4.10.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/97

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jaunatnes iespēju iniciatīva” ”

COM(2011) 933 final

2012/C 299/18

Ziņotājs: Tomasz JASIŃSKI kgs

Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu 2011. gada 20. decembrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jaunatnes iespēju iniciatīva””

COM(2011) 933 final.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2012. gada 27. jūnijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 482. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 11. un 12. jūlijā (12. jūlija sēdē), ar 212 balsīm par, 1 balsi pret un 2 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Ieteikumu kopsavilkums

1.1.   EESK uzsver Komisijas “Jaunatnes iespēju iniciatīvas” lietderību, jo tajā vienlaikus ir gan pievērsta uzmanība pašreizējām problēmām, gan uzsvērtas paziņojuma “Jaunatne kustībā” pamatnostādnes. EESK ir gatava iesaistīties iniciatīvas īstenošanā, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī kopā ar ieinteresētājām pusēm īstenojot pasākumus minētās iniciatīvas atbalstam.

1.2.   EESK uzskata, ka taupības politika un tas, ka trūkst skaidras un vispārēji atzītas izaugsmes politikas, var negatīvi ietekmēt “Jaunatnes iespēju iniciatīvas” rezultātus. Šī svarīgā iniciatīva var kļūt par jaunu iespēju avotu jauniešiem, taču pati par sevi — skatīta atrauti no konteksta — tā nespēs radīt pat vienu jaunu darba vietu. Tāpēc, lai nodrošinātu iniciatīvas pienācīgu īstenošanu, jāatzīst nepieciešamība izveidot piemērotu tautsaimniecisko un finanšu vidi.

1.3.   EESK atzīst, ka jāturpina īstenot pasākumus, kuru mērķis ir novērst mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu. Ļoti svarīgi ir saglabāt vai, ja tas ir iespējams, palielināt dalībvalstu resursus, kas paredzēti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai.

1.4.   Ņemot vērā jaunu vīriešu un jaunu sieviešu atšķirīgo situāciju, EESK uzsver, ka liela nozīme ir labai izglītībai, apmācībai un profesionālajai orientācijai, kam jāpalīdz jauniešiem ne tikai iegūt labāku izglītību, kvalifikāciju un prasmes, bet arī izvēlēties skolu (tostarp augstskolu vai apmācības iestādi), kura viņiem nodrošinātu iespējas atrast piemērotu darbu.

1.5.   EESK atbalsta darba tirgum svarīgu prasmju attīstīšanu, kas tiek īstenota, izmantojot darba devēju un izglītības iestāžu aktīvu sadarbību. Komiteja atzinīgi vērtē to, ka Komisija palielinājusi finansiālo atbalstu programmai “Tavs pirmais EURES darbs” un “Erasmus uzņēmējiem”, kā arī jauniešu mobilitātes veicināšanai.

1.6.   EESK uzskata, ka būtu jāatbalsta iespējas gūt pirmo darba pieredzi un celt kvalifikāciju darba gaitā. Komiteja piekrīt, ka mācekļu vietas un stažēšanās, kā arī brīvprātīgā darba programmas, ir svarīgs instruments, ar kuru jaunieši var iegūt iemaņas un profesionālo pieredzi. Tomēr mācekļu vietas, stažēšanās un brīvprātīgā darba programmas nekādā gadījumā nevar aizvietot regulāru darbu. Šajā saistībā jāuzsver tādu uz stažēšanās kvalitātes uzlabošanu vērstu iniciatīvu nozīme kā Eiropas Stažēšanās un mācekļu vietu kvalitātes harta (European Quality Charter on Internships and Apprenticeships).

1.7.   EESK uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt mācekļu vietu un stažēšanās kvalitātes standartus. Šajā sakarā Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, t. i., 2012. gadā pieņemt kvalitātes vadlīnijas par augstas kvalitātes stažēšanās vietu piedāvājumu un to izmantošanu.

1.8.   EESK norāda, ka paraugprakses apmaiņas, kā arī profesionālās prakses sistēmas izstrādes, īstenošanas un pārraudzības procesā vajadzētu iesaistīt sociālos partnerus.

1.9.   EESK atzīst, ka tādu budžeta līdzekļu palielināšana, ko Komisija tieši piešķir Eiropas brīvprātīgo dienestam, ir lietderīga. Komiteja par interesantu atzīst nodomu izveidot Eiropas brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu. Tomēr EESK ir norūpējusies par to, ka nav pienācīgi izvērtēts pašreizējais izmēģinājuma projekts, kā arī par to, vai tā darbības pamatā patiešām būs brīvprātības princips.

