12.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 236/113

A.

tā kā ES ir vairākkārt apstiprinājusi apņemšanos uzņemt Eiropas Savienībā Rietumbalkānu valstis, tostarp Bosniju un Hercegovinu; tā kā par pievienošanos ES galvenokārt tomēr ir atbildīgas šīs valstis un to uzņemšana ES ir atkarīga no to spējām un apņemšanās izpildīt Kopenhāgenas kritērijus;

B.

tā kā Bosnijā un Hercegovinā pašlaik ir ieildzis politiskās, ekonomiskās un sociālās stagnācijas periods ar plaši izplatītu un pastāvīgu politisko paralīzi un pasliktinās etnisko grupu savstarpējās attiecības, pie kā vainojama politiskā retorika un tās politiskās elites nevēlēšanās un nespēja panākt kompromisus un izveidot kopīgu skatījumu uz smagāko valsts politisko, ekonomisko un sociālo problēmu risinājumiem;

C.

tā kā aizvien asākā nacionālistiskā un separātistiskā retorika ir pilnīgā pretrunā Eiropas pamatvērtībām, sociālajai un ekonomiskajai attīstībai un politiskajai stabilitātei, kaitē valsts vispārējām interesēm, kavē etnisko grupu samierināšanu un apdraud valsts iespējas pievienoties ES; tā kā Bosnijai un Hercegovinai draud iespēja vēl vairāk atpalikt no citām Rietumbalkānu valstīm, tādējādi palaižot garām iespēju integrēties Eiropā;

D.

tā kā Deitonas līgumi bija nepieciešami, lai apstādinātu asinsizliešanu, taču ar tiem neizdevās izveidot pašpietiekamu un funkcionālu Bosnijas un Hercegovinas valsti; tā kā lēmumu pieņemšanas procesa sadrumstalotība starp valsti un izveidotajām administratīvi politiskajām vienībām, kā arī kompetences, kas pārklājas, un likumdošanas nesaskaņotība starp dažādiem pārvaldes līmeņiem vēl aizvien ir galvenais šķērslis efektīvam valdības darbam, kas traucēt valsts spējai panākt strauju progresu reformu īstenošanā, lai varētu iestāties ES;

E.

tā kā konstitucionālā reforma joprojām ir galvenā reforma, kas Bosniju un Hercegovinu var padarīt par efektīvu un pilnvērtīgu funkcionējošu valsti; tā kā tiesu sistēmas darbību un centienus īstenot reformas kavē tās sarežģītā struktūra, tas, ka Bosnijā un Hercegovinā nav vienota budžeta un Augstākās tiesas, kas varētu veicināt saskaņotību starp četrām iekšējām jurisdikcijām, ka notiek politiska iejaukšanās tiesu sistēmā, kā arī tas, ka Serbu Republikas (Republika Srpska) valdība pastāvīgi apstrīd valsts līmeņa tiesu iestāžu jurisdikciju un pilnvaras; kā politiski administratīvo vienību struktūras, kuras tika izveidotas saskaņā ar starptautiskiem lēmumiem, vajadzētu mainīt, lai tās kļūtu efektīvākas un vairāk atbilstu valsts iestāžu sistēmai;

F.

tā kā visu valsts pilsoņu eiropeiskā nākotne ir saistīta ar Eiropas Savienību; tā kā iespēja pievienoties ES ir viens no tiem faktoriem, kas visvairāk vieno Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājus; tā kā Bosnijai un Hercegovinai ir iespējams iestāties ES kā vienai valstij, tādēļ mēģinājumi graut vai vājināt valsts iestādes un padarīt iedzīvotājus par bezatbildīgas nacionālistiskas un separātistiskas politikas ķīlniekiem liegs visiem iedzīvotājiem baudīt priekšrocības, ko dod Eiropas integrācija; tā kā, īstenojot ar ES integrācijas procesu saistītās reformas, īpašus panākumus Bosnija un Hercegovina nav guvusi; tā kā neatrisinātie jautājumi saistībā ar etniskajām grupām un politiski administratīvajām vienībām var traucēt īstenot prasības, kas noteiktas dalībai ES un NATO;

G.

tā kā Padomei un Komisijai ir jāparāda, ka tās var uzņemties lielāku vadību un spēju būt par turpmāku reformu uzsākšanas un īstenošanas dzinējspēku;

H.

