EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012AE1594

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu [ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006, Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006 un Padomes Regulu Nr. XXX/2011 par integrēto jūrlietu politiku]” COM(2011) 804 final – 2011/0380 (COD)

OV C 299, 4.10.2012, p. 133–140 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

4.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/133


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu [ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006, Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006 un Padomes Regulu Nr. XXX/2011 par integrēto jūrlietu politiku]”

COM(2011) 804 final – 2011/0380 (COD)

2012/C 299/24

Ziņotājs: Sarró IPARRAGUIRRE kgs

Eiropas Parlaments 2011. gada 15. decembrī un Padome 2012. gada 16. janvārī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu [ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006, Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006 un Padomes Regulu Nr. XXX/2011 par integrēto jūrlietu politiku]

COM(2011) 804 final – 2011/0380 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 26. jūnijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 482. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 11. un 12. jūlijā (2012. gada 11. jūlija sēdē), ar 150 balsīm par, 1 balsi pret un 6 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu un atbalsta tās izvirzītos mērķus un prioritātes. Tomēr Komiteja uzskata: saistībā ar pirmo mērķi būtu jāprecizē, ka zvejniecībai un akvakultūrai jābūt ilgtspējīgai un konkurētspējīgai no ekonomiskā, sociālā un ekoloģiskā viedokļa. EESK arī pauž nožēlu, ka EJZF (Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds) mērķos trūkst īpašas atsauces uz zvejniecības un akvakultūras produktu pārstrādes un tirdzniecības nozari.

1.2   Attiecībā uz definīciju “mazapjoma piekrastes zveja” EESK atkārto atzinumā par KZP reformu izklāstīto un aicina Padomi un Eiropas Parlamentu attiecīgi paplašināt Komisijas priekšlikumu.

1.3   Komiteja atbalsta mērķi likvidēt pārmērīgu flotes jaudu, ja tāda vēl pastāv. Tādēļ EESK uzskata, ka ir jāsaglabā atbalsts zvejas kuģu darbības pilnīgai pārtraukšanai, ciktāl katrā segmentā iespējams īstenot faktiskus pielāgošanās pasākumus pašreizējām zvejas iespējām.

1.4   EESK arī uzskata, ka ir jāsaglabā atbalsts zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai.

1.5   Komiteja uzskata, ka ļoti svarīgs ir atbalsts zinātnieku un zvejnieku saiknes un partnerību sekmēšanai, cilvēkkapitāla stiprināšanai un sociālā dialoga veicināšanai, dažādošanas stimulēšanai, nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai un drošības uzlabošanai uz kuģiem. EESK arī uzskata, ka ir jāparedz pasākumi jauno speciālistu iesaistīšanai zivsaimniecības nozarē, lai palīdzētu mazināt ar paaudžu nomaiņu saistītās problēmas un veltīt lielāku uzmanību darba vietu izveidei un nodarbinātības saglabāšanai.

1.6   EESK piekrīt atbalstam saglabāšanas pasākumu īstenošanai saskaņā ar KZP, lai ierobežotu zvejas ietekmi uz jūras vidi, inovācijai, bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un atjaunošanai, klimata pārmaiņu radītās ietekmes mazināšanai, nevēlamu nozveju izmantošanas uzlabošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai.

1.7   Komiteja piekrīt atbalstam, kas paredzēts zvejai iekšzemes ūdeņos, tomēr uzskata, ka ir jāievieš atbalsta pasākumi, lai novērstu saldūdens akvakultūras un saldūdens zvejniecības mijiedarbību.

1.8   EESK atbalsta pasākumus akvakultūras un zivsaimniecības reģionu ilgtspējīgai attīstībai, atzinumā iekļaujot dažus uzlabojumus, kurus uzskata par būtiskiem.

1.9   Komiteja atzinīgi vērtē pasākumus pārstrādes un tirdzniecības jomā. Tomēr EESK uzskata, ka atbalsts, kurš paredzēts kompensācijām tām ražotāju organizācijām, kas uzglabā zivsaimniecības produktus, ir jāsaglabā līdz EJZF izmantošanas beigām. Komiteja arī uzskata, ka ir ļoti svarīgi saglabāt kompensācijas par pārstrādei paredzētajām tunzivīm. Bez tam EESK norāda, ka īpašajos mērķos būtu jāiekļauj apstrādes rūpniecības konkurētspējas uzlabošana, sabiedrības veselības prasības un ražojumu kvalitātes uzlabošana, negatīvās ietekmes uz vidi samazināšana, energoefektivitātes paaugstināšana, mazizmantotu sugu, blakusproduktu un atkritumu izmantošanas veicināšana, jaunu produktu izstrāde, ražošana un tirdzniecība, jaunu tehnoloģiju un inovatīvu ražošanas metožu izmantošana, tirgu atvēršana un attīstība, kā arī darba apstākļu uzlabošana un darba ņēmēju apmācība.

1.10   EESK atzinīgi vērtē visus priekšlikumus saistībā ar integrēto jūrlietu politiku (IJP).

2.   Vispārīga informācija

2.1   KZP stāsies spēkā 2013. gada 1. janvārī (1).

2.2   Spēkā esošās KZP finanšu pamats ir Regula (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF), kuru plānots pārskatīt līdz 2014. gada 1. janvārim.

2.3   IJP 2008.–2010. gadā tika finansēta ar vairāku izmēģinājuma shēmu un sagatavošanas darbību palīdzību. 2012.–2013. gada periodam Komisija ir ierosinājusi jaunu finanšu instrumentu.

2.4   KZP reformu un IJP nostiprināšanu atbalstīs ar jaunā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda starpniecību, kas sāks darboties spēkā 2014. gada 1. janvārī.