1.10.   Būtu jānodrošina, ka arī pirmajā darba vietā tiek ievērotas obligātās darba tiesības, kurām nevajadzētu atšķirties no normām, kas attiecas uz vecākiem darbiniekiem. Svarīgi ir aizliegt jebkādu diskrimināciju vecuma dēļ. EESK vēlreiz apliecina, ka būtiska nozīme ir tiem līdzekļiem, kas palīdz nodrošināt jauniešiem pastāvīgu, atbilstoši apmaksātu augstas kvalitātes darbu, garantējot sociālo nodrošinājumu jau pašā profesionālās karjeras sākumā.

1.11.   EESK uzsver, ka iniciatīva “jaunatnes garantija” jāatbalsta ar aktīvu darba tirgus politiku, kas mazina atšķirības starp izglītības un apmācības sistēmu un darba tirgu, nodrošinot jauno sieviešu un jauno vīriešu līdztiesību.

1.12.   EESK atkārto savā nesenajā atzinumā par nodarbinātības pamatnostādnēm izvirzītos konkrētos priekšlikumus par to, kā risināt jauniešu darba tirgus problēmas, kas daudzās dalībvalstīs krīzes dēļ ir katastrofāli saasinājušās:

—	noteikt vērienīgus ES mērķus attiecībā uz jaunatnes nodarbinātību;

—	konsekventi īstenot Eiropas “jaunatnes garantiju” visās ES valstīs;

—	palielināt ES finansējumu, kā arī atvieglot tā pieejamību valstīs, ko jauniešu bezdarbs skāris visvairāk;

—	jaunajā ES budžetā nodrošināt lielāku finansējumu, lai apkarotu jauniešu bezdarbu;

—	uzlabot jauniešu piekļuvi bezdarbniekiem paredzētajam atbalstam;

—	cīnīties pret nestabilām darba attiecībām un neregulētiem mācību/prakses veidiem;

—	veicināt Eiropas Savienībā duālās profesionālās izglītības sistēmas modeli (1).

1.13.   EESK norāda, ka daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam plānošanā īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai Eiropas Sociālā fonda (ESF) ietvaros tiktu nodrošināti līdzekļi jauniešiem.

1.14.   Arī turpmāk par prioritāti jāuzskata jaunu augstas kvalitātes darba vietu radīšana. EESK mudina nākamajā daudzgadu finanšu shēmā iekļaut Eiropas jauniešu nodarbinātības stratēģijas (European Youth Employment Strategy) pieņemšanu.

1.15.   Par īpaši svarīgu jāuzskata Komisijas gatavība piešķirt līdzekļus tehniskam atbalstam, lai palīdzētu dalībvalstīm izmantot joprojām pieejamos ES finanšu līdzekļus, proti, runa ir par līdzekļiem no Eiropas Sociālā fonda, kurā daudzgadu finanšu shēmas 2007.–2013. gadam ietvaros dalībvalstu projektiem joprojām ir pieejami 30 miljardi euro.

2.   Komisijas iniciatīvas kopsavilkums. Problēmas konteksts

2.1.   Problēmas, ar kurām jaunieši saskaras darba tirgū, ir strukturālas, un tās jau pastāvēja daudzus gadus pirms pašreizējās krīzes. Ekonomikas krīze, kas sākās 2008. gadā, vēl vairāk izcēla jauniešu problēmas. Vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem bezdarbs ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā visu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū un teju trīs reizes lielāks nekā ekonomiski aktīvo pieaugušo vidū. Laikposmā no 2008. gada līdz 2010. gadam jauniešu bezdarbnieku skaits Eiropas Savienībā pieauga par vienu miljonu, un pašlaik Eiropas Savienībā vairāk nekā 5 miljoni jauniešu ir bezdarbnieki. Satraucoši ir tas, ka patlaban katrs piektais cilvēks Eiropas Savienībā nevar atrast darbu. Turklāt īpašu satraukumu rada ilgtermiņa bezdarba pieaugums jauniešu vidū. Vecuma grupā līdz 25 gadiem vidēji 28 % no jauniešiem bezdarbniekiem ir bez darba ilgāk nekā 12 mēnešus.

2.2.   Stratēģijā “Eiropa 2020” Eiropas Savienībai ir izvirzīti vērienīgi mērķi, un paredzēts, ka to īstenošana sekmēs gudru un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, kas veicinās ES sabiedrības integrāciju. Lai sasniegtu šos mērķus, būtiska nozīme ir jauniešiem. 2010. gada septembrī publicētajā dokumentā par iniciatīvu “Jaunatne kustībā” ir norādīts, ka galvenie faktori, kas palīdz “atraisīt jauniešu potenciālu” un sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, ir visiem pieejama augstas kvalitātes izglītība un apmācība, efektīva un pastāvīga integrācija darba tirgū, pienācīgas kvalitātes un atbilstoši apmaksātas darba vietas, kā arī lielākas mobilitātes iespējas. Taču būtiski ir stratēģijā paredzēto modeli īstenot.

