Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 52007IE1460

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Uzņēmēju domāšanas veids un Lisabonas stratēģija

OV C 44, 16.2.2008, p. 84–90 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

16.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/84

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Uzņēmēju domāšanas veids un Lisabonas stratēģija”

(2008/C 44/20)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu 2007. gada 16. februārī nolēma sagatavot atzinumu par tematu “Uzņēmēju domāšanas veids un Lisabonas stratēģija”.

Par dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsonības specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2007. gada 2. oktobrī. Ziņotāja — Sharma kdze un līdzziņotājs — Olsson kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 439. plenārajā sesijā, kas notika 2007. gada 24. un 25. oktobrī (25. oktobra sēdē), ar 109 balsīm par, 3 balsīm pret un 5 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1

Uzņēmējdarbība šā vārda plašākajā nozīmē, kas var veicināt inovatīvu un radošu domāšanas veidu, Lisabonas stratēģijā būtu jāuzsver kā viens no galvenajiem līdzekļiem, lai radītu lielāku izaugsmi un labākas darba vietas, kā arī sasniegtu sociālo kohēziju un cīnītos ar sociālo atstumtību.

Mūsu globālajā sabiedrībā izšķiroša nozīme ir tam, ka uzņēmēju domāšanas veidu kopj un attīsta makroekonomikas, mezoekonomikas un mikroekonomikas līmenī, izmantojot holistisku pieeju, vienlaikus ievērojot katra līmeņa raksturīgākās iezīmes.

1.2

Izglītībā un apmācībā visās vecuma grupās un atbilstoši jebkura indivīda spējām jāveicina visu iedzīvotāju radošais potenciāls un perspektīvas. EESK atbalsta paraugprakses tālāknodošanu un uzsver Norvēģijas valdības stratēģiju (1) un Junior Achievement Young Enterprise (JA-YE) kā vērtīgus modeļus uzņēmējdarbības aspektam izglītībā un apmācībā, ko varētu pārņemt pārējās dalībvalstis.

1.3

Jāmobilizē publiskā un privātā sektora dalībnieki, lai attīstītu uzņēmēju domāšanas veidu tā plašākā nozīmē sabiedrībā, organizācijās un individuālā līmenī.

1.4

Eiropas Savienības Komisijai būtu jāizstrādā programma progresa un paraugprakses izplatīšanas novērtēšanai, kā arī uzņēmēju domāšanas veida vērtības veicināšanai ES iedzīvotāju vidū saistībā ar Lisabonas stratēģiju. Svarīga ir paraugprakses savstarpēja apmaiņa, un attīstību šajā jomā varētu uzraudzīt, izmantojot Komisijas organizētās gadskārtējās novērtēšanas konferences.

1.5

Sociālajiem partneriem būtu jāapsver uzņēmēju domāšanas veida veicināšanas ieguvumi kā viens no faktoriem, kas varētu radīt vairāk un labākas darba vietas. Sociālajiem partneriem jāpastiprina centieni un sociālais dialogs, lai vienotos holistiskai rīcībai.

1.6

Jāveicina sociālās ekonomikas un nevalstisko organizāciju nozīme uzņēmēju domāšanas veida attīstībā sociālo mērķu un inovāciju labā. Jaunajās nodarbinātības pamatnostādnēs 2008.-2010. gadam būtu jāatzīst šādu uzņēmumu īpašā nozīme Eiropas līmenī.

1.7

EESK atbalsta Nodarbinātības, sociālo lietu un līdztiesīgu iespēju ģenerāldirektorāta iniciatīvu uzsākt “Iekļaujošu uzņēmējdarbības stratēģiju”, un plāno tajā aktīvi piedalīties.

1.8

Paraugmodeļiem un pasākumiem masu saziņas līdzekļos un veidam, kādā tie atspoguļo uzņēmējdarbību, uzņēmējus un izglītības stratēģijas, kas veicina radošu pieeju un inovāciju, ir izšķiroša nozīme, lai Eiropā pilnveidotu uzņēmēju domāšanas veidu. Lai veidotu Eiropu, kurā sekmīgi izpaužas uzņēmējdarbības gars, ir būtiski svarīgi panākt, ka plašsaziņas līdzekļi reklamē pasākumus, kas ļauj izplatīt pozitīvu informāciju ne tikai par skolām un apmācības stratēģijām, kuras sekmē radošu pieeju un inovatīvas darbības nosacījumus, bet arī par uzņēmumiem un to vadītājiem, kas strādā atbilstīgi minētajam uzņēmējdarbības garam.

1.9

Lai uzņēmēju domāšanas veids varētu ietekmēt Lisabonas stratēģijā noteiktos mērķus, tas jāiekļauj pēc iespējas lielākā skaitā ES politiku un programmu.

1.10

EESK jāmudina komisāri Figel un Verheugen kgi sadarboties Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta un Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta līmenī, lai veicinātu uzņēmēju domāšanas veida un attieksmes ieguvumus un vērtību saistībā ar Lisabonas stratēģiju, nosakot 2009. gadu par “Radošas pieejas, inovāciju un uzņēmēju domāšanas veida gadu”.

2.   Ievads

2.1

Pašiniciatīvas atzinumā tiks pievērsta uzmanība nepieciešamībai veicināt uzņēmēju domāšanas veidu tā plašākajā nozīmē kā vienu no galvenajiem sociālās un ekonomiskās attīstības faktoriem, un līdz ar to uzmanība tiks pievērsta arī tam, kā cilvēku kapitāls un radoša pieeja var veicināt Lisabonas stratēģijā noteikto mērķu īstenošanu.