3.   Priekšlikuma analīze

3.1   Mērķi un prioritātes

3.1.1   Priekšlikumā vispārīgā veidā izklāstīts, kā sadalāms atbalsts, kas paredzēts saskaņā ar “dalītās pārvaldības” koncepciju (galvenokārt KZP) un “tiešo pārvaldību” (ietver IJP un papildpasākumus gan attiecībā uz KZP, gan IJP), ieviešot ES finanšu pasākumus ar mērķi īstenot

a)

KZP;

b)

attiecīgos pasākumus jūras tiesību jomā;

c)

zivsaimniecības reģionu un iekšzemes zvejas ilgtspējīgu attīstību;

d)

IJP.

3.1.2   Attiecībā uz definīciju “mazapjoma piekrastes zveja” EESK atkārto atzinumā par reformu izklāstīto. Komiteja uzskata, ka nav ņemts vērā mazapjoma zvejas flotes reālais stāvoklis dažādās dalībvalstīs, un tiek noteikts viens patvaļīgs kritērijs, kas varētu radīt diskriminējošas situācijas. Tādēļ EESK aicina noteikt papildkritērijus, izvērtējot, kurus no tiem varētu izmantot, lai raksturotu šo ļoti daudzveidīgo zvejas veidu. Piemēram, tas varētu būt jūrā pavadītais laiks, attālums līdz krastam, zvejas rīku veids vai saikne ar vietējo sabiedrību. Definīcijā “mazapjoma zveja” būtu jāiekļauj arī murdi.

3.1.3   EESK uzskata, ka būtu jāprecizē jēdzieni “pašnodarbinātie zvejnieki” un “zvejnieki — darba ņēmēji”, lai varētu precīzi noteikt ieguvējus no EJZF dažādajiem pasākumiem, jo formulējumu “zvejnieks” bieži vien attiecina gan uz zvejas kuģu īpašniekiem, gan pašnodarbinātiem zvejniekiem, kuri nav darba ņēmēji u.c.

3.1.4   EJZF mērķi:

a)

veicināt ilgtspējīgu un konkurētspējīgu zvejniecību un akvakultūru;

b)

sekmēt integrētās jūrlietu politikas izstrādi un īstenošanu tādā veidā, kas papildina kohēzijas politiku un kopējo zivsaimniecības politiku (KZP);

c)

veicināt zivsaimniecības reģionu līdzsvarotu un iekļaujošu teritoriālo attīstību un

d)

sekmēt KZP īstenošanu.

3.1.5   EESK uzskata, ka saistībā ar pirmo mērķi ir jāprecizē, ka zvejniecībai un akvakultūrai jābūt ilgtspējīgai un konkurētspējīgai gan no ekonomiskā, gan no sociālā un vides aspekta.

3.1.6   EESK pauž nožēlu, ka nedz minētajos mērķos, ne arī ES prioritātēs nav īpašas atsauces uz apstrādes un tirdzniecības nozari, lai gan arī šajās nozarēs ir paredzēts īstenot priekšlikumā minētos pasākumus. Tādēļ Komiteja pauž nožēlu, ka šajos mērķos nav iekļauta ieguldījumu finansēšana, lai garantētu produktu drošību un kvalitāti, uzlabotu darba apstākļus un darba vidi, kā arī atbalstītu stabila, inovatīva un ilgtspējīga rūpnieciska pamata izveidi, kas var radīt darba vietas un konkurēt pasaules tirgū.

3.1.7   Šo regulu piemēro darbībām, kuras veic Savienības teritorijā, ja vien regulā nav skaidri noteikts citādi.

3.2   Pieteikumu pieņemamība un neattiecināmas darbības

3.2.1   Noteiktu laikposmu nepieņem pieteikumus, ko iesnieguši operatori, kuri izdarījuši EZF vai EJZF noteikumu pārkāpumu, kuri izdarījuši smagu pārkāpumu saskaņā ar regulu par NNN zveju (nelegāla, nedeklarēta vai nereglamentēta zveja), kuri iekļauti NNN kuģu sarakstā vai ir pieļāvuši citus KZP noteikumu neievērošanas gadījumus, kas nopietni apdraud krājumu ilgtspējību.

3.2.2   Darbības, par kurām nevar pretendēt uz EJZF atbalstu, ir:

a)

darbības, kas palielina kuģa zvejas kapacitāti;

b)

jaunu zvejas kuģu būve, zvejas kuģu ekspluatācijas pārtraukšana vai importēšana;

c)

zvejas darbību pagaidu pārtraukšana;

d)

izpētes zveja;

e)

uzņēmuma īpašumtiesību nodošana;

f)

tieša krājumu atjaunošana, izņemot gadījumus, kad tas ar Savienības tiesību aktu ir skaidri noteikts kā saglabāšanas pasākums vai tiek veikta krājumu eksperimentāla atjaunošana.

3.2.3   EESK uzskata, ka ir jāsaglabā atbalsts zvejas kuģu zvejas darbības pilnīgai izbeigšanai, lai varētu veikt pārdomātu un plašu ES flotes pārstrukturēšanu, ciktāl katrā segmentā iespējams īstenot faktiskus pielāgošanās pasākumus pašreizējām zvejas iespējām, ņemot vērā ilgtspējīgākos zvejas veidus saskaņā ar sociālajiem, ekonomiskajiem un vides faktoriem. Būtu jāiekļauj arī pasākumi, lai kompensētu profesionālās darbības pārtraukšanu, ja zvejas kuģi vairs netiek izmantoti. Šajā gadījumā varētu izmantot priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas vai vienotās likmes kompensācijas.

