4.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/145

1.1

EESK ir ļoti gandarīta par to, ka plāns attiecībā uz Baltijas jūras mencu krājumiem ir izrādījies veiksmīgs, un uzskata, ka ir svarīgi turpināt šo plānu.

1.2

EESK uzskata, ka ierosinātie 4., 5. un 8. panta, kā arī 29. panta 2., 3. un 4. punkta grozījumi ir pieņemami un tie ir nepieciešamas tehniska rakstura izmaiņas LESD prasību izpildīšanai.

1.3

EESK neatbalsta priekšlikumu deleģēt Komisijai likumdošanas pilnvaras, lai tā noteiktu zvejas izraisītās mirstības rādītājus, kā ierosināts 27. pantā un 29. a pantā. EESK uzskata, ka saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu lēmumu pieņemšana šajā jomā ir Padomes prerogatīva.

2.1

Saskaņā ar Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ziņojumiem Baltijas jūras mencu krājumi 2000. gada sākumā bija pārzvejoti. ICES 25.–32. apakšrajonā Baltijas jūras austrumdaļas mencu zvejas izraisītās mirstības dēļ krājumi samazinājās līdz tādam līmenim, kas liecināja par to izsīkumu draudu. Baltijas jūras rietumdaļas mencu krājumi ICES 22.–24. apakšrajonos bija nedaudz labākā stāvoklī, taču krājumu ražība bija acīmredzami zemāka par ilgtermiņa potenciālo līmeni. Tāpēc 2007. gada 18. septembrī tika pieņemts daudzgadu plāns Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto. Plāna mērķis bija nodrošināt to, ka Baltijas jūras mencu krājumus var izmantot ilgtspējīgos ekonomiskajos, vides un sociālajos apstākļos.

2.2

Lai to panāktu, plānā bija izklāstīti noteikumi par to, kā nosakāmas šo krājumu ikgadējās zvejas iespējas, kas izpaužas kā kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) un zvejas piepūle. Šie noteikumi ietver zvejas izraisītās mirstības kritēriju, kas balstīts uz ikgadējiem zinātniskiem ieteikumiem un ko izmanto, lai noteiktu krājumu dzīvotspēju. Turklāt regulas 27. pantā noteikts, ka Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ar kvalificētu balsu vairākumu nosaka zvejas izraisītās mirstības rādītāju, lai gādātu par plānā paredzēto pārvaldības mērķu sasniegšanu. Līdzīgi 26. pantā paredzēts, ka Padome var grozīt plānu, lai nodrošinātu tā mērķu sasniegšanu.

2.3

Plāna īstenošana bija sekmīga. Zvejas izraisītās mirstības rādītājs abiem Baltijas jūras mencu krājumiem ir zemāks nekā sasniedzamais līmenis pašreizējā plānā. Arī Baltijas jūras austrumdaļas mencu zvejas izraisītā mirstība ir zemāka par maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY), un nārstojošo zivju krājumi ir gandrīz četrkāršojušies, kopš plāns ir spēkā. Baltijas jūras rietumdaļas mencu krājumu attīstība ir bijusi pakāpeniskāka, taču acīmredzami ir vērsta pareizajā virzienā.

3.1

Komisijas priekšlikuma mērķis ir grozīt Padomes 2007. gada 18. septembra Regulu (EK) Nr. 1098/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto. Minētais tiesību akts tika pieņemts pirms Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) stāšanās spēkā un tāpēc ir jāgroza atbilstīgi jaunajam Līgumam.

3.2

LESD 290. pantā paredzēts, ka ar leģislatīvu aktu Komisijai var deleģēt pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus. Komisija ir ierosinājusi pārveidot regulas 26. un 27. pantā paredzēto lēmumu pieņemšanas procedūru par sistēmu, kas ļautu deleģēt Komisijai pilnvaras, lai tā varētu uzraudzīt plāna īstenošanu un mērķus attiecībā uz zvejas izraisītās mirstības rādītājiem.

3.3

Plānā ir iekļauta prasība reizi trijos gados novērtēt pārvaldības pasākumu ietekmi uz attiecīgajiem krājumiem un attiecīgajām zvejniecībām. Šīs prasības izpilde ir saistīta ar ievērojamām grūtībām, jo pienācīga novērtējuma veikšanai vajadzīgie dati ir pieejami tikai ierobežotā mērā. Zinātniskajos ieteikumos norādīts, ka to, cik efektīva ir bijusi plāna īstenošana trīs gadu laikā, nevar pilnībā novērtēt, kamēr nav pagājuši pieci gadi no plāna uzsākšanas. Tātad būtu jāgroza plāna novērtēšanas termiņi.

3.4

Priekšlikumā ir arī ierosināts piešķirt Komisijai īstenošanas pilnvaras, lai tā varētu precizēt, vai šīs regulas 29. pantā paredzētie nosacījumi par atsevišķu Baltijas jūras apgabalu izslēgšanu no pasākumu piemērošanas jomas ir izpildīti.

3.5

Turklāt Komisija un dalībvalstis ir apņēmušās vēlākais 2015. gadā panākt, ka noplicināto krājumu izmantošana ir iespējama maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā (MSY), taču plānā šāds mērķis nav norādīts. Lai plānā novērstu neskaidrības, tajā vajadzētu iekļaut atsauci uz maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY).