tā kā Augstā pārstāvja biroja priekšlaicīga slēgšana, ņemot vērā pamatoto vēlmi palielināt vietējo dalībnieku atbildības uzņemšanos par politisko procesu, var ietekmēt stabilitāti valstī un nepieciešamo reformu īstenošanas gaitu un rezultātus; tā kā būtisks pasākums, lai sagatavotu valsti kandidātvalsts statusam, vēl joprojām ir pāreja no Augstā pārstāvja biroja uz ES īpašo pārstāvi ar lielākām pilnvarām;

I.

tā kā Bosniju un Hercegovinu var apsveikt ar to, ka tā kļuvusi par ANO Drošības padomes pagaidu locekli laika posmam no 2010. līdz 2011. gadam, kas parāda, ka valsts spēj ieņemt pilntiesīgu un atbildīgu vietu starptautiskajā politikā;

J.

tā kā tie, kuri ir atbildīgi par Bosnijas un Hercegovinas politiku, nav pienācīgi nodrošinājuši taisnīgumu un kompensāciju tūkstošiem sieviešu un meiteņu, kas tika izvarotas 1992. –1995. gada karā, jo tiesās aizvien vēl tiek izskatīts ļoti neliels skaits lietu par seksuāliem kara noziegumiem, un tā kā izturēšanās pret šo noziegumu upuriem ne vienmēr ir bijusi godpilna un cieņpilna, tiem nav nodrošināta pietiekama aizsardzība un psiholoģiskā un materiālā palīdzība, lai varētu sākt dzīvi no jauna;

K.

tā kā 2010. gada 11. jūlijā apritēs 15 gadi kopš Srebreņicas – Potočoru genocīda;

L.

tā kā Deitonas Miera līguma VII pielikums vēl aizvien nav pilnībā īstenots; tā kā ir vajadzīgs taisnīgs, visaptverošs un ilgstošs risinājums daļai no 115 000 valsts iekšienē pārvietotajām personām, bēgļiem un citiem konflikta skartajiem cilvēkiem, turklāt tas vajadzīgs arī, lai panāktu virzību, uzlabojot to cilvēku sociāli ekonomisko integrāciju, kas ir atgriezušies; tā kā saskaņā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas sniegto informāciju pēc kara 10 000 cilvēku vēl joprojām skaitās pazuduši un viņu liktenis nav zināms;

M.

tā kā Komisija 2010. gada 27. maijā iesniedza likumdošanas priekšlikumu par vīzu režīma liberalizāciju attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu (COM(2010)0256 redakcija), ar ko oficiāli paver ceļu iespējamai vīzu liberalizācijai 2010. gadā;

N.

tā kā Francija, Itālija un Luksemburga vēl nav ratificējušas stabilitātes un asociācijas nolīgumu, kas kavē šīs valsts Eiropas integrācijas procesu;

O.

tā kā pastāvīgās dziļās domstarpības starp etniskajām grupām būtu jāpārvar, valstī ieviešot integrētāku, segregāciju nepieļaujošu un modernu izglītības sistēmu,

P.

tā kā apņēmības trūkums, lai efektīvi cīnītos pret korupciju valstī, nopietni kavē valsts ekonomisko, sociālo un politisko attīstību;

Q.

tā kā cilvēku tirdzniecība ir smags noziegums un nopietns cilvēktiesību pārkāpums; tā kā Bosnija un Hercegovina ir izcelsmes valsts un (mazākā mērā) arī tranzītvalsts un galamērķa valsts cilvēku, īpaši sieviešu un meiteņu, tirdzniecībai;

R.

tā kā valsts un politiski administratīvo vienību konstitūcijas garantē vienādu attieksmi pret visiem cilvēkiem; tā kā romu dzīves apstākļi vēl aizvien ir ļoti grūti un viņi saskaras ar diskrimināciju; tā kā diskriminācija un sociālā atstumšana dzimuma un dzimumorientācijas dēļ vēl aizvien ir plaši izplatīta; tā kā šo cilvēku grupas vēl joprojām cieš no fiziskiem uzbrukumiem, sliktas izturēšanās un iebaidīšanas;

S.

tā kā bezdarbs vēl aizvien ir ļoti liels un ekonomikas krīzes dēļ ir pat palielinājies; tā kā tas, ka cilvēkiem, jo īpaši jauniešiem, nav izredžu atrast darbu, apdraud valsts attīstību un palielina politisko saspīlējumu; tā kā valsts turpmākai attīstībai un izlīguma panākšanai Bosnijā un Hercegovinā būtiski svarīga ir ekonomiskā izaugsme,

1.

