EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52006IE0753

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu Āfrika kā nepieciešama prioritāte — Eiropas pilsoniskās sabiedrības viedoklis

OV C 195, 18.8.2006, p. 104–109 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

18.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/104


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Atzinums par tematu “Āfrika kā nepieciešama prioritāte — Eiropas pilsoniskās sabiedrības viedoklis”

(2006/C 195/25)

Saskaņā ar Reglamenta 29. panta 2. punktu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2005. gada 14. jūlijā nolēma sagatavot pašiniciatīvas atzinumu par tematu “Āfrika kā nepieciešama prioritāte — Eiropas pilsoniskās sabiedrības viedoklis”

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ārējo attiecību specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2006. gada 4. maijā. Ziņotājs — Bedossa kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 427. plenārajā sesijā, kas notika 2006. gada 17. un 18. maijā (2006. gada 18. maija sēdē), ar 125 balsīm par, nevienam nebalsojot pret un 1 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

Kopsavilkums

Šis Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums balstās uz Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstu/ES uzraudzības komitejas pieredzi, kura jau vairākus gadus seko līdzi Kotonū nolīguma piemērošanai un kopā ar minēto valstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām aktīvi piedalās Ekonomiskās partnerības nolīgumu (EPN) sagatavošanā un ieviešanā.

Pēc Eiropas Komisijas paziņojuma (1) Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai jānovērtē tās īstenoto politiku rezultāti attiecībā uz nevalstisko partneru iesaistīšanu Kotonū nolīguma izpildē un ES attīstības atbalsta politika. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pauž nožēlu par to, ka šīs politikas gan Eiropas, gan afrikāņu puses vainas dēļ bieži vien palikušas nodomu līmenī. Pagātnē bija vērojama zināma neatbilstība starp paziņotajiem nodomiem un to īstenošanu praksē, jo tādas atbalsta politikas, kas nav izstrādātas uz vietas, ir bezmērķīgas.

Kotonū nolīgums pirmām kārtam ir starpvalstu nolīgums, kas nepietiekami ņem vērā pilsoniskās sabiedrības darbību uz vietas. Turklāt Kotonū nolīgumā paredzētais atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai tālāk nav īstenojies.

Tādēļ, ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības organizāciju neatkarīgas un efektīvas darbības atpalicību, neizbrīna fakts, ka ar EPN saistītā perspektīva rada šaubas, bažas un jautājumus.

Tā kā afrikāņu sabiedrības modelim ir savas, dziļi iesakņojušās sociāli politiskās īpatnības, kuras jāņem vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas mērķu īstenošanā, EESK uzskata, ka jaunas un tālejošas Eiropas stratēģijas veiksmīgai īstenošanai tās uzdevums ir atbalstīt pilsonisko sabiedrību, kas ir būtisks attīstības politikas dalībnieks, uzsverot divas būtiskas jomas, kurās pilsoniskās sabiedrības organizācijas var dot savu ieguldījumu:

Uz šī kontinenta cilvēkresursu attīstību balstīta pārvaldība. Citastarp tai jāatbilst šādiem priekšnosacījumiem:

cilvēktiesību ievērošanu;

tiesībām uz brīvu un decentralizētu informāciju;

attiecīgo valstu organizāciju un administrāciju pārskatāmību;

cīņu pret korupciju, kas ir galvenais šķērslis labai pārvaldībai;

tiesībām uz ūdeni, veselības aprūpi un izglītību visiem;

tiesībām uz pārtikas drošību (pēc Somville kga ierosinājuma).

Šī mērķa sasniegšanai EESK ierosina plašāku un atvieglotu Āfrikas pilsoniskas sabiedrības organizāciju piekļuvi ES finansējumam, ka arī minēto organizāciju līdzdalības sistematizēšanu sadarbības politiku un stratēģiju izstrādē un īstenošanā.

Cīņa pret AIDS.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijām šajā cīņā ir būtiska nozīme, jo tās ir pastāvīgā saskarsmē ar slimniekiem (profilakse, diagnostika, aprūpe utt). Tāpat ir nepieciešama integrēta pieeja trim pandēmijām, un slimnieku apvienības šajā cīņā ir nozīmīgs elements.

