22.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 229/67

1)

Tas, ka Eiropas Savienībai ir grūtības sazināties ar tās iedzīvotājiem, liecina par demokrātijas trūkumu ES. “Lielie” lēmumi, kas ietekmē eiropiešu dzīvi, tiek pieņemti sarežģītu starpvaldību un starpiestāžu sarunu ceļā, kur iedzīvotājiem atvēlēta lielā mērā pasīvu vai neregulāru vērotāju loma;

2)

tiklīdz kamēr, pirmkārt, īstenojot iestāžu reformu, kas izklāstīta arī Konstitucionālajā līgumā, tiks novērsts Eiropas Savienības demokrātiskais deficīts, un, otrkārt, atzīta pastāvošo Eiropas Savienības demokrātisko struktūru nozīme un veikums, Eiropas Savienības iestādēm būs uzticēts pamatpienākums censties kompensēt demokrātiskā deficīta negatīvās sekas ar citiem līdzekļiem, kas dotu iespēju iedzīvotājiem paust savu viedokli par Eiropas projekta politisko nākotni;

3)

steidzami nepieciešams ne tikai ieviest efektīvus saziņas līdzekļus, bet, vēl svarīgāk, noteikt ES darbības iniciatīvas mērķus un tos publiskot. Tāpat nepieciešams atbalstīt iedzīvotāju līdzdalības forumus, kā arī Eiropas projekta pamatnostādņu integrāciju izglītībā. Šī procesa mērķis ir kompensēt demokrātijas deficīta negatīvās sekas, sniedzot iedzīvotājiem iespējas paust savu viedokli par Eiropas Savienības politisko nākotni, īpaši par tās institucionālo un politisko raksturu: par to, vai mūsu iecerēs ir paplašināt vai sašaurināt kopējo politiku apjomu un pastiprināt, negrozīt vai ierobežot ekonomisko un politisko integrāciju;

4)

Savienības komunikācijas politikai jābūt virzītai uz plašākas “eiropeiskas apziņas” attīstīšanu. Tāda apziņa var veidoties tikai tad, ja tiek radīts iedzīvotāju atbalsts Eiropas līmeņa sadarbībai. Tādēļ jāpievēršas tematiem un lietām, kas ietekmē iedzīvotāju ikdienu un kur Eiropas līmeņa sadarbībai neapšaubāmi ir pievienotā vērtība. Ikvienam jāizprot, ka tas ir ilgtermiņā risināms jautājums;

5)

reģionālajām un vietējām pašvaldībām ir būtiska loma debatēs par Eiropas Savienības nākotni, mobilizējot iedzīvotājus debatēm par jautājumiem, kas viņus skar tiešā veidā un organizējot iedzīvotāju, vietējo un reģionālo iestāžu vēlēto pārstāvju un Eiropas deputātu strukturētas debates. Cerībā, ka Reģionu komiteja kā vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvis un Eiropas Parlaments kā pārnacionālas pilsonības pārstāvis, būs pilntiesīgi šī procesa dalībnieki, apliecinot tādējādi reālu saziņu vairākos līmeņos.

1.1

atzīst, ka pārdomu laiks ir iespēja atkārtoti izvērst Eiropas Savienības dinamiku un ka pašreizējai Eiropas pārvaldības krīzei nevajadzētu apdraudēt Eiropas integrācijas projekta jēgu. Jebkāda saziņas politika būs neauglīga, ja netiks balstīta uz Eiropas Savienības demokrātisko pamatu atjaunošanu;

1.2

norāda, ka Eiropas Savienība neveidos mūsu kopējo likteni, ja savos iedzīvotājos nespēs viest un nostiprināt kopējas identitātes garu, cienot dažādību, ja nespēs nākamajām paaudzēm nodot tās pamatos esošās vērtības, ja nemācēs šīs vērtības izplatīt un sekmēt ES ārējās attiecībās, kā arī ja nebūs sekmīga, iedzīvotājiem izskaidrojot galvenos veidus saziņai un sadarbībai ar iestādēm un veidojot pamatizpratni par Eiropas ekonomiskās, politiskās, vēsturiskās un sociālās integrācijas galvenajiem jautājumiem, pirmām kārtām aktīvi iesaistot iedzīvotājus Eiropas integrācijas un lēmumu pieņemšanas procesā;

