EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62011CN0416

Lieta C-416/11 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2011. gada 24. maija rīkojumu lietā T-115/10 Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste/Eiropas Komisija 2011. gada 8. augustā iesniedza Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

OV C 298, 8.10.2011, p. 17–18 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

8.10.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 298/17


Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2011. gada 24. maija rīkojumu lietā T-115/10 Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste/Eiropas Komisija 2011. gada 8. augustā iesniedza Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-416/11 P)

2011/C 298/31

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — S. Ossowski, pārstāvis, D. Wyatt, QC, un V. Wakefield, Barrister)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

atcelt Vispārējās tiesas rīkojumu;

atzīt par pieņemamu Apvienotās Karalistes prasību atcelt tiesību aktu un nosūtīt lietu atpakaļ Vispārējai tiesai Apvienotās Karalistes prasības atcelt tiesību aktu izvērtēšanai pēc būtības;

piespriest Komisijai atlīdzināt Apvienotās Karalistes tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un pirmās instances tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar iebildi par nepieņemamību; un

atlikt lēmuma pieņemšanu par pārējiem izdevumiem.

Pamati un galvenie argumenti

1)

Apvienotā Karaliste ceļ apelāciju par Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (septītā palāta) rīkojumu lietā T-115/10 Apvienotā Karaliste/Komisija, kurā Vispārējā tiesa nosprieda, ka Apvienotās Karalistes prasība atcelt Kopienas nozīmes Spānijas teritorijas ES6120032 (“Estrecho Oriental”) iekļaušanu sarakstā Komisijas Lēmumā 2010/45/ES (1) ir nepieņemama.

2)

Vispārējā tiesa atzina, ka teritorijas ES6120032 ietveršana sarakstā Komisijas Lēmumā 2010/45/ES bija tikai apstiprinošs akts iepriekšējai šīs teritorijas iekļaušanai sarakstā Komisijas Lēmumā 2009/95/EK (2). Tā esot bijusi kļūda, jo teritorijas ES6120032 iekļaušana sarakstā Lēmumā 2010/45/ES esot notikusi, pamatojoties uz būtiskiem jauniem faktiem, proti, ka ES6120032:

a)

pārklājas un tās mērķis ir iekļaut lielāku Gibraltāra Lielbritānijas teritoriālo ūdeņu daļu (..);

b)

pārklājas un tās mērķis ir iekļaut visu agrāk pastāvošās Kopienas nozīmes Apvienotās Karalistes teritorijas ar kodu UKGIB0002 un nosaukumu “Southern Waters of Gibraltar” platību.

3)

Laikā, kad teritorija ES6120032 pirmoreiz tika iekļauta sarakstā Lēmumā 2009/95/EK, šķiet, tikai Spānijai faktiski bija zināms, ka ES6120032 pārklājas ar UKGIB0002 un Gibraltāra Lielbritānijas teritoriālajiem ūdeņiem. Katrā ziņā Apvienotajai Karalistei šis fakts neesot bijis zināms, un neesot bijušas norādes par to, ka tas būtu bijis zināms Komisijai vai Dzīvotņu komitejai (kura pieņēma Lēmumu 2009/95/EK).

4)

Līdz brīdim, kad teritorija ES6120032 otro reizi tika iekļauta sarakstā Lēmumā 2010/45/ES, gan Apvienotā Karaliste, gan Komisija, gan Dzīvotņu komiteja esot zinājušas šo īpaši nozīmīgo faktu, kā liecinot sarunas pirms šā pasākuma paredzēšanas.

5)

Tā kā par pārklāšanos faktiski neesot bijis zināms Lēmuma 2009/95/EK pieņemšanas laikā, Vispārējā tiesa esot pamatojusies uz iespējamām zināšanām, proti, vai tajā laikā šis pārklāšanās fakts varēja būt zināms. Tā nosprieda, ka tajā laikā nedz Apvienotā Karaliste, nedz Komisija nevarēja zināt šo faktu un tādējādi (atbilstoši tās atzinumiem) Lēmums 2010/45/ES “tikai apstiprināja” iepriekšējo iekļaušanu sarakstā.

6)

Vispārējā tiesa, ņemdama vērā iespējamās zināšanas, esot pieļāvusi būtiskas kļūdas tiesību piemērošanā. Precīzāk:

a)

tā esot pieļāvusi kļūdu attiecībā uz to lietas dalībnieku identitāti, kuru iespējamās zināšanas bija juridiski nozīmīgas (šīs apelācijas pirmais pamats ). Konkrētāk, Vispārējā tiesa, ņemdama vērā Komisijas iespējamās zināšanas, esot pārpratusi judikatūru un neesot ievērojusi tiesību principu. Apvienotā Karaliste apgalvo, ka nozīme bija tikai Apvienotās Karalistes iespējamām zināšanām. Pakārtoti, ja nozīme ir jebkura cita lietas dalībnieka, nevis Apvienotās Karalistes iespējamajām zināšanām, tām esot jābūt lēmuma pieņēmēju (proti, Komisijas un Dzīvotņu komitejas) zināšanām, nevis tikai Komisijas zināšanām; un

b)

tā esot pieļāvusi kļūdu attiecībā uz kritēriju, kas jāpiemēro, lai noteiktu, kas “varēja būt” zināms (šīs apelācijas otrais pamats ). Precīzāk, Vispārējā tiesa neesot pareizi vai vispār neesot pamatojusies uz atbilstošo kritēriju, proti, ka vienīgās zināšanas, kas lietas dalībniekam varētu būt bijušas, ir tās, kuras saprātīgi varētu būt bijušas rūpīgai personai. Turklāt Vispārējā tiesa, nospriežot, ka iespējamo zināšanu kritērijs ir izpildīts, esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā.


(1)  Komisijas 2009. gada 22. decembra Lēmums 2010/45/ES, ar ko atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK pieņem Kopienas nozīmes teritoriju trešo atjaunināto sarakstu Vidusjūras bioģeogrāfiskajam reģionam (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 10406) (OV L 30, 322. lpp.).

(2)  Komisijas 2008. gada 12. decembra Lēmums 2009/95/EK, ar ko atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK pieņem Kopienas nozīmes teritoriju otro atjaunināto sarakstu Vidusjūras bioģeogrāfiskajam reģionam (izziņots ar dokumenta numuru C(2008) 8049) (OV L 43, 393. lpp.).


Top