Eiropas Savienības uzdevums ir palīdzēt atrisināt cilvēkresursu krīzi, palielinot tehniskās spējas un apmācot visus dalībniekus. EESK aicina visus politiskos, ekonomiskos un sociālos vadītājus sadarboties šī mērķa īstenošanā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzsver, ka absolūtā prioritāte ir nodrošinājums ar medikamentiem (viss vienā), kuru izmaksas kontrolē starptautiskās iestādes, un ka Eiropas Savienībai jāpieliek pūliņi, lai attīstītu un veicinātu pētniecību universālas vakcīnas radīšanai.

1.   Ievads

1.1

2005. gada 12. oktobrī Eiropas Komisija pieņēma Eiropadomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai adresētu paziņojumu “Eiropas Savienības Āfrikas stratēģija. Mērķis — Eiropas un Āfrikas pakts Āfrikas attīstības paātrināšanai”.

1.2

EESK atbalsta šī tālejošā Eiropas — Āfrikas projekta, kuru Āfrikas valstu nevalstiskās organizācijas (NVO) uzņēma dažādi, vadlīniju un tās koherences nepieciešamību. Bez īpašām ilūzijām minētās NVO uzdod jautājumu, kādēļ šis jaunais projekts gūtu panākumus tur, kur visi iepriekšējie ir izgāzušies.

1.3

Ilgi gatavotais dokuments, kura izstrādi uzsāka komisārs Louis MICHEL 2004. gada novembrī tūlīt pēc stāšanās amatā ES izpildstruktūrā, piedāvā 25 ES dalībvalstīm kopīgu sadarbības politiku ar Āfriku, ņemot vērā politisko situāciju dažādību, atšķirīgo attīstības līmeni, saiknes ar pagātnes mantojumu daudzveidību, un kuras īstenošanai nepieciešama jauna ievirze.

1.4

Šī stratēģija ir tālejoša, jo tā ietver vairākas, bet ne visaptverošas prioritārās jomas, kas var ietekmēt kontinenta attīstību.

1.5

No šī viedokļa tā ir ļoti iedvesmojoša, turklāt stratēģijas attīstības centrā tiek izvirzīta politiskā joma, tādējādi ļaujot Eiropas Savienībai palikt par ietekmīgāko Āfrikas partneri.

1.6

Piedāvātā metode paredz arī labāku koordināciju Eiropas līmenī un Kopienas prakses izveidi, kas veicina Eiropas Savienības ciešāku integrāciju brīdī, kad vairākkārt ir izskanējusi nožēla par tās trūkumu.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1

Arvien biežāk izskan brīdinājumi par to, ka Āfrikā var notikt visļaunākais, ja Eiropa vai pārējā pasaule nekavējoties nesāks rīkoties.

2.2

Ja Āfrika nesāks patstāvīgi attīstīties, tam būs nopietnas sekas migrācijas, slimību vai vides jomā neatkarīgi no mūsu gribas.

2.3

Tādēļ jāizdara secinājums: jāpārskata industriālo valstu palīdzība Āfrikai. Šī nav pirmā reize, kad izsaka tādu brīdinājumu, un daži politiskie un ekonomiskie vadītāji atklāti nosoda industriālo valstu “divkosību”.

2.4

Paredzams, ka nepārtrauktais migrācijas pieaugums izraisīs “šo spriedzi, kas turpmākajos gados vēl tikai pieaugs. Āfrikas iedzīvotāju skaits strauji pieaugs, bet ekonomiskās izaugsmes perspektīvas ir nenoteiktas”. Kamēr ilgtermiņā netiks atrisinātas ūdens, veselības aizsardzības, izglītības un pārtikas drošības problēmas, iedzīvotāji ir tiesīgi meklēt zināmu labklājību. Komisijas priekšsēdētājs pats personīgi ir iesaistījies šīs problēmas risināšanā, paziņojot, ka “ir jānovērš Āfrikas atpalicības strukturālie cēloņi”. Pirms vairākiem mēnešiem paredzētā jaunās stratēģijas paziņošana sakrita ar Seūtas un Meliljas krīzi.

