4.10.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 299/12

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eiropas Tehnoloģiju platformas (ETP) un pārmaiņas rūpniecībā” (pašiniciatīvas atzinums)

2012/C 299/03

Ziņotājs: ZBOŘIL kgs

Līdzziņotājs: GIBELLIERI kgs

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2012. gada 19. janvārī saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu nolēma izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par tematu

“Eiropas Tehnoloģiju platformas (ETP) un pārmaiņas rūpniecībā”

(pašiniciatīvas atzinums).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI) atzinumu pieņēma 2012. gada 11. jūnijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 482. plenārajā sesijā, kas notika 2012. gada 11. un 12. jūlijā (11. jūlija sēdē), ar 138 balsīm par, 2 balsīm pret un 1 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   EESK apzinās, ka paredzēt pārmaiņas rūpniecībā — tas ir grūts, bet vienlaikus nepieciešams uzdevums, kas jāveic, pamatojoties uz vairākiem svarīgiem šīs pārmaiņas ietekmējošiem faktoriem. Viena no galvenajām pārmaiņu virzītājām ir pētniecība un inovācija (P&I), un Eiropas Tehnoloģiju platformas (ETP) ir nozīmīgākie šo pārmaiņu rādītāji.

1.2   EESK aicina Eiropas Komisiju (EK) turpināt atbalstīt jau izveidoto Eiropas Tehnoloģiju platformu darbu un uzlabot gan šādu platformu savstarpējo sadarbību, gan to sadarbību ar iesaistītajām Eiropas iestādēm.

1.3   EESK atzīst, ka ar ETP saistītajām rūpniecības nozarēm ir svarīga nozīme vērtību ķēdē: daudzi jauninājumi ir atkarīgi no pamata procesiem (ražošanas, pārstrādes, mežsaimniecības, robottehnikas) un materiāliem (ķimikālijām, tērauda veidiem utt.). Tādējādi procesu un materiālu jauninājumi paši par sevi ir Eiropas inovācijas katalizatori.

1.4   EESK apzinās, ka ETP jau patlaban risina sociālus problēmjautājumus. Tie darbojas jomā, kura izaugsmes un darba vietu pievienotās vērtības ziņā būtiski ietekmē sabiedrību. ETP dod atbildi uz būtiskiem rīcībpolitikas jautājumiem (piemēram, bioekonomika, izejvielas un resursu izmantošanas efektivitāte).

1.5   ETP ir skaidrs un konkrēts piemērs augšupējai pieejai Eiropas pētniecības un inovācijas politikai, kuru raksturo ražotāju un citu svarīgu ieinteresēto personu iesaistīšana visos inovācijas posmos. Šāda pieeja vajadzīga pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”.

1.6   Lai uzlabotu ETP darbību, EESK aicina efektīvāk īstenot EK tiesiskā regulējuma vienkāršošanas procesu (ietverot dalību ES projektos), vairāk pūļu veltīt iestāžu iniciatīvu sadrumstalotības un savstarpējās konkurences mazināšanai, labāk koordinēt politikas pasākumus un nākotnē palielināt redzamību iestāžu līmenī.

1.6.1   EESK uzskata, ka ETP ir būtiska nozīme ES rūpniecības politikas stimulēšanā. Tajās nozīmīgu devumu un stingru atbalstu sniedz rūpniecība — būtisks EK ekonomikas stūrakmens. ETP darbu virza rūpniecība, tādējādi nodrošinot to iniciatīvu atbilstību norisēm rūpniecības nozarē. ETP devums attiecas ne tikai uz tehnoloģijas un pētniecības vajadzībām, bet arī uz tehnoloģiju pārnesi.

1.6.2   Attiecībā uz esošajiem piemēriem (Eiropas Tērauda tehnoloģiju platformu (ESTEP), Spānijas Tērauda tehnoloģiju platformu (PLATEA) un citiem) arodbiedrībām un pārējām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, sistemātiski sadarbojoties, būtu vairāk jāiesaistās Eiropas, valstu un reģionālajās tehnoloģiju platformās (attiecīgi ETP, VTP un RTP), lai varētu aptvert arī sociāli un sabiedriski svarīgus jautājumus, kas stiprina attiecīgo stratēģiskās izpētes programmu ietekmi.