1.3

apliecina, ka konstitucionālā procesa turpināšana joprojām ir viens no tās mērķiem; iebilst pret atteikšanos no Konstitucionālā līguma, turpmāk pamatojoties uz Nicas līgumu vai ieviešot tikai atsevišķus tā noteikumus (selektīvās ieviešanas jeb “cherry picking” pieeja); vēlas, lai tiktu pieņemts konstitucionāls līgums, kas konsolidē politiskas, labklājīgas, spēcīgas un pilsoniskas Eiropas izveidi; aicina panākt Konstitucionālā līguma ratifikāciju līdz 2009. gadam, ņemot vērā grūtības, ar ko nācies saskarties atsevišķās dalībvalstīs, un to dalībvalstu viedokli, kuras līgumu jau ratificējušas. Pārdomu perioda termiņš tādēļ ir jāpagarina, nodrošinot Eiropas integrācijas un veidošanas procesa tālākvirzību, kas spodrinātu Eiropas tēlu iedzīvotāju acīs, neatkarīgi vai tas tiktu īstenots daļēju vai vispārēju vienošanos ceļā;

1.4

Šajā sakarā Komiteja norāda uz nacionālisma un protekcionisma izpausmēm Eiropas Savienībā. Minētā tendence apdraud Savienības tālāko attīstību;

1.5

uzsver, ka pārdomu laiks ir jāuztver kā iespēja par diskusiju centrālo jautājumu izvirzīt daudzlīmeņu pārvaldību (“multilevel governance”), kam vajadzētu atbilst Eiropas integrācijas projekta ideālam, kas Konstitucionālajā līgumā pausts kā sauklis “Vienoti dažādībā”;

1.6

uzskata, ka, lai nodrošinātu efektivitāti un leģitimitāti, Eiropas Savienības darbības metodēs būtu pilnībā jāņem vērā subsidiaritātes un tuvuma principi, jo tie pašlaik ir nepieciešamie līdzekļi Eiropas un tās iedzīvotāju tuvināšanai;

1.7

atzīst, ka Eiropas publisko telpu iespējams izveidot vienīgi tādējādi, ja Eiropā tiktu atkārtoti izvērsta integrācijas politika, saskaņā ar kuru iedzīvotājiem būtu iespēja izvēlēties skaidru politisko nostāju par kontinenta nākotni;

1.8

apstiprina, ka jādara viss iespējamais, lai sekmētu Eiropas pilsoniskuma gara veidošanos, tā veicinot iedzīvotāju pilnvērtīgu un informētu līdzdalību Eiropas integrācijas stiprināšanā;

1.9

apstiprina, ka par šo jautājumu steidzamu risināšanu ir atbildīgi visi vēlētie pārstāvji; mudina vietējā, reģionālā, valstu un Eiropas līmeņa vēlētos pārstāvjus sadarboties, lai veidotu demokrātiska rakstura saikni ar iedzīvotājiem un tiecas pēc ciešākas starpiestāžu sadarbības ar Eiropas Parlamentu un pārējām iestādēm, lai būtiski veicinātu teritoriālās apspriedes Eiropas Savienībā;

1.10

ir pārliecināta, ka ir jāattīsta nepārtraukts, uz uzticību pamatots pastāvīgs dialogs ar iedzīvotājiem, politiskajām organizācijām, arodbiedrībām un apvienībām; šajā sakarā uzskata, ka pārdomu periods ir jāizmanto iedzīvotāju prasību uzklausīšanai. Šajā nolūkā ES iestādēm ir jānodrošina pārredzamība un pieejamība, tādējādi atvieglojot iedzīvotājiem dalību debatēs un diskusijās. Lai to panāktu, ir jānodrošina pastāvīga un strukturēta visu uzklausīšanas procedūrā iesaistīto iestāžu sadarbība;

