4.10.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/39

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Pilsoniskās sabiedrības loma ES, Kolumbijas un Peru daudzpusējā tirdzniecības nolīgumā (DTN)”

2012/C 299/08

Ziņotājs: Giuseppe IULIANO

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2012. gada 19. janvārī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 29. panta 2. punktu nolēma izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par tematu

“Pilsoniskās sabiedrības loma ES, Kolumbijas un Peru daudzpusējā tirdzniecības nolīgumā (DTN)”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ārējo attiecību specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2012. gada 28. jūnijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 482. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 11. un 12. jūlijā (2012. gada 11. jūlija sēdē), ar 139 balsīm par, 4 balsīm pret un 8 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   Tā kā sarunās neizdevās panākt vienošanos par asociācijas nolīgumu ar visām Andu reģiona valstīm, pēc Kolumbijas un Peru lūguma Eiropas Savienība izvēlējās turpināt veidot jaunas tirdzniecības attiecības ar šīm abām valstīm. Sarunas tika pabeigtas 2010. gada maijā, un trīs līgumslēdzējas puses 2011. gada 24. martā vienojās par daudzpusējo tirdzniecības nolīgumu (DTN), kuru oficiāli parakstīja 2011. gada 13. aprīlī. Pašlaik to izskata Eiropas Parlamentā, kuram jālemj par tā apstiprināšanu vai noraidīšanu bez grozījumu veikšanas iespējām. Šajā posmā EESK sniedz savu novērtējumu un virkni pamatnostādņu visu iesaistīto dalībnieku ievērībai, lai tos ņemtu vērā, ja nolīgumu apstiprinās un ratificēs (1).

1.2   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka ES tirdzniecības nolīgums ar Kolumbiju un Peru var būt lietderīgs instruments kā Eiropai, tā arī visām iesaistītajām Andu reģiona valstīm. Ekvadora un Bolīvija, iespējams, vēlēsies sarunas atsākt. DTN var veicināt izaugsmi, konkurētspēju un pienācīgu darbu, jo tirdzniecība ir svarīgs mehānisms attīstības atbalstam un nabadzības mazināšanai. Tā ekonomiskā, sociālā un ekoloģiskā ietekme tomēr uzmanīgi jāizvērtē, un tas jādara pārredzami un vispārēji visu iesaistīto pušu interesēs. Šajā ziņā pilsoniskā sabiedrība var uzņemties un tai jāuzņemas vadošā loma.

1.3   DTN sarunu gaitā ir gūta atziņa, ka dialogs ar līgumslēdzēju pušu pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir nepietiekams. Lai a posteriori mazinātu minēto nepilnību un lai pilsonisko sabiedrību dialogā iesaistītu institucionalizētā veidā, EESK pēc savā pēdējā misijā Peru un Kolumbijā notikušajām debatēm ar abu valstu iestāžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem ierosina izveidot Apvienoto konsultatīvo komiteju (AKK), kuras sastāvā būtu Eiropas, Peru un Kolumbijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un kurai būtu konsultatīvas funkcijas jautājumos, kas skar cilvēktiesības, ilgtspējīgu attīstību un daudzpusējā nolīguma ietekmes novērtēšanu nozaru skatījumā. Minētā AKK noteikts visu pārraugāmo jautājumu kopumu (2), pēc līgumslēdzēju pušu pieprasījuma varēs sniegt konsultācijas par tiem vai arī pēc savas iniciatīvas sagatavot attiecīgus atzinumus, ieteikumus vai pētījumus. AKK reizi gadā tiksies ar līgumslēdzējas puses pārstāvošo organizāciju, izņemot gadījumus, kad, savstarpēji vienojoties, tiks noteikts citādi. AKK būs saderīga ar nolīguma 282. pantā paredzēto sanāksmi, kas atvērta visai pilsoniskajai sabiedrībai un pilsoņiem. AKK ar līgumslēdzējam pusēm varēs vienoties par iespēju noteikt nolīguma īstenošanas nozaru ietekmes rādītājus. Mehānismi, kas jau pārbaudīti iepriekšējos ES nolīgumos ar citām valstīm un pasaules reģioniem var būt atsauce minētā veida konsultatīvās sistēmas īstenošanai.

1.4   EESK uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi stiprināt sadarbību starp Eiropas Parlamentu un Kolumbijas un Peru parlamentiem, un tāpēc pauž atzinību par Eiropas Parlamenta apstiprināto rezolūciju, kas var ļaut ieviest parlamentāros mehānismus uzņemto saistību izpildes vienlaicīgai pārraudzībai. Īpaši jānorāda uz saistībām attiecībā uz cilvēktiesību stāvokli, SDO pienācīga darba nodrošināšanas programmu, kas attiecas uz darba apstākļiem un arodbiedrību stāvokli, sieviešu un vīriešu līdztiesību, legālo imigrāciju ar garantijām, nolīgumiem par vides aizsardzību un — tiesiskās aizsardzības jomā — strīdu izšķiršanas komitejas iespējamu izveidi.

1.5   EESK uzskata, ka šāda veida padomdevēja iestāde DTN ļaus iesaistīt pilsonisko sabiedrību, institucionalizēt konsultācijas, ietekmēt to norisi, risināt radušās problēmas, nodrošināt efektīvu un tiešu komunikāciju ar atbildīgajiem par nolīguma īstenošanu, kā arī izstrādāt konkrētus ieteikumus par tā piemērošanas pozitīvām vai negatīvām sekām.

