31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 77/29

1.1

Priekšlikuma mērķis ir grozīt Padomes Direktīvu 76/769/EEK, tajā papildus iekļaujot dihlormetāna (DCM) kā krāsas noņēmēju būtiskas sastāvdaļas rūpnieciskās, profesionālās un sadzīves lietošanas ierobežojumus.

1.2

Šis ir pēdējais šāds grozījums Padomes Direktīvā 76/769/EEK pirms tās aizstāšanas 2009. gada 1. jūnijā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (REACH).

1.3

EESK atzīst būtiskās zinātniska un politiska rakstura grūtības, ar ko sastopas Komisija, ierosinot un panākot vienošanos par proporcionālu un izmaksu ziņā efektīvu grozījumu, kurš saskaņā ar Direktīvas 76/769/EEK prasībām paredz iekšējā tirgus saglabāšanu, vienlaikus nodrošinot augsta līmeņa cilvēku veselības un vides aizsardzību.

1.4

EESK atzīst, ka ir neapstrīdami pierādījumi tam, ka DCM augstās gaistamības rezultātā iespējamās augstās tvaiku koncentrācijas dēļ ir iespējami samaņas zuduma un nāves gadījumi. To cēlonis var būt slikti rūpnieciskie apstākļi, tostarp nepietiekama ventilācija. Pierādījumi par nopietnu pastāvīgu risku patērētājiem saistībā ar epizodisku lietošanu sadzīves apstākļos ir mazāk pārliecinoši. Tādēļ priekšlikums par pārdošanas aizliegumu ir nesamērīgs un, ņemot vērā zināmos, bet līdz šim skaitliskā izteiksmē nenovērtētos riskus saistībā ar alternatīvu produktu un procesu lietošanu, nav sagaidāms, ka kopumā tas varētu samazināt nelaimes gadījumu biežumu, kas nav visai liels.

1.5

EESK arī norāda, tāpat kā Komisijas pieaicinātie konsultanti, ka ar DCM saistītos apdraudējumus pilnībā neaptver esošās piktogrammas vai risku un drošības frāzes. Tas pats attiecas uz risku bērniem, kas ir biežāk iespējams sadzīves apstākļos. Tā cēlonis ir marķējuma sistēmas nepilnības, nevis paši produkti vai iesaistītie cilvēki. Tādēļ situācijas risināšanai tiek sniegti ieteikumi attiecībā uz iepakojumu un marķējumu.

1.6

Ir konstatētas arī citas problēmas, pirmām kārtām tas, ka nav saskaņotu profesionālās pakļaušanas iedarbībai robežvērtību un pamatnostādņu vai noteikumu par labu rūpniecības praksi. Šajā ziņā Vācijas TRGS 612 ir lielisks piemērs.

1.7

Komisija, Eiropas Parlaments un dalībvalstis tiek aicinātas pievērsties arī virknei citu vispārīgu jautājumu cerībā, ka var panākt vienošanos. Ja tas netiks darīts, var rasties iekšējā tirgus sadrumstalotība. Lietotāji gan darba vietās, gan ārpus tām joprojām būs apdraudēti.

2.1

Kā jau minēts iepriekš, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), stāsies spēkā 2009. gada 1. jūnijā. Ar to atcels un aizstās vairākas pašlaik spēkā esošas Padomes un Komisijas regulas un direktīvas, tostarp Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīvu 76/769/EEK attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem.

2.2

Padomes Direktīvas Nr. 76/769/EEK I. pielikumā ir uzskaitīti dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumi, par kuriem panākta vienošanās un kuri ieviesti pēdējo 30 gadu laikā. Minētie ierobežojumi 2009. gada 1. jūnijā kļūs par Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (REACH) XVII pielikuma stūrakmeni.

2.3

Padomes Direktīvas Nr. 76/769/EEK agrākie grozījumi (piemēram, lai ieviestu jaunus ierobežojumus) tika veikti ar direktīvām, kuras bija jāīsteno dalībvalstīm. Tomēr šis Komisijas priekšlikums paredz lēmumu, kas stāsies spēkā nekavējoties, nevis direktīvu. Tādējādi tas nebūs jātransponē valstu tiesību aktos, kuri citādi būtu jāatceļ 2009. gada 1. jūnijā, kad stāsies spēkā Regula (EK) Nr. 1907/2006 (REACH).

2.4

Pēc tam uz visiem turpmākiem priekšlikumiem par bīstamu vielu vai preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem attieksies Regula (EK) Nr. 1907/2006 (REACH).

