ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2009.328.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 328

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

52. sējums
2009. gada 15. decembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 1215/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko ievieš ārkārtas tirdzniecības pasākumus tām valstīm un teritorijām, kas piedalās vai ir saistītas ar Eiropas Savienības asociācijas un stabilizācijas procesu

1

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 1216/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm

10

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 1217/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Kopienā

27

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Padome

 

 

2009/947/EK

 

*

Padomes Lēmums (2009. gada 30. novembris) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Azerbaidžānas Republikas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem

39

 

 

NOLĪGUMI

 

 

Padome

 

*

Paziņojums par to, ka stājas spēkā Protokols Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Bulgārijas Republikas un Rumānijas piedalīšanos kā līgumslēdzējām pusēm pēc to pievienošanās Eiropas Savienībai

40

 

*

Paziņojums par to, ka spēkā stājas Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko groza Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību 11. pielikumu

41

 

 

III   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

 

 

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES VI SADAĻU

 

*

Padomes Pamatlēmums 2009/948/TI (2009. gada 30. novembris) par jurisdikcijas īstenošanas konfliktu novēršanu un atrisināšanu kriminālprocesā

42

 

*

Padomes Lēmums 2009/949/TI (2009. gada 30. novembris), ar ko koriģē Eiropola darbinieku pamatalgas un pabalstus

48

 

 

V   Akti, kuri no 2009. gada 1. decembra ir pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Euratom līgumu

 

 

AKTI, KURU PUBLICĒŠANA IR OBLIGĀTA

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 1218/2009 (2009. gada 14. decembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

50

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 1219/2009 (2009. gada 14. decembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā 2010. gadā piemēro importa tarifa kvotas baby beef produktiem, kuru izcelsme ir Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Serbijā, Kosovā un Melnkalnē

52

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 1220/2009 (2009. gada 14. decembris), ar ko 117. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban

66

 

 

AKTI, KURU PUBLICĒŠANA NAV OBLIGĀTA

 

 

2009/950/ES

 

*

Eiropadomes Lēmums, kas pieņemts ar Komisijas priekšsēdētāja piekrišanu (2009. gada 4. decembris) ar kuru ieceļ Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos

69

 

 

2009/951/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 14. decembris), ar kuru groza I un II pielikumu Lēmumā 2006/766/EK, ar ko izveido to trešo valstu un teritoriju sarakstus, no kurām ir atļauts ievest gliemenes, adatādaiņus, tunikātus, jūras gliemežus un zvejniecības produktus (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9870)  ( 1 )

70

 

 

2009/952/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 14. decembris), ar ko groza Lēmumu 2008/855/EK par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar klasisko cūku mēri dažās dalībvalstīs (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9909)  ( 1 )

76

 

 

2009/953/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2009. gada 14. decembris), ar ko groza Lēmumu 2007/716/EK attiecībā uz konkrētiem gaļas un piena nozares uzņēmumiem Bulgārijā (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9906)  ( 1 )

78

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Komisijas Regulā (EK) Nr. 1205/2008 (2008. gada 3. decembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK īstenošanu attiecībā uz metadatiem (OV L 326, 4.12.2008.)

83

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

15.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 1215/2009

(2009. gada 30. novembris),

ar ko ievieš ārkārtas tirdzniecības pasākumus tām valstīm un teritorijām, kas piedalās vai ir saistītas ar Eiropas Savienības asociācijas un stabilizācijas procesu

(kodificēta versija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Regula 2007/2000/EK (2000. gada 18. septembris), ar kuru gan ievieš ārkārtas pasākumus tirdzniecībā ar tām valstīm un teritorijām, kas piedalās Eiropas Savienības asociācijas un stabilizācijas procesā vai ir ar to saistītas, gan groza Regulu (EK) Nr. 2820/98, gan arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1763/1999 un Regulu (EK) Nr. 6/2000 (1) ir vairākas reizes būtiski grozīta (2). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)

Lisabonas sanāksmē, kas notika 2000. gada 23. un 24. martā, Eiropadome ir secinājusi, ka pirms Stabilizācijas un asociācijas nolīgumiem ar Rietumbalkānu valstīm būtu jāveic asimetriska tirdzniecības liberalizācija.

(3)

Turpmāka Kopienas tirgus atvēršana importam no Rietumbalkānu valstīm veicinās reģiona politisku un ekonomisku stabilizāciju, tajā pašā laikā neradot negatīvas sekas Kopienai.

(4)

Tādēļ ir lietderīgi turpināt uzlabot Kopienas autonomās tirdzniecības preferences, atceļot visus atlikušos tarifu ierobežojumus rūpniecības ražojumiem un arvien uzlabojot lauksaimniecības un zvejniecības produktu, tostarp pārstrādātu produktu nokļūšanu Kopienas tirgū.

(5)

Šo pasākumu priekšlikums ir daļa no ES stabilizācijas un asociācijas procesa un ir saistīts ar īpašo stāvokli Rietumbalkānos. Šie pasākumi nebūs precedents Kopienas tirdzniecības politikai ar citām trešām valstīm.

(6)

Saskaņā ar ES stabilizācijas un asociācijas procesu, kas balstās uz agrāk pieņemto reģionālo principu un Padomes 1997. gada 29. aprīļa secinājumiem, Eiropas Savienības un Rietumbalkānu valstu divpusējās attiecības veidojas saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem. Autonomu tirdzniecības preferenču piešķiršana saistās ar demokrātijas un cilvēktiesību pamatprincipu ievērošanu, kā arī ar attiecīgo valstu gatavību veidot savstarpējas ekonomiskās attiecības. Uzlabotu autonomu tirdzniecības preferenču piešķiršana valstīm, kuras piedalās ES stabilizācijas un asociācijas procesā, būtu jāsaista ar to gatavību veikt efektīvas ekonomiskas reformas un uzsākt reģionālo sadarbību, jo īpaši, izveidojot brīvās tirdzniecības zonas saskaņā ar attiecīgajiem VVTT/PTO standartiem. Turklāt autonomu tirdzniecības preferenču piešķiršana ir atkarīga no šo preferenču saņēmēju valstu iesaistīšanās efektīvā administratīvā sadarbībā ar Kopienu, lai novērstu jebkādas krāpšanas iespējas.

(7)

Tirdzniecības preferences var piešķirt tikai valstīm un teritorijām, kurām ir muitas administrācija.

(8)

Bosnija un Hercegovina, un Serbija, ietverot Kosovu, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada Rezolūcijā Nr. 1244 un ko pārvalda ANO misijas Kosovā (UNMIK) starptautiska civilā administrācija (turpmāk “Kosova”) atbilst šiem nosacījumiem, un tām visām vajadzētu piešķirt līdzīgas tirdzniecības preferences, lai izvairītos no diskriminācijas šajā reģionā.

(9)

Šajā regulā paredzētajos tirdzniecības pasākumos būtu jāņem vērā tas, ka Serbija un Kosova katra ir atsevišķa muitas teritorija.

(10)

Kopiena ir noslēgusi ar Serbiju Nolīgumu par tekstilizstrādājumu tirdzniecību (3).

(11)

Albānijai, Horvātijai, Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai un Melnkalnei būtu jāturpina piemērot šo regulu tikai, ciktāl tajā ir paredzētas koncesijas, kas ir labvēlīgākas nekā koncesijas, ievērojot uz līgumiem balstītus režīmus starp Kopienu un tām valstīm.

(12)

Izcelsmes sertificēšanas un administratīvās sadarbības procedūru nolūkiem būtu jāpiemēro atbilstīgie noteikumi Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), kurā paredzēti īstenošanas noteikumi Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (4).

(13)

Racionalizācijas un vienkāršošanas nolūkiem ir vēlams paredzēt to, ka Komisija, pēc apspriešanās ar Muitas kodeksa komiteju un, neskarot šajā regulā izstrādātās īpašās procedūras, var izdarīt izmaiņas un tehniskus grozījumus, kas vajadzīgi šajā regulā.

(14)

Pasākumi, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(15)

Šajā regulā paredzētā importēšanas kārtība būtu jāatjauno, pamatojoties uz Padomes noteiktajiem nosacījumiem un ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piešķirot šo kārtību atbilstīgi šai regulai. Ir lietderīgi noteikt, ka minētā kārtība ir spēkā tikai līdz 2010. gada 31. decembrim,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Preferenču piemērošana

1.   Ievērojot īpašos regulas 3. pantā paredzētos noteikumus, produktus, kuru izcelsme ir Bosnijas un Hercegovinas vai Serbijas, vai Kosovas muitas teritorijā, izņemot produktus, kas atbilst Kombinētās nomenklatūras 0102., 0201., 0202., 0301., 0302., 0303., 0304., 0305., 1604., 1701., 1702. un 2204. pozīcijai, drīkst importēt Kopienā bez kvantitatīviem ierobežojumiem vai pasākumiem ar līdzvērtīgu ietekmi un ar atbrīvojumu no muitas nodokļiem un maksājumiem ar līdzvērtīgu ietekmi.

2.   Tādu cukura produktu imports, uz kuriem attiecas Kombinētās nomenklatūras 1701. un 1702. pozīcija un kuru izcelsme ir Bosnijā un Hercogovinā vai Serbijas vai Kosovas muitas teritorijā, piemēro 3. pantā paredzētās koncesijas.

3.   Attiecībā uz produktiem, kuru izcelsme ir Albānijā, Horvātijā un Bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā vai Melnkalnē, turpina piemērot šīs regulas noteikumus, kad tajā attiecīgi norādīts, vai visus šajā regulā paredzētos pasākumus, kas ir labvēlīgāki nekā tirdzniecības koncesijas, kas noteiktas divpusējos nolīgumos starp Kopienu un šīm valstīm.

2. pants

Nosacījumi preferenču režīma izmantošanai

1.   Lai varētu izmantot 1. pantā noteikto preferenču režīmu, ievēro šādus nosacījumus:

a)

jāatbilst “noteiktas izcelsmes izstrādājumu” definīcijai, kas izklāstīta Regulas (EEK) Nr. 2454/93 I daļas, IV sadaļas 2. nodaļas 1. iedaļas 1. apakšiedaļā,

b)

valstīm un teritorijām, kas minētas 1. pantā, no 2000. gada 30. septembra ir jāizvairās ieviest jaunus nodokļus vai līdzīgus maksājumus un jaunus kvantitatīvos ierobežojumus vai līdzīgus pasākumus attiecībā uz importu, kura izcelsme ir Kopienā, kā arī palielināt esošos nodokļus vai maksājumus un ieviest jebkādus citus ierobežojumus; un

c)

preferenču saņēmējām valstīm ir jāiesaistās efektīvā administratīvā sadarbībā ar Kopienu, lai novērstu jebkādas krāpšanas iespējas.

2.   Neskarot 1. punktā izklāstītos nosacījumus, lai varētu izmantot 1. pantā noteikto preferenču režīmu, saņēmējvalstīm jābūt gatavām veikt efektīvas ekonomiskas reformas un uzsākt reģionālo sadarbību ar citām valstīm, uz kurām attiecas Eiropas Savienības stabilizācijas un asociācijas process, jo īpaši, izveidojot brīvās tirdzniecības zonas saskaņā ar 1994. gada VVTT XXIV pantu un citiem attiecīgajiem PTO noteikumiem.

Ja šie nosacījumi netiek ievēroti, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma var veikt piemērotus pasākumus.

3. pants

Lauksaimniecības produkti – tarifu kvotas

1.   Attiecībā uz dažiem zivsaimniecības produktiem un vīnu, kuri ir uzskaitīti I pielikumā un kuru izcelsmes valstis ir 1. pantā minētās valstis un teritorijas, muitas nodokļus, ko piemēro importēšanai Kopienā, atceļ atbilstīgi tiem periodiem, līmeņiem, Kopienas tarifu kvotām un nosacījumiem, kas katram produktam un izcelsmei ir norādīti pielikumā.

2.   Muitas nodokļi, ko piemēro, importējot Kopienā intensīvi barotu jaunlopu gaļas produktus, kuri ir definēti II pielikumā un kuru izcelsme ir valstīs un teritorijās, kuras minētas 1. panta 1. punktā, ir 20 % no ad valorem nodokļa un 20 % no īpašā nodokļa, kas ir noteikts Kopējā muitas tarifā, nepārsniedzot ikgadējo tarifu kvotu, kura ir 11 475 tonnu, kas izteiktas liemeņa svarā.

Ikgadējo tarifu kvotu – 11 475 tonnu – starp attiecīgajām preferenču saņēmējām valstīm un teritorijām sadala šādi:

a)

1 500 tonnu (liemeņa svarā) attiecībā uz intensīvi barotu jaunlopu gaļas produktiem, kuru izcelsme ir Bosnijā un Hercegovinā;

b)

9 175 tonnas (kautsvarā) attiecībā uz intensīvi barotu jaunlopu gaļas produktiem, kuru izcelsme ir Serbijas vai Kosovas muitas teritorijā.

Intensīvi barotu jaunlopu gaļas produktu, kuri ir definēti II pielikumā un kuru izcelsme ir Albānijā, importēšanai Kopienā tarifu koncesijas nepiemēro.

Importēšanas lūgumiem, kas atbilst šīm kvotām, pievieno autentiskuma sertifikātu, ko ir izsnieguši eksportējošās valsts kompetentās iestādes un kas apliecina, ka preces ir cēlušās attiecīgajā valstī vai teritorijā un atbilst šīs regulas II pielikuma definīcijai. Šo sertifikātu sagatavo Komisija saskaņā ar procedūru, kas minēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (6), 195. panta 2. punktā.

3.   Importējot tādus cukura produktus, uz kuriem attiecas Kombinētās nomenklatūras 1701. un 1702. pozīcija, un kuru izcelsme ir Bosnijā un Hercegovinā un Serbijas vai Kosovas muitas teritorijā, piemēro šādas ikgadējās beznodokļu tarifu kvotas:

a)

12 000 tonnu (neto svars) – cukura produktiem, kuru izcelsme ir Bosnijā vai Hercegovinā;

b)

180 000 tonnu (neto svars) – cukura produktiem, kuru izcelsme ir Serbijas un Kosovas muitas teritorijā.

4.   Neatkarīgi no citiem šīs regulas noteikumiem un jo īpaši 10. pantu, ievērojot īpašo lauksaimniecības un zivsaimniecības tirgu jutīgumu, ja lauksaimniecības un zvejniecības produktu imports izraisa ievērojamus traucējumus Kopienas tirgos un regulatīvajos mehānismos, Komisija var veikt piemērotus pasākumus saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. pants

Tarifa kvotu īstenošana intensīvi barotu jaunlopu gaļai un cukuram

Sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu tarifu kvotas intensīvi barotu jaunlopu gaļas produktiem, Komisija pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā.

Sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu tarifu kvotas cukura produktiem, kuri atbilst Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijām Nr. 1701 un 1702, Komisija nosaka saskaņā ar procedūru, kas minēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā.

5. pants

Tarifu kvotu piešķiršana

Tarifu kvotas, kas minētas šīs regulas 3. panta 1. punktā, piešķir Komisija saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.a, 308.b un 308.c pantu.

Cik iespējams, sakarus starp dalībvalstīm un Komisiju šim nolūkam uztur ar telemātiskiem līdzekļiem.

6. pants

Iespēja izmantot tarifu kvotas

Katra dalībvalsts nodrošina importētājiem vienlīdzīgu un pastāvīgu iespēju izmantot tarifu kvotas, ciktāl to ļauj attiecīgo kvotu apjomu atlikums.

7. pants

Pilnvaru piešķiršana

Komisija saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem noteikumus, kas vajadzīgi šīs regulas piemērošanai, bet nav paredzēti 4. pantā, jo īpaši:

a)

grozījumus un tehniskus pielāgojumus, kas vajadzīgi pēc Kombinētās nomenklatūras kodu un Taric apakšnodaļu grozījumiem;

b)

pielāgojumus, kas vajadzīgi pēc citu nolīgumu slēgšanas starp Kopienu un valstīm un teritorijām, kas minētas 1. pantā.

8. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Muitas kodeksa komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (7) 247. a pantu (turpmāk “Komiteja”).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā minētais termiņš ir viens mēnesis.

9. pants

Sadarbība

Dalībvalstis un Komisija cieši sadarbojas, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai un jo īpaši tās 10. panta 1. punkta noteikumiem.

10. pants

Pagaidu atlikšana

1.   Ja Komisija konstatē pietiekamus pierādījumus par krāpšanu vai par to, ka nav nodrošināta administratīvā sadarbība, kas vajadzīga, lai pārbaudītu izcelsmes apliecinājumu, vai ja ievērojami palielinās eksports uz Kopienu, pārsniedzot parasto ražošanas līmeni un parasto eksporta daudzumu, vai arī ja valstis un teritorijas, kas minētas 1. pantā, neievēro 2. panta 1. punktu, tā var veikt pasākumus, lai pilnīgi vai daļēji uz trim mēnešiem atliktu šajā regulā paredzēto režīmu, ar noteikumu, ka tā vispirms ir:

a)

informējusi Komiteju;

b)

aicinājusi dalībvalstis veikt tādus drošības pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu Kopienas finanšu intereses un/vai nodrošinātu to, ka attiecīgās valstis un teritorijas ievēro 2. panta 1. punktu;

c)

publicējusi paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, norādot, ka ir pamats nopietnām šaubām par preferenču režīma piemērošanu un/vai to, ka attiecīgā valsts vai teritorija ievēro 2. panta 1. punktu, kas var likt apšaubīt tās tiesības arī turpmāk izmantot šajā regulā paredzētos pasākumus.

2.   Dalībvalsts Komisijas lēmumu var iesniegt Padomei 10 dienās. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu 30 dienās var pieņemt citādu lēmumu.

3.   Pēc atlikšanas perioda beigām Komisija izlemj vai nu izbeigt pagaidu atlikšanas pasākumu pēc apspriešanās ar Komiteju, vai arī pagarināt atlikšanas pasākumu saskaņā ar 1. punktu.

11. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 2007/2000 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas IV pielikumā.

12. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro līdz 2010. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

S. O. LITTORIN


(1)  OV L 240, 23.9.2000., 1. lpp.

(2)  Sk. III pielikumu.

(3)  OV L 90, 8.4.2005., 36. lpp.

(4)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(5)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(6)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(7)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.


I PIELIKUMS

3. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀS TARIFA KVOTAS

Neskarot noteikumus, kas attiecas uz Kombinētās nomenklatūras interpretāciju, jāuzskata, ka produktu apraksts ir tikai orientējošs, nosakot preferenču režīmu saistībā ar šo pielikumu izmantojot KN kodus. Ja norādīti ex KN kodi, tad preferenču režīmu nosaka, piemērojot gan KN kodu, gan attiecīgo aprakstu.

Kārtas Nr.

KN kods

Apraksts

Gada kvotas apjoms (1)

Saņēmēji

Nodokļa likme

09.1571

0301 91 10

0301 91 90

0302 11 10

0302 11 20

0302 11 80

0303 21 10

0303 21 20

0303 21 80

0304 19 15

0304 19 17

ex 0304 19 19

ex 0304 19 91

0304 29 15

0304 29 17

ex 0304 29 19

ex 0304 99 21

ex 0305 10 00

ex 0305 30 90

0305 49 45

ex 0305 59 80

ex 0305 69 80

Foreles (Salmo trutta, Oncorhynchus mykiss, Oncorhynchus clarki, Oncorhynchus aguabonita, Oncorhynchus gilae, Oncorhynchus apache and Oncorhynchus chrysogaster): dzīvas; svaigas vai dzesinātas; saldētas; žāvētas, sālītas vai sālījumā, kūpinātas; filejas un citāds zivju mīkstums; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā

50 tonnas

Bosnija un Hercegovina, Serbijas un Kosovas muitas teritorijas

Atbrīvojums

09.1573

0301 93 00

0302 69 11

0303 79 11

ex 0304 19 19

ex 0304 19 91

ex 0304 29 19

ex 0304 99 21

ex 0305 10 00

ex 0305 30 90

ex 0305 49 80

ex 0305 59 80

ex 0305 69 80

Karpas: dzīvas; svaigas vai dzesinātas; saldētas; žāvētas, sālītas vai sālījumā, kūpinātas; filejas un citāds zivju mīkstums; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā

110 tonnas

Bosnija un Hercegovina, Serbijas un Kosovas muitas teritorijas

Atbrīvojums

09.1575

ex 0301 99 80

0302 69 61

0303 79 71

ex 0304 19 39

ex 0304 19 99

ex 0304 29 99

ex 0304 99 99

ex 0305 10 00

ex 0305 30 90

ex 0305 49 80

ex 0305 59 80

ex 0305 69 80

Jūras karūsas (Dentex dentex un Pagellus spp.): dzīvas; svaigas vai dzesinātas; saldētas; žāvētas, sālītas vai sālījumā, kūpinātas; filejas un citāds zivju mīkstums; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā

75 tonnas

Bosnija un Hercegovina, Serbijas un Kosovas muitas teritorijas

Atbrīvojums

09.1577

ex 0301 99 80

0302 69 94

ex 0303 77 00

ex 0304 19 39

ex 0304 19 99

ex 0304 29 99

ex 0304 99 99

ex 0305 10 00

ex 0305 30 90

ex 0305 49 80

ex 0305 59 80

ex 0305 69 80

Jūras asari (Dicentrarchus labrax); dzīvi; svaigi vai dzesināti; saldēti; žāvēti, sālīti vai sālījumā, kūpināti; filejas un citāds zivju mīkstums; zivju milti un granulas, kas derīgas lietošanai pārtikā

60 tonnas

Bosnija un Hercegovina, Serbijas un Kosovas muitas teritorijas

Atbrīvojums

09.1561

1604 16 00

1604 20 40

Sagatavoti vai konservēti anšovi

60 tonnas

Bosnija un Hercegovina, Serbijas un Kosovas muitas teritorijas

12,5 %

09.1515

ex 2204 21 79

ex 2204 21 80

ex 2204 21 84

ex 2204 21 85

2204 29 65

ex 2204 29 75

2204 29 83

ex 2204 29 84

Svaigu vīnogu vīns, kura faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 15 %, un kas nav dzirkstošais vīns

129 000 hl (2)

Albānija (3), Bosnija un Hercegovina, Horvātija (4), Bijusī Dienvidslāvijas Republikas Maķedonija (5), Melnkalne (6), Serbijas un Kosovas muitas teritorijas

Atbrīvojums


(1)  Importam ar izcelsmi saņēmējvalstīs ir pieejams viens kopapjoms par katru tarifu kvotu.

(2)  Šīs vispārējās tarifu kvotas apjomu samazina, ja ir palielinājies atsevišķo tarifu kvotu apjoms, ko piemēro atbilstīgi kārtas numuram Nr. 09.1588 dažiem Horvātijas izcelsmes vīniem.

(3)  Lai par Albānijas izcelsmes vīnu varētu saņemt vispārējo tarifu kvotu, iepriekš jābūt izsmeltām atsevišķajām tarifu kvotām, kas paredzētas ar Albāniju noslēgtajā Papildprotokolā par vīnu. Šās atsevišķās tarifu kvotas ir atvērtas atbilstīgi kārtas numuram Nr. 09.1512 un 09.1513.

(4)  Lai par Horvātijas izcelsmes vīnu varētu saņemt vispārējo tarifu kvotu, iepriekš jābūt izsmeltām atsevišķajām tarifu kvotām, kas paredzētas ar Horvātiju noslēgtajā Papildprotokolā par vīnu. Šīs atsevišķās tarifu kvotas ir atvērtas atbilstīgi kārtas numuram Nr. 09.1588 un 09.1589.

(5)  Lai par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes vīnu varētu saņemt vispārējo tarifu kvotu, iepriekš jābūt izsmeltām atsevišķajām tarifu kvotām, kas paredzētas ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku noslēgtajā Papildprotokolā par vīnu. Šīs atsevišķās tarifu kvotas ir atvērtas atbilstīgi kārtas numuram Nr. 09.1588 un 09.1589

(6)  Lai par Melnkalnes izcelsmes vīnu varētu saņemt vispārējo tarifu kvotu, iepriekš jābūt izsmeltām atsevišķajām tarifu kvotām, kas paredzētas ar Melnkalni noslēgtajā Papildprotokolā par vīnu. Šī atsevišķā tarifa kvota ir atvērta atbilstīgi kārtas numuram Nr. 09.1514.


II PIELIKUMS

Intensīvi barotu jaunlopu gaļas produkti, kas minēti 3. panta 2. punktā

Neskarot noteikumus, kas attiecas uz Kombinētās nomenklatūras interpretāciju, uzskata, ka produktu apraksts ir tikai norādījums, preferenču režīma noteikšanai šā pielikuma sakarā izmantojot KN kodus. Ja ir norādīti ex KN kodi, preferenču režīmu nosaka, izmantojot gan KN kodu, gan arī atbilstīgo aprakstu.

