4.10.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/34

1.1

Apzinoties, ka Eiropas Savienība un Moldovas Republika ir abpusēji ieinteresētas tuvināties, šajā atzinumā EESK pēc 2012. gada martā notikušās misijas ir nolēmusi sniegt konkrētus priekšlikumus ar mērķi:

1.2

Sniedzot savus ieteikumus Komisijai un Eiropas Parlamentam, Komiteja iesaka sagatavot līdzsvarotu brīvās tirdzniecības nolīgumu un līdztekus rūpēties par pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanu visos šā procesa posmos. Lai šis nolīgums būtu padziļināts un visaptverošs, Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta pasākumiem ir jābūt saskaņotiem. Komiteja iesaka:

1.3

Ar minētajiem ieteikumiem Moldovas publiskās pārvaldes iestādēm Komiteja mudina valdību un parlamentu:

1.4

Sniedzot šos ieteikumus Moldovas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, Komiteja vēlas Austrumu partnerības ietvaros veidot attiecības ar Moldovas pilsonisko sabiedrību. Komiteja adresē pilsoniskajai sabiedrībai šādus priekšlikumus, ar kuriem tā būtu gatava iepazīstināt konferencē Moldovā, lai īstenotu partnerības sadaļu, kurā paredzēta saziņa ar partnerības valstu iedzīvotājiem. Līdztekus Moldovas Ekonomikas, sociālo un vides lietu padomes izveidei EESK iesaka sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības partneriem:

2.1

Moldovas pilsoniskā sabiedrība ar dažu eksistējošo mehānismu palīdzību jau ir iesaistījusies politikā, kuras mērķis ir tuvināšanās ES. Valsts līdzdalības veicināšanas padomē, kas izveidota 2011. gada janvārī, ir 30 locekļu; tā ir konsultatīva iestāde un sadarbojas ar valdību, otra konsultatīva struktūra izveidota parlamentā. Valsts Eiropas integrācijas konvencija nodibināta 2010. gada novembrī un tajā ir iesaistījušās vairākas organizācijas ar mērķi sniegt priekšlikumus un izplatīt informāciju par Eiropas integrācijas procesu, lai veidotu tiešu un atklātu dialogu ar iesaistītajām pusēm. Turklāt valsts līmenī ir izveidotas vairākas pilsoniskās sabiedrības organizāciju tematiskās platformas.

2.2

Moldovas organizācijas ir iesaistījušās dažādās Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības foruma grupās: “Demokrātija, cilvēktiesības, laba pārvaldība un stabilitāte”; “Vispārēji ieteikumi”; “Vide, enerģētika un klimata pārmaiņas”; “Tieši personiski sakari”. EESK vēlas plašāk izvērst piektās darba grupas “Sociālais dialogs” darbību, kas plašākā nozīmē aptvers arī ekonomikas un sociālos jautājumus (3).

2.3

Sociālajiem partneriem ir būtiska loma ES un Moldovas tuvināšanās procesā. Darba ņēmēju organizāciju neatkarība atzīta Konstitūcijā un noteikta 2000. gada jūlija likumā, kas garantē arodbiedrību brīvību, kolektīvās sarunas un to aktīvu aizsardzību. Pēdējo gadu laikā stāvoklis arodbiedrību jomā ir būtiski mainījies, jo divas pastāvošās arodbiedrības — Moldovas Republikas Arodbiedrību konfederācija (MRAK) un Solidaritate ir apvienojušās, izveidojot vienu galveno arodbiedrību organizāciju — Moldovas Valsts arodbiedrību konfederāciju (MVAK). Pēc iestāšanās Starptautiskajā arodbiedrību konfederācijā MVAK ir sākusi piedalīties starptautiskos pasākumos un sanāksmēs. Tā varētu arī lūgt novērotājas statusu Eiropas Arodbiedrību konfederācijā.

2.3.1

Galvenā darba devēju organizācija — Moldovas Darba devēju konfederācija ir dibināta 1996. gadā un tajā ir 32 biedri. Tā sevi uzskata par apolitisku un neatkarīgu organizāciju. Valsts nodarbinātības aģentūra pārrauga ES un Moldovas projektu “Mobility Partnership”, rūpējoties par to, lai Moldovas darba tirgus integrācija norisinātos bez šķēršļiem. Darba devēju organizācijas iesaistījušās šajā integrācijā, īstenojot šā projekta lēmumus vietējā un reģionālajā līmenī.

2.3.2

Tātad būtu lietderīgi, lai sociālie partneri, sadarbojoties ar analogiem Eiropas vai dalībvalstu speciālistiem, stiprinātu savas vienības, kas sniedz informāciju par padziļināto un visaptverošo brīvās tirdzniecības nolīgumu.