pauž neapmierinātību ar nelielo progresu, ko Bosnija un Hercegovina kā iespējamā kandidātvalsts panākusi ceļā uz stabilizāciju un attīstību, kā arī iespējamo iestāšanos ES; ar pieaugošām bažām norāda uz nestabilo politisko klimatu un to, ka trūkst visiem politiskajiem spēkiem kopīga redzējuma, asi nosoda musinošos izteikumus, kas apdraud etnisko grupu samierināšanas procesu un valsts struktūru funkcionēšanu; uzskata, ka Serbu Republikas līderu paziņojums saistībā ar referendumu par “miermīlīgu atdalīšanos” ir provokācija un drauds Bosnijas un Hercegovinas stabilitātei, suverenitātei un teritoriālajai integritātei;

2.

mudina pārtraukt nacionālistisko un separātistisko retoriku, kas šķeļ sabiedrību un apdraud Deitonas miera līguma pamatprincipu ievērošanu, un nopietni iesaistīties iltspējīgu vienošanos panākšanā, ar kurām tiktu izveidota pienācīgi funkcionējoša valsts, kas dos Bosnijas un Hercegovinas iestādēm nepieciešamos instrumentus ES integrācijai un uzlabos vispārējo situāciju valstī;

3.

atgādina, ka pievienoties Eiropas Savienībai nozīmē pieņemt vērtības un noteikumus, uz kuriem ES ir balstīta, proti, cilvēktiesību, tostarp pie mazākumtautībām piederošu personu tiesību, ievērošanu, solidaritāti, iecietību, demokrātiju un tiesiskumu, tostarp tiesu sistēmas neatkarības ievērošanu;

4.

aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un augsto pārstāvi un paplašināšanās un Eiropas kaimiņattiecību politikas komisāru izmantot visus ES rīcībā esošos līdzekļus, lai panāktu, ka Bosnijas un Hercegovinas politiķi iesaistās saskaņotākos pasākumos, kuru mērķis ir izpildīt prasības, lai varētu iestāties ES, un izpildīt visas saistības, kas izriet no stabilizācijas un asociācijas nolīguma; atgādina visiem politiskajiem dalībniekiem, ka šie divi dokumenti ir ES integrācijas ceļvedis un ka to pienākums attiecībā pret pilsoņiem ir panākt kompromisu un vienošanos par reformām; mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un augsto pārstāvi un Komisiju vairāk koncentrējoties uz rezultātiem un konsekventāk izmantot to, ka nosacījums dalībai ES ir noteiktu prasību izpilde, lai tādējādi apmierinātu Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāju patiesās vajadzības;

5.

pauž stingru atbalstu Augstā pārstāvja birojam un uzsver, ka šo pāreju varēs pabeigt tikai tad, kad Bosnijas un Hercegovinas iestādes būs pilnībā izpildījušas 5 mērķus un 2 nosacījumus; mudina Serbu Republikas iestādes īstenot pēdējās saistības (pieņemt Serbu Republikas Likumu par elektroenerģiju), lai Brčko uzraudzītājs varētu ieteikt Brčko rajona uzraudzības režīma pārtraukšanu;

6.

mudina Serbu Republikas valdību arī turpmāk aktīvi piedalīties sarunās par Augstā pārstāvja biroja uzskaitītā valsts īpašuma sadali un aicina tās nepieņemt Likumu par valsts īpašumu Serbu Republikā, jo tādā veidā tiktu nopietni pārkāpts Augstā pārstāvja lēmums par valsts īpašuma pārdošanas aizliegumu un attālināta Augstā pārstāvja biroja slēgšana;

7.

atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemti konstitūcijas grozījumi, kas nosaka, ka Brčko rajons ir vietēja pašpārvaldes vienība, tādējādi izpildot vēl vienu mērķi, ko Miera īstenošanas padome noteica, lai nākotnē varētu slēgt Augstā pārstāvja biroju;

8.

aicina abas administratīvi politiskās vienības un visus politiskos spēkus, jo īpaši Serbu Republikas valdību, pilnībā ievērot Deitonas miera līgumu un neapstrīdēt darbības, kas veiktas, pamatojoties uz šo līgumu un ANO Drošības padomes rezolūcijām; uzskata, ka galīgo lēmumu par miera līguma civilās piemērošanas interpretāciju pieņem augstais pārstāvis; aicina visus politikas veidotājus ar pienācīgu cieņu izturēties pret augsto pārstāvi un visu starptautisko personālu valstī un atturēties no personīgiem uzbrukumiem;

9.