1.6   2012. gada maijā Kolumbiju un Peru apmeklēja EESK delegācija. Apmeklējums bija sekmīgs, ņemot vērā satikto pušu skaitu un līmeni un iegūto vērtīgo informāciju, kas palīdzējusi šajā atzinumā atspoguļot abu pušu pilsoniskās sabiedrības nostāju un formulēt priekšlikumu izveidot pilsoniskās sabiedrības apvienotu konsultatīvo komiteju DTN uzraudzībai. Šajā atzinumā analizētas galvenās Kolumbijā un Peru esošās problēmas, kuras būs jāuzrauga pilsoniskajai sabiedrībai.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1   Eiropas Savienība ar Andu reģiona valstīm un jo īpaši Kolumbiju un Peru uztur arvien ciešākas ekonomiskas un tirdzniecības attiecības. ES ir kļuvusi par otro lielāko Andu reģiona valstu tirdzniecības partneri pēc ASV. Pēdējā desmitgadē tirdzniecība starp ES un Andu reģiona valstīm ievērojami pieaugusi: divpusējās plūsmas ir palielinājušās no EUR 9 100 miljoniem 2000. gadā līdz EUR 15 800 miljoniem 2007. gadā, un ikgadējais pieaugums ir 8,25 % (3). Divpusējās preču tirdzniecības apjoms starp Eiropas Savienību, Kolumbiju un Peru 2010. gadā bija EUR 16 000 miljoni.

2.2   Tirdzniecības nolīgumu parakstījušās puses ir izveidojušas attiecības ne tikai ekonomikas nozarē, un tās citstarp aptver tādas jomas kā politiskais dialogs, kultūra, izglītība un zinātne. ES ir atbalstījusi demokrātiskās pārveides procesus un devusi ieguldījumu cilvēktiesību aizsardzībā, uzņemoties solidaritātes saistības, ko EESK vērtē atzinīgi un atbalsta.

2.3   Skatāmā DTN priekšvēsturi veido 2003. gada 15. decembrī parakstītais “Politiskā dialoga un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Andu Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses”, kā arī attiecīgās tiesības un pienākumi, ko puses ir uzņēmušās kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībnieces (4).

2.4   DTN ļaus ievest līgumslēdzēju pušu preces un produktus attiecīgo valstu tirgos, piemērojot ievērojamu muitas tarifu samazinājumu. Uz daudziem Kolumbijas un Peru rūpniecības nozares produktiem, kuriem saskaņā ar īpašo veicināšanas režīmu (GSP+) piemēro stingrākus noteikumus, tiks attiecināti elastīgāki ievešanas kritēriji (5). Sarunās panākta vienošanās par izmaiņām vairākās nozarēs, tostarp naftas ķīmijas, plastmasas, tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas, zivsaimniecības produktu, banānu, cukura un kafijas ražošanas nozarēs. Tāpat būs svarīgi uzraudzīt DTN piemērošanas ietekmi līgumslēdzēju pušu lauksaimniecības nozarē tādos jautājumos kā cilmes vietas nosaukums, drošības klauzulas, nozaru stabilitātes mehānismi, jo minētie aspekti būs jāuzrauga un jāizvērtē. Komiteja augstu vērtē atsauces uz tirdzniecības nozīmi ilgtspējīgā attīstībā un godīgas un taisnīgas tirdzniecības veicināšanā (6).

2.5   Gan Peru, gan Kolumbijā ir augsts neoficiālās ekonomikas līmenis, un vienas no tās vissmagākajām sekām ir Andu reģiona valstīs reģistrētie nedeklarētā darba augstie rādītāji. Tāpēc Komiteja pauž bažas par darba standartiem Kolumbijā un Peru. Jauniešu un sieviešu stāvoklis ir īpaši smags, jo šīm grupām bezdarbs ir izteiktāks un darba līgumu un darba nosacījumi ir sliktāki. Ietekmes novērtējumos ir jāiekļauj dzimumu perspektīva un jāpievērš uzmanība jauniešu darba apstākļiem, jo sievietes un jaunieši saskaras ar īpašām problēmām (7). EESK arī atkārtoti norāda, ka ir jāpieņem un jāīsteno konkrēti un efektīvi pasākumi, lai pakāpeniski izskaustu bērnu darbu, kas ir satraucoša parādība abās valstīs.

2.6   Cilvēktiesību stāvoklis, tostarp darba tiesību un arodbiedrību tiesību stāvoklis Kolumbijā un Peru nopietni satrauc Kolumbijas un Peru iedzīvotājus un Eiropas pilsonisko sabiedrību. EESK pauž gandarījumu par DTN 1. pantā skaidri minēto, ka demokrātijas vai cilvēktiesību principu pārkāpšana var būt iemesls nolīguma darbības pagaidu vai galīgai apturēšanai. EESK pauž gandarījumu arī par to, ka līgumslēdzējas puses nolīguma 269. panta 3. punktā (8) uzņēmušās saistības ievērot SDO galvenās konvencijas, un izsaka cerību, ka tās tiks pilnībā ievērotas visā līguma darbības laikā.