2.5

Lēmums ierobežot noteiktu vielu (un to saturošu preparātu) laišanu tirgū un lietošanu galvenokārt izriet no konkrētu “prioritāro vielu” novērtējumiem, ko nosaka dalībvalstis un publicē četros prioritārajos sarakstos laikposmā no 1994. līdz 2000. gadam, kā to paredz Padomes Regula (EEK) Nr. 793/93.

2.6

Tāpat arī tika veikts vairāku šajos sarakstos neiekļauto vielu ietekmes novērtējums uz cilvēka veselību un vidi un/vai sniegti priekšlikumi ierobežot to laišanu tirgū un lietošanu, jo pēc atsevišķu dalībvalstu pieprasījuma tika izskatītas jaunas problēmas. DCM ietilpst šajā sadaļā. Vairākas dalībvalstis dažādu iemeslu dēļ jau ir ieviesušas vai mēģinājušas ieviest ierobežojumus attiecībā uz tā lietošanu, īpaši kā krāsas noņēmēju sastāvdaļai. Savukārt citas dalībvalstis uzskata, ka tas ir nesamērīgi, dārgi un lietotājiem var radīt nevēlamus rezultātus. Par labu vai par sliktu abām nostājām liecina daži pierādījumi (vai to trūkums).

2.7

Priekšlikuma pirmā pilnīgā izskatīšana Padomē notika jūnija sākumā. Ja turpmāko mēnešu laikā tiks panākts kompromiss, priekšlikums tiks virzīts tālāk, kā plānots. Pretējā gadījumā priekšlikums cietīs neveiksmi. Šajā gadījumā krāsas noņēmēju uz DCM bāzes iekšējais tirgus paliks sadrumstalots un var kļūt vēl sadrumstalotāks. Tad DCM tiktu vērtēts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (REACH), ņemot vērā tā lietošanu krāsas noņemšanai kā vienu no iedarbības veidiem. Ir pilnīgi neskaidrs, kāds tam varētu būt iznākums un kad varētu tikt sniegts galīgais ieteikums.

3.1

DCM ir bezkrāsains halogenizēts alifātisks ogļūdeņraža savienojums ar zemu viršanas temperatūru un saldenu smaržu. To daudzus gadus plaši izmanto kā spēcīgu šķīdinātāju ar zemu uzliesmošanas temperatūru farmācijas izstrādājumu, aerosolu un adhezīvu ražošanā, kā arī citos procesos, piemēram, kā krāsu noņēmēju, metālu attaukošanas līdzekli un ekstrakcijas šķīdinātāju pārtikas izstrādājumiem.

3.2

Kaut gan to uzskata par vienu no drošākajiem zemas molekulmasas halogenizētajiem ogļūdeņražiem, DCM lietošanā tomēr jāievēro piesardzība. To Eiropā klasificē kā 3. kategorijas kancerogēnu vielu, t.i., “vielu, kas rada bažas iespējamās kancerogēnās ietekmes dēļ uz cilvēku, bet par kurām pieejamā informācija nav pietiekama, lai izdarītu apmierinošu vērtējumu”. Tādēļ tai jāpiemēro R40 frāze (“ierobežoti pierādījumi par kancerogēnu iedarbību”). Tā ir arī prioritāra viela saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu.

3.3

Tomēr lielākas bažas rada tās spēcīgā narkotiskā ietekme, nomācot centrālo nervu sistēmu un izraisot bezsamaņu vai nāvi. Tas ir izraisījis virkni nelaimes un nāves gadījumu, kas galvenokārt saistīti ar nedrošiem darba apstākļiem un pārmērīgu ietekmi, parasti pie atvērtām tvertnēm rūpnieciskajā vai liela apjoma profesionālajā lietošanā. Lietošana noslēgtās sistēmās, ja tas ir tehniski iespējams, novērš šos riskus.

3.4

DCM ražošanas apjoms Eiropā (ražotnēs, kas atrodas Vācijā, Francijā, Itālijā, Spānijā, Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē un Rumānijā) pakāpeniski samazinās citu produktu ieviešanas rezultātā. No Eiropā patlaban ražotajām 240 000 tonnām aptuveni 100 000 tonnu tiek eksportētas. 30–50 % atlikušā apjoma nonāk farmācijas nozarē un 10–20 % tirdzniecībā kā “pirmatnējais DCM” krāsu noņēmējos. Pārstrādātais DCM no farmācijas rūpniecības veido tonnāžas izteiksmē līdzīgu apjomu. Šis priekšlikums attiecas vienīgi uz DCM kā krāsu noņēmēja lietošanu.