ar gandarījumu norāda uz ievērojamo Eiropas Savienības Policijas misijas (EUMP) un EUFOR Althea ieguldījumu Bosnijas un Hercegovinas stabilitātē un drošībā; atzinīgi vērtē Padomes lēmumu sniegt atbalstu ar izpildvaru nesaistītas veiktspējas palielināšanai un apmācībai; atzinīgi vērtē EUFOR mandāta pagarināšanu atbilstoši ANO Drošības padomes rezolūcijai Nr. 1895; atzinīgi vērtē to, ka NATO ir uzaicinājusi Bosniju un Hercegovinu pievienoties rīcības plānam virzībai uz dalību NATO;

10.

uzsver EUMP veikumu, sniedzot ieguldījumu Bosnijas un Hercegovinas tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu cīņā pret organizēto noziedzību un korupciju; atzinīgi vērtē misijas pagarināšanu vēl par diviem gadiem ar pārveidotu mandātu un Komisijas darbu, sagatavojot EUPM turpinājuma projektu, kas tiks īstenots kā daļa no 2010. gada pirmsiestāšanās palīdzības instrumenta;

11.

aicina ES un tās dalībvalstis neitralizēt lielākajai daļai politiskās struktūras piemītošo vienaldzību, izveidojot priviliģētu partnerību un sniedzot atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem un uzņēmējiem, kā arī izveidot projektus, ar kuriem tiek stimulēta aktīva iesaistīšanās politikā, īpaši jauno bosniešu līdzdalība;

12.

uzsver, ka gan valsts, gan privāto plašsaziņas līdzekļu brīvība un neatkarība ir demokrātijas pamatprasība; aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes nostiprināt neatkarīgus un daudzveidīgus plašsaziņas līdzekļus, kas nav pakļauti kādiem politiskajiem spēkiem, un ļaut plašsaziņas līdzekļiem brīvi ziņot no visām valsts daļām, nodrošinot piekļuvi informācijai; asi nosoda uzbrukumus žurnālistiem un aicina kompetentās iestādes veikt pienācīgus pasākumus, lai turpmāk izvairītos no šādiem uzbrukumiem; aicina plašsaziņas līdzekļus. tostarp valsts raidorganizācijas, izturēties neiecietīgi pret musinošiem izteikumiem; uzsver, ka regulatīvajām iestādēm sakaru jomā ir jābūt politiski neatkarīgām; aicina Ministru padomi nozīmēt komunikācijas iestādes pastāvīgu direktoru;

13.

atgādina tā nostāju par prasībām, kas būtu jāizpilda ar konstitucionālās reformas palīdzību:

14.

atgādina, ka centralizētas valsts nostiprināšana nenozīmē administratīvi politisko vienību vājināšanu, bet gan tādu apstākļu radīšanu, kas balstīti uz subsidiaritātes principu, lai izveidotu efektīvu valsts pārvaldi, kas spēj īstenot valsts reformu pasākumus, veidot pienācīgas starptautiskās attiecības un līdz ar to sagatavot valsti iestājai ES;

15.

aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes ar plašu konstitucionālu reformu iespējami drīz grozīt attiecīgos konstitucionālos noteikumus un attiecīgos Bosnijas un Hercegovinas Vēlēšanu likuma noteikumus, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumam Sejdić-Finci lietā, kas nepārprotami norāda, ka līdzšinējā Bosnijas un Hercegovinas konstitūcijā tiek diskriminēti cilvēki, kas apzīmēti kā “citi”; atzīmē, ka šo reformu pieņemšana ir būtisks solis uz dzīvotspējīgu daudznacionālu sabiedrību;

16.

mudina Bosnijas un Hercegovinas pilsoņus balsot 2010. gada oktobrī gaidāmajās vispārējās vēlēšanās; uzskata, ka šīs vēlēšanas izšķirs arī to, cik ātri Bosnija un Hercegovina virzīsies pretī dalībai ES, un ikviens, kurš izvēlas nebalsot, faktiski ļauj citiem izlemt savu nākotni; norāda, ka ar visiem iespējamiem līdzekļiem jācenšas panākt tādus apstākļus, lai gaidāmās vēlēšanas notiktu pilnīgā saskaņā ar Eiropas standartiem un priekšvēlēšanu kampaņa būtu mierīga un demokrātiska;

17.

atgādina, ka jāizveido valsts līmeņa Augstākā tiesa un tā jāintegrē konstitucionālajā sistēmā, lai šī tiesa darbotos kā integratīvs faktors valsts tiesu sistēmā un nodrošinātu Bosnijas un Hercegovinas četru atšķirīgo tiesību sistēmu pakāpenisku saskaņošanu;

18.

