31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 77/37

1.1

EESK atzinīgi vērtē to, ka Ceturtajā uzņēmējdarbības tiesību direktīvā mazajiem uzņēmumiem paredzētie izņēmumi ir attiecināti arī uz vidējiem uzņēmumiem, tādējādi samazinot uzņēmumiem informēšanas slogu.

1.2

EESK atzinīgi vērtē arī ierosinātos Septītās direktīvas grozījumus, kas precizē mijiedarbību starp šīs direktīvas un Starptautisko finanšu pārskatu standartu konsolidētajiem noteikumiem.

1.3

EESK īpaši atzinīgi vērtē to, ka ir sasniegts mērķis vienkāršot finanšu pārskatus: pārskatu lietotājiem nav būtiska informācijas zuduma, un citas ieinteresētās personas šis priekšlikums pamatā neskar. Ierosinātā vienkāršošana ir orientēta uz MVU un finanšu informācijas lietotāju vajadzībām.

1.4

Patlaban trūkst pētījumu un apstiprinošu pierādījumu attiecībā uz lietotāju vajadzībām, kuras dažādās ES dalībvalstīs var būt atšķirīgas. Pirms ieviest turpmākus grozījumus attiecībā uz finansiālajām prasībām MVU, būtu jāizvērtē pašreizējais stāvoklis Ceturtajā un Septītajā direktīvā paredzēto iespēju izmantošanā. Šajā izpētē būtu jāiekļauj (a) esošo iespēju izmantošana, (b) dalībvalstu sniegtā motivācija, skaidrojot konkrēto iespēju izvēli, un (c) pārskats par dalībvalstu sekmēm savu mērķu sasniegšanā.

1.5

Tādēļ EESK iesaka veikt izpēti šajā jomā, nodrošinot pamatu racionāliem politikas priekšlikumiem nākotnē.

1.6

Grāmatvedības prasības bija viena no pirmajām Eiropas līmenī saskaņotajām likumdošanas jomām. EESK atgādina, ka tas ir viens no galvenajiem elementiem kopējā tirgus izveidē, un uzsver harmonizācijas nozīmi līdzvērtīgu noteikumu nodrošināšanā ES.

1.7

MVU veiktās pārrobežu tirdzniecības apjoms ES pieaug. Tāpēc ir svarīgi pilnveidot finanšu pārskatu sistēmu un noteikumu harmonizāciju, lai (a) veicinātu šo tirdzniecības izaugsmi un (b) radītu līdzvērtīgus spēles noteikumus.

2.1

Savos 2007. gada 8. un 9. marta secinājumos Eiropadome uzsvēra, ka administratīvā sloga samazināšana ir svarīgs Eiropas ekonomikas stimulēšanas pasākums, jo īpaši ņemot vērā ieguvumus, ko tas dotu maziem un vidējiem uzņēmumiem.

2.2

Tā uzsvēra, ka ir vajadzīgi kopīgi Eiropas Savienības un dalībvalstu centieni, lai samazinātu administratīvo slogu, vienkāršojot grāmatvedības noteikumus attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; šādu pasākumu tiesiskais pamats būtu Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 44. panta 1. punkts (1).

2.3

Grāmatvedība un revīzija tika atzītas par jomu, kurā samazināt uzņēmumiem Kopienā administratīvo slogu (2).

2.4

Īpaša uzmanība tika pievērsta tam, lai papildus atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu pārskatu sniegšanu.

2.5

Iepriekš tika veikti vairāki grozījumi, lai ļautu uzņēmumiem, kuri ietilpst Direktīvas 78/660/EEK un Direktīvas 83/349/EEK darbības jomā, izmantot grāmatvedības uzskaites metodes atbilstīgi Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS).

2.6

Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (3), uzņēmumiem, kuru vērtspapīri tiek kotēti jebkuras dalībvalsts regulētā tirgū, jāsagatavo konsolidēti pārskati atbilstīgi SFPS; un tādējādi tie ir atbrīvoti no lielākās daļas Direktīvu 78/660/EEK un 83/349/EEK prasībām. Tomēr maziem un vidējiem uzņēmumiem Kopienā minētās direktīvas joprojām ir pamats pārskatu sagatavošanai.

2.7

Uz maziem un vidējiem uzņēmumiem bieži attiecina tos pašus noteikumus ko uz lielajiem uzņēmumiem, bet to īpašās pārskatu vajadzības gandrīz nav novērtētas. Jo īpaši pieaugošais informācijas sniegšanas prasību skaits rada šiem uzņēmumiem problēmas. Daudzie pārskata sagatavošanas noteikumi rada finansiālu slogu un var kavēt efektīvu kapitāla izmantošanu produktīviem nolūkiem.

2.8

Regulas (EK) Nr. 1606/2002 piemērošana ir radījusi vajadzību precizēt saistību starp Direktīvā 83/349/EEK un SFPS noteiktajiem pārskatu standartiem.

2.9

Ja dibināšanas izdevumus var uzskatīt par bilances aktīviem, Direktīvas 78/660/EEK 34. panta 2. punktā noteikts, ka šādi izdevumi jāpaskaidro pārskata pielikumā.