1.6.3   Problēmas, kas saistītas ar MVU līdzdalību, būtu risināmas, pastāvīgi veicot salīdzinošo vērtēšanu un izmantojot visveiksmīgākos piemērus, kā to jau dara Kurināmā elementu un ūdeņraža kopuzņēmums.

1.7   Attiecīgās valstu un reģionālās platformas veidotas pēc ETP struktūras parauga, tikai dalībvalstu līmenī. Ciešāk sadarbojoties ar ETP, būtu jāuzlabo ES, valstu un reģionālo P&I programmu koordinācija un saskaņa.

1.8   ETP var dot ļoti lielu ieguldījumu Eiropas politikas īstenošanā. Lai veicinātu inovāciju publiskajā un privātajā sektorā, ir definētas konkrētas prioritātes: efektīva resursu izmantošana un energoefektivitāte pārstrādes nozarē (SPIRE), publiskā un privātā sektora partnerības uz bioloģiskiem resursiem balstītas rūpniecības nozarēs (uz bioloģiskiem resursiem balstītas rūpniecības ieguldījums izaugsmē), Eiropas inovāciju partnerības ūdens resursu, izejvielu un “Gudro pilsētu” jomā (kopā ar Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu (SET), kā arī Energomateriālu rūpnieciskās izpētes iniciatīva (EMIRI). Padziļinātā starpnozaru sadarbība un koordinācija ar ETP palīdzību nākotnē dos labumu Eiropas sabiedrībai.

1.9   EESK aicina ES iestādes gādāt par starptautiskās sadarbības uzlabošanu, lai piesaistītu mūsdienīgāko pasaules pieredzi un zināšanas, ko izmantot un komercializēt ES interesēs.

1.10   Būtu jāveicina un jāatvieglo VTP papildu piekļuve gudrai specializācijai veltītiem struktūrfondiem valsts un reģionālajā līmenī.

1.11   Līdzās pētniecībai pievēršoties arī inovācijai, ETP nozīme sociālo problēmu risināšanā palielināsies. Tam ir īpaši liela nozīme labklājības uzturēšanā Eiropā.

1.12   EESK ir gandarīta par to, ka ETP darbojas kā saikne uz inovācijas rīkiem, kurus nosaka pieprasījums, papildinot P&I pasākumus un paātrinot rezultātu ieviešanu tirgū. ETP ir izšķirīgi svarīgas arī P&I rezultātu izplatīšanā. Komiteja aicina aktīvāk izmantot koordinācijas atbalsta pasākumus, lai stimulētu sadarbību vērtību ķēdē.

1.13   Ražošanas procesi un ar tiem saistīti pētniecības un inovācijas pasākumi zaudē savu pievilcību gan visas sabiedrības acīs, gan jo sevišķi jauniešu vidū. Šo parādību izraisījusi arī ražošanas pārcelšana ārpus Eiropas robežām, kas kā apburtajā lokā noved pie vēl plašākas rūpnīcu pārcelšanas. EESK pauž cerību, ka ETP spēs veicināt informētību par dažādu rūpnieciskās ražošanas procesu nozīmīgumu.

1.14   ES ražošanas lejupslīde ir faktors, kas var ietekmēt ETP. ES rūpniecības nozares zaudē savu vadošo pozīciju pasaulē; salīdzinājumā ar citām pasaules daļām tajās vērojama vāja gatavība uzņemties risku un nepietiekama uzņēmējdarbības iniciatīva.

1.15   ETP kontekstā kā stratēģiski platformu elementi būtu jāsaglabā un jāstiprina uz cilvēkiem vērsta izglītība, apmācība un mācīšanās. Tālab pastāvīgi būtu jāveido ciešas saiknes ar atbilstošām ES nozaru sociālā dialoga komitejām un Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomi.

1.16   ETP var ievērojami ietekmēt arī sociālos un sabiedriskos jautājumus, īpaši attiecībā uz valsts izglītības un profesionālās izglītības un apmācības (PIA) sistēmu pārorientēšanu atbilstīgi Eiropas rūpniecības un ražošanas nozaru vajadzībām. Lai darbiniekus sagatavotu tā, ka viņi spēj rīkoties ar jaunajām procesu tehnoloģijām un pētniecības un inovācijas pasākumu rezultātā izstrādātajiem produktiem, ir jāiegulda liels darbs apmācībā un pārkvalificēšanā. Strādāt ar jaunajām augsta līmeņa tehnoloģijām spēs vienīgi kvalificēti un stabili darba ņēmēji.