2.5

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja skaidri saskata šī paziņojuma mērķus, proti:

Āfrikas attīstības politikas konsekvences uzlabošana;

vēlreiz apstiprināta vēlme sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus Āfrikai līdz 2015. gadam, pieliekot īpašus pūliņus un norādot galvenos mērķus. Lai gūtu rezultātus, Eiropai ar Āfriku ir jāatrod konsenss un jādarbojas, lai atrisinātu tādas nozīmīgas problēmas kā slimības, ūdens, izglītība un nodarbinātība. Tā kā šī jauna stratēģija tika izstrādāta sadarbība ar Āfrikas pārstāvjiem, Eiropas Komisija cer gūt ātrus un pozitīvus rezultātus.

2.6

Neskatoties uz to, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja tomēr gribētu zināt, vai šis projekts nav pārāk ambiciozs, ņemot vērā to, ka

bezgala daudz solījumu nav īstenoti. Vērojama pastāvīga neatbilstība starp paziņotajiem nodomiem un to īstenošanu praksē, jo tādas atbalsta politikas, kas nav izstrādātas kopīgi ar aktīvajām vietējām organizācijām, ir bezmērķīgas. Kotonū nolīgumā paredzētais tiešais atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai ir palicis nodomu līmenī un turpmāk nav īstenots, jo Kotonū nolīgums galvenokārt ir starpvalstu nolīgums un tikai daļēji ievēro iesaistošās pilsoniskās sabiedrības klātbūtni un tās darbību;

AIDS ir kontinenta galvenā problēma; pagāja piecpadsmit gadi, kamēr mēs izvērtējām savas spējas reāli palīdzēt Āfrikai.

pārvaldības trūkums šajās valstīs rada problēmas, it īpaši bieži vien nedemokrātisku valdību uzkrātie milzīgie parādi.

2.7

Sākotnējā tālejošā mērķa īstenošanai nepieciešami trīs priekšnosacījumi:

lielākas drošības vārda plašākajā nozīmē garantēšana iedzīvotajiem;

pietiekama ekonomiska izaugsme, ko nodrošina Kotonū nolīgums un EPN;

labākas pārvaldības īstenošana visur.

2.8

Jāatzīmē, ka šim mērķim piešķirtie Eiropas Savienības un G8 valstu līdzekļi strauji palielinās. 10 gadu laikā to apjoms divkāršosies un puse no tiem tiks piešķirti Āfrikai. Abu pušu agrāk neizpildītie solījumi liek būt uzmanīgiem. Neskatoties uz solījumu skaita pieaugumu atsevišķu industriālo valstu palīdzības reālais apjoms pēdējos gados ir samazinājies.

2.9

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja piekrīt šī paziņojuma pamatidejai, īpaši cilvēktiesību politikas aspektā. Kopš 2001. gada cilvēktiesību kritēriji un atsevišķu valstu demokratizācijas process ir uzlabojies, tomēr vēlreiz jāuzsver nepieciešamība nostiprināt cilvēktiesības un demokrātiju. Lai veicinātu tiesiskumu un tiesisku valsti, ir jāatbalsta pilsoniskās sabiedrības nostiprināšana un labāka organizācija, īpaši attiecībā uz sociālajiem partneriem, kuru dialogam jāatbilst Starptautiskās darba organizācijas (ILO) noteikumiem.

2.10

Tomēr Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka ir jāizvirza prioritātes, kas savukārt prasa padziļināti risināt šādus būtiskus jautājumus:

ES politiku, īpaši dalībvalstu politiku, koordinācija;

(Pichenot kdzes iesniegtais grozījums) turpināt pārdomas un jaunu solidāra finansējuma formu ieviešanu, it īpaši sniedzot atbalstu jauna finansējuma, kas papildina publisko finansējumu, meklēšanas uzraudzības grupai (grupu izveidoja Parīzes konferencē 2006. gada februārī);

atbilstošas reģionālās integrācijas un starpreģionālās politikas analīze un veidošana, prioritārā kārtībā veidojot starpreģionu infrastruktūras, kas pamatojas uz piedāvājuma konkursiem un atbilst noteiktiem sociālajiem un vides kritērijiem. Tas palīdzētu veidot reģionālās iestādes;

emigrācijas jautājuma risināšana, citastarp veidojot iespējas Āfrikas iedzīvotāju nostabilizēšanai. Eiropas Savienībai ir skaidri un gaiši jāapzinās, ka emigrācijas, kuras izcelsme ir Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras, galvenais avots ir lauku rajoni, tādēļ Eiropas Savienībai kopīgi ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir jādara viss iespējamais, lai veicinātu zemkopības politikas izstrādi un īstenošanu (Pichenot kdzes iesniegtais grozījums), kas nodrošinātu šos reģionus ar pārtiku.