aicina politiskās dzīves dalībniekus īstenot 69 pasākumus, kas paredzēti tieslietu nozares reformas stratēģijai pievienotajā rīcības plānā;

19.

atzinīgi vērtē to, ka sadarbība ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālu (ICTY) joprojām īstenota apmierinoši un ka sadarbība starp tribunālu un valsts un administratīvi politisko vienību iestādēm bijusi pietiekama; uzsver, ka jāturpina pildīt saistības un jāveicina visu ICTY apsūdzamo apcietināšana, kā arī jālikvidē viņu atbalsta tīkli; prasa padarīt efektīvāku sadarbību starp Serbijas un Bosnijas un Hercegovinas policijas iestādēm, lai atrastu un apcietinātu R. Mladić un G. Hadžić; tomēr mudina Bosnijas un Hercegovinas iestādes paātrināt nacionālās kara noziegumu izmeklēšanas stratēģijas īstenošanu, sākt izskatīt apmēram desmit tūkstošus neatrisinātu kara noziegumu lietu visā valstī un precizēt, kādi materiālie un tehniskie resursi ir nepieciešami, lai sauktu pie atbildības visus vainīgos, arī tos, kas atbildīgi par izvarošanām un seksuālo vardarbību;

20.

atgādina, ka Eiropas Savienībā 11. jūlijs ir atzīts par Srebreņicas genocīda upuru piemiņas dienu un aicina to atzīt visas reģiona valstis; atzinīgi vērtē to, ka četru Rietumbalkānu valstu parlamenti, jo īpaši Serbijas Republikas Nacionālā asambleja, pieņēmuši dažādas rezolūcijas par Srebreņicu un aicina Bosnijas valsts un administratīvi politisko vienību parlamentus tuvākajā nākotnē pieņemt līdzīgas rezolūcijas; uzskata, ka šīs deklarācijas ir svarīgi soļi ceļā uz samierināšanos ar reģiona traģisko pagātni un cer, ka tās palīdzēs veidot vienotu izpratni par vēsturi, tādējādi veicinot patiesu izlīgumu visā reģionā; uzsver, ka par Srebreņicā un tās apkaimē īstenoto genocīdu atbildīgo personu tiesāšana ir svarīgs solis uz stabilitāti un mieru reģionā;

21.

aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes, ievērojot starptautiskos standartus, kriminālkodeksā iekļaut seksuālās vardarbības definīciju, nodrošināt upurus ar tiešu pienācīgu kompensāciju, kā arī ar ekonomisko, sociālo un psiholoģisko atbalstu, tostarp pēc iespējas kvalitatīvākiem garīgās un fiziskās veselības aprūpes pakalpojumiem, izstrādāt liecinieku ilgtermiņa aizsardzības programmas un piešķirt šīm programmām pienācīgus resursus; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību uzlabot saskaņotību starp dažādajām tiesu iestādēm un paātrināt kriminālvajāšanas procedūras saistībā ar seksuāliem kara noziegumiem, kas izdarīti kara laikā; aicina Komisiju un citus starptautiskos līdzekļu devējus atbalstīt šos Bosnijas un Hercegovinas iestāžu centienus, nodrošinot finanšu līdzekļus un ekspertu atbalstu, kas paredzēts seksuālās vardarbības kara noziegumu upuriem; aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes pieņemt un īstenot stratēģiju, kas galvenokārt paredzēta seksuālās vardarbības kara noziegumu upuriem;

22.

aicina ES un tās dalībvalstis uzsākt kriminālizmeklēšanu, kas vērsta pret seksuālu noziegumu izdarītājiem kara laikā, kuri ir imigrējuši un saņēmuši pastāvīgas uzturēšanās atļauju, tostarp pilsonību, ES dalībvalstīs, un atzīst, ka šādi noziegumi faktiski ir kara noziegumi un ka tos nevajadzētu uzskatīt par parastiem seksuāliem noziegumiem, un ka uz tiem nevajadzētu attiekties noilgumam;

23.

aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes veicināt un pabeigt bēgļu un iekšzemē pārvietotu personu pastāvīgu atgriešanos, kā arī pieņemt Deitonas miera līguma VII pielikuma prasībām atbilstošu attiecīgu stratēģiju; mudina, no vienas puses, pievērsties to personu vajadzībām, kuras joprojām dzīvo kolektīvajos centros, un īstenot viņu sociālās integrācijas veicināšanas pasākumus un, no otras puses, veicināt to personu atgriešanos, kurām nav iespējama atgriešanās dzimtenē, piemēram, izpostītajā Posavina reģionā; aicina Komisiju un citus starptautiskos līdzekļu devējus atbalstīt Bosnijas un Hercegovinas iestāžu centienus, sniedzot finansiālu atbalstu un zināšanas;