3.2.4   Balstoties uz Revīzijas palātas ziņojumu, kurā analizēts jautājums par to, vai pieņemtie pasākumi sekmējuši flotes jaudas pielāgošanu pašreizējām zvejas iespējām, Komisija uzskata, ka šāds atbalsts nav attaisnojies, jo nav izdevies atrisināt ES flotes pārmērīgās zvejas jaudas problēmu, un tādēļ tas ir jāatceļ.

3.2.5   Tomēr Komiteja norāda, ka minētajā paziņojumā netiek apšaubīts atbalsts zvejas darbības galīgas pārtraukšanas gadījumos, bet gan iekļauta virkne ieteikumu Komisijai un dalībvalstīm.

3.2.5.1   Komiteja iesaka Komisijai pieņemt atbilstošākus pasākumus, lai sasniegtu līdzsvaru starp zvejas jaudu un zvejas iespējām, noteikt faktiskus ierobežojumus zvejas flotes jaudai un nodrošināt, ka zvejas tiesību tālāknodošana sekmē zvejas jaudas pārpalikuma samazināšanos.

3.2.5.2   Komiteja ierosina Dalībvalstīm pārliecināties, vai atbalsta pasākumi ieguldījumiem kuģos neveicina zvejas jaudas palielināšanu, kā arī garantēt, lai ekspluatācijas pārtraukšanas shēmas labvēlīgi ietekmētu atsevišķu zivju sugu krājumu ilgtspējību, un izvairīties no publiskā atbalsta piešķiršanas neaktīvu zvejas kuģu ekspluatācijas pārtraukšanai.

3.2.6   Lai atrisinātu zvejas jaudas pārpalikuma problēmu, Komisija ierosina nododamu koncesiju sistēmu. EESK atzinumā par reformu ir noraidījusi šo sistēmu, jo atbalsts zvejas darbības galīgas pārtraukšanai ir jāsaglabā, lai novērstu iespējamo pārzveju.

3.2.7   EESK arī uzskata, ka ir jāsaglabā atbalsts zvejas pagaidu pārtraukšanai, ņemot vērā tās nozīmīgumu zivju krājumu stāvokļa uzlabošanā, jo īpaši slēgtajās sezonās, un vienlaikus daļēji kompensējot zvejniekiem zaudētos ienākumus zvejas darbības pagaidu pārtraukšanas dēļ,

3.2.8   Atbalsts zvejas darbības pagaidu pārtraukšanai ir pilnīgi pamatots šādos gadījumos:

a)

būtiska kvotu vai zvejas intensitātes samazināšana saskaņā ar zvejniecības daudzgadu pārvaldības plāniem,

b)

zvejniecības nolīgumu laušana vai pārtraukšana un

c)

vides katastrofas.

3.2.9   Komiteja uzskata, ka šis atbalsts ir īpaši svarīgs, lai saglabātu un attīstītu no zvejniecības ļoti atkarīgo reģionu sociālo un ekonomisko struktūru, jo atbalsts ir paredzēts gan kuģa apkalpes locekļiem, gan tā īpašniekiem, un nodrošina zvejas darbības turpināšanu.

3.3   Budžeta līdzekļi dalītā un tiešā pārvaldībā

3.3.1   2014.-2020. gada periodā pieejamie budžeta līdzekļi dalītā pārvaldībā ir 5 520 miljoni euro, un tos piešķir dalībvalstīm, balstoties uz konkrētiem, objektīviem kritērijiem, kas izklāstīti priekšlikumā. Budžeta līdzekļi tiešā pārvaldībā, ieskaitot tehnisko palīdzību, ir 1 047 miljoni euro.

3.3.2   Lai saņemtu līdzfinansējumu no EJZF, katra dalībvalsts izstrādā vienotu darbības programmu ES prioritāšu īstenošanai. Dalībvalstu darbības programmas un grozījumus tajās Komisija apstiprina ar īstenošanas aktiem.

3.4   Dalītā pārvaldībā finansēti pasākumi

3.4.1   Zvejniecības ilgtspējīga attīstība

3.4.1.1   Šajā sadaļā paredzētais atbalsts palīdzēs sasniegt šādas ES prioritātes:

veicināt novatorisku un konkurētspējīgu zvejniecību,

veicināt ilgtspējīgu un resursefektīvu akvakultūru.

3.4.1.2   Tiek noteikta šāda vispārēja prasība: īpašnieki, kuri saņēmuši atbalstu mazapjoma piekrastes zvejas kuģu modernizācijai, lai tos nodotu izmantošanai citās jomās ārpus zvejniecības, vai atbalstu ieguldījumiem kuģos, kuru mērķis ir visoptimālākajā veidā izmantot nevēlamu nozveju no komerciāliem krājumiem un paaugstināt nozvejoto zivju pietiekami neizmantoto daļu vērtību, vismaz piecus gadus pēc dienas, kurā veikts faktiskais maksājums saņēmējam, nevar nodot šādu kuģi trešai valstij ārpus ES.

3.4.1.3   EESK uzskata, ka ir jāmaina punkta 3.4.1.2. formulējums, norādot, ka gadījumā, ja šādus kuģus eksportē piecu gadu laikā pēc atbalsta saņemšanas, tas ir jāatmaksā saskaņā ar pro rata temporis principu.

3.4.1.4   Inovācija. EJZF var atbalstīt projektus, kuru mērķis ir izstrādāt vai ieviest jaunus vai salīdzinājumā ar pašreizējo stāvokli ievērojami uzlabotus produktus, procesus un pārvaldības un organizācijas sistēmas.