3.5

Krāsu noņemšana ir pazīstama vairumam mājsaimnieku kā pamatprocess koksnes, metāla, akmens un ģipša priekšmetu un virsmu saglabāšanai un apstrādei iekštelpās un āra apstākļos. Ir arī virkne vairāk specializētu noieta tirgu, tostarp mākslas priekšmetu restaurācija, grafiti noņemšana un lielu kustīgu objektu, piemēram, vilcienu un lidmašīnu pārkrāsošana.

3.6

Krāsu noņēmējus var nosacīti iedalīt 3 kategorijās: “rūpnieciskie” (t.i., ar pastāvīgu lietojumu lielos apjomos ražošanas objektos); “profesionālie” (dažāda profila speciālisti objektos, celtnieki un dekoratori) un “patērētājiem paredzētie” (indivīdi, kas sadzīves apstākļos epizodiski veic ar mājokļa uzturēšanu saistītus darbus).

3.7

Faktiskais negadījumu skaits katrā no minētajām grupām ir grūti nosakāms. Ņemot vērā, ka DCM pārdozēšanas simptomi ir līdzīgi sirds mazspējas simptomiem, šādu gadījumu uzskaite var būt (vai nebūt) nepilnīga. Dati, ko Komisijai snieguši RPA konsultanti, uzrāda pēdējo 20 gadu laikā Eiropā 3–4 negadījumus gadā saistībā ar krāsas noņēmēju uz DCM bāzes lietošanu, no kuriem 1 bija nāves gadījums. Nāves gadījumi bija koncentrēti Francijā (6), Vācijā (6) un Apvienotajā Karalistē (5), ar nāvi nesaistīti negadījumi bija koncentrēti Apvienotajā Karalistē (36), Zviedrijā (12) un Francijā (6). Dienvideiropā reģistrēts tikai viens negadījums RPA pētījumā ietvertajā laikposmā (1930.–2007.g.) — nāves gadījums rūpniecībā Spānijā 2000. gadā. Būtiska nozīme var būt vietējiem klimatiskajiem apstākļiem un darba paņēmieniem. Siltos laika apstākļos logi mēdz būt vienmēr atvērti, tiek nodrošināta laba ventilācija, un riski ir nebūtiski; aukstākos klimatiskajos apstākļos var būt pretēji.

3.8

Nāves gadījumu īpatsvars rūpniecisko un profesionālo lietotāju vidū ir vienāds. Ar nāvi nesaistīto negadījumu lielākā daļa attiecas uz “profesionāļu” kategorijā iekļautajiem lietotājiem. Reģistrētajiem nāves gadījumiem visbiežāk par iemeslu bijusi nepietiekama ventilācija, nepiemēroti individuālie aizsardzības līdzekļi, jo īpaši, lielu atvērtu tvertņu tuvumā.

3.9

Iespējams patērētāja (vai profesionāļa) nāves gadījums 1993. gadā Francijā tagad nevar tikt pārbaudīts, un tāpēc šo būtisko datu kopu var apstrīdēt. Otrs patērētāja nāves gadījums ir reģistrēts Nīderlandē 1960. gadā. Arī citi faktori var būt svarīgi.

3.10

Katrā ziņā pastāv alternatīvas uz DCM bāzes ražotiem krāsas noņēmējiem. Tos var kopumā iedalīt 3 grupās: “fiziskas/mehāniskas iedarbības” krāsas noņēmēji (smilšpapīrs, skrāpji, kompresori); “pirolītiskas vai termālas iedarbības” krāsas noņēmēji (krāsnis, pārkarsēta verdošā slāņa iekārtas, pūšanas iekārtas vai karstuma stobri) un “ķīmiskas iedarbības” krāsas noņēmēji (spēcīgi šķīdinātāji, tostarp DCM, kodīgi, galvenokārt sārmaini, šķidrumi vai pastas, kā arī uz skudrskābes vai ūdeņraža peroksīda bāzēti maisījumi). Katrs no minētajiem procesiem var darboties un tikt izraudzīts noteiktos apstākļos. Tie visi var radīt zināmu risku — saistībā ar daļiņu iedarbību, karstumu, uguni, eksplozijām, acu vai ādas kairinājumiem, vai arī noņemamo pārklājumu sastāvu, galvenokārt svina saturu krāsās, kas izmantotas līdz 1960. gadam. Attiecībā uz daudzkāršiem slāņiem, kuru vecums ir 100 un vairāk gadu, uz seniem, bet joprojām izmantojamiem un pieprasītiem sadzīves priekšmetiem, vai jūtīgām virsmām, ko nedrīkst bojāt, ir vajadzīga vairāk nekā viena pieeja un noteikta eksperimentācijas pakāpe.

