31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 77/23

1.1

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas, kā mērķis ir sniegt pastiprinātu atbalstu mikrouzņēmumu dibināšanai un izaugsmei, uzņēmējdarbības nostiprināšanai un stimulēšanai, lai palielinātu Kopienas ražošanas un nodarbinātības pamatdaudzumu, lai panāktu konkurētspējas pieaugumu, lielāku kohēziju un labāku uz zināšanām balstītu ekonomiku saskaņā ar atjauninātās Lisabonas stratēģijas mērķiem.

1.2

Atzinīgi vērtējot iniciatīvu, kuras mērķis ir izveidot jaunu kopienas struktūru mikrokredīta atbalstam, Komiteja vienkāršu dalībvalstu stimulēšanu novērtē kā nepietiekamu, ņemot vērā, ka ārpusbanku nozare, izņemot ES banku direktīvas, daudzās dalībvalstīs balstās uz nepilnīgu juridisko pamatu un ļoti dažādiem pamatnoteikumiem.

1.3

Komiteja uzskata, ka sociāli atbildīgu mikroieguldījumu izmēģinājuma projekts, kurā Eiropas tīklā sadarbojas banku un ārpusbanku mikrokredīta iestādes, īstenojot sociāli atbildīgu ieguldījumu saprašanās memorandus ar individuālām iestādēm un ar arodapvienību atbalstu varētu būt vērsts galvenokārt uz tiem dalībniekiem, kuriem ir nelielas iespējas saņemt bankas aizdevumu, lai

1.4

Komiteja ir pārliecināta, ka jauno tehnoloģiju novatoriskais pielietojums mikrokredīta jomā ļaus palielināt mikrofinansēšanas darbības lauku ar tīkla palīdzību, vienlaicīgi palielinot arī konkurenci un samazinot lietotāju izmaksas.

1.5

Tāpat Komiteja uzskata, ka atbalsta darbībai mikrokredītam ir jānotiek kopā ar apmācību, lai atvieglotu attīstību un izaugsmi tirgū, lai izvairītos no sociālās atstumtības un turpinātu īstenot Lisabonas stratēģijas mērķus.

1.6

Komiteja atzīst, ka izmaiņas, kas saistītas ar mikrokredīta atbalsta institucionālo sistēmu un tiesisko regulējumu ir galvenokārt dalībvalstu kompetencē un tiek īstenotas, izmantojot mehānismus, kas ir integrēti Lisabonas procesa pārvaldības ikgadējā ciklā. Tomēr ir vajadzīga rīcība, lai paplašinātu Eiropas kritēriju sistēmu, jo īpaši:

1.7

Komiteja šaubās par priekšlikumu par Kopienas atbalsta struktūras veidošanu EIF JEREMIE departamentā. Šis risinājums neļaus panākt optimālu iniciatīvas pārredzamību un ierobežos tās nozīmi dažādu esošo iniciatīvu koordinēšanā, neļaujot tehniskā atbalsta darbības papildināt ar citām darbībām. Tādēļ Komiteja uzskata, ka vajadzētu radīt neatkarīgu departamentu, kas varētu darboties kā mikrokredītu fonds.

1.8

Šīs jaunās struktūras sniegtajam finansējumam un tehniskajam atbalstam nevajadzētu attiekties vienīgi uz jaunajām mikrofinanšu iestādēm un ārpusbanku mikrofinanšu iestādēm, bet uz visām iestādēm, lai novērstu konkurences kropļojumus.

1.9

ES MFI vajadzētu paredzēt arī pasākumus, lai pastiprinātu sociālo dialogu un dažādu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju dialogu, kā arī optimāli izmantotu ES paraugprakšu apmaiņas tīklus, piemēram, Eiropas Mikrofinansējuma tīklu, Mikrofinansējuma centru Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm un Eiropas Mikrofinansējuma platformu.

1.10

Komiteja uzskata, ka MFI iniciatīvai jāpalielina darba devēju apvienību loma, pārbaudot kredīta pieprasītāju uzticamību un kompetenci, izveidojot stingru attiecību un uzticēšanās potenciālu un nodrošinot apmācības, konsultācijas un citus atbalsta veidus, lai veicinātu pašu kredītņēmēju spējas un samazinātu birokrātisko slogu īpaši attiecībā uz uzņēmējdarbības plāna izstrādi.

