EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52007IE1456

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu Kompensācijas pabalstu pilnveidošana mazāk attīstītiem reģioniem laika posmā pēc 2010. gada

OV C 44, 16.2.2008, p. 56–59 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

16.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/56


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Kompensācijas pabalstu pilnveidošana mazāk attīstītiem reģioniem laika posmā pēc 2010. gada”

(2008/C 44/16)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu plenārajā sesijā, kas notika 2007. gada 16. februārī, nolēma sagatavot pašiniciatīvas atzinumu “Kompensācijas pabalstu pilnveidošana mazāk attīstītiem reģioniem laika posmā pēc 2010. gada”.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2007. gada 1. oktobrī. Ziņotājs — KIENLE kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 439. plenārajā sesijā, kas notika 2007. gada 24. un 25. oktobrī (24. oktobra sēde), ar 143 balsīm par un 3 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka dabas apstākļu nelabvēlīgi ietekmētie reģioni pelnījuši īpašu sabiedrības un politikas veidotāju uzmanību. Tas pilnībā attiecināms arī uz šajā atzinumā minētajiem “citiem nelabvēlīgu apstākļu ietekmētiem reģioniem” (starpreģioniem).

1.2

EESK uzskata, ka kompensācijas pabalsti, kurus kopīgi finansē ES un dalībvalstis, ir neaizvietojams instruments kultūrvides ainavu un lauksaimniecības saglabāšanai reģionos, kur ir īpaši nelabvēlīgi ekonomiskie, ekoloģiskie, kā arī sociālie apstākļi.

1.3

Tradicionālo apsaimniekošanas veidu saglabāšana nav vienīgais kompensācijas pabalstu piešķiršanas mērķis. Arī turpmāk vislielākā uzmanība jāvelta pasākumiem, lai kompensētu lauksaimnieku saimnieciskās grūtības nelabvēlīgu apstākļu ietekmētos reģionos.

1.4

Tā kā Eiropas Komisija paredzējusi no jauna definēt, kas ir “atbalstāmie reģioni”, EESK iesaka noteikt ES teritoriju klasifikācijas pamatnoteikumus un alternatīvas metodes. Reģionu klasifikācijas sistēmas izvēlei un reģionu noteikšanai arī turpmāk jābūt dalībvalstu un reģionu kompetencē.

1.5

EESK uzsver, ka ir nepieciešama lielāka drošība par maksājumu piešķiršanas ilgumu. Ja tiks mainīta atbalstāmo reģionu statusa piešķiršanas kārtība, jānovērš strukturālu problēmu rašanās.

1.6

Pēc EESK domām, ļoti grūti ir panākt sabiedrības izpratni par jēdzienu “nelabvēlīgu apstākļu ietekmēti reģioni” vai “kompensācijas pabalsts”, un tādēļ uzskata, ka būtu vēlams tos aizstāt.

2.   Atzinuma vēsturiskais konteksts un pamatojums

2.1

Padome ir uzdevusi Eiropas Komisijai 2008. gadā iesniegt priekšlikumu, kurā pārskatīts tā dēvēto “citu nelabvēlīgu apstākļu ietekmētu reģionu” (starpreģionu) iedalījums. Tas jāievieš 2010. gadā.

2.2

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2006. gada 13. septembrī jau pieņēma pašiniciatīvas atzinumu par tematu “Lauksaimniecības nākotnes perspektīvas reģionos ar noteiktu dabas apstākļu nelabvēlīgu ietekmi” (1). Minētajā atzinumā īpaša uzmanība pievērsta kalnu apgabaliem un salām, kā arī nomaļiem reģioniem, bet tajā netika aplūkoti “citi nelabvēlīgu apstākļu ietekmēti reģioni (starpreģioni)” un “īpaši nelabvēlīgu apstākļu ietekmēti reģioni (nelieli apgabali)”.