2.3.   Ekonomikas krīze izrādījās tik nopietna, ka mērķus, kas tika izvirzīti iniciatīvā “Jaunatne kustībā”, pagaidām nav iespējams īstenot. Vēl ļaunāk — jauniešu stāvoklis darba tirgū visu laiku pasliktinās. Eiropas Savienībai ir jāiegulda jauniešos un jāīsteno tūlītēji un efektīvi pasākumi, lai samazinātu lielo bezdarbu un novērstu tā rašanos, tostarp ilgtermiņa bezdarbu jauniešu vidū. Lai radītu jaunas darba vietas, jābūt pieejamiem līdzekļiem, kas sekmē ekonomisko izaugsmi, bet vien ar tiem nepietiek, lai atrisinātu jauniešu bezdarba problēmu.

2.4.   Pēc 2011. gadā veiktā pirmā “Eiropas pusgada” novērtējuma par ekonomikas pārvaldību Komisija 2012. gada izaugsmes pētījumā norāda uz pirmajām pazīmēm, kas liecina, ka dalībvalstis nereaģē pietiekami efektīvi uz saņemtajiem ieteikumiem.

2.5.   Ņemot vērā to, ka jauniešu stāvoklis nodarbinātības jomā pasliktinās, Komisija kārtējo reizi mēģina situāciju uzlabot un ierosina “Jaunatnes iespēju iniciatīvu”, kas paredzēta galvenokārt jauniešiem, kuri nav nodarbināti, neizglītojas un nav iesaistīti apmācībā. Tās mērķis ir apvienot konkrētos dalībvalstu un ES pasākumus, kuru prioritātes ir noteiktas stratēģijā “Eiropa 2020”, Padomes 2011. gada jūnija secinājumos attiecībā uz jauniešu nodarbinātību, kā arī Padomes ieteikumā attiecībā uz politiku priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas ierobežošanai.

2.6.   Ņemot vērā situācijas nopietnību, Komisija uzskata, ka dalībvalstīm, sevišķi tām, kurās ir visaugstākais jauniešu bezdarba līmenis, nav jāgaida 2012. gada ieteikumi, bet jāveic stingrāki pasākumi šādās četrās galvenajās jomās:

—	priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skaita mazināšana;

—	darba tirgum atbilstīgu prasmju attīstīšana;

—	pirmās darba pieredzes un praktiskās apmācības atbalstīšana;

—	piekļuve darba tirgum: (pirmā) darba atrašana.

2.7.   Komisija nodrošinās līdzekļus tehniskai palīdzībai, lai mudinātu dalībvalstis izmantot joprojām pieejamus ES finanšu līdzekļus, sevišķi Eiropas Sociālo fondu, kura rīcībā daudzgadu finanšu shēmas 2007.–2013. gadam ietvaros vēl ir 30 miljardi euro, ko varētu piešķirt projektiem.

2.8.   “Jaunatnes iespēju iniciatīvā” ir paredzēta dalībvalstu un Komisijas cieša sadarbība, un tā rosina koordinēt darbības, kuru mērķis ir panākt, lai visas ieinteresētās puses pilnībā izmantotu finansiālo atbalstu un ES instrumentus.

3.   Komitejas vispārīgas piezīmes par Komisijas paziņojumu

3.1.   Paziņojums “Jaunatnes iespēju iniciatīva” jāanalizē ciešā saistībā ar Komisijas ieteikumiem, kas ietverti stratēģijas “Eiropa 2020” iniciatīvās “Jaunatne kustībā” un “Jaunu prasmju un darba vietu programma”, kā arī ar Padomes 2011. gada jūnija secinājumiem par jauniešu nodarbinātību un Padomes ieteikumu attiecībā uz politiku priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas ierobežošanai.

3.2.   Komiteja ir sarūgtināta par to, ka, līdzīgi kā iniciatīvas “Jaunatne kustībā” gadījumā, arī šoreiz Komisija nav iekļāvusi darbības, kas nostiprina un attīsta Eiropas jauniešu jautājuma sociālo un pilsonisko dimensiju. Iniciatīvai vajadzēja veidot sadarbību ar jauniešiem, nevis tikai nodrošināt informāciju par viņiem vai ierosināt pasākumus jauniešu interesēs. Tādēļ Komiteja vēlreiz aicina Komisiju iniciatīvā iekļaut attiecīgos pasākumus. EESK uzsver, ka jaunieši būtu jāiesaista iniciatīvas īstenošanā visos līmeņos.