3.4.1.5   EESK uzskata, ka ir jāprecizē formulējums “salīdzinājumā ar pašreizējo stāvokli ievērojami uzlabotus”, un norāda, ka inovācija ietver arī sociālo aspektu.

3.4.1.6   Darbības, ko finansē saistībā ar inovāciju, jāveic sadarbībā ar dalībvalsts atzītu zinātnisku vai tehnisku organizāciju, kas apstiprina šādu darbību rezultātus.

3.4.1.7   EESK neuzskata, ka visos pasākumos, kas saistīti ar inovāciju, ir jāsadarbojas ar zinātnisku vai tehnisku organizāciju. Zvejniecības uzņēmumu ekonomisko rezultātu uzlabošana šo pasākumu īstenošanas rezultātā būtu svarīgāka prasība.

3.4.1.8   Konsultāciju pakalpojumi. EJZF var atbalstīt:

projektu dzīvotspējas izpēti;

profesionālu konsultāciju sniegšanu par uzņēmējdarbības un tirdzniecības stratēģijām.

3.4.1.9   Komisija ierosina, ka priekšizpēti par projektu dzīvotspēju veic un profesionālas konsultācijas par uzņēmējdarbības un tirdzniecības stratēģijām sniedz atzītas zinātniskas vai tehniskas organizācijas, un atbalsta summa šiem pasākumiem nedrīkst pārsniegt 3 000euro.

3.4.1.10   EESK uzskata, ka minētos pasākumus jādod iespēja veikt arī privātuzņēmumiem, kuri var izstrādāt un novērtēt plānus par uzņēmējdarbības un tirdzniecības stratēģijām, un maksimālā summa ir jāpalielina. Noteikti ir vajadzīga metode maksimālās atbalsta summas noteikšanai, un tā jāizstrādā, kad būs precizēti projektu atlases kritēriji.

3.4.1.11   Zinātnieku un zvejnieku partnerības. EJZF var atbalstīt:

tāda tīkla veidošanu, kurā darbojas neatkarīgas zinātniskas organizācijas un zvejnieki vai zvejnieku organizācijas;

tīkla īstenotos pasākumus.

3.4.1.12   EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi sekmēt zinātnieku un zvejnieku sadarbību.

3.4.1.13   Cilvēkkapitāla un sociālā dialoga veicināšana. EJZF var atbalstīt:

mūžizglītību, zinātniskas informācijas un novatoriskas prakses izplatīšanu un jaunu profesionālo prasmju apguvi jo īpaši saistībā ar jūras ekosistēmas ilgtspējīgu pārvaldību, darbībām jūrlietu jomā, inovāciju un uzņēmējdarbību;

tīklu veidošanu un pieredzes un labākās prakses piemēru apmaiņu starp ieinteresētajām personām, arī organizācijām, kas veicina sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzību;

sociālā dialoga veicināšanu valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, iesaistot zvejniekus un citas attiecīgas ieinteresētās personas.

3.4.1.14   EESK atbalsta komisijas centienus iekļaut tādus pasākumus, kas paredzēti cilvēkkapitāla un sociālā dialoga veicināšanai, darba vietu izveidei, drošībai un veselībai uz zvejas kuģiem. Tomēr Komiteja uzskata, ka daži aspekti ir jāprecizē vai jāpapildina. Pirmkārt, EESK vēlas precizēt, ka sociālais dialogs ir process, kurā iesaistās sociālie partneri, t.i., darba devēju un darba ņēmēju organizācijas. Tādēļ saistībā ar sociālā dialoga veicināšanu ir jāsvītro atsauce uz “citām ieinteresētajām pusēm”. Otrkārt, Komiteja uzskata, ka ne tikai “zvejnieki”, bet arī citi “operatori” ir jāiekļauj atbalsta saņēmēju vidū, lai atbalstu varētu izmantot citi zivsaimniecības nozares profesionāļi, kuri veic palīgdarbus, piemēram, zvejas rīku labošanu, izkraušanas darbus ostās u.c. EESK arī uzskata, ka būtu lietderīgi sekmēt līdzfinansējumu Eiropas pasākumiem, kurus īsteno Eiropas organizācijas zvejniecības nozarē, jo īpaši informatīviem semināriem par KZP attīstību, lai dotu iespēju sociālajiem partneriem labāk izprast tiesību aktus, veicināt atbilstību noteikumiem un optimizēt līdzekļu izmantošanu. Visbeidzot, EESK uzskata, ka EJZF jāiekļauj finansiāls atbalsts zvejnieku izglītībai un apmācībai, lai viņi spētu atrast darbu citās nozarēs. Minētajā finansiālajā atbalstā būtu jāiekļauj kompensācija par zaudētajiem ienākumiem izglītības vai apmācības posmā.

3.4.1.15   Dažādošanas un darbvietu radīšanas veicināšana. EJZF var atbalstīt:

uzņēmējdarbības uzsākšanu citās jomās ārpus zvejniecības un

mazapjoma piekrastes zvejas kuģu modernizāciju, lai tos nodotu izmantošanai citās jomās ārpus zvejniecības.

3.4.1.16   EESK uzskata, ka ir jāsvītro atsauce uz mazapjoma piekrastes zveju, lai atbalstītu jebkura zvejas kuģa modernizāciju tā izmantošanai citās jomās ārpus zvejniecības.

3.4.1.17   Komiteja pievērš uzmanību tam, ka trūkst atbalsta darba vietu izveidei pašā zivsaimniecības nozarē. EESK uzskata, ka ir jāievieš kāds pasākums jauno speciālistu iesaistīšanai zvejniecības nozarē, lai varētu mazināt sarežģītās problēmas šajā nozarē, galvenokārt saistībā ar paaudžu nomaiņu.