1.11

Tāda mikrokredītu fonda izveide, kas darbotos savstarpējā saistībā ar finanšu iestādēm, valsts pārvaldes iestādēm (2), arodapvienībām un kooperatīviem, kā arī garantijas sabiedrībām (kredītkooperatīviem), varētu būt nozīmīga, vēršot finanšu inženieriju uz “sociālas kredīta pārvaldes” veidiem.

1.12

Sociāls skatījums uz kredītu, kas varētu būt mikrokredītu fonda izveides pamatā, ir cieši saistīts ar uzņēmumu sociālās atbildības un ar labākas, visaptverošākas nodarbinātības principiem.

1.13

Atbalsts EMAS sertifikācijai par atbilstību vides aizsardzības prasībām var būt labs līdzeklis, kā veicināt uzņēmējdarbības sociālo izaugsmi un atvieglot apzinīgu mikrokredītu fonda līdzekļu piešķiršanu.

2.1

2007. gada aprīlī Eiropas MVU observatorija norādīja, ka galvenais Eiropas MVU procesu un produktu jauninājumu šķērslis Eiropas MVU ir piekļuve kredītam, kam līdzās pastāv kvalificēta personāla atrašanas grūtības, kurpretim lielo uzņēmumu problēmas galvenokārt ir saistītas ar cilvēkresursiem.

2.2

Galvenie konstatētie trūkumi tirgū ir sākumkapitāla trūkums, līdzekļu piedāvājuma nepietiekamība un pieprasījuma neatbilstība. Šie jautājumi tika skarti Komisijas paziņojumā “Īstenot Kopienas Lisabonas programmu: MVU izaugsmes finansēšana — Eiropas pievienotā vērtība” (3), par kuru Komitejai vairākkārt bija iespēja sniegt paskaidrojumus (4).

2.3

EESK lika pievērst īpašu uzmanību tam, ka vajadzētu “pastiprināt politikas, kas ir paredzētas uzņēmumu dibināšanas un attīstīšanas atvieglošanai, jo īpaši attiecībā uz uzņēmumu izveidei vajadzīgo izmaksu un laika samazināšanu, pasākumiem, kas paredz atvieglot piekļuvi riska kapitālam, uzņēmēja amata apmācības programmu skaita palielināšanai, pasākumiem, kas ir paredzēti, lai atvieglotu piekļuvi sabiedriski lietderīgiem pakalpojumiem un tīkliem, un to palīdzības pakalpojumu tīkla blīvuma pastiprināšanai, kas ir paredzēti mazajiem uzņēmumiem” (5).

2.3.1

Tāpat kā iepriekšējos atzinumos (6), Komiteja uzsver, ka “kooperatīvi, savstarpēji saistīti uzņēmumi un savstarpējās sabiedrības (“mutuals”), kā arī jaunizveidoti novatoriski uzņēmumi un mikrouzņēmumi var veicināt ES konkurētspējas un novatorisko iespēju uzlabošanu”.

2.4

Tā atzīmēja arī, ka “piekļuves vienkāršošana finanšu tirgiem ir būtisks jautājums” un ka “vajadzētu iedrošināt bankas un pārējos attiecīgos finanšu dalībniekus, piemēram, riska kapitāla fondus, pozitīvāk attiekties pret riska uzņemšanos” (7).

2.5

2007. gada rudenī Komisija izsludināja vairāku iniciatīvu izpēti MVU interesēs, tostarp attiecībā uz Eiropas iniciatīvu jaunai mikrokredīta atbalsta struktūras izveidei (8).

2.6

Mikrokredīts parasti tiek uzskatīts par finanšu instrumentu, kas būtiski ietekmē uzņēmējdarbības veicināšanu, ekonomisko attīstību un produktīvu sociālo iekļaušanu, bet kam joprojām ir daudz trūkumu un nepilnību. Tas saistīts ar grūtībām attiecībā uz investīciju piesaistīšanu uzņēmuma sākumkapitālā, jo īpaši gadījumos, kad prasītājs ir bezdarbnieks, ir nesen imigrējis, pieder pie mazākumtautības vai dzīvo konverģences reģionā.