2.3

Tādēļ EESK skaidri norādīja, ka minētajiem apgabaliem tā vēlas veltīt īpašu atzinumu, kas tagad ir izstrādāts. Šis atzinums ir EESK ieguldījums diskusijās par nelabvēlīgu apstākļu ietekmētu reģionu iespējamo jauno iedalījumu.

2.4

Vajadzība pārskatīt reģionu iedalījumu ir saistīta arī ar Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu (Īpašais ziņojums Nr. 4/2003). Minētajā ziņojumā tika izteiktas kritiskas piezīmes galvenokārt par šādiem punktiem: nelabvēlīgu apstākļu ietekmēto reģionu klasifikācijai dalībvalstis izmanto plašu visdažādāko rādītāju kopumu; nav pietiekami daudz ticamas informācijas par īstenoto pasākumu ietekmi; nav vienota “lauksaimniecības paraugprakses” pielietojuma. Revīzijas palātas galvenie secinājumi skar “citu nelabvēlīgu apstākļu ietekmētu reģionu” iedalījumu un kompensācijas pabalstu jautājumu.

2.5

Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts 2006. gada novembrī iesniedza Eiropas Vides politikas institūta (IEEP) izstrādāto novērtējuma ziņojumu par kompensācijas pabalstiem nelabvēlīgu apstākļu ietekmētos reģionos.

3.   Vispārējas piezīmes

3.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka dabas apstākļu nelabvēlīgi ietekmētie reģioni ir viens no “Eiropas lauksaimniecības modeļa” galvenajiem elementiem. Dabas apstākļu nelabvēlīgi ietekmētiem reģioniem ir nepieciešama īpaša sabiedrības un politikas veidotāju uzmanība, lai varētu veikt īpašus minēto reģionu patiesajām vajadzībām atbilstošus pasākumus.

3.2

Klasificējot “nelabvēlīgu apstākļu ietekmētus reģionus”, jānosaka tie reģioni, kuros lauksaimniecības zemju apsaimniekošanu apdraud nelabvēlīgi vietējie apstākļi. Jāapzinās, ka ilgtspējīga zemju izmantošana lauksaimniecībā ir svarīgs priekšnosacījums, lai veidotu pievilcīgas lauku teritorijas. Atbilstoši daudzfunkcionalitātes principam lauksaimnieki, veicot uzņēmējdarbību, vienlaicīgi pilda arī sabiedriski svarīgu uzdevumu — saglabā un kopj dabas ainavas.

3.3

EESK norāda, ka jēdziens “nelabvēlīgu apstākļu ietekmēts reģions” ir ļoti pretrunīgs, jo bieži vien šajos reģionos ir īpaši bagātīga un daudzveidīga daba un ainavas, un tur dzīvo cilvēki, kuriem ir īpašas prasmes un tradīcijas. Ļoti sarežģīto ģeogrāfisko un atrašanās vietas nosacījumu dēļ minētās iespējas tomēr bieži nav iespējams izmantot, lai veiktu saimniecisku darbību. Turklāt lauksaimniekiem bieži ir nepietiekamas iespējas veikt citu saimniecisko darbību gan lauksaimniecībā, gan ar to nesaistītās nozarēs.

3.4

EESK uzskata, ka kompensācijas pabalsti nelabvēlīgu apstākļu ietekmētiem reģioniem ir unikāls un neaizvietojams instruments kultūrvides ainavu un lauksaimniecības saglabāšanai teritorijās, kur ir īpaši nelabvēlīgi ekonomiskie, ekoloģiskie, kā arī sociālie apstākļi. Kompensācijas pabalsti ir paredzēti, lai, veicinot aktīvu, uz tirgu orientētu lauksaimniecisko darbību, attīstītu Eiropas skaisto kultūrvides ainavu lielās iespējas. Tradicionālo apsaimniekošanas veidu saglabāšana nav vienīgais kompensācijas pabalstu piešķiršanas mērķis. Arī turpmāk vislielākā uzmanība jāvelta pasākumiem, lai kompensētu lauksaimnieku saimnieciskās grūtības īpaši nelabvēlīgu apstākļu ietekmētos reģionos. Turklāt kopš 2007. gada kompensācijas pabalstu saņemšana ir saistīta ar pārtikas nekaitīguma, kā arī vides un dzīvnieku aizsardzības noteikumu ievērošanu (savstarpēja atbilstība).