3.11

Nav sniegti dati par iepriekš minētajās 3 grupās ietilpstošo dažādo alternatīvu kopējo īpatsvaru tirgū vai par izmaksu atšķirībām uz vienu m2 noņemtas krāsas. DCM joprojām tiek uzskatīts par visplašāk lietojamo šķīdinātāju, īpaši patēriņa sektorā, kurā izplatīta ir arī nātrija hidroksīda lietošana. Pat ķimikāliju grupā salīdzinoša izmaksu novērtēšana ir problemātiska. Kopumā ir atzīts, ka krāsas noņēmēji uz DCM bāzes apjoma aspektā ir lētāki nekā konkurējošie produkti. Šī priekšrocība var zust, ja tiek ņemtas vērā ar aizsardzības līdzekļiem (ja tie tiek lietoti) un atkritumu apsaimniekošanu (ja tā tiek attiecināta) saistītās izmaksas.

3.12

Kopējās izmaksas nosaka arī apstrādes ilgums. Lēnākas, bet maigākas iedarbības produkti un procesi sadārdzina darbu izmaksas un samazina peļņu. Šķīdinātāji ar augstākiem viršanas parametriem ļauj vienā reizē noklāt lielāku platību, taču iedarbības laiks ir ilgāks. Attiecībā uz patērētājiem īslaicīgu iedarbību aizstāj ilglaicīgāka iedarbība un potenciāli lielāks kaitējums mājas apstākļos. (RPA pieņēmums, ka patērētājiem laika izjūta ir mazāka, “jo tie parasti veic krāsas noņemšanas darbus savā brīvajā laikā”, ir visnotaļ diskutējams.). Attiecībā uz visiem lietotājiem svarīgu nozīmi iegūs jaunas darba metodes un pārmaiņas darbu plūsmā. Rūpnieciskajiem lietotājiem jebkura pāreja uz produktiem, kuri bāzēti uz ūdens, samazina ventilācijas izmaksas, bet būtiski palielina tvertņu un cauruļvadu izmaksas, lai samazinātu koroziju. Ņemot vērā visus minētos mainīgos lielumus, ir ārkārtīgi grūti prognozēt sekas, kādas var radīt attiecīgo apstrādes veidu ierobežošana. Šajā ziņā īpaši apdraudēti ir patērētāji, un ir maz ticams, ka, ņemot vērā pretrunīgos viedokļus valdību līmenī, pieejamās alternatīvu produktu vai procesu izvēles iespējas patiešām atbildīs viņu interesēm.

3.13

Viena no izplatītākajām DCM kā šķīdinātāja alternatīvām ir metil-2-pirolidons (NMP), kas ir nesen klasificēts kā 2. kategorijas reproduktīvajai veselībai toksiska viela, kā rezultātā to saturošus izstrādājumus aizliegs pārdot patērētājiem (bet ne profesionālajiem vai rūpnieciskajiem lietotājiem). Citi šķīdinātāji, piemēram, 1,3-dioksolāns, ir viegli uzliesmojoši.

3.14

Sistēmas, kas balstītas uz divbāziskajiem esteriem (DBE) — dimetiladipāta, sukcināta un glutarāta savienojumi — patlaban šķiet visperspektīvākās alternatīvas, un maz liecina par to, ka tās varētu radīt būtiskas problēmas cilvēku veselībai vai videi. Arī dimetilsulfoksīds (DMSO) un benzilspirts šķiet relatīvi “droši”. Tomēr tas, vai lietotāji minētos produktus uzskatīs par rentabliem, ir atkarīgs no daudziem faktoriem, un nevar garantēt, ka lietotāji izšķirsies par labu “drošo” alternatīvo produktu plašākai lietošanai.

3.15

Katrā ziņā skaidrs ir tas, ka vienotas, pilnībā pieņemamas pieejas nav un ka nepareiza rīcība var izraisīt pašreizējā relatīvi zemā reģistrēto negadījumu skaita pieaugumu. Problemātiski ir rast tādu risinājumu, kas apmierinātu visas puses, īpaši dalībvalstis ar dažādu pieredzi un ar visnotaļ pamatotu stingru turēšanos noteiktās pozīcijās.

4.1

Komisijas priekšlikuma mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un vidi, vienlaikus saglabājot iekšējo tirgu dihlormetānam, īpaši kā krāsas noņēmēju būtiskai sastāvdaļai rūpnieciskajā, profesionālajā un sadzīves lietošanā.