2.10

Mazos uzņēmumus saskaņā ar minētās direktīvas 44. panta 2. punktu var atbrīvot no minētās prasības sniegt informāciju. Lai samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu, būtu jānodrošina iespēja atbrīvot arī vidējos uzņēmumus no šādām informācijas atklāšanas prasībām.

2.11

Direktīva 78/660/EEK nosaka informēšanas prasības attiecībā uz apgrozījuma sadalījumu pa darbības jomām un ģeogrāfiskajiem tirgiem. Prasība attiecas uz visiem uzņēmumiem, bet mazos uzņēmumus saskaņā ar minētās direktīvas 44. panta 2. punktu var atbrīvot no šā pienākuma. Lai samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu, būtu jānodrošina iespēja atbrīvot arī vidējos uzņēmumus no minētās informēšanas prasības.

2.12

Saskaņā ar Direktīvu 83/349/EEK mātesuzņēmumam jāsagatavo konsolidēti pārskati pat tad, ja tā vienīgajam meitasuzņēmumam vai visiem meitasuzņēmumiem kopā nav būtiskas nozīmes Direktīvas 83/349/EEK 16. panta 3. punkta izpratnē. Tādējādi šie uzņēmumi tiek iekļauti Regulas (EK) Nr. 1606/2002 darbības jomā un tiem ir jāsagatavo konsolidēti finanšu pārskati saskaņā ar SFPS. Šo prasību uzskata par apgrūtinošu, ja mātesuzņēmumam ir tikai nebūtiski meitasuzņēmumi.

2.13

Tāpēc būtu jānodrošina iespēja atbrīvot mātesuzņēmumu no pienākuma sastādīt konsolidētus pārskatus un konsolidētu gada pārskatu, ja minētā mātesuzņēmuma visi meitasuzņēmumi gan atsevišķi, gan kopumā uzskatāmi par nebūtiskiem.

2.14

Tā kā šīs direktīvas mērķis — mazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar vidēju uzņēmumu informācijas sniegšanas un konsolidētu pārskatu sastādīšanas pienākumiem — nav pienācīgi sasniedzams dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi, un tādējādi tā apjoma un rezultātu dēļ mērķis ir labāk sasniedzams Kopienas līmenī, Kopiena var paredzēt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu.

2.15

Saskaņā ar turpat izklāstīto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredzētā darbība nepārsniedz to, kas ir vajadzīga, lai sasniegtu minētos mērķus.

2.16

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK.

3.1

Direktīvas 78/660/EEK (Ceturtā uzņēmējdarbības tiesību direktīva) (4) grozījumu mērķis ir vienkāršot vidējo uzņēmumu finanšu pārskatus (5) un īstermiņa perspektīvā atbrīvot tos no finanšu pārskatu sloga. Šīm izmaiņām vajadzētu sekmēt administratīvā sloga samazinājumu, nezaudējot būtisku informāciju.

3.2

Direktīvas 83/349/EEK (Septītā uzņēmējdarbības tiesību direktīva) (6) grozījuma mērķis ir precizēt šīs direktīvas un Starptautisko finanšu pārskatu standartu konsolidēto noteikumu mijiedarbību.

3.3.1

Diskusiju par to, kā panākt būtiskus regulatīvā sloga samazinājumus MVU Ceturtās un Septītās uzņēmējdarbības tiesību direktīvas ietvaros EK uzsāka savlaicīgi, vienlaikus ar konsultāciju procesu, ņemot vērā mērķi nodrošināt MVU uzplaukumu Eiropas vienotajā tirgū. MVU regulatīvā sloga problēmu pastāvīgi rada sākotnējie noteikumi, kas paredzēti lieliem uzņēmumiem. Šādi noteikumi nav nepieciešami attiecībā uz MVU un nereti rada ievērojamu administratīvo un izmaksu slogu.

3.4.1

Ir svarīgi, lai diskusijas pievērstos ne tikai finanšu pārskatu prasību “vienkāršošanai”, bet arī “nozīmībai” attiecībā uz MVU pretstatā lielām biržā kotētām sabiedrībām. Debates par vienkāršošanu ir orientētas uz izmaksām, savukārt debates par nozīmību — uz finanšu pārskatu sniegtajiem ieguvumiem un uz konkrētajiem lietotājiem un to vajadzībām.

3.4.2

“Grāmatvedības direktīvas” vienkāršošanai jābalstās uz MVU un pārskatu lietotāju faktiskajām vajadzībām. Lai finanšu pārskati būtu lietderīgi un būtiski, Eiropas MVU finanšu pārskatu sistēmas attīstībā izšķirīga nozīme ir lietotāju un to vajadzību apzināšanai. Lietotāji ir daudzveidīgi: finanšu iestādes (reitingi), valsts iestādes (nodokļi, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana) u.c.

3.4.3

Svarīgi ir arī tas, ka paši MVU ir nozīmīgi finanšu informācijas lietotāji, piemēram, kā piegādātāji un citu MVU līgumpartneri, situācijās, kad ir nepieciešama kredītspējas novērtēšana.