2.2

Eiropas Komisija uzņēmējdarbību definē šādi:

“Uzņēmējdarbība attiecas uz indivīda spējām pārvērst idejas darbībā. Tas nozīmē radošu garu, novatorismu un riskēšanu, kā arī spēju plānot un pārvaldīt projektus, lai sasniegtu mērķus. Tā atbalsta ikvienu ikdienas dzīvē mājās un sabiedrībā, atbalsta darba ņēmēju, apzinoties darba nozīmi un spējot izmantot izdevības, un ir īpašu zināšanu un prasmju pamats, kas nepieciešamas uzņēmējiem, kuri nodarbojas ar sociālo vai komercdarbību” (2).

2.3

Atbilstoši Lisabonas stratēģijai ES mērķis ir “kļūt par viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstītu tautsaimniecību pasaulē”, un, kas ir vissvarīgākais, “spēt nodrošināt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, vairāk un labākas darba vietas un lielāku sociālo kohēziju”.

2.4

Neraugoties uz plašajiem centieniem sasniegt Lisabonas mērķus, nepieciešams darīt vairāk, lai to realizētu. Uzņēmēju domāšanas veida veicināšanai un izmantošanai sociālajā, sabiedrības, organizatoriskajā un individuālajā līmenī ir viena no galvenajā lomām Eiropas izaugsmes un konkurētspējas virzībā, līdz ar tās sociālo un vides ilgtspējību.

2.5

Komisija (3) 2005. gada februārī nāca klajā ar Lisabonas stratēģijas aktualizācijas priekšlikumu, koncentrējot Eiropas Savienības centienus divu galveno uzdevumu īstenošanai — panākt spēcīgāku, noturīgāku izaugsmi un izveidot vairāk labu darba vietu. Citu pasākumu starpā stratēģijā ir uzsvērta uzņēmējdarbības kultūras veicināšana un MVU atbalstošas vides izveide, iekļaujot izglītību uzņēmējdarbības jomā un apmācību atbilstošā izglītības līmenī. Komunikācijas un plašsaziņas līdzekļiem, kā arī radošajai industrijai vispār būtu jāpiešķir svarīga nozīme uzņēmējdarbības veicināšanā, mudinot cilvēkus, jo īpaši sievietes un jauniešus (4), izvēlēties veidot karjeru uzņēmējdarbības jomā.

Uzņēmēju domāšanas veids nozīmē svarīgas pamatprasmes un attieksmi, ko var veicināt, izmantojot mūžizglītību, lai atbalstītu Lisabonas stratēģijas visus trīs elementus:

1)

attīstīt Eiropu un tās reģionus, lai tie kļūtu par pievilcīgāku ieguldījumu un darba tirgu;

2)

zināšanas un inovāciju noteikt par prioritāti;

3)

radīt vairāk un uzlabotas nodarbinātības iespējas.

2.6

Šis atzinums seko virknei nozīmīgu EESK atzinumu, kuros galvenā uzmanība pievērsta uzņēmējdarbības dažādiem aspektiem, jo īpaši atzinumā par tematu “Uzņēmēju domāšanas veida veicināšana, izmantojot izglītību un apmācību” (5) un nesenajā atzinumā par uzņēmējdarbības potenciālu, jo īpaši saistībā ar MVU, lai uzsvērtu Lisabonas stratēģiju, uzņēmējdarbību un nodarbinātības iespējas (6).

2.7

Bez tam Komiteja ir izstrādājusi vairākus atzinumus par Lisabonas stratēģiju, un inovācijas un radošas pieejas, kas ir uzņēmēju domāšanas veida pamatkritērijs, nozīmīgums ir uzsvērts kā galvenā kompetence Lisabonas stratēģijā noteikto mērķu realizēšanā. Arī nesen pieņemtajos atzinumos apskatīti tie paši jautājumi (7).

2.8

Šajā atzinumā tiks plašāk apskatīti iepriekšējā punktā minētie atzinumi, pievēršot īpašu uzmanību tam, ko inovatīvs un radošs uzņēmēju domāšanas veids sniedz sabiedrībai, kā arī tam, kā dažādas ieinteresētās puses to var veicināt. Būtiski svarīgi ir jau no bērnības veicināt uzņēmēju domāšanas veidu un attieksmi, lai atklātu visu iedzīvotāju potenciālu, un to turpināt, izmantojot mūžizglītību, kas aizsākas pamatizglītības posmā, vienmēr ņemot vērā mazu bērnu personības vispārējo attīstību.

2.9

Šis atzinums jāapskata arī saistībā ar EESK pašreizējā priekšsēdētāja programmu “Uzņēmējdarbība ar humānu ievirzi”, kurā uzņēmējdarbība ir nevis vienkārši peļņas gūšanas veids, bet gan tāds pats sabiedrības virzītājspēks kā ekonomika un inovācija. Šajā sakarā EESK priekšsēdētājs paredz, ka Komiteja 2008. gadā organizēs konferenci, kuras nosaukums ir “Uzņēmējdarbība ar humānu ievirzi”.

3.   Vispārējas piezīmes

3.1

EESK ņem vērā uzņēmējdarbības definīciju, uz ko atsaucas Eiropas Komisija un, no vienas puses, vēlas uzsvērt plašo pieeju, bet no otras — nepieciešamību mobilizēt publiskā un privātā sektora ieinteresētās puses, lai Lisabonas stratēģijā noteiktie mērķi patiešām tiktu sasniegti.

