18.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/64

1.

EESK izsaka gandarījumu par Eiropadomes prezidentūras vēlmi neaprobežoties tikai ar pārdomu periodā uzsākto iniciatīvu rezultātiem, bet vienoties par šī procesa turpmākajiem posmiem.

2.

EESK apstiprina savu 2003. gada 24. septembra (1) un 2004. gada 28.oktobra (2) atzinumos izteikto nostāju par to, ka Konstitucionālais līgums ir viens no būtiskākajiem instrumentiem problēmu, ar kurām saskaras Eiropas Savienība, risināšanai. Komiteja vēlreiz uzsver nepieciešamību iekļaut Pamattiesību hartu, kas balsta ES politikas uz pilsoņu tiesībām, kā arī starpiestāžu un ar ES pārvaldību saistītos noteikumus, kas nodrošina Eiropas Savienībai lielāku atpazīstamību un efektivitāti.

3.

Ņemot vērā arī Eiropas Parlamenta 2006. gada 19. janvāra rezolūciju “Pārdomu periods (struktūra, temati un konteksts, lai novērtētu debates par Eiropas Savienību)”.

4.

EESK uzskata, ka

5.

EESK ierosina 2006. gada 15. un 16. jūnija Eiropadomei sekojošo:

5.1.1

Atbildība par iespējami ātru Eiropas Savienības pašreizējās identitātes krīzes atrisināšanu galvenokārt gulstas uz dalībvalstīm, tātad uz Padomi. 2006. gada jūnija sammitā jāizstrādā skaidra nostāja par Eiropas nākotni un jānorāda iespējas, kā izkļūt no pašreizējā politiskā strupceļa. Šajā sakarā EESK uzskata, ka “krīzes atrisinājumā” jāņem vērā līdz šim konstitucionālā līguma ietvaros veiktie pasākumi un fakts, ka to šobrīd ir ratificējušas 15 dalībvalstis.

5.1.2

Pamatojoties uz konstitucionālā līguma IV-443 (4) pantu, divi šī līguma noraidījumi, kuru iemesli ir jāņem vērā, nenosaka atteikšanos no šī līguma.

5.2.1

Eiropas iestādēm — Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei ir jāparedz Konstitucionālā līguma novatoriskākie elementi pārvaldības jomā. Tādējādi EESK iesaka paplašināt un nostiprināt konsultēšanās procesu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām pirms jebkuras nozīmīgas likumdošanas iniciatīvas. Komiteja aicina Komisiju izskatīt arī pilsoniskās iniciatīvas tiesību īstenošanas nosacījumus.

5.2.2

Šajā sakarā iestādēm būtu plašāk jāizmanto EESK kapacitāte veidot ES politiku saturu ar izpētes atzinumiem, informatīviem ziņojumiem un ietekmes novērtējumiem.

5.2.3

Kā izšķirošu ieguldījumu ES iestāžu un organizētas pilsoniskās sabiedrības dialoga un sadarbības veicināšanā un strukturēšanā Komiteja sadarbībā ar valstu Ekonomikas un sociālo lietu padomēm un līdzīgam iestādēm turpinās iniciatīvas šī mērķa sasniegšanā.

5.2.4

Lai veicinātu iedzīvotājos Eiropas realitātes apzināšanos, būtu jāattīsta arī “funkcionālās subsidiaritātes” princips, “Eiropas Savienības vārdā” uzticot arvien vairāk pienākumu vietējām pašvaldībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Tāpat subsidiaritātes kontroles tiesības būtu jāpiešķir ne tikai vietējām pašvaldībām, bet arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

5.3.1

ES iestādēm ir jāuzlabo Eiropas politiku saturs nolūkā pierādīt to efektivitāti un pozitīvo ietekmi uz iedzīvotāju ikdienas dzīvi: nodarbinātību, mobilitāti, vidi, sociālo izaugsmi, jauniešu politiku, uzņēmuma solidaritātes garu, cīņu pret diskrimināciju un atstumtību utt. Tām ir arī jāturpina lielo Eiropas projektu īstenošana, kas liek justies piederīgam Eiropai (Eiropas tīkli, kosmosa politika u.c.) un jāizstrādā jaunas politikas, kā piemēram, Eiropas civildienests un Eiropas shēma smagu risku paredzēšanai un pārvaldībai.

5.3.2

Eiropas Komisijai saskaņā ar tās līgumos norādīto lomu un uzdevumiem ir jāizstrādā un jāpiedāvā patiesi kopīgās politikas jomās, kurās Eiropas dimensijas papildvērtība vairs nav jāpierāda (īpaši enerģētikas, vides, pētniecības jomā). Šajā nolūkā jāpieņem vispragmatiskākie risinājumi — atkarībā no nozares — vai ES/dalībvalstu līdzfinansēšanas jomā, vai arī padziļinātas sadarbības jomā.