KN kods

TARIC apakšnodaļa

Apraksts

 

 

Dzīvi liellopi:

 

 

– pārējie:

 

 

– – mājas šķirnes:

 

 

– – – kuru svars pārsniedz 300 kg:

 

 

– – – – teles (govis līdz pirmajai atnešanās reizei):

ex 0102 90 51

 

– – – – – nokaušanai:

 

10

– kam vēl nav pastāvīgo zobu un kura svars ir 320 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 470 kg (1)

ex 0102 90 59

 

– – – – – pārējie:

 

11

21

31

91

– kam vēl nav pastāvīgo zobu un kura svars ir 320 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 470 kg (1)

 

 

– – – – pārējie:

ex 0102 90 71

 

– – – – – nokaušanai:

 

10

– buļļi un vērši, kam vēl nav pastāvīgo zobu un kuru svars ir 350 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 500 kg (1)

ex 0102 90 79

 

– – – – – pārējie:

 

21

91

– buļļi un vērši, kam vēl nav pastāvīgo zobu un kuru svars ir 350 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 500 kg (1)

 

 

Svaiga vai dzesināta liellopu gaļa

ex 0201 10 00

 

– liemeņi un pusliemeņi

 

91

– liemeņi, kuru svars ir 180 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 300 kg, un pusliemeņi, kuru svars ir 90 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 150 kg, ar zemu skrimšļu pārkaulošanās pakāpi (jo īpaši attiecībā uz kaunuma kaula šuvi un skriemeļu vertebrālo apofīzi), un kuru gaļa ir gaiši rozā krāsā un ļoti smalku tauku struktūru baltā vai gaiši dzeltenā krāsā (1)

 

 

– citādi izcirtņi ar kauliem:

ex 0201 20 20

 

– – priekšējās un pakaļējās liemeņa ceturtdaļas:

 

91

– priekšējās un pakaļējās liemeņa ceturtdaļas, kuru svars ir 90 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 150 kg, ar zemu skrimšļu pārkaulošanās pakāpi (jo īpaši attiecībā uz kaunuma kaula šuvi un skriemeļu vertebrālo apofīzi), un kuru gaļa ir gaiši rozā krāsā un ļoti smalku tauku struktūru baltā vai gaiši dzeltenā krāsā (1)

ex 0201 20 30

 

– – nesadalītas vai sadalītas priekšējās liemeņa ceturtdaļas:

 

91

– sadalītas priekšējās liemeņa ceturtdaļas, kuru svars ir 45 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 75 kg, ar zemu skrimšļu pārkaulošanās pakāpi (jo īpaši attiecībā uz kaunuma kaula šuvi un skriemeļu vertebrālo apofīzi), un kuru gaļa ir gaiši rozā krāsā un ar ļoti smalku tauku struktūru baltā vai gaiši dzeltenā krāsā (1)

ex 0201 20 50

 

– – nesadalītas vai sadalītas pakaļējās liemeņa ceturtdaļas:

 

91

– sadalītas pakaļējās liemeņa ceturtdaļas, kuru svars ir 45 kg vai vairāk, bet nepārsniedz 75 kg (bet 38 kg vai vairāk un nepārsniedz 68 kg attiecībā uz griezienu ar pistoli), ar zemu skrimšļu pārkaulošanās pakāpi (jo īpaši attiecībā uz kaunuma kaula šuvi un skriemeļu vertebrālo apofīzi), un kuru gaļa ir gaiši rozā krāsā un ļoti smalku tauku struktūru baltā vai gaiši dzeltenā krāsā (1)


(1)  Importēšanu saskaņā ar šo apakšpozīciju nosaka attiecīgie Kopienas noteikumi.


III PIELIKUMS

Atsauktā regula

ar tās sekojošo grozījumu sarakstu

Padomes Regula (EK) Nr. 2007/2000

(OV L 240, 23.9.2000., 1. lpp.).

 

Padomes Regula (EK) Nr. 2563/2000

(OV L 295, 23.11.2000., 1. lpp.).

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 2487/2001

(OV L 335, 19.12.2001., 9. lpp.).

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 607/2003

(OV L 86, 3.4.2003., 18. lpp.).

tikai 1. pants

Padomes Regula (EK) Nr. 374/2005

(OV L 59, 5.3.2005., 1. lpp.).

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1282/2005

(OV L 203, 4.8.2005., 6. lpp.).

 

Padomes Regula (EK) Nr. 1946/2005

(OV L 312, 29.11.2005., 1. lpp.).

 

Padomes Regula (EK) Nr. 530/2007

(OV L 125, 15.5.2007., 1. lpp.).

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 407/2008

(OV L 122, 8.5.2008., 7. lpp.).

 


IV PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr 2007/2000

Šī regula

1. panta 1. punkts

1. panta 1. punkts

1. panta 2. punkts

1. panta 3. punkts

1. panta 3. punkts

1. panta 2. punkts

2. pants

2. pants

4. panta 1. punkts

3. panta 1. punkts

4. panta 2. punkta pirmā daļa

3. panta 2. punkta pirmā daļa

4. panta 2. punkta otrā daļas ievadvārdi

3. panta 2. punkta otrā daļas ievadvārdi

4. panta 2. punkta otrā daļas a) apakšpunkts

3. panta 2. punkta otrā daļas a) apakšpunkts

4. panta 2. punkta otrā daļas d) apakšpunkts

3. panta 2. punkta otrā daļas b) apakšpunkts

4. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa

3. panta 2. punkta trešā un ceturtā daļa

4. panta 3. punkts

3. panta 4. punkts

4. panta 4. punkts

3. panta 3. punkts

6. pants

4. pants

7. pants

5. pants

8. pants

6. pants

9. pants

7. pants

10. pants

8. pants

11. pants

9. pants

12. pants

10. pants

13. pants

14. pants

15. pants

16. pants

11. pants

17. pants

12. pants

I pielikums

I pielikums

II pielikums

II pielikums

III pielikums

IV pielikums


15.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/10


PADOMES REGULA (EK) Nr. 1216/2009

(2009. gada 30. novembris),

ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm

(kodificēta versija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. un 133. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 3448/93 (1993. gada 6. decembris), ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm (2), ir vairākkārt būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)

Līgumā paredzēts izveidot kopēju lauksaimniecības politiku attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti Līguma I pielikumā.

(3)

Daži lauksaimniecības produkti ir izmantoti daudzās precēs, uz ko neattiecas Līguma I pielikums.

(4)

Jāparedz kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās tirdzniecības politikas pasākumi, lai ņemtu vērā šādu preču tirdzniecības ietekmi uz Līguma 33. panta mērķiem un to, kā pasākumi, kas pieņemti Līguma 37. panta īstenošanai, iespaido šādu preču ekonomisko stāvokli, ņemot vērā atšķirības starp lauksaimniecības produktu sagādes izmaksām Kopienā un ārpus tās un atšķirības starp lauksaimniecības produktu cenām.

(5)

Līgumā ir noteikts, ka lauksaimniecības un tirdzniecības politika ir Kopienas politika. Lai sasniegtu Līguma mērķus, attiecībā uz dažām precēm, kas iegūtas lauksaimniecības produktu pārstrādē, jāievieš vispārīgi un vispusīgi noteikumi, kas piemērojami visā Kopienas teritorijā un attiecas uz šo preču tirdzniecību.

(6)

Būtu jāņem vērā ierobežojumus saistībā ar daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raundā noslēgto Līgumu par lauksaimniecību (4).

(7)

Noteiktas preces, uz kurām neattiecas Līgums I pielikums un kuras uzskaitītas šīs regulas II pielikumā, iegūst, izmantojot lauksaimniecības produktus, uz kuriem attiecas kopējā lauksaimniecības politika. Līdz ar to maksājumiem, ko piemēro šādu preču importam, līdzīgā veidā būtu jākompensē starpība starp pasaules tirgus cenām un Kopienas tirgus cenām lauksaimniecības produktiem, kas izmantoti to ražošanā, un jānodrošina attiecīgās pārstrādes rūpniecības aizsardzība.

(8)

Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem Kopiena paredz saglabāt tādu maksu, kas pilnīgi vai daļēji kompensē tikai to lauksaimniecības produktu cenu starpību, kuri izmantoti attiecīgo preču ražošanā. Šādām precēm ir atbilstīgi jānosaka tā vispārējās maksas daļa, kas atbilst starpībai starp attiecīgo lauksaimniecības produktu cenām.

(9)

Turklāt būtu jāsaglabā cieša saikne, aprēķinot tās maksas lauksaimniecības komponentu, ko piemēro precēm, un maksu, ko piemēro pamatproduktiem, kurus importē to sākotnējā stāvoklī.

(10)

Lai izvairītos no pārmērīgām administratīvām formalitātēm, nelielas summas nebūtu jāpiemēro, un dalībvalstīm būtu jāatļauj atturēties no tādu summu pielāgošanas attiecībā uz noteikto darījumu, ja attiecīgo summu atlikums ir niecīgs.

(11)

Ieviešot nolīgumus par preferenču režīmiem, tiem nevajadzētu sarežģīt kārtību, ko piemēro tirdzniecībai ar trešām valstīm. Īstenošanas noteikumiem līdz ar to būtu jānodrošina, ka preces, kas eksportam deklarētas saskaņā ar preferenciālu režīmu, netiktu faktiski eksportētas saskaņā ar vispārīgo kārtību, un otrādi.

(12)

Saskaņā ar dažiem preferenču nolīgumiem Kopienas tirdzniecības politikas ietvaros piešķir agrokomponentu samazinājumus. Tādus samazinājumus nosaka ar norādi uz agrokomponentiem, kas piemērojami nepreferenciālajai tirdzniecībai. Tāpēc tādas samazinātās summas būtu jākonvertē attiecīgās valsts valūtā pēc tās pašas likmes, kādu piemēro nesamazināto summu konvertēšanai.

(13)

Saskaņā ar dažiem preferenču nolīgumiem kvotu robežās piešķir koncesijas attiecībā gan uz lauksaimniecības, gan nelauksaimniecības aizsardzību, vai arī uz nelauksaimniecības aizsardzību attiecina samazinājumus, kas izriet no tādiem nolīgumiem. Ir būtiski, lai uz aizsardzības nelauksaimniecības daļu attiektos tie paši noteikumi, kas uz lauksaimniecības daļu.

(14)

Būtu jāizstrādā eksporta kompensāciju kārtība noteiktiem lauksaimniecības produktiem, kas izmantoti tādu preču ražošanā, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, lai nesodītu minēto preču ražotājus to cenu dēļ, par kurām tiem jāiegādājas krājumi kopējās lauksaimniecības politikas dēļ. Šāda kompensācija drīkst attiekties tikai uz starpību starp lauksaimniecības produkta cenu, attiecīgi, Kopienas tirgū un pasaules tirgū. Šāda kārtība attiecīgi būtu jāizveido kā daļa no attiecīgo tirgu kopīgās organizācijas.

(15)

Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (5), 162., 163. un 164. pantā ir paredzēta šādu kompensāciju piešķiršana. Īstenošanas noteikumi būtu jāpieņem saskaņā procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā. Kompensācijas summas būtu jānosaka saskaņā ar to pašu procedūru, kā nosaka kompensāciju summas par lauksaimniecības produktiem, ko eksportē to sākotnējā stāvoklī, taču minētās procedūras īstenošanas noteikumi būtu jānosaka, galvenokārt ņemot vērā attiecīgo preču izgatavošanas procesus. Īstenošanas noteikumi būtu attiecīgi jānosaka uz tā paša pamata.

(16)

Jo īpaši ar apliecību izsniegšanu būtu jāveic eksporta pārbaudes, pamatojoties uz saistībām. Tomēr attiecībā uz izdevumiem, uz ko neattiecas vienas vai vairāku apliecību iegūšana, atskaitīšanos par tiem turpina veikt, pamatojoties uz veiktajām kompensācijām, ja vajadzīgs, avansa veidā.

(17)

Komisija ņem vērā lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumus kopumā un jo īpaši mazo un vidējos uzņēmumu situāciju, ievērojot attiecīgo pasākumu ietekmi, kuri attiecas uz ietaupījumiem no eksporta kompensācijām. Ievērojot maza mēroga eksportētāju īpašās intereses, tos saskaņā ar eksporta kompensāciju kārtību vajadzētu atbrīvot no apliecību iesniegšanas.

(18)

Lauksaimniecības aizsardzības mehānisms, kas paredzēts šajā regulā, ārkārtējos apstākļos var izrādīties nepietiekams. Tāds risks var rasties arī tad, ja spēkā ir nolīgums par preferenciālu režīmu. Lai tādos gadījumos Kopienas tirgu neatstātu neaizsargātu pret traucējumiem, kas no tā var rasties, ir lietderīgi paredzēt visu vajadzīgo pasākumu ātru veikšanu.

(19)

Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (6), būtu jāpiemēro tirdzniecībai, uz ko attiecas šī regula.

(20)

Atšķirība starp lauksaimniecības produktiem, uz ko attiecas Līguma I pielikums, un precēm, uz ko neattiecas I pielikums, ir īpašs Kopienas kritērijs, kura pamatā ir situācija Kopienas lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā. Situācija noteiktās trešās valstīs, ar kurām Kopiena slēdz nolīgumus, var ievērojami atšķirties. Līdz ar to šādos nolīgumos būtu jāparedz iespēja vispārējos noteikumus, ko piemēro pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, uz kuriem neattiecas Līguma I pielikums, mutatis mutandis attiecināt uz noteiktiem lauksaimniecības produktiem, uz kuriem attiecas Līguma I pielikums.

(21)

Saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti atbilstīgi Līguma 300. pantam, ir iespējams, ka konkurences apstākļos pārstrādes uzņēmumiem varētu nepietikt Kopienas izejmateriālu. Regulas (EEK) Nr. 2913/92 117. panta c) punkts atļauj preces pakļaut procedūrai “ievešana pārstrādei”, ja ir izpildīti ekonomiskie nosacījumi, kas paredzēti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (7). Ņemot vērā minētos nolīgumus, būtu arī jāparedz, ka ekonomiskos nosacījumus uzskata par izpildītiem, dažu lauksaimniecības produktu konkrētus daudzumus pieņemot pārstrādei.

(22)

Lai aizsargātu lauksaimniecības izejmateriālu ražotāju intereses, secīgos finanšu gados vajadzētu būt pieejamām vajadzīgajām apropriācijām, lai no pašreizējā PTO noteiktā maksimuma varētu gūt maksimālu labumu attiecībā uz precēm, uz ko neattiecas Līguma I pielikums. Lai gan noteiktajai procedūrai vajadzētu būt elastīgai, būtu jāveic arī vispārējas pārbaudes, pamatojoties uz regulāri pārskatītu iepriekšēju aplēsi, attiecībā uz daudzumiem, kuriem piemēro procedūru “ievešana pārstrādei” un uz kuriem neattiecas iepriekšējas atsevišķas ekonomisko apstākļu pārbaudes (izņemot preces, ko izmanto pārstrādei, parastajām apstrādes darbībām vai tādu preču ražošanai, par kurām nav tiesību uz kompensāciju) atbilstīgi pārējiem vispārējiem nosacījumiem attiecībā uz procedūru “ievešana pārstrādei”. Visbeidzot būtu jāņem vērā situācija Kopienas attiecīgo preču tirgū, lai nodrošinātu minēto daudzumu saprātīgu pārraudzību.

(23)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

PRIEKŠMETS, DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Šajā regulā ir noteikts tirdzniecības režīms, kas piemērojams dažām II pielikumā noteiktām precēm.

2. pants

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“lauksaimniecības produkti” ir produkti, uz kuriem attiecas Līguma I pielikums;

b)

“preces” ir produkti, uz kuriem neattiecas Līguma I pielikums un kuri uzskaitīti šīs regulas II pielikumā.

Tomēr termins “preces”, kas izmantots šīs regulas III nodaļā un 12. pantā, attiecas uz produktiem, uz kuriem neattiecas Līguma I pielikums un kuri ir ietverti Vienotās TKO regulas XX pielikumā.

2.   Dažu preferenču nolīgumu piemērošanas nolūkā piemēro šādas definīcijas:

a)

“agrokomponents” ir maksas daļa, kura atbilst Kopienas muitas tarifa nodokļiem, kas piemērojami šīs regulas I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem, vai attiecīgā gadījumā nodokļiem, kas piemērojami lauksaimniecības produktiem, kuru izcelsme ir attiecīgajās valstīs, par tādiem minēto lauksaimniecības produktu daudzumiem, ko uzskata par izmantotiem saskaņā ar 14. pantu;

b)

“neagrokomponents” ir maksas daļa, kura atbilst kopējā muitas tarifa nodokļiem un no kuras atskaitīts a) apakšpunktā definētais agrokomponents;

c)

“pamatprodukti” ir daži lauksaimniecības produkti, uz ko attiecas šīs regulas I pielikums vai tiem pielīdzināti produkti, vai kas iegūti, tos pārstrādājot, un attiecībā uz ko kopējā muitas tarifā publicētos nodokļus izmanto, lai noteiktu precēm piemērojamās maksas agrokomponentu.

3. pants

Šo regulu drīkst piemērot arī noteiktiem lauksaimniecības produktiem attiecībā uz tirdzniecību preferenciālā režīmā.

Tādā gadījumā to lauksaimniecības produktu sarakstu, uz kuriem attiecas preču tirdzniecības noteikumi, nosaka ar attiecīgo nolīgumu.

II   NODAĻA

IMPORTS

I   IEDAĻA

Tirdzniecība ar trešām valstīm

4. pants

1.   Izņemot gadījumus, kad šajā regulā noteikts citādi, II pielikumā uzskaitītajām precēm piemēro kopējā muitas tarifa nodokļus.

Attiecībā uz II pielikuma 1. tabulā uzskaitītajām precēm maksu veido procentuālais nodoklis, ko sauc par “fiksēto komponentu”, un īpašas, euro noteiktas summas, ko sauc par “agrokomponentu”.

Attiecībā uz II pielikuma 2. tabulā uzskaitītajām precēm maksas agrokomponents ir daļa maksas, kas piemērojama tādu preču importam.

2.   Ievērojot 10. un 11. pantu, aizliegts iekasēt jebkuru muitas nodokli vai maksu ar līdzvērtīgu iedarbību, izņemot šā panta 1. punktā minēto maksu.

3.   Lai klasificētu produktus, uz kuriem attiecas šī regula, piemēro vispārīgos kombinētās nomenklatūras interpretēšanas noteikumus un īpašos minētās nomenklatūras piemērošanas noteikumus; tarifu nomenklatūru, kas rodas no šīs regulas piemērošanas, iekļauj kopējā muitas tarifā.

4.   Sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas piemērošanai pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. pants

1.   Ja kopējā muitas tarifā ir noteikta maksimālā maksa, tad 4. pantā paredzētā maksa nedrīkst pārsniegt tādu maksimumu.

Ja šā punkta iepriekšējā daļā minēto maksimālo maksu drīkst piemērot tikai ar īpašiem nosacījumiem, tad tādus nosacījumus paredz saskaņā ar procedūru, kas noteikta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (9) 10. panta 2. punktā.

2.   Ja maksimālo maksu veido procentuālais nodoklis, kam pieskaitīts papildnodoklis par dažādiem cukura veidiem, izsakot tos ar saharozi (AD S/Z), vai par miltiem (AD F/M), tad minētais papildnodoklis ir tāds, kā noteikts kopējā muitas tarifā.

II   IEDAĻA

Tirdzniecība preferenciālā režīmā

6. pants

1.   Agrokomponents, kas piemērojams saistībā ar tirdzniecību preferenciālā režīmā, ir īpaša summa, kas noteikta kopējā muitas tarifā.

Tomēr, ja attiecīgā valsts vai valstis izpilda Kopienas tiesību aktu prasības attiecībā uz pārstrādes produktiem, pieņem tos pašus pamatproduktus kā Kopiena, iekļauj tās pašas preces un izmanto tos pašus koeficientus kā Kopiena, tad:

a)

minēto agrokomponentu var noteikt, pamatojoties uz faktiski izmantotajiem pamatproduktu daudzumiem, ja Kopiena ir noslēgusi muitas sadarbības nolīgumu par tādu daudzumu noteikšanu;

b)

nodokli, kas piemērojams par pamatprodukta importu, var aizstāt ar summu, kas noteikta, pamatojoties uz starpību starp lauksaimniecības cenām Kopienā un šādām cenām attiecīgajā valstī vai reģionā, vai ar summu, kas kompensē kopīgi noteikto cenu attiecīgajam reģionam;

c)

ja b) apakšpunkta piemērošana rada starpību, kam ir maza ietekme uz attiecīgajām precēm, tad minēto režīmu var aizstāt ar vienotas likmes maksājumu vai likmju sistēmu.

2.   Agrokomponentus ar jebkuriem samazinājumiem, kas piemērojami importam saskaņā ar preferenču nolīgumu, konvertē attiecīgās valsts valūtā, piemērojot to pašu valūtas maiņas kursu, ko piemēro nepreferenciālajai tirdzniecībai.

3.   Procentuālos nodokļus, kas atbilst agrokomponentam maksājumā par precēm, kuras minētas II pielikuma 2. tabulā, var aizstāt ar citu agrokomponentu, ja tas paredzēts preferenču nolīgumā.

4.   Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

Vajadzības gadījumā minētie sīki izstrādātie noteikumi attiecas jo īpaši uz:

a)

tādu dokumentu izstrādi un apriti, kas vajadzīgi šā panta 1. un 3. punktā paredzēto preferenciālo režīmu piešķiršanai;

b)

pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu tirdzniecības novirzes;

c)

pamatproduktu sarakstu.

5.   Ja ir jāizmanto lauksaimniecības produktu analīzes metodes, tad izmanto metodes, kas precizētas, lai kompensētu attiecīgo lauksaimniecības produktu eksportu uz trešajām valstīm.

6.   Komisija publicē maksu, kas rodas, piemērojot 2. un 3. punktā minētos nolīgumus.

7. pants

1.   Ja preferenču nolīgumā ir paredzēta maksas nelauksaimniecības daļas samazināšana vai pakāpeniska atcelšana, tad precēm, kuras uzskaitītas II pielikuma 1. tabulā, tas ir fiksētais komponents.

2.   Ja preferenču nolīgumā ir paredzēts samazināt maksas agrokomponentu vai nu tarifu kvotas robežās, vai ne, tad saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem sīki izstrādātus noteikumus tādu samazinātu agrokomponentu noteikšanai un pārvaldībai ar noteikumu, ka tādā nolīgumā ir precizēti:

a)

produkti, par kuriem ir tiesības uz tādiem samazinājumiem;

b)

preču daudzumi vai jebkuru preču daudzumu vērtības, kam piemēro tādus samazinājumus, vai šādu daudzumu vai vērtību aprēķināšanas metode;

c)

faktori, kas nosaka agrokomponenta samazinājumu.

3.   Sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi maksas neagrokomponenta samazinājumu ieviešanai vai pārvaldībai, pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

4.   Komisija publicē maksu, kas rodas, piemērojot 1. un 2. punktā minētos preferenču nolīgumus.

III   NODAĻA

EKSPORTS

8. pants

1.   Eksportējot preces, izmantotie lauksaimniecības produkti, kas atbilst nosacījumiem, kuri noteikti Līguma 23. panta 2. punktā, var pretendēt uz kompensācijām, kas noteiktas atbilstīgi Vienotajai TKO regulai.

Eksporta kompensācijas nedrīkst piešķirt lauksaimniecības produktiem, kas ir iekļauti precēs, uz kurām neattiecas tirgus kopīgā organizācija, kas paredz eksporta kompensācijas produktiem, kurus eksportē šādu preču veidā.

2.   Preču sarakstu, kam ir tiesības uz kompensāciju, nosaka, ņemot vērā:

a)

ietekmi, ko rada Kopienas tirgus cenu un pasaules tirgus cenu starpība lauksaimniecības produktiem, kas izmantoti to ražošanā;

b)

vajadzību pilnīgi vai daļēji kompensēt šādu starpību, lai ļautu eksportēt lauksaimniecības produktus, kas izmantoti attiecīgajās precēs.

Sarakstu sagatavo saskaņā ar Vienoto TKO regulu.

3.   Vispārējos noteikumus, kas jāievēro, ieviešot kompensāciju režīmu, kurš minēts šajā pantā, pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

Kompensācijas summas nosaka saskaņā ar to pašu kārtību, ko izmanto, lai piešķirtu kompensācijas attiecīgajiem lauksaimniecības produktiem, kad tos eksportē nepārstrādātus.

4.   Ja tiešās kompensācijas režīmu, kas minēts 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, nosaka saskaņā ar nolīgumu par preferenciālu režīmu, tad summas, kas maksājamas par eksportu uz valsti vai valstīm, uz kurām attiecas nolīgums, nosaka kopīgi un uz tā paša pamata, kā nosaka maksas lauksaimniecības komponentu saskaņā ar nolīguma nosacījumiem.

Šīs summas nosaka saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru. Īstenošanas noteikumus, kas var būt vajadzīgi, ievērojot šo punktu, un jo īpaši pasākumus, lai nodrošinātu, ka preces, kas deklarētas eksportam saskaņā ar nolīgumu par preferenciālu režīmu, netiek faktiski eksportētas nepreferenciālā režīmā vai otrādi, pieņem saskaņā ar to pašu procedūru.

Ja ir vajadzīgas izmantoto lauksaimniecības produktu analīzes metodes, izmanto metodes, kas precizētas, lai kompensētu attiecīgo lauksaimniecības produktu eksportu uz trešām valstīm.

5.   Atbilstību ierobežojumiem, ko uzliek saskaņā ar Līguma 300. pantu noslēgtie nolīgumi, nodrošina, pamatojoties uz apliecībām, kuras izsniedz par noteiktiem atsauces periodiem un kurās norāda apjomu, kas paredzēts attiecībā uz maza mēroga eksportētājiem.

6.   Apjoms, zem kura maza mēroga eksportētājus var atbrīvot no apliecību iesniegšanas atbilstīgi eksporta kompensāciju kārtībai, ir EUR 50 000 gadā. Šo maksimumu var pielāgot saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

9. pants

Ja, ievērojot Vienoto TKO regulu, nodevas, maksu vai citus pasākumus piemēro to lauksaimniecības produktu eksportam, kas uzskaitīti I pielikumā, tad saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru, drīkst pieņemt atbilstīgus pasākumus attiecībā uz noteiktām precēm, kuru eksports varētu kavēt attiecīgās lauksaimniecības nozares mērķa sasniegšanu lielā attiecīgā lauksaimniecības produkta satura un tā iespējamās izmantošanas dēļ, pienācīgi ņemot vērā pārstrādes rūpniecības īpašās intereses.