3.3.   Kopš paziņojuma “Jaunatne kustībā” publiskošanas jauniešu situācija ES darba tirgū nav uzlabojusies, tā ir pat pasliktinājusies. EESK uzskata, ka dalībvalstu makroekonomiskā taupības politika, ko īsteno saistībā ar jauno ekonomikas pārvaldību, un tas, ka trūkst skaidras un vispārēji atzītas izaugsmes politikas, var negatīvi ietekmēt “Jaunatnes iespēju iniciatīvas” rezultātus. Pasākumos, ko īsteno dalībvalstu stingrās budžeta politikas ietvaros, jāņem vērā to ietekme uz jauniešu situāciju darba tirgū. Tāpēc EESK uzskata, ka šī svarīgā iniciatīva var kļūt par jaunu iespēju avotu jauniešiem, taču pati par sevi — skatīta atrauti no plašāka ekonomikas konteksta — tā nespēs radīt pat vienu jaunu darba vietu. Tādēļ, lai nodrošinātu iniciatīvas sekmīgu īstenošanu, jāatzīst nepieciešamība izveidot piemērotu tautsaimniecisko un finanšu vidi. Visos pasākumos, kas virzīti uz ekonomiskās krīzes un valsts parāda problēmas pārvarēšanu, jānodrošina, ka tie nav pretrunā ar centieniem atdzīvināt pieprasījumu un nodarbinātību, kā arī mazināt sociālās problēmas krīzes laikā un pēc tās. Pirmām kārtām jānodrošina publiskie ieguldījumi aktīvas darba tirgus politikas, kā arī izglītības un apmācības īstenošanā.

3.4.   EESK uzsver: ja netiks veikti tūlītēji un efektīvi pasākumi, lai uzlabotu situāciju ES darba tirgū, palielināsies ar darbaspēka migrāciju saistīta intelektuālā potenciāla izšķērdēšana (brain waste) un intelektuālā darbaspēka emigrācija (brain drain). Tas nozīmē ne tikai izglītībā ieguldīto publiskā sektora līdzekļu zaudējumus (kas bieži vien ir neatgriezeniski), bet arī cilvēkkapitāla zaudējumus dalībvalsts un visas ES mērogā.

3.5.   Šajā kontekstā EESK pozitīvi vērtē jauno Komisijas iniciatīvu, kurā ir gan izceltas pašreizējās problēmas, gan uzsvērtas paziņojuma “Jaunatne kustībā” pamatnostādnes. Paziņojuma “Jaunatnes iespēju iniciatīva” pievienotā vērtība ir pievēršanās konkrētām dalībvalstu darbībām, kā arī norādes uz finansiālā atbalsta iespējām, kuras, pēc Komitejas domām, varētu efektīvi uzlabot jauniešu situāciju izglītības jomā un darba tirgū.

3.6.   Komisijas paziņojuma mērķis ir mobilizēt dalībvalstis sākt tūlītējus, konkrētus korektīvos pasākumus nodarbinātības jomā un izveidot saikni starp izglītības un apmācības sistēmām un jauniešu nodarbinātību (sevišķi to jauniešu, kas nav nodarbināti, neizglītojas un nav iesaistīti apmācībā (NEET — Not in Employment, Education or Training)), kā arī uzlabot un nostiprināt tiesību aktus, ņemot vērā to, ka NEET kā parādība bieži vien ir cieši saistīta ar ēnu ekonomiku.

3.7.   Priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skaita mazināšana

3.7.1.   EESK atzinīgi vērtē kārtējo iniciatīvu, kuras mērķis ir mazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skaitu, un apliecina, ka to skolēnu skaita samazināšana, kuri priekšlaicīgi pamet skolu, ir sevišķi svarīgs jautājums it īpaši dažās dalībvalstīs. Tas ir arī viens no stratēģijas “Eiropa 2020” galvenajiem mērķiem (2). EESK uzskata, ka šo pasākumu īstenošana ir jāturpina, saglabājot vai, ja tas ir iespējams, palielinot dalībvalstu resursus, kas paredzēti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai, kā arī cenšoties palielināt izglītības piedāvājuma pievilcību. EESK vienlaikus uzsver, ka izglītības sistēmām jākļūst vieglāk pieejamām visiem sabiedrības locekļiem.

3.7.2.   EESK piekrīt Komisijai, ka bez kavēšanās jāīsteno reintegrācijas pasākumi, izmantojot apmācību, un tāpēc aicina dalībvalstis nekavējoties sākt efektīvus pasākumus, lai mācības priekšlaicīgi pārtraukušo skolēnu skaitu samazinātu līdz 10 %. Pašlaik ES valstīs šis rādītājs ir vidēji 14 %.

