobiļu jomas tendence 2010. un 2011. gadā ir pozitīva, attiecīgi + 8,7 % un + 7,5 %. Taču 2012. gada pirmajos desmit mēnešos pārdošana atkal nokrotās par 10,6 %.

4.4.3.

EESK uzskata, ka izskatāmajā priekšlikumā, kura pamatā ir regula, kas pieņemta attiecībā uz vieglajiem automobiļiem, pietiekami nav ņemtas vērā vieglo automobiļu un VKA atšķirības, no kurām vissvarīgākās ir šādas:

4.4.4.

EESK uzskata, ka ir svarīgi veikt izmaksu un ieguvumu analīzi, kurā būtu ņemta vērā, pirmkārt, izmaksu palielināšanās sakarā ar jauno automobiļu un jauno VKA pielāgošanu tiesību aktiem un, otrkārt, neto ietaupījumi patērētājiem. Katram jaunam vieglajam kravas automobilim vidējais ietaupījums degvielas izmaksu ziņā ir apmēram EUR 400 pirmajā gadā un EUR 3 363–4 564 trīspadsmit gadu ilgā ekspluatācijas laikā, salīdzinot ar starpposma mērķi 2017. gadam.

4.4.5.

Ņemot vērā iepriekš minēto, EESK, apstiprinot vajadzību samazināt CO2 emisijas, atbalsta nākotnes mērķu jaunu, pakāpenisku ieviešamu (phase in) laikposmā, kas atbilst pielāgošanās laikam (lead time) nozarē (7–10 gadi nevis 5–7 gadi vieglajiem automobiļiem).

4.5.7.1.

EESK uzsver nodomu izstrādāt stratēģiju, kas veicinātu ekoloģiskus transportlīdzekļus (vieglos automobiļus un VKA), lai cīnītos pret CO2 emisijām.

4.5.7.2.

EESK iesaka paredzēt pakāpenisku Eiropas autoparka pāreju uz nulles emisiju, kas izmainītu enerģijas nesēju, lai varētu sasniegt ilgtermiņā noteiktos mērķus.