3.4.1.18   Veselība un drošība uz kuģa. EJZF var piešķirt atbalstu zvejniekiem vai zvejas kuģu īpašniekiem, vienam un tam pašam zvejas kuģim vai saņēmējam to piešķirot ne vairāk kā vienu reizi plānošanas periodā, lai veiktu ieguldījumus zvejas kuģos vai individuālajā aprīkojumā, ja šie ieguldījumi pārsniedz valsts vai Savienības tiesību aktos paredzētos standartus.

3.4.1.19   EESK uzskata, ka jāatbalsta ne tikai ieguldījumi kuģos, lai ieguvēji būtu arī zvejnieki, kuri plūdmaiņu zonās vāc vēžveidīgos, un palīgstrādnieki. Šis atbalsts jānovirza arī pasākumiem, lai uzlabotu apstākļus uz kuģa, t.i., risku novēršanai darba vietā, darba apstākļu un higiēnas uzlabošanai u.c., kā arī pētījumiem par šādu ieguldījumu dzīvotspēju.

3.4.1.20   Nosacījums par šāda atbalsta piešķiršanu ne vairāk kā vienu reizi plānošanas periodā arī ir jāsvītro.

3.4.1.21   Atbalsts KZP nododamu zvejas koncesiju sistēmām. Komisija ierosina atbalstīt KZP paredzēto nododamu zvejas koncesiju sistēmu izveidi vai pilnveidošanu. EESK uzskata, ka būtu lietderīgi sniegt šādu atbalstu, ja KZP ietvaros tiek izveidota minētā sistēma.

3.4.1.22   EJZF paredzēts atbalsts saglabāšanas pasākumu īstenošanai saskaņā ar KZP, lai ierobežotu zvejas ietekmi uz jūras vidi, ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu saistītai inovācijai, kā arī jūras bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai ilgtspējīgu zvejas darbību ietvaros. EESK atbalsta iepriekš minēto pieeju, uzsverot, ka ir jāatzīst svarīgā loma, kāda var būt pašiem zvejniekiem saistībā ar jūras vides tīrību un saglabāšanu.

3.4.1.23   Klimata pārmaiņu seku mazināšana. Lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi, EJZF var atbalstīt ieguldījumus kuģos, kuru mērķis ir samazināt piesārņotāju vai siltumnīcefekta gāzu emisiju, kā arī energoefektivitātes auditus un programmas. Komisija savukārt ierosina atcelt atbalstu dzinēju nomaiņai vai modernizācijai.

3.4.1.24   EESK uzskata, ka ir jāatļauj atbalsts dzinēju nomaiņai vai modernizācijai, ja tādējādi nepalielinās kuģu jauda. Pretējā gadījumā varētu rasties apdraudējums kuģu un apkalpes locekļu drošībai, neuzlabotos energoefektivitāte un nemazinātos piesārņojums.

3.4.1.25   Produktu kvalitāte un nevēlamas nozvejas izmantošana. EJZF var atbalstīt ieguldījumus kuģos, lai uzlabotu nozvejoto zivju kvalitāti un nevēlamu nozveju izmantošanu. Atbalstu tam pašam zvejas kuģim vai tam pašam saņēmējam nepiešķir vairāk kā vienu reizi plānošanas periodā. Atbalstu var piešķirt arī zvejas ostām, izkraušanas vietām un patvēruma vietām, lai uzlabotu energoefektivitāti, veicinātu vides aizsardzību, uzlabotu drošību un darba apstākļus, kā arī patvēruma vietu būvniecībai vai modernizācijai ar mērķi uzlabot zvejnieku drošību.

3.4.1.26   EESK uzskata, ka pasākumi, kas paredzēti zvejas ostām, izkraušanas vietām un patvēruma vietām, ir lietderīgi, bet atbalsts jāpaplašina arī attiecībā uz ieguldījumiem zivju produktu uzglabāšanas un izsoles jomā, saistībā ar degvielas uzpildi, kuģu apgādi (ūdens, ledus, elektrība u.c.), kā arī ar izsoļu tirgu datorizētu pārvaldību.

3.4.1.27   Zveja iekšējos ūdeņos. Lai samazinātu iekšējos ūdeņos veiktas zvejas ietekmi uz vidi, palielinātu energoefektivitāti, paaugstinātu izkrauto zivju kvalitāti vai uzlabotu drošību vai darba apstākļus, EJZF var atbalstīt ieguldījumus zvejas kuģos, kas darbojas iekšējos ūdeņos. EJZF var atbalstīt dažādošanu, ko īsteno zvejnieki, kuri zvejo iekšējos ūdeņos, kā arī iesaistās Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanā, atjaunošanā un monitoringā. EESK atbalsta ierosinātos pasākumus, lai gan atzinumā par KZP reformu norāda, ka Komisijai būtu jāievieš atbalsta pasākumi, lai novērstu saldūdens akvakultūras un zivju audzēšanas un saldūdens zvejas mijiedarbību.

3.4.1.28   ES attālākajos ziemeļu reģionos, kur sezona ilgst gandrīz sešus mēnešus, zemledus zveja notiek gan ezeros, gan piekrastes teritorijās. EJZF atbalstu varētu piešķirt arī sniega motocikliem un īpašam aprīkojumam, kas paredzēts ziemas zvejai.

3.4.2   Akvakultūras ilgtspējīga attīstība

3.4.2.1   Šajā nodaļā paredzētais atbalsts palīdz sasniegt zemāk minētās ES prioritātes:

veicināt novatorisku, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu akvakultūru,

veicināt ilgtspējīgu un resursefektīvu akvakultūru.