2.   ETP dibināšana un vēsture

2.1   ES Padome 2003. gada martā aicināja stiprināt Eiropas Pētniecības telpu (EPT), veidojot ETP, kuras būtu tehnoloģiskās zinātības, nozaru, regulatoru un finanšu iestāžu kontaktpunkts.

2.2   ETP tika izveidotas kā nozaru vadīti ieinteresēto personu forumi ar mērķi definēt vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus pētniecībai un tehnoloģijai un izstrādāt attiecīgas vadlīnijas. To uzdevums bija palīdzēt palielināt sinerģiju starp dažādiem pētniecības jomas dalībniekiem un izvirzīt prioritātes vairākās tehnoloģijas jomās, lai veicinātu ES izaugsmi, konkurētspēju un ilgtspēju.

2.3   ETP attīstību kā starpniece ir atbalstījusi EK. Patlaban EK darbojas kā novērotāja un iesaistās strukturētā dialogā par pētniecības prioritātēm. ETP ir neatkarīgas organizācijas; tās nav EK pārvaldībā vai pārraudzībā. Komunikāciju nodrošina EK CORDIS tīmekļa vietne, ETP biļetens un regulāri ETP vadības semināri.

2.4   Dažas ETP ir brīvi veidoti tīkli, kuru locekļi sapulcējas gadskārtējās sanāksmēs, savukārt citām ir juridiski noteikta struktūra un dalības maksa. Visas ETP ir apvienojušas ieinteresētās personas, panākušas vienprātību par kopīgu redzējumu un izstrādājušas stratēģisko izpētes programmu. ETP ir veidojušās nozarēs un publiskajā sektorā strādājošo pētnieku dialogā ar valstu valdību pārstāvjiem; tās arī palīdz veidot vienprātību un efektīvāk saskaņot investīciju centienus.

2.5   ETP stimulē efektīvas publiskās un privātās partnerības (PPP), kuras sniedz nozīmīgu ieguldījumu tādu ETP attīstībā, kur zināšanas tiek virzītas uz izaugsmi. Šādas PPP var palīdzēt risināt ar tehnoloģiju saistītus problēmjautājumus, kas var būt izšķirīgi svarīgi ilgtspējīgai attīstībai, sabiedrisko pakalpojumu uzlabošanai un tradicionālo ražošanas nozaru pārstrukturēšanai.

3.   ETP un pārmaiņas rūpniecībā

3.1   Rūpniecības pārmaiņas (1) ir nepārtraukts process, ko ietekmē daudzi un dažādi faktori, piemēram, tirgus tendences, organizatoriskas, sociālas, sabiedriskas un strukturālas pārmaiņas, kā arī tehniski jauninājumi ražošanas procesos un produktos.

3.2   Pastāvīgs process ir arī inovācija — viens no svarīgākajiem faktoriem, kas, reālās ražošanas ķēdē regulāri ieviešot jaunus zinātnes atklājumus, ietekmē pārmaiņas rūpniecībā. Turklāt ES ražošanas un pakalpojumu nozarēs inovācija ir galvenā starptautiskās konkurētspējas virzītāja.

3.3   Inovācijas procesa kontekstā ir rūpīgi jāpārdomā, kā Eiropā tiek izmantoti ierobežotie finanšu resursi. ETP jau patlaban ir spēcīgs līdzeklis, un tās var kalpot par konkrētu risinājumu inovācijas izvēršanā un rūpniecības politikas īstenošanā.

3.4   Rūpniecības pārmaiņu raksturu un būtisko saturu nosaka galvenokārt inovācijas, un ETP arvien vairāk kļūst par inovācijas faktiskās rašanās vietām. ETP uzmanības centrā ir praktiskais rūpnieciskais pielietojums, kas ietekmē ražošanas procesus, produktus, darba organizāciju un apstākļus darba vietās.

3.5   Eiropas iestādes iesaka panākt visu ieinteresēto pušu līdzsvarotu dalību ETP. Īpaši vēlams būtu, lai ES iestādes ar visiem piemērotajiem līdzekļiem atbalstītu MVU vai ekonomikas partnerus no pētniecības jomas, kuri apvienojušies kādā sabiedrībā, piemēram, zināšanu kooperatīvā, tādējādi ļaujot šiem ļoti izplatītajiem Eiropas uzņēmumiem aktīvi līdzdarboties platformās. Ar platformām saistītās izmaksas ir šķērslis, kas MVU un augstskolām liedz iesaistīties pētniecības darbā.