2.7   EESK vairākkārt ir paudusi savu viedokli par to, kā būtu jānorisinās sarunām par tirdzniecības nolīgumiem. EESK uzskata, ka divpusējiem nolīgumiem jābūt saskaņā ar daudzpusēju pieeju (9). EESK uzskata, ka divpusējās sarunas nedrīkst novest pie tā, ka ES samazinātu savas prasības sociālajā, nodarbinātības un vides jomā. Minētās dimensijas tāpat kā ekonomikas dimensija ir jāņem vērā īpaši un ir jāmeklē mehānismi, kā tās saskaņot nolīgumu īstenošanas gaitā.

2.8   Turklāt Komiteja uzskata: pieredze liek secināt ka, nolīgumu īstenošanā aktīvi iesaistot pilsonisko sabiedrību, attiecīgajās valstīs var noteikt svarīgus potenciālus partnerus, izveidot visām pusēm izdevīgas attiecības un veicināt iespējamu domstarpību atrisināšanu. Prasība ES nolīgumos, par kuriem sarunas jau beigušās vai vēl notiek, iekļaut sociālo dimensiju ir Komitejas jau pieņemta nostāja, kas pausta tās agrākajos atzinumos. (10).

2.9   EESK jau iepriekšējos atzinumos ir pozitīvi novērtējusi ES lēmumu izstrādāt ilgtspējas ietekmes novērtējumus (IIN), lai varētu iesniegt priekšlikumus un noteikt koriģējošus pasākumus, kas palielina tirdzniecība nolīguma pozitīvo ietekmi un cik vien iespējams mazina iespējamo negatīvo ietekmi. EESK atkārtoti pauž ierosinājumu IIN gatavot, pilnībā iesaistot pilsonisko sabiedrību, lai nodrošinātu saistību izpildi, mazinātu riskus un stimulētu iespējas, ko sniedz tirdzniecības liberalizācija (11).

2.10   EESK nevar nepieminēt, ka sarunas par nolīgumu ar Kolumbiju un Peru ir tikušas kritizētas un apšaubītas no abu pušu sabiedrisko un arodbiedrību organizāciju puses (12). Jo īpaši EESK piekrīt bažām par nepietiekamo dialogu ar pilsonisko sabiedrību sarunu gaitā. Tādēļ Komiteja atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Parlaments ir pieņēmis rezolūciju, kurā ir uzsvērts, ka, piemērojot DTN, ir svarīgi izveidot skaidrus uzraudzības un pārraudzības mehānismus, kuros piedalītos pilsoniskās sabiedrības pārstāvji (13).

2.11   Paužot pilsoniskās sabiedrības viedokli, Komiteja uzskata, ka ar tirdzniecības nolīgumiem ir jāveicina tādas pārmaiņas, kas citstarp labvēlīgi ietekmē uzņēmumu sociālās atbildības attīstību, jānosaka pienākums Eiropas uzņēmumiem izmantot tādu pašu profesionālo praksi, kāda tiek pieprasīta viņu izcelsmes valstī, jārada kvalitatīvas un ar garantijām papildinātas darba vietas, jāsekmē koplīgumu slēgšana, jāļauj cieši uzraudzīt dabas resursu izmantošanu, jāpalīdz samazināt neoficiālo ekonomiku un nelegālo darbu. Šādiem nolīgumiem jāpalīdz izskaust cilvēktiesību pārkāpšanu, apkarot nabadzību un sociālo nevienlīdzību un jāļauj uzlabot iedzīvotāju, īpaši visnelabvēlīgākajā stāvoklī esošo iedzīvotāju, dzīves kvalitāte.

2.12   EESK uzskata, ka daudzpusējā tirdzniecības nolīgumā ir iekļauti panti — piemēram, 1. pants par cilvēktiesībām, 282. pants par pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību un 286. pants par ietekmes novērtējumiem —, kas dod iespēju gan abu pušu (14) pilsoniskās sabiedrības organizāciju maza mēroga institucionalizētai, autonomai un pārstāvošai līdzdalībai, tām izveidojot apvienotu konsultatīvu komiteju, gan Peru, Kolumbijas un Eiropas pilsoniskajai sabiedrībai atvērta kopēja foruma darbībai.

2.13   EESK pauž cerību, ka DTN palīdzēs līgumslēdzējām pusēm risināt tādas steidzamākās sociāli ekonomiskās problēmas, kā nabadzība, sociālā nevienlīdzība un vardarbība, un ļaus uzlabot dzīves apstākļus iedzīvotājiem, jo īpaši visnelabvēlīgākajā stāvoklī esošajām to grupām. Tāpēc Komiteja uzskata, ka ir noteikti vajadzīgs, lai visu trīs pušu pilsoniskās sabiedrības varētu aktīvi piedalīties nolīguma īstenošanā un tā ietekmes novērtēšanā.

2.14   2012. gada maijā Kolumbiju un Peru apmeklēja EESK delegācija. Apmeklējums bija sekmīgs, ņemot vērā satikto pušu skaitu un līmeni un iegūto vērtīgo informāciju, kas palīdzējusi šajā atzinumā atspoguļot abu pušu pilsoniskās sabiedrības nostāju un formulēt priekšlikumu izveidot pilsoniskās sabiedrības apvienotu konsultatīvo komiteju DTN uzraudzībai. Apmeklējums ir ļāvis konstatēt pašreizējo stāvokli saistībā ar sociālajām, darba un ekonomikas problēmām abās valstīs un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārliecības trūkumu (izņēmums ir tikai abu valstu darba devēju organizācijas, kas nolīgumu atbalsta) attiecībā gan uz savu valstu valdības, gan nolīguma spēju palīdzēt tās atrisināt. Apmeklējuma laikā tika gūts apliecinājums par distanci, kas šķir valdību, kuras apgalvo, ka ir rīkotas plašas konsultācijas un informācijas kampaņas, un pilsoniskās sabiedrības organizāciju skatījumu (15).