24.

atgādina, ka steidzami jāveido paaugstinātas drošības valsts cietumi un jāatjauno līdzšinējā infrastruktūra, arī lai droši turētu apcietinājumā visus apsūdzētos un notiesātos noziedzniekus;

25.

pauž nožēlu, ka visai ierobežoti ir panākumi korupcijas apkarošanā, kam par cēloni ir pretkorupcijas centienu vāja saskaņošana valsts līmenī un tas, ka neefektīva ir izmeklēšana un kriminālvajāšana lietās, kas saistītas ar augsta līmeņa korupcijas gadījumiem, kuri sastopami valdībā un citās valsts un administratīvi politisko vienību struktūrās, valsts iepirkuma procedūrās, uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī veselības aprūpes, enerģētikas, transporta un būvniecības jomā; šajā sakarībā aicina nekavējoties izveidot neatkarīgu un atbildīgu pretkorupcijas iestādi, lai atjaunotu Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāju uzticēšanos savām iestādēm un saskaņoti īstenotu jauno korupcijas apkarošanas stratēģiju (2009.–2014. g.) un tai pievienoto rīcības plānu;

26.

aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes efektīvi cīnīties pret cilvēku tirdzniecību, sadarbībā ar starptautisko sabiedrību efektīvi saukt pie atbildības likumpārkāpējus, nodrošināt aizsardzību un kompensācijas upuriem, kā arī vairot informētību, lai tādējādi nepieļautu, ka šos cilvēkus par upuriem vēlreiz padara iestādes un sabiedrība;

27.

ar gandarījumu atzīmē, ka Bosnijas un Hercegovinas iestādes ir paātrinājušas reformas un ir guvušas būtiskus panākumus bezvīzu režīma ceļvedī norādīto nepaveikto uzdevumu izpildē, kas liecina, ka ar vajadzīgo gribu reformu gaitā var panākt nozīmīgu virzību; visnotaļ mudina Bosnijas un Hercegovinas iestādes pieņemt vēl nepieņemtos vajadzīgos tiesību aktus;

28.

atzinīgi vērtē to, ka 2010. gada 27. maijā tika pieņemts Komisijas likumdošanas priekšlikums par vīzu režīma atvieglošanu, un aicina Komisiju pārbaudīt, vai turpmākajos mēnešos tiks izpildīti vēl atlikušie kritēriji, tādējādi veicot priekšdarbus Padomes un Parlamenta apstiprināšanas procesam, lai atceltu vīzu režīmu Bosnijas un Hercegovinas pilsoņiem līdz 2010. gada beigām;

29.

atzīst to, cik svarīga ir vīzu režīma atvieglošana, kas visiem Bosnijas un Hercegovinas pilsoņiem dotu iespēju brīvi ceļot Eiropas Savienībā, uzskata, ka tas ir nozīmīgs faktors valsts turpmākajai integrācijai ES un izlīguma panākšanai starp etniskajām grupām, kas novērš izolāciju un sniedz pilsoņiem iespēju paplašināt savu redzesloku, apsvērt savas izredzes pievienoties ES un paust savu gribu politiskajiem vadītājiem, lai integrāciju ES paātrinātu;

30.

atzīstot iestāžu līmenī gūtos panākumus, mudina Bosnijas un Hercegovinas iestādes valsts līmenī pieņemt likumu par augstāko izglītību un pievērst uzmanību tam, lai izglītības jomas pamatlikumi tiktu pilnībā īstenoti, tādējādi novēršot izglītības sistēmas sadrumstalotību; pilnvērtīgi izmantojot Eiropas partnerību, veikt pasākumus izglītības vispārējās kvalitātes pilnveidošanai, nodrošinot atbilstību darba tirgus vajadzībām un Boloņas procesa standartiem, kā arī ar ES palīdzību izveidot ilglaika bezdarbnieku apmācības un pārkvalificēšanas shēmas; mudina īstenot starptautiskās studentu apmaiņas programmas starp visām Bosnijas un Hercegovinas universitātēm un ES dalībvalstīm, izmantojot spēkā esošās ES programmas un tīklus; uzsver, ka ir būtiski jāpalielina to studentu, mācībspēku un pētnieku skaits, kuri piedalās ES mobilitātes programmās;

31.