3.6   Ņemot vērā ETP apjomu un nozīmi ES kontekstā, proti, to, ka tās ir brīvprātīgas struktūras, kurās var piedalīties ikviena ieinteresētā persona, ir ārkārtīgi svarīgi atzīt, ka tās ir ietekmīgi līdzekļi, ar ko īstenot ES politiku.

3.7   Gan pāreju uz ilgtspējīgāku darbību ražošanā un pakalpojumu jomā ES, gan stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu lielā mērā noteiks reālā inovācija, kādu ETP spēs piedāvāt nākamajā desmitgadē.

3.8   Patiesas un konkrētas inovācijas un rūpniecības pārmaiņas būtu panākamas, paralēli izstrādājot novatoriskus procesus/produktus un izmantojot vajadzīgās prasmes un darba organizāciju to pilnīgai ieviešanai ražošanā un pakalpojumu sniegšanā.

3.9   Dažas ETP ir izveidotas, jau sākotnēji ņemot vērā inovācijas procesa sociālos aspektus, un to stratēģiskajās izpētes programmās iekļauti pasākumi, kas saistīti ar gaidāmajām vajadzībām pēc cilvēkresursiem, nereti ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ES nozaru sociālā dialoga komitejām, ar kurām tās arī apmainās ar informāciju.

3.10   Ņemot vērā tās sastāvu un ciešās saiknes ar galvenajām ES nozarēm, EESK CCMI ir analizējusi stāvokli vairākās nozarēs un, izmantojot šo augšupējo, ar birokrātiju nesaistīto procesu, sniegusi ieteikumus pārējām ES iestādēm un dalībvalstīm. Mērķis ir sniegt ieguldījumu ES rūpniecības politikas īstenošanā un stimulēt vēlamās rūpniecības pārmaiņas.

4.   ETP nozīme pētniecībā un inovācijā (P&I)

Lai stiprinātu ETP un rūpniecības nozares darbību, kā arī, lai īstenotu tehnoloģijā balstītu politiku, EK ir izstrādājusi un ieviesusi virkni iniciatīvu.

4.1   Kopīgas tehnoloģiju ierosmes (Joint Technology Initiatives — JTI) ir līdzekļi, ar kuriem ierobežotam skaitam ETP īstenot stratēģiskās izpētes programmas. Dažām ETP ir tāda mēroga un apjoma mērķi, ka ar parastajiem P&I pamatprogrammas instrumentiem nepietiek un efektīvai īstenošanai vajadzīgs īpašs mehānisms, kas nodrošinātu pētniecības mērķu sasniegšanai nepieciešamo vadību un koordināciju. Šādā nolūkā JTI koncepcija ir tikusi pilnveidota.

4.2   Bijušais pētniecības un zinātnes komisārs 2009. gada martā tikās ar augsta līmeņa pārstāvjiem no rūpniecības nozares, lai pārlūkotu sasniegto un apspriestu prioritātes jauno pētniecības instrumentu, proti, PPP, ieviešanai. Šīs prioritātes un instrumenti izmantoti iniciatīvās “Nākotnes rūpnīcas”, “Energoefektīvas ēkas” un “Vidi saudzējoši automobiļi”, kas iekļautas 2008. gada novembrī pieņemtajā ES ekonomikas atveseļošanas plānā.

4.3   Trīs minētās PPP ir ietekmīgi rīki, ar ko stimulēt pētniecības darbu trijās apjomīgās rūpniecības nozarēs: autobūvē, būvniecībā un ražošanā, kuras īpaši ietekmējusi ekonomikas lejupslīde un kurās inovācija var būtiski palīdzēt veidot videi nekaitīgāku un ilgtspējīgāku ekonomiku.

4.4   SET plāns, ko ES pieņēma 2008. gadā, ir pirmais solis ceļā uz energotehnoloģiju politikas izveidi Eiropas Savienībā. Tas ir ES enerģētikas politikas lēmumu pieņemšanas atbalsta instruments, un tā mērķi ir šādi:

—	paātrināt zināšanu attīstību, tehnoloģiju pārnesi un ieviešanu;

—	saglabāt ES vadošās pozīcijas zemu oglekļa emisiju energotehnoloģiju jomā;

—	veicināt zinātnes stimulētu energotehnoloģiju pārveidi tā, lai sasniegtu 2020. gadam izvirzītos mērķus enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā;

—	sekmēt globālu pāreju uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku līdz 2050. gadam.