3.4.2.2   EESK uzskata, ka ir pareizi piešķirt atbalstu akvakultūras uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma (mikrouzņēmumi, MVU vai lielie uzņēmumi), lai gan norāda, ka I pielikumā minētais atbalsta samazinājums lielajiem akvakultūras uzņēmumiem ir nepamatots.

3.4.2.3   Priekšlikumā paredzēts atbalsts inovācijai, ieguldījumiem akvakultūrā aiz piekrastes zonas un akvakultūrā nepārtikas vajadzībām, lai attīstītu akvakultūras veidus ar nozīmīgu izaugsmes potenciālu, produkcijas apstrādei, tirdzniecībai un tiešajai pārdošanai, pārvaldības, atbalsta un konsultāciju pakalpojumu izveidei akvakultūras saimniecībām, kā arī cilvēkkapitāla attīstības sekmēšanai un sadarbības tīkla izveidei.

3.4.2.4   Komiteja atbalsta minētos priekšlikumus. Tomēr attiecībā uz pēdējo minēto punktu un ar mērķi veicināt akvakultūras uzņēmumos strādājošo darba ražīgumu, EESK ierosina izveidot īpašu atbalsta instrumentu, lai uzlabotu akvakultūras saimniecībās nodarbināto veselības un drošības apstākļus neatkarīgi no tā, vai viņi strādā jūrā, veic palīgdarbus uz kuģa, vai arī nodarbināti saimniecībās uz sauszemes.

3.4.2.5   EESK ierosina atcelt ierobežojumus lieliem uzņēmumiem attiecībā uz mūžizglītību, zināšanu un inovatīvas prakses izplatīšanu u.c., jo visu šo pasākumu nozīmīgums attaisno to, ka netiek noteikti ierobežojumi atkarībā no uzņēmuma lieluma. Komiteja tomēr uzskata, ka mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem ir jābūt prioritāriem.

3.4.2.6   Lai palielinātu akvakultūras audzētavu potenciālu, EJZF var piešķirt atbalstu vispiemērotāko teritoriju noteikšanai un kartēšanai, lai uzlabotu infrastruktūru un novērstu būtisku kaitējumu akvakultūrai.

3.4.2.7   EESK uzskata, ka ir jāpiešķir atbalsts ieguldījumiem, lai uzlabotu akvakultūrai aiz piekrastes zonas paredzēto galveno ostu vai izkraušanas vietu infrastruktūru, kā arī ieguldījumiem atkritumu un atlieku savākšanas iekārtās.

3.4.2.8   Jaunu akvakultūras audzētāju rosināšana. EJZF var atbalstīt jaunu akvakultūras audzētāju mikrouzņēmumu izveidi, ja viņiem ir atbilstošas profesionālās prasmes un kompetence, viņi pirmo reizi dibina akvakultūras mikrouzņēmumu kā šāda uzņēmuma vadītāji, un viņi iesniedz uzņēmējdarbības plānu par akvakultūras darbību attīstību.

3.4.2.9   EESK ierosina šāda veida atbalstu saistīt ar darba vietu skaita tīro (neto) pieaugumu jebkurā akvakultūras uzņēmumā neatkarīgi no tā, vai tie ir jaunizveidoti vai esoši uzņēmumi.

3.4.2.10   Lai veicinātu akvakultūru, kurā tiek nodrošināts augsts vides aizsardzības līmenis, EJZF var piešķirt atbalstu atsevišķiem ieguldījumiem. EESK uzskata, ka, līdzīgi kā zivsaimniecības nozarē, ir jāiekļauj atbalsts ieguldījumiem piesārņotāju vai siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, kā arī energoefektivitātes auditā un sistēmās.

3.4.2.11   Atbalstu var piešķirt arī pārejai uz vides vadības un audita sistēmām un bioloģisko akvakultūru, vides pakalpojumiem, kurus sniedz akvakultūras nozare, kā arī sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības un labturības pasākumiem.

3.4.2.12   EESK uzskata, ka dzīvnieku veselībai ir izšķiroša nozīme akvakultūras nozares ilgtspējībā, un tādēļ uzskata, ka ir jāpalielina EJZF atbalsts šajā jomā. Tādēļ Komiteja ierosina izveidot un attīstīt akvakultūras nozares dzīvnieku veselības aizsardzības apvienības līdzīgi tām, kas jau veiksmīgi darbojas lopkopības nozarē.

3.4.2.13   Priekšlikumā paredzēta iespēja piešķirt atbalstu akvakultūras krājuma apdrošināšanai, kas sedz konkrētus zaudējumus. EESK uzskata, ka ir jāiekļauj zaudējumi, kas rodas, akvakultūras audzētavā savācot un iznīcinot dzīvniekus, kas nobeigušies dabisku apstākļu, negadījumu u.c. dēļ, kā arī tad, ja dzīvnieki ir jālikvidē un jāapbedī pašā audzētavā ar dzīvnieku veselību saistītu iemeslu dēļ, iepriekš saņemot administratīvu atļauju.

3.4.3   Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīga attīstība

3.4.3.1   Šajā nodaļā izskatītais atbalsts palīdzēs sasniegt ES prioritāti, proti, sekmēt zivsaimniecības reģionu līdzsvarotu un iekļaujošu teritoriālo attīstību, tādējādi veicinot nodarbinātības palielināšanos un sociālo kohēziju. Šo atbalstu var piešķirt zivsaimniecības reģioniem, kuri ir mazāki par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas NUTS 3. līmeni (2).