4.2

Priekšlikuma mērķis ir aizliegt krāsas noņēmēju uz DCM bāzes pārdošanu plašai sabiedrībai un profesionāļiem, izņemot īpaši apmācītas personas, ko ir licencējušas dalībvalstu kompetentās iestādes. Pārdošana rūpniecības uzņēmumiem būtu iespējama vienīgi tad, ja nodrošināti aizsardzības pasākumi, piemēram, efektīva ventilācija un piemēroti individuālie aizsardzības līdzekļi. Visiem izstrādājumiem uz DCM bāzes jābūt neizdzēšami marķētiem ar norādi “Tikai rūpnieciskai un profesionālai lietošanai” (un, domājams, tikai attiecīgi licencētām personām).

4.3

Jaunus krāsas noņēmējus uz DCM bāzes nedrīkst laist tirgū, lai piegādātu plašai sabiedrībai vai profesionāļiem pēc 12 mēnešiem kopš šā lēmuma spēkā stāšanās. Visas piegādes abām minētajām grupām būtu aizliedzamas pēc turpmākajiem 12 mēnešiem.

4.4

Šis lēmums stātos spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4.5

Priekšlikumam pievienots paskaidrojuma raksts un Komisijas darba dokuments (ietekmes novērtējums). Papildu materiāli ir pieejami ietekmes novērtējumos, ko Komisijai snieguši ārējie konsultanti (RPA, TNO) vai ziņojumos par noteiktiem tematiem (ETVAREAD par tvaika izolatoru efektivitāti). Tos savukārt ir izskatījusi attiecīgā zinātniskā komiteja (SCHER). Nav oficiāla ES riska novērtējuma ziņojuma (RNZ), tā kā DCM neviena no ieinteresētajām pusēm nav definējusi kā prioritāti, neraugoties uz jau izteiktajām bažām.

4.6

Arī dažas ES dalībvalstis (kā arī citi lielākie ekonomiskie un tirdzniecības parteri, piemēram, Šveice un ASV) ir veikušas pētījumus, atbalstot noteiktas un nereti visnotaļ pretrunīgas regulatīvās un politiskās nostājas. Attiecīgās rūpniecības nozares ir sakrājušas apjomīgus datus par dažādu produktu un procesu iespējamajiem riskiem un salīdzinošajām priekšrocībām; nav pārsteidzoši, ka tie ir pretrunīgi. Citu ieinteresēto dalībnieku piezīmes tika apkopotas Eiropas Veselības un drošības nedēļas “Būvēt drošībā” laikā (2004. gadā) pēc Dānijas Krāsotāju apvienības rīkotās ekspertu konferences. Kā norādīja RPA 2007. gada aprīlī, BEUC, EMCEF un ETUC vēl nav izteikušas savu oficiālo nostāju.

5.1

EESK atzīst grūtības, ar ko sastopas Komisija, ierosinot proporcionālu un izmaksu ziņā efektīvu grozījumu Direktīvai 76/769/EEK par DCM kā šķīdinātāja krāsu noņemšanai lietošanu. Ir relatīvi maz reģistrētu un pārbaudītu negadījumu. Šādu gadījumu uzskaite var būt (vai nebūt) nepilnīga. Esošā likumdošana ne vienmēr ir ievērota un attiecībā uz marķēšanu varētu būt nepietiekama. Pastāv alternatīvi produkti un procesi, taču tie nav izvērtēti un visi ir saistīti ar risku. Ir pamatoti iemesli dalībvalstu viedokļu atšķirībām. Nav garantiju tam, ka kopējais rezultāts būs labvēlīgs jebkurai no visvairāk ietekmētajām grupām.

5.2

EESK arī atzīst, ka acīmredzamu laika ierobežojumu dēļ šī ir pēdējā iespēja ieviest pasākumus iepriekš minētās direktīvas ietvaros. Ja netiek panākta vienošanās par dalībvalstu un Eiropas Parlamenta kopēju nostāju, un ierosinātais lēmums (vai jebkāda tā variācija) netiek pieņemts un īstenots, nebūs turpmākas rīcības līdz visu DCM lietojumu izvērtēšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (REACH).

5.3

EESK izsaka pārliecību, ka šāda kavēšanās ir nevajadzīga un nevēlama, ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt vidi un lietotāju veselību darba vietā un ārpus tās. EESK arī uzskata, ka visnotaļ nevēlama būtu iekšējā tirgus sadrumstalošana šī vai jebkura cita jautājuma dēļ. Visām iesaistītajām pusēm jāapzinās nepieciešamība panākt vienošanos. Mērķim vajadzētu būt kontrolēt riskus, nevis nomainīt vienu riska faktoru ar citu.