2.15   Šajā atzinumā uzsvērti daži galvenie problemātiskie jautājumi līgumslēdzējās valstīs, kuri būs jāuzrauga attiecīgo valstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Attiecībā uz Kolumbiju tiek uzsvērts cilvēktiesību jautājums un tā pozitīvie un negatīvie aspekti, kā arī arodbiedrību tiesību pārkāpšana, stāvoklis likuma par kompensācijām upuriem piemērošanā, zemes restitūcija un nesodāmības problēma. Attiecībā uz Peru tiek analizēts stāvoklis darba un sociālajā jomā, īpaši stāvoklis raktuvēs, kā arī bērnu darba izmantošanas jautājums, emigrācija uz Eiropu un pirmiedzīvotāju tiesības.

2.16   EESK aicina iesaistītā puses, apspriežoties ar pilsonisko sabiedrību, un vislabāk ar AKK starpniecību izstrādāt DTN papildinošu pārredzamu un saistošu rīcības plānu cilvēktiesību, vides tiesību un darba tiesību jomā. Tajā būtu jānosaka skaidri, noteiktam termiņam paredzēti un uz rezultātiem vērsti mērķi katrā no minētajām jomām. Minētā sakarā EESK piekrīt Eiropas Parlamenta 2012. gada 13. jūnija rezolūcijas 15. punktā izteiktajām prasībām.

3.   Kolumbija

3.1   Cilvēktiesības: panākumi un trūkumi

3.1.1   Jaunā valdība nāca pie varas 2010. gada augustā. Valdības vadītājs ir prezidents Santos, kurš jautājumos, kas saistīti ar cilvēktiesībām, ir mainījis virzību. Viceprezidents ir A. Garzón, bijušais arodbiedrību apvienības Central Unitaria de Trabajadores (CUT) ģenerālsekretārs un bijušais darba ministrs, kurš atbilstoši savai ievirzei sekmē valsts mēroga sociālā dialoga nostiprināšanas politiku. Prezidenta Santos nostāja cilvēktiesību jautājumā atšķiras no viņa priekšgājēja A. Uribe administrācijas nostājas. Stingras retorikas vietā, kas cilvēktiesību aizstāvjiem nozīmēja reālus draudus, valdības nostāja ir kļuvusi mērenāka, un tā ir veikusi pasākumus dialoga veicināšanai. Pirmo reizi valdība ir atzinusi, ka pastāv iekšējs bruņots konflikts, un šķiet, ka ir apņēmusies to galīgi atrisināt.

3.1.2   Kolumbija cieš no smaga iekšēja konflikta, kura sekas grauj valsti vairāk nekā 60 gadus. Tas ir bruņots konflikts, kura dažādie dalībnieki ir reizē vardarbības izraisītāji un upuri. Neraugoties uz valdības centieniem, kā atzīst Amnesty International, stāvoklis joprojām ir ļoti sarežģīts (16).

3.1.3   Kolumbijā joprojām darbojas pati vecākā kontinenta partizānu grupa: Kolumbijas revolucionārie bruņotie spēki (FARC). Gan minētā grupa, gan Nacionālās atbrīvošanas armija (ELN) savos formējumos turpina iesaistīt zēnus un meitenes, kurus izmanto bruņotajā konfliktā, un ir izvietojušas pretkājnieku mīnas daudzos apgabalos, kā arī saņem finansējumu, pateicoties attiecībām, kas izveidotas ar narkotiku kontrabandas tīklu. Kolumbija pēc Kongo Demokrātiskās Republikas ir otrajā vietā bērnu kareivju skaita ziņā (17).

3.1.4   No savām ierastajām dzīves un darba vietām ir pārvietoti 1,5 līdz 3 miljoni iedzīvotāju. FARC 2012. gada februārī paziņoja, ka pārtrauc nolaupīšanas operācijas, un atbrīvoja 10 militāros ķīlniekus. Tomēr ieslodzījumā joprojām tiek turēts nezināms skaits civiliedzīvotāju (18).

3.1.5   Gadiem ilgi, jo īpaši kopš 70. gadiem, ir nogalināti tūkstošiem lauksaimnieku, strādnieku, arodbiedrību aktīvistu, skolotāju, cilvēktiesību aizstāvju, apgabala, kopienas un lauku sociālo organizāciju vadītāju u.c. Kā informē Nacionālā arodbiedrību skola (Escuela Nacional Sindical), kas ir ar savu darbu cilvēktiesību un arodbiedrību aizstāvēšanas jomā pazīstama NVO, kopumā kopš 1986. gada ir nogalināti vairāk nekā 2 900 arodbiedrību aktīvistu. Narkotiku kontrabanda joprojām ir bieži sastopama nelikumīga darbība, kuras tīkli aptver valsts teritoriju un sazarojas pasaules mērogā. Manu militari parādības izskaušanas centieni nereti ir veicinājuši vardarbības palielināšanos. Valsts un starptautiskās cilvēktiesību organizācijas ir apsūdzējušas daudzus bruņoto spēku un drošības spēku kaujiniekus tādu cilvēku slepkavībās, kuri turēti aizdomās par piederību partizānu grupējumiem — tie ir tā dēvētie “neīstie pozitīvie” gadījumi (19).