IV   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

10. pants

Ja pastāv draudi, ka lauksaimniecības tirgu vai attiecīgo preču tirgu varētu traucēt tāda lauksaimniecības komponenta samazinājums, ko piemēro preču importam saskaņā ar preferenču nolīgumu, tad drošības klauzulas, kas piemērojamas attiecīgo lauksaimniecības produktu importam, piemēro arī precēm, kas minētas II pielikumā.

Lai novērtētu tādus traucējumus, ņem vērā to preču īpašības, kas ir faktiski importētas saskaņā ar preferenču nolīgumu, salīdzinājumā ar to preču īpašībām, kas importētas tradicionālā veidā pirms šāda režīma ieviešanas.

11. pants

1.   Lai novērstu vai neitralizētu negatīvu ietekmi uz tirgu Kopienā, ko var radīt dažu III pielikumā uzskaitīto, lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūto produktu imports, uz viena vai vairāku tādu preču importu pēc nodokļu likmes, kas paredzēta kopējā muitas tarifā, attiecina papildu ievedmuitas maksājumu, ja ir izpildīti Līguma par lauksaimniecību 5. pantā noteiktie nosacījumi, izņemot gadījumus, kad tāds imports nevar radīt traucējumus Kopienas tirgū vai arī ja tāda ietekme būtu neproporcionāla paredzētajam mērķim.

2.   Sprūda cenas, zem kurām drīkst uzlikt papildu ievedmuitu, ir tādas, kādas Kopiena nosūtījusi Pasaules Tirdzniecības organizācijai.

Kontrolapjomus, kas jāpārsniedz, lai tiktu uzlikta papildu ievedmuita, nosaka inter alia, pamatojoties uz importu Kopienā trīs gados pirms tā gada, kad rodas vai var rasties 1. punktā minētās negatīvās sekas.

3.   Importa cenas, kas jāņem vērā, uzliekot papildu ievedmuitu, nosaka, pamatojoties uz attiecīgā sūtījuma CIF importa cenām.

4.   Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

Minētie noteikumi jo īpaši attiecas uz:

a)

precēm, kurām piemēro papildu ievedmuitu saskaņā ar Līguma par lauksaimniecību 5. pantu;

b)

pārējiem kritērijiem, kas vajadzīgi 1. punkta piemērošanai saskaņā ar Līguma par lauksaimniecību 5. pantu.

12. pants

1.   Lauksaimniecības produktu importam atbilstīgi procedūrai “ievešana pārstrādei” piemēro iepriekšēju pārbaudi attiecībā uz atbilstību ekonomiskajiem nosacījumiem, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 2913/92 117. panta c) punktā. Šos nosacījumus uzskata par izpildītiem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 552. pantu.

Turklāt saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2454/93 ekonomiskos nosacījumus, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 2913/92 117. panta c) punktā, uzskata par izpildītiem arī attiecībā uz noteiktiem pamatproduktu daudzumiem, ko izmanto preču ražošanā. Šos daudzumus nosaka ar Komisijas sastādītu bilanci, kas pamatojas uz salīdzinājumu starp nepieciešamajiem pieejamajiem līdzekļiem un paredzamajām kompensāciju prasībām, kā arī īpaši ņemot vērā paredzamo attiecīgo preču eksporta daudzumu un situāciju attiecīgo pamatproduktu iekšējā un ārējā tirgū. Šo bilanci un līdz ar to šos daudzumus regulāri pārskata, lai ņemtu vērā ekonomisko un regulējošo faktoru attīstību.

Sīki izstrādāti noteikumi šā punkta otrās daļas piemērošanai, kas ļautu noteikt tos pamatproduktus, kuru imports pieļaujams atbilstīgi procedūrai “ievešana pārstrādei”, un pārbaudīt un plānot to daudzumus, uzņēmējiem garantē lielāku skaidrību, iepriekš publicējot orientējošos importa daudzumus katrai atsevišķai tirgus kopīgai organizācijai. Tos publicē regulāri jo īpaši atkarībā no šo daudzumu izmantošanas. Sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

Šajā pantā izmantotais termins “pamatprodukts” attiecas uz produktiem, kas šīs regulas I pielikumā uzskaitīti pēc to kombinētās nomenklatūras kodiem, ievērojot tikai 1. piezīmi attiecībā uz graudaugiem.

2.   Preču daudzums, kurš importēts saskaņā ar procedūru “ievešana pārstrādei”, kas nav 1. punkta otrajā daļā minētā procedūra, un uz kuru līdz ar to neattiecas 4. pantā paredzētā maksa, kas saistīta ar citu preču eksportu vai izriet no šāda eksporta, ir daudzums, kas faktiski izmantots šo preču ražošanā.

13. pants

1.   Šīs regulas II pielikuma 2. tabulu drīkst grozīt saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru, lai to pielāgotu Kopienas noslēgtiem nolīgumiem.

2.   Komisija pielāgo šo regulu vai regulas, kas pieņemtas saskaņā ar to, jebkuriem grozījumiem kombinētajā nomenklatūrā.

14. pants

Šo pantu piemēro visai tirdzniecībai preferenciālā režīmā, attiecībā uz kuru maksas agrokomponenta noteikšana, kas var būt samazināts saskaņā ar 7. panta nosacījumiem, nav pamatota uz faktisko saturu, kas minēts 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un/vai par kuru pamatsummas nav pamatotas uz 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām cenu starpībām.

Pamatproduktu īpašības un pamatproduktu daudzumi, kas jāņem vērā, ir tādi, kā noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1460/96 (1996. gada 25. jūlijs), kas nosaka sīkāki izstrādātus noteikumus atvieglota tirdzniecība režīma īstenošanai, ko piemēro dažām precēm, kuras iegūst lauksaimniecības produktu pārstrādē, kā paredzēts Padomes Regulas (EK) 3448/93 7. pantā (10).

Varbūtējos šīs regulas grozījumus pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

15. pants

1.   Maksimālo apjomu vai maksimālos apjomus, zem kuriem agrokomponentus, kas noteikti saskaņā ar 6. un 7. pantu, reducē uz nulli, var noteikt saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru. Lai novērstu mākslīgu tirdzniecības plūsmu radīšanu, uz minēto agrokomponentu nepiemērošanu var attiecināt īpašus nosacījumus saskaņā ar to pašu procedūru.

2.   Maksimālo apjomu, zem kura dalībvalstis drīkst atturēties no tādu summu piemērošanas, kas saskaņā ar šo regulu jāpiešķir vai jāiekasē saistībā ar konkrētu saimniecisku darījumu, drīkst noteikt saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto kārtību, ja šādu summu atlikums ir mazāks par minēto maksimālo apjomu.

16. pants

1.   Komisijai palīdz komiteja, kas nodarbojas ar horizontālajiem jautājumiem, kuri saistīti ar tādu pārstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecību, uz ko neattiecas Līguma I pielikums (turpmāk “komiteja”).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

3.   Komiteja drīkst izskatīt jebkuru citu jautājumu, ko priekšsēdētājs tai nodevis vai nu pēc priekšsēdētāja paša iniciatīvas, vai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma.

17. pants

Pasākumus, kas vajadzīgi, lai šo regulu pielāgotu grozījumiem, kuri izdarīti Vienotajā TKO regulā tāpēc, lai saglabātu esošo režīmu, pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

18. pants

Preču kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes metodes un pārējos tehniskos noteikumus, kas vajadzīgi, lai tās identificētu vai lai noteiktu to sastāvu, pieņem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2658/87 10. panta 2. punktā minēto procedūru.

19. pants

Dalībvalstis paziņo Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai piemērotu šo regulu, no vienas puses, attiecībā uz importu, eksportu un, vajadzības gadījumā, pat uz preču ražošanu, un, no otras puses, attiecībā uz paredzētajiem administratīvajiem īstenošanas pasākumiem. Sīki izstrādātus noteikumus, kas jāievēro, paziņojot šo informāciju, nosaka saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

20. pants

Atceļ Regulu (EK) Nr. 3448/93.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu V pielikumā.

21. pants

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šīs regulas piemērošanu kazeīniem, uz ko attiecas KN kods 3501 10, un kazeinātiem un pārējiem kazeīna atvasinājumiem, uz ko attiecas KN kods 3501 90 90, atliek līdz turpmākam Padomes lēmumam.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

S. O. LITTORIN


(1)  2009. gada 22. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp.

(3)  Skat. IV pielikumu.

(4)  OV L 336, 23.12.1994., 22. lpp.

(5)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(6)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(7)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(8)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(9)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(10)  OV L 187, 26.7.1996., 18. lpp.


I PIELIKUMS

To lauksaimniecības produktu saraksts, kurus importējot, drīkst kompensēt cenu starpību starp pasaules tirgus cenām un Kopienas cenām  (1)

KN kods

Lauksaimniecības produktu apraksts

0401

Piens un krējums, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātāja piedevām

0402

Piens un krējums, iebiezināts vai ar cukura vai cita saldinātāja piedevām

ex 0403

Paniņas, raudzēts piens un krējums, jogurts, kefīrs un pārējie fermentētie un skābētie piena produkti, iebiezināti vai neiebiezināti, ar cukura vai cita saldinātāja piedevām vai bez tām, bez aromatizētājiem un bez augļu, riekstu vai kakao piedevām

0404

Iebiezinātas vai neiebiezinātas sūkalas, ar pievienotu cukuru vai citiem saldinātājiem vai bez tiem; produkti, kas sastāv no dabiskām piena sastāvdaļām, ar cukura vai cita saldinātāja piedevām vai bez tām, kas citur nav minēti

ex 0405

Sviests un pārējie tauki un eļļas, kas iegūti no piena

0709 90 60

Saldā kukurūza, svaiga vai atdzesēta

0712 90 19

Žāvēta saldā kukurūza, vesela, gabaliņos vai šķēlītēs sagriezta, sasmalcināta vai pulverveidā, bet bez tālākas apstrādes, izņemot saldās kukurūzas hibrīdu

10. nodaļa

Labība (2)

1701

Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze, cietā stāvoklī

1703

Melase, kas iegūta cukura ekstrakcijas vai rafinēšanas rezultātā


(1)  Lauksaimniecības produkti ņemti vērā, ja tie izmantoti nepārstrādātā stāvoklī vai pēc pārstrādes vai ja tos uzskata par izmantotiem to preču izgatavošanā, kas uzskaitītas II pielikuma 1. tabulā.

(2)  Izņemot speltas kviešus sējai, uz ko attiecas KN kods 1001 90 10, parasto kviešu un kviešu un rudzu maisījuma sēklas, uz ko attiecas KN kods 1001 90 91, miežu sēklas, uz ko attiecas KN kods 1003 00 10, kukurūzas sēklas, uz ko attiecas KN kodi 1005 10 11 – 1005 10 90, rīsus sējai, uz ko attiecas KN kods 1006 10 10 un hibrīdo sorgo sējai, uz ko attiecas KN kods 1007 00 10.


II PIELIKUMS

1.   Tabula

KN kods

Apraksts

ex 0403

Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukuru vai citiem saldinātājiem vai aromatizētājiem, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:

0403 10 51 līdz 0403 10 99

– Jogurti, aromatizēti vai ar augļu, riekstu vai kakao piedevu

0403 90 71 līdz 0403 90 99

– Citi, aromatizēti vai ar augļu, riekstu vai kakao piedevu

0405 20 10 līdz 0405 20 30

Ziežamie piena produkti ar tauku saturu 39 svara % vai vairāk, bet ne vairāk kā 75 %

0710 40 00

Saldēta cukurkukurūza (termiski neapstrādāta vai apstrādāta tvaicējot vai vārot ūdenī)

0711 90 30

Īslaicīgai glabāšanai iekonservēta cukurkukurūza (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservantu šķīdumā), kas nav derīga tūlītējai lietošanai pārtikā

ex 1517

Margarīns; pārtikas maisījumi vai izstrādājumi no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu 15. nodaļas tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pozīcijā 1516 minētie pārtikas tauki vai eļļas, vai to frakcijas:

1517 10 10

– Margarīns (izņemot šķidro margarīnu), kas satur vairāk nekā 10 svara %, bet ne vairāk kā 15 svara % piena tauku

1517 90 10

– Citi, kas satur vairāk nekā 10 svara %, bet ne vairāk kā 15 svara % piena tauku

1702 50 00

Ķīmiski tīra fruktoze

ex 1704

Cukura konditorejas izstrādājumi (tostarp baltā šokolāde) bez kakao piedevas, izņemot lakricas ekstraktu, kas satur vairāk nekā 10 svara % saharozes, bet nesatur citu vielu piedevas, un uz ko attiecas KN kods 1704 90 10

1806

Šokolāde un citi pārtikas produkti ar kakao piedevu

1901

Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai satur mazāk nekā 40 svara % kakao, rēķinot pilnīgi attaukotu vielu, un kas nav minēti vai iekļauti kaut kur citur; no precēm ar pozīciju numuriem no 0401 līdz 0404 gatavoti pārtikas izstrādājumi, kas nesatur kakao vai satur mazāk nekā 5 svara % kakao, rēķinot pilnīgi attaukotu vielu, un kuri nav minēti vai iekļauti citur

ex 1902

Pastas izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai pagatavoti ar citu paņēmienu, kā spageti, makaroni, nūdeles, lazanja, klimpas, itāļu pelmeņi, pildīti makaroni, kuskuss, sagatavots vai nesagatavots, izņemot pildītos pastas izstrādājumus, uz ko attiecas KN kodi 1902 20 10 un 1902 20 30

1903 00 00

Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā

1904

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); labība (izņemot kukurūzu) graudu vai pārslu veidā vai citādi pārstrādātus graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāta vai citādi sagatavota, kas nav minēta vai iekļauta citur

1905

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, tukšas kapsulas, kuras izmanto farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti

2001 90 30

Cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata), sagatavota vai konservēta ar etiķi vai etiķskābi

2001 90 40

Jamss, saldie kartupeļi un tamlīdzīgas pārtikas augu daļas, kas satur 5 svara % vai vairāk cietes un ir sagatavoti vai konservēti ar etiķi vai etiķskābi

2004 10 91

Saldēti kartupeļi, sagatavoti vai konservēti bez etiķa vai etiķskābes, izņemot pozīcijā 2006 minētos produktus, miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā

2004 90 10

Saldēta cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata), sagatavota vai konservēta bez etiķa vai etiķskābes, izņemot pozīcijā 2006 minētos produktus

2005 20 10

Nesaldēti kartupeļi, sagatavoti vai konservēti bez etiķa vai etiķskābes, izņemot pozīcijā 2006 minētos produktus, miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā

2005 80 00

Nesaldēta cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata), sagatavota vai konservēta bez etiķa vai etiķskābes, izņemot pozīcijā 2006 minētos produktus

2008 99 85

Kukurūza, izņemot cukukurūzu (Zea mays var. saccharata), kas ir sagatavota vai konservēta citādi, un bez spirta vai cukura piedevas

2008 99 91

Jamss, saldie kartupeļi un tamlīdzīgas pārtikas augu daļas, kas satur 5 svara % vai vairāk cietes un ir sagatavoti vai konservēti citādi, un bez spirta vai cukura piedevas

2101 12 98

Izstrādājumi, kuru pamatā ir kafija

2101 20 98

Izstrādājumi, kuru pamatā ir tēja vai mate

2101 30 19

Grauzdēti kafijas aizstājēji, izņemot grauzdētus cigoriņus

2101 30 99

Grauzdētu kafijas aizstājēju ekstrakti, esences un koncentrāti, izņemot grauzdētu cigoriņu ekstraktus, esences un koncentrātus

2102 10 31 un 2102 10 39

Maizes raugs, žāvēts vai nežāvēts

2105 00

Saldējums vai cits pārtikas ledus, ar kakao piedevu vai bez tās

ex 2106

Pārtikas produkti, kas nav minēti vai iekļauti citur, uz ko neattiecas KN kodi 2106 10 20, 2106 90 20 un 2106 90 92 un kas nav aromatizēti vai iekrāsoti cukura sīrupi

2202 90 91 un 2202 90 95 un 2202 90 99

Citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot pozīcijā 2009 minētās augļu vai dārzeņu sulas, kas satur pozīcijās no 0401 līdz 0404 minētos produktus vai taukus, kuri iegūti no pozīcijās no 0401 līdz 0404 minētajiem produktiem

2905 43 00

Mannīts

2905 44

Glicīts (sorbīts)

ex 3302

Smaržīgu vielu maisījumi un maisījumi (tostarp spirta šķīdumi) uz vienas tādas vielas vai vairāku tādu vielu pamata, kurus izmanto par izejvielām rūpniecībā; pārējie maisījumi uz smaržvielu pamata, kurus izmanto dzērienu ražošanā

3302 10 29

Citi, ko izmanto dzērienu rūpniecībā un kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturo dzērienu, ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, kas nav lielāka par 0,5 %, un uz ko neattiecas KN kods 3302 10 21

ex 3501

Kazeīns, kazeināti un citi kazeīna atvasinājumi

ex 3505 10

Dekstrīni un citas modificētas cietes, izņemot esterificētas vai ēterificētas cietes, uz ko attiecas KN kods 3505 10 50

3505 20

Līmes uz cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes bāzes

3809 10

Apretēšanas līdzekļi, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citi līdzekļi un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kuru pamatā ir vielas ar cietes īpašībām, un kas nav minēti vai iekļauti citur

3824 60

Sorbīts, izņemot apakšpozīcijā 2905 44 minēto


2.   Tabula

KN kods

Apraksts

ex 0505

Ādas un citas putnu daļas ar spalvām vai dūnām, spalvas un to daļas (arī ar apgrieztām malām) un dūnas bez tālākas apstrādes, izņemot tīrīšanu, dezinficēšanu vai apstrādāšanu uzglabāšanai; putnu spalvu vai to daļu pulveris un atlikumi:

0505 10 90

– Putnu spalvas, ko izmanto pildījumam; dūnas, izņemot neapstrādātas

0505 90

– Citi

0511 99 39

Dabīgi dzīvnieku izcelsmes sūkļi, izņemot neapstrādātus

1212 20 00

Jūras aļģes un citas aļģes, svaigas, dzesinātas, saldētas vai žāvētas, maltas vai nemaltas, izņemot tās, ko izmanto farmācijā vai lieto pārtikā

ex 1302

Augu sulas un ekstrakti; pektīni, pektināti un pektāti; agars un citi no augu produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti:

1302 12 00

Augu sulas un ekstrakti no lakricas

1302 13 00

Augu sulas un ekstrakti no apiņiem

1302 19 80

Augu sulas un ekstrakti, izņemot augu sulas un ekstraktus no lakricas, apiņiem, vaniļas oleosveķiem un opija

ex 1302 20

Pektāti

1302 31 00

Agars, modificēts vai ne

1302 32 10

Recinātāji un biezinātāji, modificēti vai ne, ko iegūst no ceratoniju augļiem vai sēklām

1505

Vilnas tauki un taukvielas, ko iegūst no tiem (tostarp lanolīns)

1506

Citādi dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas, rafinēti vai nē, bet ķīmiski nemodificēti

ex 1515 90 11

Jojobas eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nē, bet ķīmiski nemodificētas

1516 20 10

Hidrogenēta rīcineļļa, t. s. opālvasks

1517 90 93

Pārtikas maisījumi vai izstrādājumi, ko izmanto veidņu atbrīvošanai

ex 1518

Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas vai to frakcijas, kausēti, oksidēti, dehidrēti, sulfurēti, caurpūsti, polimerizēti ar siltumu vakuumā vai inertā gāzē vai ķīmiski modificēti ar kādu citu paņēmienu, izņemot pozīcijā 1516 minētos; dzīvnieku vai augu tauku un eļļu vai dažādu tauku un eļļu, kas minēti 15. nodaļā, frakciju nepārtikas maisījumi vai produkti, kas citur nav minēti vai iekļauti; izņemot eļļas, uz ko attiecas KN kodi 1518 00 31 un 1518 00 39

1520 00 00

Neapstrādāts glicerīns; glicerīna ūdeņi un glicerīna sārmi

1521

Krāsoti vai nekrāsoti, rafinēti vai nerafinēti augu vaski (izņemot triglicerīdus), bišu vasks, pārējo kukaiņu vaski un spermaceti

1522 00 10

Trāns

1702 90 10

Ķīmiski tīra maltoze

1704 90 10

Lakricas ekstrakts, kas satur vairāk nekā 10 svara % saharozes, bet bez citām piedevām

1803

Kakao pasta, attaukota vai neattaukota

1804 00 00

Kakao sviests, tauki un eļļa

1805 00 00

Kakao pulveris bez cukura un citu saldinātāju piedevas

2001 90 60

Palmu galotņu pumpuri, sagatavoti vai konservēti ar etiķi vai etiķskābi

ex 2008

Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, pagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu:

2008 11 10

– Zemesriekstu sviests

2008 91 00

– Palmu galotņu pumpuri

ex 2101

Kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi, kuru pamatā ir tādi produkti; grauzdēti cigoriņi un to ekstrakti, esences un koncentrāti, izņemot izstrādājumus, uz ko attiecas KN kodi 2101 12 98, 2101 20 98, 2101 30 19 un 2101 30 99

2102 10

Aktīvais raugs:

2102 10 10

– Kultūrraugs

2102 10 90

– Cits, izņemot maizes raugu

2102 20

Neaktīvais raugs; citi nedzīvi vienšūnas mikroorganismi

2102 30 00

Gatavi cepamie pulveri

2103

Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes

2104

Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi

ex 2106

Pārtikas izstrādājumi, kas citur nav minēti vai ietverti:

2106 10

– – Proteīna koncentrāti un teksturētas proteīnu vielas:

2106 10 20

– – Kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk nekā 1,5 svara % piena tauku, 5 svara % saharozes vai izoglikozes, 5 svara % glikozes vai cietes

2106 90

– Citi:

2106 90 20

– – Alkoholisko preparātu maisījumi, kuru pamatā nav smaržvielas un kas paredzēti dzērienu ražošanai

2106 90 92

– – Citi izstrādājumi, kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk nekā 1,5 svara % piena tauku, 5 svara % saharozes vai izoglikozes, 5 svara % glikozes vai cietes

2201 10

Ūdeņi, tostarp dabīgie vai mākslīgie minerālūdeņi un gāzētie ūdeņi, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, nearomatizēti

2202 10 00

Ūdeņi, tostarp minerālūdeņi un gāzētie ūdeņi, ar cukura vai citu saldinātāju vai aromātisko vielu piedevu

2202 90 10

Citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot pozīcijās 2009 minētās augļu un dārzeņu sulas, izņemot pozīcijās no 0401 līdz 0404 minētos produktus vai taukus, kas iegūti no pozīcijās no 0401 līdz 0404 minētajiem produktiem

2203 00

Iesala alus

2205

Vermuts un citi svaigo vīnogu vīni ar augu vai aromātisko vielu piedevu

ex 2207

Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp. % vai vairāk; etilspirts un citi spirti, denaturēti, ar jebkādu spirta tilpumkoncentrāciju, izņemot spirtus, kas iegūti no lauksaimniecības produktiem, kuri uzskaitīti Līguma I pielikumā

ex 2208

Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju mazāk nekā 80 tilp. %, kas nav iegūts no lauksaimniecības produktiem, kuri uzskaitīti Līguma I pielikumā; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni

2402

Cigāri, cigāri ar nogrieztiem galiem, cigarillas un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem

2403

Citādi tabakas izstrādājumi un tabakas izstrādājumu aizstājēji; “homogenizēta” vai “atjaunota” tabaka; tabakas ekstrakti un esences

3301 90 21

Ekstrahēti lakricas un apiņu oleosveķi

3301 90 30

Ekstrahēti oleosveķi, kas nav no lakricas un apiņiem

ex 3302

Smaržvielu maisījumi un maisījumi (tostarp spirta šķīdumi) uz vienas tādas vielas vai vairāku tādu vielu pamata, ko izmanto par izejvielām rūpniecībā; pārējie preparāti uz smaržvielu pamata, kurus izmanto dzērienu ražošanā:

3302 10 10

– ko izmanto dzērienu rūpniecībā un kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturo dzērienu, ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju lielāku par 0,5 %

3302 10 21

– ko izmanto dzērienu rūpniecībā un kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturo dzērienu, ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, kas nav lielāka par 0,5 tilp. %, un kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai satur mazāk nekā 1,5 % piena tauku, 5 % saharozes vai izoglikozes, 5 % glikozes vai cietes

3823

Rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; skābās eļļas no rafinēšanas; rūpnieciskie alifātiskie spirti


III PIELIKUMS

KN kods

Preču apraksts

0403 10 51 līdz 0403 10 99

Jogurti, aromatizēti vai ar augļu, riekstu vai kakao piedevu

0403 90 71 līdz 0403 90 99

Paniņas, rūgušpiens un krējums, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, aromatizēti vai ar augļu, riekstu vai kakao piedevu

0710 40 00

Saldēta cukurkukurūza (termiski neapstrādāta vai apstrādāta, tvaicējot vai vārot ūdenī)

0711 90 30

Īslaicīgai glabāšanai iekonservēta cukurkukurūza (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservantu šķīdumā), kas nav derīga tūlītējai lietošanai pārtikā

1517 10 10

Margarīns (izņemot šķidro margarīnu), kas satur vairāk nekā 10 svara %, bet ne vairāk kā 15 svara % piena tauku

1517 90 10

Citi pārtikas maisījumi vai izstrādājumi no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu 15. nodaļas tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pozīcijā Nr. 1516 minētie pārtikas tauki vai eļļas, vai to frakcijas, un kas satur vairāk nekā 10 svara %, bet ne vairāk kā 15 svara % piena tauku

1702 50 00

Ķīmiski tīra fruktoze

2005 80 00

Nesaldēta cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata), sagatavota vai konservēta bez etiķa vai etiķskābes, izņemot pozīcijā 2006 minētos:

2905 43 00

Mannīts:

2905 44

D-glicīts (sorbīts):

 

– ūdens šķīdumā:

2905 44 11

– – kas satur 2 svara % vai mazāk D-mannīta, rēķinot pēc D-glicīta satura

2905 44 19

– – citi

 

– citi:

2905 44 91

– – kas satur 2 svara % vai mazāk D-mannīta, rēķinot pēc D-glicīta satura

2905 44 99

– – citi

3505 10 10

Dekstrīns

3505 10 90

Citas modificētas cietes, kas nav dekstrīni, izņemot esterificētas vai ēterificētas cietes

 

Līmes uz cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes bāzes:

3505 20 10

– kas satur mazāk nekā 25 svara % cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes

3505 20 30

– kas satur 25 svara % vai vairāk, bet mazāk nekā 55 svara % cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes

3505 20 50

– kas satur 55 svara % vai vairāk, bet mazāk nekā 80 svara % cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes

3505 20 90

– kas satur 80 svara % vai vairāk cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes

3809 10

Apretēšanas līdzekļi, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citi līdzekļi un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kuri izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kuru pamatā ir vielas ar cietes īpašībām, un kuri nav minēti vai iekļauti citur:

3824 60

Sorbīts, izņemot to, uz kuru attiecas KN kods 2905 44:


IV PIELIKUMS

Atceltā regula ar turpmāko grozījumu sarakstu

Padomes Regula (EK) Nr. 3448/93

(OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp.)