3.2

Uzņēmējdarbība jāaplūko no plašāka aspekta nekā tradicionālais sabiedrības viedoklis par to, ka uzņēmumi tiek veidoti un attīstīti saimnieciskā un peļņas nolūkā.

3.3

Atjautība, radoša pieeja un inovācija grupas, uzņēmuma vai sabiedrības līmenī nenozīmē vienkārši to indivīdu, kuri veido šo sabiedrību, uzņēmēju domāšanas veida vienkāršu apvienojumu. Tādēļ būtu jādiferencē uzņēmējdarbības attīstības līmeņi.

3.4

Pilnībā ir jāatzīst ar uzņēmējdarbību saistītie sociālie un citi virzītājspēki. Uzņēmēju domāšanas veids ir sabiedriska parādība “kas sastopama visās cilvēka dzīves norisēs”. Tādējādi tas ir visaptverošs kultūras jēdziens par sociālajiem procesiem un darbībām, ko cilvēki veic individuālo, sabiedrības un saimniecisko mērķu labā. Šāda attieksme pret uzņēmējdarbību veicinās cilvēku kapitālu un sociālo kapitālu, kas ir izšķiroši nozīmīgi inovatīvai sabiedrībai un saimnieciskajai konkurētspējai, līdz ar sociāli atstumto grupu plašāku integrāciju.

3.5

Izglītībai jāatbalsta šī perspektīva, veicinot uzņēmējdarbības domāšanas veidu un plašāku uzņēmējdarbības kultūru.

3.6

Sociālajiem partneriem būtu jāpastiprina centieni atrast kopēju pamatu holistiskiem pasākumiem, lai veicinātu radošu pieeju, inovāciju un uzņēmēju domāšanas veidu, kā rezultātā tiks izveidotas vairāk un labākas darba vietas. Viņu līdzdalības neatņemamai sastāvdaļai jābūt informēšanai par sociālo dialogu un tā nostiprināšanai.

3.7

Eiropas Komisija ir uzsvērusi būtiskās zināšanas, prasmes un nostājas saistībā ar uzņēmēju domāšanas veidu (8).

1)

“Nepieciešamās zināšanas ietver pieejamās iespējas personiskai, profesionālai un/vai biznesa darbībai, ietverot “plašākas ainas” jautājumus, kas nodrošina izpratni par to, kur cilvēki dzīvo un strādā, piemēram, plašāka izpratne par ekonomikas darbības principiem un iespējām vai izaicinājumiem, ar ko sastopas darba devējs vai organizācija. Indivīdiem jāapzinās arī uzņēmuma ētiskā nostāja un tas, kā viņi var būt labais spēks, piemēram, ar godīgu tirdzniecību vai sociālu organizāciju”.

2)

“Prasmes ir saistītas ar proaktīvu projektu vadību (tostarp prasme plānot, organizēt, vadīt, uzņemties līdera lomu un deleģēt, analizēt, sazināties, sniegt norādījumus un novērtēt un uzskaitīt) un spēju strādāt gan individuāli, gan sadarbojoties komandās. Būtisks ir vērtējums attiecībā uz indivīda stiprajām pusēm un trūkumiem, kā arī risku novērtējums un to uzņemšanās, sadalot tos tā un tad, kad tas nepieciešams”.

3)

“Uzņēmēju attieksmi raksturo iniciatīva, proaktivitāte, neatkarība un inovācija personiskajā un sabiedriskajā dzīvē, tāpat kā darbā. Tā ietver arī motivāciju un apņēmību sasniegt mērķus neatkarīgi no tā, vai tie ir personiski nolūki vai mērķi, kas kopīgi ar citiem un/vai darbā”.

3.8

EESK iepriekš minēto papildinātu ar indivīda zināšanām un izpratni par korporatīvo sociālo atbildību un uzņēmējdarbības pasākumiem — ne vienmēr ar mērķi gūt peļņu —, kas vērojami uzņēmējdarbībā kā līdzeklis sabiedrības veiktspējas uzlabošanai, sociāli atstumto grupu integrācijai darba tirgū un citiem sabiedrības mērķiem. Tomēr ir svarīgi radīt atbilstošus nosacījumus un prasmes minētajām grupām, lai tajās attīstītu uzņēmēju domāšanas veidu.

3.9

Nepieciešams inovatīvs un radošs domāšanas veids, lai radītu vairāk un labākas darba vietas, sasniegtu sociālo kohēziju, cīnītos ar sociālo atstumtību, lai risinātu globalizācijas, iedzīvotāju novecošanas, vides aizsardzības un zināšanu veicināšanas problēmas. Līdz ar to tam ir ļoti būtiska nozīme Lisabonas stratēģijā.

3.10

Pētījumi liecina par to, ka statistikas ziņā ir ievērojama saistība starp uzņēmējdarbību un ekonomisko izaugsmi, kā rezultātā tiek radīts dinamisks darba tirgus ar zemāku bezdarba līmeni (9). Uzņēmējdarbība īpaši nozīmīga ir arī mazākumtautību grupām, kas atrodas ārpus darba tirgus.

3.11

Tomēr, lai īstenotu minēto pozitīvo korelāciju, ir svarīgi veicināt uzņēmējdarbību un pārvērst to ilgtspējīgā labklājības un darba vietu radīšanas procesā.