3.8.   Darba tirgum atbilstīgu prasmju attīstīšana. Mobilitāte

3.8.1.   EESK piekrīt tam, ka, runājot par jauniešu integrāciju darba tirgū, par nozīmīgu faktoru jāizvirza darba tirgum atbilstīgu prasmju attīstīšana. Darbavietu un izglītības iestāžu tuvināšanu vajadzētu atzīt par pašu būtiskāko, īpaši uzsverot duālās izglītības sistēmas lomu. EESK norāda, ka ļoti svarīgi ir atbalstīt uzņēmējdarbību, kā arī uzņēmēju (gan lauksaimniecības, gan rūpniecības un pakalpojumu nozarē) sadarbību ar izglītības sistēmu visos izglītības līmeņos. Vienlaikus EESK neaizmirst par izglītības nozīmi saistībā ar plašākām, ārpus tirgus esošām sabiedrības vajadzībām. Šajā ziņā ir svarīgi, lai izglītības programmās būtu iekļauti darba tiesību jautājumi un lai būtu nodrošināts, ka skolēni iegūst zināšanas par iespējām, kādas šajā jomā piedāvā Eiropas Savienība. Tādējādi tiktu nodrošināta jauniešu informētība, vēl pirms viņi ienāk darba tirgū, kā arī tiktu nostiprināta viņu piederības sajūta Eiropai.

3.8.2.   EESK vērš uzmanību uz pamatnostādnēm, kas noteiktas Briges paziņojumā par ciešāku Eiropas sadarbību izglītības un profesionālās apmācības jomā laikposmam no 2011. gada līdz 2020. gadam. Eiropai nepieciešamas elastīgas un kvalitatīvas izglītības un profesionālās apmācības sistēmas, kas spēj apmierināt pašreizējās un turpmākās vajadzības. Konsultācijas, kas visas dzīves garumā pieejamas izglītības, apmācības un nodarbinātības jomā, var būt lietderīgs instruments, kā pastiprināt iniciatīvas efektivitāti. Tas ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā intelektuālā darbaspēka emigrācijas problēmu.

3.8.3.   Komiteja iesaka nostiprināt jauniešu mobilitātes instrumentus. EESK atbalsta Komisijas iniciatīvu, kas paredz ar Eiropas Parlamenta atbalstu izstrādāt darba mobilitātes plānu, kura mērķis ir palīdzēt jauniešiem atrast darbu citā ES dalībvalstī, bet uzņēmumiem — sameklēt darbiniekus grūti aizpildāmām vakancēm. EESK uzskata, ka būtiski ir atbalstīt svešvalodu, kā arī informācijas un sakaru tehnoloģiju apgūšanu.

3.8.4.   EESK atbalsta Komisijas iniciatīvu, ar ko paredz piešķirt finansiālu atbalstu programmas “Tavs pirmais EURES darbs” ietvaros. Programmas mērķis ir 2012.–2013. gadā finansiāli palīdzēt aptuveni 5 000 jauniešu sameklēt darbu citās dalībvalstīs. EESK sekos līdzi programmas izmēģinājuma posmam, domājot par programmas turpmāko attīstību.

3.8.5.   EESK atzinīgi vērtē Komisijas pasākumus, kas paredz novirzīt 3 miljonus euro no ESF tehniskās palīdzības, lai palīdzētu dalībvalstīm izveidot atbalsta mehānismu jaunajiem uzņēmējdarbības uzsācējiem un sociālajiem uzņēmējiem. Liela nozīme ir arī tam, ka programmas “Erasmus uzņēmējiem” ietvaros 2012. gadā tiks finansētas aptuveni 600 apmaiņas.

3.8.6.   No otras puses, EESK uzskata, ka Komisijas paziņojumā pienācīga uzmanība nav veltīta problēmai saistībā ar finanšu līdzekļiem, kas tiešu subsīdiju veidā paredzēti tiem jauniešiem, kuri vēlas sākt uzņēmējdarbību (šo līdzekļu nepietiekamības un pieejamības problēma). Runa ir par finanšu līdzekļiem ne vien no ES fondiem, bet arī no dalībvalstu budžetiem. Komiteja uzskata, ka atbalsts gados jauniem uzņēmējiem, kas nolēmuši sākt uzņēmējdarbību, var būt svarīgs instruments jauniešu bezdarba samazināšanai.

3.9.   Pirmās darba pieredzes un praktiskās apmācības atbalstīšana

3.9.1.   Komiteja piekrīt tam, ka mācekļu vietas un stažēšanās ir svarīgs instruments, ar kuru jaunieši var iegūt iemaņas un profesionālo pieredzi, un šim instrumentam jābūt ietvertam uzņēmumu sociālās atbildības stratēģijā. Pieeja, ka jaunajā darbiniekā tiek ieguldīts un ka viņš tiek uzskatīts par būtisku resursu, vainagosies ar to, ka ievērojami palielināsies viņa vēlme iesaistīties uzņēmuma darbībā.

3.9.2.   EESK norāda, ka nozīmīga loma ir aktīvai darba tirgus politikai un darbā iekārtošanas pakalpojumu uzlabošanai šajā jomā. Jau skolas laikā jānodrošina, ka jauniešiem ir pieejami profesionālās orientācijas pakalpojumi par visām jomām — lauksaimniecību, rūpniecību un pakalpojumiem.