2.7

Vēl viena problēma ir saistīta ar to, ka finanšu iestāde var samazināt pašizmaksu attiecībā uz darījumu fiksētajām izmaksām, piemēram, informācijas vākšanu, novērtēšanu vai aizdevumu uzraudzību. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad mikrofinansējumu piešķir pašnodarbinātajiem un MVU, kas nav pietiekami pārskatāmi un kam ir ierobežota spēja sniegt finanšu iestādei piemērotu informāciju.

2.8

Pēc starptautiskās definīcijas mikrokredīts atbilst “neliela apjoma aizdevumiem, kas ir mazāki par EUR 25 000 Eiropā (9) un USD 100 000 Amerikas Savienotajās Valstīs un kas ir paredzēts personām ar zemiem ienākumiem, kurām parasti nav pieejas bankas kredītiem, jo viņu maksātspēja tiek uzskatīta par nepietiekamu, un/vai šādu aizdevumu pārvaldes izmaksas tiek vērtētas kā pārāk augstas” (10). Patēriņa kredīts neietilpst mikrokredīta definīcijā.

2.9

Komiteja piekrīt Komisijai, ka mikrokredīts ir nozīmīgs, īstenojot Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī veicinot sociālo integrāciju. Ir svarīgi, lai mikrokredīts saglabātu galveno lomu pašnodarbinātības veicināšanā un mikrouzņēmumu attīstībā un neaprobežotos tikai ar sociālo palīdzību.

2.10

Pēc Komitejas domām, mikrokredītam ES jārisina problēmas, ko atklāj tirgus nepilnības, lai uzņēmējiem garantētu piekļuvi kredītam, kas vajadzīgs, lai uzsāktu vai veicinātu ekonomiski dzīvotspējīgas darbības, tostarp saskaņā ar atbalsta un sadarbības politiku attīstības jomā (11).

2.11

Kopienas mērogā atbalsta EIF (12) atbalstītā konkurētspējas un jauninājumu pamatprogramma (CIP) — “Mikrokredīta garantija” ir garantijas mehānisms mikrokredītam, ko vietējās iestādes piešķir mikrouzņēmumiem (13). Tomēr šobrīd nepastāv specifiski Eiropas tiesību akti par mikrokredītu, izņemot to, kas attiecas uz bankas mikrokredīta nozari, kas ir pakļauta Eiropas banku regulējumam (14); uz mikrokredītu attiecas arī dažādas Kopienas programmas un iniciatīvas (15).

2.12

Turklāt, mikrokredīta nozare dalībvalstīs tiek dažādi reglamentēta un vadīta. Tikai divās dalībvalstīs mikrofinanšu ārpusbanku nozarē ir īpaši tiesību akti (16), lai gan četrās citās dalībvalstīs ir tiesību akti, kas aizliedz augļotāja aizdevumus (17).

2.13

Pavasara Eiropadomes sanāksmē cita starpā tika uzsvērts, ka vajadzētu piešķirt tūlītēju prioritāti “vieglākai pieejai finansējumam, tostarp izmantojot ES esošos finanšu instrumentus” (18), un “veicināt lielāku dalību darba tirgū kopumā, un cīnīties pret segmentāciju, lai garantētu aktīvu sociālo iekļaušanu”.

2.14

Komiteja uzskata, ka tiesiskais regulējums un lielāks atbalsts varētu labvēlīgi ietekmēt jaunu produktīvu uzņēmumu rašanos un veicināt to nostiprināšanos, izvairoties no marginalizācijas riska un izslēgšanas no ražošanas sistēmas, kas var radīt sociāla un krimināla rakstura nelabvēlīgas situācijas, piemēram, augļošanu.