1.11

uzskata, ka visām Eiropas Savienības iestādēm un organizācijām regulāri jāuzsver Eiropas integrācijas procesā nozīmīgā stingrā reģionālā un vietējā dimensija dalībvalstīs. Šī teritoriālā dimensija ir mūsu integrācijas procesa unikāla iezīme, kam piemīt spēja piešķirt lielāku demokrātisko leģitimitāti ES lēmumiem. Šajā sakarā daudz vairāk jāņem vērā RK atzinumi, ja vēlamies nostiprināt demokrātisko leģitimitāti Eiropas Savienībā.

1.12

atzīmē, ka atbilstoši Baltajai grāmatai par Eiropas pārvaldību un Eiropas Konstitucionālā līguma projektam RK vajadzētu nodrošināt ar instrumentiem vismaz tajās jomās, kurās ar to obligāti jāapspriežas, lai varētu kontrolēt, kā Komisija īsteno pasākumus, kas apstiprināti Komitejas atzinumos;

1.13

uzskata, ka decentralizētajās komunikācijas stratēģijās ir jāizmanto RK locekļu un viņu Eiropas mandātu demokrātiskais potenciāls. Tas nosaka, ka locekļiem jābūt iesaistītiem D plānā paredzētajās valstu programmās, no kurām dažas jau tiek īstenotas, ka Komisijas pārstāvniecība dalībvalstī viņus atzīst par sadarbības partneriem, ka viņi piedalās D plānā paredzētajās Kopienas iniciatīvās un Eiropas Parlamenta pasākumos. Tādēļ Eiropas Savienībai jānodrošina, lai būtu pieejams pietiekošs finansiālais atbalsts, pretējā gadījumā plāns nebūs nekas vairāk par labu nodomu izpausmi;

1.14

uzskata par nepieciešamu pārvarēt pārdomu periodu, iesaistīt Eiropas iestādes un vēlētos pārstāvjus strukturētās debatēs ar iedzīvotajiem un to asociācijām, ievērojot Konvencijā par konstitucionālo līgumu paredzēto metodi. Debatēm ir jākoncentrējas uz konkrētām Eiropas iedzīvotāju problēmām, tostarp — labklājību, nodarbinātību, vides aizsardzību un enerģētiku un pēc Eiropas Parlamenta ierosinājuma jāpievēršas virknei prioritāru, ar Eiropas nākotni saistītu jautājumu, piemēram:

1.15

uzskata, ka, lai iegūtu iedzīvotāju uzticību, nepietiek tikai ar dialoga organizēšanu un iedzīvotāju vēlmju uzskaitīšanu. ES iedzīvotājiem ir jāzina, ka galu galā tie ir viņi paši, kas ar savu izvēlēto pārstāvju starpniecību lemj par Savienības nākotni. Tādēļ visu vietējā, reģionālā un valsts līmeņa iestāžu politiskajās nostādnēs — pēc iespējas kopīgās — jāsniedz atbildes uz iepriekšējā punktā minētajiem jautājumiem;

1.16

uzskata, ka vietējā, reģionālajā, valsts un Eiropas līmenī ievēlētajiem pārstāvjiem jāorganizē ne vien informācijas un saziņas kampaņas, bet jānodrošina tas, lai viņu pārstāvētās iestādes, struktūras un organizācijas savu ikdienas pienākumu ietvaros uzņemas atbildību sniegt informāciju par Eiropas dimensiju savās attiecīgajās darbības jomās; šajā sakarā Reģionu komiteja ierosina izstrādāt labas prakses rokasgrāmatu, kurā būtu minēti vietējā un reģionālā līmenī īstenoti pasākumi saistībā ar D plānu (demokrātija, dialogs un debates);

1.17

uzskata par nepieciešamu papildināt D plānu — Demokrātija, Dialogs un Debates — ar ceturto — Decentralizācijas dimensiju, izmantojot tādus ārējās komunikācijas vektorus kā vietējās un reģionālās pašvaldības, kurām šajā jomā, pamatojoties uz to kompetenci, ir nozīmīga loma forumu, iniciatīvu un debašu organizēšanā. Debatēm ir jābalstās uz vietējiem un reģionālajiem forumiem, iesaistot tajos vēlētos pārstāvjus (no vietējā un reģionālā līmeņa līdz valsts un Eiropas līmenim), pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un iedzīvotāju asociācijas. Debašu rezultāti tiks iesniegti valstu parlamentiem un asamblejai Strasbūrā.

2.1

aicina uz saskaņošanu vietējā un reģionālajā līmenī, jo ES un reģionu izvirzītā daudzlīmeņu pārvaldība var veicināt daudzlīmeņu komunikāciju, kas paredz darbības, kuru mērķis ir savstarpēja atzīšana, kas iekļaujas subsidiaritātes principa loģikā; Komiteja uzstāj, ka ES komunikācijas politikā aktīvi jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības. Ņemot vērā ES pastāvošo lielo daudzveidību, kā arī subsidiaritātes principu, tās ir iestādes, kas atrodas vistuvāk iedzīvotājiem un vislabāk var likt iedzīvotājiem izprast Eiropas izveidi;

2.2

šajā sakarā atzinīgi novērtē Baltās grāmatas par Eiropas komunikācijas politiku izdošanu, kuras pamatā ir ciešs dialogs, saikne ar iedzīvotājiem un decentralizēta pieeja; tai pat laikā izsaka nožēlu par to, ka minētais dokuments neiekļauj politisku redzējumu un tādēļ tas ir vienīgi instruments; jo īpaši uzsver stratēģiskas koncepcijas trūkumu par Eiropas Savienības raksturu un nozīmi attiecībā uz Eiropas iedzīvotāju interešu un prasību aizsardzību un veicināšanu turpmākajos gados;

2.3

atzinīgi novērtē to, ka Baltā grāmata atzīst vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi, īpaši vietējo un reģionālo plašas saziņas līdzekļu lomu, dialoga veidošanā ar iedzīvotājiem un teritoriālo kopienu aktīvā līdzdalībā Eiropas jautājumu risināšanā; aicina ar piemērotu pasākumu palīdzību (semināri, ielūgumi žurnālistiem atbraukt uz Briseli) izveidot ciešāku saikni starp Briselē strādājošo masu saziņas līdzekļu korespondentu plašo tīklu un redakcijām dalībvalstīs; atgādina, ka vietējo un reģionālo pašvaldību sekmīgu darbību minētajā jomā var nodrošināt tikai tad, ja tām ir darbībai nepieciešamie resursi;

2.4

uzsver, ka Komitejas un vietējo un reģionālo vēlēto pārstāvju ieguldījums veido atbilstošu ES demokrātisko ietvaru, kas ļauj atjaunot dialogu ar iedzīvotajiem, attīstīt Eiropas pilsonisko garu un pārorientēt Kopienas darbības ciešai saiknei ar iedzīvotajiem; atgādina, ka vietējā un reģionālā prese ir galvenais plašas saziņas līdzeklis ar iedzīvotajiem.

2.5

izsaka nožēlu par tai atvēlēto otršķirīgo lomu Baltajā grāmatā, bet, neskatoties uz to, turpinās attīstīt savu virzītāja un koordinatora lomu sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, vietējo un reģionālo presi un tādējādi sniegt aktīvu ieguldījumu pārdomu periodā starpiestāžu sadarbības ietvaros; uzsver nepieciešamību garantēt tai atvēlēto budžeta līdzekļu palielināšanu un piešķirt nepieciešamo finansējumu atjaunotas informācijas un komunikācijas politikas īstenošanai;

2.6

šajā sakarā atzinīgi novērtē sarunu uzsākšanu ar Eiropas Komisijas attiecīgajiem dienestiem ar mērķi izstrādāt papildinājumu 2005. gada novembrī atjaunotajam RK un Eiropas Komisijas sadarbības līgumam informācijas un komunikācijas politikas jomā;

2.7

vēlas dot savu ieguldījumu Eiropas komunikācijas hartai vai Eiropas komunikācijas kodeksam un aicina Komisiju skaidrāk noteikt minētā dokumenta koncepciju, mērķus un papildvērtību;

2.8

uzskata par nepieciešamu saistīt komunikācijas politiku ar aktīvu pilsoniskumu, izvēršot papildu darbības, kas saistītas ar lielas pārredzamības pasākumiem, pētījumiem vai informācijas līdzekļiem, dialogiem un pārdomām, kuru mērķauditorija būtu pēc iespējas plašāka publika ārpus ES robežām, kā arī ar tematiem, kas ir tuvi iedzīvotājiem un kur risinājums Eiropas līmenī sniedz neapšaubāmu pievienoto vērtību, piemēram, nodarbinātība, pilsētu un lauku attīstība, drošība un imigrācija, vides aizsardzība un enerģētika. Minētajiem jautājumiem ir arī liela ietekme vietējo un reģionālo pašvaldību politikā: ar mērķi radīt iedzīvotajos reālu Eiropas tēlu;

2.9

atzīst, ka viens no Baltās grāmatas mērķiem ir ar Eirobarometra aptauju palīdzību labāk izprast sabiedrisko domu un iesaka labāk pielāgot šīs aptaujas vietējā un reģionālajā līmenī, kā arī izveidot ciešāku Eirobarometra, RK un tās locekļu saikni; vietējā un reģionālā līmenī strādājošu publisko iestāžu pārstāvji vistiešāk spēj uztvert iedzīvotāju viedokli;

2.10

prasa, lai skolu mācību programmās iekļautu Eiropas pilsoniskās audzināšanas kursu, paredzot šim mērķim mācību stundas un pasniedzējus, lai izskaidrotu jauniešiem Eiropas projektu, tās pamatvērtības, vēsturi, pamatmērķus un nākotnes izredzes; konkrēti, ir uzskatāms par nepieciešamu skolu un augstskolu mācību programmās iekļaut pētījumu par Eiropas veidošanas projektu;

2.11

iestājas par Eiropas informācijas politikas izveidi ar mērķi nodrošināt Eiropas Savienību ar neatkarīgiem plašas saziņas līdzekļiem; īpaši aicina attīstīt reģionālajās preses aģentūrās Eiropas informācijas mehānismus un uzsākt valsts ierēdņu apmācību programmas komunikācijas jomā, kā arī pārveidot pastāvošo audiovizuālo instrumentu Europe by Satellite par pilnvērtīgu Eiropas preses aģentūru;

2.12

ierosina nodrošināt mazām nevalstiskām organizācijām iespēju vienkārši un decentralizēti saņemt finansējumu; šī priekšlikuma mērķis ir atbalstīt iedzīvotāju tiešas informēšanas pasākumus par ES, piemēram, dialoga veidā organizētus pasākumus, mācību kursus, reģionālām vajadzībām pielāgotas brošūras vai viesošanos Briselē;

2.13

iesaka izstrādāt un izplatīt šo informāciju ar vietējo un reģionālo iestāžu starpniecību; vēlas nodibināt stabilu sadarbību ar citām Eiropas iestādēm paredzēto komunikācijas un informācijas plānu kopīgai izstrādei;

2.14

cer, ka beidzot informācija un paziņojumi par Eiropas Savienību tiks uzskatīta par loģisku pamatu, uz ko balstīties vietējām, reģionālajām un valsts organizācijām, struktūrām un iestādēm, kā arī saziņas līdzekļiem, lai sniegtu pareizu un pilnīgu informāciju.