3.9.3.   EESK atzīst par svarīgu to, ka Komisija 1,5 miljonus euro piešķīrusi 2012. gadā plānotai kampaņai, lai uzņēmējus plašāk informētu par programmas “Erasmus” un “Leonardo da Vinci” ietvaros organizētajām prakses iespējām.

3.9.4.   Vienlaikus EESK atzīmē, ka svarīgi ir izstrādāt mācekļu vietu un stažēšanās kvalitātes standartus. Jāpieņem vienoti ES noteikumi par stažēšanos. Šajā sakarā EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, t. i., 2012. gadā pieņemt kvalitātes vadlīnijas par augstas kvalitātes stažēšanās vietu piedāvājumu un to izmantošanu, tostarp ES pārskatu par stažēšanos — pārskatu, kas palielinās pārredzamību par visā Eiropas Savienībā stažieriem piedāvātajiem nosacījumiem.

3.9.5.   Stažēšanās nevar aizvietot regulāru darbu. Tai jāsniedz stažieriem iespēja apgūt prasmes, kas vajadzīgas ātrai integrācijai darba tirgū. Stažieriem jāsaņem pienācīga finansiāla atlīdzība par faktisku uzdevumu izpildi darbā. Zems atalgojums vai tā neesamība rada darba tirgus segmentāciju. Lai stažēšanās būtu efektīva un atbilstu darba tirgus vajadzībām, tās izstrādē, organizēšanā, īstenošanā un finansēšanā jāiesaista sociālie partneri.

3.9.6.   EESK modri sekos līdzi un atbalstīs uz stažēšanās kvalitātes uzlabošanu vērstas iniciatīvas, piemēram, Eiropas Stažēšanās un mācekļu vietu kvalitātes hartu (European Quality Charter on Internships and Apprenticeships), kuru ierosināja Eiropas Jaunatnes forums, lai pastiprinātu pilsonisko dialogu, kura mērķis ir izstrādāt atbilstošu regulējumu šajā jomā.

3.9.7.   EESK atzinīgi vērtē to, ka 2010. gadā Eiropas sociālie partneri noslēdza pamatnolīgumu par iekļaujošiem darba tirgiem (inclusive labour markets). EESK uzsver, ka liela nozīme ir nolīgumā minētajiem faktoriem, kas ietekmē integrāciju darba tirgū: a) apkārtējās vides faktori (ar tautsaimniecisko vidi un darba tirgu saistīti faktori, kuri daudzkārt apgrūtina integrāciju), b) tieši ar darbu saistīti faktori un c) individuālie faktori (piemēram, prasmes, kvalifikācija, izglītības līmenis, motivācija, valodu zināšanas, veselības stāvoklis, tostarp invaliditāte, kā arī vairākkārtējs vai ilgtermiņa bezdarbs). EESK aicina dalībvalstu sociālos partnerus steidzami ieviest šo nolīgumu, jo sevišķi virzīties uz augstas kvalitātes stažēšanās un mācekļu vietu skaita palielināšanu.

3.9.8.   EESK apstiprina, ka vajadzētu izstrādāt vienotu Eiropas kvalifikāciju apliecību, kas vienā instrumentā apvienotu kvalifikācijas un prasmes, kuras iegūtas formālās izglītības, neformālās mācīšanās un ikdienējas izglītošanās ietvaros.

3.9.9.   EESK uzsver, ka ir svarīgi apmainīties ar paraugpraksi jauniešu stažēšanās jomā, un pozitīvi vērtē ziņu, ka Komisija ESF ietvaros piešķīrusi 1,3 miljonus euro mācekļu vietu veidošanas atbalstam.

3.9.10.   Šajā sakarā sevišķi svarīga ir to dalībvalstu pieredze, kas ieviesušas duālās izglītības sistēmu. Tās priekšrocība ir tāda, ka tā apvieno tradicionālo skolas izglītību ar zināšanu praktisku pielietošanu uzņēmumos. Tas ļauj skolēnam apgūt darba tirgū pieprasītās prasmes un iemaņas. EESK uzsver, ka paraugprakses apmaiņas, kā arī profesionālās prakses sistēmas izstrādes, īstenošanas un pārraudzības procesā vajadzētu iesaistīt sociālos partnerus. Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas pamatnostādnes šajā jomā. Būtu jāizvērtē, vai duālā apmācības sistēma, ko veido vispārējās un profesionālās izglītības komponenti, ir pārnesama.

3.9.11.   EESK atzīst, ka tādu budžeta līdzekļu palielināšana, ko Komisija tieši piešķir Eiropas brīvprātīgo dienestam, ir lietderīga, lai 2012. gadā varētu nodrošināt vismaz 10 000 brīvprātīgo vietas. Komiteja par interesantu atzīst nodomu izveidot Eiropas brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu. Tomēr EESK ir norūpējusies par to, ka nav pienācīgi izvērtēts pašreizējais izmēģinājuma projekts, kā arī par to, vai tā darbības pamatā patiešām būs brīvprātības princips. Līdzīgi kā praktiskās apmācības gadījumā, uzmanība jāpievērš tam, lai brīvprātīgais darbs būtu augstas kvalitātes.