3.6

Regulas 5. un 8. pants, kas nosaka kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) mencu krājumiem un maksimālo dienu skaitu ārpus ostas, būtu attiecīgi jāgroza, lai precizētu, ka attiecīgā procedūra ir paredzēta Līgumā.

4.1

EESK ir ļoti gandarīta par to, ka plāns attiecībā uz Baltijas jūras mencu krājumiem ir izrādījies veiksmīgs, un uzskata, ka ir svarīgi turpināt šo plānu.

4.2

Komisijas priekšlikums paredz grozījumus attiecībā uz 4. pantā minētajiem plāna mērķiem. EESK uzskata, ka ierosinātā atsauce uz maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) saskan ar vispārējo ES mērķi attiecībā uz zivju krājumiem.

4.3

Komisija ierosina grozīt plāna 5. un 8. pantu, lai Padomes lēmumu pieņemšanu, kas notiek, pamatojoties uz kvalificētu balsu vairākumu, aizstātu ar procedūru, kura atbilst jaunajam Līgumam. Tie ir tehniski labojumi, kas atspoguļo izmaiņas, kuras lēmumu pieņemšanas procedūrā ieviestas ar LESD.

4.4

Attiecībā uz 26. pantu Komisija ierosina plāna novērtēšanu veikt reizi piecos gados. EESK piekrīt šim apsvērumam, taču norāda, ka mencu krājumu stāvoklis būtu jāpārrauga ik gadu, atsaucoties uz minēto plānu saistībā ar ICES zivju krājumu novērtēšanu.

4.5

Ņemot vērā pašreizējo lēmumu pieņemšanas procedūru, Komisija ierosina grozīt 29. panta 2., 3. un 4. punktu, lai ļautu tai piešķirt atbrīvojumus attiecībā uz nozvejas limitiem. Saskaņā ar šo priekšlikumu Komisija ik gadu ar īstenošanas aktiem apstiprinātu paredzētos atbrīvojumus, un dalībvalstu pārstāvju komiteja veiktu novērtējumu un sagatavotu ziņojumu šajā jautājumā. EESK atbalsta Komisijas pilnvaru paplašināšanu šajā jomā, taču uzsver, ka lēmumprojekti būtu jāiesniedz pietiekami savlaicīgi, lai veiktu novērtējumu pirms nākamā zvejas perioda.

4.6

Priekšlikums paredz grozīt regulas 27. un 29. pantu, lai dotu Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētus aktus. EESK savu viedokli šajā jautājumā ir paudusi iepriekšējos atzinumos (1). Šajos atzinumos ir norādīts, ka deleģētu aktu pieņemšanas pilnvaras jāpakļauj laika ierobežojumam. Turklāt tiem vajadzētu attiekties tikai uz jomām, kurās lēmumi ir jāpieņem ātri.

4.7

Priekšlikums attiecībā uz 29. a pantu, kas paredz piešķirt Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, pamatojoties uz 26. un 27. pantu, varētu būtiski mainīt ES zivsaimniecības politikas principus. Pilnvaru deleģēšanas pamatojums ir Komisijas un Parlamenta koplēmuma pieņemšanas lēnais temps. EESK uzskata, ka šī problēma būtu risināma, vispirms precizējot pilnvaru sadalījumu starp Parlamentu un Padomi saskaņā ar LESD 43. panta 2. un 3. punktu. Pēc EESK domām, zvejas izraisītās mirstības rādītājs, ko nosaka saskaņā ar plāna 27. pantu, ir tieši saistīts ar zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu, tādējādi saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu šis jautājums ietilpst tikai un vienīgi Padomes kompetencē.

4.8

Plāns attiecībā uz Baltijas jūras mencu krājumiem paredz arī nodrošināt stabilas zvejas iespējas, uz kā pamata zivsaimniecības uzņēmumi var pārliecināti attīstīt savas zvejas darbības. EESK izsaka bažas: ja Komisijai tiek deleģētas pilnvaras mainīt mērķus attiecībā uz zvejas izraisītās mirstības līmeni, kas kalpo par pamatu nozvejas kvotu noteikšanai, īstermiņā varētu strauji mainīties nozvejas kvotas un tādējādi rasties kaitējumi zvejniecības nozarei.

4.9

Vēl viens iemesls, kāpēc Padomei arī turpmāk jāpieņem lēmumi attiecībā uz plānā paredzētajiem zvejas izraisītās mirstības rādītājiem, ir zinātnisko ieteikumu izstrādāšanas principu mainīšanās no gada uz gadu. Zinātniskajos ieteikumos netiek ņemta vērā sociāli ekonomiskās stabilitātes nepieciešamība. Aprēķināšanas principu vai metožu izmaiņas var būtiski ietekmēt pētnieku ieteiktās mērķvērtības attiecībā uz zvejas izraisītās mirstības rādītājiem, taču tajā pašā laikā neradīt vērā ņemamas zivju krājumu izmaiņas.

4.10

EESK arī atzīmē pašreizējos centienus izveidot vienotu modeli attiecībā uz Baltijas mencu un pelaģisko sugu krājumu regulēšanu. Uz šo modeli balstītais plāns aizstās daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem, tāpēc nav pamata ieviest liekas izmaiņas pašreizējā plānā, kas sniedz pozitīvus rezultātus.