5.4

Šajā sakarā EESK norāda, ka DCM var droši ražot, uzglabāt, transportēt un lietot slēgtās sistēmās. DCM nav ugunsnedrošs un neveicina piezemes ozona veidošanos. Tomēr atvērtās sistēmās, piemēram, krāsu noņemšanā, DCM neapšaubāmi ir saistīts ar problēmām, ko rada tā gaistamība (tas ātri iztvaiko), radīto tvaiku blīvums (tie sakrājas zemākajā punktā vai vietās, kur nav nodrošināta pietiekama ventilācija), un tam ir narkotiska iedarbība (izraisa bezsamaņu un nāvi). Visi minētie faktori rada paaugstinātu risku bērniem. DCM klasificē kā 3. kategorijas kancerogēnu vielu, un šis potenciālais risks nosaka jebkura DCM saturoša produkta marķējumu.

5.5

RPA, kā arī citi ir atzīmējuši, kas tas ir gan maldinoši, gan nepietiekami lietotāju pienācīgai aizsardzībai darba vietā un ārpus tās. Saskaņā ar esošo likumdošanu nav paredzētas riska frāzes (R-frāzes), drošības frāzes (S-frāzes) vai piktogrammas, vai arī tām atbilstošas norādes saskaņā ar pārskatīto ANO Ķīmisko vielu klasifikācijas un marķēšanas globāli harmonizēto sistēmu, kas pienācīgi brīdinātu par narkotisko iedarbību (un tās izraisītu nāves risku) un, vēl jo vairāk, par nopietnu risku bērniem (kas noteikti attiecas uz daudziem produktiem un procesiem sadzīves apstākļos).

5.6

Arī uzsvars uz iespējamo, bet līdz šim nepierādīto kancerogēno risku ir maldinošs. SCHER atzinumā par ETVAREAD ziņojumu par tvaika izolatoriem norādīts, ka metaboliskais mehānisms pelēm nav tāds pats kā cilvēkiem un tādējādi DCM, vadoties no sniegtajiem pierādījumiem, nav uzskatāms par kancerogēnu. Ir maz pierādījumu, kas balstīti uz faktisko lietojumu. Divu svarīgu epidemioloģisku pētījumu rezultāti par grupām, kuras pakļautas DCM iedarbībai, vēl tiek gaidīti. Grupas Eiropas Savienībā var būt bijušas pakļautas arī citu kancerogēnu, piemēram, stirola iedarbībai. RPA nav sniegusi pierādījumus par faktiskajiem riskiem saistībā ar DCM iedarbību, lietojot kā krāsu noņēmēju. Šajos apstākļos prasītā R68 frāze (“iespējams neatgriezenisku seku risks”) nav vispiemērotākā.

5.7

Jāatzīmē arī, ka RPA sniegtā negadījumu statistika par laikposmu no 1930. līdz 2007. gadam skaidri parāda, ka bīstama ir stipri pārmērīga DCM ietekme, galvenokārt ļoti sliktu darba apstākļu rezultātā. Atbilstoši dati par alternatīviem procesiem un produktiem nav savākti. Tas, kādā mērā šos datus var attiecināt uz “profesionālajiem” vai “sadzīves” lietojumiem, ir visnotaļ diskutējams. Indikācijas par rūpniecības procesā izraisītām hroniskām (ilglaicīgām) sekām uz veselību var (vai nevar) būt attiecināmas uz akūtām (īstermiņa) iedarbībām uz patērētājiem; negadījumu statistika, uz ko varētu attiecināt iepriekš minēto, ir grūtāk izvērtējama.

5.8

Pētījumos arī tika akcentēts atbilstīgu profesionālās pakļaušanas iedarbībai robežvērtību trūkums attiecībā uz darba vietām visā ES. Robežvērtības vienai un tai pašai vielai (DCM) ievērojami atšķiras dažādās dalībvalstīs un attiecībā pret dažādām vielām (piemēram, DCM attiecībā pret DBE vai DMSO). Ražotājiem jāatzīst savs pienākums rūpēties par saviem darbiniekiem; regulatoriem jānodrošina skaidrs, konsekvents un uz datiem balstīts tiesiskais regulējums, lai to panāktu.

5.9

Šajā sakarā EESK atzīmē Vācijas Darba un sociālo lietu ministrijas izstrādātos Tehniskos noteikumus par bīstamajām vielām TRGS 612 attiecībā uz DCM bāzes ražotu krāsas noņēmēju alternatīvām (2006. gada februāra versijā). Tas varētu būt modelis, no kura vadīties, lai nodrošinātu drošību darba vietā, un tas ir ievērojami sīkāk izstrādāts nekā pašreizējais Komisijas priekšlikums.