4.   Īpašas piezīmes

4.1   Uzņēmēju domāšanas veids izglītībā

4.1.1

EESK atkārtoti izsaka atbalstu 2006. gadā noteiktajiem galvenajiem virzieniem uzņēmējdarbības veicināšanai (10):

1)

uzņēmēju domāšanas veids jāattīsta savlaicīgi, veidojot pamatu apmācībai un izglītībai uzņēmējdarbības jomā;

2)

papildu programmas uzņēmējdarbības apmācības jomā, kas ir iekļautas valsts mācību programmā no pamatizglītības līdz augstākajai izglītībai;

3)

konstruktīva un efektīva skolu/universitāšu, uzņēmumu un valsts iestāžu sadarbība;

4)

skolotāju iesaistīšana veicina viņu personisko attīstību;

5)

izglītības programmu izstrādē uzņēmējdarbības jomā jāiekļauj gan darba devēji, gan darba ņēmēji;

6)

pilsoniskās sabiedrības aktīva iesaistīšana un klātbūtne mācību procesā;

7)

skolās jāņem vērā sieviešu uzņēmēju nozīmīgums, lai veicinātu sieviešu un vīriešu kārtas uzņēmēju skaitlisko līdzsvaru;

8)

uzņēmējdarbība līdzvērtīgā apmērā jāveicina cilvēku ar invaliditāti un citu nelabvēlīgu grupu vidū;

plašāka zināšanu tālāknodošana izglītības iestāžu vidū, ieskaitot augstāko un tālākizglītību, lai apmainītos ar informāciju un saskaņotu akadēmisko augstskolu studentiem paredzētās programmas

4.1.2

Izglītības iestādēm ir kopīga atbildība par uzņēmējdarbības aspektu izglītībā.

4.1.3

Apmācību uzņēmējdarbības jomā izglītības sistēmas ietvaros var apkopot šādi:

—

pamatizglītība — audzēkņiem palīdz iegūt ticību saviem spēkiem, uzņemoties atbildību, pētot viņu radošo pieeju, izmantojot eksperimentus un kļūdu analīzi, kā arī iegūstot informāciju par vietējās sabiedrības iespējām;

—

zemākā vidējā izglītība — audzēkņi attīsta tādas pamatprasmes, kā, piemēram, spēja pieņemt lēmumus, spēja strādāt komandā, problēmjautājumu risināšana un tīklu veidošana;

—

augstākā vidējā izglītība — zināšanu apguve praktiskā darbībā, izmantojot praksi un teoriju; savukārt, veidojot jauniešu uzņēmumus, iespējams iekļaut resursus, finanšu līdzekļus, vides aspektu, ētikas jautājumus un attīstīt nostāju attiecībā uz darbu un ikdienas dzīvi;

—

augstākā izglītība — uzņēmējdarbības plānošanā un uzņēmuma izveidē un vadīšanā ietilpst produktu izstrāde, uzņēmējdarbības iespēju noteikšana, klientu un tirgus attiecības, radoša pieeja un inovācija.

4.1.4

EESK vēlas arī uzsvērt dažus secinājumus no dažādiem pētījumiem, kas apstiprina, ka izglītība uzņēmējdarbībā

—

veicina plašāku uzņēmējdarbības kultūru;

—

ir stratēģija, lai attīstītu jauniešu uzņēmējdarbības spējas, kompetenci un attieksmi pret uzņēmējdarbību (11);

—

izglītība uzņēmējdarbības jomā var attīstīt jauniešu radošo pieeju, spēju strādāt komandā, atbildības sajūtu un pašpaļāvību (12);

—

mudina audzēkņus biežāk kļūt par uzņēmējiem (13).

4.1.5

EESK izsaka nožēlu, ka programmā “Jaunatne darbībā” (14) nav nekādu norāžu uz uzņēmējdarbību. Uzņēmēju domāšanas veidam un uzņēmējdarbībai būs galvenā nozīme karjeras iespēju attīstībā un uzlabošanā jauniešiem nākotnē. Tādēļ ir ļoti būtiski uzņēmējdarbības nozīmīgumu iekļaut pēc iespējas lielākā skaitā ES politiku un programmu.

4.2   Sociāli apsvērumi un uzņēmēju domāšanas veids

4.2.1

Plaša pieeja uzņēmējdarbībai sniedz iespēju attīstīt visu iedzīvotāju radošo pieeju, ieskaitot arī visnelabvēlīgākā stāvoklī esošas personas. Tādēļ jāatzīst un jāveicina katra indivīda radošā pieeja un potenciāls. Uzņēmēju domāšanas veidu var uzskatīt par individuālo iespēju virzītājspēku, radot kolektīvo mērķi un sociālās pārmaiņas. Eiropā pilnībā jāizmanto darba ņēmēju un iedzīvotāju radošā pieeja, lai veicinātu tādu kultūru, kas Eiropu padarītu gan sociālu, gan konkurētspējīgu. Uzņēmēju domāšanas veids veicinās iedzīvotāju līdzdalību sabiedrībā.