Padomes Regula (EK) Nr. 1097/98

(OV L 157, 30.5.1998., 1. lpp.)

Komisijas Regula (EK) Nr. 2491/98

(OV L 309, 19.11.1998., 28. lpp.)

Padomes Regula (EK) Nr. 2580/2000

(OV L 298, 25.11.2000., 5. lpp.)


V PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 3448/93

Šī regula

1. panta 1. punkts

1. pants

1. panta 2. punkta pirmās daļas ievadfrāze

2. panta 1. punkta pirmās daļas ievadfrāze

1. panta 2. punkta pirmās daļas pirmais un otrais ievilkums

2. panta 1. punkta pirmās daļas a) un b) punkts

1. panta 2. punkta otrā daļa

2. panta 1. punkta otrā daļa

1. panta 2.a punkts

2. panta 2. punkts

1. panta 3. punkts

3. pants

2. pants

4. pants

4. pants

5. pants

6. panta 1., 2. un 3. punkts

6. panta 1., 2. un 3. punkts

6. panta 4. punkta pirmā daļa

6. panta 4. punkta pirmā daļa

6. panta 4. punkta otrās daļas ievadfrāze

6. panta 4. punkta otrās daļas ievadfrāze

6. panta 4. punkta otrās daļas pirmais, otrais un trešais ievilkums

6. panta 4. punkta otrās daļas a), b) un c) apakšpunkts

6. panta 5. un 6. punkts

6. panta 5. un 6. punkts

7. panta 1. punkts

7. panta 1. punkts

7. panta 2. punkta ievadfrāze

7. panta 2. punkta ievadfrāze

7. panta 2. punkta pirmais, otrais un trešais ievilkums

7. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkts

7. panta 3. un 4. punkts

7. panta 3. un 4. punkts

8. panta 1. punkts

8. panta 1. punkts

8. panta 2. punkta pirmās daļas ievadfrāze

8. panta 2. punkta pirmās daļas ievadfrāze

8. panta 2. punkta pirmās daļas pirmais un otrais ievilkums

8. panta 2. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkts

8. panta 2. punkta otrā daļa

8. panta 2. punkta otrā daļa

8. panta 3. līdz 6. punkts

8. panta 3. līdz 6. punkts

9. un 10. pants

9. un 10. pants

10.a pants

11. pants

11. pants

12. pants

12. panta 2. punkts

13. panta 1. punkts

12. panta 3. punkts

13. panta 2. punkts

13. panta 1. punkts

14. panta pirmā daļa

13. panta 2. punkts

14. panta otrā un trešā daļa

14. pants

15. pants

16. panta 1. un 2. punkts

16. panta 1. un 2. punkts

16. panta 3. punkts

17. pants

16. panta 3. punkts

18. pants

17. pants

19. pants

18. pants

20. pants

19. pants

21. pants

20. pants

22. pants

21. pants

A pielikums

I pielikums

B pielikums

II pielikums

C pielikums

III pielikums

IV pielikums

V pielikums


15.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/27


PADOMES REGULA (EK) Nr. 1217/2009

(2009. gada 30. novembris),

ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Kopienā

(kodificēta versija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. panta 2. punkta trešo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Padomes Regula Nr. 79/65/EEK (1965. gada 15. jūnijs), ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Ekonomikas kopienā (2), ir vairākkārt būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu labad būtu lietderīgi veikt attiecīgās regulas kodifikāciju.

(2)

Kopējās lauksaimniecības politikas attīstībai ir nepieciešama pieejama objektīva un būtiska informācija par ienākumiem dažādu lauku saimniecību kategorijās un par saimniecisko darbību to kategoriju saimniecībās, kurām nepieciešama īpaša uzmanība Kopienas līmenī.

(3)

Lauku saimniecību grāmatvedības pārskati ir galvenais būtiskas informācijas avots ienākumu novērtēšanai lauku saimniecībās vai to saimnieciskās darbības izpētei.

(4)

Savāktie dati būtu jāiegūst no lauku saimniecībām, kas īpaši un piemēroti atlasītas saskaņā ar vispārējiem noteikumiem, un šiem datiem būtu jābalstās uz pārbaudāmiem faktiem. Šādiem datiem būtu jāatspoguļo tehniskie, ekonomiskie un sociālie apstākļi attiecīgajās saimniecībās, tiem jābūt ņemtiem no individuālām saimniecībām, pieejamiem, cik ātri vien iespējams, tiem jābalstās uz vienādām definīcijām, jāatbilst vienotai formai un jābūt lietojamiem Komisijai jebkurā laikā un pilnā apjomā.

(5)

Šos mērķus var sasniegt tikai ar Kopienas tīkla palīdzību lauku saimniecību grāmatvedības datu savākšanai (turpmāk “datu tīkls”), kurš balstās uz katrā dalībvalstī esošajiem lauku saimniecību grāmatvedības birojiem, bauda iesaistīto pušu uzticību un paļaujas uz to brīvprātīgu piedalīšanos.

(6)

Lai iegūtu Kopienas līmenī pietiekami homogēnus grāmatvedības datus, saimniecības, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, būtu jāsadala starp dažādajiem apgabaliem un dažādajām saimniecību kategorijām, balstoties uz apsekojamās jomas stratifikāciju, kas pamatojas uz Kopienas lauku saimniecību tipoloģiju, ko nosaka Komisijas Regula (EK) Nr. 1242/2008 (2008. gada 8. decembris) par Kopienas klasifikācijas izveidi lauku saimniecībām (4).

(7)

Datu tīkla apgabaliem, ciktāl iespējams, vajadzētu būt identiskiem ar tiem apgabaliem, ko izmanto citu reģionālo datu parādīšanai, kuri ir būtiski vadlīniju sniegšanā kopējai lauksaimniecības politikai.

(8)

Pārvaldības apstākļu dēļ Komisijai vajadzētu būt tiesībām pēc kādas dalībvalsts lūguma izdarīt grozījumus dalībvalstu apgabalu sarakstā.

(9)

Datu tīkla apsekojamajai jomai būtu jāietver visas noteikta ekonomiskā lieluma lauku saimniecības, neatkarīgi no kādas blakus nodarbošanās, ko uzņēmums varētu veikt. Šī joma būtu periodiski jāpārskata, ņemot vērā jaunos Saimniecību struktūru apsekojuma datus.

(10)

Saimniecības, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, būtu jāatlasa saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti saistībā ar atlases plānu, kurš vērsts uz to, lai apsekojamajā jomā iegūtu tipisku grāmatvedības paraugu.

(11)

Ņemot vērā iegūto pieredzi, vēlams, lai svarīgākos lēmumus attiecībā uz saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, atlasi, jo īpaši atlases plāna izveidošanā, pieņemtu valstu līmenī. Tāpēc šajā līmenī jārada par šo uzdevumu atbildīga organizācija. Dalībvalstis, kurās ir vairāki apgabali, tomēr var pēc atlases saglabāt reģionālās komitejas.

(12)

Valsts sakaru aģentūrai būtu jāspēlē svarīga loma datu tīkla vadīšanā.

(13)

Izvēloties lauku saimniecības un analizējot un novērtējot savāktos datus, jāatsaucas uz datiem, kas iegūti no citiem avotiem.

(14)

Lauksaimnieki būtu jāpārliecina, ka viņu grāmatvedības pārskati un visas citas individuālās ziņas, kas iegūtas saskaņā ar šo regulu, netiks izmantotas nodokļu iekasēšanas nolūkos vai tādos nolūkos, kas šajā regulā nav paredzēti, un ka personas, kas piedalās vai ir piedalījušās Kopienas lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla darbā, šīs ziņas neizpaudīs.

(15)

Komisijai, lai pārliecinātos par savākto datu objektivitāti un būtiskumu, būtu jāspēj iegūt visas nepieciešamās ziņas attiecībā uz veidu, kādā organizācijas, kurām uzticēts izvēlēties lauku saimniecības un grāmatvedības birojus, kuri piedalās Kopienas lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklā, pilda savus pienākumus un, ja vajadzīgs, nosūtīt ekspertus darbam uz vietām sadarbībā ar kompetentajām valsts iestādēm.

(16)

Datu tīkls ir noderīgs instruments, kas ļauj Kopienai attīstīt kopējo lauksaimniecības politiku, un tādēļ tas kalpo gan dalībvalstīm, gan Kopienai. Tādēļ izmaksām saistībā ar datorsistēmām, no kurām tīkls darbojas, un pētījumu un citu tīkla aspektu attīstības izmaksām jābūt atbilstīgām Kopienas finansējuma saņemšanai.

(17)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

KOPIENAS LAUKU SAIMNIECĪBU GRĀMATVEDĪBAS DATU TĪKLA IZVEIDOŠANA

1. pants

1.   Kopējās lauksaimniecības politikas vajadzībām tiek izveidots Kopienas tīkls lauku saimniecību grāmatvedības datu savākšanai (turpmāk “datu tīkls”).

2.   Datu tīkla nolūks ir vākt grāmatvedības datus, kas jo īpaši vajadzīgi:

a)

to lauku saimniecību ienākumu noteikšanai, kas atrodas 5. pantā definētajā apsekojamajā jomā; un

b)

lauku saimniecību saimnieciskās darbības analīzei.

3.   Saskaņā ar šo regulu iegūtie dati kalpo galvenokārt par pamatu Komisijas ziņojumiem par situāciju lauksaimniecībā un lauksaimniecības tirgos, kā arī par saimniecību ienākumiem Kopienā. Ziņojumus katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, jo īpaši ikgadējai lauksaimniecības produktu cenu noteikšanai.

2. pants

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“uzņēmējs” ir fiziska persona, kas ir atbildīga par lauku saimniecības ikdienas vadīšanu;

b)

“saimniecības kategorija” ir lauku saimniecību grupa, kas pieder vienām un tām pašām kategorijām attiecībā uz saimniekošanas tipu un ekonomisko lielumu, kā noteikts Kopienas lauku saimniecību tipoloģijā, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1242/2008;

c)

“saimniecība, kas iesniedz pārskatu” ir jebkura lauku saimniecība, kura iesniedz pārskatus datu tīkla vajadzībām;

d)

“apgabals” ir dalībvalsts teritorija vai kāda tās daļa, kas noteikta ar nolūku izvēlēties saimniecības, kas iesniedz pārskatus; šo apgabalu saraksts atrodas I pielikumā;

e)

“grāmatvedības dati” ir jebkuri tehniskie, finanšu vai saimnieciskie dati, kas attiecas uz lauku saimniecību un kas iegūti no grāmatvedības pārskatiem, kuras ieraksti veikti sistemātiski un regulāri visu atskaites gadu.

3. pants

Pēc kādas dalībvalsts lūguma apgabalu sarakstu groza saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru, ja šis lūgums attiecas uz šīs konkrētās dalībvalsts apgabaliem.

II   NODAĻA

LAUKU SAIMNIECĪBU IENĀKUMU NOTEIKŠANA

4. pants

Šī nodaļa attiecas uz grāmatvedības datu vākšanu ar nolūku veikt ikgadēju lauku saimniecību ienākumu noteikšanu.

5. pants

1.   Regulas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā apsekojamā joma aptver lauku saimniecības, kuru ekonomiskais lielums ir vienāds ar euro izteikto slieksni, kas atbilst vienai no zemākajām ekonomikas lieluma grupas robežvērtībām, kā noteikts Kopienas tipoloģijā, vai lielāks par to.

2.   Lai lauku saimniecību varētu akceptēt kā saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, tā atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tās ekonomiskais lielums ir vienāds ar slieksni, kas noteikts saskaņā ar 1. punktu, vai lielāks par to;

b)

to apsaimnieko lauksaimnieks, kas veic grāmatvedību, vai labprāt nodarbojas ar saimniecības grāmatvedību un spēj to darīt, kā arī labprāt atļauj savas saimniecības datus darīt pieejamus Komisijai;

c)

tā kopā ar citām saimniecībām katra apgabala līmenī ir tipiska apsekojamajai jomai.

3.   Maksimālais tādu saimniecību skaits Kopienā, kuras iesniedz pārskatus, ir 105 000 saimniecības.

4.   Sīkākus šā panta piemērošanas noteikumus, un jo īpaši ekonomiskā lieluma slieksni un saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, skaitu apgabalā, pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru.

6. pants

1.   Katra dalībvalsts izveido datu tīkla valsts komiteju (turpmāk “valsts komiteja”).

2.   Valsts komiteja ir atbildīga par saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, atlasi. Šim nolūkam tās pienākumi jo īpaši ietver:

a)

saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, atlases plāna apstiprināšanu, norādot jo īpaši saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, sadalījumu pa saimniecību kategorijām un sīkākus noteikumus minēto saimniecību atlasei;

b)

ziņojuma apstiprināšanu par saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, atlases plāna īstenošanu.

3.   Valsts komitejas priekšsēdētāju ieceļ dalībvalsts no šīs komitejas biedriem.

Valsts komitejas lēmumi ir vienbalsīgi. Ja to neizdodas panākt, lēmumus pieņem dalībvalsts norādītā iestāde.

4.   Dalībvalstis, kurām ir vairāki apgabali, var katram no tās jurisdikcijā esošajiem apgabaliem izveidot datu tīkla reģionālo komiteju (turpmāk “reģionālā komiteja”).

Reģionālās komitejas pienākums jo īpaši ir sadarboties ar 7. pantā minēto sakaru aģentūru, atlasot saimniecības, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus.

5.   Sīkākus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru.

7. pants

1.   Katra dalībvalsts nosaka sakaru aģentūru, kuras pienākumi ir:

a)

informēt valsts komiteju, reģionālās komitejas un uzskaitvedības birojus par precīziem piemērošanas noteikumiem, kas uz tiem attiecas, un nodrošināt pareizu šo noteikumu īstenošanu;

b)

sastādīt un iesniegt valsts komitejai apstiprināšanai un pēc tam nosūtīt Komisijai:

i)

saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, atlases plānu, kas izveidots, pamatojoties uz jaunākajiem statistikas datiem, kas iesniegti atbilstoši Kopienas lauku saimniecību tipoloģijai;

ii)

ziņojumu par saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, atlases plāna īstenošanu;

c)

sastādīt:

i)

saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, sarakstu;

ii)

to uzskaitvedības biroju sarakstu, kuri vēlas un spēj sagatavot saimniecību atskaites saskaņā ar 10. un 15. pantā paredzētajiem līgumu nosacījumiem;

d)

savākt saimniecību atskaites, kuras tai nosūtījuši uzskaitvedības biroji, un, pamatojoties uz kopēju pārbaudes programmu, pārliecināties, ka tās ir pienācīgi aizpildītas;

e)

tūlīt pēc pārbaudes pārsūtīt Komisijai pienācīgi aizpildītās saimniecību atskaites;

f)

nodot valsts komitejai, reģionālajām komitejām un uzskaitvedības birojiem 17. pantā paredzētos informācijas pieprasījumus un pārsūtīt attiecīgās atbildes Komisijai.

2.   Sīkākus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem atbilstoši 18. panta 2. punktā minētajai procedūrai.

8. pants

1.   Katra saimniecība nosūta individuālu un anonīmu saimniecības pārskatu.

2.   Grāmatvedības datiem, ko sniedz katrs saimniecības pārskats, jābūt tādiem, ka iespējams:

raksturot saimniecību, kas iesniedz pārskatu, atsaucoties uz tās produkcijas faktoru galvenajiem elementiem,

novērtēt saimniecības dažādu veidu ienākumus,

ar pēkšņām pārbaudēm pārbaudīt sniegtās informācijas patiesumu.

3.   Saimniecības pārskatā norādāmo grāmatvedības datu tipu, formu, kādā šos datus iesniedz un ar tiem saistītās definīcijas un norādījumus nosaka saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru.

9. pants

Lauksaimnieks, kura saimniecība ir izvēlēta par saimniecību, kas iesniedz pārskatu, izvēlas no sadarbības aģentūras šim nolūkam sagatavota saraksta grāmatvedības biroju, kas vēlētos sagatavot pārskatu viņa saimniecībai saskaņā ar 10. pantā paredzētajiem līguma nosacījumiem.

10. pants

1.   Dalībvalsts ir atbildīga par to, ka katru gadu tās noteiktā kompetentā iestāde un katrs saskaņā ar 9. pantu izvēlētais grāmatvedības birojs noslēdz līgumu. Šajā līgumā grāmatvedības birojs par standarta samaksu uzņemas aizpildīt saimniecību pārskatu atbilstoši 8. panta noteikumiem.

2.   Līguma, kas minēts 1. punktā, nosacījumus, kuriem jābūt vienādiem visās dalībvalstīs, nosaka saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru.

3.   Ja grāmatvedības biroja pienākumus veic administratīvs departaments, tam par veicamajiem pienākumiem paziņo pa parastajiem administratīvajiem kanāliem.

III   NODAĻA

GRĀMATVEDĪBAS DATU SAVĀKŠANA LAUKU SAIMNIECĪBU SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS ANALĪZEI

11. pants

Šī nodaļa attiecas uz grāmatvedības datu vākšanu lauku saimniecību saimnieciskās darbības analīzei.

12. pants

Saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka:

1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētos analīžu subjektus,

sīkākus noteikumus attiecībā uz saimniecību, kas iesniedz pārskatu, izvēli un skaitu, kurus nosaka atbilstoši katras atsevišķās analīzes mērķiem.

13. pants

1.   Katra saimniecība, kas ir izvēlēta atbilstoši noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 12. panta otro ievilkumu, nosūta īpašu saimniecības pārskatu, kas ir individuāls attiecīgajai saimniecībai un anonīms. Saimniecības pārskats ietver 8. panta 2. punktā norādītos grāmatvedības datus un citu grāmatvedības informāciju un sīkākas detaļas, kas varētu būt vajadzīgas katrai atsevišķajai analīzei.

2.   Īpašajā saimniecības pārskatā norādāmo grāmatvedības datu tipu, formu, kādā šos datus iesniedz, un ar to saistītās definīcijas un norādījumus nosaka saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru.

3.   Īpašos saimniecību pārskatus aizpilda dažādie grāmatvedības biroji, kas izvēlēti saskaņā ar 14. pantu.

14. pants

Lauksaimnieks, kura saimniecība ir izvēlēta atbilstoši noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 12. panta otro ievilkumu, izvēlas no sadarbības aģentūras šim nolūkam sagatavota saraksta grāmatvedības biroju, kas vēlētos sagatavot īpašo pārskatu viņa saimniecībai atbilstoši 15. pantā noteiktajiem līguma nosacījumiem.

15. pants

1.   Dalībvalsts ir atbildīga par to, ka tās noteiktā kompetentā iestāde un katrs saskaņā ar 14. pantu izvēlētais grāmatvedības birojs noslēdz līgumu. Šajā līgumā grāmatvedības birojs par standarta samaksu uzņemas aizpildīt īpašos saimniecību pārskatus atbilstoši 13. panta nosacījumiem.

2.   Līguma, kas minēts 1. punktā, nosacījumus, kuriem jābūt vienādiem visās dalībvalstīs, nosaka saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru.

Papildu nosacījumus, ko dalībvalstis var šajā līgumā iekļaut, nosaka saskaņā ar to pašu procedūru.

3.   Ja grāmatvedības biroja pienākumus veic administratīvs departaments, tam par veicamajiem pienākumiem paziņo pa parastajiem administratīvajiem kanāliem.

IV   NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

16. pants

1.   Individuālos grāmatvedības datus un citu individuālu informāciju, kas iegūta, īstenojot šo regulu, ir aizliegts izmantot nodokļu uzlikšanas nolūkiem, kā arī to atklāt un izmantot tādiem nolūkiem, kas nav paredzēti 1. pantā.

2.   Personām, kuras piedalās vai ir piedalījušās datu tīkla darbā, aizliegts izpaust individuālos grāmatvedības datus vai jebkādus citas individuālās ziņas, kas iegūtas to pienākumu veikšanas laikā vai citādā veidā saistībā ar šiem pienākumiem.

3.   Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai sodītu par 2. punkta pārkāpumiem.

17. pants

1.   Valsts komitejas, reģionālo komiteju, sakaru aģentūras un uzskaitvedības biroju pienākums ir to attiecīgajās atbildības jomās sniegt Komisijai visu informāciju, ko tā var pieprasīt attiecībā uz viņu pienākumu pildīšanu saskaņā ar šo regulu.

Šādus informācijas pieprasījumus valsts komitejai, reģionālajām komitejām vai uzskaitvedības birojiem, kā arī attiecīgās atbildes nosūta rakstveidā ar sakaru aģentūras starpniecību.

2.   Ja sniegtā informācija ir neadekvāta vai ja šī informācija nav sniegta pietiekami laicīgi, Komisija sadarbībā ar sadarbības aģentūru var nosūtīt ekspertus darbam uz vietas.

18. pants

1.   Komisijai palīdz Kopienas Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla komiteja (turpmāk “Kopienas komiteja”).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

3.   Ar Kopienas komiteju apspriežas šādos jautājumos:

a)

lai pārliecinātos, ka saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, atlases plāni saskan ar 5. panta noteikumiem;

b)

lai analizētu un novērtētu datu tīkla sniegtos ikgadējos izvērtētos rezultātus, jo īpaši ņemot vērā datus, kas iegūti no citiem avotiem, inter alia, no saimniecību atskaitēm un statistikas vispār, un no valstu atskaitēm.

4.   Kopienas komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu, ko pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pārstāvja lūguma ierosina tās priekšsēdētājs.

Katra gada oktobrī tā aplūko Kopienas saimniecību ienākumu tendenci, jo īpaši ņemot vērā datu tīkla jaunākos rezultātus.

To regulāri informē par datu tīkla darbību.

5.   Priekšsēdētājs sasauc Kopienas komitejas sanāksmes.

Sekretariāta pakalpojumus Kopienu komitejai sniedz Komisija.

19. pants

1.   Eiropas Savienības kopbudžeta Komisijas iedaļā iekļaujamās apropriācijas atbilst:

a)

tās datu tīkla izmaksām, kas saistās ar maksājumiem grāmatvedības birojiem par to veiktajiem pienākumiem saskaņā ar 10. un 15. pantu;

b)

visām izmaksām saistībā ar Komisijas izmantotajām datorizētajām sistēmām dalībvalstu iesniegto grāmatvedības datu saņemšanai, pārbaudei, apstrādei un analīzei.

Izmaksas, kas minētas b) apakšpunktā, iekļauj, ja vajadzīgs, izmaksas par šo darbību rezultātu izplatīšanu un izmaksas par citu datu tīkla aspektu pētījumiem un attīstību.

2.   Izmaksas saistībā ar valsts komitejas, reģionu komiteju un sakaru aģentūru izveidošanu un darbību Kopienas budžetā neiekļauj.

20. pants

Regulu Nr. 79/65/EEK atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

21. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula ir saistoša kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

S. O. LITTORIN


(1)  2009. gada 20. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV 109, 23.6.1965., 1859/65. lpp.

(3)  Skat. II pielikumu.

(4)  OV L 335, 13.12.2008., 3. lpp.

(5)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.


I PIELIKUMS

Regulas 2. panta d) punktā minēto apgabalu saraksts

Beļģija

1.

Vlaanderen

2.

Bruxelles-Brussel

3.

Wallonie

Bulgārija

1.

Северозападен (Severozapaden)

2.

Северен централен (Severen tsentralen)

3.

Североизточен (Severoiztochen)

4.

Югозападен (Yugozapaden)

5.

Южен централен (Yuzhen tsentralen)

6.

Югоизточен (Yugoiztochen)

Tomēr Bulgāriju var uzskatīt par vienu apgabalu līdz 2009. gada 31. decembrim.

Čehijas Republika

uzskata par vienu apgabalu

Dānija

uzskata par vienu apgabalu

Vācija

1.

Schleswig-Holstein

2.

Hamburg

3.

Niedersachsen

4.

Bremen

5.

Nordrhein-Westfalen

6.

