28.9.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 241/20

1.1

Priekšlikuma mērķis ir risināt problēmu attiecībā uz likumdošanas piemērošanu par Iepakojumu un iepakojuma atkritumiem (1) kandidātvalstīs. Uz likumdošanu, kas pieņemta 2002. gada 1. novembrī – šajā gadījumā likums ar grozījumiem tika apstiprināts tikai 2004. gada februārī – neattiecas Likums par Pievienošanos. Komisija nonāca pie secinājuma, ka visprātīgākais veids, lai turpinātu darbu, ir iesniegt šo grozījumu priekšlikumu saskaņā ar Pievienošanās līguma 95. pantu.

1.2

2002. gada decembrī Eiropas Padomē tika noslēgta vienošanās par dažādiem informēšanas un konsultēšanas mehānismiem ar kandidātvalstīm par šādu likumdošanu. Visas kandidātvalstis, izņemot Kipru (2), informēja Komisiju 2003. gada februārī, ka tām būtu nepieciešams papildus pārejas periods, pirms piemērot sākotnējo direktīvu. Šis priekšlikums veikt grozījumus esošajā direktīvā sekoja pēc izsmeļošām, divpusējām, tehniska rakstura konsultācijām ar visām desmit kandidātvalstīm.

1.3

Pašreizējās direktīvas (3) mērķis ir novērst vai mazināt iepakojuma un iepakojuma atkritumu ietekmi uz vidi, izmantojot reģenerēšanas un otrreizējās izejvielu pārstrādes iespējas. Jaunie mērķi, kas ir jāsasniedz, ir grūtāk sasniedzami, nekā tie, kas 2001. gadā, un tie jāsasniedz līdz 2008. gada beigām Direktīvā ir ietverti atsevišķi mērķi (uzdevumi) attiecībā uz plastmasu, metālu, papīru un stiklu. Šo uzdevumu izpilde uzlabos vispārējo vides aizsardzības līmeni ES. Tā rezultātā arī tiks samazinātas esošās konkurencspējas problēmas un veicināta lielāka saskaņošana iekšējā tirgus ietvaros, kā arī tiks lielāka plānošanas drošība attiecībā uz otrreizējās izejvielu pārstrādes infrastruktūru.

1.4

Komisijas Priekšlikumā ir noteikts datums kandidātvalstīm attiecībā uz mērķu izpildīšanu - ne vēlāk kā 2012. gada 31. decembris.

2.1

Šī ieteiktā direktīva ar grozījumiem ir svarīga likumdošanas sastāvdaļa, kas nodrošina reāli izpildāmu saskaņošanas laiku kandidātvalstīm.

2.2

Tās atzinumā 2002. gada 29. maijā (4) EESK pilnībā atbalstīja sākotnējo direktīvu kā svarīgu virzītājspēku, veicinot nacionālās likumdošanas attīstību attiecībā uz otrreizējo izejvielu pārstrādi un iepakojuma atkritumu reģenerāciju.

3.1

EESK atzīmē, ka vidējais iepakojuma atkritumu apjoms, kas konstatēts kandidātvalstīs, ir 87 kg uz vienu cilvēku salīdzinājumā ar 169 kg uz vienu cilvēku esošajās dalībvalstīs. Lai gan varētu būt pieņēmums, ka iepakojuma patēriņš kandidātvalstīs pieaugs vienotā tirgus ietekmē, EESK vēlētos, lai tiktu pieliktas visas pūles samazināt iepakojuma apjomu, ievērojot drošības un higiēnas noteikumus.

3.2

Katra dalībvalsts turpinās būt atbildīga par sistēmām, saskaņā ar kurām tiek sasniegti otrreizējās izejvielu pārstrādes mērķi. Kopienā darbojas plašs prasību, procesu, stimulējošo un kavējošo faktoru spektrs, un EESK pieprasa, lai Komisija turpinātu darbu, izmantojot labāko pieredzi un balstoties uz precedentiem.