pilsoniskās sabiedrības līdzdalības efektivitātes nodrošināšana, lai uzlabotu pārvaldības lomu, jo Kotonū nolīgums šajā jautājumā ir nav attaisnojis cerības un Eiropas — Āfrikas forums nav devis būtiskus rezultātus. Labai pārvaldībai partnervalstīs ir jābalstās uz vairākiem noteikumiem:

cilvēktiesību ievērošanu;

vīriešu un sieviešu līdztiesību;

tiesībām uz brīvu un decentralizētu informāciju;

valsts organizāciju un to administrācijas pārskatāmību;

cīņu pret korupciju, kas ir galvenais šķērslis labai pārvaldībai;

tiesībām uz ūdens apgādi, veselības aprūpi un izglītību visiem;

ēnu ekonomikas, kas atsevišķās valstīs veido 80 %, pakāpenisku samazināšanu.

2.11

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atgādina arī par lauku attīstības jautājuma absolūto prioritāti, kas bieži vien netika pietiekami novērtēts un kam jāpievērš īpaša uzmanība. Lauksaimniecībai Āfrikā ir īpaša nozīme visu jau minēto iemeslu dēļ: pašpietiekama nodrošināšana ar pārtiku kā būtiska attīstības nozare un iedzīvotāju nostabilizēšanās. Lielāko iesaistošās pilsoniskās sabiedrības daļu veido zemkopji un lopkopji, tādēļ lauksaimniecības politikas izstrādāšanas gaitā viņi ir jāuzklausa un jāiesaista tās īstenošanā, tādējādi palielinot iespējas sasniegt labākus rezultātus.

2.12

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzsver infrastruktūru trūkuma aso problēmu, kā arī ideju trūkumu šajā jomā tiklab valsts un starpreģionu komunikāciju, kā arī ūdens apgādes jomā, kuras nozīmei ir skaidra ģeopolitiska dimensija.

2.13

Visbeidzot Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pieprasa pārtraukt jebkura veida tiešo atbalstu budžetam.

2.14

To nav iespējams īstenot bez pastiprinātas pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalības labākas visaptverošas pārvaldības ietvaros, kurā ir ieinteresētas visas varas, ekonomiskās un sociālās iestādes.

3.   Īpašas piezīmes

Šādā vispārējā situācijā 2005. gadā Āfrikai bija pievērsta īpaša uzmanība pasaules līmenī. Ikviens — no Tonija Blēra (Tony Blair) līdz Horstam Kēleram (Horst Kohler) un jaunajam Pasaules bankas prezidentam Polam Volfovicam (Paul Wolfowitz) G8 galotņu tikšanās laikā, ANO 60 gadu svinībās Ņujorkā vai nesen notikušajā Bretonvudsas (Bretton-Woods) iestāžu ikgadējā sanāksmē — izteicās par nepieciešamību glābt Āfriku no bojāejas.

Šajā sakarā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja vēlas izvirzīt neatliekamākos jautājumus, kuri jau minēti dažādās Komitejas nostājās:

Āfrikai neapšaubāmi jādod prioritāte, bet ar nosacījumu, ka jaunās pārvaldības ietvaros tiktu plaši iesaistīta pilsoniskā sabiedrība visā tās daudzveidībā un realitātē;

cīņa pret AIDS ir jāizvirza kā absolūta prioritāte, jo šobrīd mūsu acu priekšā norisinās jauna traģēdija pret kuru ir relatīvi vienaldzīga attieksme.