3.1.6   Pašreizējā Kolumbijas sabiedrībā sieviešu stāvokli joprojām raksturo nevienlīdzība un diskriminācija. Sieviešu un vīriešu nevienlīdzība ir vērojama ģimenēs, kur ir augsts uz dzimumu balstītas vardarbības līmenis; ekonomikas jomu raksturo augstu bezdarba līmenis, arvien lielāks skaits neoficiāli nodarbinātu sieviešu (57 %) un atšķirīgs atalgojums vīriešiem un sievietēm; politikas jomā lēmumu pieņemšanas augstākos līmeņos sieviešu ir ļoti maz.

3.1.7   Atbilstoši valsts galveno arodbiedrību centru (CUT, CTC, CGT) ziņojumiem sociālajā dialogā, kas ir būtiski sagrauts iepriekšējo valdību laikā, joprojām nav vērojamas pietiekamas izmaiņas, kas iezīmētu pozitīvu tendenci. Minētās konfederācijas norāda, ka sociālā dialoga trūkums ir sekmējis arodbiedrību izveides rādītāja samazināšanos no 14 % līdz 4 %. Jāatzīmē, ka pēdējos gados Kolumbijas arodbiedrību tiesības cieši uzrauga SDO (20); šī organizācija ir veikusi daudzas faktu vākšanas misijas un valstī uztur pastāvīgu struktūrvienību, lai uzraudzītu cilvēktiesību, darba un arodbiedrību tiesību pārkāpumus. 2011. gadā tika nogalināti 29 arodbiedrību vadītāji un aktīvisti. Daudzos gadījumos to ir izdarījuši “demobilizēti” paramilitāro grupu locekļi. Ir bijuši mēģinājumi nogalināt vēl desmit arodbiedrību aktīvistus. 27. aprīlī tika noslepkavots D. Aguirre, Cukurniedru novācēju nacionālās arodbiedrības ģenerālsekretārs, un tā ir 7. arodbiedrību locekļa slepkavība šogad.

3.1.8   Kā pozitīvs aspekts jānorāda tas, ka ir palielināts to Valsts galvenā prokurora biroja (Fiscalía General de la Nación — FGN) darbinieku skaits, kuri norīkoti šādu noziegumu izmeklēšanai. Tāpat arī jāatzīmē, ka pēc FNG iniciatīvas Nacionālais kongress ir apstiprinājis Kriminālkodeksa 200. panta grozījumu, ar kuru tiek palielināti cietumsodi un naudas sodi personām, kas kavē vai traucē pulcēšanās tiesību vai darba tiesību īstenošanu, vai kuras piemēro represijas likumīga streika, sanāksmes vai apvienības veidošanas gadījumā (21). 2012. gada janvārī FGN un Nacionālajai arodbiedrību skolai izdevās panākt vienošanos par informācijas apmaiņu un virzību uz vienotas metodoloģijas izstrādi, lai definētu, identificētu un dokumentētu noziegumus pret arodbiedrību locekļiem.

3.1.9   Neraugoties uz to, ka vardarbības gaisotne valstī ir mazinājusies, joprojām tiek veikti terora akti: tajā pašā dienā, kad stājās spēkā brīvās tirdzniecības nolīgums ar ASV, 2012. gada 15. maijā, tika izdarīts atentāts pret bijušo ministru Hoyos, laupot dzīvību diviem viņa apsargiem un ievainojot 49 personas.

3.1.10   Likums par cietušajiem un zemes restitūciju. Minētajā 2011. gadā pieņemtajā likumā ir atzīta bruņota konflikta esamība un upuru tiesības. Tajā paredzēta kompensācija personām, kuras cietušas cilvēktiesību pārkāpumu dēļ, tostarp tādu pārkāpumu, ko veikušas oficiālas valsts personas. Līdz šim tā piemērošana ir bijusi neregulāra un nepilnīga, taču šis likums nozīmē svarīgas pārmaiņas cietušajiem, kuriem līdz šim netika atzītas nekādas tiesības. EESK apmeklējuma laikā pilsoniskās sabiedrības organizācijas darīja zināmu, ka personas un kopienas, kas atguvušas īpašumā zemi, saņem draudus. Lauksaimniecības ministrija EESK informēja, ka tiesneši tiek apmācīti tādas zemes restitūcijai, kas piešķirta, pamatojoties uz krāpnieciskiem juridiskiem pieprasījumiem. Šādi pieprasījumi ir ļāvuši likumīgi iegādāties zemi par ļoti zemām cenām, liekot piespiedu kārtā no tās aiziet zemniekiem, kam tā piederējusi. Šāda zeme bieži tiek izmantota nelegālai narkotiku audzēšanai. Tiek piedāvāta arī aizsardzība ģimenēm, kas atgriezušās uz savas zemes, kuru bija pametušas teritorijas kontroles nolūkā izdarītā partizānu grupu spiediena dēļ.