SET plāna īstenošana sākās ar Eiropas rūpniecības iniciatīvām (ERI), kurās riska dalīšanas nolūkā PPP veidā apvienojušās rūpniecība, pētniecības aprindas, dalībvalstis un EK. Kopš 2008. gada arī Eiropas Enerģētikas pētniecības alianse ir centusies panākt, lai atsevišķu pētniecības organizāciju veiktie pētniecības un attīstības pasākumi atbilstu SET plāna prioritātēm, un ES līmenī nodibināt kopīgu pamatprogrammu.

4.5   ES Pirmtirgus iniciatīva (LMI) ir domāta tam, lai atbalstītu sešas svarīgas nozares to centienos samazināt šķēršļus, kas kavē jaunu produktu vai pakalpojumu nonākšanu tirgū. Lai rīcības plānus īstenotu, EK, dalībvalstis un nozares sadarbojas. Ar politikas instrumentiem tiek risināti regulējuma, publiskā iepirkuma, standartizācijas un atbalsta pasākumu jautājumi. LMI attiecas uz šādiem tirgiem: e-veselību, aizsargājošiem tekstilizstrādājumiem, ilgtspējīgu būvniecību, atkritumu pārstrādi, bioproduktiem un atjaunīgu enerģiju.

5.   ETP SWOT analīzes (priekšrocību, trūkumu, iespēju un apdraudējuma analīzes) rezultāti

5.1   Ņemot vērā pašreizējo ETP ievērojamo skaitu, ir skaidrs, ka to sniegums (rezultāti) ir bijis atšķirīgs, un tāds būs arī turpmāk. Tāpēc Komiteja ir veikusi sākotnējo analīzi, lai vispārīgi apzinātu galvenos virzītājspēkus, kas veicina izcilību (priekšrocības un iespējas), un — vēl jo svarīgāk — būtiskākos šķēršļus (trūkumus un apdraudējumu).

5.2   Priekšrocības

—	ETP pulcē visas ieinteresētās personas: pētniecības centrus un augstskolas, rūpniecību (lielos uzņēmumus un MVU), iekārtu ražotājus, bezpeļņas organizācijas un komerciālas organizācijas, apvienības, pārvaldes iestādes un arodbiedrības.

—	Platformā ir skaidri noteiktas “lomas” un hierarhija nozarē. Ieinteresētajām pusēm ir kopīgs redzējums, ceļvedis un īstenošanas plāns.

—

Nozīmīgu devumu un stingru atbalstu ETP sniedz rūpniecība — viens no EK ekonomikas stūrakmeņiem. ETP darbu virza rūpniecība, tādējādi nodrošinot to iniciatīvu atbilstību norisēm rūpniecības nozarē. ETP devums attiecas ne tikai uz tehnoloģijas un pētniecības vajadzībām, bet arī uz tehnoloģiju pārnesi.

—	ETP pārvaldības struktūra ir vienkārša un elastīga, tā domāta “spēku” mobilizēšanai un resursu apkopošanai.

—

Ar ETP saistītajām rūpniecības nozarēm ir svarīga nozīme vērtību ķēdē: daudzi jauninājumi ir atkarīgi no pamata procesiem (piemēram, ražošanas, pārstrādes, mežsaimniecības un robottehnikas) un materiāliem (ķimikālijām un tērauda veidiem). Tādējādi procesu un materiālu jauninājumi paši par sevi ir ES inovācijas katalizatori.

—	ETP jau patlaban risina sociālus problēmjautājumus. Tie darbojas jomā, kura izaugsmes un darba vietu pievienotās vērtības ziņā būtiski ietekmē sabiedrību. ETP dod atbildi uz svarīgākajiem rīcībpolitikas jautājumiem (piemēram, bioekonomika, izejvielas un resursu izmantošanas efektivitāte).

—	Dažām ETP ir izveidotas valstu un reģionālā līmeņa tehnoloģiju platformas visās ES valstīs.

—	Izglītība tiek uzskatīta par platformu stratēģisku elementu.