2.4

Dažu iedzīvotāju slāņu stāvoklis, īpaši laukos, joprojām ir nestabils. Sociālās situācijas pasliktināšanās īpaši smagi skar sievietes — augsts bezdarba līmenis, zems kvalifikācijas līmenis, algu pazemināšanās, sezonas darbs vai nepietiekami sociālie pakalpojumi. Sieviešu tiesības ir līdzvērtīgas vīriešu tiesībām, bet darba tirgū viņas ir neaizsargātākas. Turklāt Moldovas uzņēmēju vidū ir tikai 14 % sieviešu. Pārmērīgi liela daļa lauku iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības līmeņa (4), turklāt 2009. gadā palielinājās nabadzīgu laucinieku īpatsvars. Raizes rada Moldovas bērnu stāvoklis, kurus apdraud dažādas problēmas: pastāvīgas dzīvesvietas neesamība, bērnu darbs, tirdzniecība un prostitūcija. Joprojām plaši izplatīts ir “sociālo bāreņu” fenomens — ģimenes atdod bērnus bāreņu namiem nabadzības dēļ.

2.5

Pēdējos gados ir uzlabojusies plašsaziņas līdzekļu darbība. Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu koordinācijas padome 2010. gada oktobra beigās ar ES un Eiropas Padomes atbalstu pieņēma jaunu metodoloģiju, kuras uzdevums ir pārraudzīt politikas atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos. Turklāt 2010. gadā ir izveidoti divi jauni televīzijas kanāli (Jurnal TV un Publika TV), kā arī četri jauni radiokanāli (Radio Sport, Aquarelle FM, Publika FM, Prime FM). Par prioritāti būtu jānosaka žurnālistu sagatavošana par Eiropas jautājumiem. Panākumi vārda brīvības jomā dos iespēju uzlabot iedzīvotāju un uzņēmēju, īpaši lauksaimnieku, informēšanu par tuvināšanās problēmjautājumiem.

2.6

Neraugoties uz nenoliedzamo progresu, pilsonisko sabiedrību joprojām skar nopietnas organizatoriskas problēmas. Joprojām pastāv teritoriālā nevienlīdzība — nevalstiskais sektors aktīvi darbojas lielajos centros — Kišiņevā, Belcos, Kahulā un Ungenos, bet plašā valsts teritorijā tas nav pietiekami aktīvs. Savukārt arodbiedrību teritoriālā pārstāvība ir labāka. Pastāvīgas šķelšanās dēļ sadarbība starp abiem Dņestras krastiem ir diezgan ierobežota. Turklāt NVO ir pietiekami lielā mērā atkarīgas no atsevišķiem ārējiem palīdzības sniedzējiem, kas var negatīvi ietekmēt NVO neatkarību un ilgstošu pastāvēšanu. Ekspertu tīkli, pat ja tie ir kvalitatīvi, ir balstīti uz pārāk ierobežotu speciālistu skaitu, jo lielāko darbojošos NVO skaits beidzamo gadu laikā gandrīz nav mainījies.

3.1

Jauna ES un Moldovas padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības nolīguma sagatavošana attiecas uz precēm, pakalpojumiem un investīcijām, savukārt tā padziļinātais un visaptverošais raksturs nodrošina acquis communautaire efektīvu transponēšanu un piemērošanu tirdzniecības jomā. Tam vajadzīgs pienācīgs atbalsts un būtiskas reformas. Moldovas ekonomiku negatīvi ietekmē konkurētspējas trūkums, kura iemesli ir dažādi — transporta infrastruktūras (īpaši ceļu) sliktais stāvoklis, iekšējā tirgus nelielais apmērs, inovāciju trūkums, pastāvīgs stabilitātes trūkums politikā, grūtības iegūt finansējumu un korupcija. Eksports vairs nav orientēts tikai uz postpadomju valstu tirgiem. Ārējās tirdzniecības pārorientēšana uz Eiropu ir reāls fakts — gandrīz 50 % eksportēto preču paredzētas Eiropas tirgum. Tas izskaidrojams ar tekstilrūpniecības preču apjoma palielināšanos eksporta jomā (no 10 % 1999. gadā līdz 22,7 % 2008. gadā) (5), jo kvalificēta darbaspēka izmaksas ir nelielas.

3.2

Vienlaikus ar sarunām tika uzsākts ietekmes pētījums par ilgtspējīgu attīstību, un 2012. gada septembrī gaidāmi tās rezultāti, kas ļaus noskaidrot tirdzniecības paplašināšanas pozitīvās un negatīvās sekas (6). Konsultanta uzdevuma aprakstā (7) ir noteikts, ka ir jāapspriežas ar EESK par šo sarunu svarīgākajiem jautājumiem, kā arī par ieguldījumu sabiedriskajā apspriešanā. Turklāt tam īpaša vērība jāvelta “nostājas dokumentam”, ko Komisija sagatavos šā pētījuma noslēgumā, kā arī rūpīgi jāizvērtē atbalsta pasākumi.