3.5

Kopš 1975. gada ir izstrādāta visaptveroša Eiropas sistēma nelabvēlīgu apstākļu ietekmēto reģionu klasifikācijai (sākumā tā attiecās tikai uz kalnainiem apgabaliem). Šobrīd pastāv trīs nelabvēlīgu apstākļu ietekmētu reģionu kategorijas: kalnainie apgabali, citi nelabvēlīgu apstākļu ietekmēti reģioni (starpreģioni) un īpaši nelabvēlīgu apstākļu ietekmēti reģioni (nelieli apgabali). Attiecībā uz divām pēdējām reģionu kategorijām dalībvalstīs pastāv lielas atšķirības un neviendabīgums kā reģionu klasifikācijas, tā arī piešķirto maksājumu apjoma ziņā. Lielā mērā pateicoties ievērojamajiem finanšu līdzekļiem, kas tiek piešķirti kompensācijas pabalstu izmaksai, ir izdevies saglabāt dzīvotspējīgu lauksaimniecību arī tajos lauku rajonos, kur ir sarežģīti apstākļi.

3.6

Pēc EESK domām, nelabvēlīgu apstākļu ietekmētiem reģioniem paredzētie kompensācijas pabalsti ir lauku attīstības programmu (tā dēvētais Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005) neatņemama sastāvdaļa. Nelabvēlīgu apstākļu ietekmētiem reģioniem paredzētos kompensācijas pabalstus kopīgi finansē ES un dalībvalstis, tādēļ svarīgi ir panākt saprātīgu līdzsvaru starp vienotiem ES līmeņa noteikumiem, no vienas puses, un valstu/reģionu rīcības brīvību, precizējot minēto pasākumu īstenošanu.

3.7

EESK atgādina, ka 2005. gadā daudzas dalībvalstis neizprata un nevēlējās pieņemt Komisijas darba dokumentu ar nosaukumu “Jauna metodika citu nelabvēlīgu apstākļu ietekmētu reģionu (starpreģionu) noteikšanai”. Toreiz daudz tika apspriests mēģinājums centralizēti izstrādāt vienotu “nelabvēlīgu apstākļu ietekmētu reģionu” definīciju, kuras pamatā bija tādi kritēriji kā ganībām izmantojamo zemju īpatsvars un labības ražas apjoms, bet kura neparedzēja iespēju ņemt vērā reģionālās īpatnības. Turpmākajās diskusijās ir jāņem vērā pretargumenti un lielās šaubas par tā laika pieeju.

3.8

IEEP 2006. gada novembra novērtējuma ziņojumā norādīts, ka kompensāciju pabalsti, kas ir atbalsta instruments, jāaplūko, ņemot vērā to mijiedarbību ar uzņēmumiem paredzētajiem maksājumiem un agrovides pasākumiem. Ziņojumā arī ieteikts palielināt kompensācijas pabalstu nozīmi, lai kompensētu nelabvēlīgu vietējo apstākļu ietekmi uz lauksaimniecību. Piešķirto kompensācijas pabalstu apjomam precīzāk jāatspoguļo tas, cik liela ir nelabvēlīgo apstākļu ietekme, kuras kompensēšanai minētie pabalsti tiek piešķirti.

3.9

EESK norāda, ka IEEP novērtējuma ziņojumā nav secināts, ka pastāv Eiropas Revīzijas palātas minētais “pārmērīgu kompensācijas pabalstu” risks. Ar kompensācijas pabalstu palīdzību iespējams samazināt, bet ne pilnībā izskaust ievērojamās lauksaimnieku ienākumu atšķirības nelabvēlīgu apstākļu ietekmētos reģionos un reģionos, kurus minētie apstākļi neietekmē. Vērtētāji aprēķinājuši, ka dalībvalstīs kompensācijas pabalstu īpatsvars kopējos lauksaimnieku ienākumos svārstās no 10 līdz 50 procentiem.