Hessen

7.

Rheinland-Pfalz

8.

Baden-Württemberg

9.

Bayern

10.

Saarland

11.

Berlin

12.

Brandenburg

13.

Mecklenburg — Vorpommern

14.

Sachsen

15.

Sachsen — Anhalt

16.

Thüringen

Igaunija

uzskata par vienu apgabalu

Īrija

uzskata par vienu apgabalu

Grieķija

1.

Μακεδονία — Θράκη

2.

Ήπειρος — Πελοπόννησος — Νήσοι Ιονίου

3.

Θεσσαλία

4.

Στερεά Ελλάς — Νήσοι Αιγαίου — Κρήτη

Spānija

1.

Galicia

2.

Asturias

3.

Cantabria

4.

País Vasco

5.

Navarra

6.

La Rioja

7.

Aragón

8.

Cataluña

9.

Baleares

10.

Castilla-León

11.

Madrid

12.

Castilla-La Mancha

13.

Comunidad Valenciana

14.

Murcia

15.

Extremadura

16.

Andalucía

17.

Canarias

Francija

1.

Île de France

2.

Champagne-Ardenne

3.

Picardie

4.

Haute-Normandie

5.

Centre

6.

Basse-Normandie

7.

Bourgogne

8.

Nord-Pas de Calais

9.

Lorraine

10.

Alsace

11.

Franche-Comté

12.

Pays de la Loire

13.

Bretagne

14.

Poitou-Charentes

15.

Aquitaine

16.

Midi-Pyrénées

17.

Limousin

18.

Rhône-Alpes

19.

Auvergne

20.

Languedoc-Roussillon

21.

Provence-Alpes-Côte d'Azur

22.

Corse

Itālija

1.

Piemonte

2.

Valle d'Aosta

3.

Lombardia

4.

Alto Adige

5.

Trentino

6.

Veneto

7.

Friuli — Venezia Giulia

8.

Liguria

9.

Emilia — Romagna

10.

Toscana

11.

Umbria

12.

Marche

13.

Lazio

14.

Abruzzi

15.

Molise

16.

Campania

17.

Puglia

18.

Basilicata

19.

Calabria

20.

Sicilia

21.

Sardegna

Kipra

uzskata par vienu apgabalu

Latvija

uzskata par vienu apgabalu

Lietuva

uzskata par vienu apgabalu

Luksemburga

uzskata par vienu apgabalu

Ungārija

1.

Közép-Magyarország

2.

Közép-Dunántúl

3.

Nyugat-Dunántúl

4.

Dél-Dunántúl

5.

Észak-Magyarország

6.

Észak-Alföld

7.

Dél-Alföld

Malta

uzskata par vienu apgabalu

Nīderlande

uzskata par vienu apgabalu

Austrija

uzskata par vienu apgabalu

Polija

1.

Pomorze i Mazury

2.

Wielkopolska i Śląsk

3.

Mazowsze i Podlasie

4.

Małopolska i Pogórze

Portugāle

1.

Norte e Centro

2.

Ribatejo-Oeste

3.

Alentejo e Algarve

4.

Açores e Madeira

Rumānija

1.

Nord-Est

2.

Sud-Est

3.

Sud-Muntenia

4.

Sud-Vest-Oltenia

5.

Vest

6.

Nord-Vest

7.

Centru

8.

București-Ilfov

Slovēnija

uzskata par vienu apgabalu

Slovākija

uzskata par vienu apgabalu

Somija

1.

Etelä-Suomi

2.

Sisä-Suomi

3.

Pohjanmaa

4.

Pohjois-Suomi

Zviedrija

1.

Dienvidzviedrijas un Centrālzviedrijas līdzenumi

2.

Dienvidzviedrijas un Centrālzviedrijas mežu un jauktie mežu un lauksaimniecības apgabali

3.

Ziemeļzviedrijas apgabali

Apvienotā Karaliste

1.

England — north region

2.

England — east region

3.

England — west region

4.

Wales

5.

Scotland

6.

Northern Ireland


II PIELIKUMS

Atceltā regula ar turpmāko grozījumu sarakstu

Padomes Regula (EEK) Nr. 79/65/EEK

(OV 109, 23.6.1965., 1859. lpp.)

 

1972. gada Pievienošanās akta I pielikuma II.A.4. punkts un II pielikuma II.D.1. punkts

(OV L 73, 27.3.1972., 59. lpp. un 125. lpp.)

 

Padomes Regula (EEK) Nr. 2835/72

(OV L 298, 31.12.1972., 47. lpp.)

 

Padomes Regula (EEK) Nr. 2910/73

(OV L 299, 27.10.1973., 1. lpp.)

 

1979. gada Pievienošanās akta I pielikuma II.A un II.G punkts

(OV L 291, 19.11.1979., 64. lpp. un 87. lpp.)

 

Padomes Regula (EEK) Nr. 2143/81

(OV L 210, 30.7.1981., 1. lpp.)

 

Padomes Regula (EEK) Nr. 3644/85

(OV L 348, 24.12.1985., 4. lpp.)

 

1985. gada Pievienošanās akts. I pielikuma XIV.i) punkts

(OV L 302, 15.11.1985., 235. lpp.)

 

Padomes Regula (EEK) Nr. 3768/85

(OV L 362, 31.12.1985., 8. lpp.)

tikai Pielikuma 2. punkts

Padomes Regula (EEK) Nr. 3577/90

(OV L 353, 17.12.1990., 23. lpp.)

tikai XVI pielikums

1994. gada Pievienošanās akta I pielikuma V.A.I punkts

(OV C 241, 29.8.1994., 117. lpp.)

 

Padomes Regula (EK) Nr. 2801/95

(OV L 291, 6.12.1995., 3. lpp.)

 

Padomes Regula (EK) Nr. 1256/97

(OV L 174, 2.7.1997., 7. lpp.)

 

Padomes Regula (EK) Nr. 806/2003

(OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.)

tikai II pielikuma 1. punkts

2003. gada Pievienošanās akta II pielikuma 6.A.1. punkts

(OV L 236, 23.9.2003., 346. lpp.)

 

Padomes Regula (EK) Nr. 2059/2003

(OV L 308, 25.11.2003., 1. lpp.)

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 660/2004

(OV L 104, 8.4.2004., 97. lpp.)

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1791/2006

(OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.)

tikai Pielikuma 5. nodaļas A iedaļas 1. punkts

Komisijas Regula (EK) Nr. 1469/2007

(OV L 329, 14.12.2007., 5. lpp.)

 


III PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula Nr. 79/65/EEK

Šī regula

1. un 2. pants

1. un 2. pants

2.a pants

3. pants

3. pants

4. pants

4. pants

5. pants

5. pants

6. pants

6. panta 1. punkta a) apakšpunkts

7. panta 1. punkta a) apakšpunkts

6. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmais ievilkums

7. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) daļa

6. panta 1. punkta b) apakšpunkta otrais ievilkums

7. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļa

6. panta 1. punkta c) apakšpunkta pirmais ievilkums

7. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) daļa

6. panta 1. punkta c) apakšpunkta otrais ievilkums

7. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) daļa

6. panta 1. punkta e), f) un g) apakšpunkts

7. panta 1. punkta e), f) un g) apakšpunkts

6. panta 2. punkts

7. panta 2. punkts

7. pants

8. pants

8. pants

9. pants

9. pants

10. pants

10. pants

11. pants

11. pants

12. pants

12. pants

13. pants

13. pants

14. pants

14. pants

15. pants

15. pants

16. pants

Article 16

17. pants

17. pants

18. pants

19. pants

18. panta 1., 2. un 3. punkts

20. panta 1. un 2. punkts

18. panta 4. un 5. punkts

21. panta pirmā un otrā daļa

18. panta 6. punkts

21. panta trešā daļa

22. pants

19. pants

23. pants

20. pants

21. pants

Pielikums

I pielikums

II pielikums

III pielikums


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Padome

15.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/39


PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 30. novembris)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Azerbaidžānas Republikas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem

(2009/947/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Padome 2003. gada 5. jūnijā pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu dažus noteikumus spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(2)

Komisija Kopienas vārdā ir risinājusi sarunas par Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Azerbaidžānas Republikas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem (2) (nolīgums) saskaņā ar mehānismiem un norādījumiem, kas ietverti pielikumā Padomes lēmumam, ar kuru Komisija tiek pilnvarota sākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu dažus noteikumus pašlaik spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(3)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2009/741/EK (3) nolīgumu Kopienas vārdā parakstīja 2009. gada 7. jūlijā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

(4)

Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Azerbaidžānas Republikas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas sniegt nolīguma 8. panta 1. punktā paredzēto paziņojumu.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

B. ASK


(1)  2005. gada 25. oktobra atzinums (OV C 272 E, 9.11.2006., 56. lpp.).

(2)  OV L 265, 9.10.2009., 25. lpp.

(3)  OV L 265, 9.10.2009., 24. lpp.


NOLĪGUMI

Padome

15.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/40


Paziņojums par to, ka stājas spēkā Protokols Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Bulgārijas Republikas un Rumānijas piedalīšanos kā līgumslēdzējām pusēm pēc to pievienošanās Eiropas Savienībai

Protokols Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Bulgārijas Republikas un Rumānijas piedalīšanos kā līgumslēdzējām pusēm pēc to pievienošanās Eiropas Savienībai (1), kuru Padome nolēma noslēgt 2008. gada 27. novembrī (2), stājās spēkā 2009. gada 1. jūnijā, tā kā pēdējais paziņojums par procedūru pabeigšanu saskaņā ar minētā protokola 7. pantu tika saņemts 2009. gada 5. maijā.


(1)  OV L 124, 20.5.2009., 53. lpp.

(2)  Turpat, 51. lpp.


15.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/41


Paziņojums par to, ka spēkā stājas Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko groza Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību 11. pielikumu

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko groza Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību 11. pielikumu (1), kuru Padome nolēma noslēgt 2009. gada 19. oktobrī (2), stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī. Pēdējais paziņojums par procedūru pabeigšanu saskaņā ar šā nolīguma 2. pantu tika saņemts 2009. gada 30. novembrī.


(1)  OV L 352, 31.12.2008., 23. lpp.

(2)  OV L 288, 4.11.2009., 22. lpp.


III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES VI SADAĻU

15.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/42


PADOMES PAMATLĒMUMS 2009/948/TI

(2009. gada 30. novembris)

par jurisdikcijas īstenošanas konfliktu novēršanu un atrisināšanu kriminālprocesā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīvu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

(2)

Hāgas programmā (1) brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā, kas tika apstiprināta Eiropadomes 2004. gada 4. un 5. novembra sanāksmē, dalībvalstīm ir prasīts apsvērt tiesību aktus par jurisdikcijas konfliktiem, lai uzlabotu kriminālvajāšanas efektivitāti, vienlaikus nodrošinot pareizu tiesvedības darbību, lai pabeigtu vispārējo pasākumu programmu, ar ko krimināllietās īsteno tiesu nolēmumu savstarpējas atzīšanas principu.

(3)

Ar šajā pamatlēmumā paredzētiem pasākumiem būtu jācenšas novērst situācijas, kad uz vienu un to pašu personu saistībā ar tiem pašiem faktiem paralēli attiecas kriminālprocess dažādās dalībvalstīs, kas tādējādi varētu radīt situāciju, ka minētajā procesā spriedumu pieņem divās vai vairāk dalībvalstīs. Tādēļ šā pamatlēmuma mērķis ir veicināt, lai tiktu novērsts ne bis in idem principa pārkāpums, kas ir izklāstīts 54. pantā Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (2), kā to interpretē Eiropas Kopienu Tiesa.

(4)

Starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jānotiek tiešām apspriedēm nolūkā vienoties par efektīvu risinājumu, lai izvairītos no nelabvēlīgām sekām, ko rada paralēls process, un lai novērstu attiecīgo kompetento iestāžu laika un resursu izšķērdēšanu. Tāds efektīvs risinājums jo īpaši varētu būt kriminālprocesa apvienošana vienā dalībvalstī, piemēram, nododot kriminālprocesu. Tas varētu būt arī jebkurš cits risinājums, kas ļautu minētajam procesam notikt iedarbīgi un pieņemami, tostarp saistībā ar atvēlēto laiku, piemēram, lietas nodošana Eurojust, ja kompetentās iestādes nespēj vienoties. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāvelta jautājumam par pierādījumu vākšanu, ko var ietekmēt paralēli notiekošs process.

(5)

Ja dalībvalsts kompetentai iestādei ir pamatots iemesls uzskatīt, ka par vieniem un tiem pašiem faktiem saistībā ar to pašu personu paralēli notiek kriminālprocess kādā citā dalībvalstī, kas varētu radīt situāciju, ka minētajā procesā spriedumu pieņem divās vai vairāk dalībvalstīs, tai būtu jāsazinās ar attiecīgās citas dalībvalsts kompetento iestādi. To, vai pastāv pamatots iemesls, būtu jāizskata tikai saziņas iestādei. Pamatots iemesls, inter alia, varētu būt tad, ja laikā, kad aizdomās turamā vai apsūdzētā persona sniedz informāciju, atklājas, ka uz tiem pašiem faktiem varētu attiekties paralēls kriminālprocess citā dalībvalstī, vai tad, ja, citas dalībvalsts kompetentai iestādei iesniedzot attiecīgu savstarpējas tiesiskas palīdzības lūgumu, atklājas, ka varbūtēji pastāv tāds paralēls kriminālprocess, vai tad, ja attiecīgu informāciju sniedz policijas iestāde.

(6)

Informācijas apmaiņas procesam starp kompetentajām iestādēm vajadzētu balstīties uz obligātu apmaiņu ar konkrētu minimuma informācijas kopumu, kas būtu jāsniedz vienmēr. Minētajai informācijai būtu jo īpaši jāatvieglina process, lai nodrošinātu, ka pareizi identificē iesaistīto personu un attiecīgā paralēlā procesa veidu un stadiju.

(7)

Kompetentajai iestādei, pie kuras ir vērsusies citas dalībvalsts kompetentā iestāde, vajadzētu būt vispārējam pienākumam atbildēt uz iesniegto lūgumu. Saziņas iestāde tiek mudināta noteikt termiņu, līdz kuram lūguma saņēmējai iestādei būtu jāsniedz atbilde, ja tas iespējams. Visā saziņas procedūras laikā kompetentām iestādēm būtu pilnīgi jāņem vērā īpašā situācija, kādā atrodas personas, kurām piemērota brīvības atņemšana.

(8)

Tiešai saziņai starp kompetentām iestādēm vajadzētu būt galvenajam principam, veicot saskaņā ar šo pamatlēmumu izveidoto sadarbību. Atbilstīgi dalībvalstu procesuālās autonomijas principam būtu jādod dalībvalstīm rīcības brīvība lemt par to, kuras iestādes ir kompetentas rīkoties saskaņā ar šo pamatlēmumu, ar nosacījumu, ka tādas iestādes ir kompetentas iesaistīties un pieņemt lēmumu saskaņā ar tā noteikumiem.

(9)

Cenšoties panākt vienošanos par efektīvu risinājumu ar mērķi izvairīties no nelabvēlīgām sekām, kuras rada paralēls process, kas notiek divās vai vairāk dalībvalstīs, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā, ka katra lieta ir īpaša, un jāapsver visi tās fakti un apstākļi. Lai panāktu vienošanos, kompetentām iestādēm būtu jāņem vērā atbilstīgi kritēriji, kuri var ietvert kritērijus, kas noteikti Eurojust 2003. gada ziņojumā publicētajās pamatnostādnēs, kuras bija izstrādātas speciālistu vajadzībām, un jāņem vērā, piemēram, vieta, kur ir izdarīta noziedzīgā nodarījuma lielākā daļa; vieta, kur ir radīts vislielākais zaudējums; aizdomās turamās vai apsūdzētās personas atrašanās vieta un iespējas panākt viņas nodošanu vai izdošanu citām jurisdikcijām; aizdomās turamās vai apsūdzētās personas valstspiederība vai pastāvīgā uzturēšanās vieta; aizdomās turamās vai apsūdzētās personas būtiskas intereses; cietušo un liecinieku būtiskas intereses; pierādījumu pieņemamība un iespējami aizkavējumi.

(10)

Kompetento iestāžu pienākums sākt tiešas apspriedes, lai panāktu vienošanos saistībā ar šo pamatlēmumu, nedrīkstētu izslēgt iespēju tādas tiešas apspriedes veikt ar Eurojust palīdzību.

(11)

Nebūtu jāuzliek pienākums nevienai dalībvalstij pret savu gribu atteikties no jurisdikcijas vai saglabāt to. Kamēr vien nav panākta vienošanās par kriminālprocesa apvienošanu, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāspēj turpināt kriminālprocesu par jebkuru noziedzīgu nodarījumu, kas ir attiecīgās valsts jurisdikcijā.

(12)

Ņemot vērā to, ka šā pamatlēmuma galvenais mērķis ir novērst nevajadzīgu paralēlu kriminālprocesu, kurš varētu radīt ne bis in idem principa pārkāpumu, tā piemērošanai nevajadzētu būt par pamatu jurisdikcijas īstenošanas konfliktam, kas citā gadījumā nemaz nerastos. Kopējā brīvības, drošības un tiesiskuma telpā obligātas kriminālvajāšanas princips, kas vairākās dalībvalstīs reglamentē procesuālās tiesības, būtu jāsaprot un jāpiemēro tā, lai to uzskatītu par izpildītu, kad jebkura dalībvalsts nodrošina kriminālvajāšanu par kādu konkrētu noziedzīgu nodarījumu.

(13)

Ja ir panākta vienošanās par kriminālprocesa apvienošanu vienā dalībvalstī, otras dalībvalsts kompetentajām iestādēm būtu jārīkojas tā, lai tas saskanētu ar šo vienošanos.

(14)

Tā kā Eurojust ir īpaši labi piemērots tam, lai sniegtu palīdzību jurisdikcijas konfliktu atrisināšanā, lietas nodošanai Eurojust vajadzētu būt standarta rīcībai gadījumos, kad nav iespējams panākt vienošanos. Būtu jānorāda, ka saskaņā ar 13. panta 7. punkta a) apakšpunktu Padomes Lēmumā 2002/187/TI (2002. gada 28. februāris), ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (3) (“Eurojust lēmums”), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2009/426/TI (2008. gada 16. decembris) par Eurojust stiprināšanu (4), Eurojust ir jātiek informētam par jebkuru gadījumu, kad ir radušies vai varētu rasties jurisdikcijas konflikti, un ka lietu jebkurā brīdī var nodot Eurojust, ja vismaz viena no tiešās apspriedēs iesaistītajām kompetentajām iestādēm to uzskata par piemērotu.

(15)

Šis pamatlēmums neskar procedūras, kuras reglamentētas Eiropas Konvencijā par tiesvedības nodošanu krimināllietās, kas parakstīta Strasbūrā 1972. gada 15. maijā, ne arī citus mehānismus, ar ko dalībvalstis savstarpēji nodod procesu krimināllietās.

(16)

Šim pamatlēmumam nevajadzētu būt par pamatu pārmērīgam administratīvajam slogam, ja tajā risinātās problēmas var atrisināt ar jau pieejamiem citiem piemērotākiem līdzekļiem. Tādējādi, ja dalībvalstis jau savstarpēji izmanto elastīgākus instrumentus vai mehānismus, tiem būtu jāprevalē pār šo pamatlēmumu.

(17)

Šajā pamatlēmumā ietverti vienīgi noteikumi par informācijas apmaiņu un tiešām apspriedēm starp dalībvalstu kompetentām iestādēm, un tādēļ tas neskar personu tiesības – ja tādas ir spēkā saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem – argumentēt, ka to kriminālvajāšana būtu jāveic viņu pašu valsts vai citā jurisdikcijā.

(18)

Tādu personas datu apstrādei, ar ko apmainās saskaņā ar šo pamatlēmumu, būtu jāpiemēro Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (5).

(19)

Sniedzot deklarāciju par valodu lietojumu, dalībvalstis ir mudinātas papildus savai valsts valodai iekļaut vismaz vēl vienu valodu, kas parasti tiek lietota Eiropas Savienībā.

(20)

Šajā pamatlēmumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATLĒMUMU.

1.   NODAĻA

VISPĀRĒJI PRINCIPI

1. pants

Mērķis

1.   Šā pamatlēmuma mērķis ir sekmēt ciešāku sadarbību starp divu vai vairāk dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras veic kriminālprocesu, un tādējādi panākt efektīvāku un pareizāku tiesvedību.

2.   Tādas ciešākas sadarbības mērķis ir:

a)

novērst situācijas, kad uz vienu un to pašu personu saistībā ar tiem pašiem faktiem paralēli attiecas kriminālprocess dažādās dalībvalstīs, kas tādējādi varētu radīt situāciju, ka minētajā procesā spriedumu pieņem divās vai vairāk dalībvalstīs, un tādēļ rada ne bis in idem principa pārkāpumu; un

b)

vienoties par efektīvu risinājumu, lai izvairītos no nelabvēlīgām sekām, ko rada tāds paralēls process.

2. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Lai sasniegtu 1. pantā minēto mērķi, ar šo pamatlēmumu nosaka regulējumu attiecībā uz:

a)

procedūru, ar ko izveido saziņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai apstiprinātu to, ka paralēli notiek kriminālprocess par vieniem un tiem pašiem faktiem saistībā ar to pašu personu;

b)

informācijas apmaiņu, izmantojot tiešas apspriedes starp kompetentajām iestādēm divās vai vairāk dalībvalstīs, kurās par vieniem un tiem pašiem faktiem saistībā ar to pašu personu paralēli notiek kriminālprocess – ja attiecīgajām iestādēm jau ir informācija par to, ka notiek paralēls kriminālprocess – lai vienotos par efektīvu risinājumu ar mērķi izvairīties no nelabvēlīgām sekām, ko rada tāds paralēls process.

2.   Šo pamatlēmumu nepiemēro procesam, uz ko attiecas 5. un 13. pants Padomes Regulā (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (6).

3. pants

Definīcijas

Šajā pamatlēmumā:

a)

“paralēls process” ir kriminālprocess gan pirmstiesas, gan tiesas stadijā, kas divās vai vairāk dalībvalstīs notiek par vieniem un tiem pašiem faktiem saistībā ar to pašu personu;

b)

“kompetentā iestāde” ir tiesu iestāde vai cita iestāde, kura saskaņā ar savas dalībvalsts tiesību aktiem ir kompetenta veikt šā pamatlēmuma 2. panta 1. punktā minētās darbības;

c)

“saziņas iestāde” ir dalībvalsts kompetenta iestāde, kas sazinās ar citas dalībvalsts kompetento iestādi nolūkā apstiprināt to, vai notiek paralēls process;

d)

“lūguma saņēmēja iestāde” ir kompetentā iestāde, kurai saziņas iestāde lūdz apstiprināt to, ka notiek paralēls kriminālprocess.

4. pants

Kompetento iestāžu izraudzīšanās

1.   Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes tā, lai tas veicinātu principu par tiešu saziņu starp iestādēm.

2.   Saskaņā ar 1. punktu katra dalībvalsts informē Padomes Ģenerālsekretariātu par to, kuras iestādes, ievērojot šo dalībvalstu tiesību aktus, ir kompetentas rīkoties saskaņā ar šo pamatlēmumu.

3.   Neskarot 1. un 2. punktu, katra dalībvalsts, ja tas ir vajadzīgs tās iekšējās sistēmas dēļ, var norīkot vienu vai vairākas centrālās iestādes, kas atbild par to, lai administratīvi pārsūtītu un saņemtu informācijas lūgumus saskaņā ar 5. pantu un/vai sniegtu palīdzību kompetentajām iestādēm apspriežu procesā. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot iespēju norīkot centrālo iestādi vai centrālās iestādes, attiecīgi informē Padomes Ģenerālsekretariātu.

4.   Padomes Ģenerālsekretariāts saskaņā ar 2. un 3. punktu saņemto informāciju dara pieejamu visām dalībvalstīm un Komisijai.

2.   NODAĻA

INFORMĀCIJAS APMAIŅA

5. pants

Pienākums sazināties

1.   Ja dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamatots iemesls uzskatīt, ka notiek paralēls process citā dalībvalstī, tā sazinās ar šīs dalībvalsts kompetento iestādi, lai apstiprinātu, ka notiek tāds paralēls process, ar mērķi sākt tiešas apspriedes saskaņā ar 10. pantu.

2.   Ja saziņas iestādei nav zināma kompetentā iestāde, pie kuras jāvēršas, tā meklē vajadzīgo informāciju, tostarp izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktus, lai iegūtu datus par attiecīgo kompetento iestādi.

3.   Saziņas procedūru nepiemēro, ja kompetentās iestādes, kas veic paralēlu procesu, jau ir citā veidā saņēmušas informāciju, ka tāds process notiek.

6. pants

Pienākums sniegt atbildi

1.   Atbildi uz lūgumu, kas iesniegts saskaņā ar 5. panta 1. punktu, lūguma saņēmēja iestāde sniedz pieņemamā termiņā, ko norādījusi saziņas iestāde, vai, ja termiņš nav norādīts, bez liekas kavēšanās un informē saziņas iestādi par to, vai šajā dalībvalstī notiek paralēls process. Ja saziņas iestāde ir informējusi lūguma saņēmēju iestādi, ka aizdomās turamajai vai apsūdzētajai personai ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, lūguma saņēmēja iestāde jautājumu izskata nekavējoties.

2.   Ja lūguma saņēmēja iestāde nevar sniegt atbildi saziņas iestādes noteiktajā termiņā, tā nekavējoties informē saziņas iestādi par attiecīgajiem iemesliem un norāda termiņu, kurā tā sniegs lūgto informāciju.