3.1

Komisija formulē divus darbības virzienus:

4.1

Mikrokredīts darbojas kā sociālās iekļaušanās svira un ļauj personām un uzņēmumiem, kas ir ekonomiski vāji un izslēgti no parastās banku sistēmas, piekļūt finanšu resursiem, kas ir izšķirīgi ienesīgu darbību izveidē un attīstīšanā.

4.2

Kopienas mērogā ar “Mazās uzņēmējdarbības aktu Eiropai” (19), kā izvirzītais mērķis ir noteikt konkrētus principus un pasākumus, lai uzlabotu Eiropas MVU vidi, vajadzētu spēt noteikt un novērst šķēršļus mazāku uzņēmumu potenciāla atbrīvošanai, veicot maksimālu vienkāršošanu, uzlabojot pieeju kredītam un sniedzot piemērotus noteikumus enerģētikas un vides jomā.

4.3

Komiteja uzskata, ka vajadzētu labāk koordinēt attiecīgo instrumentu virkni, izmantojot bijušajos un esošajos ar mikrokredītu saistītajos instrumentos gūto pieredzi, kā norādīts pašā Komisijas Paziņojumā (20):

4.3.1

Komiteja uzskata, ka, nosakot jaunās Kopienas mikrokredīta iniciatīvas, būtu pienācīgi jāņem vērā pozitīvā pieredze, kas gūta, izstrādājot un vairākus gadus praksē piemērojot EuropeAid ģenerāldirektorāta izstrādāto ES un ĀKK mikrofinansējuma pamatprogrammu.

4.4.1

Kopš astoņdesmito gadu sākuma (24) finanšu iestādes, jo īpaši, pateicoties apsvērumiem un ieteikumiem, kas radušies pēc pārrunām “Eiropas Amatniecības un mazo uzņēmumu konferencēs” (25), dalībvalstīs ir veicinājušas un atbalstījušas finanšu inženieriju (26).

4.4.2

Vajadzība veikt konkrētas darbības, lai atvieglotu kredīta pieejamību un palīdzētu organizēt finanšu inženieriju, lika Komisijai un EIB, arī Eiropas mazo uzņēmumu organizāciju spiediena rezultātā, izveidot EIF (27), kas pēc sākotnējas īsas darbības saziņas tīklu (28) atbalsta jomā pievērsās dažādu veidu garantijām, lai sekmētu mikrouzņēmumu un MVU atbalsta pasākumus, kas bija bieži saistīti ar finanšu inženieriju.

4.4.3

Pateicoties Komisijas daudzgadu programmām, kas ir paredzētas mikrouzņēmumiem, MVU, sadarbībai un nesenajai UJP (29) īpašajai programmai, finanšu inženierija attīstījās šādi:

4.4.4

Komiteja vairākkārt ir atzinīgi novērtējusi pasākumus, ko jo īpaši pēdējo piecpadsmit gadu laikā ir veikusi Komisija, EIB un EIF, lai atbalstītu mazos uzņēmumus. Komiteja ir atzinusi EIB grupas MVU sniegtā atbalsta paplašināšanu un modernizāciju (32), tomēr tā uzskata, ka varētu pielikt lielākas pūles, citastarp, izmantojot programmas, par kurām jāvienojas ar:

4.4.5

Dalībvalstu līmenī varētu izveidot mikrokredītu fonda tīklu, kuram būtu EIB nodrošināti apgrozības fondi un EIF papildu garantijas un kas darbotos vairākos līmeņos. Reģionālā (NUTS II) un pašvaldību (NUTS III) līmenī krājaizdevumu sabiedrības (kur tās pastāv) (33) varētu nodrošināt kredītu piešķiršanas struktūru. Krājaizdevumu sabiedrībām jau ir ievērojama pieredze attiecībā uz sākumkapitālu un ar pietiekamu riska kapitālu, ko garantē EIF, tās varētu sniegt aizdevuma garantijas.