5.10

Vairumā gadījumu būtu jāvadās no šādas jautājumu hierarhijas: (a) vai varat padarīt savu procesu drošāku ar aizvietošanas palīdzību? (b) ja nē, tad kāpēc? un (c) vai esat veikuši visu nepieciešamo, lai padarītu savu darba vietu drošu? Būtu pilnībā jāatzīst visi potenciālie riski, kā arī labumi, saistībā ar alternatīvo procesu un produktu izmantošanu. Pirmām kārtām jābūt attiecīgam vērtējumam par sagaidāmajiem rezultātiem, ko var radīt jebkurš lēmums izņemt ievērojamu materiālu daudzumu no tirgus; ko tādā gadījumā darīs lietotāji un vai viņu izvēle nāks par labu viņu personiskajai drošībai?

5.11

Piemēram, dalībvalstī, kurā jau ieviests aizliegums produktiem uz DCM bāzes, kas attiecas gan uz rūpnieciskajiem, gan profesionālajiem lietotājiem, aizliegti ir DCM saturoši produkti, nevis pats DCM. Joprojām ir iespējams uz vietas pagatavot stipras iedarbības krāsu noņēmēju, sajaucot DCM ar metanolu. Šādi iegūtais produkts ir lētāks, taču tam trūkst virsmas aktīvo vielu un tvaika izolatoru, kas palielina pareizi izgatavota produkta efektivitāti un drošību. Tāpēc šāds iznākums būtu nevēlams.

5.12

Kā atzīmēja RPA un Komisija, atšķirības starp dažādām lietotāju kategorijām ir grūti pierādāmas vai nodrošināmas reālajā dzīvē. Vienīgā reālā atšķirība ir tā, ka noteiktā ražošanas objektā notiekošām liela apjoma pastāvīgām krāsu noņemšanas operācijām ir vajadzīgas lielas atklātas ķimikāliju tvertnes, kurās iegremdē attiecīgos izstrādājumus; ārpus ražošanas objektiem notiekošas operācijas nav balstītas uz iegremdēšanu un tāpēc nav saistītas ar lielām atklātām tvertnēm. Vienā objektā izvietotas ražotnes ir ietvertas citās direktīvās, piemēram, par šķīdinātāju emisijām un notekūdeņu kvalitāti, kas būtu stingru jānodrošina; ārpus ražošanas objektiem notiekošas operācijas ir vairāk atkarīgas no indivīdu rūpības un veselā saprāta. Darba devējs ir atbildīgs par to, lai tiktu ievērota pienācīga rūpība, nodrošinot iespējami labāku darba vidi iesaistītajiem darbiniekiem.

5.13

Arī “profesionāļu” kategorijā būtu nodalāmi tie, kas ir nodarbināti specializētās tīrīšanas operācijās (piemēram, grafiti noņemšana, fasāžu restaurācija, vilcienu un lidmašīnu pārkrāsošana), un tie, kam tikai epizodiski nākas nodarboties ar krāsu noņemšanu (celtnieki dekoratori un “patērētāji”) kā nepieciešamiem, bet laikietilpīgiem priekšdarbiem. Pēdējās no minētajām grupām vajadzības, iespējas un riski ir identiski, un uz tiem būtu attiecināma vienāda pieeja.

5.14

Visbeidzot, ir ierosināts priekšlikums apmācīt un licencēt noteiktus operatorus, kā iespējams risinājums, lai panāktu kompromisu starp dažādajiem viedokļiem. Tomēr būtu grūti pielīdzināt uz DCM bāzētu krāsas noņēmēju lietošanu, piemēram, azbesta novākšanai vai kodolatkritumu apsaimniekošanai, kam katrā ziņā ir vajadzīgas licences. Ņemot vērā šādas sistēmas ieviešanas un pārraudzības izmaksas, ir grūti saskatīt, kā šis priekšlikums varētu apmierināt konkrēto personu vajadzības.

6.1

Ņemot vērā iepriekš teikto, EESK neuzskata konkrēto priekšlikumu par samērīgu vai par tādu, kas varētu novest pie negadījumu skaita samazināšanās darba vietās vai ārpus tām. Ievērojot būtiskās faktiskās un politiskās atšķirības starp dalībvalstīm, jāapsver un bez turpmākas kavēšanas jāievieš citas pieejas.