3.   Ja iestāde, pie kuras ir vērsusies saziņas iestāde, nav kompetentā iestāde saskaņā ar 4. pantu, tā nekavējoties pārsūta informācijas lūgumu kompetentajai iestādei un par to informē saziņas iestādi.

7. pants

Saziņas līdzekļi

Saziņas iestādes un lūguma saņēmējas iestādes sazinās, izmantojot jebkādus līdzekļus, ar ko var iegūt rakstisku apliecinājumu.

8. pants

Minimuma informācija, kas jānorāda lūgumā

1.   Iesniedzot lūgumu saskaņā ar 5. pantu, saziņas iestāde sniedz šādu informāciju:

a)

kompetentās iestādes kontaktinformācija;

b)

apraksts par faktiem un apstākļiem, uz ko attiecas šis kriminālprocess;

c)

visi attiecīgie dati par aizdomās turamās vai apsūdzētās personas identitāti un par cietušajiem, ja tādi ir;

d)

kriminālprocesa stadija; un

e)

attiecīgā gadījumā, informācija par to, vai aizdomās turamajai vai apsūdzētajai personai ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis.

2.   Saziņas iestāde var sniegt attiecīgu papildu informāciju saistībā ar kriminālprocesu, kas notiek tās dalībvalstī, piemēram, par grūtībām, ar ko saskaras šajā valstī.

9. pants

Minimuma informācija, kas jānorāda atbildē

1.   Atbildot uz lūgumu saskaņā ar 6. pantu, lūguma saņēmēja iestāde sniedz šādu informāciju:

a)

vai notiek vai ir noticis kriminālprocess par dažiem vai visiem tiem pašiem faktiem, uz kuriem attiecas kriminālprocess, kas minēts saziņas iestādes iesniegtajā informācijas lūgumā, un vai ar to ir saistīta tā pati persona;

ja atbilde uz a) apakšpunkta jautājumu ir apstiprinoša:

b)

kompetentās iestādes kontaktinformācija; un

c)

procesa stadija vai, ja ir pieņemts galīgs nolēmums, šā galīgā nolēmuma būtība.

2.   Lūguma saņēmēja iestāde var sniegt attiecīgu papildu informāciju, kas saistīta ar kriminālprocesu, kurš notiek vai ir noticis tās dalībvalstī, jo īpaši par attiecīgiem faktiem, uz ko attiecas kriminālprocess šajā valstī.

3.   NODAĻA

TIEŠAS APSPRIEDES

10. pants

Pienākums iesaistīties tiešās apspriedēs

1.   Ja ir konstatēts, ka notiek paralēls process, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes sāk tiešas apspriedes, lai vienotos par efektīvu risinājumu ar mērķi izvairīties no nelabvēlīgām sekām, ko rada tāda paralēls process. Apspriežu rezultātā vajadzības gadījumā kriminālprocesu var apvienot vienā dalībvalstī.

2.   Kamēr vien notiek tiešās apspriedes, attiecīgās kompetentās iestādes informē viena otru par visiem svarīgiem procesuāliem pasākumiem, ko tās veic attiecīgajā procesā.

3.   Tiešo apspriežu laikā tajās iesaistītās kompetentās iestādes, kad tas pamatoti iespējams, atbild uz informācijas lūgumiem, ko iesniedz citas kompetentās iestādes, kas nepiedalās šajās apspriedēs. Tomēr, ja kompetento iestādi kāda cita kompetentā iestāde lūdz sniegt specifisku informāciju, kas varētu kaitēt būtiskām valsts drošības interesēm vai apdraudēt personu drošību, tai nav šī informācija jāsniedz.

11. pants

Procedūra, lai panāktu vienošanos

Iesaistoties tiešās apspriedēs par kādu lietu, lai panāktu vienošanos saskaņā ar 10. pantu, dalībvalstu kompetentās iestādes ņem vērā šīs lietas faktus un apstākļus, un visus faktorus, ko tās uzskata par svarīgiem.

12. pants

Sadarbība ar Eurojust

1.   Šis pamatlēmums papildina un neskar Eurojust lēmumu.

2.   Ja nav bijis iespējams panākt vienošanos saskaņā ar 10. pantu, jebkura iesaistīto dalībvalstu kompetentā iestāde vajadzības gadījumā nodod lietu Eurojust, ja Eurojust ir kompetents rīkoties atbilstīgi Eurojust lēmuma 4. panta 1. punktam.

13. pants

Informācija par procesa rezultātu

Ja tiešajās apspriedēs saskaņā ar 10. pantu ir panākta vienošanās par kriminālprocesa apvienošanu vienā dalībvalstī, šīs dalībvalsts kompetentā iestāde informē otras iesaistītās dalībvalsts (pārējo iesaistīto dalībvalstu) kompetento iestādi (kompetentās iestādes) par procesa rezultātu.

4.   NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

Valodas

1.   Deklarācijā, ko deponē Padomes Ģenerālsekretariātā, katra dalībvalsts norāda, kuras no Savienības iestāžu oficiālajām valodām var izmantot saziņas procedūrā saskaņā ar 2. nodaļu.

2.   Kompetentās iestādes var vienoties tiešajās apspriedēs saskaņā ar 10. pantu izmantot jebkuru valodu.

15. pants

Saikne ar citiem juridiskiem instrumentiem un citiem mehānismiem

1.   Ciktāl citi juridiskie instrumenti vai mehānismi ļauj paplašināt šā pamatlēmuma mērķus vai palīdzēt vienkāršot vai atvieglināt procedūru, lai valstu iestādes apmainītos ar informāciju par savu kriminālprocesu, sāktu tiešas apspriedes un censtos vienoties par efektīvu risinājumu ar mērķi izvairīties no nelabvēlīgām sekām, ko rada paralēls process, dalībvalstis var:

a)

arī turpmāk piemērot divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai mehānismus, kas ir spēkā, stājoties spēkā šim pamatlēmumam;

b)

slēgt divpusējus un daudzpusējus nolīgumus vai mehānismus pēc šā pamatlēmuma stāšanās spēkā.

2.   Šā panta 1. punktā minētie nolīgumi un mehānismi nekādā gadījumā neietekmē attiecības ar dalībvalstīm, kas nav to puses.

16. pants

Īstenošana

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz 2012. gada 15. jūnijam izpildītu šā pamatlēmuma prasības.

Dalībvalstis līdz 2012. gada 15. jūnijam dara zināmu Padomes Ģenerālsekretariātam un Komisijai to noteikumu tekstu, ar kuriem tās savos tiesību aktos transponē pienākumus, kas tām uzlikti ar šo pamatlēmumu.

17. pants

Ziņojums

Komisija līdz 2012. gada 15. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtē to, ciktāl dalībvalstis ir izpildījušas šā pamatlēmuma prasības, un vajadzības gadījumā tam pievieno tiesību aktu priekšlikumus.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šis pamatlēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

B. ASK


(1)  OV C 53, 3.3.2005., 1. lpp.

(2)  OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.

(3)  OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.

(4)  OV L 138, 4.6.2009., 14. lpp.

(5)  OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.

(6)  OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.


15.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/48


PADOMES LĒMUMS 2009/949/TI

(2009. gada 30. novembris),

ar ko koriģē Eiropola darbinieku pamatalgas un pabalstus

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Padomes Aktu (1998. gada 3. decembris), ar ko nosaka civildienesta noteikumus, kurus piemēro Eiropola darbiniekiem (1) (turpmāk “Civildienesta noteikumi”), un jo īpaši tā 44. pantu,

ņemot vērā Čehijas Republikas ierosmi,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (2),

ņemot vērā Eiropola valdes veikto Eiropola ierēdņu atalgojuma pārskatīšanu,

tā kā:

(1)

Eiropola ierēdņu atalgojuma pārskatīšanā Valde ņēma vērā dzīves dārdzības izmaiņas Nīderlandē, kā arī valsts dienestā strādājošo algu izmaiņas dalībvalstīs.

(2)

Pārskatīšanas laikposms no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam pamato atalgojuma palielināšanu par 1,2 % laikposmā no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam.

(3)

Eiropola ierēdņu pamatalgas un pabalstus koriģē Padome ar vienprātīgu lēmumu, pamatojoties uz pārskatīšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Civildienesta noteikumus groza šādi.

No 2008. gada 1. jūlija:

a)

45. pantā mēneša pamatalgu tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

 

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

1

15 578,99

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2

13 989,27

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3

9 601,74

9 849,73

10 097,73

10 364,80

10 631,87

10 911,63

11 190,13

11 483,94

11 779,62

12 091,21

12 399,59

4

8 361,77

8 584,33

8 803,72

9 035,81

9 267,91

9 512,71

9 754,34

10 011,89

10 269,40

10 539,67

10 809,91

5

6 889,73

7 070,95

7 248,99

7 439,76

7 630,53

7 834,00

8 034,30

8 247,32

8 457,16

8 679,71

8 902,28

6

5 904,14

6 059,89

6 215,70

6 381,03

6 543,17

6 714,86

6 886,55

7 067,78

7 248,99

7 439,76

7 630,53

7

4 921,68

5 052,05

5 179,21

5 315,93

5 452,63

5 595,72

5 738,78

5 891,40

6 040,83

6 199,81

6 358,77

8

4 184,07

4 295,35

4 403,43

4 521,09

4 635,53

4 756,36

4 877,17

5 007,54

5 134,71

5 271,42

5 404,94

9

3 688,09

3 786,64

3 885,22

3 986,93

4 088,69

4 196,78

4 304,89

4 419,34

4 530,66

4 651,45

4 769,08

10

3 198,47

3 284,32

3 366,96

3 455,97

3 541,84

3 637,22

3 732,59

3 831,15

3 926,53

4 031,46

4 133,20

11

3 099,91

3 182,58

3 262,04

3 347,90

3 433,73

3 525,93

3 614,97

3 710,35

3 805,73

3 907,48

4 006,00

12

2 460,87

2 527,59

2 591,18

2 657,97

2 724,74

2 797,85

2 870,98

2 947,29

3 020,41

3 099,91

3 179,39

13

2 114,28

2 171,52

2 225,57

2 285,99

2 343,22

2 406,79

2 467,21

2 533,97

2 597,58

2 667,51

2 734,26

b)

59. panta 3. punktā summu “EUR 1 036,76” aizstāj ar summu “EUR 1 049,20”;

c)

59. panta 3. punktā summu “EUR 2 073,51” aizstāj ar summu “EUR 2 098,39”;

d)

60. panta 1. punktā summu “EUR 276,48” aizstāj ar summu “EUR 279,80”;

e)

5. papildinājuma 2. panta 1. punktā summu “EUR 289,03” aizstāj ar summu “EUR 292,50”;

f)

5. papildinājuma 3. panta 1. punktā summu “EUR 12 566,73” aizstāj ar summu “EUR 12 717,53”;

g)

5. papildinājuma 3. panta 1. punktā summu “EUR 2 827,52” aizstāj ar summu “EUR 2 861,45”;

h)

5. papildinājuma 3. panta 2. punktā summu “EUR 16 965,09” aizstāj ar summu “EUR 17 168,67”;

i)

5. papildinājuma 4. panta 1. punktā summu “EUR 1 256,68” aizstāj ar summu “EUR 1 271,76”;

j)

5. papildinājuma 4. panta 1. punktā summu “EUR 942,53” aizstāj ar summu “EUR 953,84”;

k)

5. papildinājuma 4. panta 1. punktā summu “EUR 628,33” aizstāj ar summu “EUR 635,87”;

l)

5. papildinājuma 4. panta 1. punktā summu “EUR 502,66” aizstāj ar summu “EUR 508,69”;

m)

5. papildinājuma 5. panta 3. punktā summu “EUR 1 773,42” aizstāj ar summu “EUR 1 794,70”;

n)

5. papildinājuma 5. panta 3. punktā summu “EUR 2 364,57” aizstāj ar summu “EUR 2 392,94”;

o)

5. papildinājuma 5. panta 3. punktā summu “EUR 2 955,70” aizstāj ar summu “EUR 2 991,17”.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

B. ASK


(1)  OV C 26, 30.1.1999., 23. lpp.

(2)  Atzinums sniegts 2009. gada 22. oktobrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).


V Akti, kuri no 2009. gada 1. decembra ir pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Euratom līgumu

AKTI, KURU PUBLICĒŠANA IR OBLIGĀTA

15.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/50


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1218/2009

(2009. gada 14. decembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2009. gada 15. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 14. decembrī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

AL

50,4

MA

65,2

TN

90,9

TR

69,2

ZZ

68,9

0707 00 05

EG

155,5

MA

62,1

TR

85,2

ZZ

100,9

0709 90 70

MA

50,3

TR

128,4

ZZ

89,4

0805 10 20

MA

44,7

TR

67,4

ZA

62,7

ZZ

58,3

0805 20 10

MA

82,4

TR

85,9

ZZ

84,2

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

HR

37,8

IL

62,9

TR

74,8

ZZ

58,5

0805 50 10

TR

75,8

ZZ

75,8

0808 10 80

CA

76,2

CN

83,6

MK

24,5

US

86,7

ZZ

67,8

0808 20 50

CN

90,3

TR

92,0

US

182,1

ZZ

121,5


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


15.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/52


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1219/2009

(2009. gada 14. decembris),

ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā 2010. gadā piemēro importa tarifa kvotas “baby beef” produktiem, kuru izcelsme ir Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Serbijā, Kosovā un Melnkalnē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 144. panta 1. punktu un 148. panta a) punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Padomes 2000. gada 18. septembra Regulā (EK) Nr. 2007/2000, ar kuru gan ievieš ārkārtas pasākumus tirdzniecībā ar tām valstīm un teritorijām, kas piedalās Eiropas Savienības asociācijas un stabilizācijas procesā vai ir ar to saistītas, gan groza Regulu (EK) Nr. 2820/98, gan arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1763/1999 un Regulu (EK) Nr. 6/2000 (2), konkrēti, tās 4. panta 2. punktā, ir paredzēta ikgadēja preferenciāla tarifa kvota 1 500 tonnām “baby beef” produktu, kuru izcelsme ir Bosnijā un Hercegovinā, un 9 175 tonnām “baby beef” produktu, kuru izcelsme ir Serbijas un Kosovas muitas teritorijā (3).

(2)

Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses, kas apstiprināts ar Padomes un Komisijas Lēmumu 2005/40/EK, Euratom (4), Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, kas apstiprināts ar Padomes un Komisijas Lēmumu 2004/239/EK, Euratom (5), Pagaidu nolīgumā ar Melnkalni, kas apstiprināts ar Padomes 2007. gada 15. oktobra Lēmumu 2007/855/EK, lai parakstītu un noslēgtu Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses (6), un Pagaidu nolīgumā ar Bosniju un Hercegovinu, kas apstiprināts ar Padomes 2008. gada 16. jūnija Lēmumu 2008/474/EK par to, lai noslēgtu Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses (7), ir noteiktas ikgadējās preferenciālā tarifa kvotas “baby beef” produktiem attiecīgi 9 400 tonnu, 1 650 tonnu, 800 tonnu un 1 500 tonnu apmērā.

(3)

Padomes 2001. gada 19. novembra Regulā (EK) Nr. 2248/2001 par dažām piemērošanas procedūrām Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Horvātijas Republiku, no otras puses, kā arī Pagaidu nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Horvātijas Republiku (8), konkrēti, tās 2. pantā, un Padomes 2002. gada 21. janvāra Regulā (EK) Nr. 153/2002 par konkrētām procedūrām, lai piemērotu Eiropas Kopienu un to dalībvalstu, no vienas puses, un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, no otras puses, Stabilizācijas un asociācijas līgumu, kā arī lai piemērotu Eiropas Kopienas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Pagaidu nolīgumu (9), konkrēti, tās 2. pantā, ir paredzēts, ka jānosaka “baby beef” produktu koncesiju ieviešanas kārtība.

(4)

Kontroles nolūkos Regulā (EK) Nr. 2007/2000 ir paredzēts, ka, veicot importu saskaņā ar “baby beef” produktu kvotām, kuras piešķirtas Bosnijai un Hercegovinai, un Serbijas un Kosovas muitas teritorijām, ir jāuzrāda autentiskuma sertifikāts, kas apliecina preču izcelsmi sertifikāta izdevējvalstī un to, ka tās precīzi atbilst minētās regulas II pielikumā sniegtajai definīcijai. Saskaņošanas nolūkā jānosaka arī tas, ka, veicot importu saskaņā ar “baby beef” produktu kvotām, kuras piešķirtas Horvātijai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, un Melnkalnei, arī ir jāuzrāda autentiskuma sertifikāts, kas apliecina preču izcelsmi sertifikāta izdevējvalstī un to, ka tās precīzi atbilst definīcijai, kas sniegta attiecīgi ar Horvātiju vai Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku noslēgtā Stabilizācijas un asociācijas nolīguma III pielikumā vai ar Melnkalni noslēgtā Pagaidu nolīguma II pielikumā. Jāizstrādā autentiskuma sertifikātu paraugs un jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par to izmantošanu.

(5)

Attiecīgās kvotas jāpārvalda, izmantojot importa licences. Šajā nolūkā, ievērojot šo regulu, jāpiemēro Komisijas 2008. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 376/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (10), un Komisijas 2008. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 382/2008 par importa un eksporta licenču piemērošanas noteikumiem liellopu [un teļa] gaļas nozarē (11).

(6)

Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulā (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (12), ir īpaši paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par pieteikumu iesniegšanu importa licenču saņemšanai, pieteikumu iesniedzēju statusu, licenču izdošanu un dalībvalstu paziņojumiem Komisijai. Ar minēto regulu licenču derīguma termiņš ir ierobežots līdz pēdējai importa tarifa kvotas perioda dienai. Regulas (EK) Nr. 1301/2006 noteikumi jāpiemēro importa licencēm, kas izdotas saskaņā ar šo regulu, neskarot papildu nosacījumus vai atkāpes, kas noteikti šajā regulā.

(7)

Lai nodrošinātu attiecīgo produktu importa pareizu pārvaldību, ir jāparedz, ka importa licences izdod ar nosacījumu, ka tiek veikta pārbaude, jo īpaši attiecībā uz ierakstiem autentiskuma sertifikātā.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Laikposmam no 2010. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim atver šādas tarifa kvotas:

a)

kautsvarā izteiktas 9 400 tonnas “baby beef” produktu, kuru izcelsme ir Horvātijā;

b)

kautsvarā izteiktas 1 500 tonnas “baby beef” produktu, kuru izcelsme ir Bosnijā un Hercegovinā;

c)

kautsvarā izteiktas 1 650 tonnas “baby beef” produktu, kuru izcelsme ir Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā;

d)

kautsvarā izteiktas 9 175 tonnas “baby beef” produktu, kuru izcelsme ir Serbijas un Kosovas muitas teritorijā;

e)

kautsvarā izteiktas 800 tonnas “baby beef” produktu, kuru izcelsme ir Melnkalnē.

Pirmajā daļā minētajām kvotām kārtas numuri attiecīgi ir 09.4503, 09.4504, 09.4505, 09.4198 un 09.4199.

Minēto kvotu piešķiršanā 100 kg dzīvsvarā ir līdzvērtīgi 50 kg kautsvarā.

2.   Muitas nodoklis, kas piemērojams saskaņā ar 1. punktā minētajām kvotām, ir 20 % no procentuālā nodokļa un 20 % no specifiskā nodokļa, kurš noteikts kopējā muitas tarifā.

3.   Importu saskaņā ar 1. punktā minētajām kvotām attiecina tikai uz dzīviem dzīvniekiem un gaļu ar šādiem KN kodiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 2007/2000 II pielikumā, ar Horvātiju noslēgtā Stabilitātes un asociācijas nolīguma III pielikumā, ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku noslēgtā Stabilitātes un asociācijas nolīguma III pielikumā, ar Melnkalni noslēgtā Pagaidu nolīguma II pielikumā un ar Bosniju un Hercegovinu noslēgtā Pagaidu nolīguma II pielikumā:

ex 0102 90 51, ex 0102 90 59, ex 0102 90 71 un ex 0102 90 79,

ex 0201 10 00 un ex 0201 20 20,

ex 0201 20 30,

ex 0201 20 50.

2. pants

Piemēro Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 III nodaļu, Regulu (EK) Nr. 376/2008 un Regulu (EK) Nr. 382/2008, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.

3. pants

1.   Licences pieteikuma un licences 8. iedaļā norāda izcelsmes valsti vai muitas teritoriju un norādi “jā” atzīmē ar krustiņu. Licences uzliek saistības veikt importu no norādītās valsts vai muitas teritorijas.

Licences pieteikuma un licences 20. iedaļā norāda vienu no I pielikumā iekļautajiem ierakstiem.

2.   Autentiskuma sertifikātu, kas sagatavots saskaņā ar 4. pantu, un tā kopiju kompetentajai iestādei iesniedz kopā ar pieteikumu pirmajai importa licencei, kas ir saistīta ar autentiskuma sertifikātu.

Autentiskuma sertifikātu var izmantot, lai izdotu vairākas importa licences par daudzumiem, kas nepārsniedz sertifikātā norādīto daudzumu. Ja saistībā ar sertifikātu ir izdotas vairākas licences, kompetentā iestāde:

a)

vizē autentiskuma sertifikātu, norādot piešķirto daudzumu;

b)

nodrošina, ka importa licences, kas saistītas ar minēto sertifikātu, tiek izdotas tajā pašā dienā.

3.   Kompetentās iestādes var izdot importa licences tikai pēc tam, kad tās ir pārliecinājušās, ka visa informācija autentiskuma sertifikātā atbilst tai informācijai, ko reizi nedēļā par attiecīgo importu sniedz Komisija. Licences izdod tūlīt pēc tam.

4. pants

1.   Visiem importa licenču pieteikumiem, kas attiecas uz importu saskaņā ar 1. pantā minētajām kvotām, pievieno autentiskuma sertifikātu, kuru izdevušas II pielikumā minētās eksportētājvalsts vai muitas teritorijas kompetentās iestādes, apliecinot, ka preču izcelsme ir šajā valstī vai šajā muitas teritorijā un ka tās atbilst definīcijai, kas sniegta attiecīgi Regulas (EK) Nr. 2007/2000 II pielikumā, ar Horvātiju noslēgtā Stabilitātes un asociācijas nolīguma III pielikumā, ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku noslēgtā Stabilitātes un asociācijas nolīguma III pielikumā, ar Melnkalni noslēgtā Pagaidu nolīguma II pielikumā vai ar Bosniju un Hercegovinu noslēgtā Pagaidu nolīguma II pielikumā.

2.   Autentiskuma sertifikātiem sagatavo vienu oriģināleksemplāru un divas kopijas, ko iespiež un aizpilda vienā no Kopienas oficiālajām valodām saskaņā ar paraugu, kurš attiecīgi III līdz VIII pielikumā norādīts attiecīgajai eksportētājvalstij vai muitas teritorijai. Tos var iespiest un aizpildīt arī eksportētājvalsts vai muitas teritorijas oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām.

Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā iesniedz importa licences pieteikumu, var pieprasīt iesniegt sertifikāta tulkojumu.

3.   Autentiskuma sertifikāta oriģināleksemplāru un kopijas var aizpildīt mašīnrakstā vai ar roku. Pēdējā gadījumā tos aizpilda ar melnu tinti un drukātiem burtiem.

Sertifikāta veidlapas izmērs ir 210 × 297 mm. Izmantotā papīra svars ir ne mazāks par 40 g/m2. Oriģināleksemplārs ir baltā krāsā, pirmā kopija — rozā krāsā, otrā kopija — dzeltenā krāsā.

4.   Katram sertifikātam ir atsevišķs kārtas numurs, aiz kura norāda izdevējvalsts vai muitas teritorijas nosaukumu.

Kopijām ir tas pats kārtas numurs un tas pats nosaukums, kas ierakstīts oriģināleksemplārā.

5.   Sertifikāti ir derīgi tikai tad, ja tos ir pienācīgi vizējusi II pielikumā norādītā izdevējiestāde.

6.   Sertifikātus uzskata par pienācīgi vizētiem, ja tajos ir norādīts izdošanas datums un vieta un uz tiem ir izdevējiestādes zīmogs un tās personas vai personu paraksts, kas ir pilnvarota vai pilnvarotas tos parakstīt.

5. pants

1.   Izdevējiestādēm, kas norādītas II pielikumā:

a)

jābūt par tādām atzītām attiecīgajā eksportētājvalstī vai muitas teritorijā;

b)

jāapņemas pārbaudīt ierakstus sertifikātos;

c)

jāapņemas vismaz reizi nedēļā nosūtīt Komisijai visu informāciju, kas ļauj pārbaudīt ierakstus autentiskuma sertifikātos, jo īpaši sertifikāta numuru, eksportētāju, saņēmēju, galamērķa valsti, produktu (dzīvi dzīvnieki/gaļa), tīrsvaru un parakstīšanas datumu.

2.   Ja vairs nav ievērota 1. punkta a) apakšpunktā minētā prasība, ja izdevējiestāde neizpilda kādu no saviem pienākumiem vai tiek izraudzīta jauna izdevējiestāde, Komisija pārskata II pielikumā iekļauto sarakstu.

6. pants

Autentiskuma sertifikāti un importa licences ir derīgi trīs mēnešus no attiecīgās izdošanas dienas.