4.2.2

Lai programmas būtu efektīvas, uzņēmējdarbības izglītības procesā ir svarīgi iesaistīt visas ieinteresētās puses Norvēģijas stratēģija ir veiksmīgs piemērs, kā pilsoniskās sabiedrības dalībnieki kopīgi strādājuši, lai sasniegtu uzņēmējdarbības izglītības mērķus. Pievienotajā piemērā (15) Norvēģijas valdība — gan Izglītības, gan Uzņēmējdarbības ministrijas — ļoti cieši sadarbojās ar JA-YE (16), kā arī ar sociālajiem partneriem, sākot no vietējā līdz pat valsts līmenim, izmantojot darba devēju, arodbiedrību, valsts pārvaldes iestāžu un arī vecāku apvienotās prasmes un atbildību.

4.2.3

Jāveicina uzņēmēju domāšanas veids valsts sektorā, lai sniegtu vairāk lietotājiem draudzīgu un efektīvu pakalpojumu. Tas tomēr nav panākams vienīgi ar tirgus filozofijas un mehānismu ieviešanu. Tie jāpapildina ar valsts sektora izvirzīto mērķi, ņemot vērā iedzīvotāju vispārīgās intereses un darba ņēmēju iespējas paaugstināt nodarbinātības kvalitāti, demonstrējot uzņēmēju domāšanas veidu jaunās organizēšanas formās.

4.2.4

Nodarbinātības ģenerāldirektorāts ir ierosinājis izveidot stratēģiju ar nosaukumu “Iekļaujoša uzņēmējdarbība” (17), kurā atbalstīta minētā plašā pieeja un jauno struktūrfondu 2007-2013 ietvaros tiks īstenots Equal programmas īpašais uzņēmējdarbības un sociālo uzņēmumu virziens. EESK atbalsta minēto iniciatīvu un plāno tajā aktīvi piedalīties, bet uzsver, ka tā jāatbalsta pastāvīgai struktūrvienībai Nodarbinātības ģenerāldirektorāta ietvaros, kurai piešķirti nepieciešamie līdzekļi.

4.2.5

EESK vēlas atkārtot iepriekšējā atzinumā (18) izteikto ierosinājumu noteikt 2009. gadu par Eiropas uzņēmējdarbības gadu. Tomēr, tā kā EESK tagad saprot, ka 2009. gads “jārezervē” kā “Inovāciju, radošas pieejas un uzņēmēju domāšanas veida” gads, Komiteja aicina Komisiju sadarboties Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta un Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta līmenī, lai cita starpā veicinātu uzņēmēju domāšanas veida un nostājas ieguvumus un vērtību saistībā ar Lisabonas stratēģiju, nosakot 2009. gadu par “Radošas pieejas, inovāciju un uzņēmēju domāšanas veida gadu”.

4.3   Ekonomiski apsvērumi un uzņēmēju domāšanas veids

4.3.1

Saskaņā ar Eiropas Komisijas viedokli (19) jaunu uzņēmumu izveides veicināšana ir noteicošais faktors nodarbinātības iespēju radīšanā un konkurētspējas un izaugsmes uzlabošanā visā Eiropā.

4.3.2

Tādas uzņēmējdarbības iezīmes kā radoša pieeja, spēja darboties komandā un pašpaļāvība ir svarīgas nodarbinātības tirgū, kur darba vietas maiņa ir bieži sastopama, uzņēmumos bieži notiek organizatoriskas pārmaiņas un kur notiek strauja tehnoloģiju attīstība. Darba devēji vienmēr meklē elastīgus, inovatīvus, izlēmīgus un pielāgoties spējīgus darbiniekus (20).

4.3.3

Sievietes uzņēmējas un cilvēki, kuri apsver pašnodarbinātības iespējas, sastopas ar konkrētiem ekonomiska, praktiska, sociāla un kultūras rakstura šķēršļiem, kas radušies ilglaicīgas nepamatotas diskriminācijas rezultātā. Izmantojot vienlīdzīgu līdzdalību izglītībā un Kopienas programmās uzņēmējdarbības veicināšanai, minētos šķēršļus iespējams samazināt, kā rezultātā rastos ne vien vairāk sievietēm piederošu uzņēmumu, bet paplašinātos arī dzimumu līdztiesības aspekts darba vietā.

4.3.4

Uzņēmējus motivē daudzi mērķi, kā, piemēram, peļņas gūšana, neatkarība vai apmierinātība ar darbu. Lai kāda būtu viņu motivācija, ir svarīgi, lai potenciālie un pašreizējie uzņēmēji apzinātos sociālo atbildību, kas ir uzņēmuma īpašuma tiesību neatņemama sastāvdaļa (21).

4.3.5

Jaunie migranti, kas ļoti būtiski ietekmē jebkuru ekonomiku, nodrošina darbaspēku un uzņēmējdarbības pamatu saimnieciskajai darbībai. Šiem cilvēkiem piemīt uzņēmējdarbības gars (ņemot vērā migrāciju), bet viņi arī lielākoties vēlas strādāt neformālajā sektorā. Uzdevums ir integrēt šādus iedzīvotājus darba vietā, izmantojot ekonomisko integrāciju un viņu uzņēmējdarbības pasākumu atzīšanu. Rezultātā tiek plašāk atzītas atšķirīgas sabiedrības un notiek vēl efektīvāka integrācija.