3.1   Prioritāte Āfrikai.

3.1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atbalsta Eiropas Komisijas centienus noteikt Āfriku uz dienvidiem no Sahāras kā prioritāru Eiropas Savienības attīstības atbalsta zonu. Taču, lai šie centieni būtu rezultatīvi, tiem jāsaistās ar labāku pārvaldību Āfrikā gan valsts, gan reģionālajā līmenī — tas vienlīdz attiecas uz Āfrikas starpvalstu organizācijām, valstīm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Tieši neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas (Pichenot kdzes iesniegtais grozījums), kuras ir jāatbalsta, pateicoties to ciešai saiknei ar iedzīvotajiem un ātrajai reaģēšanas spējai, var veicināt attiecīgo valstu iedzīvotāju iesaistīšanos attīstības politikā. Āfrikas atpalicības iemesli ir dažādi, bet pilsoniskās sabiedrības patstāvības trūkums un nepietiekama nostiprināšana neapšaubāmi ir viens no vērā ņemamiem iemesliem. Kotonū nolīgumā īpaši paredzētā deleģēšanas koncepcija šīs problēmas novēršanai nav devusi rezultātus, jo tiešais atbalsts apvienībām, kas, protams, pakļauts nosacījumiem, ir grūti īstenojams.

3.1.2

Tādēļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ierosina:

paplašināt un atvieglot Āfrikas pilsoniskās sabiedrības organizāciju pieeju ES finansējumam. Ir jānodrošina tiešas pieejas iespējas valsts līmenī. Bez tam kā papildinājums valsts līmeņa programmām nevalstisko partneru finansēšanai būtu jāievieš horizontāla programma;

palielināt un sistematizēt pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu sadarbības politikas un stratēģiju izstrādē un īstenošanā ar mērķi iesaistīt tās attīstības procesā, tādējādi veicinot labas pārvaldības rašanos. Vienā vai otrā jomā novērotais progress pamatojas uz faktu, ka iedzīvotāji pamazām, bet konsekventi sāk izteikt savu viedokli ar visiem iespējamiem līdzekļiem: ar sociālo partneru, sevi pierādījušo apvienību, kā, piemēram, ar tādu apvienību starpniecību, kas sekmē sieviešu un vīriešu līdztiesību, vietējās ekonomikas izaugsmi, izglītību un informācijas izplatīšanu.

3.1.3

Eiropas Savienība uzskata, ka abu novērtēšanas procesu ietvaros cilvēktiesības ir neaizskaramas. Šajā sakarā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja prasa reālu Eiropas Savienības atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un, ņemot vērā cilvēktiesību problemātiku, prasa:

izmantot pragmātisku pieeju minēto jautājumu definēšanā;

atrast atbilstošus partnerus, kas gatavi dialogam ar valdībām, piemēram, ar neatkarīgu NVO tīklu starpniecību;

nodrošināt to finansējumu, ieviešot projektu piedāvājuma konkursu un uz vietas īstenojot mikroprojektus.

3.1.4

Tādas pašas grūtības paredzamas Ekonomiskās partnerības nolīgumu (EPN) īstenošanā. Lai izvērstu nopietnu kopējā tirgus un reformu programmu, jāatzīmē, ka

Āfrikas pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju kvalifikācijas un tehnisko iespēju attīstība vēl ir zemā līmenī, īpaši attiecībā uz sievietēm;

Eiropas Savienības atbalsts ražošanas attīstībai ir jāpiešķir mērķtiecīgi un labāk jāizstrādā tā nosacījumi, kā arī EPN programmā jāiekļauj nepieciešamība izveidot saskanīgus starpvalstu tīklus.

3.1.5

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pieņem zināšanai uzsāktās sarunas, kuru rezultātā tiks noslēgti EPN ar dažādām reģionālajām valstu apvienībām, un cer, ka šis process veicinās tirdzniecības izaugsmi, kas nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un palīdzētu novērst nabadzību. Taču, lai šie nolīgumi patiesi nāktu par labu iedzīvotajiem, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja prasa īstenot šādus pasākumus:

pēc iespējas pilnīgākas informācijas izplatīšana, kas sistemātiski iesaistītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas sarunās un ietekmes novērtējumu izstrādē kā valsts, tā arī reģionālajā līmenī;

privātā sektora iesaistīšana sarunās un atbalsts šī sektora attīstībai;

dzimumu aspekta un tā sociālo seku iekļaušana ietekmes novērtējumos;

tirdzniecības līgumu elastīgums, paredzot pārejas periodus, kas ļauj aizsargāt līgumslēdzēju valstu uzņēmumus, kā arī nosakot īpašu aizsardzību jaunajām nozarēm un ieviešot aizsardzības pasākumus attiecībā uz jauno attīstīto valstu konkurenci.

nepieciešamība pēc pagaidu finanšu kompensāciju izmantošanas atjaunot minēto valstu resursus un, iespējams, piemērot elastīgākus noteikumus ar mērķi nodrošināt nodokļu neatkarības minimumu tirdzniecības jomā. Valstis, kas zaudēs ienākumus sakarā ar pagaidu muitas nodokļu samazināšanos, jau tagad bieži vien ir grūtā finansiālā stāvoklī un nespēj nodrošināt minimālo valsts finansējumu izglītībai un veselības aprūpei.