4.4.5.1

Šo jauno priekšlikumu vajadzētu precizēt, ņemot vērā mikrokredītu fonda izveidošanu, ko veic EIB un Eiropas Komisija. Minētās iniciatīvas mērķis ir atbalstīt mikrofinansējuma iestādes visā Eiropā, nodrošinot finanšu līdzekļus (atbalsti, aizdevumi, mezzanine vai pašu kapitāla instrumenti), kā arī tehnisko palīdzību. EIF būtu jānodrošina minētais mikrokredītu fonds ar sākotnējo kapitālu EUR 40 miljonu apjomā (no tiem EUR 20 miljoni EIB finansējuma). Komiteja uzskata, ka EIF turpmāk varētu arī pārvaldīt fondu.

4.4.6

Mikrokredīts varētu būt pietiekams, lai iegādātos vienkāršas iekārtas un aprīkojumu, kas ir vajadzīgs uzņēmuma dibināšanai, vai lai atjaunotu mikrouzņēmumā vienmēr vajadzīgo aprīkojumu (34).

4.4.6.1

Komiteja uzskata, ka īpaša uzmanība jāvelta mikrokredīta piešķiršanai sievietēm — uzņēmējām. Šajos gadījumos lielāka uzmanība jāpievērš kredīta elastībai, noteikumiem un piešķiršanas kritērijiem, lai izvairītos no objektīvu apstākļu radīšanas, kas veicina sociālo un psiholoģisko krīzi, kura var saasināties šādos gadījumos:

4.4.6.2

Mikrokredīta, kas veicina sieviešu nodarbinātību, finansēšanas kārtībā un pārvaldībā pirmām kārtām jāņem vērā prioritātes saistībā ar to, lai sievietēm dotu iespēju uzņemties vai atgūt ražīgu sociālo un ekonomisko lomu sabiedrībā ar mērķi celt pašapziņu, kā arī nostiprināt uzņēmējdarbības kultūras attīstību un spēju uzņemties lielāku atbildību un riskus.

4.4.7

Mikrokredītiem vajadzētu sniegt arī iespējas jauniem cilvēkiem, kas vēlas sākt savu uzņēmējdarbību, kuriem ir pietiekama profesionālā kvalifikācija, bet nav finansiālo iespēju.

4.4.7.1

Sākotnējo garantiju aizdevumam, kuru jebkurā gadījumā piešķir finanšu iestāde (kas var būt banka vai cita iestāde), veido iegādātais aprīkojums. Tomēr Eiropas mikrokredītu fonds stimulētu finanšu iestādes nebūt tik stingrām, piešķirot kredītus (35): tā kā fondam vajadzētu būt ar finansēm, pieredzi un spēju vajadzības gadījumā iejaukties, iesaistot EIF, krājaizdevumu sabiedrības un aroda apvienības nolūkā palīdzēt atmaksāt aizdevumus, tam jābūt arī gatavam un spējīgam sekmēt augstākos stabilitātes, ražošanas veicināšanas un diversifikācijas, pārredzamības un augļošanas apkarošanas standartus (36).

4.4.8

Izpētes par mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu maksātnespēju pēdējo desmit gadu laikā galvenajās Eiropas valstīs parāda, ka maksātnespējas gadījumi nepārsniedz 4 % no piešķirtajiem aizdevumiem (37). Tas nozīmē, ka, ņemot vērā to, ka procenti ir zemāki par 5 %, koeficients, ko var izmantot, lai garantētu finanšu iestādes piešķirto kredītu, ir 20.

4.4.9

Ņemot vērā koeficientu, kas ir 20, un bankas garantiju, kas nosedz 50 % no katra debitora maksātnespējas, garantijas iestāde, kam ir riska kapitāls viena miljona eiro apmērā, varētu nodrošināt 40 miljonus eiro lielus aizdevumus lielam uzņēmēju skaitam. (38)

4.4.9.1

2007. gadā, pateicoties garantiju piešķiršanai, “garantijas iestāžu” sistēma ļāva finansēt Itālijas amatniecības uzņēmumus aptuveni 6 miljardu eiro apmērā.

4.4.10

ES 27 dalībvalstīs katru gadu rodas aptuveni 500 000 jaunu uzņēmumu. To uzņēmumu skaits, kas katru gadu izzūd, ir nedaudz zemāks (39). 99 % no gada laikā dibinātajiem uzņēmumiem ir MVU, un vismaz 240 000 no tiem sastāv tikai no īpašnieka (40).