7. pants

Attiecīgās eksportētājvalsts vai muitas teritorijas iestādes dara Komisijai zināmus to izdevējiestāžu izmantoto zīmogu nospieduma paraugus un to personu vārdus un parakstus, kuras ir pilnvarotas parakstīt autentiskuma sertifikātus. Komisija minēto informāciju paziņo dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

8. pants

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta otrās daļas, dalībvalstis Komisijai paziņo:

a)

vēlākais 2011. gada 28. februārī produktu daudzumus, ieskaitot nulles paziņojumus, par kuriem iepriekšējā importa tarifa kvotas periodā izdotas importa licences;

b)

vēlākais 2011. gada 30. aprīlī produktu daudzumus, ieskaitot nulles paziņojumus, uz kuriem attiecas neizmantotās vai daļēji izmantotās importa licences un kuri atbilst starpībai starp importa licences otrajā pusē uzrādītajiem daudzumiem un daudzumiem, par kuriem tās izdotas.

2.   Vēlākais 2011. gada 30. aprīlī dalībvalstis paziņo Komisijai produktu daudzumus, kas faktiski laisti brīvā apgrozībā iepriekšējā importa tarifa kvotas periodā.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētos paziņojumus sniedz atbilstīgi paraugam, kas norādīts šīs regulas IX, X un XI pielikumā, un izmanto produktu kategorijas, kas norādītas Regulas (EK) Nr. 382/2008 V pielikumā.

9. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 14. decembris

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 240, 23.9.2000., 1. lpp.

(3)  Kosova saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 1244/1999.

(4)  OV L 26, 28.1.2005., 1. lpp.

(5)  OV L 84, 20.3.2004., 1. lpp.

(6)  OV L 345, 28.12.2007., 1. lpp.

(7)  OV L 169, 30.6.2008., 10. lpp.

(8)  OV L 304, 21.11.2001., 1. lpp.

(9)  OV L 25, 29.1.2002., 16. lpp.

(10)  OV L 114, 26.4.2008., 3. lpp.

(11)  OV L 115, 29.4.2008., 10. lpp.

(12)  OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.


I PIELIKUMS

Regulas 3. panta 1. punktā minētie ieraksti

:

bulgāru valodā

:

‘Baby beef’ (Регламент (ЕC) № 1219/2009)

:

spāņu valodā

:

‘Baby beef’ [Reglamento (UE) no 1219/2009]

:

čehu valodā

:

‘Baby beef’ (Nařízení (EU) č. 1219/2009)

:

dāņu valodā

:

‘Baby beef’ (Forordning (EU) nr. 1219/2009)

:

vācu valodā

:

‘Baby beef’ (Verordnung (EU) Nr. 1219/2009)

:

igauņu valodā

:

‘Baby beef’ (Määrus (EL) nr 1219/2009)

:

grieķu valodā

:

‘Baby beef’ [Κανονισμός (ΕE) αριθ. 1219/2009]

:

angļu valodā

:

‘Baby beef’ (Regulation (EU) No 1219/2009)

:

franču valodā

:

‘Baby beef’ [Règlement (UE) no 1219/2009]

:

itāliešu valodā

:

‘Baby beef’ [Regolamento (UE) n. 1219/2009]

:

latviešu valodā

:

‘Baby beef’ (Regula (ES) Nr. 1219/2009)

:

lietuviešu valodā

:

‘Baby beef’ (Reglamentas (ES) Nr. 1219/2009)

:

ungāru valodā

:

‘Baby beef’ (1219/2009/EU rendelet)

:

maltiešu valodā

:

‘Baby beef’ (Regolament (UE) Nru 1219/2009)

:

holandiešu valodā

:

‘Baby beef’ (Verordening (EU) nr. 1219/2009)

:

poļu valodā

:

‘Baby beef’ (Rozporządzenie (UE) nr 1219/2009)

:

portugāļu valodā

:

‘Baby beef’ [Regulamento (UE) n.o 1219/2009]

:

rumāņu valodā

:

‘Baby beef’ [Regulamentul (UE) nr. 1219/2009]

:

slovāku valodā

:

‘Baby beef’ [Nariadenie (EÚ) č. 1219/2009]

:

slovēņu valodā

:

‘Baby beef’ (Uredba (EU) št. 1219/2009)

:

somu valodā

:

‘Baby beef’ (Asetus (EU) N:o 1219/2009)

:

zviedru valodā

:

‘Baby beef’ (Förordning (EU) nr 1219/2009)


II PIELIKUMS

Izdevējiestādes:

Horvātijas Republikā: Croatian Agricultural Agency, Poljana Križevačka 185, 48260 Križevci, Croatia.

Bosnijā un Hercegovinā:

Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā: Univerzitet Sv. Kiril I Metodij, Institut za hrana, Fakultet za veterinarna medicina, “Lazar Pop-Trajkov 5-7”, 1000 Skopje.

Melnkalnē: Veterinary Directorate, Bulevar Svetog Petra Cetinjskog br.9, 81000 Podgorica, Montenegro.

Serbijas muitas teritorijā (1): “YU Institute for Meat Hygiene and Technology, Kacanskog 13, Belgrade, Yugoslavia.”

Kosovas muitas teritorijā:


(1)  Neietverot Kosovu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 1244/1999.


III PIELIKUMS

Image


IV PIELIKUMS

Image


V PIELIKUMS

Image


VI PIELIKUMS

Image


VII PIELIKUMS

Image


VIII PIELIKUMS

Image


IX PIELIKUMS

Paziņojums par (izdotajām) importa licencēm – Regula (EK) Nr. 1219/2009

Dalībvalsts: …

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1219/2009 8. pantu

Produktu daudzumi par kuriem izdotas importa licences

No … līdz …


Kārtas Nr.

Produkta kategorija vai kategorijas (1)

Daudzums

(produkta svars kilogramos vai dzīvnieku skaits)

09.4503

 

 

09.4504

 

 

09.4505

 

 

09.4198

 

 

09.4199

 

 


(1)  Produkta kategorija vai kategorijas, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 382/2008 V pielikumā.


X PIELIKUMS

Paziņojums par importa licencēm (neizmantotie daudzumi) – Regula (EK) Nr. 1219/2009

Dalībvalsts: …

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1219/2009 8. pantu

Produktu daudzumi par kuriem nav izmantotas importa licences

No … līdz …


Kārtas Nr.

Produkta kategorija vai kategorijas (1)

Neizmantotie daudzumi

(produkta svars kilogramos vai dzīvnieku skaits)

09.4503

 

 

09.4504

 

 

09.4505

 

 

09.4198

 

 

09.4199

 

 


(1)  Produkta kategorija vai kategorijas, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 382/2008 V pielikumā.


XI PIELIKUMS

Paziņojums par brīvā apgrozībā laisto produktu daudzumiem – Regula (EK) Nr. 1219/2009

Dalībvalsts: …

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 1219/2009 8. pantu

Brīvā apgrozībā laisto produktu daudzumi:

No … līdz … (importa tarifu kvotas periods).


Kārtas Nr.

Produkta kategorija vai kategorijas (1)

Brīvā apgrozībā laisto produktu daudzumi

(produkta svars kilogramos vai dzīvnieku skaits)

09.4503

 

 

09.4504

 

 

09.4505

 

 

09.4198

 

 

09.4199

 

 


(1)  Produkta kategorija vai kategorijas, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 382/2008 V pielikumā.


15.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/66


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1220/2009

(2009. gada 14. decembris),

ar ko 117. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001, ar ko aizliedz eksportēt noteiktas preces un pakalpojumus uz Afganistānu, pastiprina lidojumu aizliegumu un attiecina uz Afganistānas Taliban līdzekļu un citu finanšu resursu iesaldēšanu (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punkta pirmo ievilkumu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā ir uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Sankciju komiteja 2009. gada 3. decembrī nolēma svītrot vienu fizisko personu no to personu, grupu un organizāciju saraksta, kam piemēro līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu. Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2009. gada 1. septembrī, 23. septembrī un 17. novembrī nolēma grozīt vairāku minētajā sarakstā iekļautu fizisko personu identifikācijas datus.

(3)

Tāpēc attiecīgi jāatjaunina I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 14. decembrī.

Komisijas vārdā,

priekšsēdētāja vārdā

ārējo attiecību ģenerāldirektors

João Vale DE ALMEIDA


(1)  OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza šādi.

(1)

No sadaļas “Fiziskās personas” svītro ierakstu “Zia, Mohammad (arī Zia, Ahmad); c/o Ahmed Shah s/o Painda Mohammad al-Karim Set, Peshawar, Pakistan; c/o Alam General Store Shop 17, Awami Market, Peshawar, Pakistan; c/o Zahir Shah s/o Murad Khan Ander Sher, Peshawar, Pakistan”.

(2)

Sadaļā “Fiziskās personas” ierakstu “Faycal Boughanemi (alias Faical Boughanmi). Adrese: viale Cambonino, 5/B – Cremona, Itālija. Dzimšanas datums: 28.10.1966. Dzimšanas vieta: Tunisa, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Papildu informācija: a) Itālijas nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs: BGHFCL66R28Z352G, b) 15.7.2006. notiesāts uz 8 gadu ieslodzījumu Itālijā. Pašlaik aizturēts Itālijā.” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Faycal Boughanemi (alias a) Faical Boughanmi, b) Faysal al-Bughanimi). Adrese: Viale Cambonino, 5/B, Cremona, Italy. Dzimšanas datums: 28.10.1966. Dzimšanas vieta: Tunisa, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Papildu informācija: a) Itālijas nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs: BGHFCL66R28Z352G, b) 2009. gada jūnijā atradās ieslodzījumā Itālijā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 29.7.2005.”

(3)

Sadaļā “Fiziskās personas” ierakstu “Jamal Housni (alias a) Djamel il marocchino; b) Jamal Al Maghrebi, c) Hicham). Dzimšanas datums: 22.2.1983. Dzimšanas vieta: Maroka. Adrese: a) Via Uccelli di Nemi 33, Milan, Italy; b) via F. De Lemene 50, Milan, Italy. Papildu informācija: uz minēto personu attiecas Tribunale de Milano 2003. gada 25. novembra uzraudzības rīkojums Nr. 5236/02 R.G.N.R – 1511/02 R.G.GIP. Notiesāts.” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Jamal Housni (alias a) Djamel il marocchino, b) Jamal Al Maghrebi, c) Hicham). Dzimšanas datums: 22.2.1983. Dzimšanas vieta: Maroka. Adrese: a) Via Uccelli di Nemi 33, Milan, Italy, b) Via F. De Lemene 50, Milan, Italy. Papildu informācija: 2009. gada jūnijā atradās ieslodzījumā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 2.8.2006.”

(4)

Sadaļā “Fiziskās personas” ierakstu “Fethi Ben Al-Rabei Ben Absha Mnasri (alias a) Fethi Alic, b) Amor, c) Omar Abu). Adrese: a) Via Toscana 46, Boloņa, Itālija, b) Via di Saliceto 51/9, Boloņa, Itālija. Dzimšanas datums: 6.3.1969. Dzimšanas vieta: Baja, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: L497470 (Tunisijas pase, izdota 3.6.1997., derīga līdz 2.6.2002.). Papildu informācija: 2003. gada janvārī Itālijā piespriests 8 mēnešu cietumsods.” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Fethi Ben Al-Rabei Ben Absha Mnasri (alias a) Fethi Alic, b) Amor, c) Omar Abu). Adrese: Birmingham, United Kingdom. Dzimšanas datums: 6.3.1969. Dzimšanas vieta: Baja, Tunisija. Valstspiederība: Tunisijas. Pases Nr.: L497470 (Tunisijas pase, izdota 3.6.1997., derīga līdz 2.6.2002.). Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 25.6.2003.”

(5)

Sadaļā “Fiziskās personas” ierakstu “Fahid Mohammed Ally Msalam (alias a) Fahid Mohammed Ally, b) Fahad Ally Msalam, c) Fahid Mohammed Ali Msalam, d) Mohammed Ally Msalam, e) Fahid Mohammed Ali Musalaam, f) Fahid Muhamad Ali Salem, g) Fahid Mohammed Aly, h) Ahmed Fahad, i) Ali Fahid Mohammed, j) Fahad Mohammad Ally, k) Fahad Mohammed Ally, l) Fahid Mohamed Ally, m) Msalam Fahad Mohammed Ally, n) Msalam Fahid Mohammad Ally, o) Msalam Fahid Mohammed Ali, p) Msalm Fahid Mohammed Ally, q) Usama Al-Kini, r) Mohammed Ally Mohammed, s) Ally Fahid M). Adrese: Mombasa, Kenija. Dzimšanas datums: 19.2.1976. Dzimšanas vieta: Mombasa, Kenija. Valstspiederība: Kenijas. Pases Nr.: a) A260592 (Kenijas pase), b) A056086 (Kenijas pase), c) A435712 (Kenijas pase), d) A324812 (Kenijas pase), e) 356095 (Kenijas pase). Valsts identifikācijas Nr.: 12771069 (Kenijas personas apliecība). Papildu informācija: saskaņā ar pieejamo informāciju miris Pakistānā 2009. gada janvārī. 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 17.10.2001.” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Fahid Mohammed Ally Msalam (alias a) Fahid Mohammed Ally, b) Fahad Ally Msalam, c) Fahid Mohammed Ali Msalam, d) Mohammed Ally Msalam, e) Fahid Mohammed Ali Musalaam, f) Fahid Muhamad Ali Salem, g) Fahid Mohammed Aly, h) Ahmed Fahad, i) Ali Fahid Mohammed, j) Fahad Mohammad Ally, k) Fahad Mohammed Ally, l) Fahid Mohamed Ally, m) Msalam Fahad Mohammed Ally, n) Msalam Fahid Mohammad Ally, o) Msalam Fahid Mohammed Ali, p) Msalm Fahid Mohammed Ally, q) Usama Al-Kini, r) Mohammed Ally Mohammed, s) Ally Fahid M). Adrese: Mombasa, Kenya. Dzimšanas datums: 19.2.1976. Dzimšanas vieta: Mombasa, Kenija. Valstspiederība: Kenijas. Pases Nr.: a) A260592 (Kenijas pase), b) A056086 (Kenijas pase), c) A435712 (Kenijas pase), d) A324812 (Kenijas pase), e) 356095 (Kenijas pase). Valsts identifikācijas Nr.: 12771069 (Kenijas personas apliecība). Papildu informācija: saskaņā ar apstiprinātu informāciju miris 1.1.2009. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 17.10.2001.”

(6)

Sadaļā “Fiziskās personas” ierakstu “Nessim Ben Romdhane Sahraoui (alias Dass). Dzimšanas datums: 3.8.1973. Dzimšanas vieta: Tunisa, Tunisija. Papildu informācija: uz minēto personu attiecas Tribunale de Milano 2005. gada 17. maija uzraudzības rīkojums Nr. 36601/2001 R.G.N.R. – 7464/2001 R.G.GIP. Izraidīts no Itālijas 2002. gadā. Bēglis.” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Nessim Ben Romdhane Sahraoui (alias a) Dass, b) Nasim al-Sahrawi). Dzimšanas datums: 3.8.1973. Dzimšanas vieta: Bizerta, Tunisija. Papildu informācija: izraidīts no Itālijas 2002. gadā. 2009. gada jūnijā atradās ieslodzījumā Tunisijā. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 2.8.2006.”

(7)

Sadaļā “Fiziskās personas” ierakstu “Sheikh Ahmed Salim Swedan (alias a) Ahmed Ally, b) Sheikh Ahmad Salem Suweidan, c) Sheikh Swedan, d) Sheikh Ahmed Salem Swedan, e) Ally Ahmad, f) Muhamed Sultan, g) Sheik Ahmed Salim Sweden, h) Sleyum Salum, i) Sheikh Ahmed Salam, j) Ahmed The Tall, k) Bahamad, l) Sheik Bahamad, m) Sheikh Bahamadi, n) Sheikh Bahamad). Tituls: šeihs. Dzimšanas datums: a) 9.4.1969.; b) 9.4.1960.; c) 4.9.1969. Dzimšanas vieta: Mombasa, Kenija. Valstspiederība: Kenijas. Pases Nr.: A163012 (Kenijas pase). Valsts identifikācijas Nr.: 8534714 (Kenijas personas apliecība, izdota 14.11.1996.). Papildu informācija: saskaņā ar pieejamo informāciju miris Pakistānā 2009. gada janvārī. 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 17.10.2001.” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Sheikh Ahmed Salim Swedan (alias a) Ahmed Ally, b) Sheikh Ahmad Salem Suweidan, c) Sheikh Swedan, d) Sheikh Ahmed Salem Swedan, e) Ally Ahmad, f) Muhamed Sultan, g) Sheik Ahmed Salim Sweden, h) Sleyum Salum, i) Sheikh Ahmed Salam, j) Ahmed The Tall, k) Bahamad, l) Sheik Bahamad, m) Sheikh Bahamadi, n) Sheikh Bahamad). Tituls: šeihs. Dzimšanas datums: a) 9.4.1969., b) 9.4.1960., c) 4.9.1969. Dzimšanas vieta: Mombasa, Kenija. Valstspiederība: Kenijas. Pases Nr.: A163012 (Kenijas pase). Valsts identifikācijas Nr.: 8534714 (Kenijas personas apliecība, izdota 14.11.1996.). Papildu informācija: saskaņā ar apstiprinātu informāciju miris 1.1.2009. Regulas 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 17.10.2001.”


AKTI, KURU PUBLICĒŠANA NAV OBLIGĀTA

15.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/69


EIROPADOMES LĒMUMS,

kas pieņemts ar Komisijas priekšsēdētāja piekrišanu

(2009. gada 4. decembris)

ar kuru ieceļ Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos

(2009/950/ES)

EIROPADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 18. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Catherine ASHTON kundze 2009. gada 1. decembrī tika iecelta par Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos uz laikposmu no 2009. gada 1. decembra līdz tā brīža Komisijas pilnvaru termiņa beigām.

(2)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 7. punkta trešo daļu priekšsēdētāju, Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un pārējos Komisijas locekļus kopumā ar balsojumu apstiprina Eiropas Parlaments.

(3)

Būtu jāieceļ Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos uz laikposmu no šā brīža Komisijas pilnvaru termiņa beigām līdz 2014. gada 31. oktobrim,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Catherine ASHTON kundze tiek iecelta par Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos uz laikposmu no šā brīža Komisijas pilnvaru termiņa beigām līdz 2014. gada 31. oktobrim.

2. pants

Šo lēmumu Catherine ASHTON kundzei paziņo Eiropadomes priekšsēdētājs.

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 4. decembrī.

Eiropadomes vārdā –

priekšsēdētājs

H. VAN ROMPUY


15.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/70


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 14. decembris),

ar kuru groza I un II pielikumu Lēmumā 2006/766/EK, ar ko izveido to trešo valstu un teritoriju sarakstus, no kurām ir atļauts ievest gliemenes, adatādaiņus, tunikātus, jūras gliemežus un zvejniecības produktus

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9870)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/951/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (1), un jo īpaši tās 11. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 854/2004 ir paredzēts, ka dzīvnieku izcelsmes produktus importē tikai no tām trešām valstīm vai trešo valstu daļām, kuras iekļautas sarakstā, kas sagatavots saskaņā ar minēto regulu. Tajā ir paredzēti arī īpaši nosacījumi gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu, jūras gliemežu un zvejniecības produktu importam no trešām valstīm.

(2)

Regulā (EK) Nr. 854/2004 ir noteikts, ka, veidojot un atjauninot šādus sarakstus, ir jāņem vērā Eiropas Savienības veiktās kontroles trešajās valstīs un trešo valstu kompetento iestāžu sniegtās garantijas attiecībā uz atbilstību vai līdzvērtību Eiropas Savienības dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības noteikumiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (2).

(3)

Komisijas 2006. gada 6. novembra Lēmumā 2006/766/EK, ar ko izveido to trešo valstu un teritoriju sarakstus, no kurām ir atļauts ievest gliemenes, adatādaiņus, tunikātus, jūras gliemežus un zvejniecības produktus (3), ir nosauktas trešās valstis, kuras atbilst Regulas (EK) Nr. 854/2004 11. panta 4. punktā minētajiem kritērijiem un tādējādi spēj garantēt, ka minētie produkti, ko eksportē uz Eiropas Savienību, atbilst Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētajiem sanitārajiem nosacījumiem attiecībā uz patērētāju veselības aizsardzību. Attiecīgi minētā lēmuma I pielikumā ir iekļauts to trešo valstu saraksts, no kurām ir atļauts importēt gliemenes, adatādaiņus, tunikātus un jūras gliemežus lietošanai pārtikā, savukārt minētā lēmuma II pielikumā ir iekļauts to trešo valstu un teritoriju saraksts, no kurām ir atļauts ievest jebkāda veida zvejniecības produktus lietošanai pārtikā.

(4)

Komisijas 2005. gada 5. decembra Regulā (EK) Nr. 2076/2005, ar ko nosaka pārejas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004 īstenošanai (4), ir noteikti pārejas pasākumi laikposmam, kurš beidzas 2009. gada 31. decembrī. Šie pasākumi ietver atkāpi no 11. panta 1. punkta Regulā (EK) Nr. 854/2004, pamatojoties uz kuru dalībvalstis var importēt gliemenes un zvejniecības produktus no valstīm, kas iekļautas attiecīgi minētās regulas I un II pielikumā, nodrošinot, ka inter alia tās trešās valsts vai teritorijas kompetentā iestāde attiecīgajai dalībvalstij ir sniegusi garantijas, ka minētie produkti ir iegūti apstākļos, kuri ir vismaz vienlīdzīgi nosacījumiem, kas reglamentē Eiropas Savienības produktu ražošanu un laišanu tirgū.

(5)

Kanāda pašlaik ir ietverta Regulas (EK) Nr. 2076/2005 I pielikuma sarakstā. Kanādā notikušās Eiropas Savienības kontroles, kuras veic, lai novērtētu kontroles sistēmas, ar ko reglamentē eksportam uz Eiropas Savienību paredzētu gliemeņu ražošanu, un no kurām pēdējā tika veikta 2009. gadā, apvienojumā ar Apvienotās pārvaldības komitejas ieteikumu, kas paredzēts 1998. gada 17. decembra Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Kanādas valdību par sanitārajiem pasākumiem sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības aizsardzībai attiecībā uz tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem (5) un kas ir saistīts ar atbilstību starp Kanādas un Eiropas Savienības standartiem attiecībā uz dzīvām gliemenēm, liecina, ka Kanādā piemērotie nosacījumi attiecībā uz gliemenēm, adatādaiņiem, tunikātiem un jūras gliemežiem, kurus paredzēts sūtīt uz Eiropas Savienību, atbilst attiecīgajos Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem.

(6)

Grenlande pašlaik ir ietverta Regulas (EK) Nr. 2076/2005 I pielikuma sarakstā. Grenlandē notikušās Eiropas Savienības kontroles, kuras veic, lai novērtētu kontroles sistēmas, ar ko reglamentē eksportam uz Eiropas Savienību paredzētu gliemeņu ražošanu, un no kurām pēdējā tika veikta 2009. gadā, apvienojumā ar Grenlandes kompetentās iestādes sniegtajām garantijām, liecina, ka Grenlandē piemērotie nosacījumi attiecībā uz gliemenēm, adatādaiņiem, tunikātiem un jūras gliemežiem, kurus paredzēts sūtīt uz Eiropas Savienību, atbilst attiecīgajos Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Tāpēc Grenlande ir jāiekļauj Lēmuma 2006/766/EK I pielikuma sarakstā.

(7)

Amerikas Savienotajās valstīs notikušās Eiropas Savienības kontroles, kuras veic, lai novērtētu kontroles sistēmas, ar ko reglamentē eksportam uz Eiropas Savienību paredzētu gliemeņu ražošanu, un no kurām pēdējā tika veikta 2009. gadā, uzrādīja atšķirības starp ASV un Eiropas Savienības standartiem attiecībā uz dzīvām gliemenēm, bet neuzrādīja nopietnu apdraudējumu cilvēku veselībai; par vienīgo izņēmumu ir uzskatāms ievākšanas rajons Meksikas līcī. Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība ir vienojušās pārbaudīt atbilstību starp ASV un Eiropas Savienības standartiem attiecībā uz dzīvām gliemenēm. Tāpēc ir lietderīgi uz laiku atļaut Eiropas Savienībā importēt gliemenes, adatādaiņus, tunikātus un jūras gliemežus no Amerikas Savienotajām Valstīm, izņemot gliemenes, kas ievāktas Meksikas līcī. Šī pagaidu atļauja ir jāpārskata sešus mēnešus pēc tās stāšanās spēkā, ņemot vērā rezultātus, kas iegūti, pārbaudot atbilstību starp ASV un Eiropas Savienības standartiem attiecībā uz dzīvām gliemenēm.

(8)

Angola, Azerbaidžāna, Benina, Eritreja, Izraēla, Kongo Republika, Mjanma, Svētās Helēnas sala, Togo un Zālamana salas pašlaik ir iekļautas Regulas (EK) Nr. 2076/2005 II pielikuma sarakstā. Eiropas Savienības kontroles, kuras veic, lai novērtētu kontroles sistēmas, ar ko reglamentē eksportam uz Eiropas Savienību paredzētu gliemeņu ražošanu, un no kurām pēdējā tika veikta 2007. gadā Angolā, 2007. gadā Azerbaidžānā, 2009. gadā Beninā, 2008. gadā Eritrejā, 2009. gadā Izraēlā, 2009. gadā Kongo Republikā, 2009. gadā Mjanmā, 2003. gadā Svētās Helēnas salā, 2009. gadā Togo un 2007. gadā Zālamana salās, apvienojumā ar garantijām no kompetentajām iestādēm Angolā, Azerbaidžānā (tikai attiecībā uz kaviāru), Beninā, Eritrejā, Izraēlā, Kongo Republikā (tikai attiecībā uz zvejniecības produktiem, kas nozvejoti, izķidāti (ja nepieciešams), sasaldēti un galīgi iepakoti jūrā), Mjanmā (tikai attiecībā uz savvaļā nozvejotiem un sasaldētiem zvejniecības produktiem), Svētās Helēnas salā, Togo (tikai attiecībā uz dzīviem jūras vēžiem) un Zālamana salās, liecina, ka šajās valstīs piemērotie nosacījumi attiecībā uz zvejniecības produktiem, kurus paredzēts sūtīt uz Eiropas Savienību, atbilst attiecīgajos Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Tāpēc minētās valstis ir jāiekļauj Lēmuma 2006/766/EK II pielikuma sarakstā.