3.1.6

Lai nodrošinātu to, ka no ekonomiskās attīstības labumu gūst pēc iespējas vairāk cilvēku un lai novērstu tā nepareizu izlietošanu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja iesaka ar Eiropas Savienības attīstības atbalstu Āfrikai saistītajās darbībās ņemt vērā sociālās kohēzijas un pieņemamas nodarbinātības nodrošināšanas visiem principus. Minētie principi tiks labāk ievēroti, ja notiks patiess sociālais dialogs un plašākā mērogā — pilsoniskās sabiedrības pārstāvju dialogs.

3.1.7

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ierosina: kā aicināts Eiropas Komisijas paziņojumā (2), sadarboties ar Āfrikas Ekonomikas, sociālo lietu un kultūras komitejām pieredzes un zināšanu apmaiņas jomā (Pichenot kdzes iesniegtais grozījums), veidojot tos par iedarbīgiem partneriem attiecībā uz investīciju un atbalsta sadali pa nozarēm vai ģeogrāfiskiem reģioniem;

nepieciešamības gadījumā dalīties Komitejas pieredzē un zināšanās valsts līmenī un, nepieciešamības gadījumā (Pichenot kdzes iesniegtais grozījums), veicināt afrikāņu kultūrai atbilstošu Ekonomikas un sociālo lietu padomju izveidošanu valstīs, kurās tās vēl nepastāv un veicināt to pastāvošo Ekonomikas un sociālo lietu padomju atjaunošanu, kuras zaudējušas atpazīstamību un uzticēšanos;

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzīmē rosinošas pazīmes: pozitīvu virzību uz Āfrikas Vienības organizācijas arvien lielāku ietekmi un ES Padomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas konsensu attiecībā uz attīstību; tādu pilsoniskās sabiedrības organizāciju kā, piemēram, lauksaimnieku, MVU, sociālo partneru u.c. tīklu veidošanās atsevišķos reģionos.

Iespējams, ka šeit atspoguļojas Eiropas Savienības apziņa par to, pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana līdz šim nav bijusi pietiekama un tādēļ tā jāiekļauj jaunajā stratēģijā;

3.2   Cīņa pret pandēmijām.

3.2.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja aicina visus politiskos, ekonomiskos un sociālos vadītājus apvienoties cīņai pret AIDS. Komiteja pauž gandarījumu par Starptautiskās darba devēju organizācijas (IOE) un Starptautiskās brīvo arodbiedrību konfederācijas pūliņiem un izteikto vēlmi sadarboties ar Komiteju dažādu plānu ietvaros, kurus viņi uzsākuši 2003. gadā astoņās Āfrikas dienvidu puslodes valstīs.

3.2.2

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ir jākļūst par vienu no šīs cīņas propagandētājiem visās iestādēs, reģionālajos un vietējos semināros un pilnsapulcēs. Pateicoties izglītības sistēmai un ģimeņu iesaistīšanai, ko veic pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, rezultāti ir cerīgi, jo pirmo reizi tiek konstatēta ar AIDS inficēto skaita samazināšanās Senegālā, Ugandā, Zimbabvē, kā arī vidējā mūža ilguma pagarināšanās. Darbs ir jāturpina, un šajā nolūkā Komisija ir izstrādājusi partneriem attiecīgajās valstīs domātas plānošanas rokasgrāmatas cīņai pret AIDS.

3.2.3

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja apstiprina, ka šai cīņai nepieciešami lieli finanšu līdzekļi nepārtrauktas profilakses politikas īstenošanai, kā arī ārstniecībai, kas ir iespējama, pateicoties efektīvām un vienkāršotām terapijām, kurām ir jānosaka stabilas izmaksas PTO Nolīguma par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (“TRIPS nolīgums”) ietvaros, kā arī ar atbalstu pētniecībai drošas un universālas vakcīnas radīšanai.