3.3

Šis nolīgums ES neradīs lielu risku — apdraudējums galvenokārt ir saistīts ar sanitārajām un fitosanitārajām normām un investīciju garantijām. Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un piesaistītu Eiropas investīcijas, ir nepieciešams pastiprināt korupcijas apkarošanu. Pēc korupcijas uztveres indeksa rādītājiem 2011. gadā Moldova ierindojās 112. vietā pasaulē, sasniedzot 2,9 punktu līmeni 10 pakāpju skalā (8). Iesaistītās iestādes ir Ekonomisko noziegumu un korupcijas apkarošanas centrs, kā arī īpašā korupcijas apkarošanas prokurora vienība. Spēkā esošie tiesību akti ir adekvāti, bet korupcijas novēršanas politikas īstenošana ir nepilnīga. Politiskās dzīves finansējuma trūkums, iedzīvotāju pārliecība par nolemtību un pilsoniskās sabiedrības nepietiekamā līdzdalība rada daudzas problēmas. Korupcijas apkarošana ir viena no starptautisko atbalsta sniedzēju (Eiropas Padomes, ES, SIDA, Pasaules bankas, UNDP, USAID u. c.) galvenajām prioritātēm. Šajā jomā darbojas arī vairākas NVO apvienības (korupcijas analīzes un novēršanas centrs, Transparency International Moldova, korupcijas novēršanas alianse, kā arī Pētnieciskās žurnālistikas centrs). Politiskās pārmaiņas līdz šim nav jūtami ietekmējušas šo jomu.

3.4

Padziļinātais un visaptverošais brīvās tirdzniecības nolīgums daudzējādi ietekmēs sociālo jomu. Tāpēc EESK uzsver sociālā dialoga nozīmi valsts attīstībā. Komiteja iesaka pieņemt Eiropas Padomes Sociālās hartas kolektīvo prasību protokolu, uzlabot darba inspekciju un izveidot darba tiesas. Moldovas pārvaldes iestādes sadarbojas ar ILO nedeklarēta darba jomā, lai tuvotos Eiropas standartiem, un piedalās Eiropas aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gada (2012) pasākumos. Vienlaikus jāuzlabo arī to migrantu uzņemšana, kuri atgriežas Moldovā, un jāatbalsta Moldovas iedzīvotāju tiesības ārzemēs. Darba spēka sagatavošana un pārkvalificēšana arī ir viena no prioritārajām jomām.

3.5

Sarunās par nolīgumu viens no nozīmīgākajiem jautājumiem ir lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas nozare. Moldovas lauksaimniecībai vēl ir daudz darāmā izcelsmes sertifikācijas, sanitāro un fitosanitāro normu ievērošanas kontroles vai konkurences noteikumu ievērošanas jomā, lai varētu eksportēt preces uz Eiropas tirgiem un nodrošināt pārtikas nekaitīgumu. Līdz šim ir pieņemti standarti, bet to reāla ieviešana ir ilgs un dārgs process, īpaši lopkopjiem (2008. gadā vienīgais dzīvnieku valsts produkts, ko Moldova varēja eksportēt, bija medus). Piemērojoties Eiropas standartiem, mazajiem ražotājiem rodas augstas izmaksas, tāpēc pārvaldes iestādēm ir jāīsteno institucionālo reformu politika un jāsniedz atbalsts lauksaimniecības pārtikas un vīnkopības nozarei. Lai pielāgotos Eiropas standartiem, ļoti vērtīgi būs tie projekti, kurus finansē ar Eiropas Komisijas tirdzniecības veicināšanas mehānisma palīdzību.

3.6

Rūpniecības nozares, kurās ilgstoši bija vērojama lejupslīde, šķiet, ir guvušas labumu no konkurētspējas un cenu labvēlīgās attiecības turpat netālu no Eiropas tirgiem, par ko liecina tekstilrūpniecības nozares straujā attīstība. Šos vieglās rūpniecības uzņēmumus var izvietot visā teritorijā, īpaši nabadzīgajos dienvidu reģionos. Valsts ziemeļu daļā, pateicoties vācu investoriem, attīstību sāka autobūves nozare. Moldovas līdzdalība Donavas reģiona stratēģijā un lielo rūpniecības iekārtu modernizācijā (īpaši to, kuri atrodas Dņestras labajā krastā), būtu pozitīvs faktors attīstības jomā.