6.2

Tas varētu iekļaut izmaiņas krāsas noņēmēju uz DCM bāzes iepakojumā un marķēšanā, lai pēc iespējas samazinātu negadījumu riskus un pievērstu uzmanību reālajām briesmām. Pārdošana jebkurai personai, kura pastāvīgi nenodarbojas ar krāsu noņemšanu ražošanas objektos vai ārpus tiem, neatkarīgi no tā, vai minētā persona ietilpst profesionāļu vai patērētāju kategorijā, būtu jāierobežo līdz maksimālajam daudzumam 1 l uz vienu iepakojuma vienību un pirkumu. Iepakojumam jābūt nodrošinātam ar bērniem nepieejamu aizdari, kā to paredz esošās vai jaunās ES regulas un direktīvas un/vai EN-ISO standarti 8317:2004 un 862:2005. Lietderīgi būtu arī šauri kakliņi, lai ierobežotu izplūdi, tomēr to efektivitāti mazina pastāvīgā nepieciešamība šo produktu izliet uzklāšanai ar otu. Ražotājiem būtu aktīvi jāveido jaunas un drošākas piegādes sistēmas, ja tie vēlas ilgtermiņā nodrošināt minēto produktu izmantojamību. Apjoma pārdošanā visiem pārējiem “rūpnieciskajiem” vai “profesionālajiem” lietotājiem pārdodamajiem daudzumiem vajadzētu būt ne mazākiem par 20 litriem. Ražotājiem un piegādātājiem būtu jāatzīst savs pienākums ievērot attiecīgu rūpību un nodrošināt pietiekamu informāciju un apmācību, lai nodrošinātu drošu lietošanu un likvidēšanu jebkuros lietošanas apstākļos.

6.3

Papildus jau esošajām būtu steidzami jāizstrādā jaunas piktogrammas un R un S frāzes attiecībā uz narkotisko iedarbību un brīdinājumi par briesmām bērniem. Uz DCM bāzētiem krāšu noņēmējiem (un citiem produktiem ar līdzīgu iedarbību) atbilstošais teksts attiecībā uz visiem lietotājiem varētu būt aptuveni šāds: “Narkotiska viela: augstā koncentrācijā izraisa bezsamaņu un nāvi”; “Nelietot bērnu un neaizsargātu pieaugušo klātbūtnē”; “Nelietot noslēgtā telpā: tvaikiem ir smacējoša iedarbība”. Tas ir pamatots ar pierādījumiem un atbilst faktiskajām vajadzībām. Minētās frāzes nedrīkstētu pazust starp citiem mazāk svarīgiem brīdinājumiem. Efektīvs brīdinājums un nepārprotama piktogramma par nepieciešamību aizsargāt bērnus varētu panākt lielāku efektu nekā daudzi komplicēti padomi. Pašreizējā S2 frāze (“Sargāt no bērniem”) šajā ziņā ir nepietiekama.

6.4

Lai sekmētu darba drošības turpmāko uzlabošanu, neapšaubāmi, visā ES jāievieš arī profesionālās pakļaušanas iedarbībai robežvērtības, kas ir standartizētas un savstarpēji saskaņotas. Tas būtu uzskatāms kā pozitīvs REACH programmas rezultāts turpmāko gadu laikā.

6.5

Laba darba prakse un visu esošo kontroles mehānismu stingra ievērošana neapšaubāmi ir viens no galvenajiem faktoriem risku pārvaldībā gan darba vietās, gan ārpus tām. Ražotāji un mazumtirgotāji ir līdzatbildīgi par labu padomu sniegšanu un par to, lai plašas sabiedrības locekļi un citi neregulāri bīstamo materiālu vai procesu lietotāji varētu ievērot attiecīgos ieteikumus. Drošības norādījumi un aprīkojums būtu jāveicina ar tādu pašu entuziasmu un aktivitāti kā materiāli, attiecībā uz kuriem tie ir nepieciešami.

6.6

Vācijas TRGS 612 izmantotajai pieejai būtu jāveido pamats kontroles sistēmai visas ES mērogā. Papildu tehniskos norādījumus par ventilāciju vai atkritumu likvidēšanu var pievienot pēc vajadzības. Būtu jāpublicē un jāizplata paraugprakses piemēri.

6.7

ASV notiekošie pētījumi par ilglaicīgu DCM iedarbību būtu jāpabeidz pēc iespējas drīzākā laikā un to rezultāti jāiesniedz SCHER izvērtēšanai. Būtu jāizvērtē iespējas apzināt piemērotas grupas pētījumiem Eiropā.

6.8

Būtu jāveic arī sistemātiska ar krāsu noņemšanu saistīto risku izvērtēšana, lai attiecībā uz visiem produktiem un procesiem varētu veikt salīdzinošu novērtējumu. Tas sekmētu labāku izpratni par to salīdzinošajiem iedarbības rādītājiem un riskiem, kā arī iespēju lietotājiem izdarīt apzinātāku izvēli darba vietā un ārpus tās. Tomēr nevienam no šiem priekšlikumiem nevajadzētu kavēt iepriekš minēto kontroles pasākumu pieņemšanu.