3.10

Pēc EESK domām, nelabvēlīgu apstākļu ietekmētiem reģioniem paredzētajiem kompensācijas pabalstiem ir ļoti svarīga nozīme, lai saglabātu lauksaimniecību vietās, kur ir zems ražības līmenis, kā arī maz apdzīvotos apvidos. Saimniecību spēja pastāvēt ir atkarīga galvenokārt no peļņas par lauksaimniecības ražojumiem un to pārdošanas tirgū, no ienākumiem par darbības dažādošanu un no kopējās lauksaimniecības politikas pasākumiem. Politikas veidotājiem ir jāgarantē, ka kompensācijas pabalsti kā instruments tiks izmantots ilgtermiņā, lai nodrošinātu nākotnes iespējas it īpaši jaunajiem lauksaimniekiem, kas pārņem lauksaimniecības uzņēmumus nelabvēlīgu apstākļu ietekmētos reģionos.

3.11

Lai kompensācijas pasākumu mērķis būtu skaidrāks, pēc EESK domām, kompensācijas pabalstu sistēma nelabvēlīgu apstākļu ietekmētiem reģioniem arī turpmāk būtu jānošķir no agrovides pasākumiem. Vidējā termiņā ir arī jāprecizē, kā paredzēts pilnveidot kompensācijas sistēmu apgabalos, kuros noteikti īpaši ierobežojumi vides jomā. IEEP novērtējuma ziņojumā norādīts uz nepietiekamu minēto pasākumu īstenošanu, kas, pēc EESK domām, ir izskaidrojama arī ar apstākli, ka daudzas dalībvalstis vai reģioni šajos apgabalos par svarīgākiem uzskata agrovides pasākumus.

Apsvērumi par atbalstāmo reģionu jauno iedalījumu

3.12

EESK uzskata, ka, veicot izmaiņas atbalstāmo reģionu iedalījumā, saskaņā ar kuru tiek piešķirti kompensācijas pabalsti nelabvēlīgu apstākļu ietekmētiem reģioniem, būtu jāņem vērā šādi aspekti:

3.12.1

Kompensācijas pabalsti nelabvēlīgu apstākļu ietekmētiem reģioniem arī turpmāk būtu jākoncentrē uz vietējiem apstākļiem atbilstošas lauksaimniecības saglabāšanu, arī apgabalos, kur ir sarežģīti zemes apsaimniekošanas nosacījumi.

3.12.2

Ņemot vērā līdzšinējās debates, paredzētā iedalījuma pārskatīšana būtu jāveic tikai kategorijā “citi nelabvēlīgu apstākļu ietekmēti reģioni (starpreģioni)”. Tā kā jo īpaši kalnu reģionu statuss tiek noteikts, pamatojoties uz objektīviem apstākļiem, Eiropas Komisijai vēlreiz būtu skaidri jānorāda (tostarp arī, lai novērstu nedrošību lauksaimnieku vidū), cik plaša pārskatīšana tiks veikta kategorijā “nelabvēlīgu apstākļu ietekmēti reģioni”.

3.12.3

Nelabvēlīgu apstākļu ietekmēti reģioni būtu jāiedala, pamatojoties uz objektīviem un saprotamiem kritērijiem, taču izmantojot regulējumu, kas ļauj pilnībā ņemt vērā vietējos apstākļus visās dalībvalstīs.

3.12.4

Pieredze no 2005. gadā veiktā mēģinājuma pārskatīt kompensācijas pabalstus skaidri liecina, ka centralizēta pieeja nelabvēlīgu apstākļu ietekmētu reģionu iedalīšanai nav piemērota galvenokārt tādēļ, ka nav vienotas Eiropas sistēmas lauksaimniecības zemju produktivitātes klasifikācijai.