uzsver, ka izglītība ir galvenais etnisko grupu patiesas samierināšanas dzinējspēks; uzskata, ka saistībā ar ES palīdzību īpaša uzmanība būtu jāpievērš integrējošas un nediskriminējošas izglītības sistēmas veicināšanai, pamatojoties uz iecietību, cieņu pret daudzveidību un centieniem panākt vienotu izpratni par vēsturi, un dažādu etnisko grupu segregācijas (divas skolas vienā ēkā) novēršanai, izstrādājot kopīgas izglītības programmas un izveidojot integrētas klases abās administratīvi politiskajās vienībās; no šā viedokļa atzinīgi vērtē visas Bosnijas un Hercegovinas skolu audzēkņu padomes izveidošanu;

32.

aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes pārskatīt pašreizējās stingrās un dārgās diplomu nostrifikācijas metodes un izveidot valsts līmeņa aģentūru diplomu atzīšanai; atgādina Bosnijas un Hercegovinas iestādēm, ka kvalificētam darbaspēkam vajadzētu radīt nevis šķēršļus, bet gan stimulus darba meklēšanai valstī;

33.

atzinīgi vērtē MONEYVAL novērtēšanas pēdējo kārtu (4); aicina visus dalībniekus pielikt neatlaidīgas pūles ekonomisko reformu īstenošanai, saskaņot jurisdikciju rīcību un atvieglot ekonomisko darbību, tostarp likvidēt birokrātiskos šķēršļus, izveidot ilgtspējīgas attīstības stratēģiju ilgākam laika periodam, cita starpā pievēršoties tādām jomām kā izglītība, pētniecība un izstrāde, infrastruktūra, lauksaimniecība, vide un enerģētika; lai piesaistītu ārvalstu investīcijas, aicina valsts un uzņēmumu vadītājus pielikt visas pūles, lai atjaunotu investoru uzticēšanos un izveidotu uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, novēršot Bosnijas un Hercegovinas tālāku reģionālu atpalicību;

34.

atgādina, ka Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā ir prasība pastiprināt administratīvi politisko vienību valdību politikas saskaņošanu un izveidot vienotu ekonomisko telpu kā būtisku ekonomiskās reformas elementu, kas veicinātu tālāku iekšzemes integrāciju un zemes tirgus un darba tirgus darbību; šajā sakarībā pauž nožēlu, ka sadrumstalotie iekšējie darba tiesību akti un sociālās nodrošināšanas sistēmas vēl joprojām ir galvenais šķērslis, kas kavē personu brīvu pārvietošanos valstī; norāda, ka ekonomikas plauksme un jaunu darbvietu izredzes jo īpaši Bosnijas un Hercegovinas jauniešiem ir izšķirīgi svarīgas valsts tālākajai attīstībai un var sekmēt etniskās samierināšanās procesu;

35.

atbalsta fiskālās saskaņotības pastiprināšanu, nodrošinot Netiešo nodokļu iestādes un Valsts fiskālās padomes pienācīgu darbību; mudina Ministru padomi pēc ilgas kavēšanās iecelt pastāvīgu Netiešo nodokļu iestādes direktoru;

36.

lai 2011. gadā valstī varētu veikt tautas skaitīšanu, aicina Bosnijas un Hercegovinas parlamentu steidzami pieņemt Likumu par skaitīšanu, kas nepārprotami ir priekšnosacījums tam, lai nākotnē varētu pievienoties ES, un kam ir būtiska nozīme valsts ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, kā arī ES atbalsta turpmākā saņemšanā; uzsver, ka šā jautājuma jutīguma dēļ nevajadzētu noteikt obligātu prasību atbildēt uz jebkādiem jautājumiem par personas etnisko piederību;

37.

aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes īstenot pasākumus ar mērķi mazināt nabadzību un attīstīt tādu sociālās nodrošināšanas tīklu, kas vairāk orientēts uz atbalsta sniegšanu nabadzīgajiem un sociāli atstumtajiem iedzīvotājiem un mazaizsargātajām grupām, jo īpaši romiem, un izveidot efektīvu un ilgtspējīgu sociālās aizsardzības un integrācijas sistēmu; aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes paust stingrāku apņemšanos īstenot nodarbinātības politiku, sociālo kohēziju un dzimumu līdztiesību;

38.

atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas iestāžu iniciatīvas nolūkā uzlabot romu stāvokli un atkārto, ka ir svarīgi pieņemt stratēģiju, kurā galvenā uzmanība pievērsta romu mājokļu, veselības aprūpes, nodarbinātības un izglītības jautājumiem; aicina iestādes nodrošināt pienācīgus līdzekļus šīs stratēģijas īstenošanai sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību, tostarp romu kopienu, lai apkarotu diskrimināciju un veicinātu romu pārstāvību valsts amatos;