3.1.11   Nesodāmība — pastāvīga problēma Kolumbijā. Ir panākts zināms progress galvenajās izmeklēšanas lietās cilvēktiesību jomā, tostarp lietās, kas saistītas ar “parapolitikas” skandālu, kurā tika atklātas pretlikumīgas likumdevēju attiecības ar paramilitārajiem grupējumiem. Tika veikta izmeklēšana par vairāk nekā 120 bijušajiem parlamenta deputātiem un aptuveni 40 tika pasludināti par vainīgiem (22). Tomēr 2012. gada februārī Valsts galvenās prokurores (23), kura bija atbildīga par galvenajām lietām attiecībā uz korupciju un paramilitārajiem grupējumiem, narkotiku kontrabandistiem un partizāniem un kura bija paudusi noteiktu apņemšanos izbeigt nesodāmību, ievēlēšana tika anulēta. Izmeklēšanā tika atklātas kādreizējās drošības dienesta (DAS) saiknes ar paramilitārajiem grupējumiem un daudzos gadījumos tā tieša atbildība par draudiem, kas izteikti cilvēktiesību aizstāvjiem, tiesnešiem, žurnālistiem, arodbiedrību pārstāvjiem un advokātiem, kā arī to slepkavībām (24). 2011. gada oktobrī valdība paziņoja par DAS likvidēšanu un jauna centrālā izlūkošanas biroja izveidi.

3.1.12   Valdība ir ierosinājusi pretrunīgu un strīdīgu Konstitūcijas 221. panta reformu, kas militārajai krimināltiesai piešķirtu sākotnējo kontroli attiecībā uz izmeklēšanu, kas saistīta ar iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko veikuši drošības spēku darbinieki. Ar šo reformu tiktu noteikta prezumpcija, ka visi noziegumi, ko valsts bruņoto spēku darbinieki pastrādājuši, veicot dienesta operācijas un/vai procedūras, ir “saistīti ar dienestu”, un tāpēc vismaz pirmajā instancē uz tiem attiektos militārā jurisdikcija. Amerikas Cilvēktiesību komisija un ANO ir vairākkārt norādījuši uz militārās tiesvedības objektivitātes un neatkarības trūkumu, kas liek apšaubīt tās spriedumu uzticamību (25). Kolumbijas bruņotie spēki un drošības spēki ir vairākkārt apsūdzēti par nāvessodu izpildi bez tiesas sprieduma, un ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos Kolumbijas birojs ir aprēķinājis, ka laikā no 2004. līdz 2008. gadam valsts aģenti ir noslepkavojuši vairāk nekā 3 000 personu. Kopš tā laika šādu gadījumu skaits ir ievērojami samazinājies, taču šāda prakse nav izskausta pavisam (26). Dažādas valsts un starptautiskās organizācijas ir pieprasījušas prezidentam Santos atsaukt ierosināto grozījumu (27).

3.1.13   Neraugoties uz iepriekš izklāstīto, sarunās ar uzņēmējiem tika pausts viņu viedoklis, ka nolīgums sekmēs likumīgo ekonomiku, oficiālu darbu, cilvēktiesības un vides aizsardzību un palīdzēs mazināt vardarbību.

4.   Peru

4.1   Pēdējā desmitgadē nabadzības līmenis šajā valstī ir samazinājies, taču saskaņā ar Pasaules Bankas datiem (28), joprojām 15 % iedzīvotāju iztiek ar mazāk nekā diviem dolāriem dienā. Joprojām ir vērojamas būtiskas atšķirības starp lauku un pilsētu reģioniem. Tāpēc izaugsmei līdz šim ir raksturīga ļoti nevienlīdzīga ienākumu sadale. Vidējie ienākumi (un tātad privātais patēriņš) ir palielinājušies, taču ne pietiekami, un 2010 gadā tas bija USD 404.

4.2   Nodarbinātības un arodbiedrību stāvoklis. 2009. gadā gandrīz 73 % strādājošo iedzīvotāju nebija darba līguma, 7 % bija pastāvīgi līgumi un 20 % bija pagaidu līgumi (29). SDO 2011. gadā norādīja uz neoficiāla darba un nepietiekamas nodarbinātības palielināšanos, faktiskās minimālās algas samazināšanos un ārkārtīgi augstu bērnu darba līmeni (42 %). Peru piedzīvo lauksaimniecības produktu eksporta uzplaukumu, kas pagaidām vēl nesniedz labumu nozares darba ņēmējiem. 2008. gadā pirms pasaules krīzes sākuma darba līgums bija nedaudz vairāk par 200 tūkstošiem darba ņēmēju. 2011. gada pirmajā pusgadā atveseļošanās sāka nostiprināties; darba ņēmēju atalgojuma līmenis bija vēsturiski augstākajā līmenī. Taču šajā nozarē darba dienas var būt ļoti garas, atalgojums ir mazāks par vidējo minimālo algu (30), samaksa par virsstundām ir mazāka, un pārsvarā tiek slēgti pagaidu darba līgumi (31).