4.4.11

Ja atgriežamies pie 4.4.9. punktā minētā piemēra, ar 1 miljonu eiro lielu riska kapitālu un finanšu inženieriju, izmantojot Mikrokredīta daļu, varētu nodrošināt aizdevumu 25 miljonu eiro apmērā 1 600 000 mazajiem uzņēmumiem.

4.5.1

Kā jau minēts, kredīts ir galvenais ekonomiskās un sociālās attīstības, kā arī “sociālas tirgus ekonomikas” veidošanas instruments.

4.5.2

Tādēļ ir pakāpeniski radusies un izveidojusies jauna kredīta koncepcija, atbilstoši kurai kredītu vairs neuzskata tikai par attiecībām starp klientu un finanšu iestādi, bet gan par instrumentu ar augstu sociālo vērtību, jo tas ir saistīts ar labāku kvalitāti, drošākām darbavietām un ekonomisko attīstību.

4.5.3

Šajā jaunajā, plašākajā perspektīvā ar kredīta piešķiršanu saistītais risks ir jāsadala daudziem dalībniekiem.

4.5.4

Kredīta riska dalīšana starp vairākām iestādēm:

4.5.5

Sociālās vērtības dēļ kredīta piešķiršana aizvien vairāk ir jāpakļauj uzņēmumu sociālās atbildības principam un līdz ar to uzņēmējiem ir jāatzīst un atbilstoši jāīsteno ilgtspējīgas attīstības vērtības.

4.5.6

EMAS sertifikācija par atbilstību vides aizsardzības prasībām finanšu inženierijā būtu vispiemērotākais sertifikācijas veids saistībā ar aizdevuma sociālo funkciju (41).

4.5.7

Pēdējo gadu laikā tikai daži desmiti tūkstoši uzņēmumu ir spējuši izmantot Kopienas finanšu instrumentus (42), parādot lielo atšķirību starp veidu, kā iepazīstina ar problēmu, un sasniegtajiem rezultātiem. Tāpēc jāapsver konkrētas iespējas, kā ar attiecīgu sistēmu palīdzību panākt finanšu iestāžu aktīvāku iesaistīšanos un kā sasniegt labākus rezultātus.

4.5.8

Eiropadomes ārkārtas sanāksme Luksemburgā 1997. gada 20. un 21. novembrī bija veltīta tikai nodarbinātības jautājumiem, un tika pieņemts lēmums par trīs konkrētām iniciatīvām uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai tirgū, kā arī izteikts aicinājums Komisijai izstrādāt priekšlikumus uzņēmējdarbības veicināšanai un nodarbinātības paaugstināšanai šajā jomā. Trīs konkrētās iniciatīvas bija šādas: Eiropas tehnoloģiju mehānisms (ETM) darbības uzsākšanai, Joint European Venture (Eiropas kopuzņēmuma) programma un MVU garantiju mehānisms. Divas no šīm iniciatīvām, proti, Eiropas tehnoloģiju mehānisms darbības uzsākšanai un MVU garantiju mehānisms, bija paredzētas, lai atvieglinātu kredīta pieejamību.

4.5.8.1

Līdz 2005. gada beigām vairāk nekā 277 000 MVU bija izmantojuši izaugsmes un nodarbinātības programmu un daudzgadu programmu (43).

4.5.8.2

MVU garantiju mehānisms ir viena no galvenajām MVU Eiropas programmām (44).

4.5.9

No mikrouzņēmumiem (23 miljoni uzņēmumu Eiropā) un mazajiem uzņēmumiem (1,1 miljons Eiropā), no kuriem 90 % ir individuālie uzņēmumi un personālsabiedrības, tikai 5 % vai 6 % izmanto riska kapitālu.

4.5.10

Tādēļ Komiteja uzskata, ka ir jāatrod tādi kredīta atbalsta veidi, kas būtu piemēroti arī personālsabiedrībām, kā tas ir attiecībā uz finanšu inženierijas instrumentiem, lai izvairītos no tā, ka šo sabiedrību darbība paliek margināla un tādējādi aizkavē mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu finansiālo izaugsmi.