4.4   Uzņēmēju domāšanas veids saistībā ar darba ņēmēja pārstāvību

4.4.1

Mūsdienu darba modeļi veicina iesaistīšanos ekonomikā un ļauj cilvēkiem izvēlēties nodarbinātību un pašnodarbinātību. Tādēļ uzņēmējdarbība jāapskata kā ilgtermiņa vai īstermiņa iespēja, mudinot lielāku skaitu cilvēku kā konstruktīvu iespēju izvēlēties kļūt par uzņēmuma īpašniekiem-vadītājiem. Jāsamazina birokrātiskās procedūras, lai pieļautu šādu elastīgumu, tomēr iestādēm jānodrošina tas, ka pārejas no viena nodarbinātības statusa uz otru atvieglošana netiek ļaunprātīgi izmantota. Ir svarīgi, ka darba ņēmēji un bezdarbnieki netiek piespiesti izvēlēties pašnodarbinātību vai neapzinīgākiem darba devējiem netiek dota iespēja novirzīt savu atbildību uz darba ņēmējiem.

4.4.2

Svarīgs aspekts uzņēmēju domāšanas veida veicināšanā uzņēmumā ir inovatīvu darba organizācijas veidu, labas pārvaldības un elastīga darbalaika nosacījumu stimulēšana atbilstoši uzņēmumu un strādājošo interesēm (22).

4.4.3

Tādēļ darba vietā jāattīsta neatkarības un atbildības kultūra. Darbinieku plašāka līdzdalība nodarbinātības kvalitātes noteikšanā un palielināšanā ir šādas neatkarības kultūras pamatnoteikums. Šajā sakarā jāatzīmē tas, ka lielākā daļa uzņēmēju sākotnēji ir bijuši darba ņēmēji.

4.4.4

Ņemot vērā demogrāfisko virzību, kas liecina par sabiedrības novecošanu Eiropā, Eiropas ļoti talantīgajai vecākajai paaudzei jānodrošina tāda vide, kas sniedz iespējas prasmju, vadības spēju un uzņēmumu īpašumtiesību pārejai (23).

4.5   Uzņēmēju domāšanas veids un veiktspējas uzlabošana, izmantojot sociālo ekonomiku, NVO un sociālos uzņēmumus

4.5.1

Sociālās ekonomikas īpašā loma un īpatnības uzsvērtas citos EESK atzinumos (24). Sociālās ekonomikas uzņēmumi ir būtiski nozīmīgi uzņēmējdarbības daudzveidībai un saimnieciskajai dažādībai.

4.5.2

Nesenajos pētījumos uzsvērta uzņēmējdarbības loma bezpeļņas organizāciju sektorā. Skaidri norādīts, ka minētais sektors balstās uz uzņēmēju domāšanas veidu. Uzņēmējdarbības process ir saistīts ar grupu dinamiku un dažādām sociālajām kustībām (25).

4.5.3

Patiesi ieinteresēti sociālie uzņēmēji darbojas, lai atrastu inovatīvus risinājumus problēmām, kas saistītas ar nozīmīgiem jautājumiem, kā, piemēram, vides problēmas, nabadzība, cilvēktiesības, sociālā atstumtība, izglītība un kultūra, izmantojot organizētus pasākumus un piedāvājot jaunas idejas plaša mēroga pārmaiņām. Demokrātija un solidaritāte ir vērtības, kas ir minēto iniciatīvu pamatā.

4.5.4

Sociāli atbildīga uzņēmējdarbība atbalsta ilgtspējīgu attīstību, demokrātiju un iedzīvotāju līdzdalību, darba ņēmēju iesaistīšanos uzņēmumos, cīņu ar sociālo atstumtību un vietējās sabiedrības atjaunošanu. Bez tam tiek veicināta uzņēmējdarbības kultūra sievietēm, jauniešiem, imigrantiem un etniskajām mazākumtautībām.

4.5.5

Sociālajiem uzņēmumiem ir īpaša nozīme to grupu sociālajā un profesionālajā integrācijā, kas atrodas uz darba tirgus robežas. Tie bieži vien sniedz īpašus modeļus integrācijai darba tirgū visnelabvēlīgākajā stāvoklī esošajiem cilvēkiem, jo, pamatojoties uz savu izmantoto pieeju, minētie uzņēmumi ir labāk piemēroti šā uzdevuma veikšanai nekā citas ieinteresētās puses. Ņemot vērā to, ka galvenā uzmanība tiek pievērsta indivīda iespējām, izmantojot personīgo atbildību, par minētajiem uzņēmumiem ir labas atsauksmes sociālās integrācijas jomā.

4.5.6

Eiropā turpina izplatīties sociālā uzņēmuma jēdziens. Jaunajās nodarbinātības pamatnostādnēs 2008.-2010. gadam būtu jāatzīst šādu uzņēmumu īpašā nozīme Eiropas līmenī.

4.6   Plašsaziņas līdzekļu nozīme

4.6.1

Plašsaziņas līdzekļiem ir svarīga nozīme mazo un mikrouzņēmumu tēla, specializētās tirdzniecības, pakalpojumu un tradicionālo amatu un amatniecības darbību un to nozīmes sabiedrībā veicināšanā. Bez tam būtu jāuzsver paraugprakse un uzņēmēju domāšanas veida ietekme uz izaugsmi un nodarbinātību.

4.6.2

Dažādos masu saziņas līdzekļos plašāk jāuzsver uzņēmējdarbības dažādie aspekti, pozitīvu paraugmodeļu izmantošana, jo īpaši attiecībā uz jomām, kas nav īpaši pārstāvētas, sievietēm, etniskajām mazākumtautībām, cilvēkiem ar invaliditāti un migrantiem.

Plašsaziņas līdzekļiem jāizplata informācija par paraugmodeļiem un pasākumiem, kas pozitīvi atspoguļo skolas un izglītības stratēģijas, kuras veicina radošu pieeju un inovāciju priekšnoteikumus.