4.3   EESK atzinīgi vērtē saistības, kas pieņemtas, pildot SDO pamatkonvencijas un pienācīga darba nodrošināšanas programmu, taču atkārtoti norāda, ka Peru un Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu jāpiedalās to piemērošanas uzraudzībā. Pienācīgas kvalitātes darba pamatnosacījums ir sociālais dialogs, proti, darba devēju un arodbiedrību organizāciju līdzdalība koplīguma ietvaros. Pēdējais minētais aspekts ir ļoti svarīgs, jo tas papildina tiesību aktus, lai uzlabotu darba ņēmēju darba apstākļus. EESK ierosina arī oficiāli paredzēt tādas pieredzes apmaiņu, kas saistīta ar sociālo dialogu.

4.4   Bērnu darbs Peru ilgstoši rada bažas šīs valsts pilsoniskajai sabiedrībai. Jo īpaši tas ir konstatēts kalnrūpniecības nozarē, kur strādā arī meitenes. Skaitļus var izmantot tikai kā atsauces, jo oficiālā statistika parasti pilnībā neatspoguļo šīs parādības apmēru, taču saskaņā ar SDO programmas IPEC  (32) datiem divās no trim kalnraču ģimenēm bērni, kas jaunāki par 18 gadiem, strādā kādā no izrakteņu ieguves, apstrādes un transportēšanas jomām. Lai gan meitenes parasti nestrādā raktuvju dziļumā, viņas arvien vairāk tiek iesaistītas darbos raktuvju iekšpusē un uztur sakarus starp ārpasauli un raktuvēm. SDO uzsver, ka bērnu darba izskaušana raktuvēs stimulēs tehnoloģisku pārmaiņu uzsākšanu, sociālās aizsardzības uzlabošanu un iesaistīto nepilngadīgo izglītības iespēju paplašināšanu. Šajā pakāpeniskajā procesā ļoti svarīga ir pilsoniskās sabiedrības līdzdalība. ES attiecībā uz saviem tirdzniecības partneriem un ES uzņēmumiem, kuri darbojas citos kontinentos, ir uzņēmusies konkrētas saistības bērnu darba izskaušanai. Jautājumi, kas saistīti ar uzņēmumu sociālo atbildību un darba un cilvēktiesībām ir aktuāli arī ārpus Eiropas robežām. Piemērojot DTN, šīs saistības būs jāatjauno un jānovērtē, kā tās ietekmē bērnu darba pašreizējo stāvokli.

4.5   Emigrācija uz ES. Saskaņā ar Valsts Statistikas un informātikas institūta datiem (33) ir aprēķināts, ka laika posmā no 1990. līdz 2009. gadam to peruāņu skaits, kuri dzīvo ārpus valsts, ir sasniedzis 2 038 107 personas. Pēc Spānijas (kur dzīvo aptuveni 200 000 peruāņu) Itālija ir viena no tām valstīm, kuras pēdējos gados ir uzņēmušas lielāko skaitu peruāņu (34). EESK uzskata, ka legālā imigrācija ar garantijām ir pozitīvs un bagātinošs aspekts. DTN noteiktajā uzraudzības mehānismā ar pilsoniskās sabiedrības līdzdalību ir jāņem vērā imigrantu cilvēktiesību stāvokļa uzraudzība un novērošana un cilvēku tirdzniecības novēršana.

4.6   Pirmiedzīvotāju tiesības. EESK atzīmē to, ka ir stājies spēkā 2011. gadā apstiprinātais likums par iepriekšēju apspriešanos (35) s. Minētajā likumā ir atzītas pirmiedzīvotāju tiesības, un tas var veicināt sociālo iekļaušanu un beidzot nodrošināt demokrātijas priekšrocības arī sākotnējiem iedzīvotājiem. Likums ir daudzu sociālo dalībnieku pūliņu rezultāts, taču īpašus centienus ir veltījuši paši pirmiedzīvotāji, kuri pastāvīgi ir prasījuši izstrādāt tiesības, kas nodrošinātu apspriešanās pienākuma efektīvu ievērošanu. Pilnībā piemērojot šo likumu, Peru apliecinās, ka ievēro saistības, kuras tā uzņēmusies SDO 169. konvencijas ietvaros.

4.7   Ollanta Humala valdība pilnvaras pārņēma 2011. gada 28. jūlijā. Tai jārisina nopietnas problēmas un no tās tiek daudz gaidīts. DTN parakstīšana ar ES var palīdzēt problēmas atrisināt un cerības pārvērst par pozitīvu pārmaiņu apliecinājumiem, ja netiek uzskatīts, ka vēlamās pārmaiņas var radīt nolīguma parakstīšana vien. EESK šajā atzinumā pauž vēlmi dot ieguldījumu labākās turpmākajās ES un Peru attiecībās, kopā ar Peru pilsonisko sabiedrību piedaloties ieviestajos uzraudzības un novērtēšanas mehānismos. EESK ir iepriekš apstiprinājusi un atkārtoti norāda, ka ir svarīgi, lai pilsoniskās sabiedrības līdzdalības struktūras vai mehānismi būtu reprezentatīvi un neatkarīgi no izpildvaras.

---

(1)  DTN ir jāratificē 27 parlamentiem Eiropas Savienībā un Kolumbijas un Peru parlamentam.

(2)  Piemēram, kā noteikts Darba tiesību rīcības plānā, kas iekļauts nolīgumā starp Kolumbiju un ASV, kā arī īpašajā veicināšanas režīmā ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai (GSP+).

(3)  “ES un Andu reģiona valstu tirdzniecības ilgtspējas ietekmes novērtējums”, ko pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma 2009. gadā ir izstrādājis uzņēmums Development Solutions, Ekonomiskās politikas pētniecības centrs un Mančestras Universitāte.