3.7

Lai to varētu uzskatīt par padziļinātu un visaptverošu, brīvās tirdzniecības nolīgums ar ES jāsagatavo, balstoties uz Moldovas kapacitāti pielāgoties acquis communautaire. Lai šo prasību īstenotu, būs vajadzīgs atbilstīgs finansējums. Iekšējā tirgus paplašināšanas pieredze ir nepārprotami apliecinājusi struktūrfondu izšķirošo nozīmi sociālās un teritoriālās kohēzijas nodrošināšanā. Tāpēc Komiteja iesaka veikt līdzvērtīgus atbalsta pasākumus, lai mazinātu sociālās nevienlīdzības vai teritoriālo atšķirību palielināšanās risku. Šajā nolūkā nolīguma uzraudzības komiteja īpašu uzmanību veltīs lauksaimniecības un lauku attīstības programmas īstenošanai (ENPARD).

3.8

Moldovas ekoloģiskā bilance rada nopietnas bažas par nākotni (augsne, ūdens, enerģija), un tā ir jāņem vērā sarunās par nolīgumu. Šajā ziņā smagas sekas ir atstājis padomju mantojums, īpaši saistībā ar toksisko atkritumu apsaimniekošanu. Beidzamo gadu laikā piedzīvotie sausuma periodi liecina, ka vides un klimata apstākļu pasliktināšanās var ietekmēt Moldovas ekonomiku. Divas trešdaļas no iedzīvotāju dzeramā ūdens pieprasījuma nodrošina ar ūdens pazemes resursiem, taču vairāk nekā puse gruntsūdeņu ir piesārņoti. Vides politiku raksturo piešķirto līdzekļu nepietiekamība, neraugoties uz starptautiskajām saistībām, piemēram, EIB. Turklāt ir svarīgi palielināt visu to ekonomikas dalībnieku informētību, kuri vēl pietiekami neapzinās transporta un rūpniecības jomas uzdevumus. Kaut arī Moldova ir pievienojusies Eiropas enerģētikas kopienai, tā ir ļoti atkarīga no fosilo energoresursu importa, tomēr energoefektivitāte joprojām ir zema. EESK iesaka atbalstīt vides aizsardzības organizācijas tādās jomās kā energotaupība, resursu racionāla izmantošana un atkritumu apsaimniekošana.

3.9

Ietekmes novērtējumā īpaši ir jāskata stāvoklis Piedņestrā, lai no padziļinātā un visaptverošā brīvās tirdzniecības nolīguma aspekta gūtu pārskatu par tā iespējamo ietekmi uz robežu drošību un ekonomiskajām un sociālajām sekām. Šis nolīgums varētu palīdzēt atrisināt iekšējās nesaskaņas un nodrošināt teritoriālo integritāti.

4.1

Lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības gatavību aktīvākam dialogam un apspriešanai, EESK iesaka izveidot Moldovas Ekonomikas, sociālo un vides lietu padomi, sekojot pieredzei citās šā reģiona valstīs. Izpētot dažādu Eiropas valstu pieredzi, būs iespējams izvēlēties Moldovas ceļu.

4.2

Moldovas Ekonomikas, sociālo un vides lietu padomes projekts ir paredzēts, lai strukturētu pilsonisko sabiedrību, stiprinātu tās ietekmi un pastāvību. Pašreizējais ad hoc struktūru skaita pieaugums liecina par elastīgu un eksperimentālu vidi, taču to pastāvīgums nav drošs un darbība ir nestabila. Sociālo partneru un apvienību vai NVO nostājas pārklājas, tāpēc to viedoklis sabiedriskajās debatēs nav pietiekami skaidrs.

4.3

Moldovas Ekonomikas, sociālo un vides lietu padome sniegtu vērtīgu ieguldījumu konsensa veidošanā par sabiedrības izvēli un dotu iespēju attīstības modelī ņemt vērā dažādas intereses. Kopīgs darbs, kura pamatā ir saskaņošana, ir jābalsta uz ilgtspējīgas attīstības trijiem pīlāriem. Šāda pieeja ir būtiska, lai Piedņestras reintegrācijas stratēģija būtu efektīva.

4.4

Ekonomikas, sociālo un vides lietu padome nodrošina analīžu neatkarību, tās pasargājot no oponējošo pušu strīdiem, un resursu izcelsmes neatkarību, tomēr dod iespēju apmainīties viedokļiem. Turklāt tajā būs jāskata arī ar dzimumu, izcelsmi vai reliģiju saistīti diskriminācijas apkarošanas jautājumi.

4.5

Moldovas Ekonomikas, sociālo un vides lietu padome dotu iespēju izvērtēt sabiedrisko politiku saistībā ar acquis communautaire pārņemšanu. Šajā iestādē varētu izveidot tirdzniecības nolīguma uzraudzības komiteju, kas sadarbotos ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju.