18.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/104

—

Uz šī kontinenta cilvēkresursu attīstību balstīta pārvaldība. Citastarp tai jāatbilst šādiem priekšnosacījumiem:

Šī mērķa sasniegšanai EESK ierosina plašāku un atvieglotu Āfrikas pilsoniskas sabiedrības organizāciju piekļuvi ES finansējumam, ka arī minēto organizāciju līdzdalības sistematizēšanu sadarbības politiku un stratēģiju izstrādē un īstenošanā.

—

Cīņa pret AIDS.

1.1

2005. gada 12. oktobrī Eiropas Komisija pieņēma Eiropadomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai adresētu paziņojumu “Eiropas Savienības Āfrikas stratēģija. Mērķis — Eiropas un Āfrikas pakts Āfrikas attīstības paātrināšanai”.

1.2

EESK atbalsta šī tālejošā Eiropas — Āfrikas projekta, kuru Āfrikas valstu nevalstiskās organizācijas (NVO) uzņēma dažādi, vadlīniju un tās koherences nepieciešamību. Bez īpašām ilūzijām minētās NVO uzdod jautājumu, kādēļ šis jaunais projekts gūtu panākumus tur, kur visi iepriekšējie ir izgāzušies.

1.3

Ilgi gatavotais dokuments, kura izstrādi uzsāka komisārs Louis MICHEL 2004. gada novembrī tūlīt pēc stāšanās amatā ES izpildstruktūrā, piedāvā 25 ES dalībvalstīm kopīgu sadarbības politiku ar Āfriku, ņemot vērā politisko situāciju dažādību, atšķirīgo attīstības līmeni, saiknes ar pagātnes mantojumu daudzveidību, un kuras īstenošanai nepieciešama jauna ievirze.

1.4

Šī stratēģija ir tālejoša, jo tā ietver vairākas, bet ne visaptverošas prioritārās jomas, kas var ietekmēt kontinenta attīstību.

1.5

No šī viedokļa tā ir ļoti iedvesmojoša, turklāt stratēģijas attīstības centrā tiek izvirzīta politiskā joma, tādējādi ļaujot Eiropas Savienībai palikt par ietekmīgāko Āfrikas partneri.

1.6

Piedāvātā metode paredz arī labāku koordināciju Eiropas līmenī un Kopienas prakses izveidi, kas veicina Eiropas Savienības ciešāku integrāciju brīdī, kad vairākkārt ir izskanējusi nožēla par tās trūkumu.

2.1

Arvien biežāk izskan brīdinājumi par to, ka Āfrikā var notikt visļaunākais, ja Eiropa vai pārējā pasaule nekavējoties nesāks rīkoties.

2.2

Ja Āfrika nesāks patstāvīgi attīstīties, tam būs nopietnas sekas migrācijas, slimību vai vides jomā neatkarīgi no mūsu gribas.

2.3

Tādēļ jāizdara secinājums: jāpārskata industriālo valstu palīdzība Āfrikai. Šī nav pirmā reize, kad izsaka tādu brīdinājumu, un daži politiskie un ekonomiskie vadītāji atklāti nosoda industriālo valstu “divkosību”.

2.4

Paredzams, ka nepārtrauktais migrācijas pieaugums izraisīs “šo spriedzi, kas turpmākajos gados vēl tikai pieaugs. Āfrikas iedzīvotāju skaits strauji pieaugs, bet ekonomiskās izaugsmes perspektīvas ir nenoteiktas”. Kamēr ilgtermiņā netiks atrisinātas ūdens, veselības aizsardzības, izglītības un pārtikas drošības problēmas, iedzīvotāji ir tiesīgi meklēt zināmu labklājību. Komisijas priekšsēdētājs pats personīgi ir iesaistījies šīs problēmas risināšanā, paziņojot, ka “ir jānovērš Āfrikas atpalicības strukturālie cēloņi”. Pirms vairākiem mēnešiem paredzētā jaunās stratēģijas paziņošana sakrita ar Seūtas un Meliljas krīzi.

2.5

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja skaidri saskata šī paziņojuma mērķus, proti:

2.6

Neskatoties uz to, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja tomēr gribētu zināt, vai šis projekts nav pārāk ambiciozs, ņemot vērā to, ka

2.7

Sākotnējā tālejošā mērķa īstenošanai nepieciešami trīs priekšnosacījumi:

2.8

Jāatzīmē, ka šim mērķim piešķirtie Eiropas Savienības un G8 valstu līdzekļi strauji palielinās. 10 gadu laikā to apjoms divkāršosies un puse no tiem tiks piešķirti Āfrikai. Abu pušu agrāk neizpildītie solījumi liek būt uzmanīgiem. Neskatoties uz solījumu skaita pieaugumu atsevišķu industriālo valstu palīdzības reālais apjoms pēdējos gados ir samazinājies.

2.9

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja piekrīt šī paziņojuma pamatidejai, īpaši cilvēktiesību politikas aspektā. Kopš 2001. gada cilvēktiesību kritēriji un atsevišķu valstu demokratizācijas process ir uzlabojies, tomēr vēlreiz jāuzsver nepieciešamība nostiprināt cilvēktiesības un demokrātiju. Lai veicinātu tiesiskumu un tiesisku valsti, ir jāatbalsta pilsoniskās sabiedrības nostiprināšana un labāka organizācija, īpaši attiecībā uz sociālajiem partneriem, kuru dialogam jāatbilst Starptautiskās darba organizācijas (ILO) noteikumiem.

2.10

Tomēr Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka ir jāizvirza prioritātes, kas savukārt prasa padziļināti risināt šādus būtiskus jautājumus:

2.11

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atgādina arī par lauku attīstības jautājuma absolūto prioritāti, kas bieži vien netika pietiekami novērtēts un kam jāpievērš īpaša uzmanība. Lauksaimniecībai Āfrikā ir īpaša nozīme visu jau minēto iemeslu dēļ: pašpietiekama nodrošināšana ar pārtiku kā būtiska attīstības nozare un iedzīvotāju nostabilizēšanās. Lielāko iesaistošās pilsoniskās sabiedrības daļu veido zemkopji un lopkopji, tādēļ lauksaimniecības politikas izstrādāšanas gaitā viņi ir jāuzklausa un jāiesaista tās īstenošanā, tādējādi palielinot iespējas sasniegt labākus rezultātus.

2.12

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzsver infrastruktūru trūkuma aso problēmu, kā arī ideju trūkumu šajā jomā tiklab valsts un starpreģionu komunikāciju, kā arī ūdens apgādes jomā, kuras nozīmei ir skaidra ģeopolitiska dimensija.

2.13

Visbeidzot Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pieprasa pārtraukt jebkura veida tiešo atbalstu budžetam.

2.14

To nav iespējams īstenot bez pastiprinātas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalības labākas visaptverošas pārvaldības ietvaros, kurā ir ieinteresētas visas varas, ekonomiskās un sociālās iestādes.

—

Āfrikai neapšaubāmi jādod prioritāte, bet ar nosacījumu, ka jaunās pārvaldības ietvaros tiktu plaši iesaistīta pilsoniskā sabiedrība visā tās daudzveidībā un realitātē;

—

cīņa pret AIDS ir jāizvirza kā absolūta prioritāte, jo šobrīd mūsu acu priekšā norisinās jauna traģēdija pret kuru ir relatīvi vienaldzīga attieksme.

3.1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atbalsta Eiropas Komisijas centienus noteikt Āfriku uz dienvidiem no Sahāras kā prioritāru Eiropas Savienības attīstības atbalsta zonu. Taču, lai šie centieni būtu rezultatīvi, tiem jāsaistās ar labāku pārvaldību Āfrikā gan valsts, gan reģionālajā līmenī — tas vienlīdz attiecas uz Āfrikas starpvalstu organizācijām, valstīm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Tieši neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas (Pichenot kdzes iesniegtais grozījums), kuras ir jāatbalsta, pateicoties to ciešai saiknei ar iedzīvotajiem un ātrajai reaģēšanas spējai, var veicināt attiecīgo valstu iedzīvotāju iesaistīšanos attīstības politikā. Āfrikas atpalicības iemesli ir dažādi, bet pilsoniskās sabiedrības patstāvības trūkums un nepietiekama nostiprināšana neapšaubāmi ir viens no vērā ņemamiem iemesliem. Kotonū nolīgumā īpaši paredzētā deleģēšanas koncepcija šīs problēmas novēršanai nav devusi rezultātus, jo tiešais atbalsts apvienībām, kas, protams, pakļauts nosacījumiem, ir grūti īstenojams.

3.1.2

Tādēļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ierosina:

3.1.3

Eiropas Savienība uzskata, ka abu novērtēšanas procesu ietvaros cilvēktiesības ir neaizskaramas. Šajā sakarā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja prasa reālu Eiropas Savienības atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un, ņemot vērā cilvēktiesību problemātiku, prasa:

3.1.4

Tādas pašas grūtības paredzamas Ekonomiskās partnerības nolīgumu (EPN) īstenošanā. Lai izvērstu nopietnu kopējā tirgus un reformu programmu, jāatzīmē, ka

3.1.5

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pieņem zināšanai uzsāktās sarunas, kuru rezultātā tiks noslēgti EPN ar dažādām reģionālajām valstu apvienībām, un cer, ka šis process veicinās tirdzniecības izaugsmi, kas nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un palīdzētu novērst nabadzību. Taču, lai šie nolīgumi patiesi nāktu par labu iedzīvotajiem, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja prasa īstenot šādus pasākumus:

3.1.6

Lai nodrošinātu to, ka no ekonomiskās attīstības labumu gūst pēc iespējas vairāk cilvēku un lai novērstu tā nepareizu izlietošanu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja iesaka ar Eiropas Savienības attīstības atbalstu Āfrikai saistītajās darbībās ņemt vērā sociālās kohēzijas un pieņemamas nodarbinātības nodrošināšanas visiem principus. Minētie principi tiks labāk ievēroti, ja notiks patiess sociālais dialogs un plašākā mērogā — pilsoniskās sabiedrības pārstāvju dialogs.

3.1.7

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ierosina: kā aicināts Eiropas Komisijas paziņojumā (2), sadarboties ar Āfrikas Ekonomikas, sociālo lietu un kultūras komitejām pieredzes un zināšanu apmaiņas jomā (Pichenot kdzes iesniegtais grozījums), veidojot tos par iedarbīgiem partneriem attiecībā uz investīciju un atbalsta sadali pa nozarēm vai ģeogrāfiskiem reģioniem;

Iespējams, ka šeit atspoguļojas Eiropas Savienības apziņa par to, pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana līdz šim nav bijusi pietiekama un tādēļ tā jāiekļauj jaunajā stratēģijā;

3.2.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja aicina visus politiskos, ekonomiskos un sociālos vadītājus apvienoties cīņai pret AIDS. Komiteja pauž gandarījumu par Starptautiskās darba devēju organizācijas (IOE) un Starptautiskās brīvo arodbiedrību konfederācijas pūliņiem un izteikto vēlmi sadarboties ar Komiteju dažādu plānu ietvaros, kurus viņi uzsākuši 2003. gadā astoņās Āfrikas dienvidu puslodes valstīs.

3.2.2

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ir jākļūst par vienu no šīs cīņas propagandētājiem visās iestādēs, reģionālajos un vietējos semināros un pilnsapulcēs. Pateicoties izglītības sistēmai un ģimeņu iesaistīšanai, ko veic pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, rezultāti ir cerīgi, jo pirmo reizi tiek konstatēta ar AIDS inficēto skaita samazināšanās Senegālā, Ugandā, Zimbabvē, kā arī vidējā mūža ilguma pagarināšanās. Darbs ir jāturpina, un šajā nolūkā Komisija ir izstrādājusi partneriem attiecīgajās valstīs domātas plānošanas rokasgrāmatas cīņai pret AIDS.

3.2.3

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja apstiprina, ka šai cīņai nepieciešami lieli finanšu līdzekļi nepārtrauktas profilakses politikas īstenošanai, kā arī ārstniecībai, kas ir iespējama, pateicoties efektīvām un vienkāršotām terapijām, kurām ir jānosaka stabilas izmaksas PTO Nolīguma par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (“TRIPS nolīgums”) ietvaros, kā arī ar atbalstu pētniecībai drošas un universālas vakcīnas radīšanai.

3.2.4

Ņemot vērā jau tagad katastrofālās humanitārās, sociālās un ekonomiskās sekas, līdzekļi, kas nepieciešami jaunattīstības valstīm cīņai pret pandēmijām, piemēram, pret HIV/AIDS Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras, ir milzīgi. Situācija ir jārisina neatliekami, jo atsevišķas valstis, kur AIDS skar 45-49 % iedzīvotāju, valda arī bads. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ierosina Eiropas Savienības iesaistīšanos divos līmeņos:

3.2.5

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka ir jāpalielina vispārējā — NVO, sociālo partneru, politisko vadītāju — mobilizācija un jākoordinē šai nozīmīgajā cīņā visas varas. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir gatava uzņemties koordinatora lomu šajā prioritārajā un izšķirošajā cīņā visās pandēmiju skartajās valstīs, jo aktīvas rīcības trūkuma dēļ AIDS seko bads.

3.2.6

Eiropas Savienībai sadarbībā ar PTO ir jāpieliek pūliņi medikamentu izmaksas samazināšanai (Pichenot kdzes iesniegtais grozījums). Komiteja aicina ES dalībvalstis pārņemt masveida un pastāvīgas zāļu finansēšanas iniciatīvu (Parīzes konference, 2006. gada februārī). Komiteja atzīst, ka tās īstenošana veicinātu valstu Ekonomikas un sociālo lietu padomju līdzdalību, iesaistot tās šīs jaunās iniciatīvas īstenošanā, novērtēšanā un kontrolē, tādējādi garantējot tai reālu izsekojamību.