39.

atzinīgi vērtē Federācijas parlamenta nesen veiktos grozījumus tiesību aktos, ieviešot skaidrā naudā izmaksājamu un uz vajadzībām balstītu pabalstu un budžeta ierobežojumu principu, kuru piemēro visiem pabalstu saņēmējiem, arī veterāniem; atzinīgi vērtē to, ka ir izmaksāts Pasaules Bankas attīstības politikas aizdevums, kā arī Starptautiskā Valūtas fonda kredīta otrā un trešā daļa; mudina Federācijas parlamentu pieņemt papildu pasākumu, kuru mērķis ir nodrošināt stingrāku fiskālo disciplīnu;

40.

mudina Bosnijas un Hercegovinas iestādes izstrādāt valsts enerģētikas stratēģiju, kuras pamatā būtu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana, energotaupība un energoefektivitāte, kā arī elektrotīklu modernizēšana; atgādina gan Bosnijas un Hercegovinas iestādēm, gan Komisijai, ka ir jānodrošina, lai hidroelektrostaciju projekti tiktu plānoti un īstenoti, ievērojot ES kritērijus attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējumu un vispārējos ilgtspējības standartus;

41.

pauž nožēlu par to, ka administratīvā spēja vides jomā vēl joprojām ir vāja un ierobežota; šajā sakarībā aicina pieņemt visaptverošu valsts līmeņa likumu vides jomā, kas nodrošinātu saskaņotu vides aizsardzību, un izveidot valsts vides aģentūru;

42.

aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes pieņemt Likumu par veselības apdrošināšanu valsts līmenī, lai tādējādi saskaņotu sabiedrības veselības aprūpes noteikumus un paaugstinātu tās kvalitāti, un cilvēkiem dotu iespēju saņemt pienācīgu medicīnisko aprūpi visā Bosnijas un Hercegovinas teritorijā neatkarīgi no dzīves un nodarbinātības vietas;

43.

uzsver, cik svarīga ir reģionālā sadarbība un labas kaimiņattiecības, un uzskata, ka tas ir nozīmīgs elements samierināšanas procesā, jo veicina tiešus personiskus kontaktus; uzsver pilsoniskās sabiedrības dalībnieku nozīmi plašākā reģionālajā sadarbībā sociālos un politiskos jautājumos; aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes rast risinājumu, kas Kosovas pilsoņiem nodrošinātu reģionālo mobilitāti un iespēju ceļot uz Bosniju un Hercegovinu;

44.

pauž gandarījumu par nesenajiem Horvātijas prezidenta paziņojumiem, kurš atvainojās par Horvātijas politiku Bosnijā un Hercegovinā 90. gados un godināja abu kopienu upuru piemiņu; uzskata šo žestu par svarīgu soli uz Balkānu tautu etnisko samierināšanos; aicina citas Bosnijas un Hercegovinas kaimiņvalstis sekot šim piemēram;

45.

aicina Horvātiju un Bosniju un Hercegovinu rast abām valstīm pieņemamu risinājumu attiecībā uz Horvātijas plāniem būvēt Pelješac tiltu, pret ko Bosnija un Hercegovina iebilst; pauž bažas par Horvātijas premjerministra neseno paziņojumu par iespējamu Horvātijas pieteikumu Eiropas finansējuma saņemšanai, lai paātrinātu polemiku izraisījušo tilta būvniecību; norāda, ka šis projekts varētu kaitēt Bosnijas Neumas ostas attīstībai nākotnē un rada ekoloģiska rakstura bažas abās valstīs;

46.

atzīmē, ka noturīga stabilitāte un reģionālā sadarbība Rietumbalkānos un visā ES nav iespējama, kamēr vien Bosnijā un Hercegovinā pastāv politiska strupceļa situācija;

47.

atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas aktīvo dalību reģionālajā sadarbībā, jo īpaši ar Horvātiju un Serbiju parakstītos nolīgumus par starptautisku juridisku palīdzību krimināllietās un civillietās, kuras mērķis ir kriminālsodu piemērošana personām, kas ir notiesātas vienā līgumslēdzējā valstī un kas aizbēg uz citu parakstītāju valsti;

48.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētaja vietniecei un augstajai pārstāvei, Padomei, Komisijai, kā arī Bosnijas un Hercegovinas un tās administratīvi politisko vienību valdībām un parlamentiem.