(4)  Tāpat arī ES un Kolumbijas cilvēktiesību protokola mērķi (2009), kas ratificēti 2012. gada 30. janvārī Bogotā notikušajā cilvēktiesību dialoga mehānisma VI kārtējā sanāksmē

(5)  Īpašs veicināšanas režīms ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai.

(6)  DTL 271. un 324. pants.

(7)  EESK atzinums “Sarunas par jauniem tirdzniecības nolīgumiem — EESK viedoklis”, ziņotāji: J.Peel y E. Pichenot OV C 211, 19.08.2008, 82. lpp.

(8)  “Katra puse apņemas savos tiesību aktos un praksē visā savā teritorijā veicināt un efektīvi ieviest starptautiski atzītus darba pamatnoteikumus, kas ietverti SDO pamatkonvencijās:”, DTN 269. panta 3. punkts.

(9)  OV C 211, 19.08.2008, 82. lpp.

(10)  “EESK uzskata, ka ir jāiekļauj sociālā dimensija atbilstīgi tam, ka šis nolīgums neaprobežojas vienīgi ar tirdzniecības jautājumiem, bet tā vispārējais mērķis ir sociālās kohēzijas sekmēšana.”, ziņotājs: J. M. Zufiaur (OV C 248, 25.08.2011, 55. lpp.)

(11)  EESK atzinums “Ilgtspējas ietekmes novērtējumi (IIN) un ES tirdzniecības politika”, ziņotāja: Evelyne Pichenot, (OV C 218, 23.07.2011, 14. lpp.)

(12)  Eiropas Arodbiedrību konfederācijas, Starptautiskās Arodbiedrību konfederācijas (SAK), Amerikas Arodbiedrību konfederācijas un Pasaules Arodbiedrību padomes 2012. gada 22. februāra vēstījums Eiropas Parlamentam. Kolumbijas Vispārējās strādnieku konfederācijas (CGT) nostāja attiecībā uz ES un Kolumbijas tirdzniecības nolīgumu, 2012. gada 15. februāris.

(13)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 13. jūnijā apstiprinātā rezolūcija par Eiropas Savienības, Kolumbijas un Peru daudzpusējo tirdzniecības nolīgumu

(14)  No ES puses EESK.

(15)  B pielikumā sniegts ziņojums par apmeklējumu un tā programma.

(16)  Amnesty International deklarācija 2012. gadā Ženēvā notikušajā ANO Cilvēktiesību padomes 19. sesijā.

(17)  Starptautiskās tiesas, kas izskata noziegumus pret bērniem, kurus ietekmējis karš un nabadzība, ziņojums http://www.tribunalinternacionalinfancia.org.

(18)  2012. gada 28. aprīlī pretēji solītajam kā ķīlnieks tika nolaupīts franču žurnālists R. Laglois, kurš tika atbrīvots pēc dažām nedēļām.

(19)  Saskaņā ar Kolumbijas likumiem tā ir aizsargātu personu nonāvēšana.

(20)  Avots: Standartu piemērošanas komisijas regulārie ziņojumi, starptautiskās darba konferences, SDO.

(21)  Kolumbijas vēstniecības Briselē sniegts ziņojums par Valsts galvenā prokurora biroja darbību, 2012. gada marts.

(22)  2011. gada februārī bijušo senatoru Mario Uribe, bijušo kongresa priekšsēdētāju un prezidenta Álvaro Uribe brālēnu, atzina par vainīgu attiecībās ar paramilitārajiem grupējumiem.

(23)  V. Morales kdzes ievēlēšanu anulēja, pamatojoties uz apsūdzību par pārkāpumiem iecelšanas procedūrā.

(24)  2011. gada septembrī J. N. Cotes, kurš bija DAS vadītājs no 2002. gada līdz 2005. gadam, tika atzīts par vainīgu izlūkošanas aģentūras izmantošanā paramilitāro grupējumu vajadzībām, kā arī kāda augstskolas profesora slepkavībā 2004. gadā.

(25)  Amerikas Cilvēktiesību komisijas ziņojums par Kolumbiju.

(26)  Ziņojums par cilvēktiesībām pasaulē 2012. gadā, Human Rights Watch.

(27)  Vēstule prezidentam Santos, Human Rights Watch, 2012. gada 9. februāris.

(28)  World Development Indicators, Pasaules Banka, 2011. gads.

(29)  Peru Nodarbinātības ministrijas dati.

(30)  Dienas alga ir no USD 8,84 līdz USD 10, un mēneša iztikas minimums ir USD 259,61.

(31)  Skaidrs piemērs pagaidu darba līgumu neatbilstošai izmantošanai ir prakse palmu eļļas nozarē.

(32)  SDO programma bērnu darba izskaušanai.www.ilo.org.

(33)  Peru: peruāņu starptautiskās emigrācijas un ārvalstnieku imigrācijas statistika, 1990. – 2009. gads, Lima: 2010.

(34)  Kopš 2011. gada ES finansē projektu “Migrējošā Peru”

(35)  Likums Nr. 29785: Likums par tādām pirmiedzīvotāju vai sākotnējo iedzīvotāju tiesībām uz iepriekšēju apspriešanos, kas atzītas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 169. konvencijā.

---