4.6.3

Nesen dažās dalībvalstīs TV programmas ir paplašinājušas informāciju par uzņēmējdarbību un jaunu ideju vērtību. Dragons Den, kurā uzņēmēji un izgudrotāji sniedz idejas investoru komandai, un The Apprentice, kurā pazīstams uzņēmējs meklē “mācekli” (BBC), ir divi piemēri no Lielbritānijas. Abas programmas izraisījušas studentos interesi par uzņēmējdarbības uzsākšanu, un tās demonstrē, kā ideju pārvērst uzņēmējdarbībā.

4.6.4

Turpmāk minēto pasākumu reklāma un profils arī paplašinātu informāciju par uzņēmējdarbības priekšrocībām un tās ietekmi uz sabiedrību:

—

“Uzņēmējdarbība izglītībā”, Eiropas sammits, ko 2006. gada 5.-7. septembrī organizēja JA-YE Europe;

—

Konference “Izglītība uzņēmējdarbības jomā Eiropā: uzņēmēju domāšanas veida veicināšana, izmantojot izglītību un apmācību” — Eiropas Komisijas un Norvēģijas valdības kopīgi organizētā iniciatīva, Oslo, 2006. gada 26.-27. oktobris;

—

Eiropas Uzņēmējdarbības balva (jauns gadskārtējs konkurss, ko uzsākusi Komisija un kura ietvaros tiek atzītas un apbalvotas iniciatīvas uzņēmējdarbības atbalsta jomā).

Briselē, 2007. gada 25. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Dimitris DIMITRIADIS

(1)  “Ieraudzīt iespējas un likt tām darboties!” Uzņēmējdarbības stratēģija izglītības jomā 2004.-2008. gadam, stratēģijas plāns, Tirdzniecības un rūpniecības ministrija, Vietējo pašvaldību un reģionālās attīstības ministrija.

(2)  “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumam par pamatprasmēm mūžizglītībā” COM(2005) 548. Pielikums, 7. punkts.

(3)  “Paziņojums Eiropadomes pavasara sanāksmei — Sadarbība izaugsmes un darba vietu attīstībai — Jauns posms Lisabonas stratēģijā” COM(2005) 24.

(4)  “Prezidentvalsts secinājumi”, Eiropadomes Briseles sanāksme, 2006. gada 23.-24. marts, 31. pants.

(5)  Skat. EESK 2006. gada 19. jūlija atzinumu par tematu Kopienas Lisabonas programmas īstenošana — veicināt uzņēmējdarbības garu, izmantojot izglītību un apmācības ziņotāja Jerneck kdze (OV C 309, 16.12.2006.).

(6)  Skat. EESK atzinumu par tematu “Uzņēmējdarbības, jo īpaši MVU, potenciāls (Lisabonas stratēģija)”, (pašiniciatīvas atzinums), INT/324, ziņotāja Faes kdze, un atzinumu par tematu “Nodarbinātība un uzņēmējdarbība — pilsoniskās sabiedrības, sociālo partneru un reģionālo un vietējo pašvaldības iestāžu loma, ņemot vērā dzimumu aspektu” (izpētes atzinums), SOC/273, ziņotājs Pariza Castaños kgs.

(7)  Skat EESK atzinumus par tematiem

—

“Uzņēmumu, jo īpaši MVU, potenciāls (Lisabonas stratēģija)”, (pašiniciatīvas atzinums), INT/324, ziņotāja Faes kdze.

—

“Ieguldījumi zināšanās un inovācijā (Lisabonas stratēģija)”, (pašiniciatīvas atzinums), INT/325, ziņotājs Wolff kgs.

—

“Prioritāro kategoriju nodarbinātība (Lisabonas stratēģija)”, (pašiniciatīvas atzinums) SOC/251, ziņotājs Greif kgs.

—

“Eiropas enerģētikas politikas definīcija (Lisabonas stratēģija)”, (pašiniciatīvas atzinums), TEN/263, ziņotāja Sirkeinen kdze.

(8)  “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumam par pamatprasmēm saistībā ar mūžizglītību”, COM(2005) 548 galīgā redakcija.

(9)  Skat.:

—

The Global Entrepreneurship Monitor (GEM) 2004;

—

Komisijas Paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kopienas Lisabonas programmas īstenošana: izmantojot izglītību un mācības, stimulēt uzņēmējdarbības garu”, COM(2006)33;

—

“Problēma, lai iedvesmotu: uzņēmējdarbības izglītība jauniešiem”, speciālistu grupas uzņēmējdarbības jautājumos saistībā ar nabadzības apkarošanu ceturtā sēde. Athayde, R. 2004, Ženēva, ANO.

(10)  Skat.:

—

Komisijas Paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kopienas Lisabonas programmas īstenošana: izmantojot izglītību un mācības, stimulēt uzņēmējdarbības garu”, COM(2006)33,

—

EESK 2006. gada 19. jūlija atzinumu par tematu “Kopienas Lisabonas programmas īstenošana — veicināt uzņēmējdarbības garu, izmantojot izglītību un apmācību”, ziņotāja Jerneck kdze (OV C 309, 16.12.2006.),

—

Konferences “Uzņēmējdarbības izglītība Eiropā: uzņēmēja domāšanas veida veicināšana, izmantojot izglītību un apmācību” secinājumi — Eiropas Komisijas un Norvēģijas valdības kopīgi organizētā iniciatīva, Oslo, 2006. gada 26.-27. oktobris.