3.12.5

Tādēļ būtu jārīkojas, ievērojot subsidiaritātes principu. ES būtu jānosaka teritoriju klasifikācijas pamatnosacījumi un alternatīvas metodes. Sistēmas izvēle apgabalu klasifikācijai un šo apgabalu noteikšana tāpat kā līdz šim būtu jāatstāj dalībvalstu vai attiecīgi reģionu kompetencē. Līdzšinējās Eiropas Komisijas un dalībvalstu sadarbības procedūras būtu jāizmanto arī turpmāk.

3.12.6

Dalībvalstīm vai reģioniem, veicot apgabalu klasifikāciju, kā kritēriji vispirms būtu jāizmanto zemes apsaimniekošanai nelabvēlīgi dabas, ģeogrāfiskie un/vai klimatiskie apstākļi. Papildu tam zināmos apstākļos var izmantot arī sociālekonomiskus kritērijus, ja tie liecina par sociālām vai strukturālām problēmām, kas ietekmē lauksaimniecību attiecīgajā apgabalā (piemēram, liela iedzīvotāju izceļošana, pastiprināta reģiona iedzīvotāju sastāva/lauksaimniecībā nodarbināto personu novecošanās, īpaši sarežģīta piekļuve publiskajai infrastruktūrai, apgabali ar zemu iedzīvotāju blīvumu). Jāpārbauda arī, kā tiek ņemtas vērā to apgabalu intereses, kur atrodas lidostas, naftas krātuves, atkritumu izgāztuves, militārie objekti un augstsprieguma elektrolīniju aizsargājamās teritorijas.

No otras puses, sociālekonomiski kritēriji nedrīkst būt par iemeslu tam, ka, piemēram, apgabalos, kur lielu pievienoto vērtību rada tūrisms, lauksaimniecības zeme, kuras apstrādāšanai ir nelabvēlīgi apstākļi, zaudē nelabvēlīgu apstākļu ietekmēta reģiona statusu.

3.12.7

Nelabvēlīgu apstākļu ietekmētos reģionos jo īpaši atbalsts cilvēku kapitālam un tā kvalifikācijas paaugstināšana ir īpaši svarīga, ņemot vērā minēto faktoru ietekmi uz uzņēmumu piesaistīšanu minētajiem reģioniem. Tādēļ dalībvalstīm, īstenojot veicināšanas politiku, jācenšas panāk, lai izglītības un konsultāciju pasākumi papildinātu platībatkarīgos veicināšanas pasākumus, tādējādi veicinot lauku rajonu attīstību.

3.12.8

EESK aicina Eiropas Komisiju, dalībvalstis un reģionus plašāk atspoguļot nelabvēlīgu apstākļu ietekmētiem reģioniem paredzēto kompensācijas pabalstu nozīmi, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, proti, saglabāt aktīvu lauksaimniecisko darbību pievilcīgā apvidū. Šāda pārraudzība būtu jāveic (līdz šim tas netika darīts).

3.12.9

EESK aicina Eiropas Komisiju arī turpmāk pārbaudīt, kāda ir klimata pārmaiņu ietekme uz nelabvēlīgu apstākļu ietekmētiem reģioniem.

Apsvērumi par kompensācijas pabalstu piešķiršanu nelabvēlīgu apstākļu ietekmētiem reģioniem

3.13.

Eiropas Komisija līdz šīm nav skaidri atbildējusi uz jautājumu, vai kompensācijas pabalstu pārskatīšanas gaitā līdztekus nelabvēlīgu apstākļu ietekmētu reģionu klasifikācijai ir paredzētas arī citas izmaiņas minētajiem reģioniem paredzēto kompensācijas pabalstu piešķiršanu kārtībā.

Ja Eiropas Komisija šādas izmaiņas ir iecerējusi, pēc EESK domām, jāņem vērā šādi apstākļi:

3.13.1.