3.4.3.2   EESK uzskata par diskriminējošu aspektu to, ka šo atbalstu nevar saņemt piekrastes reģioniem ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotājiem, jo flotes bāzējas zvejas ostās neatkarīgi no iedzīvotāju skaita šajos reģionos.

3.4.3.3   Komisija ierosina papildināt un pastiprināt zivsaimniecības vietējās rīcības grupas (ZVRG), kuras ierosinātu integrētu vietējās attīstības stratēģiju, tajā atspoguļojot attiecīgā reģiona sociāli ekonomisko sastāvu un līdzsvaroti pārstāvot privāto un publisko sektoru, kā arī pilsonisko sabiedrību.

3.4.3.4   Lai varētu objektīvi novērtēt šo grupu līdz šim paveikto darbu, kura mērķis ir piekrastes reģionu attīstība, EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Komisija veiktu šādu novērtējumu, pirms attiecīgo atbalstu iekļauj jaunajos fondos.

3.4.4   Tirdzniecība un apstrāde

3.4.4.1   Komisija ierosina atsevišķus pasākumus saistībā ar tirdzniecību un apstrādi, kas paredzēti ražotāju organizāciju produkcijas sagatavošanas un tirdzniecības plānu izstrādei un īstenošanai.

3.4.4.2   Lai gan EESK atbalsta šos pasākumus, kas sekmētu resursu ilgtspējību un uzņēmumu konkurētspēju, plānos ir jāievieš arī elastīguma mehānisms, jo mēs darbojamies globalizētā tirgū, kur piedāvājuma un pieprasījuma apstākļi var mainīties jebkurā brīdi.

3.4.4.3   Priekšlikumā paredzēts atbalsts kompensācijām ražotāju organizācijām, kas uzglabā kopīgo tirgus organizāciju (KTO) noteikumu II pielikumā minētos zivsaimniecības produktus. Atbalstu pakāpeniski samazinās un pilnībā pārtrauks 2019. gadā.

3.4.4.4   EESK neuzskata, ka tas būtu pakāpeniski jāsamazina un jāpārtrauc 2019. gadā, ņemot vērā atbalsta īpašo nozīmi tirgu stabilizēšanā. Tādēļ Komiteja uzskata, ka atbalsts ir jāsaglabā līdz 2020. gadam.

3.4.4.5   Komiteja norādījusi, ka nav atrodams KTO paredzētais kompensāciju pabalstu mehānisms tunzivju apstrādes rūpniecībai.

3.4.4.6   Minētais mehānisms tika izveidots pēc pilnīgas un pastāvīgas kopējo muitas tarifu atcelšanas no trešām valstīm ievestu nesadalītu tunzivju apstrādei. Komiteja uzskata, ka šāda mehānisma atcelšana ES produkcijai neapšaubāmi būtu neizdevīga, jo vajadzētu konkurēt ar produktiem, attiecībā uz kuriem higiēnas un veselības prasības nav tik augstas kā ES. Tādēļ EESK aicina saglabāt minēto kompensāciju pabalstu mehānismu.

3.4.4.7   EESK uzskata, ka priekšlikumā paredzētais atbalsts privātai uzglabāšanai nenodrošina kompensācijas tunzivju ražotājiem un negarantē viņiem taisnīgu samaksu, ņemot vērā tunzivju cenu samazināšanos ES tirgū (tādēļ arī tika noteikti kompensāciju pabalsti).

3.4.4.8   Priekšlikumā noteikts, ka atbalstu var piešķirt tirdzniecības pasākumiem.

3.4.4.9   EESK uzskata, ka šāds atbalsts ir jāparedz arī informācijas kampaņu izstrādei un īstenošanai, lai uzlabotu zivsaimniecības un akvakultūras tēlu. EESK arī ierosina iekļaut jaunus aspektus, piemēram, tirdzniecības izstāžu un citu komerciālu pasākumu organizēšana un līdzdalība tajos, pasākumi ar mērķi uzlabot uzņēmumu piekļuvi inovācijai un apmācību pasākumi par ievērojami uzlabotiem procesiem, jaunām vai uzlabotām organizācijas sistēmām.

3.4.4.10   Ņemot vērā starpnozaru organizāciju būtisko lomu produktu tirdzniecības uzlabošanā un veicināšanā, Komiteja uzskata, ka atbalsts būtu jāpiešķir ne tikai šādu organizāciju izveidei, bet arī darbībai, lai tās varētu veikt uzticētos pienākumus.

3.4.4.11   EJZF varētu atbalstīt arī konkrētus ieguldījumus produktu apstrādē. Komiteja uzskata, ka ir jāiekļauj šādi īpaši mērķi: apstrādes rūpniecības konkurētspējas uzlabošana, sabiedrības veselības aizsardzības prasību paaugstināšana un ražojumu kvalitātes uzlabošana, negatīvās ietekmes uz vidi samazināšana un energoefektivitātes paaugstināšana, mazizmantotu sugu, blakusproduktu un atkritumu izmantošanas veicināšana, jaunu produktu izstrāde, ražošana un tirdzniecība, jaunu tehnoloģiju un inovatīvu ražošanas metožu izmantošana, jaunu tirgu atvēršana un attīstība, kā arī darba apstākļu uzlabošana un darba ņēmēju apmācība.

3.4.5   Tālākie reģioni

3.4.5.1   Priekšlikumā paredzēta kompensācijas piešķiršana par papildu izmaksām, kas tālākajos reģionos — Azoru salās, Madeirā, Kanāriju salās, Franču Gviānā un Reinjonā — rodas saistībā ar zvejas un akvakultūras produktiem. Komiteja uzskata, ka Komisijai būtu sīki jāizklāsta aprēķini par budžeta līdzekļu sadalījumu katram tālākajam reģionam, un būtu arī jāpaskaidro, kādēļ Kanāriju salām paredzētais budžets ir samazināts, savukārt citiem reģioniem tas ir palielināts.

3.4.6   KZP papildu pasākumi

3.4.6.1   EJZF var palīdzēt īstenot Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu un primāro bioloģisko, tehnisko, vides un sociālekonomisko datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu saskaņā ar KZP regulu. EESK uzskata, ka šāds atbalsts ir svarīgs, lai nodrošinātu kontroli un datu savākšanu visā ES, ieskaitot datus par darba inspekcijām.

3.4.6.2   Priekšlikumā noteikts, ka daudziem iepriekš minētajiem pasākumiem atbalstu piešķir ne vairāk kā vienu reizi plānošanas periodā un vienam zvejas kuģim. Šis ierobežojums ir jāsvītro.

3.4.6.3   EESK uzskata, ka būtu jāveido “krīzes fonds”, kas dotu iespēju reaģēt uz ārkārtas vajadzībām nozarē, ļaujot īstenot elastīgus ārkārtas pasākumus atsevišķos ārkārtas gadījumos, piemēram, flotes pārorientēšana zivsaimniecības nolīgumu apturēšanas vai neatjaunošanas dēļ, pēkšņa darbības izmaksu palielināšanās, dabas katastrofas u.c.

3.5   Saskaņā ar tiešās pārvaldības principu finansēti pasākumi

3.5.1   Integrētā jūrlietu politika

3.5.1.1   Priekšlikumā paredzēti vairāki atbalsta pasākumi, lai palīdzētu īstenot jūrlietu un piekrastes jautājumu integrētu pārvaldību, veicināt starpnozaru iniciatīvu izstrādi, kas dod labumu dažādām jūrniecības nozarēm un nozaru politikām, atbalstīt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību, inovāciju un jaunas tehnoloģijas jaunās un perspektīvās jūrniecības nozarēs piekrastes reģionos, veicināt jūras vides, jo īpaši tās bioloģiskās daudzveidības un aizsargājamo jūras teritoriju aizsardzību, un jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu. EESK atzinīgi vērtē ierosinātos pasākumus.

3.5.1.2   Paredzēti arī vairāki atbalsta pasākumi, lai atvieglotu KZP un IJP īstenošanu, jo sevišķi saistībā ar zinātnieku ieteikumiem atbilstīgi KZP, īpašiem kontroles un noteikumu izpildes pasākumiem atbilstīgi KZP, brīvprātīgām iemaksām starptautiskās organizācijās, konsultatīvām padomēm, tirgus izpētei un informācijas pasākumiem. Komiteja uzskata, ka šāda veida atbalsts ir atbilstošs.

3.5.1.3   Komiteja atzīst svarīgo lomu, kāda ir reģionālajām konsultatīvajām padomēm, kuras var sniegt ieteikumus Komisijai par vairākiem jautājumiem saistībā ar KZP, un kurās piedalās visas ieinteresētās puses. Tādēļ Komiteja uzskata, ka šim atbalstam jābūt pietiekamam, lai garantētu padomju pienācīgu darbību un nodrošinātu visu locekļu, tostarp arī zinātnieku, līdzdalību.

3.5.1.4   EESK uzskata, ka EJZF būtu jāfinansē nākamā Nozaru padome prasmju un nodarbinātības jautājumos, kas atbilst KZP reformas mērķiem, stratēģijai “Eiropa 2020” un paziņojumam “Jaunas iemaņas jaunām darbavietām” (3). Būtu jāturpina finansēt arī ES Zivsaimniecības un akvakultūras konsultatīvā komiteja, un gadījumā, ja tā pārtrauktu darbību, EESK aicina izveidot konsultatīvo komiteju par rūpniecības, tirgus un vispārējiem jautājumiem.

3.5.1.5   Saistībā ar tirgu informāciju Komiteja uzskata, ka jebkurš atbalsts ar zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu saistītas informācijas izplatīšanai un izstrādāšanai vērtējams pozitīvi.

3.5.2   Tehniskā palīdzība

3.5.2.1   Priekšlikumā noteikts, ka tehniskās palīdzības pasākumiem pēc Komisijas ierosmes atbalstu var piešķirt ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumu īstenošanai un ES dalībai reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijās, kā arī ZVRG Eiropas tīkla izveidei. Komiteja uzskata, ka šāds atbalsts ir būtisks.

3.6   Izpilde

3.6.1   Visbeidzot, priekšlikumā ļoti detalizēti izklāstīta atbalsta programmu izpilde gan atbilstoši dalītās, gan tiešās pārvaldības principiem, nosakot īstenošanas mehānismus, dalībvalstu un Komisijas pārvaldības un kontroles sistēmas, kā arī to uzraudzību, novērtēšanu, informāciju un saziņu.

3.6.2   EESK atbalsta izpildes sistēmas gan atbilstoši dalītās, gan tiešās pārvaldības principiem, jo tajās atspoguļota Komisijas pieredze visu vajadzīgo procedūru jomā, lai uzsāktu, īstenotu, uzraudzītu un pabeigtu atbalsta programmas saskaņā ar KZP un IJP.

Briselē, 2012. gada 11. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Staffan NILSSON


(1)  Atzinums CESE, OV C 181, 21.6.2012., 183.–195. lpp.

(2)  Skatīt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statstiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi, OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.

(3)  Skatīt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – Jaunas prasmes jaunām darba vietām. Saskaņotu darba tirgus vajadzību un prasmju plānošana”, COM(2008) 868 final OV C 128, 18.5.2010., 74. lpp..


Top