—	Vairāku jau izveidotu īstenošanas instrumentu (piem., PPP, klasteru utt.) pirmsākumi meklējami Eiropas Tehnoloģiju platformās.

5.3   Trūkumi

—	ETP vajadzīga stratēģiska domāšana, un tās nedrīkstētu kļūt par šaurām lobiju grupām bez skaidra mērķa. Viens no ETP trūkumiem varētu būt pasākumu dublēšanās vai pārmērīga sadrumstalotība.

—	Dažos gadījumos Eiropas Tehnoloģiju platformās dominē lielie nozares dalībnieki.

—	Ne vienmēr ir viegli atpazīt un atzīt gatavo pielietojumu un inovāciju saistību ar ETP: — gan publiskajā, gan privātajā jomā ETP atpazīstamība joprojām ir zema; — NVO nav ieinteresētas iesaistīties; — dalībvalstu “spoguļgrupas” (VTP un RTP) lielākoties nav guvušas panākumus.

—	Ir jāiegulda lielākas pūles, lai radītu daudznozaru perspektīvu, kas saskaņotu ieinteresēto pušu intereses un to mijiedarbību.

—	ETP ir jāuzlabo sava komunikācija un rezultātu popularizēšana.

5.4   Iespējas

—	ETP ir būtiska nozīme ES rūpniecības politikas stimulēšanā. Attiecīgās VTP un RTP veidotas pēc ETP struktūras parauga, tikai dalībvalstu līmenī, uzlabojot platformu koordināciju un efektivitāti. Eiropas, valstu un reģionālo P&I programmu koordinācija un saskaņa būtu jāpilnveido Sadarbībā ar ETP.

—	Līdzās pētniecībai pievēršoties arī inovācijai, kā paredzēts pastiprinātajā stratēģijā, ETP nozīme sociālo problēmu risināšanā palielināsies.

—

Lai veicinātu inovāciju publiskajā un privātajā sektorā, ir definētas konkrētas prioritātes: efektīva resursu izmantošana un energoefektivitāte pārstrādes nozarē (SPIRE), publiskā un privātā sektora partnerības uz bioloģiskiem resursiem balstītas rūpniecības nozarēs, Eiropas inovāciju partnerības ūdens resursu, izejvielu un “Gudro pilsētu” jomā (kopā ar SET plānu un EMIRI).

—

ETP aicina EK aktīvāk izmantot koordinācijas atbalsta darbības, lai stimulētu sadarbību vērtību ķēdē un uzlabotu vienkāršošanas centienus. Ļoti vērtīgs ieguldījums ETP darbā būtu starptautiskās sadarbības uzlabošana un vērtīgāko starptautisko zināšanu piesaiste, lai tās varētu izmantot un komercializēt ES interesēs.

—	ETP vajadzētu saiknei starp inovācijas rīkiem, kurus nosaka pieprasījums, lai papildinātu pētniecības pasākumus un paātrinātu rezultātu ieviešanu tirgū.

—	ETP varētu veicināt informētību par to, kāda nozīme dažādiem rūpnieciskās ražošanas procesiem ir labklājības uzturēšanā Eiropā.

—	ETP kontekstā būtu jāsaglabā uz cilvēkiem orientēta izglītība, apmācība un mācīšanās.

5.5   Apdraudējums

—	ETP vērš uzmanību uz to, ka platformu darbībai trūkst finanšu resursu.

—	Faktors, kas var ietekmēt ETP, ir ES ražošanas lejupslīde. ES rūpniecības nozares zaudē savu vadošo pozīciju pasaulē; salīdzinājumā ar citām pasaules daļām tām problēmas rada kopumā vāja gatavība uzņemties risku Eiropas Savienībā un nepietiekama uzņēmējdarbības iniciatīvu atzīšana.

—

Lai palielinātu ETP iedarbīgumu, būtu efektīvāk jāīsteno EK tiesiskā regulējuma vienkāršošanas process (arī attiecībā uz dalību ES projektos), vairāk pūļu jāvelta iestāžu iniciatīvu sadrumstalotības un savstarpējās konkurences mazināšanai, labāk jākoordinē politikas pasākumi un nākotnē jāpalielina redzamība iestāžu līmenī.

—	Ražošanas procesi un ar tiem saistīti P&I pasākumi zaudē savu pievilcību gan visas sabiedrības acīs, gan jo sevišķi jauniešu vidū. Šo parādību izraisījusi arī ražošanas pārcelšana aiz Eiropas robežām.