3.9.12.   EESK atbalstīs pieredzes, kā arī informācijas apmaiņu un izplatīšanu saistībā ar ilgtermiņa brīvprātīgā darba valstu programmām, kas atvieglo profesionālo orientāciju un pirmās darba pieredzes iegūšanu un kas tiek sekmīgi īstenotas dažās dalībvalstīs.

3.10.   Piekļuve darba tirgum: (pirmā) darba atrašana

3.10.1.   Nav iespējams pārvērtēt pirmā darba nozīmi ne vien attiecībā uz turpmākajiem ienākumiem, bet arī saistībā ar profesionālās karjeras attīstību un turpmāko pensiju. Obligāto darba tiesību ievērošanai jābūt nodrošinātai jau pirmajā darba vietā. Šīs prasības nedrīkst atšķirties no normām, kas attiecas uz vecākiem darbiniekiem. Svarīgi ir aizliegt jebkādu diskrimināciju vecuma dēļ. EESK vēlreiz apliecina, ka būtiska nozīme ir pasākumiem, kas palīdz nodrošināt jauniešiem pastāvīgu, atbilstoši apmaksātu augstas kvalitātes darbu jau profesionālās karjeras pašā sākumā (3). Jāapsver tādu programmu ieviešana, kas rada stimulus maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri piedāvā pastāvīgu darbu jauniešiem, kam tā ir pirmā darba vieta.

3.10.2.   Komisijas ieteikumos, kuru mērķis ir panākt lielāku elastību noteikumos par pastāvīga darba līgumiem, jāņem vērā riski, ko var radīt šāds pasākums. Tas, ka ar daudziem jauniešiem (sevišķi profesionālās karjeras sākumā) tiek noslēgti pagaidu darba līgumi, ir par iemeslu duālam (segmentos sadalītam) darba tirgum. Pagaidu darbinieki dzīvo nedrošā situācijā, viņus apdraud bezdarbs un vājas profesionālās karjeras perspektīvas. Duāls darba tirgus kļūst par sevišķi nopietnu problēmu jauniešiem un var radīt situāciju, ka viņiem nepārtraukti jābalansē tāda darbinieka lomā, kas ir pastāvīgi nedrošs par savu nākotni. Tas var negatīvi ietekmēt turpmāko karjeras gaitu. Darba tirgus segmentācija, kas jauniešus padara par otrās šķiras darbiniekiem, nozīmē arī sliktākus darba apstākļus un sliktākas profesionālās attīstības izredzes. EESK iebilst pret nepastāvīgiem un neperspektīviem risinājumiem attiecībā uz integrāciju darba vidē: nevis jāorientējas uz nestabilām darba attiecībām, bet gan būtu jāīsteno pasākumi, lai nodrošinātu, ka pagaidu nodarbinātība un darba vietas ar zemu atalgojumu un nepietiekamu sociālo aizsardzību nekļūst par normu jauniešu gadījumā.

3.10.3.   Stabilitāte un drošība darba tirgū ir svarīga ne vien pašiem darba ņēmējiem, bet ir arī darba devēju interesēs, jo tās sekmē uzņēmumu, nozaru un jomu konkurētspēju un palielina produktivitāti. Tādēļ ikvienam vajadzētu apzināties, ka pagaidu darba līgumi, no darba vietas stabilitātes aspekta raugoties, darba devējam faktiski izmaksā dārgāk nekā pastāvīga darba līgumi.

3.10.4.   EESK atkārto savā nesenajā atzinumā par nodarbinātības pamatnostādnēm izvirzītos konkrētos priekšlikumus par to, kā risināt jauniešu darba tirgus problēmas, kas daudzās dalībvalstīs krīzes dēļ ir katastrofāli saasinājušās:

—	noteikt vērienīgus ES mērķus attiecībā uz jaunatnes nodarbinātību;

—	konsekventi īstenot Eiropas “jaunatnes garantiju” visās ES valstīs;

—	palielināt ES finansējumu, kā arī atvieglot tā pieejamību valstīs, ko jauniešu bezdarbs skāris visvairāk;

—	jaunajā ES budžetā nodrošināt lielāku finansējumu, lai apkarotu jauniešu bezdarbu;

—	uzlabot jauniešu piekļuvi bezdarbniekiem paredzētajam atbalstam;

—	cīnīties pret nestabilām darba attiecībām un neregulētiem mācību/prakses veidiem;

—	veicināt Eiropas Savienībā duālās profesionālās izglītības sistēmas modeli.

