12.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 92/15

1)

Vai Padomes 2003. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1788/2003 (1), ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē, ja tiek pārsniegta valstij piešķirtā kvota, neņemot vērā katrai Kopienas dalībvalstij piešķirtā daudzuma atjaunināšanu pēc īpašas attiecīgi saražotā daudzuma pārbaudes, ir saderīga ar EK līguma 32. pantu un ar kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem, kas noteikti šajā pantā un kas ir — celt lauksaimniecības ražīgumu, veicinot tehnikas attīstību un panākot lauksaimniecības ražošanas racionālu attīstību un ražošanas faktoru, jo īpaši darbaspēka, optimālu izmantojumu, tiktāl, ciktāl šī sistēma ietekmē arī Itālijas piena un piena produktu ražotājus, liedzot tiem gan pietiekami augstu dzīves līmeni, gan iespēju attīstīties, jo tie nesaņem pietiekamu atlīdzību par ražošanas faktoru izmantošanu un it īpaši tādēļ, ka Itālija faktiski ir valsts ar piena deficītu (skat. valdības ziņojumu, 6.5 punkts), kurai ir jāimportē izejvielas, lai uzturētu rūpniecības nozares, kas ir iesaistītas kvalitatīvu produktu ražošanā un tirdzniecībā (skat. pievienoto 2004. gada 15. februāra lauksaimniecības ziņojumu)?

2)

Vai iepriekš minētā Padomes (EK) Regula Nr. 1788/2003 ir saderīga ar EK līguma 33. pantu tiktāl, ciktāl ar to nosaka tirgus kopīgu organizāciju, vienlaicīgi nepieļaujot diskrimināciju starp ražotājiem vai patērētājiem Kopienā, bet, neraugoties uz to, papildmaksājums bez atšķirības tiek attiecināts uz visiem ražotājiem, gan tiem, kuri rada deficītu, gan tiem, kuri ražo pārpalikumu, diskriminējot Itālijas ražotājus, kuru valstī pastāv piena deficīts?

3)

Vai iepriekš minētā Padomes (EK) Regula Nr. 1788/2003 ir saderīga ar EK līguma 34. pantu tiktāl, ciktāl tajā ir paredzēts, ka EK līguma 33. pantā izvirzīto mērķu sasniegšanai “nepieļauj ražotāju un patērētāju diskrimināciju”, ja šāda diskriminācija tiek radīta ar regulu, kura, paredzot papildmaksājumu, pieprasa vienotus maksājumus gan no tiem ražotājiem, kuri ir piederīgi valstīm, kurās ir piena ražošanas pārpalikums, gan no ražotājiem, kuri ir piederīgi tādai piena deficīta valstij kā Itālija?

4)

Vai Padomes 2003. gada 23. septembra Regula (EK) Nr. 1788/2003 ir saderīga ar EK līguma 5. pantā noteikto samērīguma principu tiktāl, ciktāl tajā ir paredzēts, ka “Kopienas rīcība vienmēr ir samērīga ar šā Līguma mērķiem”, bet, paredzot vienoto papildmaksājuma piemērojamību, tiek pārsniegti tirgus kopīgas organizācijas izveidošanas mērķi, jo Itālijas vidusmēra lauksaimniekiem tiek radīta zema produktivitāte, zemi ienākumi un patstāvīga vajadzība paļauties uz valsts atbalstu?