6.   ETP savstarpēja sadarbība un to sadarbība ar Eiropas Komisiju

ETP ir aktīvi darbojušās ES Septītās pētniecības pamatprogrammas īstenošanā. Patlaban ETP sniedz informāciju un priekšlikumus saistībā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” izveidi, lai to pielāgotu faktiskajām Eiropas sabiedrības vajadzībām, īpaši ražošanas un pakalpojumu nozares vajadzībām.

6.1   Pamatprogramma “Apvārsnis 2020”

6.1.1   “Apvārsnis 2020” ir instruments, ar kuru īsteno stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu Eiropas starptautiskās konkurētspējas nodrošināšanai “Inovācijas savienība”. Ar 80 miljardu euro lielu budžetu darbodamās laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam, tā palīdzēs Eiropā radīt jaunu izaugsmi un darba vietas. Programmai “Apvārsnis 2020” ir šādi uzdevumi:

—	nostiprināt ES pozīcijas zinātnē;

—	stiprināt rūpniecības līdera lomu inovāciju ziņā. Tālab plānoti lieli ieguldījumi svarīgākajās tehnoloģijās, plašāka piekļuve kapitālam un atbalsts MVU;

—	attīstot ilgtspējīgu transportu un mobilitāti, palīdzēt mazināt visu Eiropas iedzīvotāju kopīgās bažas par tādiem jautājumiem kā klimata pārmaiņas.

6.1.2   “Apvārsnis 2020” ļaus risinās sociālas problēmas, palīdzot mazināt plaisu starp pētniecību un tirgu. Šāda uz tirgu orientēta pieeja nozīmē arī partnerību veidošanu ar privāto sektoru un dalībvalstīm.

6.1.3   “Apvārsni 2020” papildinās citi pasākumi, ar kuriem līdz 2014. gadam paredzēts plānot un pilnveidot Eiropas Pētniecības telpu. Šo pasākumu mērķis būs likvidēt šķēršļus, lai veidotu reālu vienoto tirgu zināšanu, pētniecības un inovācijas jomā.

6.2   Stratēģija “Eiropa 2020”

6.2.1   “Eiropa 2020” ir ES izaugsmes stratēģija nākamajai desmitgadei. Eiropas Savienībai ir jākļūst par gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku. Šīs trīs cita citu pastiprinošās prioritātes palīdzēs ES un dalībvalstīm nodrošināt augstu nodarbinātības, produktivitātes un sociālās iekļautības līmeni.

6.2.2   Praktiski ES ir izvirzījusi piecus vērienīgus mērķus, kas nodarbinātībā, inovācijā, izglītībā, sociālajā iekļaušanā un klimata/enerģētikas jomā jāsasniedz līdz 2020. gadam. Ikvienā no šīm jomām katra dalībvalsts ir sev noteikusi valsts līmeņa mērķus. Stratēģijas pamatā ir konkrēti ES un valstu līmeņa pasākumi.

6.3   Turpmākā ETP loma

6.3.1   ETP nozīme nākotnē, domājams, saglabāsies. Turklāt ETP var atbalstīt tādu EK instrumentu ieviešanu, no kuriem daži jau pārbaudīti Septītajā pamatprogrammā. Tiek sagaidīts, ka EK programmā “Apvārsnis 2020” vairāk (pat ja ierobežotā skaitā) izmantos tādus īstenošanas instrumentus kā PPP un kopīgas tehnoloģiju ierosmes (JTI).

6.3.2   Rūpniecības nozares pārstāvju un ieinteresēto personu vidū ir plaša apņemšanās atbalstīt iepriekš minēto instrumentu ieviešanu. To vidū minami tādi piemēri kā publiskā un privātā sektora partnerības uz bioloģiskiem resursiem balstītas rūpniecības nozarēs (uz bioloģiskiem resursiem balstītas rūpniecības ieguldījums izaugsmē), efektīva resursu izmantošana un energoefektivitāte pārstrādes nozarē (SPIRE), Energomateriālu rūpnieciskās izpētes iniciatīva (EMIRI) un reFINE“Nākotnes Eiropas infrastruktūras tīklu izpēte”.

---

(1)  EESK atzinums “Rūpniecības pārmaiņu bilance un perspektīvas — kopējais pārskats”, OV C 10, 14.1.2004., 105.–113. lpp.

---