3.11.   Dalībvalstīm un darba tirgus dalībniekiem jāizrāda daudz lielāka iniciatīva, lai īstenotu “jaunatnes garantiju”, un jānodrošina, ka četru mēnešu laikā pēc skolas pamešanas jaunieši vai nu strādā, vai mācās, vai iegūst apmācību, vai pārkvalificējas, jo īpaši skolu un stažēšanos priekšlaicīgi pametušie jaunieši, kā arī citi jaunieši, kas nonākuši grūtā situācijā. Eiropas Komisijai vajadzētu efektīvā veidā mudināt dalībvalstis steidzami ieviest šo iniciatīvu.

3.12.   Līdzšinējie dalībvalstu un darba tirgus dalībnieku pasākumi nav uzlabojuši jauniešu situāciju. Tas ir skaidri redzams saistībā ar “jaunatnes garantijas” īstenošanu. EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu iedalīt 4 miljonus euro, lai palīdzētu dalībvalstīm izveidot “jaunatnes garantiju” sistēmas. Šajā sakarā EESK vēlreiz aicina dalībvalstis apzināt visus šķēršļus, lai nodrošinātu “jaunatnes garantijas” īstenošanu un valstu reformu programmu ietvaros noteiktu konkrētus mērķus un pasākumus.

3.13.   EESK uzsver, ka iniciatīva “jaunatnes garantija” jāatbalsta ar aktīvu darba tirgus politiku, kas mazina atšķirības starp izglītības un apmācības sistēmu un darba tirgu, nodrošinot jauno sieviešu un jauno vīriešu līdztiesību. Šajā politikā jāņem vērā arī migrantu, nacionālo un etnisko minoritāšu un personu ar invaliditāti situācija, kā arī gados vecāku darba ņēmēju un pensionāru zināšanas, prasmes, iemaņas un pieredze.

3.14.   Pašreizējās ES nodarbinātības pamatnostādnēs joprojām trūkst konkrētu mērķu attiecībā uz jauniešu nodarbinātību. EESK atkārtoti aicina noteikt izmērāmus Eiropas mērķus, jo īpaši attiecībā uz jauniešu bezdarba ievērojamu samazināšanu un “jaunatnes garantiju”.

3.15.   Par īpaši svarīgu jāuzskata Komisijas gatavība piešķirt līdzekļus tehniskam atbalstam, lai palīdzētu dalībvalstīm izmantot joprojām pieejamos ES finanšu līdzekļus, proti, runa ir par līdzekļiem no Eiropas Sociālā fonda, kurā daudzgadu finanšu shēmas 2007.–2013. gadam ietvaros dalībvalstu projektiem joprojām ir pieejami 30 miljardi euro. Eiropas Komisijai vajadzētu efektīvā veidā mudināt dalībvalstis steidzami un pilnībā izmantot šos līdzekļus.

3.16.   EESK aicina Komisiju skaidri norādīt dalībvalstīm, ka šie līdzekļi jāizmanto galvenokārt projektiem, kas paredzēti jauniešiem. Komisijai vajadzētu vērst dalībvalstu uzmanību uz to, ka līdzekļu sadalē un to atbilstošā piešķiršanā vienmēr būtu jāiesaista sociālie partneri, to jauniešu organizācijas (ja tādas ir), kā arī jauniešus pārstāvošas NVO.

3.17.   EESK norāda, ka daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam plānošanā īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai Eiropas Sociālā fonda ietvaros tiktu nodrošināti līdzekļi jauniešiem, sevišķi tiem jauniešiem, kas nav nodarbināti, neizglītojas un nav iesaistīti apmācībā (NEET). Turklāt īpaša uzmanība jāvelta faktam, ka NEET kā parādība bieži ir cieši saistīta ar ēnu ekonomiku. EESK uzsver, ka gan pašlaik, gan arī nākotnē ir vajadzīga ilgtermiņa, stabila un sistemātiska finansēšanas formula, kas ir pieejama plašai pilsoniskajai sabiedrībai.

3.18.   Arī turpmāk par prioritāti jāuzskata jaunu augstas kvalitātes darba vietu radīšana. EESK mudina nākamajā daudzgadu finanšu shēmā iekļaut Eiropas jauniešu nodarbinātības stratēģijas pieņemšanu. Tādai stratēģijai piešķirtie līdzekļi būtu jāizmanto, lai atbalstītu uzņēmumus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, valsts pārvaldes iestādes un citus darba devējus, kas veido jaunas, kvalitatīvas darba vietas jauniešiem.

---

(1)  Sk. EESK atzinums OV C 143, 22.05.2012, 94. lpp., 5. punkts.

(2)  EESK atzinums par paziņojumu “Jaunatne kustībā”, OV C 132, 03.05.2011., 55. lpp.

(3)  EESK atzinums par paziņojumu “Jaunatne kustībā”OV C 132, 03.05.2011, 55. lpp.

---