3.4.4

Vienkāršojot grāmatvedības noteikumus attiecībā uz MVU, ir svarīgi veikt rūpīgu ietekmes novērtējumu, tostarp izvērtējot finanšu pārskatu sniegtos ieguvumus, kā arī izmaksu/administratīvos slogus. Šādos ietekmes novērtējumos būtu jāņem vērā iemesli, kuru dēļ sākotnēji ieviestas finanšu pārskatu prasības, un iesaistīto personu intereses (pārredzamība u.c.), ko tām vajadzēja aizsargāt.

3.5.1

MVU pārrobežu tirdzniecības apjoms (7) ES pieaug. Tāpēc ir svarīgi pilnveidot finanšu pārskatu sistēmu un noteikumu harmonizāciju, lai (a) veicinātu šo tirdzniecības izaugsmi un (b) radītu līdzvērtīgus spēles noteikumus. Tas varētu prasīt mazāk izvēles variantu un virzību uz maksimālu harmonizāciju, piemēram, finanšu informācijas publiskošanas un šādas informācijas publiskās pieejamības jomā.

3.6.1

Starptautisko grāmatvedības standartu padomes (SGSP) MVU projekts izrietēja no standartu izstrādātāju, grāmatvežu un citu ieinteresēto personu prasībām radīt alternatīvu pilna apjoma Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). SGSP, kas sākotnēji nevēlējās uzņemties šo projektu, tika pārliecināta, ka minēto ieinteresēto personu vairākums vēlas, lai tas tiktu īstenots, un ka tikai SGSP piemīt vajadzīgā uzticamība un autoritāte, lai radītu kvalitatīvus un piemērojamus grāmatvedības standartus. Tomēr šī projekta sākumpunkts bija pilna apjoma SFPS, kas paredzēti biržā kotētām sabiedrībām.

3.6.2

Pilna apjoma SFPS tika izstrādāti, orientējoties uz biržā kotētu sabiedrību finanšu pārskatu izmantošanu un akcionāru vajadzībām. Kā minēts iepriekš, MVU finanšu pārskati biežāk tiek izmantoti iekšējai vai neformālai lietošanai (saistībā ar piegādātājiem, līgumslēdzējiem, finanšu iestādēm u.c.), nevis saistībā ar juridiskiem vai cita veida pienākumiem atskaitīties plašam lietotāju lokam.

3.6.3

SFPS vai citu jaunu noteikumu, kas balstīti uz biržā kotētām sabiedrībām paredzētajiem, obligāta piemērošana MVU radītu būtiskus administratīvus slogus un finansiālas izmaksas, kas būtu lielāki nekā jebkura pozitīva ietekme. Arī ciešā saikne starp gada pārskatiem un nodokļu deklarācijām liktu MVU dažādās dalībvalstīs veikt divkāršus finanšu pārskatus, kas tādējādi vēl vairāk palielinātu administratīvo slogu.

3.7.1

Attiecībā uz iespējām panākt Grāmatvedības direktīvu noteikumu vienkāršojumus attiecībā uz MVU, kas galvenokārt izpaužas kā šajās direktīvās paredzēto iespēju paplašinājumi, pirms jaunu direktīvu ieviešanas ir svarīgi izvērtēt, kā šīs iespējas darbojas dalībvalstīs. Turklāt EESK iesaka sistemātiski visos līmeņos piemērot principu “tikai vienreiz” (8).

3.7.2

Pirms ieviest turpmākus grozījumus attiecībā uz finansiālajām prasībām MVU, būtu jāizvērtē pašreizējais stāvoklis Ceturtajā un Septītajā direktīvā paredzēto iespēju izmantošanā. Šajā izpētē būtu jāiekļauj (a) esošo iespēju izmantošana, (b) dalībvalstu sniegtā iespēju izvēles motivācija un (c) pārskats par dalībvalstu sekmēm savu mērķu sasniegšanā.

3.7.3

Būtiska problēma pašreizējā situācijā ir “lejupējā” pieeja, kas (a) rada administratīvu slogu MVU un (b) mazina finanšu pārskatu sistēmu un standartu piemērotību šiem uzņēmumiem (1. piezīme). Nākotnē, pārskatot finanšu pārskatu sistēmu ES, šī problēma būtu jārisina, izmantojot “augšupēju” pieeju. Šāda pieeja būtu vērsta uz MVU un citu ieinteresēto pušu vajadzībām, kā arī balstīta uz lietotāju un viņu vajadzību apzināšanu, kā ierosināts iepriekš minētajos priekšlikumos.

—

CESE 952/2006“Normatīvās vides vienkāršošanas stratēģija” (INT/296), OV C 309, 16.12.2006., 18. lpp.;

—

CESE 89/2007“Pārskats par vienoto tirgu” (INT/332), OV C 93, 27.4.2007., 25. lpp.;

—

CESE 1187/2008“Politiskie pasākumi MVU atbalstam” (INT/390) (vēl nav publicēts OV);

—

CESE 979/2008“Starptautiskais publiskais iepirkums” (INT/394) (vēl nav publicēts OV).