Fakts, ka kompensācijas pabalsti tiek piešķirti kā platībatkarīgs maksājums, kopumā vērtējams atzinīgi, tomēr attiecīgi pamatotos gadījumos būtu jāpieņem arī lopkopībai paredzēti noteikumi, ja lopkopība ir attiecīgajam reģionam raksturīgs zemes apsaimniekošanas veids (piemēram, liellopu un aitu audzēšana pļavu apgabalos).

3.13.2.

Arī kompensācijas pabalstu piešķiršanas procesā jācenšas panākt Eiropas līmeņa pamatnosacījumu un valstu/reģionu noteikumu saprātīgs apvienojums, lai tādējādi varētu pietiekami ņemt vērā attiecīgajam reģionam raksturīgos apstākļus.

3.13.3.

Lai arī lauksaimniecības uzņēmumu grāmatvedības uzskaites dati liecina, ka vispārinātais pārmetums par “pārmērīgām kompensācijām” nav pamatots, tomēr šķiet, ka joprojām vajadzīga iekšēja diferencācija, piešķirot kompensācijas pabalstus. Ja kompensācijas pabalsta summa par vienu hektāru pārsniedz noteiktu minimālo apjomu, dalībvalstīm/reģioniem kompensācijas pabalstu lielums būtu jānosaka atkarībā no tā, cik nelabvēlīgi ir apstākļi konkrētajā gadījumā.

3.13.4.

Lai nodrošinātu lauksaimniecības uzņēmumu stabilu darbību arī turpmāk, lauksaimniekiem ir jābūt drošiem, ka pabalsti tiks piešķirti ilgākā laika posmā. Dažās dalībvalstīs maksājumu apjoms katru gadu ievērojami svārstās atkarībā no valsts budžeta stāvokļa.

3.14.

EESK norāda, ka iespējamās izmaiņas, nosakot atbalstāmos reģionus, ir saistītas ar būtisku risku lauksaimniecības struktūrai un kultūrvides saglabāšanai. Būtu jāveic riska un ietekmes novērtējums attiecībā uz tiem reģioniem, kas, iespējams, varētu zaudēt atbalstāmo reģionu statusu. Lauksaimniekiem kopumā būs ļoti ierobežotas iespējas kompensēt kompensācijas pabalstu zaudējumu, veicot saimnieciskus pasākumus, piemēram, palielinot saražotās produkcijas apjomu. Tādēļ būtu jāparedz ne tikai pietiekami ilgs pārejas laiks, bet arī īpaši sarežģītām situācijām domāti noteikumi, lai novērstu strukturālas problēmas lauksaimniecības uzņēmumos.

3.15.

EESK vērš uzmanību uz to, ka ir ļoti grūti panākt sabiedrības izpratni par jēdzienu “nelabvēlīgu apstākļu ietekmēti reģioni”. “Nelabvēlīgu apstākļu ietekmētos reģionos” var būt ļoti vērtīgas un skaistas kultūrainavas, taču tiem raksturīga pazīme ir īpaši grūti apstākļi, lai nodarbotos ar lauksaimniecību. Cilvēki nelabvēlīgu apstākļu ietekmētos reģionos bieži vien īpaši lepojas ar sava reģiona vēsturi, tradīcijām un dabas skaistumu, un tādējādi paveras arī plašas reģionālās attīstības iespējas. Diemžēl vārdu savienojums “kompensācijas pabalsti nelabvēlīgu apstākļu ietekmētiem reģioniem” nav piemērots, lai veicinātu cilvēku identificēšanos ar savu reģionu. Jāapsver, vai jēdzienu “nelabvēlīgu apstākļu ietekmēti reģioni” nevar aizvietot ar kādu citu jēdzienu, kurš labāk atspoguļo šo reģionu iespējas un īpatnības. Iespējams, ka tādējādi varētu palielināt sabiedrības izpratni par kompensācijas pabalstiem, kas paredzēti nelabvēlīgu apstākļu ietekmētiem reģioniem.

Briselē, 2007. gada 24. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Dimitris DIMITRIADIS


(1)  OV C 318, 23.12.2006., 93. lpp.


Top