3.2.4

Ņemot vērā jau tagad katastrofālās humanitārās, sociālās un ekonomiskās sekas, līdzekļi, kas nepieciešami jaunattīstības valstīm cīņai pret pandēmijām, piemēram, pret HIV/AIDS Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras, ir milzīgi. Situācija ir jārisina neatliekami, jo atsevišķas valstis, kur AIDS skar 45-49 % iedzīvotāju, valda arī bads. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ierosina Eiropas Savienības iesaistīšanos divos līmeņos:

Pasaules līmenī:

Dohas sarunu kārtā par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) attīstību Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atbalstīja un atbalsta Eiropas Komisijas nostāju veicināt pandēmiju skarto valstu nodrošināšanu ar medikamentiem. Turklāt saskaņā ar jaunajiem instrumentiem Eiropas Savienībai jāpiedalās vispārējā dialogā ar UNAIDS, Pasaules fondu, ANO komisariātu bēgļu jautājumos un Pasaules veselības organizāciju.

Valsts līmenī:

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja vadās pēc principa, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas vislabāk spēj sasniegt lauku rajonu iedzīvotājus valstīs, kurās nav infrastruktūru un kur valsts varai nav pietiekošu līdzekļu pakalpojumu minimuma nodrošināšanai visā teritorijā.

Pamatojoties uz augstāk minēto un pārņemot Āfrikas, Karību baseina un Klusā okeāna reģiona valstu ekonomisko un sociālo partneru prasību, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja prasa izveidot īpašu Eiropas finansējumu, kas ļautu pilsoniskās sabiedrības organizācijām informēt iedzīvotājus par pandēmijām.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka integrētai pieejai trim pandēmijām (AIDS, malārija, tuberkuloze) jābalstās uz pilsonisko sabiedrību, īpaši uz slimnieku apvienībām, kuras pārstāv slimības skartās personas un kas atspoguļo pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos attiecīgajās valstīs.

Eiropas Savienībai ar kvalifikācijas un tehnisko spēju paaugstināšanu ir jāpalīdz atrisināt cilvēkresursu krīzi.

Jāmudina ar nepieciešamo finansējumu un cilvēkresursiem nodrošinātās organizācijas veidot apvienības un partnerību ar visiem pārstāvjiem, kas iesaistīti cīņā pret pandēmijām.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja prasa, lai ar Eiropas finansējumu tiktu atbalstīti profilakses pasākumi, tai skaitā nodrošinot sievietēm pieeju pretapaugļošanās līdzekļiem, kā arī palīdzība slimniekiem un viņu ģimenēm.

3.2.5

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzskata, ka ir jāpalielina vispārējā — NVO, sociālo partneru, politisko vadītāju — mobilizācija un jākoordinē šai nozīmīgajā cīņā visas varas. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir gatava uzņemties koordinatora lomu šajā prioritārajā un izšķirošajā cīņā visās pandēmiju skartajās valstīs, jo aktīvas rīcības trūkuma dēļ AIDS seko bads.

3.2.6

Eiropas Savienībai sadarbībā ar PTO ir jāpieliek pūliņi medikamentu izmaksas samazināšanai (Pichenot kdzes iesniegtais grozījums). Komiteja aicina ES dalībvalstis pārņemt masveida un pastāvīgas zāļu finansēšanas iniciatīvu (Parīzes konference, 2006. gada februārī). Komiteja atzīst, ka tās īstenošana veicinātu valstu Ekonomikas un sociālo lietu padomju līdzdalību, iesaistot tās šīs jaunās iniciatīvas īstenošanā, novērtēšanā un kontrolē, tādējādi garantējot tai reālu izsekojamību.

Briselē, 2006. gada 18. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētāja

Anne–Marie SIGMUND


(1)  ES Āfrikas stratēģija. Mērķis — Eiropas un Āfrikas pakts Āfrikas attīstības paātrināšanai, COM(2005) 489. galīgā red.

(2)  KOM(2005) 132 “Kāpināt progresu ceļā uz Tūkstošgades attīstības mērķiem - Eiropas Savienības ieguldījums”, 2005. gada aprīlis.


Top