5.3.3

Arī ārpolitikas jomā un saskaņā ar 1998. gada Eiropadomes Vīnē pieņemtajām saistībām, atšķirīgu iniciatīvu un nostāju vietā, kas rada šaubas par dalībvalstu patieso vēlmi izspēlēt Eiropas kārti. ES likumīgo interešu konsekventa un pārliecinoša pārstāvēšana visā pasaulē palīdzētu būtiski uzlabot iedzīvotāju uzticēšanos Eiropas Savienībai un nodrošināt tās lielāku atpazīstamību.

5.3.4

Padarot ES politikas saturīgākas, Komisija un Padome sekmēs pārskatītās Lisabonas stratēģijas ticamību un sagatavos iedzīvotāju cerībām atbilstošu Eiropas projektu pēc 2010. gada ar nosacījumu, ka šim projektam tiks piešķirti nepieciešamie līdzekļi. Šāds visaptverošs sabiedriskais projekts, kas pagaidām nepastāv, sekmētu iedzīvotajos labāku izpratni par Konstitucionālo līgumu.

5.4.1

Komisijai un Padomei, negaidot jaunu līgumu, būtu nekavējoties jāsāk īstenot daži konkrēti Nicas līguma nosacījumi, kā piemēram tie, kas ļauj pāriet uz kvalificētu balsu vairākumu atsevišķās sociālas politikas, tieslietu un iekšlietu jomās.

5.4.2

EESK ierosina Komisijai un dalībvalstīm uzsākt jaunas iniciatīvas ES ekonomiskās pārvaldības jomā ar mērķi veicināt dalībvalstu ekonomisko un finanšu politiku koordināciju jaunu investīciju piesaistīšanā Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošanai. Šajā nolūkā jau šobrīd būtu lietderīgi nostiprināt Eirogroupas uzdevumus.

5.4.3

Padomes uzdevums ir arī nevilcinoties atgūt iekavēto, novērst nepilnības vai pat trūkumus vairākās jomās, kā piemēram, Eiropas apvienību, savstarpējās apdrošināšanas, mazo uzņēmumu statūtu un Kopienas patentu izstrādē. Jānovērš arī pastāvošie šķēršļi personu, pakalpojumu un preču brīvas kustības jomā. Šī kavēšanās un trūkumi ir mazinājuši ticību ES iestādēm, sekmē valstu egoisma izpausmi un konkurences atjaunošanu dalībvalstu starpā.

5.4.4

Gadījumā, ja Komisijas kā iniciatīvas tiesību turētājas un vispārējo interešu aizstāves iesniegtais Eiropas tiesību aktu izstrādes projekts netiek pieņemts, Padomei ir jāpaskaidro iedzīvotājiem vai jāpamato šīs bloķēšanas iemesli.

5.5.1

EESK aicina dalībvalstis attīstīt mērķtiecīgas informācijas kampaņas par Eiropas integrācijas sasniegumiem un to papildvērtību, kā arī sākot no pamatskolas ieviest, “Eiropas pilsonisko izglītošanu”. Lai šī informācija būtu ticama un netiktu uztverta ka propaganda, tai jābalstās uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju tīkliem konkrētai politiku apspriešanai. Eiropas Komisijai ir būtiska nozīme arī Eiropas komunikācijas pasākumu saskaņošanā. Šajā jomā Komisijai nebūtu jāaprobežojas ar neitrālu attieksmi, bet gan jāpieliek lielāki pūliņi, lai aizstāvētu ES politikas un mehānismus.

6.1

Parakstot un ratificējot Eiropas līgumus, visas dalībvalstis brīvprātīgi ir iesaistījušās integrācijas procesā, kas pamatojas uz arvien ciešāku Eiropas tautu vienotību.

6.2

Pārdomu periodam ne tikai jāatrod izeja no pašreizējā institucionālā strupceļa, bet arī, pirmām kārtam, jāveicina jauns konsenss par integrācijas rezultātu un tālejošu, reāli īstenojamu politisko projektu, kas iedzīvotajiem saistītos ar Eiropu, kas viņiem nodrošinātu ne tikai mieru, bet arī lielāku labklājību un demokrātiju. Lai pārvarētu pašreizējo ES identitātes krīzi, ir nepieciešams atjaunot ticību Eiropas projektam un jāpiešķir jauna leģitimitāte integrācijas procesam.