EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62008TN0051
Case T-51/08 P: Appeal brought on 5 February 2008 by Commission of the European Communities against the judgment of the Civil Service Tribunal delivered on 22 November 2007 in Case F-109/06, Dittert v Commission
Lieta T-51/08 P: Apelācija, ko 2008. gada 5. februārī ierosinājusi Eiropas Kopienu Komisija par Civildienesta tiesas 2007. gada 22. novembra spriedumu lietā F-109/06 Dittert /Komisija
Lieta T-51/08 P: Apelācija, ko 2008. gada 5. februārī ierosinājusi Eiropas Kopienu Komisija par Civildienesta tiesas 2007. gada 22. novembra spriedumu lietā F-109/06 Dittert /Komisija
OV C 92, 12.4.2008, p. 37–38
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
12.4.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 92/37 |
Apelācija, ko 2008. gada 5. februārī ierosinājusi Eiropas Kopienu Komisija par Civildienesta tiesas 2007. gada 22. novembra spriedumu lietā F-109/06 Dittert/Komisija
(Lieta T-51/08 P)
(2008/C 92/75)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Berscheid un K. Herrmann)
Pretējā puse procesā: Daniel Dittert, Luksemburga (Luksemburgas Lielhercogiste)
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi
|
— |
atcelt Civildienesta tiesas 2007. gada 22. novembra spriedumu lietā F-109/06, Dittert/Komisija un nodot lietu izskatīšanai Civildienesta tiesai; |
|
— |
piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Ar šo apelācijas sūdzību Komisija lūdz atcelt Civildienesta tiesas 2007. gada 22. novembra spriedumu lietā F-109/06 Dittert/Komisija, ar kuru Civildienesta tiesa atcēla tās lēmumu, ar kuru prasītājam pirmajā instancē piešķīra nepietiekamu skaitu prioritāro punktu, lai paaugstinātu amatā 2005. gada paaugstināšanas amatā ietvaros, un tās lēmumu, ar kuru izveidoja amatā paaugstināto ierēdņu sarakstu minētās paaugstināšanas amatā ietvaros, tiktāl, ciktāl tas nesatur [prasītāja pirmajā instancē] uzvārdu.
Savu apelācijas sūdzību Komisija pamato ar trīs atcelšanas pamatiem.
Pirmkārt, Komisija norāda, ka Civildienesta tiesa neesot ņēmusi vērā Civildienesta noteikumu 45. pantu tiktāl, ciktāl tā ģenerāldirektora dalībai punktu piešķiršanas procedūrā piešķīra pārāk lielu varu, nepamatoti ierobežojot iecēlējinstitūcijas rīcības brīvību, pirms tam konstatējot, ka šādas dalības neesamība būtu būtisks procesuāls pārkāpums.
Otrkārt, Komisija uzskata, ka, pārkāpdama Civildienesta noteikumu 45. pantu, Civildienesta tiesa ir aizskārusi iecēlējinstitūcijas kompetenci un [Komisijai] adresētais rīkojums pārkāpj tās pārbaudes tiesā kompetenci.
Treškārt, Komisija Civildienesta tiesai pārmet nepietiekamu pamatojumu no juridiskā viedokļa savam konstatējumam, saskaņā ar kuru prasītajam pirmajā instancē Paaugstināšanas komitejas piešķirtais noteiktais skaits prioritāro punktu nebūtu uzskatāms par adekvātu kompensāciju Civildienesta tiesas kvalificētajam “būtiskajam” procesuālajam pārkāpumam, kas pamatots ar ģenerāldirektora nepiedalīšanos. Tā uzskata, ka Civildienesta tiesa turklāt pamatoja pārsūdzēto spriedumu, sagrozot Paaugstināšanas komitejas sēdes protokola saturu.