(11)  Skat.:

—

“Entreprenørskap som strategi for regional utvikling”, Spilling, O., Roppen, J., Sanness, A., Simonsen, B., Steinsli, J. og Støylen, A. 2002, BI, diskusiju dokuments 7/2002. Lillehamer: BI

—

“Palīdzot izveidot uzņēmējdarbības kultūru — metodisks līdzeklis uzņēmējdarbības attieksmes un prasmju veicināšanā, izmantojot izglītību” Eiropas Komisija, 2004. gads.

http://ec.europa.eu/enterprise/entrepreneurship/support_measures/training_education/doc/entrepreneurial_culture_en.pdf.

(12)  Skat.:

—

“Palīdzot izveidot uzņēmējdarbības kultūru — metodisks līdzeklis uzņēmējdarbības attieksmes un prasmju veicināšanā, izmantojot izglītību” Eiropas Komisija, 2004. gads.

http://ec.europa.eu/enterprise/entrepreneurship/support_measures/training_education/doc/entrepreneurial_culture_en.pdf

—

“Entreprenørskapsopplæring i skolen. Hovedkonklusjoner fra 3 års følgeforskning av Ungt Entreprenørskaps program: Program for nyskaping og entreprenørskap i opplæring og utdanning i Norge (2001-2005)”, Johansen, V. and Eide, T. 2006,

http://www.ostforsk.no/notater/pdf/132006.pdf

—

“Erfaringer fra deltakelse i studentbedrift. Hvordan opplevde de tiden som etablerer av Studentbedrift og hva skjedde etterpå?”, Johansen, V. and Eide, T. 2006,

http://www.ostforsk.no/notater/pdf/162006.pdf.

(13)  Skat.:

—

“Hva hendte siden? Ungdomsbedrifter i den videregående skolen”, Luktvasslimo, M. 2003. NTF-notat 1/2003. Steinkjer: Trøndelag Forskning og utvikling AS.

—

“Ungdomsbedrifter og entreprenørskap — 2005”, Haugum, M. 2005. NTF-notat 4/2005. Steinkjer: Trøndelag Forskning og utvikling AS.

—

“Uzņēmējdarbība izglītībā: pieredze ESAO valstīs”, Stevenson, L. 2005, konferences “Uzņēmējdarbības veicināšana — augstākās izglītības nozīme” dokuments, Itālija, 2005. gads.

—

“Erfaringer fra deltakelse i studentbedrift. Hvordan opplevde de tiden som etablerer av Studentbedrift og hva skjedde etterpå?”, Johansen, V. and Eide, T. 2006,

http://www.ostforsk.no/notater/pdf/162006.pdf.

(14)  http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/site/en/oj/2006/l_327/l_32720061124en00300044.pdf.

(15)  Skat. 1. pielikumu: dokumentu no Junior Achievement Young Enterprise (JA-YE), Norvēģija.

(16)  Junior Achievement Young Enterprise (JA-YE) Norway,

http://www.ja.org/near/nations/norway.shtml, www: http://www.ue.no.

(17)  Ģenerāldirektora M. van der Pas runa EQUAL politikas uzņēmējdarbības forumā, ko organizēja ES prezidentvalsts Vācija, Hanovera, 5.6.2007.

(18)  Skat. EESK 2006. gada 19. jūlija atzinumu par tematu “Kopienas Lisabonas programmas īstenošana — veicināt uzņēmējdarbības garu, izmantojot izglītību un apmācības”, ziņotāja Jerneck kdze (OV C 309, 16.12.2006.).

(19)  Komisijas Paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kopienas Lisabonas programmas īstenošana: izmantojot izglītību un mācības, stimulēt uzņēmējdarbības garu”, COM(2006)33.

(20)  “Problēma, lai iedvesmotu: uzņēmējdarbības izglītība jauniešiem”, speciālistu grupas uzņēmējdarbības jautājumos saistībā ar nabadzības apkarošanu ceturtā sēde. Athayde, R. 2004, Ženēva, ANO.

(21)  Skat. EESK 2004. gada 15. septembra atzinumu par tematu “Komisijas Paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Rīcības plāns: Eiropas programma uzņēmējdarbībai” ziņotājs Butters kgs (OJ C 74, 23.3.2005.).

(22)  Skat. kārtējo EESK atzinumu par tematu “Ilgtspējīga darba ražīguma veicināšana Eiropas darbavietā” (pašiniciatīvas atzinums), ziņotāja Kurki kdze (SOC/266). CESE 266/2007.

(23)  Skat EESK 2004. gada 15. septembra atzinumu par tematu “Komisijas Paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Rīcības plāns: Eiropas programma uzņēmējdarbībai” ziņotājs Butters kgs (OJ C 74, 23.3.2005.).

(24)  Skat EESK atzinumus par tematiem.

—

EESK 2004. gada 27. oktobra atzinums par tematu “MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumu iespējas pielāgoties ekonomiskās izaugsmes radītajām pārmaiņām” (izpētes atzinums), ziņotāja Fusco kdze,

—

EESK 2004. gada 1. aprīļa atzinums par tematu “Ekonomiskā diversifikācija kandidātvalstīs — MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumu loma”, ziņotāja Fusco kdze, līdzziņotājs Glorieux kgs.

(25)  Gawell 2004 “Entrepeneurial Process in Civil Society”.

Top