(9)

Turklāt, ņemot vērā atšķirības garantijās, ko sniedz iepriekš minētās trešās valstis, Lēmuma 2006/766/EK I un II pielikuma sarakstos ir jāparedz atsevišķi ierobežojumi.

(10)

Svētās Helēnas sala, Tristana da Kuņjas salas un Debesbraukšanas sala ir vienota aizjūras teritorija. Tā kā šīs salas atrodas atstatus cita no citas un tām ir atsevišķa valdība, tās ir izvēlējušās veidot atsevišķas kompetentās iestādes, kas atbild par zvejniecības produktu drošību. Tāpēc Svētā Helēnas salas iekļaušana to valstu sarakstā, no kurām ir atļauts importēt zvejniecības produktus, neattiecas uz Tristana da Kuņjas salām un Debesbraukšanas salu.

(11)

Eiropas Savienības tiesību aktu skaidrības labad ir jāgroza Lēmuma 2006/766/EK I un II pielikuma virsraksts. Lēmuma I pielikuma virsrakstam jābūt tādam, lai būtu skaidrs, ka lietošanai pārtikā paredzētas gliemenes, adatādaiņus, tunikātus un jūras gliemežus (neatkarīgi no tā, vai tie ir dzīvi, sasaldēti vai pārstrādāti) ir atļauts importēt tikai no šajā pielikumā iekļautajām trešajām valstīm. Lēmuma II pielikuma virsrakstam jābūt tādam, lai būtu skaidrs, ka šis pielikums attiecas uz tādu zvejniecības produktu importu, kas definēti I pielikuma 3.1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (6), izņemot produktus, uz kuriem attiecas šā lēmuma I pielikums. Šis dalījums ir vajadzīgs tāpēc, ka Eiropas Savienības prasības attiecībā uz šīm abām grupām ir atšķirīgas.

(12)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2006/766/EK.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2006/766/EK groza šādi.

1.

Lēmuma I pielikumu groza šādi:

a)

Lēmuma I pielikuma nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

“I PIELIKUMS

To trešo valstu saraksts, no kurām ir atļauts ievest dzīvas, sasaldētas vai pārstrādātas gliemenes, adatādaiņus, tunikātus un jūras gliemežus, kas paredzēti lietošanai pārtikā  (7)

b)

pēc ieraksta par Austrāliju iekļauj šādu ierakstu par Kanādu:

“CA

KANĀDA”

 

c)

pēc ieraksta par Čīli iekļauj šādu ierakstu par Grenlandi:

“GL

GRENLANDE”

 

d)

pēc ieraksta par Turciju iekļauj šādu ierakstu par Amerikas Savienotajām Valstīm:

“US

AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS

Tikai līdz 2010. gada 1. jūlijam

un

izņemot gliemenes, kas ievāktas Floridas, Teksasas, Misisipi, Alabamas un Luiziānas štatā.”

2.

Lēmuma 2006/766/EK II pielikuma tekstu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 14. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.

(2)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(3)  OV L 320, 18.11.2006., 53. lpp.

(4)  OV L 338, 22.12.2005., 83. lpp.

(5)  OV L 71, 18.3.1999., 3. lpp.

(6)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. I pielikums: “3.1. punkts. “Zvejniecības produkti” ir visi savvaļas vai saimniecībā audzēti jūras vai saldūdens dzīvnieki (izņemot dzīvas gliemenes, dzīvus adatādaiņus, dzīvus tunikātus un dzīvus jūras gliemežus, kā arī visus zīdītājus, rāpuļus un vardes), tostarp visas šādu dzīvnieku ēdamās formas, daļas un produkti.”

(7)  Tostarp tos, kuri ir definēti kā zvejniecības produkti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 3.1. punktā (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).”;


PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

To trešo valstu un trešo valstu teritoriju saraksts, no kurām ir atļauts ievest zvejniecības produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā un uz ko neattiecas šā lēmuma I pielikums

(Regulas (EK) Nr. 854/2004 11. pantā minētās valstis un teritorijas)

ISO kods

Valstis

Ierobežojumi

AE

APVIENOTIE ARĀBU EMIRĀTI

 

AG

ANTIGVA UN BARBUDA

Tikai dzīvi jūras vēži

AL

ALBĀNIJA

 

AM

ARMĒNIJA

Tikai savvaļā audzēti upes vēži, termiski apstrādāti saimniecībā neaudzēti vēži un saldēti saimniecībā neaudzēti vēži

AN

NĪDERLANDES ANTIĻAS

 

AO

ANGOLA

 

AR

ARGENTĪNA

 

AU

AUSTRĀLIJA

 

AZ

AZERBAIDŽĀNA

Tikai kaviārs

BA

BOSNIJA un HERCEGOVINA

 

BD

BANGLADEŠA

 

BJ

BENINA

 

BR

BRAZĪLIJA

 

BS

BAHAMU SALAS

 

BY

BALTKRIEVIJA

 

BZ

BELIZA

 

CA

KANĀDA

 

CG

KONGO REPUBLIKA

Tikai zvejniecības produkti, kas nozvejoti, izķidāti (ja nepieciešams), sasaldēti un galīgi iepakoti jūrā

CH

ŠVEICE

 

CI

KOTDIVUĀRA

 

CL

ČĪLE

 

CN

ĶĪNA

 

CO

KOLUMBIJA

 

CR

KOSTARIKA

 

CU

KUBA

 

CV

KABOVERDE

 

DZ

ALŽĪRIJA

 

EC

EKVADORA

 

EG

ĒĢIPTE

 

ER

ERITREJA

 

FK

FOLKLENDA SALAS

 

GA

GABONA

 

GD

GRENĀDA

 

GH

GANA

 

GL

GRENLANDE

 

GM

GAMBIJA

 

GN

GVINEJA

Tikai zivis, kurām nav veiktas nekādas citādas sagatavošanas vai pārstrādes darbības kā vien galvas atdalīšana, iekšu izņemšana, dzesināšana vai sasaldēšana. Komisijas Lēmumā 94/360/EK (OV L 158, 25.6.1994., 41. lpp.) paredzēto fizisko pārbaužu veikšanas biežuma samazināšanu nepiemēro.

GT

GVATEMALA

 

GY

GAJĀNA

 

HK

HONKONGA

 

HN

HONDURASA

 

HR

HORVĀTIJA

 

ID

INDONĒZIJA

 

IL

IZRAĒLA

 

IN

INDIJA

 

IR

IRĀNA

 

JM

JAMAIKA

 

JP

JAPĀNA

 

KE

KENIJA

 

KR

DIENVIDKOREJA

 

KZ

KAZAHSTĀNA

 

LK

ŠRILANKA

 

MA

MAROKA

 

ME

MELNKALNE

 

MG

MADAGASKARA

 

MM

MJANMA

Tikai savvaļā nozvejoti un sasaldēti zvejniecības produkti (saldūdens vai jūras zivis, garneles)

MR

MAURITĀNIJA

 

MU

MAURĪCIJA

 

MV

MALDIVU SALAS

 

MX

MEKSIKA

 

MY

MALAIZIJA

 

MZ

MOZAMBIKA

 

NA

NAMĪBIJA

 

NC

JAUNKALEDONIJA

 

NG

NIGĒRIJA

 

NI

NIKARAGVA

 

NZ

JAUNZĒLANDE

 

OM

OMĀNA

 

PA

PANAMA

 

PE

PERU

 

PF

FRANČU POLINĒZIJA

 

PG

PAPUA-JAUNGVINEJA

 

PH

FILIPĪNAS

 

PM

SENPJĒRA UN MIKELONA

 

PK

PAKISTĀNA

 

RS

SERBIJA

Izņemot Kosovu, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā Nr. 1244

Tikai veselas un svaigas zivis, kas nozvejotas jūrā

RU

KRIEVIJA

 

SA

SAŪDA ARĀBIJA

 

SB

ZĀLAMANA SALAS

 

SC

SEIŠELA SALAS

 

SG

SINGAPŪRA

 

SH

SVĒTĀS HELĒNAS SALA

Neskaitot Tristana da Kuņjas salas un Debesbraukšanas salu

 

SN

SENEGĀLA

 

SR

SURINAMA

 

SV

SALVADORA

 

TG

TOGO

Tikai dzīvi jūras vēži

TH

TAIZEME

 

TN

TUNISIJA

 

TR

TURCIJA

 

TW

TAIVĀNA

 

TZ

TANZĀNIJA

 

UA

UKRAINA

 

UG

UGANDA

 

US

AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS

 

UY

URUGVAJA

 

VE

VENECUĒLA

 

VN

VJETNAMA

 

YE

JEMENA

 

YT

MAJOTA

 

ZA

DIENVIDĀFRIKA

 

ZW

ZIMBABVE”

 


15.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/76


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 14. decembris),

ar ko groza Lēmumu 2008/855/EK par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar klasisko cūku mēri dažās dalībvalstīs

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9909)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/952/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Lēmumu 2008/855/EK (3) nosaka konkrētus kontroles pasākumus saistībā ar klasisko cūku mēri dalībvalstīs vai to reģionos, kas iekļauti minētā lēmuma pielikumā.

(2)

Lēmuma 2008/855/EK 7. pantā paredzēts, ka svaigas cūkgaļas sūtījumi no saimniecībām, kuras atrodas minētā lēmuma pielikuma III daļā uzskaitītajos apgabalos, kā arī gaļas izstrādājumi un gaļas produkti, kas sastāv no šīs gaļas vai to satur, uz citām dalībvalstīm no attiecīgās dalībvalsts ar šiem apgabaliem netiek nosūtīti.

(3)

Lēmums 2008/855/EK jāpiemēro līdz 2009. gada 31. decembrim. Ņemot vērā vispārējo slimības situāciju atsevišķos apgabalos Bulgārijā, Vācijā, Francijā, Ungārijā un Slovākijā, minētā lēmuma piemērošanas termiņu ir lietderīgi pagarināt līdz 2011. gada 31. decembrim.

(4)

Lai novērstu klasiskā cūku mēra izplatību no Rumānijas uz citām dalībvalstīm, pieņemts Komisijas 2006. gada 14. novembra Lēmums 2006/779/EK par dzīvnieku veselības kontroles pārejas posma pasākumiem saistībā ar klasisko cūku mēri Rumānijā (4). Minēto lēmumu piemēro līdz 2009. gada 31. decembrim.

(5)

Rumānija Komisijai sniedza informāciju, kas liecina, ka klasiskā cūku mēra situācija šajā dalībvalstī ir būtiski uzlabojusies. Taču, ņemot vērā pieejamos datus, Rumānijai jāturpina piemērot dzīvnieku veselības kontroles papildu pasākumi saistībā ar klasisko cūku mēri. Tādēļ ir lietderīgi Rumāniju iekļaut Lēmuma 2008/855/EK pielikuma III daļā. Rumānijas iekļaušana Lēmuma 2008/855/EK pielikuma III daļā jāpārskata, ņemot vērā tās pārbaudes rezultātus, ko Eiropas Savienība 2010. gada pirmajā semestrī veiks Rumānijā.

(6)

Lai nodrošinātu drošību tādai svaigai cūkgaļai, gaļas izstrādājumiem un gaļas produktiem, kuri sastāv no svaigas cūkgaļas vai to satur un kurus ieved Lēmuma 2008/855/EK pielikuma III daļā uzskaitītajos apgabalos no apgabaliem, kas nav iekļauti minētajā daļā, uzņēmumiem, kuri ražo, uzglabā un pārstrādā šādas preces, jāsaņem kompetentās iestādes apstiprinājums un par tiem jāziņo Komisijai. Turklāt šīs gaļas un gaļas produktu vai izstrādājumu ražošanai, uzglabāšanai un pārstrādei jānotiek atsevišķi no citiem produktiem, kas sastāv no gaļas vai to satur, no saimniecībām, kuras atrodas minētā lēmuma pielikuma III daļā uzskaitītajos apgabalos.

(7)

Lai nodrošinātu izsekojamību tādai svaigai cūkgaļai, gaļas izstrādājumiem un gaļas produktiem, kuri sastāv no svaigas cūkgaļas vai to satur un kurus ieved Lēmuma 2008/855/EK pielikuma III daļā uzskaitītajos apgabalos no apgabaliem, kas nav iekļauti minētajā daļā, gaļai un gaļas produktiem un izstrādājumiem jābūt attiecīgi marķētiem. Tāpēc svaiga cūkgaļa jāmarķē ar veselības marķējumu, kas paredzēts I pielikuma I sadaļas III nodaļā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (5). Gaļas izstrādājumiem un gaļas produktiem, kas satur attiecīgo cūkgaļu, jāpiestiprina identifikācijas marķējums, kas paredzēts II pielikuma I sadaļā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (6).

(8)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmums 2008/855/EK.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2008/855/EK groza šādi.

1)

Iekļauj šādu 8.a pantu:

“8.a pants

Svaigas cūkgaļas, gaļas izstrādājumu un gaļas produktu, kas sastāv no šīs gaļas vai to satur, nosūtīšana uz citām dalībvalstīm no apgabaliem, kuri atrodas ārpus pielikuma III daļā uzskaitītajiem apgabaliem

1.   Attiecīgās dalībvalstis, kuru apgabali ir iekļauti pielikuma III daļā, var atļaut nosūtīt uz citām dalībvalstīm svaigu cūkgaļu, kas iegūta no cūkām saimniecībās, kuras atrodas ārpus pielikuma III daļā uzskaitītajiem apgabaliem, kā arī gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kas sastāv no šīs gaļas vai to satur, ja gaļa, gaļas izstrādājumi un gaļas produkti ir ražoti, uzglabāti vai pārstrādāti uzņēmumos:

a)

kurus šim nolūkam apstiprinājusi kompetentā iestāde un par kuriem ziņots Komisijai;

b)

kuros ražošana, uzglabāšana un pārstrāde notiek atsevišķi no citiem produktiem, kas sastāv no gaļas vai to satur, no saimniecībām, kuras atrodas pielikuma III daļā uzskaitītajos apgabalos.

2.   Šā panta 1. punktā minētajai svaigajai cūkgaļai jābūt marķētai, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma I sadaļas III nodaļā.

Šā panta 1. punktā minētajiem gaļas izstrādājumiem un gaļas produktiem jābūt marķētiem, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I sadaļā.”

2)

Lēmuma 15. pantā datumu “2009. gada 31. decembrim” aizstāj ar datumu “2011. gada 31. decembrim”.

3)

Pielikuma III daļā iekļauj šādu ierakstu:

Rumānija

Visa Rumānijas teritorija.”

2. pants

Šā lēmuma 1. panta 3. punktu piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 14. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3)  OV L 302, 13.11.2008., 19. lpp.

(4)  OV L 314, 15.11.2006., 48. lpp.

(5)  OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.

(6)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.


15.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/78


KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 14. decembris),

ar ko groza Lēmumu 2007/716/EK attiecībā uz konkrētiem gaļas un piena nozares uzņēmumiem Bulgārijā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9906)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/953/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 42. pantu,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Lēmumā 2007/716/EK (2) ir paredzēti pārejas pasākumi attiecībā uz tām strukturālajām prasībām konkrētiem Bulgārijas gaļas un piena nozares uzņēmumiem, kas iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004 (3) un (EK) Nr. 853/2004 (4). Kamēr šiem uzņēmumiem ir noteikts pārejas posms, produktus, kuru izcelsme ir šajos uzņēmumos, drīkst laist tikai vietējā tirgū vai izmantot turpmākai pārstrādei Bulgārijas uzņēmumos, kuriem noteikts pārejas posms.

(2)

Saskaņā ar Bulgārijas kompetentās iestādes oficiālu paziņojumu konkrēti gaļas un piena nozares uzņēmumi ir pārtraukuši darbību vai ir pabeiguši pārkārtošanās procesu un tagad pilnībā atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem. Tāpēc minētie uzņēmumi jāsvītro no to uzņēmumu saraksta, kuriem noteikts pārejas posms.

(3)

Tāpēc Lēmuma 2007/716/EK pielikums attiecīgi jāgroza.

(4)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2007/716/EK pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 14. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2)  OV L 289, 7.11.2007., 14. lpp.

(3)  OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(4)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.


PIELIKUMS

Lēmuma 2007/716/EK pielikumu groza šādi.

1.

Svītro šādus ierakstus par gaļas pārstrādes uzņēmumiem:

Nr.

Veterinārais numurs

Uzņēmuma nosaukums

Pilsētas/ielas vai ciema/reģiona nosaukums

“2.

BG 0101003

ET “Saray-73-Georgi Belezhkov”

gr. Razlog

Promishlena zona “Zapad”

9.

BG 0201019

ET “Viatex-V.Slavov”

gr. Sungurlare

ul. “Tundzha” 7

14.

BG 0301014

ET “Valeria-94”

s. Kamenar

obl. Varna

22.

BG 0601001

“Ivagus” EOOD

gr. Vratsa

Krivodolsko shoes

29.

BG 0801011

“Miit” OOD

s. Dropla

obl. Dobrich

36.

BG 1001003

“Evromiyt end milk” EOOD

gr. Kocherinovo

obsht. Kocherinovo

55.

BG 1701001

“Kolevi” OOD

s. Kichenitsa

obl. Razgrad

59.

BG 1801012

Svinekompleks Golyamo Vranovo-Invest” AD

s. Golyamo Vranovo

obl. Ruse

64.

BG 2001001

“Eko Asorti-05” EOOD

s. Mechkarevo

obl. Sliven

72.

BG 2301008

“Aldagot” OOD

gr. Kostinbrod

ul. “Lomsko shose” 95

73.

BG 2301009

ET “Murgash 91-Tatyana Georgieva”

gr. Svoge

ul. Zhelensko shoes

74.

BG 2301010

ET “Despina-9”

gr. Kostinbrod

ul. “Aleksandar Stamboliiski” 62A

89.

BG 2801020

“Ivkota” EOOD

gr. Yambol,

ul. “Bitolya” 60

91.

BG 0202006

“Ekvator” EOOD

gr. Burgas ul. “Chataldzha” 52

99.

BG 0402008

“Megalodon” OOD

gr. Kilifarevo

120.

BG 2002001

ET “Slavi Danev”

gr. Nova Zagora

zh. k. “Zagore” 1

121.

BG 2002003

TD “Momchevi i sie”

gr. Sliven

kv. Industrialen

123.

BG 2202007

EOOD “Euro Balkan Fuud”

gr. Sofia

kv. Levski, ul. “546” bl. 10A

128.

BG 2202029

“Givis” OOD

gr. Sofia

ul. “V. Hanchev” 11

137.

BG 0305013

ET “Aleko-Al. Aleksandrov”

gr. Varna

ul. “T.Peyachevich” 3

138.

BG 0305030

ET “Dari”

gr. Varna

kv. “Asparuhovo

ul. “Kishinev” 21

152.

BG 0605021

“Orbita” OOD

gr. Vratsa

m. Turkanitsa

155.

BG 0805012

ET “Diana Hristova”

gr. Balchik

ul. “Asen Petrov” 21

160.

BG 1005009

“Reksim 99” EOOD

gr. Sapareva banya

kv. Gyurgevo

163.

BG 1305014

ET “Medi-Emil Dimitrov”

s. Glavinitsa

obl. Pazardzhik

164.

BG 1305018

“Marineli” OOD

gr. Velingrad

kv. “Industrialen”

189.

BG 2205069

“Slavchev 2000” EOOD

gr. Sofia

ul. “Sofroniy Vrachanski” 12

201.

BG 2705007

OOD “Kapsikum-I”

gr. Shumenb

ul. “Madara” 26

202.

BG 2705008

ET “Georgi Krastev”

gr. Shumen

ul. “Industrialna baza”

208.

BG 0104004

“Mes-Ko” EOOD

gr. Petrich,

ul. “Mesta” 15

214.

BG 0204015

“PART” OOD

gr. Burgas,

ul. “Angel Kanchev” 29

217.

BG 0204021

“Ekvator” EOOD

gr. Burgas

ul. “Chataldzha” 52

225.

BG 0304037

“Zhar” OOD

S. Slanchevo

obl. Varna

235.

BG 0504001

“ADANIS” EOOD

gr. Vidin

ul “Targovska” 2

251.

BG 1004001

“K + M” OOD

gr. Kyustendil

ul. “Petar Beron” 26

252.

BG 1104001

“Slavi mes” OOD

gr. Lovech

kv. “Goznitsa”

255.

BG 1104006

ET “Minko Cholakov-H. Cholakov”

s. Dobrodan

obsht. Troyan

259.

BG 1204006

ZPTK “Rik-98”

s. Vinishte

obl. Montana

265.

BG 1304002

ET “Yavor Luks”

gr. Pazardzhik

ul. “Sintievsko shose” 2

266.

BG 1304013

“Rodopa Pazardzhik” AD

gr. Pazardzhik

ul. “D. Debelyanov” 46

271.

BG 1404006

“Benet” OOD

gr. Breznik

281.

BG 1604012

“Tri star treyding” OOD

s. Voyvodinovo

obl. Plovdiv

301.

BG 1804006

“TIS-98” OOD

gr. Ruse,

ul. “Malyovitsa” 33

304.

BG 1804019

SD “Georgi Hristov Vichev-Vicheva i Sie”

s. Shtraklev

obl. Ruse

312.

BG 2004016

“Momchevi i sie” OOD

gr. Sliven

kv. Industrialen

313.

BG 2004017

“Ekoprom” OOD

gr. Sliven

kv. “Industrialen” 10B

314.

BG 2004019

“Kooperatsia Megakol”

gr. Nova Zagora

kv. “Industrialen”

330.

BG 2204080

“Bitolya” OOD

gr. Sofia

ul. “Kazbeg” 14a

337.

BG 2204108

ET “Alto-Emil Petrov”

gr. Sofia

kv. Benkovski

338.

BG 2204109

“SS-ADLER” EOOD

gr. Sofia

obsht. Krasna polyana

341.

BG 2304002

“Nikas” AD

gr. Botevgra

ul. “Tsar Ivan Shishman” 39

346.

ВG 2404016

“Iveko” OOD

s. Kolarovo

obsht. Radnevo

350.

ВG 2404029

“KEN” AD

gr. St. Zagora

kv. “Industrialen”

361.

BG 2604012

SD “Bairche-Stoychevi i sie”

s. Brod

obsht. Dimitrovgrad

366.

BG 2604020

“Toska” OOD

gr. Haskovo

mestnost “Balakli”

373.

BG 2804003

“Doni-M” OOD

s. Bezmer,

obl. Yambolska”

2.

Svītro šādus ierakstus par piena pārstrādes uzņēmumiem:

Nr.

Veterinārais numurs

Uzņēmuma nosaukums

Pilsētas/ielas vai ciema/reģiona nosaukums

“40.

BG 2412033

“Gospodinovi” OOD

s. Yulievo

obsht. Maglizh

41.

BG 2412037

“Stelimeks” EOOD

s. Asen

72.

0312025

“Dzhenema” EOOD

s. Gen. Kiselovo

81.

0712003

“Elvi” OOD

s. Velkovtsi

obsht. Gabrovo

88.

0912015

“Anmar” OOD

s. Padina

obsht. Ardino

89.

0912016

OOD “Persenski”

s. Zhaltusha

obsht. Ardino

91.

1012014

ET “Georgi Gushterov DR”

s. Yahinovo

92.

1012018

“Evro miyt end milk” EOOD

gr. Kocherinovo

obsht. Kocherinovo

93.

1112004

“Matev-Mlekoprodukt” OOD

s. Goran

94.

1112012

“Stilos” OOD

s. Lesidren

95.

1112017

ET “Rima-Rumen Borisov”

s. Vrabevo

102.

1312023

“Inter-D” OOD

s. Kozarsko

103.

1312024

ET “Mezmedin Halil-46”

s. Sarnitsa

113.

1612049

“Alpina-Milk” EOOD

s. Zhelyazno

114.

1612064

OOD “Ikay”

s. Zhitnitsa

osht. Kaloyanovo

148.

2112008

MK “Rodopa milk”

s. Smilyan

obsht. Smolyan

170.

2412007

“Inikom” OOD

s. Sarnevo

obsht. Radnevo

174.

2412039

“Penchev” EOOD

gr. Chirpan

ul. “Septemvriytsi” 58

179.

2512016

“Milktreyd-BG” OOD

s. Saedinenie obl. Targovishte

181.

2512021

“Keya-Komers-03” EOOD

s. Svetlen

197.

BG 1318007

ET “Palmite-Vesela Popova”

gr. Strelcha

ul. “Osvobozhdenie” 17

201.

BG 1518005

ET “Kris-88-Emil Todorov”

gr. Pleven

ul “Grenaderska” 97

203.

BG 1618040

“Galko” EOOD

s. Voyvodinovo

obsht. Maritsa

obl. Plovdiv”


Labojumi

15.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 328/83


Labojums Komisijas Regulā (EK) Nr. 1205/2008 (2008. gada 3. decembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK īstenošanu attiecībā uz metadatiem

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 326, 2008. gada 4. decembris )

12. lappusē svītro apakšvirsrakstu “(Dokuments attiecas uz EEZ)”.

20. lappusē Pielikuma D daļas 1.3. punktā:

tekstu:

“Telpisko datu pakalpojumi (services)”

lasīt šādi:

“Telpisko datu pakalpojums (service)”.